Ja valsts kasē būtu tā naudiņa…

Imants Geidāns, zemkopības ministra padomnieks - par pārtikas preču kontrabandas jautājumiem

Uz robežas nesamaksāto muitas nodokļu summa aizsniedz vismaz 150 miljonus latu. Kā un kādā veidā valstī nonāk kontrabandas preces un kā to varētu novērst?

Atbildēšu, pamatojoties tikai uz tiem gadījumiem, kuri dokumentāli fiksēti muitas pārkāpumu protokolos.

Pirmajā tabulā apkopots galveno lauksaimniecības un pārtikas aprites preču kontrabandas apjoms un no tiem uz robežas aprēķināts neiekasētais muitas nodokļu lielums. Preču apjomi noskaidroti minētajās organizācijās, nodokļu un tarifu likmju lielumi piemēroti atbilstoši 1995. gada 1. maijā spēkā esošajām tiesisko aktu normām. Tabulā norādīto preču daudzums aptver apmēram trīs ceturtdaļas no kopējā lauksaimniecības un pārtikas aprites preču kontrabandas apjoma, pieņemot, ka šogad saglabāsies to pagājušā gada līmenis. Ir pamats uzskatīt, ka šogad tas palielināsies, turklāt vēl saistībā ar šiem pašiem procesiem; arī uzņēmumu un organizāciju oficiāli uzrādītais peļnas nodoklis jau maijā valstī būs ar mīnusa zīmi!

Lai iegūtu pietiekamu ticamības pakāpi, aprēķinos pieņemts viszemākais iespējamais nesamaksāto nodokļu līmenis - pieņemot, ka visas lauksaimniecības un pārtikas preces ievestas tikai no tām valstīm, kurām noteikts nodokļu likmju vislielākās labvēlības vai brīvās tirdzniecības režīms (viszemākā ievedmuita). Aprēķini liecina, ka kopumā lauksaimniecības un pārtikas aprites preču (100 miljoni latu jeb trīs ceturtdaļas no kopapjoma) kontrabandas dēļ šogad valsts kasē neienāks vismaz 120 miljoni latu uz muitas robežas neiekasēto ievedmuitas (izvedmuitas) muitas, akcīzes un apgrozījuma nodokļu.

Tādēļ šogad valsts budžetā tikai uz muitas robežas neiekasēto nodokļu summa aizsniegs 150 miljonus latu (pieņemot, ka lauksaimniecības un pārtikas aprites produkcija ir apmēram trīs ceturtdaļas no kopējā kontrabandas preču apjoma). Ja pievienojam vēl Valsts ieņēmumu dienesta iekšzemē neiekasētos visu veidu nodokļus, tad Finansu ministrijas prognozētais ēnu ekonomikas īpatsvars 25 procenti no nacionālā kopprodukta lieluma - ir stipri par mazu.

Kādā veidā šīs kontrabandas preces iekļūst valstī, ja mums ir muitas robežas caurlaides punkti, kuros preču un transporta kontroli veic vienlaicīgi daudzi valsts dienesti (Valsts ieņēmumu, robežapsardzības, imigrācijas, policijas un citi) un ir valsts robeža, ko dienu un nakti modri sargā Robežsardze? Turklāt pierobežu uzrauga arī zemessardze un to epizodiski kontrolē policijas, arī citi sabiedriskās kārtības sargāšanas un uzraudzības dienesti. Apkopojot un izanalizējot tikai dokumentāli fiksētos kontrabandas preču ievešanas gadījumus, tos varam sagrupēt šādi:

1. Preces legāli ievedot ar autotransportu caur muitas robežas caurlaides punktiem (tā sauc šos valsts robežas pārejas punktus, kuros vienīgajos strādā Valsts ieņēmumu dienesta muitnieki - t.i., tikai tajos saskaņā ar Muitas kodeksa normām veikta preču un transportlīdzekļu muitas uzskaite un kontrole). Taču no muitas maksājumiem uz robežas klienti izvairās:

- uzrādot valsts pārvaldes aparāta dažāda ranga ierēdņu izdotas atļaujas par "atbrīvojumu" no muitas maksājumiem uz robežas ("stiprie papīri");

- izmantojot piešķirto "labvēlības režīma" un "muitas noliktavas" statusu, norāda, ka maksājumus garantē izdarīt vēlāk ("atliktie maskājumi");

- uzrādot, ka preces tiek vestas tranzītā, tajā skaitā ar starptautiskiem "drošības" dokumentiem - CMR, ATA vai TIR karnetes grāmatiņām (viltus tranzīts);

- uzrādot ievešanu "uz laiku" vai "pārstrādei";

- uzrādot viltotus muitas dokumentus (ar neesošu, citu, viltus vai "viena darījuma" firmu rekvizītiem), preču izcelsmes sertifikātus no valstīm, kurām ir muitas atvieglojumi: transporta "drošības" dokumentus - CMR, ATA vai TIR karnetes grāmatiņas un citus; banku garantijas vai pat jau veikto bankas maksājumu dokumentus; ar tādu preču kodiem un daudzumiem, kurām ir zemāki muitas tarifi vai vispār to nav; viltotas muitas kravas deklarācijas par it kā jau "izvestām" precēm un citi;

- kravas pavada "viltus" muitas konvojs vai arī līdz robežai tiek "konvojēti" tikai muitas dokumenti, bet kravas paliek valstī ("viltus reeksports").

2. Preces un kravas automašīnas Robežsardze pārlaiž pāri muitas robežai caur "valsts robežas pārejas punktiem" (tā šos punktus, kuros Valsts ieņēmumu dienesta muita nestrādā - t.i., nav muitas kontroles, neiekasē nodokļus un nodevas, neuzskaita preces - sauc saskaņā ar Muitas kodeksa normām) - VRPP. Tā ir tā saucamā "legālā kontrabanda", jo ne Muitas kodeksa, ne pasaules prakses mormas šādu Robežsardzes darbību nepieļauj.

3. Preces kravas automašīnās šķērso valsts robežu pa sauszemi ("zaļā robeža") un kuģos pa jūru ("zilā robeža"), apejot gan MRCP, gan VRPP. Uz šīm robežām muita nestrādā - t.i., tās "sargā" tikai Robežsardze vai Jūras spēki.

4. Preces un citus priekšmetus, neuzrādot muitas kontrolei, nelegāli izved no tām "muitas zonām un noliktavām", kurās nav pastāvīga muitas posteņa ("nozudušās" preces).

5. Dzelzceļa dienests, ievedod kravas (t.sk. pat veselus sastāvus), nepietur preču vilcienus pirmajā (ievešanas) dzelzceļa preču stacijā, un tādējādi vispār nenotiek ieveduma muitas kontrole.

6. Ar jūras transportu preces ieved (izved) caur tām ostām un piestātnēm, kurās nav muitas kontroles punktu, tātad šāda darbība vispār ir aizliegta.

Lai kardināli pretdarbotos šādai kontrabandas un muitas kontrolē neesošu preču ievešanai, ir jārīkojas gan operatīvi, gan jāveic ilglaicīgs pasākumu komplekss, no kuriem šajā rakstā minēti tie, kurus var realizēt tūlīt - vēl 5.Saeimas laikā un bez papildu finansējuma.

- Lai novērstu kontrabandas kravu ievešanu legāli ar "stipriem papīriem" jāatjauno muitas departaments kā juridiska persona un tas jāpakļauj tieši un tikai Ministru kabinetam (kā tas kādreiz bija Latvijā un vēl šobaltdien ir Lietuvā, Krievijā un citās valstīs). Departamenta vadītāju amatā ieceļ Ministru kabinets.

- Lai novērstu kravu "noklīšanu pa ceļam," - visas kravas (t.sk. tranzītkravas - arī ar "drošiem" papīriem), par kurām saskaņā ar likumdošanas normām (pirms tās laiž pāri muitas robežai) ir jānomaksā muita un tas pirms tam nav izdarīts - atļaut valstī pārvietot (starp diviem muitas robežas caurlaides punktiem, muitas zonām vai muitas noliktavām) tikai centrālā muitas konvoja pavadībā.

- Lai novērstu muitas kontrolē neesošu kravu (t.sk. kravas transportlīdzekļu - arī bez kravas) ievešanu, aizliegt tās ielaist valstī Robežsardzei un citiem dienestiem ārpus muitas robežas kontroles punktiem un aizstāt Robežsardzes kravu transportlīdzekļu kontroli muitas robežas zonā (kā sevi diskreditējušu, robežu slēdzošu struktūru) ar kopējām mobilām policijas, zemessardzes un muitas "zaļajām" (sauszemes robežai) un "zilajām" (jūras robežai) patruļām. Šo kopējo mobilo patruļu darbība ieteicama arī visā vienotajā muitas teritorijā.

- Lai novērstu preču "nozušanu" no muitas noliktavām, atļaujas tās turēt izsniegt tikai tām firmām, kuru noliktavās darbojas muitas diennakts kontrolpunkti.

- Lai novērstu kontrabandas preču ievešanu pa dzelzeļu, preču vilcienus turēt ritošā sastāvā un kravu pārbaudīt muitas kontrolei pirmajā preču robežstacijā, kurā preču vilciens iebrauc. Lai novērstu legālās kontrabandas preču ievešanu (izvešanu) caur Valkas dzelzceļa stacijas "apendiksu", tur nekavējoties jāierīko muitas robežu caurlaides punkts, kas būtu apvienots ar Lugažu stacijas muitu.

- Lai novērstu nekvalitatīvu lauksaimniecības un pārtikas preču ievešanu, atļaut tās ievest tikai caur tiem muitas robežas caurlaides punktiem, kuros ir ierīkoti veterinārās, fitosanitārās un medicīniski sanitārās kontroles dienestu punkti. Aizliegt ievest valstī pārtikas preces, uz kuru iepakojuma un pavaddokumentos nav uzrādīts vai kurām jau ir beidzies lietošanas termiņš.

- Lai veicinātu abpusēji starpvalstu saskaņotu muitas robežas caurlaides punktu darbību un tādējādi arī preču raitu apmaiņu, starpvalstu līmenī ir jāsaskaņo gan muitas robežas caurlaides punktu atrašanās vietas, to statuss un darbības režīms, gan kontroles veidi un radniecīgo dienestu sadarbība tajos.

- Atjaunot Baltijas valstu muitu vienošanos par vienotu muitas kravu deklarāciju pielietošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

- Lai kontrolētu preču kustību valstī, t.sk. tranzīta preču, izveidot vienotu, visas muitas struktūras aptverošu muitas kravu kustības kontroles centrālo datortīklu, kuru savienot ar dzelzceļa, jūras ostu, autotransporta un to apkalpojošo organizāciju informācijas datoru centriem, kā arī ar muitas kontrolpunktu un noliktavu datoriem (pirmajā posmā informācijas apmaiņu veicot ar disketēm).

- Apvienot visu tiesību aktu un normatīvo dokumentu muitas lietās normas vienotā izdevumā - muitas grāmatā.

Īslaicīgiem iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem (piemēram, Baltijas muitas ūnija), kā arī nepieciešamajām nodokļu politikas izmaiņām (piemēram, Nodokļu ministrijas izveidošanu) būtu jāvelta atsevišķi raksti.

2.tabula

Preču eksports pa grupām (Latos)

Avots: Muitas departamenta Informātikas daļa