Lauku attīstība un kontrabanda

Sen briedusī finansu krīze, banku nestabilitāte - tās ir problēmas, kuras aktuālas arī trešajai daļai Latvijas laukos dzīvojošo.

Pagājušajā nedēļa notikušajā preses konferencē zemkopības ministrs Ārijs Ūdris par galveno izvirzīja konrabandas apkarošanu. Ministra padomnieks Imants Geidāns ir veicis pētījumus, kuros mēģina pierādīt, ka apmēram par 150 miljoniem latu nav iekasēts muitas nodoklis.

Muitas dienesta kā patstāvīgas struktūrvienības likvidēšana diemžēl nesekmē šo darbu, tāpat kā nesakārtotā likumdošana. Zemkopības ministrijas iesniegtie priekšlikumi kopš pērnā gada vēl nav raduši atsaucību valdībā. Likumdošanas sakārtošana varētu šo situāciju ievērojami uzlabot.

Vērojama arī likumsakarība - jo augstākas barjeras ir iekšējā tirgus aizsardzībai, bet mazāk sekmīga ir cīņa ar kontrabandu, jo tas ir izdevīgāk kontrabandistiem. Ne mazāk svarīga ir vietējo pārstrādes uzņēmumu attieksme. Ja netiktu pieņemtas pārstrādei kontrabandas preces, tad labvēlīgākā situācijā būtu vietējie ražotāji. Diemžēl lauksaimniekiem nav labvēlīga arī stingrā lata politika, kuru atbalsta Latvijas Bankas prezidents. Vislabākā attiecība pret dolāru varētu būt 1:0,8 latiem. Tā sekmētu lauksaimniecības produkcijas importu un nevajadzētu, piemēram, subsidēt sviesta ražošanu.

Nenoliedzami, ka, iepērkot ārvalstīs ražotos pārtikas produktus, pērn valsts iedzīvotāji apmēram 60 miljonu latu apjomā sekmējuši citu zemju lauksaimniecisko ražošanu, līdz ar to atņemot vietējiem jebkādas peļņas iespējas.

Zemkopības ministrijas pārstāvis Igaunijas Republikā Ivars Kārkliņš analizēja situāciju lauksaimniecībā kaimiņvalstī. Arī Igaunijā salīdzinājumā ar deviņdesmito gadu lauksaimnieciskā ražošana samazinājusies par trešdaļu. Kaut gan Igaunijā ir sabalansēts budžets, tomēr lauksaimniecība ir atstāta novārtā, jo tai atvēlēti tikai četri līdz pieci procenti līdzekļu. Tas ir mazāk nekā Latvijā. Ar katru gadu valstī samazinās nacionālais kopprodukts, piemēram, pērn salīdzinājumā ar 1993.gadu par 3,3 procentiem, un tas ir 28,5 miljoni kronu.

Zemes reformas sākumā, kad dalījās sovhozi un kolhozi, palika 450 lielsaimniecības. No tām tikai 63 pabeigušas saimniecisko reformu, tādēļ arī zemnieku sētu skaits ir aptuveni desmit tūkstošu. Latvijā - piecas sešas reizes vairāk.

Igaunijas jaunā valdība ne tikai solās paātrināt reformas gaitu laukos, bet arī apņemas veikt pasākumus vietējā tirgus aizsardzībai. Ar pieņemamiem noteikumiem izsniegti kredīti - 256 miljonu kronu apjomā. No tiem 112 miljoni kronu - īslaicīgie, bet 144 miljoni kronu - ilglaicīgie. Patlaban Igaunijā ir izvirzīts mērķis saglabāt un attīstīt lauku infrastruktūru un nesamazināt apdzīvotību. Tāpēc ne mazāk svarīga ir Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas izvirzītā prasība, lai valstī neievestu pārtikas preces par dempinga cenām. Turklāt jaunā valdība parlamentā panākusi divus atvieglojumus zemniekiem - ienākuma nodoklis samazināts tiem lauksaimniekiem, kuru gada ienākums nepārsniedz 25 tūkstošus kronu, un šogad nebūs jāmaksā arī zemes nodoklis.

Pārdomas izraisa ne tikai fakts, ka Igaunijas pusē deklarētas pārtikas preces par 10 miljoniem latu, bet Latvijā muitā diemžēl šādas preces vispār neparādās...

Par problēmām, kas saistītas ar muitas dienesta darbu un kas būtu veicams tā uzlabošanā, runāja ministra padomnieks Imants Geidāns (skat. zemāk).

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

I. tabula

Galveno lauksaimniecības un pārtikas aprites produkcijas kontrabandas apjomu vērtējums