Ministru kabineta noteikumi Nr. 359

Rīgā 2024. gada 11. jūnijā (prot. Nr. 24 33. §)

Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu tekstilizstrādājumiem

Izdoti saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma
4. panta trešās daļas 3. punktu
un 9.¹ panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekotājs (turpmāk – apsaimniekotājs) vai dabas resursu nodokļa maksātājs (turpmāk – nodokļa maksātājs) iesniedz dokumentus, kas apliecina tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas (turpmāk – apsaimniekošanas sistēma) piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

1.2. prasības attiecībā uz apsaimniekošanas sistēmas izveidi un piemērošanu, prasības nodokļa maksātājam, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, kā arī prasības apsaimniekotājam, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par tekstilizstrādājumiem;

1.3. kārtību, kādā nodokļa maksātājs un apsaimniekotājs iesniedz pusgada pārskatu un auditētu gada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata veidu un tajā iekļaujamo informāciju;

1.4. kārtību un apjomu, kādā apsaimniekošanas sistēmas ietvaros notiek tekstilizstrādājumu atkritumu dalīta savākšana un sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai;

1.5. tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas līguma (turpmāk – apsaimniekošanas līgums) būtiskos noteikumus;

1.6. kārtību, kādā Valsts vides dienests (turpmāk – dienests) pieņem lēmumu par atbrīvojumu no nodokļa samaksas par tekstilizstrādājumiem un izskata pusgada pārskatu un auditētu gada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli;

1.7. tekstilizstrādājumu klasifikāciju.

2. Noteikumi attiecas uz šādiem tekstilizstrādājumiem (1. pielikums):

2.1. mājsaimniecības tekstilizstrādājumi, apģērba un apģērba piederumu tekstilizstrādājumi:

2.1.1. adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi;

2.1.2. apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti;

2.1.3. segas un pledi (izņemot elektriskās segas);

2.1.4. gultas, galda, tualetes un virtuves veļa;

2.1.5. aizkari (ieskaitot drapējumus) un ritināmās žalūzijas, lambrekeni vai baldahīni gultām;

2.1.6. citādi izstrādājumi mājas aprīkojumam, izņemot gultas piederumus;

2.1.7. valkāts apģērbs un citi lietoti izstrādājumi;

2.1.8. cepures un citas galvassegas, pītas vai izgatavotas, savienojot sloksnes no jebkāda materiāla, oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares;

2.1.9. trikotāžas cepures un citas mežģīņu, filca un citu tekstilmateriālu galvassegas, kas izgatavotas no viena gabala (bet ne no sloksnēm), oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares, jebkāda materiāla tīkliņi matiem, oderēti vai neoderēti, ar apdari vai bez apdares;

2.2. apavi, apģērba gabali un apģērba piederumi, kuru galvenā sastāvdaļa nav tekstilmateriāls:

2.2.1. apģērbi un apģērba piederumi no ādas vai mākslīgās ādas (izņemot apavus un galvassegas un to daļas, spēles un sporta piederumus, piemēram, apakšstilbu aizsargus, sejas aizsargus un to daļas);

2.2.2. ūdensnecaurlaidīgi apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu, kas pie zoles nav piešūta vai piestiprināta ar kniedēm, naglām, skrūvēm, tapām vai tamlīdzīgi;

2.2.3. citādi apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu;

2.2.4. apavi ar gumijas, plastmasas, dabiskās vai kompozītās ādas ārējo zoli un ādas virsu;

2.2.5. apavi ar gumijas, plastmasas, dabiskās vai kompozītās ādas ārējo zoli un tekstilmateriāla virsu;

2.2.6. citādi apavi.

3. Nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, un apsaimniekotājs nodrošina, ka šo noteikumu 2. punktā minēto izstrādājumu atkritumi tiek dalīti vākti un sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai.

4. Dienests pieņem lēmumu par apsaimniekošanas līguma slēgšanu un par atbrīvojumu no nodokļa samaksas par tekstilizstrādājumiem.

II. Prasības ražotāja paplašinātās atbildības sistēmai

5. Apsaimniekotājs un nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, apsaimniekošanas sistēmas ietvaros:

5.1. nodrošina, ka Latvijas Republikas teritorijā dalīti savāktie tekstilizstrādājumu atkritumi tiek sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai vismaz šādā apjomā attiecībā pret attiecīgajā gadā vai laikposmā tirgū laisto tekstilizstrādājumu apjomu:

5.1.1. laikposmā no 2024. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim – 20 % apmērā;

5.1.2. 2025. gadā – 22,5 % apmērā;

5.1.3. no 2026. gada – 25 % apmērā;

5.2. nodrošina mājsaimniecībā radīto tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu Latvijas Republikas teritorijā visos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, kurus apsaimnieko sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu. Tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu vai savākšanu papildus var organizēt saimnieciskās darbības veikšanas vietās vai speciāli izveidotā tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanas punktā, kā arī atkritumu savākšanas vietās atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām, sadarbojoties ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem pašvaldības atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgušas atkritumu apsaimniekošanas līgumus;

5.3. organizē vismaz četrus komunikācijas pasākumus kalendāra gadā – divus informatīvos (publikācijas, izglītojošie raksti, audioieraksti, video satura vienības plašsaziņas līdzekļos un mediju platformās) un divus izglītojošos ar sabiedrības līdzdalību (akcijas, semināri, konferences, apmācības (tostarp tiešsaistes), atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras objektu apmeklējumi), lai informētu sabiedrību par atkritumu dalītās vākšanas nepieciešamību un iespējām, kā arī iesaistītu atkritumu dalītās vākšanas aktivitātēs un veicinātu vides apziņas veidošanu sabiedrībā. Pasākumus organizē visā Latvijas teritorijā vai katru citā atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Organizēto pasākumu rezultātam jābūt izmērāmam un salīdzināmam. Informatīvajiem pasākumiem, kas īstenoti ar plašsaziņas līdzekļu (informatīvās kampaņas sabiedriskajos medijos) vai sociālo tīklu palīdzību, sasniegtā auditorija ir vismaz 100 000 personas;

5.4. 10 darbdienu laikā pēc apsaimniekošanas līguma noslēgšanas ar dienestu vai lēmuma pieņemšanas par grozījumu veikšanu apsaimniekošanas līgumā savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par:

5.4.1. šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem un tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanas punktiem, kuros nodrošina tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu, un to darba laikiem;

5.4.2. apsaimniekošanas sistēmas dibinātājiem, biedriem, dalībniekiem vai akcionāriem un patiesajiem labuma guvējiem;

5.4.3. nodokļa maksātāju skaitu, kuri ir noslēguši līgumu par piedalīšanos apsaimniekošanas sistēmā;

5.4.4. līgumpartneru maksu par piedalīšanos apsaimniekošanas sistēmā;

5.4.5. komersantu atlases procedūru, kuri tekstilizstrādājumu atkritumus sagatavo atkārtotai lietošanai, pārstrādei vai reģenerācijai.

6. Nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, un apsaimniekotājs pamato izmaksas, kas saistītas ar apsaimniekošanas sistēmas īstenošanu, un savā darbībā un lēmumu pieņemšanā ievēro caurredzamības principu.

7. Lai apsaimniekotāja līgumpartnerim un nodokļa maksātājam, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, piemērotu atbrīvojumu no nodokļa samaksas, apsaimniekotājs un nodokļa maksātājs iesniedz dienestā šādus dokumentus:

7.1. iesniegumu (2. pielikums) par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu. Iesniegumā norāda tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas plāna (turpmāk – apsaimniekošanas plāns) daļas, kurās sniegtā informācija ir komersanta komercnoslēpums;

7.2. apsaimniekošanas plānu (3. pielikums) pieteiktajam laikposmam, kas nav ilgāks par trim gadiem. Ja iesniegums iesniegts pirmo reizi vai ja iepriekšējā starp apsaimniekotāju un dienestu noslēgtā līguma darbības laikā dienesta pārbaudēs ir konstatēti pārkāpumi, līgumu starp apsaimniekotāju un dienestu slēdz uz vienu gadu;

7.3. finanšu nodrošinājuma dokumentu atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli un finanšu nodrošinājuma piemērošanu atkritumu apsaimniekošanas darbībām.

8. Apsaimniekotājs un nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, apsaimniekošanas plānā iekļauj tikai tos šķiroto atkritumu savākšanas laukumus, kuri:

8.1. atbilst normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteiktajām prasībām;

8.2. ir tā īpašumā vai valdījumā vai ar kuru īpašniekiem, valdītājiem vai apsaimniekotājiem tas noslēdzis līgumu par tekstilizstrādājumu atkritumu pieņemšanu;

8.3. ir reģistrēti tīmekļvietnē par atkritumu dalīto savākšanu www.skiroviegli.lv.

9. Dienests:

9.1. mēneša laikā pēc šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētā iesnieguma saņemšanas pārbauda apsaimniekošanas sistēmas atbilstību iesniegtajam apsaimniekošanas plānam un normatīvo aktu prasībām, kas regulē atkritumu apsaimniekošanu, un pieņem lēmumu par apsaimniekošanas līguma slēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu;

9.2. 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas sagatavo un noslēdz līgumu starp apsaimniekotāju vai nodokļa maksātāju, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, un dienestu;

9.3. 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas publicē to savā tīmekļvietnē.

10. Dienests pieņem lēmumu par atteikumu noslēgt apsaimniekošanas līgumu un piemērot atbrīvojumu, ja dienests ir pieprasījis iesniegt papildu informāciju, bet tā noteiktajā termiņā nav iesniegta vai iesniegtā informācija nav objektīva.

11. Dienests lēmumā par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu norāda, uz kādu laikposmu un kuram nodokļa objektam atbrīvojums piemērojams.

III. Apsaimniekošanas līgums

12. Apsaimniekošanas līguma priekšmets ir apsaimniekotāja un nodokļa maksātāja plānotā apsaimniekošanas sistēmas īstenošana, norādot tās ietvaros apsaimniekojamos atkritumu veidus un apjomus.

13. Apsaimniekošanas līgumā norāda:

13.1. līgumslēdzējus;

13.2. līguma priekšmetu;

13.3. līguma darbības termiņu;

13.4. apsaimniekotāja vai nodokļa maksātāja pienākumus un tiesības;

13.5. dienesta pienākumus un tiesības;

13.6. kārtību, kādā apsaimniekotājs vai nodokļa maksātājs iesniedz dienestā pārskatus par apsaimniekošanas sistēmas īstenošanu;

13.7. kārtību, kādā izdara grozījumus apsaimniekošanas plānā;

13.8. kārtību, kādā izdara grozījumus līgumā;

13.9. līguma izbeigšanas kārtību.

14. Apsaimniekošanas līguma neatņemama sastāvdaļa ir apsaimniekošanas plāns, ko apsaimniekotājs vai nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu, ir iesniedzis dienestā.

15. Atbrīvojums stājas spēkā ar nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo datumu pēc attiecīgā apsaimniekošanas līguma noslēgšanas ar dienestu.

16. Apsaimniekotājs, ja nepieciešams, bet ne biežāk kā reizi ceturksnī līdz ceturkšņa otrā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz dienestā informāciju par izmaiņām līgumpartneru sarakstā (4. pielikums) un piesaka jaunus līgumpartnerus atbrīvojuma piemērošanai, kā arī norāda noslēgtā līguma datumu, numuru un nodokļa objektu, par kuru tiek pieprasīts atbrīvojums no nodokļa samaksas.

17. Dienests atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Administratīvā procesa likumā, pieņem lēmumu par atbrīvojuma piemērošanu pieteiktajiem līgumpartneriem un veic grozījumus apsaimniekošanas plānā. Jaunajiem apsaimniekošanas sistēmas līgumpartneriem atbrīvojumu piemēro ar nākamā ceturkšņa pirmo datumu pēc dienesta apstiprinājuma.

18. Nodokļa maksātājs līgumu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu vienlaikus drīkst slēgt tikai ar vienu apsaimniekotāju. Ja dienests, izvērtējot apsaimniekotāju iesniegto informāciju, konstatē, ka nodokļa maksātājs līgumu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu ir noslēdzis ar vairākiem apsaimniekotājiem, attiecīgo nodokļa maksātāju rakstiski brīdina par konstatēto pārkāpumu un uzdod 10 darbdienu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas saglabāt līgumattiecības tikai ar vienu apsaimniekotāju. Nodokļa maksātājs par līgumu izbeigšanu ar pārējiem apsaimniekotājiem rakstiski informē dienestu, pievienojot šo apsaimniekotāju parakstītus apliecinājumus vai citus dokumentus par līguma izbeigšanu.

19. Apsaimniekotājs, kura līgumpartneriem piemēro atbrīvojumu no nodokļa samaksas, ziņo dienestam par līgumpartneri, kas pusgada laikā pēc atbrīvojuma piemērošanas no nodokļa samaksas nav iesniedzis informāciju par tirgū laisto tekstilizstrādājumu apjomu.

20. Ja dienests pieprasījis iesniegt papildu informāciju un noteiktajā termiņā tā nav iesniegta vai iesniegtā informācija nav objektīva, dienests rīkojas saskaņā ar kārtību, kāda noteikta normatīvajos aktos dabas resursu nodokļa piemērošanas jomā.

21. Dienests savā tīmekļvietnē ievieto un regulāri atjauno to apsaimniekotāju un nodokļa maksātāju sarakstu, kuri noslēguši apsaimniekošanas līgumus ar dienestu, un norāda apsaimniekošanas līguma noslēgšanas datumu, darbības ilgumu un atkritumu veidus.

IV. Pārskata iesniegšana un izskatīšana

22. Apsaimniekotājs, kura līgumpartneri ir atbrīvoti no nodokļa samaksas, un nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu un ir atbrīvots no nodokļa samaksas, katru gadu līdz 31. augustam iesniedz dienestam pusgada pārskatu par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli (turpmāk – pārskats) (5. pielikums) par laikposmu no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar apsaimniekotāja vai nodokļa maksātāja iesniegto pārskatu par attiecīgo laikposmu dalīta savākšana un sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai nav izpildīta vismaz 40 % apmērā no pusgada laikā dalīti savācamā un sagatavojamā apjoma, dienests veic šo noteikumu 30. punktā minētās darbības.

23. Apsaimniekotājs, kura līgumpartneri ir atbrīvoti no nodokļa samaksas, un nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz dienestam auditētu pārskatu par iepriekšējo gadu atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam. Pārskatam pievieno auditora atzinumu par pārskatā minētās informācijas atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par tekstilizstrādājumu apjoma uzskaiti un apsaimniekošanu.

24. Apsaimniekotājs, kura līgumpartneri ir atbrīvoti no nodokļa samaksas, un nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro apsaimniekošanas sistēmu un ir atbrīvots no nodokļa samaksas, šo noteikumu 22. un 23. punktā minētajam pārskatam pievieno šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minēto finanšu nodrošinājuma dokumentu atbilstoši faktiskajam aprēķinātā nodokļa apmēram, ja aprēķinātā nodokļa summa ir mainījusies vismaz par 10 %.

25. Apsaimniekotājam un nodokļa maksātājam ir pienākums pēc nodokli administrējošās valsts iestādes un dienesta amatpersonu pieprasījuma uzrādīt dokumentu oriģinālus, kas apstiprina apsaimniekošanas plānā iekļautās informācijas patiesumu, un pārskatā norādīto dokumentu oriģinālus (tai skaitā līgumus, apliecinājumus par komersantu dalīti savākto, sagatavoto atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai tekstilizstrādājumu atkritumu apjomu konkrētā laikposmā).

26. Dokuments, kas apliecina tekstilizstrādājumu atkritumu dalītu savākšanu Latvijas Republikas teritorijā un savāktā tekstilizstrādājumu atkritumu apjoma sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, reģenerācijai vai pārstrādei (5. pielikuma 3. punkts), satur šādu informāciju:

26.1. dokumenta izsniedzēja nosaukumu, reģistrācijas numuru, kontaktinformāciju;

26.2. informāciju par dokumentu, kas apliecina tiesības veikt norādīto darbību ar atkritumiem (numurs, termiņš, izsniedzējs);

26.3. dokumenta saņēmēja (apsaimniekotājs, kas ar dienestu ir noslēdzis apsaimniekošanas līgumu) nosaukumu un reģistrācijas numuru;

26.4. informāciju par veiktajām darbībām ar atkritumiem – apsaimniekoto atkritumu veidu un klases kodu, pieņemto atkritumu daudzumu, darbības aprakstu un reģenerācijas darbības kodu, darbības vietu (valsts, adrese) un laikposmu, atkārtotai izmantošanai, reģenerācijai vai pārstrādei sagatavoto atkritumu daudzumu, informāciju par personu, no kuras tika pieņemti atkritumi un kurai tika nodoti, turpmākās darbības ar atkritumiem, kā arī nosūtīto atkritumu veidu, klases kodu un daudzumu;

26.5. apstiprinājumu, ka sniegtā informācija ir patiesa un darbība pabeigta un šī darbība konkrētajam atkritumu veidam un noteiktajā apjomā ir attiecināma tikai uz vienu apsaimniekotāju vai nodokļa maksātāju, kas ar dienestu ir noslēdzis apsaimniekošanas līgumu.

27. Dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 22. un 23. punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmas īstenošanas atbilstību to normatīvo aktu prasībām, kas regulē atkritumu apsaimniekošanu.

28. Ja šo noteikumu 23. punktā minētajā auditora atzinumā norādīts, ka apsaimniekošanas plāna izpilde neatbilst normatīvo aktu prasībām vai plāns netiek atbilstoši pildīts, dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 23. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē iesniegto informāciju, rakstiski brīdina apsaimniekotāju vai nodokļa maksātāju par konstatēto pārkāpumu un uzdod mēneša laikā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas pārkāpumu novērst.

29. Apsaimniekotājs informē dienestu par pārkāpuma novēršanu vai, ja 10 darbdienu laikā no informācijas paziņojuma nosūtīšanas dienas pārkāpumu nevarēja novērst, par pārkāpuma novēršanas pasākumiem un to izpildes grafiku, vai par objektīviem iemesliem, kāpēc pārkāpumu nav iespējams novērst.

30. Ja dienests pieprasījis iesniegt papildu informāciju un noteiktajā termiņā tā nav iesniegta vai iesniegtā informācija nav objektīva, dienests rīkojas saskaņā ar kārtību, kāda noteikta normatīvajos aktos dabas resursu nodokļa piemērošanas jomā.

31. Dienests katru gadu pēc pārskatu izvērtēšanas ievieto savā tīmekļvietnē informāciju par tekstilizstrādājumu atkritumu apjomiem, kas tika sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai (īpatsvars % no radītā (tirgū laistā) apjoma).

32. Atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai sagatavoto tekstilizstrādājumu atkritumu apjomu nosaka, attiecīgajā gadā atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai sagatavoto tekstilizstrādājumu atkritumu daudzumu attiecinot pret realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto (tirgū laisto) tekstilizstrādājumu daudzumu.

33. Tekstilizstrādājumu atkritumu apjomus, kuri dalīti savākti līdz pusgada vai gada beigām, bet kurus sagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai attiecīgi nākamā pusgada vai gada pirmo triju mēnešu laikā, apsaimniekotājs var pieskaitīt iepriekšējā pusgadā vai gadā atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai sagatavotajiem tekstilizstrādājumu atkritumu apjomiem.

V. Noslēguma jautājumi

34. 2024. gada trešajā ceturksnī šo noteikumu 15. punktā noteiktais atbrīvojums stājas spēkā ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc noslēgtā apsaimniekošanas līguma.

35. Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidente E. Siliņa

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa

1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 11. jūnija
noteikumiem Nr. 359

Produkti, uz kuriem attiecas paplašinātā ražotāja atbildība par noteiktiem tekstilizstrādājumiem, tekstilizstrādājumiem radniecīgiem produktiem un apaviem

2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 11. jūnija
noteikumiem Nr. 359

Iesniegums par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas

3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 11. jūnija
noteikumiem Nr. 359

Tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas plāns

4. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 11. jūnija
noteikumiem Nr. 359

Iesniegums par izmaiņām līgumpartneru sarakstā un atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas

5. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 11. jūnija
noteikumiem Nr. 359

Pārskats par tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto dabas resursu nodokli