Paskaidrojuma raksta sadaļas un norādāmā informācija

1.1. Saistošo noteikumu (turpmāk – Noteikumi) izdošanas mērķis ir noteikt kārtību, kādā Ādažu novada administratīvajā teritorijā tiek uzturēta sanitārā tīrība, veikta īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšana, uzturētas teritorijas un būves, veikta publiskā lietošanā nodotu pašvaldības zaļo zonu un stādījumu uzturēšana un aizsardzība, sniegts pašvaldības atbalsts piegulošo teritoriju kopšanā un noteikta administratīvā atbildība par Noteikumu pārkāpšanu.

1.2. 01.01.2023. stājās spēkā Pašvaldību likums, un spēku zaudēja likums "Par pašvaldībām". Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punktā noteikts, ka pašvaldības dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un līdz 30.06.2024. izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam.

1.3. Šobrīd Ādažu novada administratīvajā teritorijā ir spēkā pašvaldības 23.11.2022. saistošie noteikumi Nr. 79/2022 "Par Ādažu novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu" (turpmāk – SN Nr.79/2022). Lai Noteikumi Nr. 79/2022 atbilstu jaunajam normatīvajam regulējumam, tie jāizdod no jauna.

1.4. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, jautājumos par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, un par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu.

1.5. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 5. punktu, dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, jautājumos par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības zaļo zonu un stādījumu aizsardzību.

1.6. Izvērtējot SN Nr. 79/2022 secināms, ka tajos noteiktā kārtība kopumā ir atbilstoša Pašvaldību likumam, Noteikumos nepieciešams iestrādāt tikai atsevišķas izmaiņas.

1.7. Būtiskākā problēma, kuras risināšanai nepieciešami Noteikumi – publiskām teritorijām piegulošie nesakoptie īpašumi (netiek savlaicīgi nopļauta zāle, notīrīts sniegs), kā arī vidi degradējošas būves, kas bojā ainavu un izjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu.

1.8. Attiecībā uz piegulošo teritoriju kopšanu Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2013-20-03, no kura izriet, ka pašvaldībai ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu kopt piegulošo teritoriju, bet regulējumam jābūt samērīgam, kā arī jābūt pašvaldības līdzdalībai publiskajā lietošanā esošo teritoriju, tostarp piegulošo teritoriju, kopšanā, piemēram, nosakot, kādas teritorijas kops nekustamā īpašuma īpašnieks, un kādas – pašvaldība. Arī Tiesībsarga ieskatā, uzliekot personām par pienākumu sakopt īpašumam piegulošo publiskā lietošanā esošu teritoriju, tiek sasniegts mērķis, kura dēļ šāda kārtība ir noteikta. Šāds pienākums personām tiek uzlikts sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu sakoptu pilsētvidi, kā arī novērstu iespējamos draudus personu veselībai un dzīvībai, ko varētu radīt nesakoptas īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas.

1.9. Noteikumos nostiprināta līdzšinējā kārtība īpašumam piegulošās publiskās teritorijas kopšanā, un uzkopjamā platība noteikta ņemot vērā faktisko situāciju. Par pārējās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanu atbild pašvaldība.

1.10. Noteikumu mērķis ir nodrošināt teritorijas kopšanu un sanitāro tīrību, kas mazina infekciju izplatības risku. Atbilstoši publiski pieejamai informācijai (https://www.spkc.gov.lv/) ērču aktivitātes sezona parasti ilgst no aprīļa līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra skaidrojumiem, efektīvs veids kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot, tostarp, regulāri pļaut zāli, neatstāt pērnā gada lapu kaudzes. Tātad, jo garāka zāle, jo labvēlīgāki apstākļi ērču vairošanās. Vispārzināms, ka ērces izraisa dažādas slimības, t.sk., ar letālas. Spēkā esošajā normatīvajā regulējumā ietvertās prasības (zāles garumam, lapu savākšanai), lai mazinātu ērču daudzumu, kā arī citu kaitēkļu apjomu, ir samērīgas un atbilstošas, lai nodrošinātu sanitāro tīrību un aizsargātu sabiedrību. Labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķas personas interesēm nodarīto kaitējumu, līdz ar to prasības iekļaujamas jaunajā regulējumā.

1.11. Noteikumu izstrādes laikā tika saņemti iedzīvotāju priekšlikumi ar lūgumu atbalstīt ziedošu pļavu audzēšanu nekustamo īpašumu teritorijās. Pamatojoties uz šiem priekšlikumiem, Noteikumos ir ietverti šādi papildinājumi – 2. punkts tika papildināts ar jauniem terminiem un tika iekļauts 4.3. apakšpunkts ar nosacījumiem ziedošo pļavu apsaimniekošanai. Ziedošo pļavu apsaimniekošana ir atļauta Noteikumu 4.1.4.1.–4.1.4.3. punktā minētajās teritorijās, un paredz regulāru zāles pļaušanu un savākšanu 3 metrus platā zonā no nekustamā īpašuma robežas pa nekustamā īpašuma perimetru, ievērojot, ka zālāja augstums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus. Pārējā zāliena pļaušana veicama ne retāk kā divas reizes gadā, līdz 30. jūnijam un 15. septembrim.

1.12. Precizēts Noteikumu 4.1.4.3. apakšpunkts, kas atšķirībā no iepriekšējā regulējuma paredz zāles nopļaušanu un savākšanu neapbūvēto nekustamo īpašumu teritorijās, kas vērstas pret publisku ārtelpu ne retāk kā divas reizes gadā – līdz 30. jūnijam un līdz 15. septembrim. Pļaušanas biežums ir paredzēts divas reizes gadā, lai ļautu ziedošās pļavas augājam optimāli sazaļot, izziedēt un saražot sēklas. Līdz jūnija mēneša beigām augi visintensīvāk aug, vairojot lapotni un ziedot, tāpēc pirmā pļaušana pieļaujama līdz 30. jūnijam. Pēc 30. jūnija augu attāls paspēs salapot atkārtoti, jo vasaras sākumā augsnes mitrums un siltums ir pietiekams, lai tas ražīgi augtu. Ļaujot augiem izziedēt un izsēt sēklas, paredzama dabas daudzveidības pakāpeniska palielināšanās pļavas augājā, kas laika gaitā palielinās arī pļavas ainavisko pievilcību. Pļaušana rudenī paredzama, lai ziedošajā pļavā pavasaros neveidotos kūla, kura gan nebūtu estētiski pievilcīga, gan būtu sarežģīti kopjama, radot kūlas dedzināšanas risku.

1.13. Noteikumos precizēts, ka nekustamā īpašumā esošo žogu uzturēšana nodrošināma tādā tehniskā un vizuālā kārtībā, kas atbilst vides ainavas prasībām un pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

1.14. Pašvaldības administratīvajā teritorijā daudzviet privātīpašnieki ceļu nodalījuma joslā ir sastādījuši, vai laika gaitā tajā aug krūmi vai dzīvžogi, kas atrodas tuvu ceļam, vai to zari ir uz ceļa un nepieciešams tos novākt, lai atbrīvotu vai paplašinātu satiksmes telpu. Operatīvo transportlīdzekļu, atkritumu apsaimniekotāja autotransporta, dažviet arī gājēju pārvietošanās pa šādiem ceļa posmiem ir apgrūtināta. Noteikumi paredz administratīvo atbildību par jaunu koku un krūmu stādīšanu, bet pašvaldības īpašu apsaimniekošanas uzņēmumam (turpmāk – Aģentūra) būs tiesības atbrīvot šīs teritorijas no jau augošiem kokiem un krūmiem (arī gadījumos, kad stādījumu īpašnieks nav pašvaldība, iepriekš par to informējot īpašuma, kas robežojas ar piegulošo teritoriju, īpašnieku), ja tie traucē gājēju vai transporta pārvietošanos, vai arī tas nepieciešams ceļu uzturēšanai, satiksmes drošības nodrošināšanai vai infrastruktūras uzlabošanai. Noteikumi vairs neparedzēs izņēmumus, kad krūmu un koku stādīšanu piegulošajā teritorijā varēja veikt, saskaņojot ar Aģentūru.

1.15. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2023. gada 30. novembra vēstulē Nr. 1-132/6964 norādīja pašvaldībai, ka SN Nr. 79/2022 4.1.2. apakšpunkts noteic prasību nekustamā īpašuma īpašniekam vai faktiskajam valdītājam, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai vai pārvaldniekam nepieļaut būvgružu un atkritumu uzkrāšanos. Minēto noteikumu 10. punktā noteikts, ka par saistošo noteikumu 4.1.2. apakšpunkta prasību neievērošanu pašvaldības policijas amatpersonas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 100 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz 300 naudas soda vienībām. Ministrija aicināja pašvaldību ņemt vērā Pašvaldību likumā piešķirtā pilnvarojuma tvērumu un ievērot, ka pašvaldība nedrīkst paredzēt administratīvo atbildību par pārkāpumiem, kas saistīti ar piesārņojošu darbību, piemēram, atkritumu izmešanu vai ūdens piesārņošanu. Administratīvā atbildība par to ir paredzēta Atkritumu apsaimniekošanas likuma IX nodaļā, likuma "Par piesārņojumu" XII nodaļā un Ūdens apsaimniekošanas likuma IX nodaļā. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā sniegts termina "atkritumi" skaidrojums, proti, jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties. Administratīvie pārkāpumi atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ietverti Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. pantā. Ievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likuma mērķi, nav pamata uzskatīt, ka likumdevējs būtu atstājis pašvaldībām vēl plašāku rīcības brīvības, tostarp paredzēt administratīvo atbildību šajā jomā. Ņemot vērā minēto, Noteikumos nav paredzēta administratīvā atbildība par būvgružu un atkritumu uzkrāšanos īpašumā.

1.16. Noteikumos precizēta kārtība, kādā var apstrīdēt pašvaldības izpilddirektora, Administratīvās komisijas un Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumus.

1.17. Citas būtiskas izmaiņas līdzšinējā regulējumā netiek veiktas.

2.1. Precīzu fiskālo ietekmi uz pašvaldības budžetu noteikt nevar. Izdevumi var rasties saistībā ar Noteikumos ietvertajiem atvieglojumiem piegulošās teritorijas kopšanai.

2.2. Tā kā Noteikumi paredz arī administratīvo atbildību par to neievērošanu, budžetā var rasties ieņēmumi no Noteikumos paredzētajiem administratīvajiem sodiem.

2.3. Citas budžeta pozīcijas pašvaldībai netiks ietekmētas, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu Noteikumu izpildi.

3.1. Sociālā ietekme – Noteikumi paredz atvieglojumus sociāli maznodrošinātām personām īpašuma uzturēšanas un sakopšanas jomā. Satversmes tiesa norādījusi, ka pašvaldībai jāparedz ne vien īpašnieka pienākumu kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju, bet arī pašvaldības līdzdalību šī pienākuma izpildē, kas saistošajos noteikumos tiek noteikts ar atvieglojumu piešķiršanu (2014. gada 6. novembra spriedums lietā Nr. 2013-20-03). Paredzama pozitīva ietekme uz Noteikumu mērķgrupu, kuriem ir pienākums uzturēt īpašuma piegulošo teritoriju, jo pamatojoties uz Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 4. punktu, tiek apstiprināts iedzīvotājiem labvēlīgāks regulējums, t.i., ar Noteikumiem nav uzlikts pienākums kopt grāvjus, caurtekas un piebrauktuves.

3.2. Ietekme uz vidi – Noteikumu pieņemšana labvēlīgi ietekmēs apkārtējo vidi, jo nodrošinās prasību izpildes stingrāku kontroli par īpašumam piegulošo teritoriju sakopšanu un ēku uzturēšanu tādā kārtībā, lai tās neapdraudētu apkārtējos un nebojātu ainavu.

3.3. Noteikumiem ir labvēlīga ietekme uz iedzīvotāju veselību, jo to prasību mērķis ir nodrošināt teritorijas kopšanu un sanitāro tīrību, kas mazina infekciju izplatības risku (teritorijas kopšana un uzturēšana, lai samazinātu ērču un citu kaitēkļu apjomu).

3.4. Noteikumi tiešā veidā neietekmē uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā.

3.5. Ietekme uz konkurenci – nav ietekmes uz konkurenci.

4.1. Noteikumos tiek precizēta kārtība, kāda personas iesniedz pašvaldībā iesniegumus par atvieglojumu saņemšanu un pašvaldības palīdzību piegulošās teritorijas sakopšanā.

4.2. Noteikumu projekts neskar citas administratīvās procedūras un nemaina privātpersonām veicamās darbības līdzšinējo kārtību.

4.3. Paredzētās administratīvo procedūru izmaksas – nav attiecināms.

4.4. 2022. gadā Administratīvajā komisijā par Carnikavas novada pašvaldības 2020. gada 19. augusta saistošo noteikumu Nr. SN/2020/22 "Par Carnikavas novada teritorijas kopšanu, būvju uzturēšanu un zaļumstādījumu aizsardzību" pārkāpšanu, tika izskatītas lietas par īpašuma teritorijas sakopšanas noteikumu neievērošanu, tajā skaitā, par savlaicīgi nenopļautu zāli – 68 lietas, par nesakoptu īpašuma piegulošo teritoriju – 29 lietas, par antisanitāru apstākļu radīšanu īpašuma teritorijā un tā piegulošajā teritorijā – 4 lietas. Par SN Nr. 79/2022 neievērošanu (Carnikavas pagasta teritorijā) 2022. gadā tika izskatīta 101 administratīvā pārkāpuma lieta, 75 gadījumos pieņemts lēmums par naudas soda piemērošanu. Savukārt, 2023. gada 1. pusgadā – 47 administratīvā pārkāpuma lietas, t.sk., pieņemts lēmums par naudas soda piemērošanu 15 lietās, izteikts brīdinājums 22 lietās, administratīvā pārkāpuma process izbeigts 10 lietās.

4.5. 2022. gadā, 2023. gada 1. pusgadā Administratīvā komisija (Ādažu pagasta un pilsētas teritorijā) par pašvaldības 22.10.2013. saistošo noteikumu Nr. 30 "Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu" pārkāpšanu, ir izskatījusi administratīvās lietas par teritoriju nesakopšanu, piesārņošanu ar sadzīves un celtniecības atkritumiem (6 naudas sodi, 5 brīdinājumi), par zāles nenopļaušanu īpašuma teritorijā (57 naudas sodi, 8 brīdinājumi), par zāles nenopļaušanu īpašuma pieguļošajā teritorijā (17 naudas sodi, 4 brīdinājumi, 2 lietvedības izbeigtas). Savukārt, par SN Nr.79/2022 pārkāpšanu (Ādažu pagasta un pilsētas teritorijā) 2023.gadā par teritoriju nesakopšanu, piesārņošanu ar sadzīves un celtniecības atkritumiem – uzlikti 3 naudas sodi, izteikti 5 brīdinājumi, par zāles nenopļaušanu īpašuma teritorijā – uzlikti 4 naudas sodi, izteikti 5 brīdinājumi.

4.6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2024. gada 19. aprīļa atzinumā Nr. 1-18/2434 norādīts, ka Tieslietu ministrija ir aicinājusi izvērtēt apsvērumus par nevajadzīgu iejaukšanos privāttiesiskās attiecībās, un ir pieļaujams, ka daudzos gadījumos pienākuma izpildi varētu panākt ar nesodoša rakstura administratīvi tiesisku līdzekļu palīdzību (administratīvā akta jeb procesa prioritātes princips).

4.7. Administratīvais sods Noteikumos paredzēts ar mērķi atturēt īpašniekus no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē.

4.8. Administratīvās atbildības likuma 13. pants paredz, ka administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas. Šajā likumā ir paredzēts, ka amatpersona, pieņemot lēmumu, izvērtē nepieciešamību piemērot vai nepiemērot administratīvo sodu vai arī izteikt aizrādījumu.

4.9. Arī Administratīvā komisija, nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai — reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

4.10. Saistošo noteikumu izstrādes procesos dome pēc būtības ir vērtējusi arī administratīvā akta jeb procesa prioritātes principa iekļaušanu, taču nonākusi pie secinājuma, ka tieši administratīvajiem sodiem būs efektivitāte pārkāpumu skaita samazināšanā un Noteikumu ievērošanas nodrošināšanā¹. Izvērtējot Noteikumos iekļautos soda veidus un apmērus novada dome uzskata, ka Noteikumos iekļautie sodi ir ar pietiekamu preventīvu spēku, lai, piemērojot sankcijas pārkāpumu gadījumā, tās būtu pietiekami atturošas no turpmāku pārkāpumu izdarīšanas.

4.11. Noteikumos ir precizētas korespondējošās tiesību normas, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, atsevišķi nodalot atbildību par katru pārkāpumu, kā arī nosakot minimālo un maksimālo soda apmēru. Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma.

4.12. Par atsevišķu Noteikumu punktu neievērošanu, kas attiecināmi uz Noteikumu neievērošanu no personu puses, paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods. Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma, ko izvērtēs pašvaldības administratīvā komisija vai pašvaldības policijas amatpersonas.

4.13. Brīdinājumu piemēros gadījumos, kad konstatē, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar pie administratīvās atbildības saucamās personas mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Brīdinājums ir oficiāla reakcija uz izdarīto likumpārkāpumu, kurai ir šāda nozīme: 1) personas likumpārkāpums ir pamanīts; 2) personas rīcība konkrētajā situācijā ir nosodīta.

4.14. Naudas sodam ir jāmotivē pie administratīvās atbildības saucamo personu atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas un jāattur citas personas no pārkāpuma izdarīšanas. Vienlaikus naudas sodam ir jābūt efektīvam un samērīgam ar ieguvumu (labumu), kādu pie administratīvās atbildības saucamā persona guva vai varēja gūt, pārkāpjot Noteikumos iekļautās prasības.

5.1. Noteikumu izpildei nav nepieciešams veidot pašvaldības jaunas institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci. Būvvalde un Aģentūras darbinieki, kā arī pašvaldības policijas inspektori tiks iesaistīti publiskām teritorijām piegulošo īpašumu apsekošanā, situācijas novērtēšanā un nepieciešamo pasākumu īstenošanā, lai panāktu Noteikumos izvirzīto mērķu sasniegšanu.

6.1. Pašvaldības cilvēkresursi, kas tiks iesaistīti Noteikumu īstenošanā, ir Ādažu novada Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra un Centrālās pārvaldes Administratīvās nodaļas darbinieki (pieņemot iesniegumus), pašvaldības izpilddirektors (pieņemot un izvērtējot iesniegumu atbilstību un pieņemot lēmumu). Lēmuma apstrīdēšanas gadījumā – pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisija, kuras sastāvā ir deputāti, izpilddirektors un juristi. Ādažu novada pašvaldības policija un būvvalde, atbilstoši kompetencei veiks Noteikumu ievērošanas kontroli un administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīs pašvaldības Administratīvā komisija. Visas iepriekš minētās institūcijas jau darbojas pašvaldībā, papildus administratīvais resurss Noteikumu izpildes nodrošināšanai netiks piesaistīts.

6.2. Administratīvās komisijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

6.3. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide vai esošo likvidācija, reorganizācija. Izpildei nepieciešami resursi tiek paredzēti pašvaldības budžeta ietvaros.

7.1. Noteikumu mērķis ir veidot pašvaldības apdzīvotās vietās sakoptu, vizuāli pievilcīgu ainavu, veicināt nekustamo īpašumu īpašnieku atbildību par ēku uzturēšanu. Noteikumu pieņemšana ļauj pašvaldībai īstenot uzraudzību un kontroli par Noteikumu ievērošanu. Mērķa sasniegšanai ir noteiktas samērīgas prasības un atbildība par Ādažu novada teritorijas kopšanai un būvju uzturēšanai, kā arī par Noteikumu neievērošanu.

7.2. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība atbilst augstākstāvošiem normatīviem aktiem.

7.3. Pašvaldības rīcība ir atbilstoša pašvaldības funkcijām, tā ir konkrēta, jo nosaka iestāžu un amatpersonu rīcību, kā arī paredz kārtību, kādā iedzīvotājiem saņemt atbalstu izvirzīto prasību nodrošināšanai.

8.1. Noteikumu izstrādes procesā nav notikušas konsultācijas ar sabiedrības pārstāvjiem.

8.2. Konsultācijām tika izmantots šāds sabiedrības līdzdalības veids: atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajai kārtībai, pēc Noteikumu izskatīšanas domes 13.12.2023. Attīstības komitejā, to projekts tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.adazunovads.lv, kā arī informācija par projektu tika publicēta sociālās vietnes Facebook pašvaldības kontā, lai sasniegtu mērķgrupu, kā arī noskaidrotu pēc iespējas plašākas sabiedrības viedokli.

8.3. Publikācijā noteiktajā termiņā – no 2023. gada 15. decembra līdz 2024. gada 2. janvārim tika saņemti četru iedzīvotāju priekšlikumi. Izvērtējot tos, Noteikumu 2. punktā tika ietverti jauni termini un iekļauts jauns 4.3. apakšpunkts, pamatojot to Paskaidrojuma raksta 1. sadaļā.

8.4. Netika atbalstīts priekšlikums papildināt Noteikumus ar jaunu 1.1. apakšpunktu šādā redakcijā: "1.1. veicināta ainaviskas un ilgtspējīgas vides un dabas daudzveidības veidošana novadā", jo Noteikumu izdošanas tiesiskais pamatojums neietver pašvaldības deleģējumu noteikt šādu kārtību Noteikumos, kā arī priekšlikumi iekļaut Noteikumos punktus, kas dublē vai ir pretrunā pašvaldībā spēkā esošajiem apbūves noteikumiem.

8.5. Netika atbalstīts priekšlikums neapbūvēto nekustamo īpašumu teritorijās, kas vērstas pret publisku ārtelpu, veikt zāles pļaušanu un savākšanu vienu reizi gadā, jo vienu reizi gadā pļaujamas ir tikai dabiskās pļavas, kas aug ārpus pilsētvides. Pļava ir ekosistēma, kura pastāv tikai pļaušanas vai ganīšanas rezultātā. Pļaušana divas reizes gadā ir optimāla, lai pļavas augājs spētu sasēties, vairojot pļavas augu daudzveidību, kurai ir ainaviska nozīme. Ja pļavu pļauj reizi gadā, tajā dominēs viena vai vairākas augu sugas, piemēram, garās smilgas vai suņuburkšķi, kas neļauj attīstīties ainaviski pievilcīgākiem un īsākiem augiem.

8.6. Nav atbalstīts priekšlikums atļaut veidot ziedošās pļavas daudzdzīvokļu māju īpašumu teritorijās. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piegulošā teritorija ir neliela, un tā kopjama kā zāliens, jo māju tuvumā regulāri uzturas ne vien pieaugušie, bet zālienā spēlējas bērni un mājdzīvnieki. Ja piegulošās teritorijas netiks koptas un atradīsies mežaudžu tuvumā, pastāv risks, ka zālājā strauji palielināsies kukaiņu (t. sk. ērču) un rāpuļu (čūsku) klātbūtne, kuriem sekos mazie dzīvnieki, kuru barības ķēdē ir šie kukaiņi un rāpuļi

8.7. Pēc Noteikumu projekta atkārtotas izskatīšanas 2024. gada 10. janvāra un 14. februāra Attīstības komitejas sēdēs, Noteikumu projekts tika atkārtoti nodots publiskajai apspriešanai no 2024. gada 16. februāra līdz 4. martam, ņemot vērā, ka tas ir būtiski pārstrādāts. Publikācija noteiktajā termiņā tika saņemti četri priekšlikumi par Noteikumu 4.3.1. un 4.3.2. punktu redakciju. Priekšlikums nenoteikt termiņus pļaušanai, bet atļaut pļaut pēc nepieciešamības nav atbalstīts, jo regulāra zāles pļaušana novērš kūlas veidošanos un ugunsgrēku risku, kā arī ērču un citu kaitēkļu vairošanos. Ņemot vērā Latvijas Dabas fonda ierosinājumu, apbūvēta nekustamā īpašuma teritorijās, kas vērstas pret publisku ārtelpu un pilsētas un ciemu teritorijās neapbūvētos īpašumos, kas robežojas ar apbūvētiem labiekārtotiem īpašumiem, kurās izveidotas ziedošas pļavas pļaušana nosakāma divas reizes gadā, līdz 15. jūlijam un 15. septembrim. Vienlaicīgi ir jānodrošina, ka pārējā zāliena garums 3 metru platā zonā pa nekustamā īpašuma perimetru nepārsniedz 20 centimetrus, izņemot, ja ar robežojošos nekustamā īpašuma īpašnieku ir cita, rakstveida vienošanās.

8.8. Cita veida saziņa un konsultācijas nav notikušas.