Ministru kabineta instrukcija Nr.4

Rīgā 1995.gada 30.maijā (prot. nr. 29, 19.§)

Instrukcija par kārtību, kādā notiek tiesmedicīniskās ekspertīzes

Izdota saskaņā ar Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto
Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumu nr.177
"Ārstniecības noteikumi" 95.punktu

  I. Vispārīgie jautājumi

1. Tiesmedicīniskās ekspertīzes kārtību nosaka likumi, Ministru kabineta noteikumi un instrukcijas, Labklājības ministrijas Veselības departamenta nolikumi un instrukcijas.

2. Tiesmedicīniskās ekspertīzes juridiskais pamatojums ir pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokurora, tiesneša vai tiesas lēmums saskaņā ar Latvijas kriminālkodeksu, Latvijas kriminālprocesa kodeksu, Civillikumu, Latvijas civilprocesa kodeksu, citiem likumiem un Ministru kabineta tiesību aktiem.

3. Tiesmedicīniskā ekspertīze ir procesuāla darbība, ko veic tiesu medicīnas lietpratējs vai cits ārsts, izpētot medicīniskus vai bioloģiskus objektus. Tiesmedicīniskās ekspertīzes rezultāts ir zinātniski pamatots atzinums par krimināllietas vai civillietas apstākļiem.

4. Tiesmedicīniskā ekspertīze tiek veikta, ja ir nodarīts kaitējums personas veselībai vai dzīvībai, kā arī citos gadījumos, kad ir nepieciešams tiesu medicīnas lietpratēja atzinums.

5. Tiesmedicīniskās ekspertīzes objekti ir cietušās vai aizdomās turētās personas, vardarbīgā (slepkavības, pašnāvības, nelaimes gadījumi) vai pēkšņā nāvē mirušās personas, lietiskie pierādījumi (ieskaitot bioloģiskos izdalījumus), krimināllietu un civillietu materiāli, kā arī citi objekti, kuru izpēte var sniegt atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti lēmumā par ekspertīzes noteikšanu.

6. Tiesmedicīniskā ekspertīze veicama mēneša laikā no pēdējā izpētes objekta nodošanas ekspertīzes veicēja rīcībā. Sevišķi sarežģītos gadījumos ekspertīzes iestādes vadītājs noteikto termiņu var pagarināt.  

II. Tiesu medicīnas eksperts. Eksperta pienākumi, tiesības un atbildība

7. Tiesmedicīnisko ekspertīzi veic ārsti un citi lietpratēji, kuri strādā tiesu medicīnas iestādēs.

8. Jebkuru tiesmedicīnisko ekspertīzi dokumentē un ekspertīzes atzinumu (tālāk tekstā — "atzinums") sniedz uz Labklājības ministrijas apstiprinātas un Latvijas kriminālprocesa kodeksa prasībām atbilstīgas veidlapas.

9. Tiesu medicīnas eksperta (tālāk tekstā — "eksperts") atzinumā ir šādas daļas:

9.1. personas aptaujas un (vai) izmeklēšanas laikā vai līķa un lietisko pierādījumu tiesmedicīniskajā izpētē iegūtie dati;

9.2. krimināllietas vai civillietas materiālos minētie dati;

9.3. dati no personas medicīniskās dokumentācijas, ko eksperts saņēmis kopā ar citiem izpētes materiāliem.

10. Eksperts sniedz atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par sniegto atzinumu.

11. Izpētes materiālus ekspertam sagādā ekspertīzes pieprasītājs.

12. Pēc ekspertu pieprasījuma valsts, pašvaldību un privāto medicīnas iestāžu vadītājiem nekavējoties jāizsniedz medicīniskās dokumentācijas oriģināli (pēc ārstēšanas beigām) vai pilni noraksti (ja ārstēšana ir ilgstoša).

13. Ja iesniegtie izpētes materiāli nav pietiekami atzinuma sniegšanai vai uzdotie jautājumi pārsniedz eksperta speciālo zināšanu ietvarus, viņš var atteikties no atzinuma sniegšanas un rakstiski paziņot par to amatpersonai vai iestādei, kas pieprasījusi ekspertīzi.

14. Ja nozīmīgu krimināllietas vai civillietas apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas citās medicīnas nozarēs, Latvijas kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā tiek izveidota ekspertu komisija (tālāk tekstā — "komisija").

15. Visiem komisijas sastāvā iekļautajiem ārstiem ekspertiem ir vienlīdzīgas tiesības un pienākumi.

16. Ekspertu tiesības un pienākumus ekspertam izskaidro attiecīgās ekspertīzes nodaļas vadītājs. Eksperts ar savu parakstu apliecina, ka ir brīdināts par atbildību saskaņā ar Latvijas kriminālprocesa kodeksa 62.pantu.

17. Ārsti eksperti tiesmedicīnisko ekspertīzi veic neatkarīgi un atzinumu dod saskaņā ar medicīnas zinātnes atziņām un likumdošanas aktiem.

18. Komisijas atzinumu paraksta un par tā saturu ir personīgi atbildīgi visi eksperti, kuri ir piedalījušies ekspertīzē.

19. Ja ekspertam, kurš strādā komisijas sastāvā, ir citāds viedoklis nekā komisijai, viņš par to raksta atsevišķu atzinumu.

20. Ja eksperta atzinums ir nepilnīgs vai neskaidrs, atzinuma patiesumu nosaka atkārtotā tiesmedicīniskajā ekspertīzē, ko veic cits eksperts vai komisija citā sastāvā.

21. Jautājumu par eksperta noraidījumu saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem izlemj pirmstiesas izmeklēšanas iestādes atbildīgie darbinieki vai prokurors, bet tiesā — tiesa vai tiesnesis, kurš izskata lietu.

22. Ekspertam nav tiesību bez pirmstiesas izmeklēšanas iestādes atbildīgā darbinieka, prokurora, tiesneša vai tiesas atļaujas izpaust iepriekšējās izmeklēšanas datus un krimināllietas vai civillietas materiālus, ar kuriem eksperts ir iepazinies vai kuri viņam ir kļuvuši zināmi ekspertīzes laikā.

23. Par apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu pirmstiesas izmeklēšanā vai tiesā, kā arī par nepamatotu atteikšanos pildīt savus pienākumus tiesā, prokuratūrā vai izziņas iestādēs eksperts ir atbildīgs saskaņā ar likumu.

24. Eksperta pienākums ir atteikties veikt ekspertīzi šādos gadījumos:

24.1. eksperts pēc dienesta stāvokļa vai citādi ir bijis vai ir atkarīgs no apsūdzētā, cietušā, liecinieka, civilprasītāja vai civilatbildētāja;

24.2. eksperts nav pietiekami kompetents;

24.3. ir citi apstākļi, kas liedz veikt ekspertīzi.  

III. Tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, tā struktūra un galvenie uzdevumi

25. Tiesmedicīnisko ekspertīzi vada un kontrolē, kā arī metodiski un zinātniski nodrošina Labklājības ministrijas Veselības departamenta Tiesu medicīnas ekspertīzes centrs (tālāk tekstā — "Centrs"), kas kontrolē arī ekspertīžu kvalitāti un ekspertīžu izdarīšanas termiņus.

26. Īpaši neskaidros vai konfliktu gadījumos Centrs norīko ekspertu vai izveido komisiju. Centra direktors ir tiesīgs pēc attiecīgās speciālistu asociācijas ieteikuma komisijas sastāvā iekļaut arī Latvijas Medicīnas akadēmijas Tiesu medicīnas katedras speciālistus vai sertificētus citu specialitāšu ārstus.

27. Tiesmedicīniskās ekspertīzes veikšanai Centrā ir šādas nodaļas:

27.1. Cietušo un aizdomās turēto personu izmeklēšanas nodaļa (ambulance);

27.2. Tanatoloģijas nodaļa ar Histoloģijas laboratoriju;

27.3. Bioloģiski seroloģiskā laboratorija;

27.4. Ķīmiskā laboratorija ar Toksikoloģijas nodaļu;

27.5. Medicīnas kriminālistikas laboratorija ar Spektrālo kabinetu;

27.6. Tiesmedicīnisko ekspertīžu komisiju kabinets;

27.7. starprajonu tiesmedicīniskās nodaļas.

28. Cietušo un aizdomās turēto personu izmeklēšanas nodaļā (ambulancē) cietušajām un aizdomās turētajām personām, apsūdzētajiem un tiesājamajiem nosaka miesas bojājumu raksturu un smaguma pakāpi. Ekspertīzi var veikt arī citos gadījumos, ko nosaka pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, tiesa vai tiesnesis.

29. Tanatoloģijas nodaļā izmeklē vardarbīgā (nelaimes gadījumi, pašnāvības, slepkavības) un pēkšņā nāvē mirušās personas, — ja ir aizdomas, ka nāves cēlonis ir bijusi vardarbība, vai arī nav noskaidrota mirušā personība.

30. Tanatoloģijas nodaļā ir ekspertu dežūrkabinets. Dežūrekspertam ir šādi pienākumi:

30.1. kopīgi ar prokuratūras un policijas darbiniekiem piedalīties līķa apskatē notikuma vietā, ja ir notikusi slepkavība vai ir aizdomas par vardarbīgu nāvi;

30.2. dzimumnoziegumos cietušo personu tiesmedicīniskā izmeklēšana.

31. Bioloģiski seroloģiskajā laboratorijā pēta cietušo un aizdomās turēto personu asinis, matus un bioloģiskos izdalījumus.

32. Ķīmiskajā laboratorijā nosaka indīgas, toksiskas, narkotiskas un citas vielas, kā arī alkohola un tā surogātu saturu līķa materiālā, asinīs un urīnā. Laboratorijā identificē tos lietiskos pierādījumus, kas izraisījuši saindēšanos.

33. Medicīnas kriminālistikas laboratorijā pēta līķa mīksto audu un kaulaudu bojājumu raksturu, veic spektrālo diagnostiku, kaulu atlieku izmeklēšanu ar elektronisko skaitļošanas mašīnu palīdzību, personas identifikāciju pēc galvaskausa un pēc fotogrāfijām — ar grafisko algoritmu palīdzību.

34. Tiesmedicīnisko ekspertīžu komisiju kabinetā veic ekspertīzes sevišķi sarežģītās lietās. Komisijas darbā iesaista augsti kvalificētus speciālistus klīnicistus. Ja izvērtējami medicīnas darbinieku pārkāpumi, ekspertīzi drīkst veikt tikai šāda komisija.

35. Starprajonu tiesmedicīniskās nodaļas eksperti strādā attiecīgajā administratīvajā teritorijā un veic cietušo un aizdomās turēto personu tiesmedicīniskās ekspertīzes, kā arī līķu tiesmedicīnisko izmeklēšanu. Laboratoriskos izmeklējumus veic Centra laboratorijas pēc ekspertu pieprasījuma un izpētes materiāla nogādāšanas laboratorijā.

36. Starprajonu tiesu medicīnas eksperta pienākums ir piedalīties notikuma vietas apskatē, ja konstatēta vardarbīga nāve, kā arī piedalīties tiesas sēdēs.

37. Audus no līķa organisma tiesmedicīniskajai ekspertīzei vai citus materiālus tiesmedicīniskajai laboratoriskajai izmeklēšanai no starprajonu tiesmedicīniskajām nodaļām uz Centra laboratorijām nogādā persona, kura veic pirmstiesas izmeklēšanu.  

IV. Tiesmedicīnisko ekspertīžu finansēšana

38. Centra darbību no valsts budžeta līdzekļiem finansiāli nodrošina Labklājības ministrija.

39. Starprajonu tiesmedicīniskās nodaļas strādā uz rajona slimnīcu bāzes. Šo nodaļu telpu uzturēšanas izdevumus rajona pašvaldība sedz no veselības aprūpei paredzētajiem budžeta līdzekļiem. Samaksu no citiem rajoniem, ko apkalpo attiecīgā starprajonu tiesmedicīniskā nodaļa, veic attiecīgās teritoriālās slimokases starprajonu norēķinos paredzētajā kārtībā.

40. Ārštata ārstu ekspertu darbu atalgo iestāde, kas ir uzaicinājusi šos speciālistus piedalīties komisijas darbā, ja tiesa nav nolēmusi citādi.

41. Ekspertīzes izdevumus civillietās (ieskaitot mantojuma lietas), izņemot gadījumus, kad tiesa lēmusi citādi, sedz tās fiziskās personas, kuras ir pieprasījušas tiesmedicīnisko ekspertīzi veselības stāvokļa izpētei, kā arī paternitātes noteikšanai (ieskaitot apaugļošanās laika noteikšanu).

42. Ekspertīzes izdevumus privātsūdzību lietās, kas saistītas ar viegliem miesas bojājumiem, sedz ekspertējamā persona.

Ministru prezidents M.Gailis

Labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš