Viņa ekselence Islams Karimovs dzimis 1938.gada 30.janvārī Samarkandā kalpotāja ģimenē. Islams Karimovs pēc profesijas ir inženieris, beidzis Vidusāzijas Politehnisko institūtu un Taškentas Tautsaimniecības institūtu. Divdesmit divu gadu vecumā nākamais prezidents sāka strādāt par meistara palīgu Taškentas mašīnbūves rūpnīcā. Pēc tam viņš pārgāja uz Taškentas aviācijas rūpnīcu, kur ar laiku kļuva par vadošo konstruktoru. Kopš 1966.gada Islams Karimovs strādāja Uzbekijas Valsts plāna komitejā, kur septiņpadsmit gadu laikā nogāja karjeras ceļu no zinātnes un jaunās tehnikas ieviešanas galvenā speciālista amata līdz republikas Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatam. 1983.gadā Islamu Karimovu iecēla par Uzbekijas finansu ministru, bet 1986.gadā — par Uzbekijas premjerministra vietnieku. 1986.gada decembrī I.Karimovs tika ievēlēts par Uzbekijas Komunistiskās partijas Kaškadarinas apgabala komitejas pirmo sekretāru, bet 1989.gada jūnijā — par tās pašas partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru.

Pēc nepilna gada — 1990.gada 24.martā — Uzbekijas Augstākās padomes sesijā Islams Karimovs tika ievēlēts par Uzbekijas prezidentu. I.Karimovs ir arī Uzbekijas Tautas demokrātiskās partijas priekšsēdētājs. Vēl pēc pusotra gada, 1991.gada 29.decembrī, Uzbekijas pirmajās visas tautas vēlēšanās Islamu Karimovu ievēlēja par Uzbekijas Republikas prezidentu.

Islams Karimovs ir precējies, viņam ir divas meitas. Prezidenta kundze strādā Uzbekijas Zinātņu akadēmijā.

Uzbekija atrodas Vidusāzijas ziemeļu un centrālajā daļā. Tai ir robežas ar Kazahiju, Kirgīziju, Tadžikiju, Afganistānu.

Uzbekija atrodas seismiski aktīvajā joslā, tāpēc vecākās un vidējās paaudzes iedzīvotāji vēl spilgti atceras baismīgo Taškentas zemestrīci sešdesmitajos gados, laikā, kad Uzbekija atradās PSRS sastāvā. Uzbekijas zemes dzīles ir bagātas ar derīgajiem izrakteņiem — naftu un dabasgāzi, oglēm, dzelzi, varu, polimetāliem, titānu... — pavisam apmēram simts dažāda veida derīgo izrakteņu.

Uzbekijā dzīvo apmēram 18 miljoni iedzīvotāju. Tā izsenis bijusi slavena ar savu kokvilnu un karakulaitu vilnas produkcijas eksportu.

Padomju varas laikā, kas Uzbekijā pastāvējusi vairāk nekā trīs gadsimta ceturkšņus, valstī tika attīstīta arī rūpniecība — Uzbekijā būvēja mašīnas lauksaimniecībai, naftas, gāzes rūpniecībai. Tagad šīs tautas saimniecības nozares izjūt grūtības, jo Uzbekijas rūpniecība daudzējādā ziņā bija saistīta ar citiem PSRS reģioniem, galvenokārt Krievijas Federāciju. PSRS tirgus bija arī galvenais Uzbekijas ražojumu noieta tirgus. Uzbekija ir NVS locekle. Kopš pagājušā gada septembra Uzbekijas Republikas galvaspilsētā Taškentā darbojas mūsu valsts vēstniecība. Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Uzbekistānas Republikā ir Andris Dzenis.

Pašlaik Uzbekijas iekšpolitiskā un arī starptautiskā situācija ir visumā sarežģīta. Īpaši sasprindzinātā tā ir uz Uzbekijas robežas ar Afganistānu, kuru pēc Uzbekijas un Krievijas Federācijas vienošanās apsargā Krievijas robežsargi. Afganistānā bāzējas Uzbekijas likumīgajai valdībai opozicionāri spēki, kuru bruņotās vienības laiku pa laikam nelegāli šķērso Uzbekijas robežu.

Šodien Uzbekijas prezidents Islams Karimovs uz divām dienām ierodas oficiālā valsts vizītē Latvijā. Vispirms augstais viesis no lidostas "Rīga" dodas uz Rīgas pili, kur Baltajā zālē notiek oficiālā viņa sagaidīšanas ceremonija. Pēc tam Rīgas pils Ģerboņu zālē notiek abu valstu prezidentu sarunas. Tām beidzoties, Baltajā zālē tiks parakstīti Latvijas un Uzbekijas starpvalstu līgumi. Pēcpusdienā Uzbekijas prezidents noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet pēc tam dosies uz Jūrmalu, kur notiks Uzbekijas prezidenta un Latvijas Republikas Ministru prezidenta sarunas. Vizītes pirmā diena noslēgsies ar svinīgajām vakariņām Rīgas pils Valsts svētku zālē.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Sarunu temati

Sarunās tiks skarts plašs divpusējo un daudzpusējo attiecību loks, tajā skaitā:

— abu valstu divpusējās sadarbības tālākās nostiprināšanas iespējas, balstoties uz vizītes laikā parakstāmo Līgumu par draudzību un sadarbību. Tiks apspriesta konkrēta sadarbība tirdznieciski ekonomiskajā jomā, ņemot vērā abu valstu ekonomiskās intereses un prioritātes, kā arī ģeogrāfiskās situācijas priekšrocības;

— politiskā dialoga veicināšanas iespējas starp abām valstīm, izmantojot konsultācijas starp abu valstu ārlietu resoriem un nepieciešamo informācijas apmaiņu;

— sadarbības attīstīšana tiesiskajā jomā, tajā skaitā kontaktu intensificēšana starp abu valstu Iekšlietu ministrijām, kā arī nepieciešamās tiesiskās bāzes radīšana;

— sadarbība starptautiskajās politiskajās un ekonomiskajās organizācijās;

— par palīdzības sniegšanu Arāla jūras katastrofā cietušajiem cilvēkiem. Latvija ir satrauka par šo katastrofu un gatava palīdzēt ar medikamentiem;

— viedokļu apmaiņa par abu valstu prioritātēm reģionālās sadarbības jautājumos, attiecības ar kaimiņvalstīm;

— starpparlamentāro kontaktu un sadarbības veicināšana;

— sadarbības veicināšana aizsardzības jomā.

Vizītes laikā tiks parakstīti šādi dokumenti:

Līgums par draudzību un sadarbību;

Līgums par sadarbību tūrisma jomā;

Līgums par zinātniski tehnisko palīdzību;

Līgums par sadarbības principiem transporta jomā;

Līgums par gaisa satiksmi;

Protokols par konsultācijām starp Uzbekijas un Latvijas Ārlietu ministriju.

Latvijas Ārlietu ministrija augsti novērtē draudzīgās attiecības starp abām valstīm, kādas ir attīstījušās pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas un abu pušu valstiskuma nostiprināšanās, un pauž pārliecību, ka to tālāka padziļināšana ir Uzbekijas un Latvijas suverenitātes un attīstības interesēs. Islama Karimova vizīte Latvijas Republikā kalpos par pamatu tālākai patiesi labvēlīgajai sadarbībai starp abām valstīm politiskajā un tirdznieciski ekonomiskajā jomā abu tautu draudzības, labklājības un attīstības veicināšanā.

ĀM preses centrs