Ministru kabineta rīkojums Nr. 423

Rīgā 2024. gada 4. jūnijā (prot. Nr. 23 8. §)

Par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības aģentūrās

1. Lai atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem nodrošinātu Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības aģentūrās, kuras izveidotas, pamatojoties uz Eiropas Savienības sekundāriem tiesību aktiem specifisku tehnisku, zinātnisku, pārvaldīšanas vai tiesu iestāžu sadarbības uzdevumu veikšanai Eiropas Atomenerģijas kopienas un Eiropas Savienības politiku ietvaros, noteikt šādas atbildīgās un iesaistītās iestādes:

1.1. Aizsardzības ministrija:

1.1.1. Eiropas Aizsardzības aģentūrā (saskaņā ar Padomes 2015. gada 12. oktobra Lēmumu (KĀDP) 2015/1835, ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības  aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus);

1.1.2. Eiropas Drošības un aizsardzības koledžā (saskaņā ar Padomes 2020. gada 19. oktobra Lēmumu (KĀDP) 2020/1515, ar ko izveido Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu un atceļ Lēmumu (KĀDP) 2016/2382);

1.1.3. Eiropas Savienības Satelītcentrā (saskaņā ar Padomes 2014. gada 26. jūnija Lēmumu 2014/401/KĀDP par Eiropas Savienības Satelītcentru un ar ko atceļ Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP par Eiropas Savienības Satelītcentra izveidi);

1.1.4. Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulu (ES) 2019/881 par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts));

1.1.5. Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/887, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu);

1.2. Ārlietu ministrija – Eiropas Savienības Drošības izpētes institūtā (saskaņā ar Padomes 2014. gada 10. februāra Lēmumu 2014/75/KĀDP par Eiropas Savienības Drošības izpētes institūtu);

1.3. Finanšu ministrija:

1.3.1. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādē (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar  ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK);

1.3.2. Eiropas Banku iestādē (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK);

1.3.3. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido  Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK);

1.3.4. Vienotā noregulējuma valdē (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulu (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010);

1.4. Latvijas Republikas prokuratūra:

1.4.1. Eiropas Prokuratūrā (saskaņā ar Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei);

1.4.2. Eiropas Savienības Aģentūrā tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regulu (ES) 2018/1727 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI);

1.5. Iekšlietu ministrija:

1.5.1. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regulu (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624);

1.5.2. Eiropas Savienības Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regulu (ES) 2018/1726 par Eiropas Savienības Aģentūru  lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011);

1.5.3. Eiropas Savienības Aģentūrā tiesībaizsardzības sadarbībai (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI);

1.5.4. Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 15. decembra Regulu (ES) 2021/2303 par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 439/2010);

1.5.5. Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) 2015/2219 par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2005/681/TI);

1.6. Izglītības un zinātnes ministrija:

1.6.1. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/819 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu);

1.6.2. Eiropas Izglītības fondā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1339/2008, ar ko izveido Eiropas Izglītības fondu);

1.6.3. Eiropas Savienības Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (saskaņā ar Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus). Kultūras ministrija ir iesaistītā ministrija jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības Izglītības un kultūras izpildaģentūru;

1.6.4. Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Regulu (ES) 2019/128, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75);

1.6.5. Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/696, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES). Satiksmes ministrija ir iesaistītā ministrija jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru;

1.7. Klimata un enerģētikas ministrija – Energoregulatoru sadarbības aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulu (ES) 2019/942, ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru);

1.8. Labklājības ministrija:

1.8.1. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Regulu (ES) 2019/126, ar ko izveido Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94);

1.8.2. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 16. janvāra Regulu (ES) Nr. 2019/127, ar ko izveido Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1365/75);

1.8.3. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1922/2006 par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi);

1.8.4. Eiropas Darba iestādē (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu 2019/1149, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi, groza Regulas (EK) Nr. 883/2004, (ES) Nr. 492/2011 un (ES) 2016/589 un atceļ Lēmumu (ES) 2016/344);

1.9. Satiksmes ministrija:

1.9.1. Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91);

1.9.2. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004);

1.9.3. Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādē (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulu (ES) 2018/1971, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC) un BEREC atbalsta aģentūru (BEREC birojs), groza Regulu (ES) 2015/2120 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1211/2009);

1.9.4. Eiropas Jūras drošības aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu);

1.10. Tieslietu ministrija:

1.10.1. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrā (saskaņā ar Padomes 2007. gada 15. februāra Regulu Nr. 168/2007, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru);

1.10.2. Tieslietu ministrija (Patentu valde) – Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi). Kultūras ministrija ir iesaistītā ministrija jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju;

1.10.3. Tieslietu ministrija (Valsts valodas centrs) – Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrā (saskaņā ar Padomes 1994. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru);

1.11. Veselības ministrija:

1.11.1. Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru);

1.11.2. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru);

1.11.3. Veselības ministrija (Zāļu valsts aģentūra) – Eiropas Zāļu aģentūrā cilvēkiem paredzēto zāļu jomā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Savienības procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru);

1.12. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

1.12.1. Eiropas Vides aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu);

1.12.2. Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK);

1.12.3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs) – Eiropas Atomenerģijas kopienas Apgādes aģentūrā (saskaņā ar Padomes 2008. gada 12. februāra Lēmumu 2008/114/EK, Euratom, ar ko nosaka Euratom Apgādes aģentūras statūtus);

1.12.4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Valsts vides dienests) – Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Regulu (ES) 2019/473 par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru);

1.13. Zemkopības ministrija:

1.13.1. Kopienas Augu šķirņu birojā (saskaņā ar Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību);

1.13.2. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu);

1.13.3. Eiropas Zāļu aģentūrā veterināro zāļu jomā (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru).

2. Šā rīkojuma 1. punktā minētajām atbildīgajām iestādēm divu nedēļu laikā pēc pārstāvju pilnvarošanas dalībai Eiropas Savienības aģentūrās par to informēt Ārlietu ministriju.

3. Dienesta ziņojumu pēc šajā rīkojumā minēto aģentūru sanāksmju apmeklējuma atbildīgā iestāde ievieto valsts informācijas sistēmā darbam ar Eiropas Savienības dokumentiem (ESVIS).

4. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2007. gada 27. jūnija rīkojumu Nr. 397 "Par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības aģentūrās" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 103. nr.; 2008, 171. nr.; 2009, 85., 187. nr.; 2010, 200. nr.; 2012, 602. nr.; 2014, 185. nr.).

Ministru prezidente E. Siliņa

Ārlietu ministre B. Braže