Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 99 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 439
Rīgā 2024. gada 4. jūnijā (prot. Nr. 23 53. §)
Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Vienotā kontaktu centra platformas (112) un Elektronisko notikumu žurnālu valsts un pašvaldību līmenī integrācija" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Vienotā kontaktu centra platformas (112) un Elektronisko notikumu žurnālu valsts un pašvaldību līmenī integrācija" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plānu (2. pielikums) un noteikt, ka par plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam ir atbildīgs finansējuma saņēmējs.
2. Apstiprināt projekta izmaksas 3 525 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 3 000 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 525 000 euro apmērā.
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt Iekšlietu ministrijas Informācijas centru iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" (turpmāk – 2.1.2.1.i. investīcija) ietvaros.
4. Projektu finansēt 2.1.2.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta noteikumos Nr. 435 iekļautajiem nosacījumiem.
5. Noteikt, ka pēc projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas nepārsniedz 450 000 euro gadā. Iekšlietu ministrijai (Iekšlietu ministrijas Informācijas centram) izmaksu segšanai nepieciešamo finansējumu pieprasīt saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumiem Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam".
Ministru prezidente E. Siliņa
Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 4. jūnija
rīkojumam Nr. 439
2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Vienotā kontaktu centra platformas (112) un Elektronisko notikumu žurnālu valsts un pašvaldību līmenī integrācija" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk – IeM IC) |
1.2. Projekta īstenošanas partneri | Valsts policija Valstspilsētu un novadu pašvaldības – Bauskas novada pašvaldība, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Saldus novada pašvaldība, Limbažu novada pašvaldība, Jēkabpils novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde "Jelgavas digitālais centrs", Valmieras novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Smiltenes novada pašvaldība, Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Talsu novada pašvaldība, Saulkrastu novada pašvaldība, Aizkraukles novada pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība |
2. Saistīto projektu programma
2.1. Programmas nosaukums | Pašvaldību koplietošanas platformu programma |
2.2. Saistība ar citiem projektiem | 1) Eiropas Reģionālās attīstības fonda
darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā
atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un
efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1.
pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide,
publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros projekts
"Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un
publisko pakalpojumu piegādei"; 2) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.2.2.i. "Latvijas nacionālais federētais mākonis" ietvaros projekts "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros". Finansējuma saņēmējs apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar plānotajiem un īstenotajiem projektiem |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Projekta mērķis ir attīstīt
Vienotā notikumu reģistra (turpmāk – VNR) koplietošanas platformu. Projekta ietvaros tiks veikta valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu notikumu žurnālu integrācija ar VNR, nododot ziņas par notikumiem servisu veidā vai ievadot notikumus VNR. Paredzēta VNR iekļaušana jaunajā E-lietas tehnoloģiskajā platformā un integrācija ar citiem E-lietas tehnoloģiskās platformas risinājumiem, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu. VNR moduļos uzkrātie dati un informācija tiks izmantota saistītajās informācijas sistēmās, tai skaitā KRASS, APAS utt. (piemēram, dati par izņemtajām mantām, dokumentiem, transportlīdzekļiem), analītiskām vajadzībām, valsts līmeņa statistikas pilnveidošanai, notikumu likumsakarību meklēšanai un noteikšanai, VNR integrācijai ar Vienotā kontaktu centra platformu (112) (turpmāk – VKCP). Risinājums veicinās pārvaldības procesu uzlabošanu un nodrošinās efektīvu datu apmaiņu starp valsts un pašvaldību iestādēm – ļaus centralizēti apstrādāt datus un nodrošināt vienotu pieeju informācijai, kas savukārt kopumā ļaus samazināt izmeklēšanai nepieciešamās informācijas apkopošanas termiņus un izdevumus, jo dati būs pieejami vienuviet. Platforma ļaus pašvaldībām piekļūt valsts iestāžu datiem un otrādi. Tas ir īpaši noderīgi, piemēram, kriminālprocesos vai administratīvā pārkāpuma procesos, kad nepieciešama informācija par personām, mantām vai dokumentiem |
||
3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Ministru kabineta 2012. gada
20. marta noteikumi Nr. 190 "Noteikumi par notikumu reģistrēšanas
kārtību un policijas reaģēšanas laiku" (turpmāk – Ministru kabineta
noteikumi Nr. 190) nosaka: • kārtību, kādā Valsts policija reģistrē iesniegumus un informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem, par notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un par tajos iesaistītajām personām, iekļaujamo ziņu apjomu un glabāšanas termiņus; • kārtību, kādā pašvaldības policija un ostas policija reģistrē iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, iekļaujamo ziņu apjomu un glabāšanas termiņus; • Valsts policijas reaģēšanas laiku, ja ir saņemta informācija par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību; • ka policijas darbinieki, pašvaldības policijas darbinieki un ostas policijas darbinieki nodrošina ziņu iekļaušanu un papildināšanu reģistrā tiešsaistes datu pārraides režīmā. Likuma "Par policiju" pārejas noteikumu 13. punkts nosaka, ka: • pašvaldības policija un ostas policija iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, sāk reģistrēt vienotajā notikumu reģistrā ne vēlāk kā 2025. gada 1. janvārī. Valsts policijas un valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu sadarbība informācijas aprites jomā nodrošina institūciju koordinētu rīcību un resursu ekonomiju. VNR pilnveidots un attīstīts, lai visām valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādēm nodrošinātu iespēju informāciju par notikumiem reģistrēt atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 190 un likumam "Par policiju", kā arī nodrošinātu reģistrētās informācijas apriti starp pašvaldību iestādēm, Valsts policiju, citām tiesībaizsardzības iestādēm un glābšanas dienestiem. Primāri tiks nodrošināta nepieciešamā integrācija ar esošajiem valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu elektronisko notikumu žurnāliem. Pašvaldībām, kurām līdz šim nav sava notikumu uzskaites elektroniskā reģistra, tiks nodrošināta iespēja datus par notikumiem ievadīt VNR. Projekta ietvaros tiks veikta VNR koplietošanas platformas pilnveide, kā arī nodrošināta integrācija ar VKCP operatīvo dienestu darba atbalstam. Projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidota valsts mērogā vienota notikumu datubāze, nodrošinot inovatīvu, stabilu un drošu risinājumu, kas uzlabos informācijas apmaiņu un datu pārvaldību, sadarbības efektivitāti, atvieglos datu analītikas procesus, nodrošinās efektīvu sadarbību un resursu izmantošanu |
||
3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 |
Vērtība |
Sasniegšanas laiks (gads) |
VNR koplietošanas platformas izmantošana
pašvaldības institūcijās. Platforma ļaus pašvaldībām piekļūt valsts iestāžu datiem un otrādi. Tas ir īpaši noderīgi, piemēram, kriminālprocesos vai administratīvā pārkāpuma procesos, kad nepieciešama informācija par personām, mantām vai dokumentiem |
Valstspilsētu un novadu pašvaldību
policijas iestādes, kas nodrošina datu ievadi VNR Esošā vērtība: 12 |
Vismaz 24 |
2026. gada I cet. |
Izveidota centralizēta notikumu datubāze,
kas veicinās notikumu analīzi, sadarbības efektivitāti, resursu
plānošanu. Risinājums veicinās pārvaldības procesu uzlabošanu un nodrošinās efektīvu datu apmaiņu starp valsts un pašvaldību iestādēm – ļaus centralizēti apstrādāt datus un nodrošināt vienotu pieeju informācijai, kas savukārt kopumā ļaus samazināt izmeklēšanai nepieciešamās informācijas apkopošanas termiņus un izdevumus, jo dati būs pieejami vienuviet |
Valstspilsētu un novadu pašvaldību
policijas iestāžu reģistrēto notikumu skaits VNR Esošā vērtība: 13 150 (gadā) |
170 000 (gadā) |
2026. gada I cet. |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
4.1. Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | |
3 000 000,00 EUR (bez PVN) |
525 000 |
(netiks pieprasīts) |
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums |
Izmaksu apmērs (indikatīvi) |
Maksimālais apmērs5 |
Darbības iznākums |
VNR pilnveide, kas ietvers VKCP un Elektronisko notikumu žurnālu (ENŽ) valsts un pašvaldību līmenī integrāciju |
2 500 000 |
N/A |
1. Ieviesta VNR lietojumprogramma IeM
E-lietas tehnoloģiskajā platformā 2. Nodrošināta integrācija un VNR izmantošana vismaz 24 valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādēs 3. Nodrošināta integrācija ar VKCP |
Projekta administrēšanas izmaksas (projekta ieviešanas personāla izmaksas) |
500 000 |
N/A |
Īstenots projekts |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
Skaits |
IKT risinājuma nosaukums |
Īss apraksts6 |
Valsts mākonī (jā/nē) |
Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis) |
Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis) |
Risinājuma lietotāji (skaits) |
1 |
Vienotā notikumu reģistra koplietošanas platforma | Tiek pilnveidots VNR integrācijai ar valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu notikumu žurnāliem, kā arī VKCP, lai nodrošinātu notikumu uzskaites datu un informācijas apmaiņu, paaugstinot iekšlietu nozares sadarbības efektivitāti un nodrošinot notikumu analīzi, resursu efektīvāku plānošanu |
Jā |
2024. gada III cet. |
2026. gada I cet. |
Valsts un pašvaldības institūcijas Kopā 34 |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
Skaits |
Pakalpojums (pakalpojumu grupa) |
Koplietošanas pakalpojuma lietotāji (institūcijas) |
Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8 |
Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) |
1 |
Vienotā notikumu reģistra koplietošanas platforma informācijas par notikumiem apmaiņai un datu pārvaldībai | Valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādes, Valsts policija, ostas policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas prokuratūra, Ieslodzījuma vietu pārvalde, valsts drošības iestādes un citas tiesībaizsardzības iestādes | Attīstības plāns tiek saskaņots kopā ar projekta pasi |
2026. gada I cet. |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
Skaits |
Saturu raksturojošs nosaukums |
Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) |
1 |
Datu kopa "Reģistrā uzkrāto notikumu skaits" |
2026. gada I cet. |
1 |
Datu kopa "Valsts policijas, valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas un ostas policijas iestādēs reģistrētie notikumi, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un to izskatīšanas rezultāti" |
2026. gada I cet. |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošana
un uzraudzība notiks saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7.
septembra noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un
noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība", Iekšlietu
ministrijas iekšējiem normatīvajiem aktiem, kuros noteiktas atbildīgo
institūciju īstenošanas un uzraudzības funkcijas, kā arī saskaņā ar
Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas
Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes
"Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts
pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas
noteikumi". Projekta īstenošanas un uzraudzības pasākumu veikšanai tiks piesaistīti IeM IC, Valsts policijas un IeM pārstāvji, nodrošinot vairāklīmeņu projekta organizācijas formu, kurā ietilps: – projekta uzraudzības komisija (turpmāk – PUK); – projekta vadītājs; – projekta komandas. PUK ir IeM IC priekšnieka noteikta komisija, kas darbojas pastāvīgi, ir izveidota ar iekšējo rīkojumu un pārrauga visu projekta īstenošanu iestādē kopumā. Komisija lemj par turpmāku sadarbības formu (sanāksmes klātienē vai tiešsaistē, informācijas apmaiņa rakstveidā, regularitāte utt.), veidu, kādā tā saņem informāciju par projekta īstenošanas gaitu, un citiem ar projektu saistītiem jautājumiem. PUK galvenie uzdevumi: – augsta līmeņa projekta risku pārvaldīšana, problēmsituāciju risināšana un, ja nepieciešams, lēmumu pieņemšana par koriģējošiem pasākumiem; – ikdienas un operatīvo uzdevumu īstenošana; – stratēģisku lēmumu pieņemšana par projekta izpildi un īstenošanu; – projekta mērķu sasniegšanas uzraudzīšana; – projekta īstenošanas un citu projekta aktivitāšu ziņojumu pieņemšana, izskatīšana, apstiprināšana un progresa atbilstības novērtēšana. PUK vadītājs ir IeM IC priekšnieks. Tajā darbojas IeM IC priekšnieka vietnieki, kā arī Finanšu vadības nodaļas vadītājs un Projektu un attīstības vadības nodaļas vadītājs. PUK sēdes tiks sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, novērotāja statusā pieaicinot Iekšlietu ministrijas pārstāvjus, tostarp amatpersonu, kas atbildīga par Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes investīciju īstenošanas un uzraudzības funkciju izpildes nodrošināšanu, un amatpersonu, kas atbildīga par investīciju vadību un koordināciju Iekšlietu ministrijā saskaņā ar Iekšlietu ministrijas 2023. gada 10. janvāra rīkojumu Nr. 1-2/31 "Par Iekšlietu ministrijas atbildīgajām amatpersonām un struktūrvienībām Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes investīciju īstenošanā un uzraudzībā". Projekta īstenošana noritēs atbilstoši PUK prasībām, lai projektu īstenotu pilnā apjomā un noteiktā kvalitātē, nepārsniedzot izmaksas un iekļaujoties noteiktajos termiņos. Projekta vadības un administrēšanas nodrošināšanai tiks piesaistīti šādi darbinieki: • projekta vadītājs (pilna slodze) (pienākumi – projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšana, projekta aktivitāšu organizēšana un vadība, projekta darbību un finanšu plūsmas plānošana, projekta pārskatu un maksājumu pieprasījumu sagatavošana, dalība projekta informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšanā); • projekta grāmatvedis (nepilna slodze) (pienākumi – atsevišķas projekta grāmatvedības uzskaites nodrošināšana atbilstoši tiesību aktiem, ar projektu saistīto grāmatvedības attaisnojuma dokumentu noformēšana, sistematizācija, maksājumu veikšana, nepieciešamo finanšu pārskatu sagatavošana un iesniegšana noteiktajos termiņos, finanšu plānošana, priekšlikumu sniegšana projekta vadītājam par izmaiņām finansēšanas plānā); • projekta iepirkumu speciālists (nepilna slodze) (pienākumi – projektā paredzēto iepirkumu pārvaldības nodrošināšana un juridiskais atbalsts); • tehniskie eksperti (pienākumi – tehnisko un funkcionālo prasību definēšana, orientējoties uz pareizāko risinājumu no lietotāju skatpunkta, risinājuma testēšana, ieviešana u. c.). Projekta īstenošanā tiek iesaistīti Valsts policijas un pašvaldības pārstāvji kā sadarbības partneri. Papildus tam katrā no projekta pasākumiem tiks paredzētas atsevišķas pasākumu ieviešanas grupas. Visiem projekta administrēšanas personāla pārstāvjiem piemīt amata pienākumu pildīšanai nepieciešamās sadarbības, komunikācijas, plānošanas, kontroles un analītiķa prasmes, kā arī ir vismaz divu gadu pieredze ar konkrētajiem projekta uzdevumiem saistītā jomā. Personāla kvalifikācija un pieredze ir pietiekama, lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
Projekta īstenošanas rezultātā: 1. Tiks veikta lietotāju saskarnes pārbūvēšana un optimizācija, ņemot vērā iepriekšējo lietotāju pieredzi. Tas paātrinās informācijas ievadi un apstrādi. 2. Tiks veikta valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu integrēšana vienotajā noziedzīgo nodarījumu, likumpārkāpumu un citu notikumu reģistrēšanas un uzskaites sistēmā. Darba procesu digitalizācijas un automatizācijas rezultātā tiks uzlabota izmeklēšanas procesa efektivitāte un resursu atslogošana. 3. Tiesībaizsardzības iestādēm un glābšanas dienestiem būs iespēja operatīvi iegūt visu informāciju par katru reģistrēto notikumu, veicinot šo iestāžu sadarbību konkrēta notikuma ietvaros un palielinot sadarbības efektivitāti. 4. Valsts drošības, tiesībaizsardzības iestādēm un glābšanas dienestiem būs iespēja iegūt pārskatu par visiem notikumiem, veicinot noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un atklāšanu. 5. Būs iespēja veikt statistisko datu analīzi, izvērtējot veikto pasākumu rezultativitāti, un prognozēt turpmāko attīstību. 6. Iedzīvotājiem būs iespēja iegūt statistiska rakstura informāciju par situāciju dažādos reģionos. Projekts tiks īstenots esošo darba resursu ietvaros, uz projekta laiku piesaistot papildu īstenošanas personālu. Projekta investīcijas veido 3 000 000 EUR (bez PVN), valsts budžeta finansējums PVN izmaksu segšanai nepārsniedz 525 000 EUR. Sākot ar 2026. gada 1. jūniju, plānotas indikatīvās uzturēšanas izmaksas 450 000 EUR apmērā katru gadu. Ekonomiskās analīzes veikšanai izmantoti Valsts policijas 2023. gada pārskatā pieejamie dati un ekspertu pieņēmumi par ieguvumiem un to efektivitāti. Lai novērtētu ieguvumu apmērus, izmantoti Oficiālās statistikas portālā pieejamie dati par strādājošo mēneša vidējo darba samaksu valsts struktūrās. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa valsts struktūrās 2023. gadā bija 1833 EUR (bruto). Stundas algas likme = mēneša vidējā darba samaksa/vidējais darba stundu skaits mēnesī (2023. gadā tās ir 173,33 h) = 10,58 EUR + sociālā nodokļa darba devēja daļa 2,49 EUR = 13,07 EUR Projekta ekonomiskā analīze veikta par 10 gadu periodu. Ekonomiskās analīzes mērķis ir novērtēt projekta pievienoto vērtību pret tā investīciju apmēriem. Pēc projekta iesniedzēja iecerēm projekta rezultātā tiek plānoti šādi sociālekonomiskie ieguvumi valsts un pašvaldību institūcijām, kuras izmantos projekta ietvaros izveidotos IKT risinājumus: 1. Koplietojamas VNR platformas izmantošana un paplašināšana, palielinot tās izmantošanas efektivitāti kopumā, uzlabos valsts funkciju izpildi un sabiedrībai sniegto pakalpojumu efektivitāti. Tiks izveidota centralizēta datubāze, kas nākotnē var tikt izmantota datu analītikai, resursu efektīvākai plānošanai, valsts līmeņa statistikas pilnveidošanai, notikumu likumsakarību meklēšanai un noteikšanai. Būtisks ir administratīvā sloga un laika samazinājums darbiniekiem, apkopojot izmeklēšanas darba materiālus. Samazināsies patērētais laiks, kuru Valsts policijas darbinieki patērē izmeklēšanas darba materiālu savākšanai, informācijas pieprasīšanai no valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādēm. VNR platforma nodrošinās, ka visi dati būs vienkopus un tiks glabāti strukturētā veidā. Tiek sagaidīts, ka Valsts policijas darbiniekiem būs iespējams ietaupīt līdz pat 21 067 stundām gadā no laika, kas patērēts informācijas un materiālu apkopošanai, ziņojumu sagatavošanai sociālajiem dienestiem, reģistrēto notikumu apstrādei, paziņojumu sagatavošanai un nosūtīšanai valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādēm un citas informācijas apmaiņas nodrošināšanai, radot ieguvumu aptuveni 275 345,69 EUR apmērā gadā un kopā vismaz 2 753 456,90 EUR apmērā 10 gadu periodā. Aprēķini veikti tikai par notikumiem, kas reģistrēti ģimenes vardarbības jomā. Ievērojams ieguvums informācijas apkopošanas atvieglošanas un pilnīguma ziņā ir gaidāms arī citās Valsts policijas un valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu kompetences jomās. Piemēram, informācijas apmaiņa par situācijām skolu apkaimēs, kur datu analīze un prevencijas pasākumi būs lietderīgi tādās jomās kā bērnu drošība un nepilngadīgo noziedzība. 2. VKCP ietvaros 2024. gada I ceturksnī Valsts policija novirzīja pašvaldību policijas iestādēm izpildei 11 189 Vienotās elektroniskās kartītes (VEK)/izsaukumus, kas veido aptuveni 44 756 notikumus gadā, ko valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādes ievada notikumu žurnālos. VNR platformas ieviešanas gadījumā valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu notikumu žurnālos netiks atkārtoti ievadīti notikumi, kuri no Valsts policijas tiks novirzīti izskatīšanai valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādēm, – tas ļaus ietaupīt vidēji 7 minūtes uz katra notikuma apstrādi jeb 5222 stundas gadā, radot ieguvumu aptuveni 68 251,54 EUR gadā un kopā vismaz 682 515,40 EUR 10 gadu periodā. 3. Pilnveidojot un optimizējot VNR lietotāju saskarni, tiek sagaidīts, ka Valsts policijas un valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu darbiniekiem, kuri izmantos VNR, tiks ietaupīts laiks notikumu datu ievadei un apstrādei vismaz par 2 minūtēm uz katru notikumu. Tā kā pašlaik Valsts policija ievada 285 000 notikumus gadā, tas ļaus ietaupīt vismaz 9500 stundas gadā, radot ieguvumu aptuveni 124 165 EUR gadā un kopā vismaz 1 241 650 EUR 10 gadu periodā. 4. IeM IC aktivitātes ietvaros pilnveidos VNR programmatūru, pielietojot mikroservisu arhitektūras principus tā, lai VNR būtu integrējams esošajā E-lietas platformā, vienlaikus nodrošinot VNR izmitināšanu modernā mērogojamā skaitļošanas infrastruktūrā. Šādā veidā VNR funkcionālais bloks neizmantos līdzšinējo fiziski un morāli novecojušo Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas tehnoloģisko platformu, kas balstīta uz Oracle tehnoloģijām – DBVS, Oracle Forms un Oracle lietojumu serveriem, vienlaikus samazinot arī Oracle produktu licencēšanas/uzturēšanas izmaksas. Pārejot uz modernām tehnoloģijām, optimizējot sistēmas un nodrošinot vienotu tehnoloģisko platformu, IeM IC uzturēšanas izmaksas samazināsies par aptuveni 30 % gadā, kas veido vismaz 80 000 EUR gadā un kopā vismaz 800 000 EUR 10 gadu periodā. 5. Valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu un citu institūciju integrēšana vienotajā uzskaites un analīzes sistēmā veicinās izmeklēšanas procesa efektivitātes uzlabošanu un resursu atslogošanu, kā arī valsts spējas preventīvi reaģēt un palīdzēt personām kritiskās dzīves situācijās. Prognozēts, ka gada ietvaros tas ļaus novērst noziedzīgus nodarījumus un saglabāt vismaz viena iedzīvotāja dzīvībai ekvivalentu vērtību. Pēc teorētiskiem aprēķiniem viena miruša cilvēka dzīvības vērtība svārstās no 400 000 līdz 2 500 000 EUR. Pret vardarbību aizsargājamo personu vidējais vecums ir 47 gadi. Pieņemot, ka darbspējas vecums Latvijā ir 15–63 gadi un attiecinot IKP uz vienu nodarbināto (iekšzemes kopprodukts uz vienu nodarbināto 2023. gadā bija 45 927 EUR), statistiskā dzīvības vērtība ir vismaz 45 927 x 16 = 734 832 EUR, 10 gadu periodā veidojot kopsummu vismaz 7 348 320 EUR apmērā. Ieguvumi sabiedrībai un institūcijām, kas rodas, izveidojot VNR platformu: • efektīvāka policijas reaģēšana – integrējot notikumu reģistrus, policija var efektīvāk reaģēt uz incidentiem un nodrošināt sabiedrības drošību; • izmeklēšanas un operatīvā darba uzlabošana – centralizēta informācijas bāze ļauj izmeklētājiem piekļūt visiem nepieciešamajiem datiem, palīdzot uzlabot izmeklēšanas procesu un operatīvo darbu; • efektīvāka resursu izmantošana – netiek veikta datu dublēšana un lieka informācijas apstrāde. Tas ļauj efektīvāk izmantot cilvēkresursus un budžetu; • vienkāršāki procesi – viens centrālais punkts, kurā apkopotā informācija padara procesus vienkāršākus un saprotamākus gan valsts, gan pašvaldību līmenī; • palielināta vispārējā prevencijas efektivitāte – labāka datu pieejamība un sadarbība ļauj uzlabot preventīvos pasākumus un samazināt noziedzības līmeni; • atvērtāka un proaktīvāka komunikācija |
8. Cita būtiska informācija
Projekta aktivitāšu īstenošanas gaitā pastāv iespējami
riski, kuri varētu negatīvi ietekmēt sasniedzamos rezultātus: – izmaiņas projekta vadībā; – iepirkuma procedūras neveiksmīga īstenošana, tās noslēgšanās bez rezultāta, nepieciešamība atkārtoti uzsākt iepirkuma procedūru, aizkavējot projekta īstenošanu; – būtisks izmaksu sadārdzinājums IT risinājumu izstrādei. Nākotnē būs nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, lai nodrošinātu sistēmas pilnvērtīgu izmantošanu. Normatīvo aktu saskaņošanas process varētu būt ilgstošs un sarežģīts, un tas rada papildu risku. Atbalsts projekta īstenošanā IeM IC un pašvaldībām tiks sniegts tām valsts deleģēto funkciju ietvaros šo funkciju veikšanai. Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts, tai skaitā Valsts policijai |
Piezīmes.
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.
3 PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" 2. pielikuma "Attīstības aktivitātes apraksts" 3. punktā.
7 Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta pasi, par to pievieno norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 4. jūnija
rīkojumam Nr. 439
Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)
Vienotā notikumu reģistra koplietošanas platforma
informācijas par notikumiem apmaiņai un datu pārvaldībai Vienotajā notikumu reģistrā (turpmāk – VNR) tiek uzkrāta informācija par iesniegumiem, noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem, par notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un par tajos iesaistītajām personām. VNR pilnveide un attīstība tiek veikta, lai visām pašvaldības policijas iestādēm nodrošinātu vienveidīgu informācijas par notikumiem reģistrēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 20. marta noteikumiem Nr. 190 "Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku" un likumam "Par policiju", kā arī nodrošinātu reģistrētās informācijas apriti starp pašvaldību iestādēm, Valsts policiju, citām tiesībaizsardzības iestādēm un glābšanas dienestiem. Tiks nodrošināta integrācija ar esošajiem pašvaldības policijas elektronisko notikumu žurnāliem un Vienotā kontaktu centra platformu (112) operatīvo dienestu darba atbalstam. Pašvaldībām, kurās līdz šim nav sava notikumu uzskaites elektroniskā reģistra, tiks nodrošināta iespēja datus par notikumiem ievadīt VNR. Projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidota valsts mērogā vienota notikumu datubāze, nodrošinot inovatīvu, stabilu un drošu risinājumu, kas uzlabos informācijas apmaiņu un datu pārvaldību, sadarbības efektivitāti, atvieglos datu analītikas procesus, nodrošinās efektīvu sadarbību un resursu izmantošanu. Risinājums veicinās pārvaldes procesu uzlabošanu un nodrošinās efektīvu datu apmaiņu starp valsts un pašvaldību iestādēm – ļaus centralizēti apstrādāt datus un nodrošināt vienotu pieeju informācijai. Platforma ļaus pašvaldībām piekļūt valsts iestāžu datiem un otrādi. Tas ir īpaši noderīgi, piemēram, kriminālprocesos vai administratīvā pārkāpuma procesos, kad nepieciešama informācija par personām, mantām vai dokumentiem |
2. Pakalpojuma sniedzējs
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)
Pakalpojuma nodrošināšanai IeM IC veic tā pārziņā esošo
sistēmu izmitināšanu datu centros un uzturēšanu, nodrošina to darbības
nepārtrauktību, uzrauga, analizē un novērtē tā pārziņā esošo IKT
tehnisko risinājumu un infrastruktūras stāvokli, pārvalda lietotājus,
sniedz konsultācijas, metodisko un praktisko palīdzību informācijas
sistēmu lietotājiem darbā ar IeM IC pārziņā esošajām informācijas
sistēmām, kā arī īsteno izmaiņu pieprasījumus sistēmas pielāgošanai
atbilstoši normatīvo aktu prasībām. VNR plānots kā daļa no IeM IC uzturētās E-lietas tehnoloģiskās platformas, kuras arhitektūra ir mērogojama un izmitināta divos datu centros, paredzot darbības režīmu 24/7 un minimizējot plānotās dīkstāves. Visi VNR pieejamie pakalpojumi un funkcionalitāte nekavējoties ir pieejami tiešsaistē. IeM IC nodrošinās VNR koplietošanas platformas pieejamību, slēdzot ar pakalpojuma saņēmējiem sadarbības līgumus par informācijas sistēmu lietošanu tiešsaistes režīmā, kuros tiks atrunāti pakalpojuma sniegšanas nosacījumi un pieejamība. Ieguvumi: • VNR nodrošinās informācijas reģistrēšanu elektroniskajā vidē, datu apmaiņu ar reģistriem, lietu izsekojamību; • uzlabota sistēmas ātrdarbība un pilnveidotas lietotāja saskarnes, ņemot vērā iepriekšējo lietotāju pieredzi; • nodrošināta augstāka drošība, iekļaujot VNR kopējā IeM IC E-lietas tehnoloģiskajā platformā; • nodrošināta koplietošanas komponenšu funkcionalitātes pieejamība IeM IC E-lietas tehnoloģiskajā platformā; • pieejama informācija par lietotājiem un to darbībām |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
Pašvaldības policija, Valsts policija, ostas policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas prokuratūra, Ieslodzījuma vietu pārvalde, valsts drošības iestādes un citas tiesībaizsardzības iestādes |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums
VNR tiks izmitināts IeM IC pārziņā esošajos koplietošanas datu centros, kas balstīti uz x86 arhitektūras skaitļošanas aparatūru, pilnībā virtualizēti, izmantojot kompānijas WMware ražoto programmatūru. VNR paredzēts kā WEB bāzēts lietojumu kopums vienotā E-lietas tehnoloģiskajā platformā, kas ir konteinerizēta, kurā jau šobrīd darbojas vairākas informācijas sistēmas un koplietošanas biznesa domēnu moduļi (personu reģistrs, transportlīdzekļu reģistrs, identitāšu un piekļuves modulis, auditācijas modulis u. tml.) un kura ir balstīta uz tādiem atvērtā koda elastīgi mērogojamiem risinājumiem kā, piemēram, Kubernetes, Docker, PostgreSQL, MongoDB, Elastic Stack, RabbitMQ u. c. Izstrādē tiek piemērota DevOps kultūra un automatizēti CD/CI risinājumi Jenkins, Nexus, Helm, Git u. c. |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija
Likuma "Par policiju" pārejas noteikumu 13. punkts:
"Pašvaldības policija un ostas policija iesniegumus un informāciju par
iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai
sabiedrības drošību, sāk reģistrēt vienotajā notikumu reģistrā ne vēlāk
kā 2025. gada 1. janvārī." Ministru kabineta 2012. gada 20. marta noteikumi Nr. 190 "Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku". Institūcijām (pašvaldības policija, Valsts policija, ostas policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas prokuratūra, Ieslodzījuma vietu pārvalde, valsts drošības iestādes un citas iestādes) atbilstoši kompetencei un normatīvajiem aktiem, pamatojoties uz noslēgto sadarbības līgumu, var tikt piešķirta pieeja koplietošanas platformai |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja
Pakalpojumu sniegšanas finansēšana paredzēta centralizēti no valsts budžeta atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izdevumu programmai. Pēc projekta īstenošanas tiks pieprasīts attiecīgs finansējums projekta īstenošanas rezultātā iegādāto risinājumu uzturēšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pakalpojumu nodrošināt IeM IC esošo budžeta līdzekļu ietvaros nebūs iespējams |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas
Projekta ietvaros tiek būtiski modernizētas/pārbūvētas
esošās sistēmas, kas nodrošina papildu informācijas uzkrāšanu
elektroniskā formā. Tas pēc būtības digitalizē un optimizē biznesa
procesus un vienlaikus uzliek papildu slodzi gan to uzturēšanā, gan
pielāgošanā, tāpēc tieši šā projekta īstenošanas rezultātā darbinieku
skaita samazinājums neveidojas. Vienlaikus, radot centralizētu
informācijas sistēmu vairāku valsts un pašvaldības iestāžu
tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām, valsts līmenī tiek centralizēta
un elektronizēta notikumu reģistrācijas atbalsta sistēma, kas tiek
izmitināta standartizētos koplietošanas datu centros. Tādējādi notikumu
reģistrācijas atbalsta sistēma kļūst krietni efektīvāka no
darbietilpības viedokļa salīdzinājumā ar modeli, ja katra institūcija šo
procesu elektronizēšanai veidotu savas atsevišķas informācijas sistēmas
dažādos tehnoloģiskajos izpildījumos ar dažādu brieduma pakāpi. Būtiskāko izmaksu pozīciju galvenokārt veidos lietojumu izstrādes darbu izmaksas. Uzturēšanas fāzē izmaksas tiek paredzētas izmaiņu pieprasījumu īstenošanai, kā arī tehnoloģiskajā platformā izmantotās standarta programmatūras versiju atjaunošanai, lai nodrošinātu augstu kiberdrošības līmeni. No 2026. gada 1. jūnija ik gadu nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai provizoriski ir 450 000 euro, kas aprēķināts, ņemot vērā IeM IC nepieciešamās uzturēšanas un izstrādes izmaksas informācijas sistēmām un platformām, kas pēc savas funkcionalitātes un apjoma ir līdzīgas |