Gulbenes novada domes saistošie noteikumi Nr. 5

Gulbenē 2024. gada 28. martā (prot. Nr. 8, 6. p.)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
45. panta pirmās daļas 2. punktu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Gulbenes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā esošo kapsētu pārvaldības noteikumus, tajā skaitā kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas, apbedīšanas, kapliču izmantošanas kārtību, kā arī administratīvo atbildību par noteikumos noteiktās kārtības neievērošanu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst vizuāla kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – noteikumos noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas vai mirušos apbedī izveidotās kapavietās;

2.4. bezpiederīgs mirušais – mirušais, kura apbedīšanu nav uzņēmusies neviena persona;

2.5. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.6. kapavieta (tajā skaitā ģimenes vai dzimtas kapavieta) – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai (kapu kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu stādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai utt.);

2.7. kapavietas lietotājs – persona, kurai piešķirtas kapavietas izmantošanas tiesības;

2.8. kapliča – ēka kapsētā bēru ceremonijas norisei (organizēšanai);

2.9. kapsēta – īpaša teritorija, kas paredzēta mirušo vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai un ar to saistīto ceremoniālo ēku apbūvei;

2.10. kapsētas apsaimniekotājs – pašvaldības iestāde vai persona, kura pilda noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina noteikumu ievērošanu;

2.11. nekopta kapavieta – kapavieta, kas noteikumos noteiktajā kārtībā atzīta par nekoptu;

2.12. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšana kapavietā virs esoša apbedījuma.

3. Gulbenes novada administratīvajā teritorijā ir šādas kapsētas:

3.1. atvērtas kapsētas:

3.1.1. Druvienas kapi – Druvienas pagastā;

3.1.2. Galgauskas kapi – Galgauskas pagastā;

3.1.3. Kancēna kapi – Tirzas pagastā;

3.1.4. Lejasciema kapi – Lejasciema pagastā;

3.1.5. Litenes kapi – Litenes pagastā;

3.1.6. Mierakalna kapi – Jaungulbenes pagastā;

3.1.7. Pededzes kapi – Stradu pagastā;

3.1.8. Rankas kapi – Rankas pagastā;

3.1.9. Sila kapi – Lizuma pagastā;

3.1.10. Stāmerienas kapi – Stāmerienas pagastā;

3.1.11. Tanslavu kapi – Gulbenes pilsētas jaunie kapi Daukstu pagastā;

3.1.12. Ušuru kapi – Līgo pagastā;

3.2. daļēji slēgtas kapsētas:

3.2.1. Gulbenes Vecie kapi – Gulbenes pilsētā;

3.2.2. Velēnas kapi – Lizuma pagastā.

4. Kapsētas statusu nosaka ar Gulbenes novada pašvaldības domes lēmumu.

5. Noteikumu 3.1.11. un 3.2.1. apakšpunktā minētās kapsētas apsaimnieko Gulbenes labiekārtošanas iestāde, savukārt pārējās noteikumu 3. punktā minētās kapsētas apsaimnieko attiecīgās pagastu pārvaldes.

6. Noteikumu ievērošanu un izpildes kontroli atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodrošina kapsētas apsaimniekotājs un Gulbenes novada pašvaldības policija.

7. Kapsētas ir atvērtas katru dienu bez laika ierobežojuma.

8. Kapsētas apmeklētājam ir pienākums ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas un noteikumos noteiktās prasības.

9. Kapsētās aizliegts:

9.1. ievest suņus bez pavadas;

9.2. apglabāt dzīvniekus;

9.3. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

9.3.1. gadījumos, kad tas saskaņots ar kapsētas apsaimniekotāju;

9.3.2. operatīvo dienestu un kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

9.4. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām u.tml.;

9.5. piesārņot kapsētu un izmest atkritumus to savākšanai neparedzētās vietās;

9.6. izmest mājsaimniecībā radītos sadzīves atkritumus;

9.7. traucēt kapsētas apmeklētājus un apbedīšanas ceremoniju norisi;

9.8. traucēt kapsētas apsaimniekotāja darbu;

9.9. bojāt kapsētas infrastruktūras un labiekārtojuma elementus;

9.10. ārpus kapavietas stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus;

9.11. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijā;

9.12. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas;

9.13. bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

9.14. novietot soliņus ārpus kapavietas robežām;

9.15. ārpus kapavietas robežām ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

9.16. veikt apbedījumu bez kapsētas apsaimniekotāja izsniegtas atļaujas;

9.17. pārvietot kapsētas apsaimniekotāja izvietotās brīdinājuma zīmes.

10. Kapsētas apbedīšanai ir slēgtas svētdienās, pirmdienās, valsts svētku dienās un mirušo atceres dienās – Kapu svētkos un Svecīšu vakarā. Izņēmuma gadījumos šajās dienās var veikt apbedīšanu, saņemot kapsētas apsaimniekotāja saskaņojumu.

11. Kapsētas apsaimniekotājs nodrošina:

11.1. kapliču, saimniecības ēku (telpu), iekšējo ceļu un celiņu, ūdens ņemšanas vietu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu un atkritumu izvešanu;

11.2. kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

11.3. kapsētu sektoru un rindu plānošanu, noteikšanu un ierādīšanu dabā;

11.4. kapsētas topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

11.5. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību;

11.6. sanitāro un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

12. Kapsētas apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un elektroniskā kapavietu uzskaites sistēma.

13. Kapsētas apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu uzskaitījums un maksa par tiem ir noteikta atbilstoši pašvaldības domes apstiprinātam maksas pakalpojumu cenrādim.

14. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības Noteikumos paredzētajos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot kapavietas uzturētāja patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem, norobežojumiem un kapavietas aprīkojuma.

15. Jaunu kapavietu piešķir mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai, ja iesniedzējam nav iepriekš piešķirta kapavieta ar iespēju veikt tajā apbedījumu. Attiecīgās kapavietas lielums noteikts noteikumu 1. pielikumā.

16. Jaunas kapavietas piešķiršanai vai apbedījuma veikšanai jau piešķirtā kapavietā persona, kapavietas lietotājs, pašvaldības iestāde vai tās pilnvarotā persona iesniedz kapsētas apsaimniekotājam:

16.1. rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu vai apbedījuma veikšanu;

16.2. kompetentas iestādes izsniegta dokumenta, kurš apliecina personas miršanas faktu, apliecinātu kopiju (uzrādot oriģinālu);

16.3. urnas ar mirušā pelniem apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

17. Viena persona var lūgt piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par 4 kapavietām.

18. Kapsētas apsaimniekotājs, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju un iesnieguma iesniedzēja iesniegtos dokumentus, ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pieņem lēmumu par kapavietas piešķiršanu un apbedījuma veikšanu. Pozitīva lēmuma pieņemšanas gadījumā kapsētas apsaimniekotājs iesnieguma iesniedzējam ierāda kapavietu un saskaņo iespējamo mirušā apbedīšanas laiku.

19. Daļēji slēgtā kapsētā mirušo apbedī, ja piešķirtajā kapavietā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu.

20. Gulbenes Vecajos kapos, ja izveidotā kapavietā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu, kapavietas lietotājam piešķir jaunu kapavietu, ja mirušais kapavietas lietotājam ir laulātais, augšupējais vai lejupējais radinieks, brālis vai māsa, pusbrālis vai pusmāsa.

21. Kapavietai vai ģimenes kapavietai var būt tikai viens kapavietas lietotājs.

22. Par kapavietas lietotāju var kļūt persona, kura savu saistību ar mirušo var pierādīt, pamatojoties uz vismaz vienu norādīto nosacījumu:

22.1. uzrādot savstarpēju radniecību apliecinošus dokumentus;

22.2. uzrādot miršanas apliecību vai dokumentus, kas liecina par mirušās personas apbedīšanu kapavietā;

22.3. izmantojot ziņas no kapsētas apsaimniekotāja arhīva datiem par agrākiem apbedījumiem kapavietā.

23. Kapavietas lietotājam ir pienākums divu mēnešu laikā pēc apbedījuma veikšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu).

24. Kapavietas lietotājam ir pienākums viena gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu un to pastāvīgi kopt. Kapavietas lietotājs pirms kapavietas labiekārtošanas informē kapsētas apsaimniekotāju par materiāliem, kādus paredzēts izmantot kapavietas labiekārtošanai, par pieminekļu, piemiņas plākšņu, kapakmeņu un cita kapavietas inventāra uzstādīšanas, kā arī kapavietas labiekārtošanas darbu veikšanas laiku.

25. Kapsētas apsaimniekotājs rakstiski brīdina kapavietas lietotāju, paredzot tam sešu mēnešu termiņu labiekārtošanas vai kopšanas darbu veikšanai, ja gada laikā no apbedījuma veikšanas kapavietas lietotājs nav veicis kapavietas brīvās platības labiekārtošanu vai kopšanu. Gadījumā, ja kapavietas lietotājs pēc brīdinājuma nosūtīšanas sešu mēnešu laikā nav veicis kapavietas brīvās platības labiekārtošanu vai kopšanu, kapsētas apsaimniekotājs, pieņemot attiecīgu lēmumu, to var piešķirt citai personai.

26. Kapavietas aprīkojumu uzstāda, nebojājot blakus esošās kapavietas. Ja kapsētas apsaimniekotājs konstatē, ka kapavietas aprīkojums bojā blakus esošās kapavietas, kapavietas uzturētāju rakstiski brīdina, norādot termiņu konstatēto bojājumu novēršanai.

27. Kapavietas lietotājs kopj vai labiekārto kapavietu pats vai arī slēdz līgumu par kapavietas kopšanu un uzturēšanu ar citu personu, saskaņojot to ar kapsētas apsaimniekotāju.

28. Kapavietas lietotājam aizliegts:

28.1. patvaļīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

28.2. stādīt kapavietā kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc to izaugšanas pārsniedz 2 metrus;

28.3. stādīt kapavietā krūmājus, kuru augstums pārsniedz 0,7 metrus vai kuri traucē blakus esošās kapavietas kopšanu, vai kuru zari šķērso kapavietas robežas;

28.4. bez atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 20 cm;

28.5. uzstādīt kapavietā pieminekļus, piemiņas plāksnes, kapakmeņus un citu kapavietas inventāru bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju;

28.6. uzstādīt kapavietas apmales, kuru augstums pārsniedz 0,2 m;

28.7. patvaļīgi pārvietot grunti kapsētā;

28.8. kapavietas labiekārtošanas rezultātā sašaurināt celiņus starp kapavietu rindām.

29. Kapavietas lietotājam ir tiesības:

29.1. atteikties no piešķirtās kapavietas kapsētā un kapavietas lietotāja statusa;

29.2. nodot kapavietas lietotāja saistības citai personai, iesniedzot attiecīgu iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, vienlaikus pievienojot dokumentu, kas apliecina pilnvarotās personas piekrišanu uzņemties kapavietas lietotāja saistības;

29.3. tikt apbedītam viņa uzturētajā kapavietā (ja iespējams).

30. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas, ja:

30.1. kapavietas lietotājs iesniedz kapsētas apsaimniekotājam rakstisku iesniegumu, atsakoties no kapavietas lietotāja statusa;

30.2. atbrīvojas kapavieta pārapbedīšanas rezultātā un kapavietā vairs nav apbedīts neviens kapavietas lietotāja piederīgais;

30.3. tiek reģistrēts kapavietas lietotāja miršanas fakts;

30.4. kapavieta tiek atzīta par nekoptu noteikumos noteiktajā kārtībā.

31. Apbedīšanu organizē noteikumu 16. punktā minētās personas. Apbedīšanas organizētājs pirms apbedīšanas uzrāda apbedījuma veikšanai paredzēto apbedījuma vietu dabā kapsētas apsaimniekotājam, kurš pārliecinās par noteikumos paredzēto prasību izpildi.

32. Apbedīšanu veic ne agrāk kā 24 stundas pēc mirušā nāves iestāšanās brīža.

33. Mirušo apbedīšanai gulda zārkā, kremācijas gadījumā – urnā.

34. Mirušo apbedī kapā, kura garums un platums atbilst zārka izmēram, dziļums ir 1,5 m līdz zārka vākam, bet, veicot virsapbedījumu – no 0,8 m līdz 1,2 m līdz zārka vākam. Standarta kapa garums ir 2 metri, platums – 1 metrs.

35. Urnu ar mirušā pelniem apbedī kapā ne mazāk kā 0,5 m dziļumā.

36. Urnu ar mirušā pelniem apbedī kapsētā iepriekš piešķirtā kapavietā vai jaunā kapavietā. Kapavietā ir pieļaujams apbedīt vairākas urnas vienlaikus.

37. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 1 m līdz kokam un 0,3 m līdz piemineklim.

38. Virsapbedījumu, veicot mirušā apbedīšanu zārkā, var veikt 20 gadus pēc apbedījuma veikšanas.

39. Pārapbedīt mirušo, pārvietot urnu vai izcelt apbedītu mirušo, lai kremētu, var, pamatojoties uz kapavietas lietotāja iesniegumu vai mirušā piederīgo (sākot ar laulāto vai, ja tāda nav, pirmās pakāpes radiniekiem) iesniegumu ar kapavietas lietotāja saskaņojumu, ko iesniedz pašvaldībai.

40. Mirušā ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas apsaimniekotāju.

41. Kapliču mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei iznomā kapsētas apsaimniekotājs.

42. Atvadu ceremonijas ilgums kapličā nepārsniedz laiku, ko noteicis kapsētas apsaimniekotājs. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.

43. Kapsētas apsaimniekotājs ne retāk kā vienu reizi kalendārajā gadā (no 1. aprīļa līdz 1. novembrim) apseko kapsētā esošās kapavietas un, konstatējot ilgstoši nekoptu kapavietu, sastāda aktu. Kapsētas apsaimniekotājs aktā norādītās ilgstoši nekoptās kapavietas atzīst par nekoptām, pieņemot lēmumu. Nekoptas kapavietas marķē ar brīdinājuma zīmi, nostiprinot to nekoptās kapavietas laukumā vismaz 0.5 m augstumā, augšējo daļu iekrāsojot viegli pamanāmā dzeltenā krāsā. Brīdinājuma zīmes paraugu un informāciju, kur nepieciešams vērsties, redzot šādu zīmi kapavietā, izvieto uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā vai kapličas. Brīdinājuma zīmes paraugs norādīts noteikumu 2. pielikumā.

44. Kapsētas apsaimniekotājs pēc lēmuma par kapavietas atzīšanu par nekoptu pieņemšanas organizē informācijas par nekoptajām kapavietām publicēšanu pašvaldības informatīvajā izdevumā "Gulbenes Novada Ziņas", uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā, kā arī pašvaldības tīmekļa vietnē www.gulbene.lv, norādot kapsētu, kurā atrodas nekoptā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas lietošanas tiesību izbeigšanu un uzaicinājumu kapavietas lietotājam vai viņa pilnvarotai personai sakopt kapavietu trīs gadu laikā no lēmuma par kapavietas atzīšanas par nekoptu pieņemšanas dienas.

45. Kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par kapavietas lietošanas tiesību izbeigšanu kapavietas lietotājam, ja kapavieta netiek sakopta triju gadu laikā no lēmuma par kapavietas atzīšanu par nekoptu pieņemšanas dienas.

46. Kapsētā var veidot speciālu sektoru bezpiederīgo un nezināmo mirušo personu apbedīšanai.

47. Bezpiederīgo un nezināmo mirušo personu apbedīšanu atbilstoši noteikumu prasībām organizē Gulbenes novada sociālais dienests, piesaistot normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izraudzītu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju.

48. Bezpiederīgo un nezināmo personu kapavietu saglabā 20 gadus. Pēc minētā termiņa notecēšanas kapavietu nolīdzina un, ja nav pieteicies kapavietas uzturētājs, kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par virsapbedījuma veikšanu minētajā kapavietā.

49. Atzīt par spēku zaudējušiem Gulbenes novada domes 2020. gada 26. novembra saistošos noteikumus Nr. 26 "Kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi".

Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Caunītis

1. pielikums
Gulbenes novada pašvaldības domes
2024. gada 28. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 5
"Kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi"

Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Caunītis

2. pielikums
Gulbenes novada pašvaldības domes
2024. gada 28. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 5
"Kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi"

Brīdinājuma zīme ir mietiņš ar dzeltenā krāsā nokrāsotu augšējo daļu, kurā norāda aktēšanas gadu (GGGG – attiecīgais aktēšanas gads).

Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Caunītis

Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Caunītis