Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

Izdarīt Dzīvokļa īpašuma likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183. nr.; 2016, 239. nr.; 2017, 128. nr.; 2021, 22., 139., 244.B nr.; 2022, 63., 75.A nr.) šādus grozījumus:

1. 10. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 11.¹ punktu šādā redakcijā:

"11¹) iesniegt šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā un apjomā aktuālu kontaktinformāciju, kas nepieciešama saziņai ar pārvaldnieku, kā arī ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu saistītu uzaicinājumu un paziņojumu saņemšanai;";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Dzīvokļa īpašnieks norāda Būvniecības informācijas sistēmā vai iesniedz pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu, šādu aktuālu kontaktinformāciju:

1) tālruņa numuru;

2) elektroniskā pasta adresi;

3) korespondences adresi, ja tā atšķiras no dzīvokļa īpašuma adreses.

(5) Uzskatāms, ka saziņai ar pārvaldnieku dzīvokļa īpašnieks ir sasniedzams viņa norādītajā elektroniskā pasta adresē vai korespondences adresē. Ja dzīvokļa īpašnieks nav norādījis vai iesniedzis elektroniskā pasta adresi un korespondences adresi, par adresi saziņai ar pārvaldnieku tiek uzskatīta dzīvokļa īpašuma adrese."

2. Papildināt 17. pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Dzīvokļu īpašnieku kopība atkārtotā kopsapulcē vai atkārtotā aptaujā nav tiesīga pieņemt lēmumus, kuru pieņemšanai saskaņā ar šā panta nosacījumiem vai dzīvokļu īpašnieku kopības nolemto nepieciešams lielāks balsu skaits nekā vienkāršs no visiem dzīvokļu īpašumu īpašniekiem saņemto balsu vairākums."

3. 18. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"18. pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas un spēkā stāšanās kārtība";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "lēmumu pieņemšanas kārtību" ar vārdiem "lēmumu pieņemšanas, spēkā stāšanās kārtību";

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums uzskatāms par pieņemtu ar brīdi, kad parakstīts kopsapulces vai balsojuma protokols. Protokolu sagatavo un paraksta, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību un ņemot vērā dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto lēmuma pieņemšanas veidu.";

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to paziņošanas, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi. Dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi ir uzskatāmi par paziņotiem ar brīdi, kad tie parakstīti vai pievienoti Būvniecības informācijas sistēmā.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Sasaucot kopsapulci vai atkārtotu kopsapulci, kā arī organizējot aptauju vai atkārtotu aptauju, kopsapulces vai aptaujas organizators par to informē arī pārvaldnieku un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas dienas nosūta šo lēmumu pārvaldniekam."

4. 19. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā septiņas dienas iepriekš rakstveidā vai citādā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks, kā arī pārvaldnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku, darba kārtību un lēmumu pieņemšanas nosacījumus.";

aizstāt divpadsmitajā daļā vārdu "sagatavots" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "apstiprināts" (attiecīgā locījumā) un skaitli un vārdus "14 dienu laikā pēc kopsapulces" — ar skaitli un vārdiem "14 dienu laikā pēc kopsapulces protokola apstiprināšanas".

5. Papildināt likumu ar 19.¹ pantu šādā redakcijā:

"19.¹ pants. Atkārtota kopsapulce

(1) Atkārtota dzīvokļu īpašnieku kopsapulce uzskatāma par lemttiesīgu, ja tā atbilst visiem šādiem noteikumiem:

1) šā likuma 19. pantā noteiktajā kārtībā un termiņā sasauktā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, tostarp kopsapulce, kas sasaukta, izmantojot elektroniskās tiešsaistes saziņas līdzekļus, (turpmāk — sākotnējā kopsapulce) nav bijusi lemttiesīga dzīvokļu īpašnieku kvoruma trūkuma dēļ;

2) atkārtota kopsapulce sasaukta ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sākotnējās kopsapulces;

3) atkārtotas kopsapulces darba kārtībā ietver tikai tādu jautājumu, kas atbilst šā likuma 17. panta desmitās daļas noteikumiem un kas bijis iekļauts sākotnējās kopsapulces darba kārtībā;

4) atkārtotas kopsapulces dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

(2) Lēmumu pieņemšanai atkārtotā kopsapulcē nepieciešams, lai "par" nobalsotu vairāk nekā puse no atkārtotajā kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašumu īpašniekiem.

(3) Atkārtotā kopsapulcē pieņemts dzīvokļu īpašnieku lēmums stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā paziņošanas dienas, ja šajā termiņā dzīvokļu īpašnieku kopība no jauna sasauktā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai pieņemot lēmumu aptaujas veidā par attiecīgo jautājumu nav lēmusi citādi.

(4) Uz atkārtotas kopsapulces sasaukšanu un norisi attiecināmi šā likuma noteikumi, ja šajā pantā nav noteikts citādi."

6. 20. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja lēmums tiek pieņemts aptaujas veidā, dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks (turpmāk — aptaujas organizators) katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu, lēmuma pieņemšanas nosacījumus un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot "par" vai "pret" attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Atkārtoti organizētā aptaujā norāda arī dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas nosacījumus. Termiņš nedrīkst būt īsāks par 14 dienām un garāks par 180 dienām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis "pret" lēmuma pieņemšanu.";

papildināt trešās daļas ievaddaļu pēc vārda "sagatavo" ar vārdiem "un paraksta".

7. Papildināt likumu ar 20.², 20.³ un 20.⁴ pantu šādā redakcijā:

"20.² pants. Atkārtoti organizēta aptauja

(1) Par atkārtoti organizētu lemttiesīgu dzīvokļu īpašnieku aptauju (turpmāk — atkārtota aptauja) uzskatāma dzīvokļu īpašnieku aptauja, kas atbilst visiem šādiem noteikumiem:

1) šā likuma 20. pantā noteiktajā kārtībā un termiņā organizētā dzīvokļu īpašnieku aptauja, tostarp aptauja, kas organizēta, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti vai citus elektroniskās tiešsaistes saziņas līdzekļus, (turpmāk — sākotnējā aptauja) nav bijusi lemttiesīga dzīvokļu īpašnieku kvoruma trūkuma dēļ, tas ir, dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, noteiktajā termiņā nav snieguši atbildi;

2) atkārtota aptauja noorganizēta mēneša laikā, bet ne agrāk kā divas dienas pēc sākotnējās aptaujas;

3) atkārtotas aptaujas darba kārtībā ietverti tikai tie jautājumi, kas atbilst šā likuma 17. panta desmitās daļas noteikumiem un kas bijuši iekļauti sākotnējā aptaujā izlemjamo jautājumu sarakstā;

4) atkārtotas aptaujas dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

(2) Lēmumu pieņemšanai atkārtotā aptaujā nepieciešams, lai "par" nobalsotu vairāk nekā puse no atkārtotajā aptaujā pārstāvēto dzīvokļu īpašumu īpašniekiem.

(3) Atkārtotā aptaujā pieņemts lēmums stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā paziņošanas dienas, ja šajā termiņā dzīvokļu īpašnieku kopība no jauna sasauktā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai pieņemot lēmumu aptaujas veidā par attiecīgo jautājumu nav lēmusi citādi.

(4) Uz atkārtotas aptaujas organizēšanu un norisi attiecināmi šā likuma noteikumi, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

20.³ pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesā izmantojamie saziņas līdzekļi

(1) Kopsapulces vai aptaujas organizators vai Būvniecības informācijas sistēmas pārzinis, ja kopsapulce tiek sasaukta vai aptauja tiek organizēta, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti, katram dzīvokļa īpašniekam uzaicinājumu uz kopsapulci vai informāciju par aptaujas organizēšanu, kā arī citu informāciju saistībā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu nosūta, izmantojot šādus saziņas līdzekļus šādā secībā:

1) elektronisko pastu;

2) oficiālo elektronisko adresi, ja dzīvokļa īpašnieks tādu ir izveidojis.

(2) Kopsapulces organizators uzaicinājumu uz kopsapulci un aptaujas organizators informāciju par aptaujas organizēšanu, kā arī citu informāciju saistībā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu dzīvokļa īpašniekam, kura elektroniskā pasta adrese nav norādīta Būvniecības informācijas sistēmā un kurš nav aktivizējis oficiālās elektroniskās adreses kontu, nosūta uz korespondences adresi. Kopsapulces vai aptaujas organizators informāciju par korespondences adresi iegūst, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti. Ja korespondences adrese Būvniecības informācijas sistēmā nav norādīta, tad šajā daļā norādīto informāciju nosūta uz dzīvokļa īpašuma adresi.

20.⁴ pants. Informācijas par dzīvokļa īpašnieka deklarēto dzīvesvietu iegūšana

(1) Būvniecības informācijas sistēmas pārzinis, izmantojot tās funkcionalitāti, nodrošina pārvaldniekam vai dzīvokļa īpašniekam informāciju par dzīvokļu īpašnieku kopībā ietilpstošā dzīvokļa īpašnieka deklarētās dzīvesvietas adresi. Pieprasot informāciju par dzīvokļa īpašnieka deklarētās dzīvesvietas adresi, pārvaldnieks vai dzīvokļa īpašnieks apliecina, ka iegūtā informācija tiks izmantota konkrētu šajā likumā vai normatīvajos aktos par dzīvojamo māju pārvaldīšanu noteikto tiesību un pienākumu īstenošanai.

(2) Pārvaldnieks vai dzīvokļa īpašnieks, kurš ieguvis informāciju saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ir atbildīgs par to, ka iegūtā informācija tiek izmantota tikai likumīgam pieprasījumā norādītajam mērķim."

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"10. Dzīvokļu īpašnieki, kuri līdz 2024. gada 31. oktobrim nav norādījuši pārvaldniekam vai personai, kura kārto mājas lietu, savu kontaktinformāciju (tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi, korespondences adresi, ja tā atšķiras no dzīvokļa īpašuma adreses), līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz pārvaldniekam vai personai, kura kārto mājas lietu, kontaktinformāciju, ievērojot šā likuma 10. panta pirmās daļas 11.¹ punkta un ceturtās daļas noteikumus.

11. Šo pārejas noteikumu 10. punktā norādīto informāciju pārvaldnieks vai persona, kura kārto mājas lietu, pievieno Būvniecības informācijas sistēmā termiņā, kāds attiecībā uz dokumentu ietveršanu mājas lietā noteikts normatīvajos aktos.

12. Šā likuma 19.¹ panta noteikumi par atkārtotu kopsapulci un 20.² panta noteikumi par atkārtotu aptauju nav piemērojami gadījumos, kad sākotnējā kopsapulce sasaukta un nav bijusi lemttiesīga vai sākotnējā aptauja organizēta un nav bijusi lemttiesīga pirms 2024. gada 1. novembra."

Likums stājas spēkā 2024. gada 1. novembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 30. maijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2024. gada 13. jūnijā