Mēs visi demokrātiju vēl tikai mācāmies. Gan lielie, gan jaunie. Gan Saeimas namā, gan tautā

Piektdien, 26.maijā, savā plenārasēdē sanāca Latvijas Skolēnu saeima

Stenogramma

 

Skan himna.

Spīkers . Dodam vārdu Latvijas Republikas Saeimas nama saimniekam Saeimas priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam.

 

A.Gorbunovs

(5. Saeimas priekšsēdētājs).

 

Labrīt, godātie Skolēnu saeimas deputāti! Šim namam šī diena, es ceru, ir vēsturiska. Un šī diena paliks nozīmīga arī jums. Un es domāju, ka 5.Saeimas deputāti būs pagodināti, ka šodien, 1995.gada 26.maijā, viņu vietas šajā augstajā namā esat ieņēmuši jūs, Skolēnu saeimas deputāti.

Diemžēl es esmu arī nedaudz sarūgtināts, jo ne visi deputāti ir atstājuši atslēgas no savām balsošanas pultīm. Līdz ar to acīmredzot jūs neizmantosit elektronisko balsošanas iekārtu, kas ir normāla parlamenta neatņemama sastāvdaļa.

Latvijas Satversmē ir noteikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska valsts. Un mēs visi zinām, ka demokrātija ir tautas vara.Un pats galvenais jautājums — kā šī tautas vara funkcionē. No šīs pašas tribīnes daudzi deputāti, tas ir, mēs, esam atzinuši, ka demokrātiju mēs vēl tikai mācāmies. Katrā ziņā, kā jūs zināt, visi mēs to zinām, mācīties ir daudz lietderīgāk jaunībā un mācīties ir lietderīgi no citu kļūdām. Tad, kad jūs pieteicāt šo Saeimu šajā namā, es katrā ziņā biju ļoti patīkami pārsteigts un gandarīts, iepazīstoties ar jūsu programmu, ka jūs negribat šeit organizēt vienkāršu Saeimas apmeklējumu, kas pats par sevi būtu patīkama lieta. Ka jūs negribat organizēt vienkārši lietišķu demokrātijas spēli, bet ka jūs gribat Saeimu kā parlamenta demokrātiskas parlamentārisma formu un veidu izmantot, lai apspriestu savas problēmas, lai risinātu savas problēmas. Tas, manuprāt, ir ļoti būtiski un man liekas pats galvenais šajā brīdī.

Es, protams, ļoti vēlētos, lai Skolēnu saeima kļūtu par tradīciju. Jo demokrātija reizē ir gan zināšanas, gan prakse, gan pieredze, gan tradīcija. Un, lai tiešām Saeima, Skolēnu saeima kļūtu par tradīciju un nepaliktu par Vislatvijas skolēnu sapulci vai vienkārši par skolēnu pārstāvju sapulci, es katrā ziņā varētu izteikt savu personīgo viedokli, kas noteikti tam ir vajadzīgs, bet jums pašiem būs jālemj un jāstrādā, lai tas tā būtu.

Vispirms jau par jūsu deputāta statusu. Parlamentā, Saeimā deputātam ir statuss, kurš sākas no viņa ievēlēšanas un no viņa atbildības to priekšā, kas viņu ir vēlējuši. Ja šīs demokrātiskās saiknes starp solījumiem un pēc tam starp atbildību nav, tad šīm deputāta statusam nav reāla satura. Es vēl nedomāju par visām citām lietām.

Otrs. Katram parlamentam ir savs reglaments. Saeimai ir Kārtības rullis. Tas ir likums, kā tiek pieņemti likumi. Un tā nav vienkārši varbūt kāda procedūras tradīcija, tā nav vienkārši varbūt kāda lieta, kas dažreiz nav saprotama, kāpēc notiek varbūt tik lēni šī procedūra, kāpēc tā nav varbūt ātrāka, un tā tālāk. Ļoti vienkārši. Tieši šī procedūra un reglaments nosaka parlamenta darbību. Jūs nekad nevarat zināt, kad jūsu viedoklis gūs vairākumu un kad gūs mazākumu. Jums ir jābūt pārliecinātiem, ka jebkurā situācijā — vai jūsu viedoklis gūst vairākuma vai mazākuma atbalstu — no tās spīkera, priekšsēdētāja vai kā citādi jūs viņu sauksit tribīnes un mikrofona būs vienveidīga pieeja. Līdz ar to jūsu darbs būs mērķtiecīgs un rezultatīvs. Ja tā nebūs, tad tas, protams, pārvērtīsies par tādu sapulci, kurā mēs izkliedzam savas sāpes, savus priekšlikumus un visu pārējo.

Tāpēc es tiešām aicinu varbūt sākt ar tādu tradīciju kā stingra reglamenta ievērošana un reglamenta ietvaros pakļaušanās Saeimas spīkeram.

Tālāk. Mani ļoti māc bažas par to, vai mēs apzināmies līdz galam to formu, kuru jūs esat izvēlējušies, tas ir, Saeimu, parlamentu. Jo manā izpratnē — kāpēc ir radušies vispār parlamenti pasaulē un kāpēc tie funkcionē demokrātiskajās valstīs? Viņu galvenā sūtība ir nevis noformulēt savas prasības, kas pēc savas būtības ir ļoti svarīgi, bet viņu galvenā būtība un sūtība ir saskaņot tās intereses, kuras valda dažādos sabiedrības slāņos. Vispirmām kārtām tātad izteikt savas prasības un tad šīs prasības saskaņot ar sabiedrības interesēm, ar citu sabiedrības slāņu, grupu interesēm. Ja tas nenotiek, tad tā nav parlamentāra forma, tad tā ir vienkārši arodsanāksme, kurā formulē prasības un piesaka savas prasības.

Bet varbūt nobeidzot par savām bažām. Es nekādā gadījumā negribu jūs tādā veidā varbūt ierobežot jūsu izvirzītajos mērķos šodien. Nē, taisni otrādi. Jūsu formulētās prasības palīdzēs Latvijas Republikas 5.Saeimai vai 6. Saeimai, es nezinu, bet katrā ziņā palīdzēs, pieņemot Izglītības likumu. Un, ja mēs runājam par interesēm un par interešu saskaņošanu ar sabiedrību, ar skolotājiem, ar vecākiem, ar citiem, tad katrā ziņā, ja jūs esat pulcējušies šeit, lai ar savu darbību, ar savām prasībām, ar saviem priekšlikumiem pilnveidotu izglītības sistēmu, tad manā izpratnē tas, kurš pilnveido izglītības sistēmu valstī, tas arī pilnveido šīs valsts sabiedrību. Tāpēc es jums no sirds vēlu sekmes un jūs apsveicu šorīt! ( Aplausi .)

Spīkers . Dodu vārdu Latvijas Republikas 5.Saeimas deputātam Jānim Vaivadam.

 

J.Vaivads

(5. Saeimas "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts).

 

Augsti godātais Prezidij! Godātie skolēni! Parlamentārieši! Es patiešām esmu priecīgs un lepns par šo dienu, kad šeit, šajā Augstajā namā, beidzot ir realizējusies šī jūsu iecere un kad mūsu valstī skolēni sanāk kopā, lai demokrātiskā veidā, ar demokrātisku pieeju, izpratni, domāšanu un arī ar tālāku valsts izpratni un domāšanu risinātu problēmas, kas ir svarīgas gan jums pašiem, gan mums — visai sabiedrībai kopumā. Es jūs sirsnīgi apsveicu ar šo dienu.

Varbūt tikai dažas pārdomas. Saeima jeb parlaments ir demokrātiskas valsts, manuprāt, sirds. Un kamēr šī sirds pukst, tikmēr mēs jūtam, ka valsts ir dzīva un ka šajā valstī ir dzīva demokrātija.

5.Saeima, kas ir mūsu valsts šī demokrātiskā sirds, tagad blakus izjūt vēl jaunus sirdspukstus. Es domāju, ka tas ir ļoti, ļoti patīkams notikums. Un es pievienojos Gorbunova kungam tajā cerībā, ka tā būs arī tradīcija un tā būs arī mūsu nākotne. Zināmā mērā garantija mūsu demokrātijai, mūsu valstij arī nākotnē.

Jūs it kā esat kļuvuši tagad politiķi. Un ļoti daudz kas ir dzirdēts par politiku, kādiem vārdiem raksturo politiku gan atsevišķi cilvēki, gan vispār plašas sabiedrības daļas, ko saka, kas ir politika. Es tomēr nebeigšu atkārtot jau vairākkārt arī dzirdētus vārdus, kā politiku agrāk un, es domāju, arī daudz pilnīgāk saprata cilvēki. Viens no tiem, mums visiem pazīstamais Aristotelis sacīja, ka politika — tā ir augstākā zinātne. Tai kalpo visas atsevišķās zinātnes, jo tā ir vērsta uz visas tautas labumu. Un, lūk, ar šādu pieeju, es domāju, jums arī nevajadzētu kautrēties būt politiķiem tieši šādā nozīmē, domājot par visas tautas labumu.

Jā, Saeima jau ir saņēmusi, tās komisijas un frakcijas ir saņēmušas jaunā Izglītības likuma projektu. Un es domāju, ka šīsdienas sēde, protams, noformulētā veidā, ienesīs kaut ko jaunu arī šajā projektā. Es tādu cerību izsaku, jo es esmu pārliecināts, ka arī šis, kā mēs sakām, smadzeņu potenciāla kopums, kas tagad sēž šajos solos, ir uz to spējīgs. Un es ceru, ka arī šī diena tādā veidā būs ar šādu rezultātu.

Un, varbūt nobeidzot savu uzrunu, es gribētu vēlēt jums arī to, lai tā demokrātiskā pieeja, kas ir ielikta pamatā jūsu šīsdienas darbam, lielā mērā turpinātu savu dzīvi arī Latvijas skolās, no kurām jūs esat. Es zinu, ka daudzās skolās ir šie skolu parlamenti jeb skolu Saeimas, es nezinu, kā katrā vietā varbūt sauc, bet daudzās vietās, manuprāt, trūkst šīs kopējās problēmu un interešu risināšanas, šīs demokrātiskās izpratnes, kas ir vienīgais ceļš, lai sabiedrībā valdītu stabilitāte, savstarpēja sapratne, kas ir arī pamats progresam. Un es novēlu, lai tās idejas aizceļotu arī uz Latvijas skolām un arī tur iesakņotos un plašāk attīstītos tas, ko jūs ar šīsdienas veikumu sāksiet šeit, šajā Augstajā namā. Vēlu jums tiešām tādu rezultātiem piesātinātu, interesantu un arī diskusijām piesātinātu darba dienu. Paldies! ( Aplausi. )

Spīkers . Dodu vārdu laikraksta "Izglītība un Kultūra" redaktorei Andrai Mangalei.

 

A.Mangale

(laikraksta "Izglītība un Kultūra" redaktore).

 

Godājamie Skolēnu parlamenta pārstāvji! Godājamie parlamenta viesi! "Izglītībai un Kultūrai" jau veselu mēnesi bija iespējams strādāt kopā ar Skolēnu parlamenta pārstāvjiem, kad jūs gatavojāties šim notikumam, kas šodien jau šeit ir sācies. Tātad Skolēnu saeima tūlīt sāks savu darbu, un visa šī gatavošanās bija ļoti nopietna un ļoti atbildīga. Un tāpēc nav ne mazāko šaubu, ka arī tikpat nopietni un atbildīgi risināsies šis darbs parlamentā. Gatavošanos mēs atspoguļojām "Izglītībā un Kultūrā", un tā bija atainota arī citā presē. Bet šodien, šajā vēsturiskajā brīdī, "Izglītība un Kultūra" gribētu uzdāvināt no laikraksta nelielu Saeimas grāmatiņu, kur arī jūs visus šos notikumus, savas atziņas fiksētu, un iespējams, ka tad mēs varētu to visu apkopot un arī plašāk publicēt. Paldies! ( Aplausi .)

Spīkers . Dodu vārdu Latvijas Skolēnu saeimas vēlēšanu koordinācijas centra pārstāvim Mārtiņam Mikstanam.

 

M.Mikstans

(Latvijas Skolēnu saeimas vēlēšanu koordinācijas centra pārstāvis, Jelgavas Spīdolas skola — ģimnāzija).

 

Labdien! Šī diena ir savā ziņā vēsturiska visai Latvijai. Notiek nebijis notikums, un jūs visi esat tam liecinieki. Notiek pirmā vēsturē Latvijas Skolēnu saeima. Latvijā ir Latvijas Republikas Saeima, kas ir visas tautas Saeima. Tā pārstāv Latvijas tautas intereses, izdodama likumus un citus visai tautai saistošus dokumentus. Arī skolēniem ir vajadzīgi savi likumi, savas tiesības. Un uz šīs bāzes radās arī ideja par Latvijas Skolēnu saeimu. Ceļš uz šo dienu bija samērā ilgs un grūts. Te mums ir jāsaka liels paldies visiem daudzajiem atbalstītājiem, un tie būtu ASV Informācijas birojs, politiskā partija "Latvijas ceļš", politiskā partija LNNK, politiskā partija "Latvijas Zemnieku savienība", kā arī Latvijas Republikas 5.Saeimas deputātiem un administrācijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, laikrakstam "Izglītība un Kultūra", tāpat īpaša pateicība Gunāram Kurlovičam, Andrim Tomašūnam, Andrai Mangalei, Imantam Daudišam, Elgai Podniecei, Pēterim Elfertam, Guntim Beņķim, Ivetai Bumbierei, Renātei Krūmmalai, kā arī visiem tiem cilvēkiem, kuri ir palīdzējuši mums sarīkot sēdi tieši šodien, lai jūs visi varētu būt šeit. Un tieši tādēļ par spīti visām grūtībām un šķēršļiem mums, Latvijas Skolēnu saeimas Vēlēšanu koordinācijas centram, ir īpašs prieks jūs redzēt šeit, Latvijas Republikas Saeimas nama plenārsēžu zālē. Un mēs sveicam jūs un novēlam jums produktīvu darba dienu! Paldies jums! ( Aplausi .)

Saskaņā ar Saeimas dienas kārtību, kas ir jūsu mapē, mums vajadzētu apstiprināt balsu skaitīšanas komisiju. Tiek piedāvāta balsu skaitīšanas komisija šādā sastāvā: Inese Grunda, Kristīne Ķince, Ieva Gailuma, Kristīne Liljē, Laine Paspārne un Tālis Eipurs. Lūdzu, balsojiet! Kas ir par? Vairākums. Paldies! Tātad apstiprināta balsu skaitīšanas komisija šādā sastāvā - Inese Grunda, Kristīne Ķince, Ieva Gailuma, Kristīne Liljē, Laine Paspārne un Tālis Eipurs.

Tagad mums ir jāapstiprina deputātu mandāti. Balsu skaitīšanas komisija, lūdzu, ieņemiet vietas! Tātad lūdzam apstiprināt deputātu mandātus. Kas ir par apstiprināšanu? Vairākums.

Nākamais Saeimas dienas kārtībā ir spīkera un tā biedru apstiprināšana. Tātad tas ir Prezidija projekts pagaidām. Un tā sastāvā ir Solvita Masule (Jelgavas Spīdolas skola — ģimnāzija) - spīkere, Indriķis Liepa (Jelgavas Spīdolas skola — ģimnāzija) - spīkeres biedrs, Inese Rozentāle (Saldus 1. vidusskola) - spīkeres biedre. Ir priekšlikums balsot par katru Prezidija locekli. Un tātad — kas ir par Solvitas Masules kandidatūru Saeimas spīkeres amatam? Lūdzu, balsojiet! Vai ir rezultāti? Vai balsu skaitīšanas komisijai ir rezultāti? Ir vairākums. 16, 21, 19 un 22. Kas ir pret? Pret nav. Paldies!

Nākamais. Kurš ir par Indriķi Liepu kā Saeimas spīkeres biedru? Lūdzu, balsojam! Paldies! Kurš ir pret? Paldies! Kurš atturas? Paldies! Ir 2 pret, atturas - 4 un pārējie no klātesošajiem ir "par". Tātad pieņemts.

Un pēdējais - Inese Rozentāle. Kurš ir par Ineses Rozentāles kandidatūru spīkeres biedres amatam? Paldies! Kurš ir pret? Tātad par - 63, tas nozīmē, ka ir pieņemts. Līdz ar to mēs paziņojam, ka Prezidija sastāvā ir Solvita Masule - spīkere, Indriķis Liepa - spīkeres biedrs, Inese Rozentāle - spīkeres biedre. Lūdzam Saeimas Prezidiju ieņemt savas vietas!

Spīker s Turpinot tālāk mūsu šīsdienas sēdi, mēs pārejam pie redakcijas komisijas apstiprināšanas. Tātad mēs apstiprinām redakcijas komisiju, kuras sastāvā ir šādi cilvēki - Karīna Sauka, Linda Kalniņa, Jolanta Zīle, Kristīne Jermanova un Ilze Krūkle. Kas par? Lūdzu balsu skaitīšanas komisiju sākt savu darbu! Kas pret? Kas atturas? Paldies! Par - 73, pret - nav un atturas - arī nav.

Pārejam pie nākošā punkta - Kārtības ruļļa apstiprināšana. Tas ir dokuments nr.2. Es ceru, ka jūs viņu esat izskatījuši. Tātad balsojam par šo dokumentu! Kas par? Balsu skaitīšanas komisija, lūdzu! Kas par? Kas pret? Kas atturas? Paldies! Par - 75, pret - 7, atturas - 7.

Un pārejam pie šīsdienas dienas kārtības, tas ir dokuments nr. 1. Balsojam par visu dienas kārtību! Tātad... Es atvainojos, par darba kārtību. Kas par? Kas pret? Kas atturas? Paldies! Par - 66, pret - 4, atturas - 3. Pieņemts.

Saskaņā ar mūsu dienas kārtību, mēs pārejam pie 1. punkta - likumprojekts "Par skolēnu pašpārvaldēm" . Atbildīgā — Pašvaldību komisija, ziņotāja — Ilona Platonova.

Bet pirms tam es vēlētos paskaidrot. Pēc šīs runas notiks debates. Jums uz galda visiem ir lapiņas "Lūdzu vārdu". Tās aizpildiet un iesniedziet, lūdzu, sekretariātā. Sekretariāts tās pados tālāk uz Prezidiju, un es došu jums vārdu pēc pulksteņa laika.

Tālāk. Visi priekšlikumi iesniedzami sekretariātā rakstiski, jo mutiski izteikti priekšlikumi netiks fiksēti. Ja jūs vēlaties, lai tie tiktu fiksēti, tad ir īpaši jāpiebilst.

Es domāju, ka mēs varam pāriet pie likumprojekta "Par skolēnu pašpārvaldēm". Lūdzu, Ilona Platonova!

 

I.Platonova

(Jelgavas Spīdolas skola — ģimnāzija).

 

Tātad vispirms es gribētu pateikt paldies visiem, kas līdzdarbojās šī likumprojekta tapšanā, un pastāstīt mazliet par to, kā tapa šis likumprojekts. Vispirms tātad skatieties dokumentu nr. 3, tas ir likumprojekts "Par skolēnu pašpārvaldēm", to tiesiskais pamats.

Komisijai tika iesniegti apmēram pieci dažādi priekšlikumi, kā formulēt šīs problēmas, kuras ir radušās ar skolēnu pašpārvaldēm, un vispār kā šādas lietas formulē. Komisija darbojās konferencē, kas notika 19. maijā, un tika izveidots šis variants, kuru šobrīd jūs arī paši redzat. Tas ir pielikums Izglītības likumam, un es gribētu sākt ar to, ka es izskaidrošu, ar ko atšķiras skolas pašpārvalde no skolēnu pašpārvaldes.

Skolas pašpārvalde, kura ir arī Izglītības likuma projektā, ir pašpārvalde, kas nodarbojas ar visām skolas lietām. Tā ir budžets, pedagogi, to darba apmaksa, to slodze, mācību darbs. Līdz ar to, protams, viņai nav tik daudz laika, lai viņa nodarbotos arī ar visu skolēnu privāto dzīvi, ar saviesīgu pasākumu rīkošanu, ar problēmām, kas rodas skolēniem, — skolēns pret skolēnu, skolēns ar skolotāju, arī klase pret klasi. Un minēšu kaut vai tādu piemēru. Ja skolā ir 600 skolēnu, tad problēmas viņi reti risinās pie direktora, viņi tās izrunās kaut kur vārtrūmēs. Un arī direktors fiziski nevar, teiksim, ar 600 skolēniem sarunāties ar katru atsevišķi. Ja skolēni ir aktīvi, tie var rīkot pasākumus, bet katru reizi, kad viņi šos pasākumus rīko, tie jāakceptē skolas direktoram. Ja katrs skolēns, kurš izdomās rīkot šo pasākumu, ies pie direktora, notiks vienkārši dīvainas lietas, viņš fiziski to nespēs apstiprināt, viņš nespēs to cenzēt. Pastāv arī bailes no direktora kā tāda.

Līdz ar to ir jābūt kaut kādai iestādei, kas būs par starpnieku starp skolas administrāciju un skolēniem, reizēm arī starp skolotājiem un skolēniem. Tai nav jābūt soda organizācijai, un tomēr tādai ir jāpastāv, lai skolēni varētu mazliet atklātāk runāt par to. Un līdz ar to es domāju, ka jūs saprotat, ka šī lieta ir ļoti svarīga Latvijas skolās. Ir skolas, kurās šīs pašvaldības jau pastāv, taču tās nav likumīgas, jo šāda likuma nekur nav, un skolas vadība var pilnībā aizliegt šo pašvaldību izveidošanu. Protams, mēs nedrīkstam to pieļaut. Ja mūsu iespējās ir kaut ko labot, tad mums ir jāmēģina šo likumprojektu arī apstiprināt.

Kāpēc viņš ir tieši tāds? Šeit varētu būt daudz vairāk punktu. Bija komisijai priekšlikumi, teiksim, par budžetu. Bet tas ir Izglītības likums, līdz ar to tajā neatrodas lietas, kas uz izglītību neattiecas. Ir ļoti daudz sasāpējušu problēmu gan par to, kā organizēt skolēnu pašpārvaldi, gan par to, ko vispār var izdarīt šī skolēnu pašpārvalde, gan arī kādā veidā viņa var tikt pie līdzekļiem.

Bet tas viss attiecas uz skolēnu pašpārvaldi kā tādu, nevis uz Izglītības likumu. Es ceru, ka deputāti saprot, ka mēs runājam tikai par Izglītības likumu.

Un tāpēc — par pašpārvaldes tiesiskumu. Kāpēc ir jābūt tieši šādam formulējumam? Pirmkārt jau skolēnu pašpārvaldi ievēlē tiešās un aizklātās vēlēšanās. Tās nevar būt atklātas, jo ļoti daudzi skolā ir gandrīz vai barveži, kas varētu tās ietekmēt gan fiziski, gan morāli. Vēlēšanas organizē vēlēšanu komisija, tas pats par sevi saprotams.

Arī pārējos punktus, es ceru, jūs izlasīsiet un sapratīsiet. Visi šie punkti vispār ir ... es atvainojos...

Tātad konferencē mēs runājām arī par to, ka ir ļoti dažādi skolēnu pašpārvaldes veidi, un daudz ko citu. Visam tam nav jāatrodas šajā likumprojektā, bet par to visu ir noteikti jārunā un es domāju, ka mēs varētu sarīkot vēl kādu sēdi, kurā mēs to visu arī pārrunātu. Bija ļoti daudz priekšlikumu tieši par to, kādā veidā organizēt, bet šim likumprojektam ir jāparādās kā neobligātam, paredzot, ka ir tiesības būt skolēnu pašpārvaldei, taču tas nav obligāti, jo nebūs visas skolas, kurās obligāti tas ir nepieciešams. Ne visi skolēni ir tik aktīvi, lai viņiem tas būtu vajadzīgs, bet ir skolas, kur tas ir vajadzīgs.

Un tad vēl. Es domāju, ka mēs šodien negribam veidot ieteikumus visai likumdošanai, kas attiecas uz skolēniem, bet tikai par šo skolēnu pašpārvaldi un Izglītības likumu. Un skolēnu pašpārvaldes funkcijas kā tādas, galvenās, protams, ir sabiedriskā dzīve un skolēnu intereses mācībās un ārpus skolas... Vispār tieši skolā.

Varbūt — kāpēc tieši sabiedriskā dzīve? Tā ir šī brīža sitācija, kas to prasa. Nav sabiedriskās dzīves, it sevišķi laukos. Ja Rīgā vēl, teiksim, ir iespējas, ka skolēni var kaut ko darīt, kaut kur iet, kaut vai rīkot, laukos tā nav. Mēs gribam, lai veidotos skolēni un vēlāk arī pieauguši cilvēki, kuri paši prot par sevi pastāvēt, kuri prot kaut ko panākt priekš sevis. Tā tad nevar šo darbu atdot alternatīvai, kas ir iecelts algots darbinieks, kas saucas sabiedriskā darba organizators. Cik ilgi var algot citu cilvēku, kurš var izklaidēt pārējos? Tas ir jokdaris, kurš vienkārši stumj un bīda pārējos. Ir jāļauj skolēniem strādāt pašiem. Un es domāju, ka arī mācību procesu skolēnu pašpārvalde var veicināt daudz labāk nekā, teiksim, direktors vai skolotāji, jo viņi nezina šo situāciju tik labi kā skolēni. Vienā skolā varbūt tie varētu būt īpaši atvieglojumi, citā skolā tas varētu būt mācību priekšmetu dienas, kurās mudina skolēnus domāt par katru priekšmetu. Bet šīs nianses jau ir jāatstāj katras skolas pašas ziņā. Tādēļ mēs nevaram paredzēt par katru atsevišķu skolu kā speciālu gadījumu, teiksim, ka vienā skolā būs tāda un tāda pašpārvalde, otrā būs tāda. Katrai skolai ir jādod iespēja izveidot šo pašpārvaldi, un tieši tāpēc arī ir šis likumprojekts. Lai dotu iespēju, nevis lai pavēlētu, ka katrā skolā obligāti viņai ir jābūt. Paldies jums par uzmanību! ( Aplausi .)

Spīkers . Pirms mēs sākam debates par šo jautājumu, Prezidijā ir ienācis protests: "Pēc mūsu apstiprinātā Kārtības ruļļa 5. nodaļas 2. punkta par Prezidija apstiprināšanu bija jābalso aizklāti. Juris Tiltiņš, Aiga Sakalaura." Bet es nolasīšu šo punktu... 5. nodaļas 2. punkts: "Visas balsošanas vada spīkers, un tās ir atklātas. Aizklāti balso tikai par Saeimas Prezidija apstiprināšanu." Diemžēl Kārtības rullis vēl nebija apstiprināts, un, balstoties uz tehniskajām iespējām un uz konferenci, mēs balsojām atklāti.

Es domāju, ka mēs varam sākt debates, ja nekādu pretenziju nav. Tas ir, debates par likumprojektu par skolēnu pašvaldībām. Neviens nav pieteicies debatēm? Kādi priekšlikumi ir ienākuši? Tātad priekšlikumi būs... Es atvainojos, pārtraukums uz trim minūtēm.

Sakarā ar to, ka deputāti... jūs, cienījamie pārstāvji, neesat pieteikušies debatēs, bet ir ienākuši priekšlikumi, es lūdzu redakcijas komisiju sākt savu darbu, un mēs izsludinām pārtraukumu uz 10 minūtēm, lai redakcijas komisija varētu apkopot ienākušos priekšlikumus. Un pēc tam mēs pāriesim pie balsošanas.

 

Pārtraukums

 

Spīkers . Es domāju, ka mēs varam atsākt savu darbu. Un iesākumam dažas informācijas. Mūsu Saeimas sēdē piedalās 87 pārstāvji. Tālāk - pusdienas būs no pulksten 13.30 līdz 14.30, jūsu zināšanai. Preses konference sāksies puksten 17.00, visi ir laipni aicināti paklausīties, kā noritēs šī preses konference. Un es domāju, ka ir ienācis vēl viens priekšlikums, bet to apkopos redakcijas komisija, kura vēl nav gatava, tādēļ mēs pāriesim pie dienas kārtības 2.punkta. Bet nupat ir pieteicies pirmais runātājs debatēs. Tā, lūdzu Gunāru Strodu pie mikrofona par skolēnu pašpārvalžu jautājumu!

 

G.Strods

 

Sveicināti visi! Es atbalstu Ilonas tikko izskanējušo projektu par skolēnu pašpārvaldēm, tikai pirmajā punktā trešais teikums ir nedaudz nekorekts. Tur jābūt nevis "vēlēšanu komisija ieceļ un apstiprina skolā pastāvošā pašpārvalde", bet "vēlēšanu komisiju", jo kā vēlēšanu komisija pati sevi var iecelt. Tas tāds nedaudz nekorekts, bet, es domāju, viss pārējais ir ļoti pieņemams, un piedāvāju jums tomēr šo projektu atbalstīt, jo pēc manām domām viņš ir tīri normāli izstrādāts. Paldies!

Spīkers . Tad mēs varam pāriet pie nākamā punkta. Tas ir likumprojekts "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem" . (Kāds kaut ko saka no zāles). Tajā brīdī, kad redakcijas komisija beigs savu darbu un Prezidijā ienāks šis priekšlikums, mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma. Un tā es lūdzu komisijas ziņotāju Līgu Karsu izteikties par šo likumprojektu.

 

L.Karsa

(Valmieras 1. vidusskola).

 

Labdien! Es lūdzu jūs paņemt likumprojektu "Par skolēnu tiesībām", un, pirms es sāku ziņot par to, ko mēs komisijā darījām, es gribētu pateikties visiem, kuri palīdzēja man šo ziņojumu sastādīt.

Mēs pirmo kā sāpīgāko jautājumu minam jautājumu par skolēnu tiesībām, nevis par skolēnu pienākumiem. Skolēnu pienākumi - tas visnotaļ ir ļoti svarīgs jautājums, bet skolēnu tiesības un to pārkāpumi ir, mūsuprāt, daudz, daudz sāpīgāki. Un kā 1.punkts ir tiesības uz brīvu presi, radio un televīziju skolām. Nevienam nav noslēpums, ka skolā rādio un presē nedrīkst izteikties brīvi, jo savādāk draud kaut kāds zināms sods no skolotājiem vai direktora puses, un visasāk tas atsaucas uz mācībām. Un, mūsuprāt, mēs pielikām šim punktam divus papildinājumus - lai skolas avīzes vai sienas lapas nepārbaudītu un neizsvītrotu no tām sev nepatīkamo skolu, skolotāju pašvaldības. Mūsuprāt, tas būtu ļoti, ļoti svarīgs punkts, lai tajās skolas avīzēs būtu izteiktas tikai un vienīgi skolēnu domas, nevis tas, kas direktoram vai skolotājam ir patīkams.

Tad 2.punkts, kas mums liekas ļoti svarīgs, ir tiesības uz skolēnu pašpārvaldi skolās. Par šo jautājumu runāja Jolanta, un, cik es saprotu, šis jautājums būtu izrunāts. Vienīgais, mēs no mūsu puses varētu piebilst, lai tas būtu orgāns, ko vada tikai un vienīgi skolēni, un lai šim orgānam būtu zināmas tiesības ietekmēt skolas iekšējo kārtību. Lai tas nebūtu tā — jā, jā, jūs tur darbojaties, bet skolotāji - mēs esam mēs, un tā ir mūsu problēma, jūs esat jūs.

Trešais jautājums - tiesības izstrādāt iekšējās kārtības noteikumus skolā, balstoties uz Latvijas Republikas Izglītības likumu. Zināmā mērā šis jautājums ir attiecināms uz 2.punktu, taču tas ir ļoti būtiski, lai skolēni izstrādātu paši savus iekšējās kārtības noteikumus, kurus pēc tam varētu apstiprināt vai arī papildināt skolotāji. Es domāju, ka šim projektam varētu visi piekrist, jo nedrīkst skolēni vieni paši izstrādāt likumprojektu varbūt, ka skolā ir ne tik paklausīgi tie skolēni. Un tomēr ir jāsakaņo tās intereses.

4.punkts - tiesības uz netraucētu mācību darbu un izglītības iegūšanu. Šeit galvenais uzsvars ir likts uz "netraucētu", lai nebūtu nesaskaņas starp skolēniem un skolotājiem, jo visiem ir zināms no psiholoģijas un savas pašu pieredzes, cik ļoti nepatīkami ir iet mācīties pie tā skolotāja, kas ir nepatīkams vai kaut kā nepatīkami izturas pret skolēniem. Tāpēc arī rodās biežie stundu kavējumi, nepatīkamās atzīmes, jo valda nevis savstarpēji lietišķas stundas, bet gan simpātijas vai antipātijas.

5.punkts - tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi starp pedagogiem un skolēniem, kā arī citiem skolā strādājošiem darbiniekiem. Šis ir līdzīgs 4.punktam, jo skolotājs nedrīkst būt augstprātīgs vai despotisks pret skolēnu. Skolēni un skolotāji skolā ir vienlīdzīgi, un tas ir, mūsuprāt, pats, pats svarīgākais punkts, ka nedrīkst skolotājs bļaut uz skolēnu un skolēns nedrīkst bļaut uz skolotāju. Protams, ir jābūt cieņai.

6.punkts - tiesības brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus. Es domāju, ka šis punkts ļoti tieši sasaucas ar pirmo punktu un papildu debates neprasa.

7.punkts - tiesības iegūt izvēlētās izglītības iestādes tipam un profilam atbilstošu izglītību. Kā zināms, jebkuram no jums ir tiesības brīvi iet uz to skolu, kas jums pašiem patīk, ja jūs spējat attiecīgi nokārtot iestājeksāmenus. Un iestājeksāmenus lems attiecīgas skolas skolotāji. Ja tur rodas kādas problēmas, tad tās ir vienīgi saistītas ar pašu izglītības līmeni.

8.punkts - tiesības noteiktajā kārtībā pārtraukt un atsākt izglītošanos. Tas būs kaut kas jauns vidusskolās un arodskolās. Mēs esam nolēmuši ielikt šeit tādu punktu par vidusskolās un arodskolās iespējamo akadēmiskā gada paņemšanu, jo arī vidusskolniekiem un arodskolniekiem, tāpat kā studentiem, ir savas problēmas un varbūt kaut kādas nesaskaņas vai kaut kas tamlīdzīgs un vajag paņemt vienu gadu brīvu. To nebūtu ieteicams darīt 12.klasē, bet to varētu vēl sīkāk izstrādāt.

9.punkts - tiesības saņemt informāciju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar skolēnu izglītošanos. Mūsuprāt, mēs komisijā izdomājām tādu variantu, ka varētu būt attiecīgajā skolā vai rajona centrā, pilsētā, informācijas centrs, kurā varētu saņemt informāciju par visām mācību iestādēm, kas atrodas Latvijā, par visām iespējām studēt ārzemēs, kādas tur ir maksas. Un lai tas viss būtu bez maksas, jo tās ir skolēnu tiesības — zināt, kur viņš drīkst iet. Lai, piemēram, tādam cilvēkam, kurš neko citu nav redzējis kā savu skolu un pilsētu, jo viņam vienkārši nav līdzekļu kaut ko vairāk redzēt, nopirkt, apskatīt, būtu tiesības uzzināt, kur viņš varētu mācīties.

10.punkts - tiesības izglītošanās procesā izmantot izglītības iestāžu telpas, bibliotēkas, citas informācijas krātuves, lasītavas, mācību līdzekļus, iekārtas bez maksas. Es uzsveru - bez maksas. Kā zināms mūsu komisijai, visiem skolās bija jāmaksā par to, ka viņi izmantoja kopēšanas iekārtas. Tās ir it kā direktora kopēšanas iekārtas, un par to izmantošanu jāmaksā 4 vai 5 santīmi par lapu. Mūsuprāt, par to būtu atsevišķi jāizstrādā kāds punkts un par to arī jānobalso, jāpanāk reāli tā, lai tas arī darbotos skolās. Varbūt varētu griezties pie parlamenta, kur lemj par budžetu, tur atvēlēt kaut kādu zināmu summu tieši šim nolūkam, jo tas ir ļoti ļoti svarīgi it sevišķi šajā situācijā, jo grāmatas ir ļoti dārgas un ļoti daudzas no tām nav.

11.punkts - tiesības izmantot izglītības iestādēs dienesta viesnīcu un citus pakalpojumus. Internātā ir smaga problēma, un bieži vien direktors un skolotāji lemj par to, kuri dzīvos internātā, tikai pēc sev simpātiskām personām. Bet tas ir grūts jautājums, jo nevar katrā skolā būt klāt parlaments... Vienkārši tas varētu būt pašvaldību darbs, par ko jau minēja Ilona.

12.punkts - tiesības piedalīties izglītības iestādes pašpārvaldē. Tās, protams, ir visiem, tās balstās uz vēlēšanu pamata, un tās realizēs cilvēki, kurus ievēlēs pašpārvaldē.

13.punkts - tiesības uz veselības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu izglītības iestādēs. Protams, nevienam nav noslēpums, ka mums ir jāiet skolās tad, kad krāsotāji krāso grīdas, tad, kad balsina griestus, un nevienā brīdī nav garantijas, ka tev kāds spainis neuzgāzīsies vai nepaslīdēs kāja. Un sanitārie noteikumi dažās skolu ēdnīcās ir, maigi sakot, zem normas.

14.punkts - tiesības uz personīgā īpašuma saglabāšanu un izvietošanu, atrodoties izglītībās iestādē. Kalkulatoru atņemšana matemātikas stndās dažās vietās vēl joprojām ir aktuāla problēma, bet es domāju, ka ar šo jautājumu būtu jānodarbojās skolēnu pašpārvaldēm.

Tad skolēnu (izglītojamo) pienākumi.

1. Mācīties, lai iegūtu izvēlētai izglītības programmai atbilstošu izglītību. Protams, tas ir jebkura skolēna pirmais pienākums - mācīties. Ja esi šajā skolā, tad tev ir jāmācās, un, ja tu nemācies, tad tu vari meklēt citu skolu vai arī nemācīties un iet strādāt. Tās ir jebkura tiesības. Un šis pants ļoti sasaucas uz darba pantu, ka drīkst strādāt tikai no kādiem tur 18 gadiem vai no 15 gadiem. Ja jūs esat nobriedis to darīt, jūs negribat mācīties, lūdzu, kāpēc gan to nevarētu darīt?

2. Izpildīt izglītības iestādes prasības attiecībā uz mācību vai studiju procesu. Jā, ir iekšējās kārtības noteikumi, bet tur būtu jābūt arī skolēnu viedoklim. Un par to jau mēs minējām pie skolēnu tiesībām.

3. Ievērot izglītības iestādes noteikumus un satversmi, un iekšējās kārtības noteikumus. Jā, tie ir skolēnu pienākumi, un es domāju, ka jebkuram ir jāiekļaujas iekšējās kārtības noteikumos, jo visi skolēni ir sabiedrība un kā jebkurā sabiedrībā tajā valda savi likumi un savas zināmas normas.

Un pēdējais, 4.punkts - ar cieņu izturēties pret izglītojamiem, pedagogiem un pārējiem izglītības iestādes darbiniekiem. Protams, ja tas pats tiek darīts pret skolēniem. Nedrīkst tikai pierādīt skolotājiem - mēs jūs cienām, mēs jūs mīlam, bet šis skolotājs pazemo skolēnus, ir despotisks vai savādāk slikti izturas pret skolēniem.

Un es vēl gribētu piebilst, ka skolēnu tiesības un pienākumi ir ļoti lielā saskarē ar skolotāju pienākumiem un tiesībām. Un mūsu mērķis ir varbūt ar pašvaldību palīdzību izstrādāt arī līdzīgas skolotāju tiesības un pienākumus. Un pēc tam varbūt atkal par to pārrunāt. Tas no manas puses būtu viss. ( Aplausi .)

Spīkers . Paldies runātājai. Es lūdzu te pārstāvjus pieteikties debatēs un iesniegt savus priekšlikumus. Liekas, sakarā ar to, ka mēs esam ļoti ražīgi strādājuši konferencē, debatēs neviens nepiesakās. Tas nozīmē, ka laikam visi jautājumi visiem ir skaidri, viss ir izdiskutēts jau pirms tam. Liekas, pieteicās debatēs. Vārds tiek dots Ilonai Platonovai par skolēnu tiesībām un pienākumiem.

 

I.Platonova

 

Tas, ko jūs tikko dzirdējāt, es domāju, bija pietiekami iespaidīgi, lai jūs pārliecinātu, ka šie lēmumi ir izstrādāti rūpīgi un patiesi ir nopietni pārdomāti. Taču es varu arī piebilst, ka lielākā daļa no visām šīm tiesībām un arī pienākumiem ir ņemti no jaunā Izglītības likuma. Tāpēc es ieteiktu, varbūt arī es iesniegšu tūlīt priekšlikumu, pieņemt kaut kāds memorandu vai atbalstu jaunajam Izglītības likumam un ieteikt Saeimai viņu pieņemt pēc iespējas ātrāk. Es domāju, ka tas ir jāizdara, jo lielākā daļa no visiem šiem punktiem, kas ir uzrādīti kā izglītojamo tiesības un izglītojamo pienākumi, visi ir ietverti jaunajā Izglītības likuma projektā.

Spīkers . Paldies! Debatēs ir pieteikusies arī Ilze Škraba.

 

I.Škraba

(Zemgales vidusskola).

 

Labdien! Man jāpiekrīt iepriekš teiktajam, un es vēl varu piebilst savas domas. Manuprāt, tiesības izstrādāt skolnieku iekšējās kārtības noteikumus, balstoties uz Latvijas Republikas Izglītības likumu, ir katras skolas iekšējā lieta. Ja skolas vadība ir pret to, tad skolniekiem ir jāmēģina pārliecināt, ka skolnieks arī var izstrādāt savus iekšējās kārtības noteikumus. Nedrīkst neļaut skolniekam brīvi paust savas domas, protams, esot saskaņā ar skolotājiem un skolas vadību, bet nepakļaujoies skolas vadībai. Skolniekam savā skolā jājūtas drošam. Skolnieks ir savas skolas un arī savas valsts nākamais lepnums. Skolnieki ir jānodrošina ar bezmaksas mācību līdzekļiem. Un man jāpiekrīt Līgai, ka skolniekam ir izglītība jāiegūst bez maksas. Ja mēs paši sastādām skolnieku iekšējās kārtības noteikumus, tad mums arī pašiem tie ir jāievēro, jo, ja mēs sastādām noteikumus un tos neievērojam, tad arī skolotājiem un skolas vadībai būs pretenzijas pret mums. Tātad ar cieņu izturēsimies pret skolotājiem un arī paši pret sevi. Paldies! ( Aplausi .)

Spīkers. Vārdu lūdz Mārtiņš Mikstans.

 

M.Mikstans

 

Jā, man ir īss un skaidrs priekšlikums, kuru es gan negribēju noformēt tieši rakstiska priekšlikuma formā. Attiecībā uz Ilonas minēto priekšlikumu par speciāla memoranda jeb rezolūcijas veidošanu tieši par skolēnu tiesībām. Es piedāvāju varbūt tādu variantu. Padomāt, ka izstrādāt Ilonai tieši atsevišķus priekšlikumus, punktus gala memoranduam ar nosaukumu "Ieteikumu projekts par izglītības sistēmu Latvijā", un tas ir dokuments nr.5, kas tiks apspriests Saeimas dienas beigās. To varētu tur kā atsevišķu punktu iekļaut. Paldies!

Spīkers . Paldies! Vai ir vēl kāds, kas ir pieteicies debatēm? Par šo likumprojektu priekšlikumu nav. Mēs pārejam pie balsošanas. Tātad mēs balsojam par likumprojektu "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem". Mēs balsojam pa punktiem. "Izglītojamo (skolēnu) tiesības". (Izglītojamiem) skolēniem ir: 1. Tiesības uz brīvu presi, radio un televīziju skolā. Kas par? Lūdzu balsu skaitīšanas komisiju sākt savu darbu. Paldies! Kurš pret? Paldies! Kas atturas? Paldies! Lūdzu rezultātus. Par - 82, pret - 1, atturas - 2.

Pārejam pie nākošā punkta. Tiesības uz skolēnu pašpārvaldi skolā. Kas par? Paldies! Kas pret? Paldies! Kas atturas? Paldies! Rezultātus, lūdzu! Par - 80, pret - neviens, atturas - 2.

Tiesības izstrādāt iekšējās kārtības noteikumus skolā, balstoties uz Latvijas Republikas Izglītības likumu. Kas par? Paldies! Kas pret? Paldies! Kas atturas? Paldies! Lūdzu rezultātus! Par - 70, pret - 1, atturas - 10.

Tiesības uz netraucētu mācību darbu un izglītības iegūšanu. Kas ir par šo priekšlikumu? Paldies! Kas pret? Paldies! Kas atturas? Paldies! Lūdzu rezultātus! Par - 70, pret - neviens, atturas - 13.

Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi starp pedagogiem un skolēniem, kā arī citiem skolā strādājošiem darbiniekiem. Kas par? Paldies! Kas pret? Paldies. Kas atturas? Paldies! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts.

Tiesības brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus, vārda brīvība skolā. Kas par? Paldies! Kas pret? Paldies! Kas atturas? Paldies! Mūsu Saeimā ir neredzēta vienprātība, jo visi priekšlikumi joprojām tiek pieņemti ar ļoti milzīgu pārsvaru. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 4.

Tiesības iegūt izvēlētās iestādes tipam un profilam atbilstošu izglītību. Kas par? Paldies! Kas pret? Paldies! Kas atturas? Paldies!

Tiesības noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt izglītošanos. Kas par? Paldies! Kas pret? Paldies! Kas atturas? Paldies!

Es nepateicu iepriekšējā balsojuma rezultātus. Un tie ir tādi. Par - 71, pret - neviens, atturas - 5.

Un šī balsojuma rezultāti ir: par - 49, pret - 16, atturas - 19. Pieņemts. Mēs joprojām balsojam ļoti brīnišķīgi.

Tiesības saņemt informāciju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar skolēnu izglītošanos. Kas ir par šo priekšlikumu? Kas pret? Paldies! Kas atturas? Paldies! Par - 74, pret - neviens, atturas - 5.

Tiesības izglītošanās procesā izmantot izglītības iestāžu telpas, bibliotēkas, citas informāciju krātuves, lasītavas, mācību līdzekļus, iekārtas bez maksas. Kas ir par šo priekšlikumu? Paldies! Kas pret? Paldies! Kas atturas? Paldies! Rezultāti: par - 70, pret - 4, atturas - 6.

Mēs pārejam pie nākamā punkta. Tiesības izmantot izglītības iestādes dienesta viesnīcas un citus pakalpojumus. Kas par? Paldies! Kas pret? Paldies! Kas atturas? Paldies! Par - 47, pret - 6, atturas - 29. Pieņemts.

Tiesības piedalīties izglītības iestādes pašpārvaldē. Kas par? Paldies! Kas pret? Paldies! Kas atturas? Paldies! Par - 74, pret - 2, atturas - 3.

Nākamais punkts. Tiesības uz veselību. Darba aizsardzības ievērošana izglītības iestādēs. Kas ir par šo priekšlikumu? Paldies! Kas pret? Paldies! Kas atturas? Paldies! Varbūt, lūdzu, vēlreiz nobalsojiet "pret"! Un atturas? Paldies! Par - 78, pret - 1, atturas -4.

Tiesības uz personīgā īpašuma saglabāšanu, atrodoties izglītības iestādē. Kas par? Paldies! Kas pret? Paldies! Kas atturas? Paldies! Par - 66, pret - 9, atturas - 12. Pieņemts.

Tagad mums būtu jāpāriet pie skolēnu pienākumiem, bet sakarā ar to, ka ir ienācis Lienes Liepiņas pieteikums uz debatēm, mēs izņēmuma kārtā dodam vārdu, jo tas ir likumprojekts "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem".

Lūdzu, Liene Liepiņa!

 

L.Liepiņa

(Ropažu vidusskola).

 

Man liekas, ka likumprojekta "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem" 1.panta 9.punkts ir praktiski nevajadzīgs, ja izlasām kaut arī vēl neizskatītā likumprojekta "Par izglītības sistēmu Latvijā" 2.panta 1.punktu, jo tas ir pilnīgi tas pats, un man liekas, ka 9.punkts nav vajadzīgs. To es arī gribēju pateikt. Paldies!

Spīkers . Paldies! Pašlaik es nolasīšu paziņojumu. "Tos, kas nav saņēmuši "krūšu galus", lūdzam starpbrīdī griezties sekretariātā. Tas ir starpbrīdī. Tās ir domātas šīs zīmītes. Iesakām balsu skaitīšanu veikt pēc vairākuma un mazākuma principa, nevis pēc skaitļiem (laika taupīšanas nolūkos). Deputāti Kristīne Jermanova un Mikstans. Vai kādam ir pretenzijas pret šo priekšlikumu? Ja pretenziju nav, tad mēs pieņemam to. Bija? Ir pretenzijas? Tātad mums ir jānobalso. Kādas, lūdzu? Varbūt var runāt no šejienes. Lūdzu, iznāciet un pasakiet savas pretenzijas!

...

Šajā gadījumā noteikti būtu vajadzīgs punkts. Jo te jāsaprot ir tas, ka informācijai gan par visu mācību procesu, gan arī par pašas skolas procesu jābūt pieejamai tam, kurš vēlas informāciju. Tas jau viss būs saistīts ar izglītošanos. Otrajā nodaļā — skolēnu pienākumi — tas ir 1.punkts, kuru vēlējās salīdzināt. Tas jau būs tiešāks par programmu. Es vienkārši gribēju pateikt to, ka šis punkts ir vajadzīgs tomēr.

Spīkers . Paldies! Ilona Platonova ir lūgusi vārdu debatēs. Bet debates, diemžēl, ir pārtrauktas.

Vēl viens paziņojums. Pēc pārtraukuma mēs balsosim ar elektroniku. ( Aplausi .) Es domāju, ka turpināt balsošanu par šo likumprojektu mēs varētu pēc debatēm. Es atvainojos, pēc pārtraukuma. Pārtraukums uz stundu sakarā ar redakcijas komisijas darbu. Tas ir, līdz 12.30. Pulksten 12.30 mēs atsākam darbu.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Skolēnu saeimas spīkere Solvita Masule.

Spīkere . Atsākam darbu! Un tagad maza informācija. Valdis Savicka kungs jūs informēs par to, kā lietot šo balsošanas mašīnu.

 

V.Savickis

 

Labdien! Jums šodien būs iespēja izmēģināt un salīdzināt, kā ir balsot ar kartiņām un elektronisko balsošanas sistēmu. Arī deputāti pirmsākumos balsoja ar kartiņām. Tātad kad sēdes vadītājs aicinās balsot, noskanēs skaņas signāls, pēc tam jūs varēsiet spiest uz pultīm vienu no trim izvēles taustiņiem: "par", "pret" vai "atturas". Un pie attiecīgā taustiņa iedegsies lampiņa. Gadījumā, ja izvēles taustiņš nospiests nepareizi, jūs varat nospiest kādu citu taustiņu un attiecīgi pie tā taustiņa iedegsies cita gaismas diode. Tas īsumā viss.

Spīkere . Paldies! Tagad par mūsu darbu. Šeit ir pieteikušies četri pārstāvji debatēm. Diemžēl es varu pateikt, ka debates pašlaik nenotiks, jo par šo jautājumu debates tika atklātas, neviens debatēs nepieteicās. Līdz ar to debašu nav, mēs turpinām balsošanu par skolēnu pienākumiem.

Redakcijas komisija pašlaik beidz pieņemt priekšlikumus par pirmo likumprojektu. Līdz ar to ieteikums par dokumentu nr. 3, par pirmās nodaļas 3. pantu, tiek noraidīts. Šis teksts ir, ka vēlēšanu komisija nedrīkst iecelt pašpārvaldi. Šis tiek noraidīts, jo redakcijas komisija vairs nepieņem priekšlikumus, tas tika iesniegts par vēlu.

Tātad mēs turpinām balsošanu par likumprojekta "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem" otro daļu "Skolēnu (izglītojamo) pienākumi"...

Tā kā mēs balsosim tagad ar balsojamo mašīnu, tad man ir jautājums, vai kādam ir pretenzijas, ja mēs balsojam uzreiz par visiem četriem punktiem? Pretenziju nav. Līdz ar to mēs balsojam par... Ir? Labi, priekšlikums pieņemts. Tātad mēs balsojam par katru atsevišķi.

Un tā mēs pārejam pie balsošanas."Izglītojamo (skolēnu) pienākumi ir: pirmais - mācīties, lai iegūtu izvēlētajai izglītības programmai atbilstošu izglītību." Kas par? Tad balsojam kopumā? Tagad lūdzam balsot! Vai visi ir nobalsojuši? Tad var ieslēgt rezultātu. Tātad par - 71, pret - 8, atturas - 3. Pieņemts. Ejam tālāk!

"Izpildīt izglītības iestādes prasības attiecībā uz mācību vai studiju procesu." Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 10, atturas - 14. Pieņemts.

Par 3. punktu. "Ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus." Lūdzu balsot! Rezultātus, lūdzu! Par - 68, pret - 3, atturas - 11.

Par 4. punktu. "Ar cieņu izturēties pret citiem izglītojamiem un pedagogiem, pārējiem izglītības iestādes darbiniekiem." Lūdzu balsot! Rezultātus, lūdzu! Par - 60, pret - 9, atturas - 12.

Tagad mēs esam nobalsojuši atsevišķi par visiem punktiem, un tālāk mēs balsosim par šī likuma pilnīgu apstiprināšanu — tādu, kāds viņš ir. Tātad lūdzu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Tātad par - 59, pret - 10, atturas - 8.

Tātad šis likums ir pieņemts ar: par 59, pret - 10 un atturas - 8... Šis likums ir pieņemts pilnīgi tādā galīgajā variantā, kāds viņš ir.

Mēs pārejam atpakaļ pie pirmā jautājuma "Par skolēnu pašvaldībām". Vai redakcijas komisija ir zālē? Es domāju, ka lūgšu redakcijas komisijas pārstāvi, lai viņš nāktu izteikties par šo likumprojektu... apkopot likumprojektu par skolēnu pašpārvaldēm.

— — —

Tātad Redakcijas komisija sešu cilvēku sastāvā ir apkopojusi visus priekšlikumus par skolēnu pašpārvaldēm. Kopā ir ienākuši pieci priekšlikumi, bet diemžēl laika trūkuma dēļ mēs varēsim izskatīt tikai četrus. Es ceru, ka tie jums visiem ir izdalīti. Tātad likumprojekts "Par skolēnu pašpārvaldēm" , pirmā daļa. Ir priekšlikums par 1.1. punkta papildpunktiem, kurus redakcijas komisija principā atbalsta visus, izņemot 5. papildinājumu, kuru iesaka papildināt iesniedzējam... Tas, kā jūs varat redzēt, tā ir RTU Āgenskalna koledža.

Tad jūs varat redzēt, ka ir priekšlikumi par 1.5., 1.6., 1.3. un 1.4.punktu.

 

Turpinājums 4. lpp.

Turpinājums no 3. lpp.

Redakcijas komisija neatbalsta priekšlikumu, ka vēlēšanu komisija ieceļ un apstiprina skolā pastāvošo pašpārvaldi, un, ja tādas nav, to apstiprina balsstiesīgo skolēnu pilnsapulce... pilnsapulce bez saskaņošanas ar skolas administrāciju. Tātad redakcijas komisijas viedoklis ir neatbalstīt tāpēc, ka tas ir pretrunā ar 1. apakšpunktu. Pirmkārt, vēlēšanu komisija neieceļ skolā pastāvošo pašpārvaldi, tā tiek vēlēta tiešās un aizklātās vēlēšanās. Un skolēnu pašpārvaldes vēlēšanas tomēr būtu jāsaskaņo ar skolas administrāciju, jo citādi mēs varam nonākt līdz variantam, ka skolēnu pašpārvaldei vienkārši nebūs nozīmes skolā. Tātad tas bija redakcijas komisijas viedoklis.

Vai kādam ir pretenzijas pret kādu no priekšlikumiem?

Spīkers . Es domāju, ja pretenziju nav, mēs varētu pāriet pie balsošanas. Bet sākumā, es domāju, mēs varētu nobalsot par šo likumprojektu, kāds viņš ir dokuments nr. 3, un pēc tam pāriet pie balsošanas par priekšlikumiem.

Un vēl ir viens priekšlikums - balsot par visu dokumentu uzreiz. Vai ir pretenzijas? Līdz ar to mēs balsojam pa punktiem. Tātad mēs balsojam par likumprojektu "Par skolēnu pašpārvaldēm", kāds viņš ir - dokuments nr. 3. Pēc tam mēs balsosim par šiem priekšlikumiem likumprojektam.

Es domāju, ka mēs varētu pāriet pie balsošanas. Tātad 1. pants - "Skolēnu pašpārvaldes tiesiskums". Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo punktu! Paldies! Rezultātus lūdzu! ... (no zāles kaut ko skaidro) Bija pretenzijas balsot atsevišķi pa punktiem... Bija pretenzijas, pretenzijas ir pieņemtas, mēs balsojam atsevišķi pa punktiem... Mēs balsojam pa punktiem, jo bija pretenzijas pret balsošanu par visu likumprojektu. Mēs balsojam par 1. pantu - "Skolēnu pašpārvaldi ievēlē tiešās un aizklātās vēlēšanās". 1.1. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par šo punktu - skolēnu pašpārvaldi ievēlē tiešās un aizklātās vēlēšanās. Lūdzu rezultātus! Tātad par - 72, pret - 3... Pieņemts.

Ejam tālāk. Par 2. punktu - "Vēlēšanas organizē vēlēšanu komisija." Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1.2. punktu! Lūdzu rezultātus! Pieņemts.

Pārejam pie nākošā. "Vēlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina skolā pastāvošā pašpārvalde. Ja tādas nav, to apstiprina un izveido, saskaņojot ar skolas administrāciju. "Lūdzu balsošanas rezīmu! Balsojam, lūdzu, par šo punktu! Lūdzu rezultātus! Pieņemts. Es lūdzu nobalsot vēlreiz par šo punktu! Sakarā ar iebildumiem es lūdzu vēlreiz nobalsot par šo punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam, lūdzu! Pret - nav. Pieņemts. Pārejam pie nākošā punkta. Paldies! Tātad 1.4. "Vēlēšanu komisijas locekļi nedrīkst kandidēt vēlēšanās." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Pieņemts. Pārejam pie otrā panta — "Skolēnu pašpārvaldes funkcijas." Tātad būt par starpnieku starp skolotājiem un skolas administrāciju un skolēniem. Lūdzu balsošanas režīmu!

— — —

Es atvainojos, redakcijas komisijai ir papildinājumi par 1.punktu.

Spīkers . Es atvainojos! Mēs sarunājām balsot par visu likumprojektu un pēc tam par redakcijas komisijas priekšlikumiem.

— — —

Es atvainojos!

Spīkers . Tātad, es vēlreiz atkārtoju, mēs balsojam par 2.panta 1.punktu. Būt par starpnieku starp skolotājiem un skolas administrāciju un skolēniem. Kas balso par šo punktu?

Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Kas balso par? Lūdzu, balsojiet! Es atvainojos! Lūdzu, balsojiet! Lūdzu rezultātu! Pieņemts.

2. punkts. Aizstāvēt skolēnu intereses. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam par šo punktu! Lūdzu rezultātu! Pieņemts.

Ejam tālāk! 3.punkts. Organizēt skolas sabiedrisko dzīvi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums! Lūdzu rezultātu! Pieņemts.

Ejam pie 4.punkta. Veicināt mācību procesu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo punktu! Lūdzu rezultātu! Pieņemts.

Tātad pašlaik, dotajā brīdī, mēs esam nobalsojuši par šo likumprojektu. Vienīgi atcelts ir 1. panta 3.punkts. Tagad mēs pārejam pie priekšlikumiem. Tātad ir priekšlikums iekļaut jaunu pantu. "Skolēnu pašpārvaldei ir tiesības uz savu no skolas administrācijas neatkarīgu budžetu." Varbūt pārejam pie balsošanas?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Pieņemts. Labi! Tātad balsojam par redakcijas komisijas priekšlikumiem. Šis ir priekšlikums likumprojektam "Par skolēnu pašpārvaldēm". Tur, kur ir jauns pants — 3.1. Varbūt redakcijas komisija varētu nolasīt to.

— — —

Tātad man ir priekšlikums balsot pēc kārtas. Sākumā ir papildinājumi par 1.apakšpunktu. Vai spēkerei ir kādas pretenzijas?

Spīkers . Nav pretenziju.

— — —

Vienkārši tur nav ievērota kārtība. 1.panta 1.apakšpunkts. Papildinājumi. "Skolēnu pašpārvaldes vēlēšanām ir jābūt brīvām no administrācijas un pedagogu ietekmes."

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam!

—

Es atvainojos! Tehnisku iemeslu dēļ ir sajaukta kārtība. Tāpēc skatieties 1.punkta apakšpunktu.

Spīkers . Tas ir pieņemts. Šis punkts ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

— — —

2.apakšpunkts. "Skolēnu pašpārvaldes kompetenci nosaka līgumā starp skolas administrāciju un pašpārvaldi."

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam par šo apakšpunktu! Lūdzu rezultātu! Pieņemts.

— — —

3.apakšpunkts. "Skolēnu pašpārvaldē ir jābūt dalītai lēmēj institūcijai un izpildinstitūcijai."

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam, lūdzu, par šo apakšpunktu! Lūdzu rezultātu! Diemžēl tas ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

— — —

Tālāk ir priekšlikums par 3.apakšpunktu. 1.panta 3.apakšpunkts. "Vēlēšanu komisija ieceļ un apstiprina skolā pastāvošo pašpārvaldi. Ja tādas nav, to apstiprina balsstiesīgo skolēnu pilnsapulce bez saskaņošanas ar skolas administrāciju."

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Noraidīts. Lūdzu tālāk!

— — —

Tālāk ir 4.apakšpunkts. 1.panta 4.apakšpunkts. Ir priekšlikums... Es atvainojos, šeit ir sajaukta kārtība. Ir priekšlikums par 5.apakšpunktu. "Skolēnu pašpārvaldei ir tiesības uz savu no skolas administrācijas neatkarīgu budžetu".

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam! Rezultātu! Man ienāca pretenzijas, ka ir jānosauc rezultāti. Tātad par - 56, pret - 8, atturas - 14. Pieņemts.

— — —

Ir priekšlikums par 6.apakšpunktu. "Skolēnu pašpārvaldei ir tiesības rīkoties ar šo budžetu pēc saviem ieskatiem".

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam par to! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 19, atturas - 14. Pieņemts.

— — —

Nākošais priekšlikums ir iekļaut jaunu pantu šādā redakcijā: "Skolēnu pašpārvaldes lēmumiem ir vispārobligāts raksturs."

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam par šo pantu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 30, atturas - 28. Noraidīts.

— — —

Redakcijas komisijā ir ienācis priekšlikums 2.pantu papildināt ar apakšpunktu, kas noteic skolēnu pašpārvaldes iespēju robežas un skolas vadības tiesības pašpārvaldes rīcību apturēt. Vārdu sakot, redakcijas komisija šā priekšlikuma ideju atbalsta, bet, tā kā tas nav formulēts pietiekami skaidri, tad redakcijas komisijas priekšlikums ir šāds. Šis punkts skanētu: "Skolēnu pašpārvaldes kompetences robežas nosaka līgumā starp skolas administrāciju un pašpāvaldi", kas jau ir ietverts 1.panta 1.apakšpunktā.

Spīkers . Vai iesniedzējiem ir kādas pretenzijas? Tātad mēs varam pāriet pie balsošanas. Tas ir nobalsots. Viss ir kārtībā? Varbūt nolasiet tad vēlreiz, tiešām.

— — —

"Skolēnu pašpārvaldes kompetences nosaka līgumā starp skolas administrāciju un pašpārvaldi."

Spīkers . Vai redakcijas komisijai ir vēl ko teikt?

— — —

Jā. Tātad pirmais dokuments ir ar visiem labojumiem. Es varētu nolasīt, kā tas skan.

Spīkers . Jā, būtu ļoti labi.

— — —

Tātad tas skan tā. "Likumprojekts "Par skolēnu pašpārvaldēm.""

l.pants. Skolēnu pašpārvaldes tiesiskums.

1) Skolēnu pašpārvaldi ievēlē tiešās un aizklātās vēlēšanās. Skolēnu pašpārvaldes vēlēšānām ir jābūt brīvām no administrācijas un pedagogu ietekmes. Skolēnu pašpārvaldes kompetenci nosaka līgumā starp skolas administrāciju un pašpārvaldi. Skolēnu pašpārvaldei ir jābūt dalītai lēmējinstitūcijai un izpildinstitūcijai. Es atvainojos, tas netika pieņemts;

2) vēlēšanas organizē vēlēšanu komisija;

Spīkers . Vai tas ir viss?

— — —

Nē, tas nav viss.

3) vēlēšanu komisijas locekļi nedrīkst kandidēt vēlēšanās;

4) skolēnu pašpārvaldei ir tiesības uz savu no skolas administrācijas neatkarīgu budžetu;

5) skolēnu pašpārvaldei ir tiesības rīkoties ar šo budžetu pēc saviem ieskatiem.

Skolēnu pašpārvaldes funkcijas:

1) būt par starpnieku starp skolotājiem, skolas administrāciju un skolēniem;

2) aizstāvēt skolēnu intereses;

3) organizēt skolas sabiedrisko dzīvi;

4) veicināt mācību procesu.

Spīkers . Vai varētu atkārtot jautājumu? (Kāds no vietas kaut ko jautā.) Es domāju, ka debates par šo likumprojektu mēs tagad nevaram atklāt. Šajā likumprojektā paredzētajā kārtībā tādu nav, unns tas paliek diemžēl "gaisā karājoties". Jo, es saku, šis likumprojekts ir tādā variantā, kādā viņš ir.

Un tagad attiecībā uz šo likumprojektu. Es domāju, ka mēs būtu nobalsojuši atsevišķi pa punktiem un mēs varētu ļaut redakcijas komisijai viņu izveidot pilnīgi galīgajā variantā, kāds viņš izskatīsies. Un pēc tam mēs varam nobalsot par šā likuma pieņemšanu vispār. Un, ja kādam ir kādas iebildes, es lūdzu tās iesniegt sekretariātā rakstiski.

 

Sakarā ar to, ka pašlaik redakcijas komisija apkopo balsošanas rezultātus, lai jūs saņemtu galīgo šī dokumenta variantu un lai pēc tam varētu nobalsot par likumu vispār kā tādu, mēs pārejam pie dienas kārtības 3. punkta, tas ir, p ar izglītības sistēmu Latvijā . Un es lūdzu runātāju Aiju Kincu izteikties par šo dokumentu.

 

A.Kinca

(Jelgavas Spīdolas skola — ģimnāzija).

 

Tā, es jūs lūdzu visus paņemt dokumenta projektu nr. 5 — ieteikumu projekts "Par izglītības sistēmu Latvijā".

Šo ieteikumu projektu Izglītības komisija izveidoja 19. maijā, apkopojot visus ieteikumus. Es gribētu atsevišķi par katru punktu.

Tātad, pirmkārt, Latvijas Republikas Saeimai. Sabiedriskā transporta uzņēmumiem, autobusu parkiem un Latvijas dzelzceļam jāsedz 50 procenti no skolēnu ceļa izdevumiem, līdz ar to nosakot vispārizglītojošo skolu audzēkņiem 50 procentu samaksu par transporta pakalpojumiem. Kādēļ ir šis punkts? Tādēļ, ka patlaban tiek pārkāpts Izglītības likuma 52. panta 3. punkts. Varbūt paņemiet šo lapu, ko es izdalīju, un tur ir 52. panta 3. punkts, kurš nosaka, ka skolēniem ir tiesības lietot valsts sabiedriskā transporta līdzekļus par pazeminātu maksu vai bez maksas. Pašreiz visi skolēni maksā pilnu biļetes cenu. Šis bija pats pirmais priekšlikums, un es domāju, ka tas ir arī viens no vissvarīgākajiem. Tālāk.

Otrais. Skolotājs drīkstētu skolā strādāt līdz pensijas vecumam. Pēc šī termiņa sasniegšanas skolotājs turpina darbu skolā pēc skolēnu vairākuma vēlēšanās. Šis priekšlikums ir sakarā ar to, ka daudzās skolās ir ļoti veci skolotāji, daži no viņiem pat ne redz, ne dzird tālāk par trešo solu un viņiem ir gan veselība sabeigta, gan arī nervu sistēma sabeigta. No tā cieš gan skolēni, gan skolotāji paši.

Trešais punkts. Katrus piecus gadus skolotājam vajadzētu iziet kvalifikācijas pārbaudi. Tas ir sakarā ar to, ka ir skolas, it sevišķi dažādas amatniecības skolas, kur strādā daudzi neprofesionāli skolotāji. Šie skolotāji ir paši šo amatniecības skolu absolvējuši, viņi tur pabeiguši mācības... nu tās ir bijušās profesionāli tehniskās skolas... un turpina strādāt tur par meistariem vai skolotājiem. Viņi paši nav profesionāli skolotāji, viņi vienkārši ir šo skolu beiguši, viņi turpina mācīt citus, un tas ir neprofesionāli. Un līdz ar to mēs ierosinājām šo punktu.

Tagad pāriesim pie otrās nodaļas, kas adresēta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai.

Pirmais priekšlikums. Izveidot Informācijas centru Latvijas skolēniem, kurš sniegtu konkrētu informāciju par skolām Latvijā un ārzemēs. Vispār šāds centrs jau pastāv, bet viņš absolūti neatbilst savām funcijām, viņš tās nepilda. Šajā centrā nav iespējams patlaban iegūt informāciju, kādu mēs šeit pieprasām, tātad par iestājeksāmeniem, mācību maksu, piedāvātajiem mācību priekšmetiem, specialitāti skolu beidzot un iespēju mācīties ārzemēs. Par šo punktu jau runāja, un es domāju, ka tas arī ir ļoti svarīgi.

Otrais. Pārskatīt 10 ballu vērtēšanas sistēmu. Ierosinām organizēt seminārus un konferences par šo tēmu, kuros savu vārdu varētu teikt arī skolēni. Protams, katrā skolā ir ieviesta 10 ballu vērtēšanas sistēma, bet katrā skolā tā ir atsevišķa un vērtē savādāk. Ir tādi mācību priekšmeti, kur vispār nav iespējams iegūt 10 balles, vienīgi tad, ja piedalās olimpiādēs. Un ir tādi mācību priekšmeti, kur ir ļoti viegli tās iegūt. Un līdz ar to katrā skolā vērtē savādāk. Bet gribētos, lai tomēr 10 ballu sistēmu pielietotu aptuveni vienādi visās skolās.

Trešais. Iesakām saskaņot pamatskolu, vidējo un augstāko mācību iestāžu prasības, līdz ar to izstrādājot standartu. Katram mācību priekšmetam jānosaka atsevišķa pārbaužu sistēma. Par šīm prasībām. Loģiski, ka katrai skolai ir daudzmaz savas prasības, bet tajā pašā laikā tās ir ļoti atšķirīgas. Un ļoti bieži — tas ir pilnīgi reāli — pastāv tādi gadījumi, kad vidusskolas pēdējās klasēs un augstkolā pašā sākumā skolēni mācās pilnīgi vienu un pašu. Un tas ir nevajadzīgi. Tanī pašā laikā varētu jau mācīties daudz ko citu.

Ceturtais apakšpunkts. Ir jāatceļ obligātā piedalīšanās ārpusskolas pasākumos, kā arī fakultatīvajos pulciņos. Iesakām pārskatīt fiziskās audzināšanas vērtēšanas sistēmu. Tagad šajā punktā atkal tiek pārkāpts Izglītības likums, tas ir, 53. pants, kurš nosaka, cik liela skolēniem var būt mācību slodze vienā nedēļā, stundu skaits. Līdz ar to, protams, katrā skolā ir šis stundu skaits, un, ja skolniekam vēl obligāti ir jāapmeklē kādi no fakultatīvajiem pulciņiem, tad sanāk, ka viņam tiek uzlikta vēl papildu slodze. Bet šie pulciņi visi principā ir pēc brīvprātības principa — ja man ir laiks un ja es varu aiziet, tad es eju vai uz keramiku vai ko, bet, ja es nevaru paspēt un man ir jāmācās, tad tas, protams, nevar būt obligāti. Bet ir vēl Latvijā skolas, kurās ir obligāti šie pulciņi.

Un piektais apakšpunkts. Katrā lauku rajonā nepieciešama viena valsts ģimnāzija. Šis punkts ir saistīts ar to, ka ļoti reti ir pilsētas, kurās ir šīs ģimnāzijas, bet pats galvenais ir tas, ka lauku skolās mācību līmenis ir daudz zemāks nekā pilsētu skolās. Bet lauku skolnieki arī grib iestāties dažādās augstākajās mācību iestādēs, un līdz ar to ir daudz problēmu. Un, ja katrā lauku rajonā būtu viena ģimnāzija, kurā varētu mācīties visi lauku skolēni un līdz ar to arī pilsētas skolēni, viņi varētu iegūt šo labāko izglītību, ja viņi to vēlētos. Par cik tā būtu valsts ģimnāzija, tad tā, protams, piedāvātu dažādus izvēles priekšmetus, kurus parastajās skolās nevar piedāvāt. Un lauku skolās vispār tā ir traģiska situācija, jo tur nav daudz izvēles priekšmetu. Līdz ar to, ja būtu katrā lauku rajonā viena šī ģimnāzija, tad visi tā rajona skolēni, kuri vēlētos tikt augstākajās mācību iestādēs, to varētu izdarīt. Viņi mācītos šajā ģimnāzijā un mācītos to, ko viņi vēlētos.

Tas laikam man arī ir viss. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Spīkers . Paldies Aijai, un tagad šeit ir ienākušas pretenzijas. Tātad "nav godīgi neļaut katru priekšlikumu pārrunāt debatēs, ir jādod iespēja pamatot savu viedokli." Es atvainojos, pašā sākumā šis bija pirmais likumprojekts, kuru es stādīju priekšā. Kad es aicināju kādu izteikties debatēs, neviens debatēs nepieteicās. Līdz ar to mēs pārgājām pie nākošā punkta, tas ir, par skolēnu pašvaldībām, kur mēs esam pieņēmuši likumu. Pēc tam redakcijas komisija sāka savu darbu, jo ienāca priekšlikumi, un, tā kā debates nenotika par šo jautājumu, es šo iebildumu nepieņemu, jo vienkārši bija iespēja pieteikties debatēs. (No zāles kaut ko saka.)

Es domāju, ka tādā gadījumā mēs varētu skatīties Kārtības rulli. Kur ir Kārtības rullis?... Šeit ir par priekšlikumu ierosināšanas kārtību. Tātad par balsojumu noris debates. Tas būtu visiem skaidrs. Par vārda lūgšanu visiem būtu skaidrs. "Ja kāds pārstāvis vēlas plašāk izteikties, tad ir jāpierakstās prezidijā". Es neesmu saņēmusi tādu pieteikumu... Šeit man ienāk tikai lapiņas uz nākošajām debatēm. Tātad es domāju, ja ir kādas pretenzijas un jūs varat pamatot, kādēļ jūs gribat atgriezties pie vēlreizēja balsojuma par šo projektu, jūs varat pieteikties uz runu, kam atļautas 10 minūtes. Man ir tiesības, tas ir, prezidijam ir tiesības šo runu noraidīt vai ļaut pateikt.

Tā. Tālāk. Pēc tam šeit ir balsošanas kārtība. Kārtības rullī nav paredzēts variants, ka debates var vēlreiz atsākt. Tā ka es domāju, ka šī pretenzija nav vietā. Ja mēs noraidām kādu punktu, tas nozīmē, ka tas tiek noraidīts un mēs nevaram par to debatēt, jo debates notika pirms tam. Es saku, ja ir speciāli priekšlikumi, tad var pieteikties sekretariātā, un līdz 10 minūtēm vārds tiks dots, varēs izteikt visu, ko vēlas. Un pēc tam iesniegt priekšlikumus, par kuriem var nobalsot Saeima.

Es domāju, ka šis jautājums... Ir vēl kādas pretenzijas? Tātad ir ienācis priekšlikums. 1.3. punkts. Tas ir par pašvaldībām. Tas pats nelaimīgais projekts. Pirmais projekts, tātad. 1.3. punkts — "Vēlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina balsstiesīgo skolēnu pilnsapulce bez saskaņošanas ar skolas administrāciju." Tātad analogs punkts. Tieši tas pats tika nupat balsojumā noraidīts. Tā ka priekšlikums balsot par šo punktu būtu nevietā, jo ir tieši tāds punkts — "Vēlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina skolas pašpārvalde..." Un tas tika noraidīts balsošanā.

Es domāju, ka mēs varam atgriezties pie 3. dokumenta par ... (No zāles kaut ko saka.) Jā... Atgriezties pie 3. dokumenta par... (Kāds kaut ko runā zālē.) Jā, par debašu pagarināšanu var lemt Saeima, bet pašlaik runa iet vispār par debašu atklāšanu, jo debates notiek pirms balsošanas. Es teicu un vēlreiz atkārtoju — par 1.punktu, mēs strīdamies par 1.punktu - par pašvaldībām. Es atklāju debates, neviens diemžēl debatēs nepieteicās, vai es maldos, viens varbūt izteicās. (Kaut ko runā zālē.) Es saku vēlreiz — jūs varat pieteikt savu runu tieši par šo jautājumu, izsakieties konkrēti un plaši, iesakiet konkrētu priekšlikumu. Šis likums vēl nav pieņemts, bet es runāju par debatēm. Tātad debates mēs nevaram atklāt, jo Kārtības rullī principā tas nav paredzēts. Debates var pagarināt, bet mums nenotika debates. Tātad es saku vēlreiz, prezidijs apspriežoties nonāca pie secinājuma — ja jums ir kaut kas sakāms par šo jautājumu, tad piesakieties uz runu. Tātad man ir šeit ienācis priekšlikums par runu. Šeit Ansis Grantiņš... Lūdzu, es dodu vārdu Ansim Grantiņam!

 

A.Grantiņš

(Jēkabpils ģimnāzija).

 

Labdien! Te man būtu vairāki ierosinājumi tieši par 1.nodaļu, par kuru mēs te visu laiku strīdamies. Nevar palikt nerisināts jautājums par to, kas tad ieceļ šo skolēnu pašvaldību, jo vienkārši neloģiski... nevis pašvaldību, bet vēlēšanu komisiju, jo neloģiski tālāk ir. Vēlēšanu komisijas darbība... Bet kā tad tā strādās, ja tās vienkārši nebūs. Un vēl. Prezidijs ķeras pie Kārtības ruļļa , bet mēs to Kārtības rulli neievērojām jau pašā sākumā, jo Prezidijs netika vēlēts aizklāti. Nu, protams, Kārtības rulli mēs apstiprinājām, bet mēs pēc viņa neesam rīkojušies. Tas būtu viss. Man ir priekšlikums tomēr kaut kādā veidā apspriest šo 1.3. punktu, un tieši mans ieteikums būtu, ka vēlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina skolā pastāvošā pašpārvalde. Ja tādas nav, tad to apstiprina skolēnu pilnsapulce, saskaņojot ar skolas vadību. Paldies!

Spīkers . Tātad es atbildēšu uz runu par prezidija apstiprināšanu. Es jau vienu reizi teicu, ka Kārtības rullis tajā brīdī vēl nebija pieņemts. Vispār Kārtības ruļļa apstiprināšana notika pēc tam. Un, balstoties uz konferenci, balstoties uz tehniskajām iespējām, prezidiju vēlēja atklāti. Es vēlreiz atkārtoju - tajā brīdī Kārtības rullis vēl nebija pieņemts. Balstoties uz konferences rezultātiem... Es domāju, ka replikas no zāles nav atļautas. Ja jums ir pretenzijas,lūdzu, pieteicieties uz runu. Tātad Mārtiņš Mikstans lūdz vārdu.

 

M.Mikstans

 

Vienu reizi mēs "izgāzām" šo nelaimīgo 1.3.punktu, kādā veidā tieši to vēlēšanu komisiju apstiprina. Es ļoti ceru, ka jūs būsiet tik saprātīgi un sapratīsiet, ka 1.2. punkts nevar eksistēt bez 1.3.punkta. Jo 1.2.punktā ir minēts kaut kāds jēdziens — "vēlēšanu komisija" jeb "komiteja". Un nav pateikts, ne kas tā ir, ne kas to vada. Es ļoti ceru, ka mēs tomēr spēsim līdz šīsdienas beigām izveidot šo nelaimīgo 1.3. punktu. Paldies jums!

Spīkers . Paldies runātājam! Man liekas, vairāk nav ienākuši pieteikumi uz runu, tātad es domāju, ka mēs būtu visus pārpratumus noskaidrojuši attiecībā uz prezidija vēlēšanām un Kārtības ruļļa ievērošanu. Tā kā pretenziju vairāk nav, mēs pārejam pie debatēm. Šeit ir ļoti liels debatētāju skaits, un kā pirmo es aicinu uz debatēm Jāni Vītolu. Vārds tiek dots līdz trim minūtēm.

 

J.Vītols

 

Es būšu īss un konkrēts. Es vienkārši aicinu atcelt likumā par skolēnu tiesībām un pienākumiem 14.punktu, jo tas, balstoties uz šā likuma pamata, man dod iespēju ierasties ar kalkulatoru, piemēram, uz matemātikas eksāmenu, vai turēt, vienkārši runājot, špikeri kontroldarba laikā, vai vēl vienkāršāk — atnākt ar alus pudeli uz skolu. Viss. Paldies!

Spīkers . Paldies! Kaut gan tas nebija par jautājumu, tomēr, cik es sapratu, ir ienācis priekšlikums vēlreiz skatīt cauri likumu par skolēnu tiesībām. Tas ir tas likums, kuru mēs esam pieņēmuši. Kādas problēmas ir ar priekšlikumiem? Nebija priekšlikumu? Priekšlikumus varēja iesniegt. Neviens neiesniedza. Mēs pašlaik apspriežam 3.jautājumu. Ja ir ienākušas kaut kādas lapas par... Otrais ir nobalsots. Kādi bija vēlēšanu rezultāti? Es atkārtoju vēlreiz. Tajā laikā, kad varēja iesniegt priekšlikumus, neviens priekšlikums līdz redakcijas komisijai nenonāca. Pēc balsošanas iesniegt par likumu priekšlikumus vairs nevar. Kā es sapratu, tad Jānis Vītols ierosina vēlreiz izskatīt 14.punktu nobalsotajam likumam. Jautājums ir - vai mēs to darām? Nē! Tātad viņa priekšlikums ir noraidīts. Tā ir redakcijas komisijas kļūda.

Es aicinu nākošo debatētāju. Juris Tiltiņš, ieteikums par likumprojektu. Pirms debatēm es lūdzu nosaukt savu vārdu, uzvārdu un skolu.

 

J.Tiltiņš

(Ogres 2.vidusskola).

 

Es, lasot šo ieteikumu projektu par izglītības sistēmu Latvijā, apstājos pie pirmās nodaļas 1.punkta, tas ir, par noteikumiem sabiedriskā transporta uzņēmumiem, ka šiem uzņēmumiem jāsedz 50 procenti no skolēnu ceļa izdevumiem. Es uzskatu, ka šo punktu nevajadzētu pieņemt, jo neviens no Latvijā pastāvošajiem transporta uzņēmumiem neuzņemsies apmaksāt šos izdevumus, un es domāju, ka Latvijas Republikas Saeima arī nepieņems šo likumprojektu tādā veidā, kā viņš pašlaik tiek pasniegts. Vietējās pašvaldības var mēģināt segt tos 50 procentus no sava budžeta tā, kā tas pašlaik notiek, bet es uzskatu, ka nākotnē neviens sabiedriskā transporta uzņēmums neuzņemsies segt šos izdevumus. Viss.

Spīkers . Paldies runātājam! Tagad es atkārtoju vēlreiz. Pašlaik ir debates jau par 3.jautājumu un balsošana par pirmo likumprojektu būs tajā brīdī, kad redakcijas komisija atnesīs galīgo šī projekta variantu. Un tad ir vēl ienācis šāds iesniegums: "Visiem, kam ir pretenzijas, pusdienlaika sākumā sapulcēties blakus zālē, lai izdiskutētu visas radušās problēmas." Es domāju, ka šo priekšlikumu mēs varētu ņemt vērā. Tiešām, pusdienu starpbrīdis ir garš, un tā laikā mēs varētu Sarkanajā zālē izdiskutēt radušās problēmas.

Turpinām debates. Nākošais ir Artūrs Freimanis. Lūdzu!

 

A.Freimanis

(Kalnciema vidusskola).

 

Es gribēju runāt par izglītības sistēmu Latvijā. Es esmu apmierināts ar visu, kas šeit tika teikts, un es uzskatu, ka tomēr galvenā problēma mūsu izglītības sistēmā ir kvalificētu skolotāju trūkums. Es saprotu, ka tas ir atkarīgs no mūsu valsts valdības, jo tā atvēl maz līdzekļu skolotāju darba atalgošanai. Diemžēl šīs problēmas upuri esam mēs, skolnieki. Es domāju, ka mums ir tiesības pieprasīt šos kvalificētos skolotājus. Ir daudz kas nākotnē atkarīgs tieši no mums. Mums ir jābūt pietiekoši izglītotiem. Katrā skolā ir obligāti jābūt visu mācību priekšmetu skolotājiem, jo daudzās skolās skolotāju trūkums ir tāds, ka vienkārši ir paredzēta kāda stunda, bet viņa nenotiek tikai tāpēc, ka nav skolotāja, kas šo stundu pasniegtu. Es domāju, ka obligāti jābūt visu stundu skolotājiem, visu mācību priekšmetu skolotājiem. Paldies!

Spīkers . Paldies runātājam! Mēs turpinām debates. Nākošā ir Sintija Klempnere. Es lūdzu nosaukt vārdu un skolu!

 

S.Klempnere

(Lejasciema vidusskola).

 

Pirms es nācu uz šejieni, man bija pašai savas debates par 2.panta 3. punktu - papildinājumi. Bet, pirms es nācu uz šejieni, man bija vēl viens ieteikums, par cik es pirmā biju pieteikusies debatēs, lai ātrāk tas viss atrisinātos. Bija pretenzijas pret 1.panta 1.punktu, ka vajadzētu vispār atcelt šo punktu, ka sabiedriskā transporta uzņēmumiem jāsedz 50 procenti no skolēnu ceļa izdevumiem. Tas ir jāatceļ. Piemēram, mūsu Gulbenes rajonā skolēniem apmaksā pilnīgi visu ceļa naudu. Tāpēc es domāju, ka mēs šo priekšlikumu tikai iesniedzam Saeimai, lai viņa izskata šo jautājumu. Mums tas nav jāpieņem, jo mēs nevaram pavēlēt dzelzceļam vai autobusu parkiem, lai viņi mums apmaksā visu to ceļa naudu vai 50 procentus. Mēs tikai iesniedzam šo projektu, lai Saeima to apstiprina.

Par 2.panta 3.punktu man būtu tādi papildinājumi, kurus es arī iesniedzu priekšlikumos. Vajadzētu izstrādāt vidusskolēnu mācību programmu, jo runa neiet šeit tikai par to, ka mācās 12.klasē un augstskolas pirmajos kursos vienu un to pašu. Runa šeit iet arī par to, ka skolēns, pabeidzis 9.klasi, nevar izvēlēties priekšmetus, jo nezina, kurus priekšmetus viņam vajadzēs apgūt, lai viņš varētu iestāties augstskolā. Tas arī būtu viss, es domāju. Paldies!

Spīkers . Paldies runātājam! Tātad tagad pulkstenis ir 13.30 un pēc mūsu saraksta pašlaik ir jābūt pārtraukumam. Tagad būs stundu pārtraukums, tas būs pusdienu starpbrīdis. Ir priekšlikums turpināt debates par šo pašu jautājumus pēc pusdienām. Vai jūs tam piekrītat? Tagad ir pusdienu starpbrīdis, un tas ir līdz 14.30. Pulksten 14.30 mēs turpinām debates par šo pašu jautājumu. Es lūdzu mazu uzmanību! Priekšlikumus lūdzu iesniegt laicīgi, jo var sanākt tādas problēmas kā ar 2.dokumentu, tas ir, likumprojektu "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem". Tātad līdz pulksten 14.30 tiek pieņemti priekšlikumi vispār. Pēc pusdienām mēs balsojam par pašvaldību likumprojektu, un visas ar to saistītās problēmas mēs varam pārrunāt šajā pusdienu starpbrīdī. Visi, kuri vēlas, var ieiet Sarkanajā zālē. Mēs varam izdiskutēt radušās problēmas, lai pēc tam varētu turpināt normālu darbu. Ja kāds grib kādus īpašus priekšlikumus kādam jaunam punktam iesniegt, lūdzu, tieši dienas kārtības jautājumus, tas ir iespējams. Tikai tādā gadījumā tas ir jāizdara ar šīs runas palīdzību. Ja kādam ir tiešām vēlēšanās kaut ko mainīt dienas kārtībā... Protams, par to nolems Saeima. Es domāju, ka mēs varētu iet pārtraukumā. Paldies!

 

M.Mikstans

 

Es atvainojos! Lūdzu priekšlikumus iesniegt tikai par šo 3.dokumentu, par ko iet runa, bet par iepriekšējiem vairs ne. Paldies jums!

 

Pārtraukums

 

Spīkers . Sveicināti atkal pēc pusdienas pārtraukuma, un iespējams, ka tagad sēdi vadīšu es, jo prezidijs apspriedās blakus, Sarkanajā zālē, pirms pusdienām. Tā kā neviens nebija no neapmierinātajiem ieradies, kas te zālē klaigāja, tad mēs paši to nolēmām, un tātad nākamais plāna punkts ir vienkārši tāds, ka mēs turpinām debates, kas tika iesāktas pirms pusdienām. Un tagad vārds tiek dots Jurģim Tūbelim.

 

J.Tūbelis

(RTU Āgenskalna koledža).

 

Man bija tikai daži ieteikumi, daži priekšlikumi par šo projektu, un vēlējos tos jums pateikt, šeit priekšā stāvot, tāpēc ka iepriekš es nenovēroju, ka būtu bijušas debates par šiem priekšlikumiem, ko es arī uzskatu, ka būtu nepieciešams. Es tikai gribēju teikt, ka būtu vajadzīgs labot mazliet ieteikumu projekta pirmajā daļā, kas ir Latvijas Republikas Saeimai, 3.punktu. Es domāju, tur jābūt ir klāt pierakstam, ka skolēnu pašpārvaldei ir jābūt tiesīgai lemt par skolotāju kvalifikācijas pārbaudes veikšanu ārpus kārtas. Respektīvi, es domāju, pēc skolēnu vairākuma atzinuma ir jāveic arī ārpus kārtas šī kvalifikācijas pārbaude skolotājiem, ja vairākums uzskata, ka šis skolotājs, nu, nav pieņemams. Un vēl es gribēju svītrot, nevis es gribēju svītrot, bet es gribēju ieteikt, ka vajadzētu svītrot otrās daļas 4.punktā "kā arī fakultatīvajos pulciņos". Manuprāt, šis teikums būtu jāsvītro, jo obligātā piedalīšanās fakultatīvajos pulciņos ir tajās skolās, kurās ir šie fakultatīvie pulciņi. Tātad ja es, pieņemsim, esmu izvēlējies kaut vai fizikas un matemātikas klasi un man ir fizikas fakultatīvais pulciņš, tad es to pats esmu izvēlējies. Un es domāju, ka nav nepieciešama šī piebilde, jo es, izvēloties fizikas klasi, rēķinos ar šo fakultatīvo pulciņu. Bet par ārpusklases pulciņiem, par ārpusklases pasākumiem man nav nekādu pretenziju. Un vēl es vēlētos teikt, ka ir nepieciešama kvalifikācijas pārbaude, pieņemot darbā skolotāju. Tas ir viss. Paldies!

Spīkers . Tā, šos priekšlikumus, piemēram, tev Jurģi Tūbeli, būtu vēlams iesniegt. Tātad nākamajam vārds ir Mārtiņam Lūsim.

 

M.Lūsis

(Zemgales vidusskola).

 

Man ir kas iebilstams par otro nodaļu, tas ir, par izglītības sistēmu Latvijā. Par otrās nodaļas 5.punktu. Es domāju, ka tas nav risinājums — izveidot ģimnāziju lauku rajonos, jo vienīgais pareizais risinājums izglītības līmeņa celšanā varētu būt kvalificētu skolotāju meklēšana un iesaistīšana lauku skolās. Pašreiz attālākajās lauku skolās daudzu priekšmetu skolotāji ir tikai ar vidējo izglītību, un tas galīgi neiet cauri. Izveidot laukos ģimnāziju bez kvalificētiem skolotājiem, es domāju, būtu tas pats, kas Krieviju nosaukt par Ameriku. Paldies, tas būtu viss!

Spīkers . Turpinām debates. Nākamā var izteikties Inga Benjamiņa. Vai viņas nav zālē? Ā... Es atvainojos!

 

I.Benjamiņa

 

Es piekrītu Aijai... Es par tām 10 ballēm runāju, par to 10 ballu sistēmu. Es piekrītu Aijai, ka šī sistēma visās skolās nav vienāda un ka tiešām katrs skolotājs vērtē, nu, pēc saviem uzskatiem un pēc tā, cik augstu viņš vērtē skolnieku. Un es tikai gribu teikt, ka skolotājam ir jāvērtē skolēns pēc spējām un zināšanām, nevis pēc tā, cik viņš ir nopelnījis tanī stundā un kā viņš ir izmācījies. Un arī atzīme ir jāliek pēc viņa spējām, nevis jāizrēķina vidējais un jāizliek tā atzīme, kaut gan viņš to nemaz nav pelnījis. Paldies!

Spīkers . Paldies! Tagad vārds Jurim Tiltiņam. (J.Tiltiņš no zāles saka, ka viņš ir runājis.)

Paldies! Tātad vairāk neviens debatēm nav pieteicies. Tātad vārds Ilonai Platonovai. Es atvainojos, ja nav pilnīgi ievērota iesniegšanas secība, bet izteikties būs iespējas.

 

I.Platonova

 

Es gribētu runāt par 1.punkta 2.jautājumu. Es domāju, ka mēs šobrīd runājam tikai par vienu projektu, un tas ir...

Spīkers . Lūdzu, no zāles nevajag izteikt replikas!

 

I.Platonova

 

Un tikai par to šobrīd, lai nenovirzītos no tēmas. Runāsim par otro projektu pēc tam, kad būs, teiksim, dots laiks. Tātad es nepiekrītu noteikti, ka pēc termiņa... Šim formulējumam, ka pēc šī termiņa sasniegšanas skolotājs turpina darbu skolā pēc skolēnu vairākuma vēlēšanās. Tas, pirmkārt, nav zināms, kuri skolēni vēlas. Ko darīt ar pamatskolas skolotājiem, kuri māca no 1. līdz 4. klasītei? Es domāju, ka šādu punktu mēs vispār varētu arī neiesniegt, jo tā ir principā vēršanās pret pedagogiem, kuri ir pensijas vecumā un kuri ir labi pedagogi, ir arī tādi pedagogi. Es, protams, neapgalvoju, ka visi ir tādi, visur ir izņēmumi, nedrīkstētu šādi formulēt. Par vidusskolas skolotājiem — "okei", mēs varam vidusskolēniem ļaut izlemt, bet tie ir vidusskolas skolēni, kuri paši jau zina, kas ir labi un kas ir slikti, turpretī pamatskolas skolēniem... Kā, man skolotājs neielika pieci tikai tāpēc, ka es nošpikoju, kā? Tas ir slikts skolotājs! Viņiem labi skolotāji būs tie, kuri nemācīs. Līdz ar to šis punkts vai nu ir jārediģē vai arī jāatceļ vispār. Es gribētu dzirdēt tieši, ko domā pārējie, jo es nedomāju, ka būtu jāiesniedz uzreiz, varbūt izrunājam šo jautājumu. Jo vai tiešām jūs domājat, ka var vienkārši ņemt un atcelt skolotāju tikai tāpēc, ka, teiksim, 1.klases skolēniem nepatīk, kā viņus māca. Paldies!

Spīkers. Paldies! Un nākamajai vārds Zigrīdai Ručiņai.

 

Z.Ručiņa

(Daugavpils 1. vidusskola).

 

Es gribētu ierosināt, lai tiktu pārskatīts tas dokuments nr.5 par ieteikumu Latvijas Republikas Saeimai, konkrēti 2.punkts. Ierosinu, lai to, vai skolotājs drīkst strādāt skolā, pārsniedzis pensijas vecumu, izlemj skolas pašpārvalde, respektīvi, skolas skolēnu parlaments, jo tieši skolēnu parlaments ir starpnieks starp skolēniem un skolotājiem. Tas atbalstīs skolēnus un neatstās opozīcijā skolotājus. Un, manuprāt, tas būtu saprātīgākais tieši šī punkta risinājums. Paldies! (Aplausi.)

Spīkers . Paldies! Nākamajam vārds Mārtiņam Mikstanam.

 

M.Mikstans

 

Es gribētu vēlreiz parunāt par to valsts ģimnāziju lietu. Veidojot ieteikumus šim projektam, negāja runa par valsts ģimnāziju, teiksim, pārveidošanu, katras vidusskolas pārveidošanu par valsts ģimnāziju. Gāja runa par vienu vietu, vismaz vienu vietu rajonā, kur katrs skolnieks varētu iegūt tādu izglītību, kas būtu nepieciešama viņa tālākajiem mērķiem. Protams, ja skolnieks grib tikai vidējo izglītību un negrib iet nekur tālāk, viņam tā valsts ģimnāzija varētu nebūt nepieciešama, bet, ja viņš gribētu iet mācīties kaut kur augstskolā, izturēt konkursu un bez maksas iekļūt kādā no augstskolām, es domāju, ka tas ir diezgan aktuāli, jo pagaidām es nezinu, vai ir ļoti daudzas tādas skolas, kuras ir īpaši labas un kuras varētu tiešām pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu ar visiem skolotājiem, kuriem ir vidējā izglītība, un tā tālāk. Es uzaicinu padomāt tieši par šo jautājumu. Teiksim, tas jau ir tikai ieteikums, tas jau nav likums, mēs nevaram, šī Saeima nevar izveidot valsts ģimnāzijas katrā lauku rajonā. Taču mēs varam pabīdīt šo lietu, lai kaut kas kaut kur — gan Saeimā, gan valdībā — mēģinātu šo lietu kaut kā virzīt. Paldies!

Spīkers . Es atgādinu, ka vēl arvien var turpināt pieteikties debatēm, kā arī vēl pāris minūtes var iesniegt priekšlikumus rakstveidā sekretariātā. Bet tagad vārds Līgai Karsai.

 

L.Karsa

 

Šeit daudz un dikti tagad jauc tos visus likumprojektus kopā, bet es vēl gribētu par skolēnu tiesībām runāt. Mēs esam nobalsojuši par tiesībām, bet ir viens priekšlikums. Un es gribētu, lai par to, ja jūs tam piekritīsit, nobalsotu atsevišķi. Priekšlikums ir nācis no pašu deputātu vidus par tiesībām uz savu uzņēmējdarbību skolā. Šis punkts skanētu tā: tiesības uz savu uzņēmējdarbību, ja tā netraucē mācību darbu un nerada neērtības skolā. Labumi varētu būt tādi, ka skolēns iegūst praksi un arī zināmus savus līdzekļus. Un tur cilvēks, kas ar to jau nodarbojies, kas nodarbojas ar savu uzņēmējdarbību skolā, arī stāstīja, ka tas palīdz arī iestāties kādā noteiktā skolā. Es gribētu, lai mēs tūlīt to pieņemtu kā skolēnu tiesību 15. punktu, un es lūgtu prezidiju par to izsludināt balsošanu.

Spīkers . Nākamajam vārds ir Ansim Grantiņam.

 

A.Grantiņš

 

Man būtu vairāki priekšlikumi tieši šajā ieteikumu projektā par izglītības sistēmu Latvijā. Pirmajā punktā paredzēts, ka sabiedriskie transporta uzņēmumi, autobusu parki un "Latvijas dzelzceļš" sedz skolēnu izdevumus. Es domāju, tas nav pārāk reāli, ka tieši šie uzņēmumi sedz. Protams, es atbalstu šo punktu, tas ir ļoti vajadzīgs, jo mēs, skolēni, taču nekur nestrādājam, mēs taču paši savu naudu nepelnām. Izdevumi būtu jāsedz, bet es domāju, šeit ir jāmeklē citi izdevumu segšanas avoti, nevis tādas iestādes kā "Latvijas dzelzceļš" vai autobusu parki.

Tālāk. Par skolotāju pensijas vecumu. Es domāju, ka vajadzētu to teikumu "skolotājs drīkstētu strādāt līdz pensijas vecumam" vispār svītrot, jo tas tiešām it kā aizvaino cilvēku, ka viņš drīkst strādāt, lūk, tikai līdz šim vecumam. Bet atstāt, ka "pēc pensijas termiņa sasniegšanas skolotājs turpina darbu", tomēr paredzot, lai par to balso vismaz vidusskolas klašu skolēni, lai balso visi, kas mācās pie šī skolotāja, jo pretējā situācijā var būt arī, ka skolas parlaments ir nekompetents nobalsot. Varbūt nevienam no parlamentāriešiem šis skolotājs nemāca. Un lai tomēr skolēni, vismaz vidusskolas klašu skolēni, lemj par to.

Tālāk par to, ka katrā lauku rajonā nepieciešama viena valsts ģimnāzija. Es domāju, ka to nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut, tas būtu diezgan netaktiski, jo tomēr valsts ģimnāzijas statusu piešķir pēc noteiktas akreditācijas. Un, ja skola neatbilst šīm prasībām, tad vienkārši stājoties augstskolās, nebūs objektīva vērtējuma. Viena valsts ģimnāzija ieliks tādas atzīmes, otra valsts ģimnāzija — citādas... Tas pats par to ballu vērtējumu — no augšas uzspiest nedrīkst. Vajag nolemt, ka tiešām šī skola atbilst valsts ģimnāzijas statusam. Rajonā var būt tādas divas, bet var arī nebūt nevienas. Paldies! ( Aplausi .)

Spīkers . Tātad mēs turpinām debates vēl arvien. Nākamais ir Mārtiņš Lūsis.

 

M.Lūsis

 

Vēl par tām pašām skolām, par ģimnāziju izveidošanu lauku rajonos. Es domāju, ja varētu panākt, ka saved kārtībā lauku skolas un atrast speciālistus, kas tajās skolās jau pašus pamatus iemācīs normāli, tad arī rajonā var atrasties kvalificētas vidusskolas, uz kurām no lauku rajoniem var aizbraukt šie bērni, kuri grib mācīties. Un, ja viņiem būs pamati ielikti jau pamatskolās, viņi viegli tiks vidusskolā. Un, ja viņi tomēr gribēs mācīties, viņi arī pabeigs vidusskolu un varēs iestāties bez jebkādām grūtībām augstskolās. Tāpēc tie būtu lieki izdevumi, un vispār lieka ir runāšana par šo ģimnāziju izveidošanu.

Spīkers . Tātad, cik es saprotu, neviens vairs nevēlas piedalīties debatēs par šo jautājumu. Iesniedziet, lūdzu, rakstveidā pieteikumus debatēm!

Tātad ir ļoti liela interese parādījusies par otro izskatāmo jautājumu šodien. Tas ir, par skolēnu tiesībām un pienākumiem. Tātad līdz trijiem, tas ir, vēl 10 minūtes, var iesniegt priekšlikumus par to. Ja atliks laika, mēs to izskatīsim pašās sēdes beigās. Bet nevis vairs sakarā ar likumprojekta pieņemšanu, bet jau kā likuma labojumus.

Tagad, ja neviens negrib piedalīties debatēs... Jā, parādījās. Dodam vārdu Aigai Sakalaurei. Es atvainojos, ja es kaut ko nepareizi izlasīju.

 

A.Sakalaure

(Ogres 2.vidusskola).

 

Es runāšu sakarā ar ieteikumu projektu "Par izglītības sistēmu Latvijā". Pirmās nodaļas 2.punkts, par kuru Ilona šeit izteica neapmierinātību. Mēs domājam, ka vajadzētu balsot par šo skolotāju atstāšanu skolā tiem bērniem, kuriem ir balsstiesības parlamentā. Tas ir, no 12 gadu vecuma. Tiešām, nevarētu 1.klases skolēns balsot par 12. klases skolotāja atstāšanu skolā. Vienkārši īsumā tas būtu arī viss, ko es gribēju teikt.

Spīkers . Tātad vēl divi cilvēki lūdz vārdu. Ilze Škraba!

 

I. Škraba

 

Es par ieteikumu projekta "Par izglītības sistēmu Latvijā", otrās nodaļas 2.punktu. 10 ballu vērtēšanas sistēma daudzās Latvijas skolās vēl nav līdz galam izprasta. Daudzi skolotāji vēl aizvien vērtē pēc tā sauktās personīgās pieredzes sistēmas. It sevišķi vecākie skolotāji, kuri ir pieraduši pie vecās vērtēšanas sistēmas. Daudzus skolēnus neapmierina skolotāju atšķirīgie vērtējumi. Skolotājam ir jābūt objektīvam savos vērtējumus. Ir jāvērtē pēc skolēnu zināšanām, nevis uzvedības tajā brīdī. Es uzskatu, ka par šo tēmu ir jāorganizē semināri un konferences, lai mēs visi kopā — skolēni un skolotāji — nonāktu pie kopīga rezultāta. Bet mums visiem ir jāapzinās, ka, lai vai kāds būtu rezultāts, vienprātības mums nebūs nekad. Paldies!

Spīkers . Lūdzu, nākamajai vārds Ilonai Platonovai!

 

I.Platonova

 

Es tikko runāju ar vienu cilvēku, kas arī ir nedaudz kompetents par šiem jautājumiem, kurus mēs esam iesnieguši Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai. Priekšlikums ir šāds: izsvītrot divus vārdus no 2.punkta 1.apakšpunkta. Tātad, lai šis pants skanētu šādi: "Izveidot Latvijas skolēniem Informācijas centru, kas sniegtu šādu konkrētu informāciju par skolām Latvijā". Par skolām ārzemēs tas jau ir izveidots. Taču šie centri ir dalīti. Ir dažādi izglītības informācijas centri gan ziemeļvalstīm, gan Amerikai,gan Anglijai. Visās vēstniecībās ir pilnīga informācija. Līdz ar to skolēniem tā ir pieejama. Nav nevienas institūcijas, kas spētu šo informāciju tik efektīvi apkopot un arī izstrādāt. Ja skolēns pats, teiksim, interesējas par kādu noteiktu valsti, viņš var kaut vai aizrakstīt uz šo noteikto informācijas centru, un viņam pienāks atbilde. Līdz ar to šāds centrs vairs nav jāveido. Tas būtu dubults darbs. Katras vēstniecības pienākumos ietilpst šāda informācijas centra veidošana. Līdz ar to, es domāju, ka mēs varētu svītrot ārā šos vārdus. Un tur ir viss — gan par iestājeksāmeniem, gan par mācību maksām, gan par piedāvātajiem priekšmetiem, bakalaura grādiem un daudz ko citu. Es pat ierosinātu varbūt par to nobalsot. Ja kādam ir vēl citas domas, par to varētu izteikties. Jo šobrīd, es domāju, nav vairs neviens pieteicies debatēs.

Spīkers . Tātad jautājums ir tāds: vai kādam ir pretenzijas, ja par Ilonas priekšlikumu mēs balsojam tūlīt? Jā, varbūt atnāc priekšā un nolasi vēlreiz!

 

I.Platonova

 

Tātad šis punkts skan šādi: "Izveidot Latvijas skolēniem informācijas centru, kas sniegtu šādu konkrētu informāciju par skolām Latvijā: iestājeksāmeni, mācību maksa, piedāvātie mācību priekšmeti, iegūtā specialitāte, skolu beidzot, un iespēja mācīties ārzemēs". Ir skolas, kuras apmaiņas braucienus rīko. Kas ir par šo priekšlikumu? Tātad...

Spīkers . Tātad, lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojiet! Lūdzu rezultātu! Tātad 49 — par, 21 — pret, 9 — atturas. Tātad pieņemts. ( Aplausi .)

 

I.Platonova

 

Paldies!

Spīkers . Tātad mēs turpinām debates. Nākamajam vārds Jurģim Tūbelim.

 

J.Tūbelis

 

Es tikai gribēju dažos vārdos oponēt Aijas tikko teiktajam. Pirms brītiņa viņa teica, ka būtu jālemj par skolotāju atstāšanu skolā, kad viņš ir sasniedzis pensijas vecumu. Par to būtu jālemj balsstiesīgajiem skolas skolēniem no 12 gadiem. Es tam absolūti nepiekrītu, jo es domāju, kā var balsot skolēni, kuriem šis skolotājs neko nepasniedz. Es uzskatu, ka balsstiesīgi šajā gadījumā ir tie skolēni, kuriem šis skolotājs kaut ko pasniedz.

Jāņem vērā tikai to skolēnu balsis, kuri kaut ko zina par šo skolotāju. Jo skolēni, kuriem šis skolotājs neko nepasniedz, nevar pateikt, vai viņš labi māca vai nē. No tā, ka viņiem kāds cits skolēns ir teicis, ka skolotājs slikti māca, nu, no tā neko nevar spriest. Respektīvi, jābalso ir tikai tiem, kas mācās pie šā skolotāja. Paldies!

Spīkers . Tātad, cik es saprotu, vairāk neviens nevēlas pieteikties debatēs. Vēl.. Jā, labi! Pašlaik ir ienācis mazs protests prezidijam. "Šā gada 19.maijā LS konferencē tika pieņemts lēmums, ka šajā sēdē pirmais tiks izskatīts ieteikumu projekts "Par izglītības sistēmu"." Tas ir ar dažiem parakstiem, bet es nesaprotu, ko ar to tagad var gribēt. Viņu izskata.

Tagad turpinām debates, un vārds Mārtiņam Mikstanam!

 

M.Mikstans

 

Man ir īss priekšlikums. Tos motīvus es vēlāk paskaidrošu. Man ir priekšlikums ieteikumu projektā svītrot 2.punktu visu pilnībā. Kāpēc? Motivēšu.

Pirmkārt, ar to tiks aizskarta ļoti liela daļa Latvijas skolotāju. Mēs iegūsim, tieši Saeima iegūs ļoti daudz nedraugu. Tas arī var gūt ļoti sliktu atbalsi Izglītības un zinātnes ministrijā, kas var tiešām diezgan fatāli ietekmēt šā ieteikuma projekta tālāko likteni. Par to jums pašiem jāspriež, bet es nezinu... Paldies!

Spīkers . Tātad, cik es saprotu, debatēs vairs nav neviens pieteicies. Mēs pārejam pie nākamā jautājuma.

 

Tas būtu likumprojekts "Par skolēnu pašpārvaldēm". Tagad notiks balsošana par to. Paņemiet varbūt šos likumprojektus, kas ir pārstrādāti, un acīmredzot balsosim par pantiem atsevišķi. Varbūt balsosim par visu projektu, ja nevienam nav iebildumu. (No zāles kaut ko saka.) Lūdzu, no zāles neizsakiet replikas! Piesakieties par procedūru! Labi! Tā kā pacēlās pretenzijas pret to, ka varētu balsot par visu kopā, tad nāksies tomēr balsot par atsevišķiem pantiem.

Likumprojekts "Par skolēnu pašpārvaldēm". 1.pants. Skolēnu pašpārvaldes tiesiskums. Un 1.punkts šeit ir "Skolēnu pašpārvaldi ievēlē tiešās un aizklātās vēlēšanās." Tātad balsošanas režīmu, lūdzu! Nāc, lūdzu, priekšā un izsakies!

— — —

Man ir viens ļoti būtisks priekšlikums. Tā kā mēs vienreiz par šo likumprojektu jau esam nobalsojuši, tad tos punktus, kurus mēs esam apstiprinājuši, mēs varētu arī tā atstāt. Taču ir problēmas, kurās, teiksim, ir ierosinājumi nākuši klāt. Tas ir viens.

Otrs. Ir viens punkts, kurš mums šobrīd ir apstājies uz vietas un par kuru mēs vairs nedomājam. Tas ir, kā tiek veidota un iecelta vēlēšanu komisija. Es uzskatu, ka par to ir jārunā. Nedrīkst būt kaut kāda mistiska vēlēšanu komisija. Nav zināms, kā viņu veido, kur viņu veido. Tas nav demokrātiski. Es domāju ierosināt tādu lietu, ka vispirms mēs varam izrunāt šo jautājumu, vēlreiz sarīkot debates, kaut vai, nu, es nezinu, 15-20 minūtes atkarībā no tā, cik daudz vēl priekšlikumu jums būs labošanai. Ir arī iesniegti taču redakcijas komisijā, cik es sapratu, pāris priekšlikumu. Un tad balsot. Vispirms tātad izrunāt visu un tikai pēc tam balsot. Varbūt mēs arī varētu nobalsot vienkārši par to, vai balsojam uzreiz vai debatējam. Es domāju, ka tas ir iespējams šobrīd.

Spīkers . Tātad debates jau bija, debašu laiks bija par pirmo punktu, un tur, cik es atceros, nepieteicās. Ja tagad ir vēlēšanās runāt par 1.3.punktu, es nezinu, varbūt lai atnāk redakcijas komisijas pārstāvis un iepazīstina ar priekšlikumiem... Lūdzu redakcijas komisijas pārstāvi! Par skolēnu pašpārvaldēm - par 1.3.punktu (No zāles kaut ko saka.)

Tātad pārtraukums uz piecām minūtēm.

 

Pārtraukums

 

Spīkers . Atsākam pārtraukto plenārsēdi Lūdzu, novietojieties! Tātad pašlaik ir ienācis protests prezidijā pret to... Tāds protests, vārdu sakot: "Netika izskatīti labojumi par skolēnu tiesībām un pienākumiem. Lūdzu tos izskatīt, tas var būtiski mainīt šo likumprojektu." Tas vairs nav likumprojekts, tas jau ir likums, jo mēs par to nobalsojām. Gadījumā, ja tiešām ir kāda briesmīga vēlēšanās mainīt, bija laiks, kad vēl varēja līdz trijiem iesniegt labojumus tajā. Un, ja būs laiks, mēs viņus apspriedīsim pašās darba dienas beigās.

Bet tagad... Tagad mēs balsosim par skolēnu pašpārvaldēm. Par 1.3. punktu. Es lūdzu redakcijas komisijas pārstāvi!

— — —

Tātad, kā jūs zināt, pirmajā balsošanas reizē tika nobalsots gan pret sākumā izvirzīto 3. apakšpunktu, gan arī pret to, kurš tika iesniegts redakcijas komisijai kā papildinājums.

Spīkers . Jā... Tātad sākotnējais punkts bija: "Vēlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina skolā pastāvošā pašpārvalde, ja tādas nav, to apstiprina un izveido, saskaņojot ar administrāciju." Tas bija sākotnējais. Redakcijas komisija izstrādāja gandrīz pretēju. Lūdzu!

— — —

Redakcijas komisija neizstrādāja, bet tas vienkārši bija priekšlikums: "Vēlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina balsstiesīgo skolēnu pilnsapulce bez saskaņošanas ar skolas administrāciju." Bez saskaņošanas . Es jūs aicinu balsot par vienu no šiem priekšlikumiem. (No zāles kaut ko saka.)

Spīkers . Lūdzu, beidziet replikas no zāles! Tagad balsosim par šiem abiem. Lūdzu balsošanas režīmu!

— — —

Tātad balsojam par pirmo: "Vēlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina skolā pastāvošā pašpārvalde. Ja tādas nav, to apstiprina un izveido, saskaņojot ar skolas administrāciju."

Spīkers . Tātad balsosim par šo punktu! Varbūt nolasi vēlreiz!

— — —

Tā. "Vēlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina skolā pastāvošā pašpārvalde. Ja tādas nav, to apstiprina un izveido, saskaņojot ar skolas administrāciju.

Spīkers . Tātad lūdzu rezultātus! Tātad noraidīts... Par - 22, pret - 37, atturas - 14.

Un tagad balsosim par otro variantu - par to, kas ienāca no zāles. Lūdzu nolasi!

— — —

"Vēlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina balsstiesīgo skolēnu pilnsapulce bez saskaņošanas ar skolas administrāciju."

Spīkers . Balsošanas režīmu, lūdzu! Balsosim par šo! Balsošanas rezultātus, lūdzu! Tātad 39 - par, 19 - pret un 18 - atturas. Pieņemts.

— — —

Tātad ir pieņemts otrais variants.

Spīkers . Tātad, lūdzu, šo variantu izlasi vēlreiz, un lai pievieno likumam.

— — —

Tātad ir pieņemts variants: "Vēlēšanu komisiju ieceļ un apstiprina balsstiesīgo skolēnu pilnsapulce bez saskaņošanas ar skolas administrāciju." Tas ir 1. panta 3. apakšpunkts.

Spīkers . Tātad mazs ziņojums. Kasparu Vāli vēlas redzēt redakcijas komisija.

Un tagad mēs balsosim par visu šo likumprojektu kopumā. Likumprojekts "Par skolēnu pašpārvaldēm". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Rezultātus lūdzu! Tātad 39 — par, 8 — pret, 21 — atturas. Pieņemts.

Tātad oficiāli vēl nebija beigušās debates par izglītības sistēmu Latvijā. Vai kādam vēl ir šeit ko teikt? Tātad priekšlikums ir balsot atsevišķi par katru ieteikumu, kas tika izteikts debatēs. Vai ir kādas pretenzijas? Tā... Pirmais priekšlikums ir 2.panta 4.punktā. Un priekšlikums ir svītrot no šī teikuma "kā arī fakultatīvos pulciņos". Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsosim par šo priekšlikumu! Balsošanas rezultātus, lūdzu! Tātad nav pieņemts. 24 — par, 29 — pret, 19 — atturas.

Ir ienākuši vēl divi pieteikumi debatēm. Pirmais ir Māris Rjabko.

 

M.Rjabko

(Nīcas vidusskola).

 

Labdien! Gribētu atgriezties vēl pie tā, ka skolotāji drīkst strādāt skolā līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Es domāju, ka skolotājs drīkst strādāt līdz pensijas vecuma sasniegšanai un ilgāk. Līdz tam laikam, kad ir kāds cits jauns pasniedzējs, jo tagad ir aktuāla problēma — jaunu skolotāju trūkums, kas varētu nomainīt šos vecos pedagogus. Paldies!

Spīkers . Tātad kā pēdējā debatēs ir pieteikusies Vija Vanaga! Viņa būs tiešām pēdējā, kas varēs izteikties par šo jautājumu. Lūdzu!

 

V.Vanaga

(Lejasciema vidusskola).

 

Es arī gribēju runāt par to pašu, ko Māris, — par skolotāju pensijām. Es nepiekrītu tam, ka skolēni var noteikt, vai skolotājam ir jāstrādā pēc pensijas vecuma vai nav. Jo tomēr... Es nezinu, vai skolēniem ir tiesības balsot par skolotājiem. Es nezinu, es uzskatu, man šķiet, ka ne. Paldies!

Spīkers . Tātad ņemsim tagad priekšā likumprojektu... ieteikumu projektu, es atvainojos, par izglītības sistēmu Latvijā. Un balsosim par katru pantu atsevišķi. Tātad par katru punktu atsevišķi.

Pirmais. Sabiedriskā transporta uzņēmumiem, autobusu parkiem un "Latvijas dzelzceļam" jāsedz 50 procenti no skolēnu ceļa izdevumiem, līdz ar to nosakot vispārizglītojošo skolu audzēkņiem 50 procentu samaksu par transporta pakalpojumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Lūdzu rezultātus! Tātad 43 — par, 27 — pret, atturas — 6. Pieņemts.

Nākamais punkts. Skolotājs drīkstētu strādāt skolā līdz pensijas vecumam. Pēc šī termiņa sasniegšanas skolotājs turpina darbu skolā Pēc skolēnu vairākuma vēlēšanās. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātus lūdzu! Tātad 29 — par, 38 — pret un 9 — atturas. 2. punkts nav pieņemts.

Pārejam pie 3. punkta. Katrus piecus gadus skolotājiem vajadzētu iziet kvalifikācijas pārbaudi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Lūdzu rezultātus! Tātad 66 — par, 10 — pret un 3 — atturas. Pieņemts.

2.pants. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai izveidot informācijas centru Latvijas skolēniem, kurš sniegtu konkrētu informāciju par skolām Latvijā un ārzemēs. Jā... Ārzemēs ir svītrots, par to jau mēs nobalsojām. Tātad informāciju par iestājeksāmeniem, mācību maksu, piedāvātajiem mācību priekšmetiem, specialitāti skolu beidzot un iespējām mācīties ārzemēs. Balsosim! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Rezultātus, lūdzu! Tātad 74 — par, 2 — pret un 2 — atturas. Pieņemts.

Nākamais — 2. panta 2. punkts — pārskatīt 10 ballu vērtēšanas sistēmu. Ierosinām organizēt seminārus un konferences par šo tēmu, kuros savu vārdu varētu teikt arī skolēni. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. panta 2. punktu! Lūdzu rezultātus! Tātad 62 — par šo pantu, pret — 7 un atturas — 8. Tātad arī šis pants ir pieņemts.

3. pants... Es atvainojos, 3. punkts 2. pantā. Iesakām saskaņot pamatskolu, vidējo un augstāko mācību iestāžu prasības līdz ar to standartu izstrādāšanu. Katram mācību priekšmetam jānosaka atsevišķa pārbaužu sistēma. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo punktu! Rezultātus, lūdzu! 70 — par, 3 — pret, atturas — 5. Pieņemts.

4. punkts. Ir jāatceļ obligātā piedalīšanās ārpusskolas pasākumos, kā arī fakultatīvajos pulciņos. Iesakām pārskatīt fiziskās audzināšanas vērtēšanas sistēmu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Lūdzu rezultātus! Tātad par — 60, pret — 9, atturas — 7. Pieņemts.

2. panta pēdējais, 5. punkts. Katrā lauku rajonā nepieciešama viena valsts ģimnāzija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Lūdzu rezultātus! Tātad 22 — par, 43 — pret, atturas — 14. Nav pieņemts šis punkts.

Tātad redakcijas komisija lūdz starpbrīdi piecas minūtes.

Spīkers. Ieņemiet vietas! Mēs turpinām sēdi. Kur ir āmurs? Vārds redakcijas komisijai!

 

K.Jermanova

 

Tātad redakcijas komisija ir apkopojusi priekšlikumus par trešo likumprojektu. Tas ir ieteikumu projekts par izglītības sistēmu Latvijā. Kopā bija ienākuši 11 ieteikumi. Divi no tiem ir ieteikumi mainīt punktus, pārējie ir papildinājumi konkrētajiem punktiem. Es ceru, ka šis projekts jums ir izdalīts un jūs varat visi to tagad apskatīties. Es varētu paskaidrot redakcijas komisijas viedokli par atsevišķu punktu atbalstīšanu vai neatbalstīšanu.

Tātad par 1.apakšpunktu. Bija ierosinājums papildināt ar vārdiem "tikai mācību gada laikā". Mīļie deputāti! Domāsim loģiski, kas ir izdevīgāk — visa gada laikā vai tikai mācību gada laikā. Katrā gadījumā par šo priekšlikumu tiks balsots.

Par 2.apakšpunktu ir ienākuši priekšlikumi, ka skolotājs varētu strādāt pēc pensijas vecuma, ja viņš pats to vēlas un ja to atbalsta skolēni. Vēl viens papildinājums — ja par to nobalso vienkārši vairākums skolēnu, kurus šis skolotājs apmāca. Divi priekšlikumi par šo punktu. Cik es zinu, šis punkts tika noraidīts balsošanā. Katrā gadījumā es jūs iepazīstinu ar priekšlikumiem.

Par 3.punktu ir priekšlikums, ka katrus piecus gadus skolotājiem un skolas administrācijai vajadzētu iziet kvalifikācijas pārbaudi un pārbaudi darbam ar cilvēkiem. Tāds priekšlikums.

Un bez tam ir priekšlikumi, ka kvalifikācijas pārbaude ir jāizdara, arī skolotāju uzņemot darbā. Skolēnu pašpārvaldei, ja skolā tāda ir, ir tiesības lemt par kvalifikācijas pārbaudes veikšanu ārpus kārtas. To redakcijas komisija atbalsta.

Ir priekšlikums atcelt 2.punktu. Tas ir atcelts, cik es zinu.

Tālāk — par otro daļu. Ir priekšlikums svītrot 4. punktu, kā jūs redzat. Un ir arī priekšlikums pievienot tādu punktu, ka fiziskajai audzināšanai ir nepieciešama vērtēšanas sistēma. Ir papildinājums, ka vajadzētu izstrādāt vidusskolēnu mācību programmu,— 3.punkts. Redakcijas komisijas viedoklis ir tāds, ka tas jau ir šajā punktā ietverts — izstrādāt attiecīgus standartus un prasības, kā jūs varat lasīt oficiālajā variantā.

Vēl ir priekšlikums izskatīt jautājumu par mācību maksu. Par bezmaksas sistēmu Latvijas valstij piederošajās skolās, augstskolās un citās mācību iestādēs.

Spīkers . Tātad mēs tagad balsosim par šiem priekšlikumiem, kurus tikko Kristīne nolasīja. Par 1.punktu, tas ir, atcelt 2.punktu, jo neuzskata, ka skolotāju darbaspējas vai potenciāls ir saistīts ar 60 vai 65 gadu robežu. Tāpat neuzskata, ka visi skolēni ir tiesīgi spriest par skolotāju atbilstību amatam. Šo priekšlikumu nevajag izskatīt, jo tas ir jau noraidīts iepriekšējā balsojumā, kur mēs balsojām par likumprojektu, nevis par priekšlikumiem. Vai kādam ir kādas pretenzijas varbūt? Labi, pārejam pie nākamā punkta. Varbūt nolasi nākamo!

 

K. Jermanova

 

Es varbūt varētu lasīt tādā kārtībā, kādā ir 2.apakšpunkts. Tātad par 2.apakšpunktu ir priekšlikumi, ka skolotājs drīkstētu strādāt pēc pensijas vecuma, ja viņš pats to vēlas un ja to atbalsta skolēni.

Spīkers . Manuprāt, arī šis jautājums jau tika izskatīts iepriekš.

 

K.Jermanova

 

Es atvainojos, es gribēju pateikt, ka ir ieviesusies drukas kļūda ,un skatieties, lūdzu, papildinājumu — skolotājs drīkstētu strādāt pēc pensijas vecuma, nevis "līdz". Ja viņš pats to vēlas un ja to atbalsta skolēni. Tāds bija priekšlikums.

Spīkers . Bet būtībā tas ir tas pats 2.punkts, ko noraidīja. Tātad vai kādam ir pretenzijas, ja mēs arī par šo nebalsojam? Nav. Lūdzu nākamo!

 

K.Jermanova

 

Tātad par 3.punktu ir šādi papildinājumi. Kvalifikācijas pārbaude jāizpilda, skolotāju pieņemot darbā, un skolēnu pašpārvaldei, ja skolā tāda ir, ir tiesības lemt par kvalifikācijas pārbaudes veikšanu ārpus kārtas.

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu! Ienācis priekšlikums balsot par katru atsevišķi. Tātad par pirmo. Lūdzu, Kristīne, nolasi to!

 

K.Jermanova

 

Pirmais skan šādi: kvalifikācijas pārbaude jāizpilda arī, skolotāju uzņemot darbā.

Spīkers . Lūdzu ,balsosim! Balsošanas rezultātus, lūdzu! 78 — par, 1 — pret, 3 — atturas . Pieņemts.

Par nākamo apakšpunktu!

 

K.Jermanova

 

Skolēnu pašpārvaldei, ja skolā tāda ir, ir tiesības lemt par kvalifikācijas pārbaudes veikšanu ārpus kārtas.

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu. Lūdzu rezultātus! Par — 53, pret — 18, atturas — 11. Pieņemts.

Pārejam pie nākamā punkta!

 

K.Jermanova

 

Es atvainojos, ir vēl viens papildinājums. Katrus piecus gadus skolotājiem un skolas administrācijai vajadzētu iziet kvalifikācijas pārbaudi un pārbaudi darbā ar cilvēkiem. Tātad oficiālais variants paredz tikai kvalifikācijas pārbaudi.

Spīkers . Jā, tātad par to arī balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo jautājumu! Balsošanas rezultātus, lūdzu! Par — 65, pret — 9, atturas — 10. Pieņemts.

Pārejam pie nākamā punkta!

 

K.Jermanova

 

Ir priekšlikums par jaunu punktu šādā redakcijā: "Skolēni saņem bezmaksas medicīnas pakalpojumus līdz skolas beigšanai", nevis 18 gadu sasniegšanai. Šis priekšlikums tiek motivēts tā, ka 12. klasē skolēnam var būt arī 19 gadi.

Spīkers . Jā! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Balsošanas rezultātus, lūdzu! Par — 73, pret — 6, atturas — 4. Pieņemts.

Pārejam pie nākamā punkta!

 

K.Jermanova

 

Nākamais ir priekšlikums svītrot 4.punkta daļu "kā arī fakultatīvos priekšmetos".

Spīkers . Manuprāt, tas jau ir nosvītrots.

 

K.Jermanova

 

Es vienkārši tad neesmu informēta. Es atvainojos!

Spīkers . Tātad vai mēs vēlreiz balsosim par šo jautājumu? Vai ir pretenzijas, ja mēs nebalsojam? Tātad tomēr balsojam? Labi, nebalsojam.

 

K.Jermanova

 

Tālāk ir priekšlikums fiziskajai audzināšanai nav nepieciešama vērtēšanas sistēma.

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo jautājumu! Lūdzu rezultātus! Par — 44, pret — 31, atturas — 9. Pieņemts.

Nākamais punkts!

 

K.Jermanova

 

Ir papildinājums 3.punktam. Vajadzētu izstrādāt vidusskolēnu mācību programmu. Redakcijas komisijas viedoklis bija tāds, ka tas jau ir šajā punktā ietverts.

Spīkers . Es ceru, ka nevienam nav pretenziju, ja mēs nebalsojam par šo punktu. Pārejam pie nākamā!

 

K.Jermanova

 

Ir papildinājums — izskatīt jautājumu par bezmaksas izglītību Latvijas valstij piederošajās skolās, augstskolās un citās mācību iestādēs.

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo jautājumu! Lūdzu rezultātus! Par — 44, pret — 12, atturas — 27. Pieņemts.

Tie ir visi priekšlikumi, kas ir ienākuši?

 

K.Jermanova

 

Jā, tie ir visi.

Spīkers . Es lūdzu nerunāt no vietas! Par šo jautājumu netika balsots, bet nevienam nebija pretenziju, ka par to nebalsoja. Tātad par šī likuma galīgo variantu mēs balsosim kopumā pēc brīža.

Lūdzu, nāciet tribīnē! Taisnība — papildināt 1.panta 1.punktu ar vārdiem "tikai mācību gada laikā". Arī par to balsosim. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim par to! Rezultātu, lūdzu! Par — 30, pret — 38, atturas — 14. Šis punkts nav pieņemts.

Kā jau minēju, par šiem ieteikumiem kopumā mēs balsosim vēlāk, kad šie priekšlikumi būs pievienoti ieteikumu projektam. Un tagad paziņoju atkal mazu pārtraukumu — piecas minūtes. Paldies!

Spīkers . Mums būs iespēja izteikties par skolēnu tiesībām un pienākumiem, bet tas būs aptuveni 15 minūtes, ne vairāk. Jā, rakstiskos priekšlikumus vairs iesniegt nevar. Paldies!

Es atvainojos, mēs turpinām sēdi, un lūdzu atgriezties visus savās vietās. Prezidijā ir ienācis pieprasījums balsot par likumprojektu kopā ar grozījumiem, nevis atsevišķi. Par priekšlikumiem šim likumprojektam, kas tika iesniegti pirms sēdes. Jā, protams, par likumprojektu un grozījumiem tiks balsots kopā. Tas būs tad, kad redakcijas komisija būs salikusi to visu kopā. Tagad mēs sākam debates par jau gatavo likumu, ko mēs izskatījām kā otro šodien, tas ir, par skolēnu tiesībām un pienākumiem.

Pirmais šajās debatēs ir pieteicies Jurģis Tūbelis.

 

J.Tūbelis

 

Es šeit saņēmu jau pirms tāda laiciņu šos priekšlikumus likumprojektam, šo lapu. Tātad šeit redakcijas komisija nav atbalstījusi šos priekšlikumus, un es gribētu viņus mazliet izskaidrot. Vārda brīvības robežu noteikt līdz elementārām cieņas un pieklājības robežām. Es īsti neizprotu komisijas darbību, kāpēc tas netiek atbalstīts, jo es uzskatu, ka tādā gadījumā var sarunāt visādas rupjības nezin kādos apmēros. Un vēl šeit bija klāt tāds teikums, ka personības apvainojumi ir jāpamato un jāpierāda un par personības apvainojumiem ir jāsaņem zināms sods zināmā līmenī. Jo tādā gadījumā šī vārda brīvība var aiziet stipri vien par tālu. Un nākamais priekšlikums — "bez maksas" saprast tikai izglītošanās procesa vajadzībām. Šeit ir runa par 1.panta 10.punktu, kur ir runāts par visām šīm kopēšanas vajadzībām un pārējām lietām. Manuprāt, skola, neviena skola mūsdienu apstākļos nav miljonāre. Un tādā gadījumā jau es varēšu iet un nokopēt kāda drauga romānu, visu romānu pārkopēt un man par to nebūs nekas jāsamaksā. Un es varēšu kopēt nezin ko. Tāpat es domāju, ka mūsu priekšlikumi un mūsu likumi, ko mēs pašreiz pieņemam, jau netiek uzreiz pieņemti, tos vēl izskatīs un vēl nolems, vai tos pieņemt vai nepieņemt. Un tāpēc es domāju, ka ļoti būtiski ir tas, kā mēs tos pasniedzam. Ja mēs tos pasniegsim tādā līmenī, ka tiek aizstāvētas tikai mūsu intereses, tad tie, es domāju, nekur tālāk neizies. Mums ir jāpadomā arī par to, kā uz to skatīsies ministrija un kā uz to skatīsies pašas skolas. Ja, pieņemsim, visus kopēšanas izdevumus segs skola, tas ir nereāli, tad skola bankrotēs un tai tīri elementāri nepietiks naudas sakopēt, pieņemsim, eksāmenu uzdevumus. Paldies!

Spīkers . Tā, vēl arvien var pieteikties debatēm. Bet nākamais ir Ansis Grantiņš.

 

A.Grantiņš

 

Vispirms es daļēji piekrītu iepriekš teiktajam, jo mums būtu tiešām vajadzīgs, lai ne tikai mēs priekš sevis visu izstrādātu un mums tas patiku, bet lai ar mūsu nodomiem arī rēķinātos, un tāpēc vajag padomāt varbūt arī tieši par 10.punktu, ka ne jau vienmēr bez maksas, pilnīgi pareizi, ne jau bez maksas mēs varēsim iet pārkopēt kaut kādu romānu vai vēl kaut ko. Bet es vairāk gribu vērst uzmanību uz 14.punktu, jo bija priekšlikums vispār atcelt 14.punktu. To, es domāju, nevarētu darīt, jo nevajadzētu saprast, ka šeit nevar atņemt ieskaites laikā kalkulatoru vai arī vēl kaut ko. Šeit, es domāju, tieši jāsaprot, ka nedrīkst atņemt personīgās mantas uz kaut kādu nenoteiktu laiku. Ir jābūt kaut kādam noteiktam termiņam, lai tad, ja man atņem kalkulatoru uz ieskaites laiku, pēc ieskaites man vienkārši to atdod, citādi... Bet šis punkts noteikti būtu jātstāj, tikai varbūt — tas papildinājumos gan nav jāiekļauj — bet būtu jāsaprot, ka nedrīkst atņemt uz nenoteiktu laiku. Tas būtu viss.

Spīkers . Tā, vārds Ilonai Platonovai!

 

I.Platonova

 

Es arī gribu runāt tieši par šiem priekšlikumiem likumprojektam "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem". Es pilnīgi piekrītu šim 1.6. papildinājumam, ko iesniegusi Āgenskalna koledža, bet es domāju, ka 1.10.punkta labojumu — bez maksas izmantot tikai izglītošanās procesa vajadzībām — nav vispār nepieciešams izskatīt, jo, lūk, 10.punkts raksta, ka ir tiesības izglītošanas procesā izmantot attiecīgos līdzekļus, lūk, visu uzskaitītos, bez maksas. Līdz ar to jau tas ir pateikts, ka izglītošanās procesā, izglītošanās procesa vajadzībām, tas viss ir pilnīgi viens un tas pats. Tad es domāju, ka 1.14.punkts arī nav jāatceļ, jo tiesības uz personīgā īpašuma saglabāšanu, protams, neattiecas uz špikeriem, es domāju, ka tas nav jāuzrāda, jo tas vairs nav personīgais īpašumus. Es nezinu, tas ir papildmateriāls, tāpat kā mācību grāmata, kuru nevar izmantot ieskaites laikā, bet, principā jāsaglabā, protams, ka špikerus skolotājs drīkst atņemt tieši tāpat kā mācību kladi, mācību grāmatu, pierakstu burtnīcu un kaut ko tamlīdzīgu. Un es nedomāju, ka 1.15.punktu - tiesības veikt uzņēmējdarbību skolā, ka šis punkts būtu tik ļoti nepieciešams šeit, jo principā pastāv šis "Junior Achievement", un tajās skolās, kur tas notiek, tas notiek ar skolas atbalstu. Un savādākā veidā es šobrīd neiedomājos, kā varētu veikt uzņēmējdarbību. Teiksim, atnāk viens, izdomā, ka viņš, lūk, teiksim, uz skolas krēsliem zīmējumus griezīs un darīs kaut ko tamlīdzīgu vai tirgosies vēl ar kaut ko. Es domāju, ka uzņēmējdarbība skolā šobrīd regulē tieši sadarbību ar "Junior Achievement", un es domāju, ka līdz ar to šis punkts nav jāuzrāda. Tas ir viens no mācību procesa jautājumiem, tas vairs nav kā tiesības, bet tā ir daļa no mācību procesa. Tās būtu manas domas. Paldies jums!

Spīkers . Tātad tagad ir viens runātājs par mazliet citu tēmu. Tika ierosināts nomainīt prezidiju. Tādā gadījumā, ja mēs to gribam, vispirms mums ir jāmaina dienas kārtība, kurā būtu paredzēts mainīt prezidiju. Pēc tam, kā ir protestā rakstīts, vajag aizklātu balsošanu, un, es nezinu, tas paņems vairāk kā stundu. Bet nu es lūdzu Juri Tiltiņu izteikties!

 

J.Tiltiņš

 

Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Sakarā ar to, ka pulksten 14.34 šodien tika iesniegts ierosinājums par mūsu prezidija atcelšanu, es lūdzu vārdu, lai vērstu jūsu uzmanību uz prezidija rīcību. Sarunā ar spīkeres biedru Indriķi Liepu abi spīkeres biedri lika man saprast, ka šis iesniegums netiks ņemts vērā, lai gan to iesnieguši 12 deputāti, balstoties uz mūsu Kārtības rulli. Ja mēs nevēlamies darboties pēc Kārtības ruļļa, tad mums attiecīgie punkti būtu jāatceļ vai arī jādara kas cits. Balstoties uz mūsu kārtības rulli, es ierosinu prezidijam izsludināt balsošanu par prezidija atcelšanu.

Prezidija atcelšanu var ierosināt 10 personas un vairāk, un pašlaik to ir ierosinājušas 12 personas ar vienu iesniegumu. Šie 12 deputāti uzskata, ka prezidija darbs viņus neapmierina. Un viņiem ir tiesības pieprasīt prezidija atcelšanu. Tādā sakarā viņiem nav vajadzīgs vēl kāds pamatojums, ja viņiem ir tādas tiesības. Tāpat kā mēs tagad domājam par skolēnu tiesībām, visi skolotāji jebkurā gadījumā prasīs skolēniem, kāds mums ir pamatojums tādai rīcībai, lai gan mēs rīkosimies pēc mūsu deklarētajām tiesībām.

Spīkers . Tātad vēl pacēlās jautājums par to, ka mūsu Saeimas Kārtības rullī, ko visu laiku nebeidzami piesauc, nav nemaz paredzēta iespēja, ka varētu mainīt dienas kārtību. Tātad, es atvainojos, bet tas viss ir galīgi "priekš kaķiem". (Aplausi.) Mēs turpinām debates, un nākamajai vārds ir Kristīnei Jermanovai.

 

K.Jermanova

 

Šeit izskanēja jautājums paskaidrot redakcijas komisijas viedokli, kāpēc mēs neatbalstām dažus priekšlikumus. Tātad oficiālā versija par likumprojekta "Skolēnu tiesības un pienākumi" 6.punktu skan: brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus. Bija ienācis priekšlikums "vārda brīvības robežu noteikt līdz elementārās cieņas un pieklājības robežām". Redakcijas komisijas viedoklis ir tāds, ka katra cilvēka pieklājība ir viņa paša personīgā darīšana un ar likumu to reglamentēt nevar.

Tad par 10.apakšpunktu bija priekšlikums "bez maksas" saprast tikai izglītošanās procesa vajadzībām. 10.punktā ir rakstīts: izglītošanās procesā, es atkārtoju, izglītošanās procesā izmantot izglītības iestāžu telpas, bibliotēkas, citas informācijas krātuves, lasītavas, mācību līdzekļus un iekārtas bez maksas. Tas jau ir ietverts šajā apakšpunktā. Tas man ir viss. Paldies!

Spīkers . Tā. Mēs turpinām debates. Nākamais ir pieteicies Mārtiņš Lūsis.

 

M.Lūsis

 

Man būs sakāmais pavisam par citu tēmu, bet es domāju, tas ir ļoti būtiski, jo mēs esam ļoti lielu kļūdu pieļāvuši. Tas ir, es runāju par pieņemto punktu par 50 procentu atlaidi skolēnu ceļa izdevumiem uz gadu. Es domāju, ka tas ir pilnīgi aplams, jo jau par atlaidi uz mācību gadu, es domāju, valdība šaubīsies un to nepieņems, kur nu vēl par gadu. Un pieņemsim, ka šo punktu arī apstiprinās valdība. Tad pēc tam var arī celties sabiedriskā transporta tarifi. Tas ir atkal galīgi greizi, cietīs visi pārējie. Un kas vēl ir. Te sanāk tā — ja mēs esam pieņēmuši to uz visu gadu, tad vasaras brīvlaikā es no Ventspils gribu braukt, pieņemsim, uz Daugavpili un par 50 procentiem mierīgi pie vecāsmammas aizbraucu, atpūšos, vēl izbraukāju šur tur. Bet, nu, kaut vai vismaz pieņemsim, ka tikai mācību gadā, bet ne jau visu gadu es varu braukāt par 50 procentiem. Un pat kādreizējos ziedu laikos valsts neatļāvās to visu finansēt uz visu gadu, finansēja tikai uz pusgadu, mācību gadu. Un tādēļ tagad, kad mūsu valstij vēl ir budžeta grūtības, es domāja, ka tas būtu galīgi aplam — prasīt kaut ko tādu no valdības. Tas nebūs tikai "priekš kaķiem", bet arī priekš "zaķiem" un visiem pārējiem. ( Aplausi .)

Spīkers . Es ļoti atvainojos, ja dažus deputātus aizskāra šie "kaķi", bet diemžēl, kā jau bija teikts, debates būs tikai uz 15 minūtēm.

Tagad mēs varētu balsot par šiem labojumiem, nē, ierosinājumiem likumprojektā "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem". Vai kāds redakcijas kolēģijas, nē, komisijas pārstāvis negribētu nākt tribīnē?

Tātad mēs izskatīsim priekšlikumus likumprojektam "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem" un balsosim par šiem priekšlikumiem.

— — —

Tātad par šo likumprojektu redakcijas komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.Es ceru, ka tie visi ir izdalīti un jūs tos varat apskatīties. Redakcijas komisija savu viedokli par priekšlikumiem, kurus viņa neatbalsta, paskaidroja debatēs. Un mans priekšlikums ir sākt balsošanu.

Spīkers . Tātad es lūdzu balsošanas režīmu!

— — —

Tātad balsojam par 6.apakšpunkta maiņu. "Vārda brīvības robežu noteikt līdz elemetārās cieņas un pieklājības robežām".

Spīkers . Balsošanas režīmu, lūdzu! Balsosim par šo priekšlikumu, lūdzu! Rezultāti ir 32 - par, 18 - pret, 13 - atturas. Pieņemts.

— — —

Šis apakšpunkts varētu skanēt tā: "Brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus līdz elemetārās cieņas un pieklājības robežām". Vai iesniedzējiem ir pretenzijas?

Spīkers. Nākamais punkts, lūdzu!

— — —

Tātad tas ir papildinājums 10.apakšpunktam. Bez maksas - saprast tikai izglītošanās procesa vajadzībām. Tas būtu paskaidrojums. Kas ir par to?

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo apakšpunktu. Lūdzu rezultātu! 44 - par, 22 - pret, 12 - atturas. Pieņemts.

Pārejam pie trešā priekšlikuma!

— — —

Ir priekšlikums atcelt 14.punktu, kas skan: "Skolēnam (izglītojamam), atrodoties izglītības iestādē, ir tiesības uz personiskā īpašuma saglabāšanu." Ir priekšlikums atcelt šo punktu.

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Lūdzu rezultātu! 18 - par, 48 - pret, 11 - atturas. Šis punkts nav pieņemts.

Nākamais punkts!

— — —

Es atvainojos! Tika balsots par šā punkta atcelšanu. Tas nozīmē, ka šis punkts nav atcelts.

Spīkers . Viņš nav atcelts.

— — —

Nākamais ir nevis papildinājums, bet ierosinājums par jaunu apakšpunktu — "tiesības veikt uzņēmējdarbību skolā". Kas ir par šo punktu?

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu!

— — —

Tiesības veikt uzņēmējdarbību skolā.

Spīkers . Balsosim par šo apakšpunktu! Lūdzu rezultātu! 49 — par, 17 — pret, 14 — atturas. Paldies! Pieņemts.

Un pēdējais šā likumprojekta priekšlikums.

— — —

Priekšlikums pie 2.punkta. Jā, 2.punkta. "Noteikt soda mēru par ļaunprātīgu skolas inventāra bojāšanu".

Spīkers . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo punktu! Rezultātu, lūdzu! 57 — par, 9 — pret, 10 — atturas. Arī tas ir pieņemts.

Tagad mēs pārejam pie ieteikumu projekta "Par izglītības sistēmu Latvijā". Es ceru, jums tas ir izdalīts. Tātad vajadzētu būt ar visiem papildinājumiem un grozījumiem, un tā tālāk. Tagad mēs par to varētu balsot pilnībā, jo, es atgādināšu, katru pantu jau mēs izskatījām gan sākumā ieteikumu projektā, gan arī grozījumos. Tātad es lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo ieteikumu projektu kopumā! Lūdzu rezultātu! 54 — par, 10 — pret, 9 — atturas. Arī šis ir pieņemts.

Tātad pacēlās jautājums par to, ka nu jau nevis ieteikumu projektā, bet šajos ieteikumos vajadzētu vienu labojumu. Es lūdzu izteikties autoru!

— — —

Es ierosinu atjaunot 2.punktu šādā redakcijā: "Pēc pensijas vecuma sasniegšanas skolotājs varētu turpināt darbu, ja par to nobalso vienkārši vairākums to skolēnu, kurus šis skolotājs apmāca." Es domāju, ka tāds jautājums jau iepriekš pacēlās un katram šajā jautājumā ir savs viedoklis. Paldies!

Spīkers . Es atvainojos! Jūs domājat 2.punktam kādu apakšpunktu?

— — —

Jā.

Spīkers . "c"?

— — —

Nu, atjaunot šo apakšpunktu, kurš tika.... Šādā redakcijā mēs gribam.

Spīkers . Nē, tādā gadījumā laikam ir jāveido jauns punkts, jo 2.punkts nav par pensijas vecumu.

— — —

Tādā gadījumā ir jāveido jauns punkts. Viņš tika atcelts. Viņš ir jāatjauno. Kā tad pareizi ir?

Spīkers . Tātad priekšlikums ir par viņu balsot.

— — —

Es viņu vēlreiz nolasīšu.

Spīkers . Lūdzu!

— — —

"Pēc pensijas vecuma sasniegšanas skolotājs varētu turpināt darbu, ja par to nobalsojis vienkārši vairākums to skolēnu, kurus šis skolotājs apmāca."

Spīkers . Es lūdzu balsošanas režīmu! Tagad balsosim par šo priekšlikumu. Balsošanas rezultātu, lūdzu! 46 — par, 24 — pret, 7 — atturas. Priekšlikums ir pieņemts.

Beigu beigās mēs varētu pieņemt likumprojektu, nē, tas ir likums tagad. Mēs varētu pieņemt "Grozījumus likumā "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem"". Mēs tikko balsojām par atsevišķiem priekšlikumiem. Tagad mēs varētu nobalsot par visiem kopā. Jūs tos varat atrast, es ceru. Tātad, ja jūs to esat atraduši, es lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi, balsojot par likuma "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem" grozījumiem! Lūdzu, balsojam! Es lūdzu rezultātus! 62 — par, 7 — pret, 8 — atturas. Likuma grozījumi ir pieņemti.

Tātad pārtraukums piecas minūtes.

 

Pārtraukums

 

Spīkers . Es lūdzu man veltīt pāris minūtes. Vispirms tika iesniegts vēl viens protests par to, ka netika izskatīts noteiktajā termiņā iesniegtais likumprojekta "Par skolēnu tiesībām un pienākumiem" grozījums 1. panta 1. punktam. Ziemeļvalstu ģimnāzija. Es viņu nekomentēšu.

Tad vēl es atvainojos vēlreiz tiem, kas ļoti gribēja mainīt prezidiju. Tas vienkārši nebija tīri praktiski iespējams šajā laikā un ar šo cilvēku daudzumu, kas ir zālē.

Un tagad pati svinīgākā daļa. Es paziņoju sēdi par slēgtu.

Bet es lūdzu jūs vēl uz mirkli uzkavēties un paklausīties, ko es teikšu ārpus sēdes. Pirmkārt, varbūt šajā zālē atrodas kāds, kurš vēlētos organizēt nākamo Saeimu.... Skolēnu saeimu. Tātad, ja kāds ir, tad viņam ir iespējas aprunāties .

Un vēl viena lieta, ko es gribēju teikt, ir tā, ka blakus zālē piecos notiks preses konference. Tajā visā jūs esat lūgti piedalīties. Paldies!