Grīziņkalna parks, parka DA stūrī

Šobrīd rīcību ar kokiem un apstādījumiem regulē Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošie noteikumi Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi" un Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošie noteikumi Nr. 154 "Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi", kas izdoti saskaņā ar spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmo daļu. Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punktā noteikts, ka dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam.

Rīgas domes saistošo noteikumu "Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu" (turpmāk – Saistošie noteikumi) mērķis ir noteikt Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ārpus meža augošu koku statusu, vienotu uzturēšanas un aizsardzības kārtību un noteikt koku ciršanas izvērtēšanas kārtību un zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību, apvienojot divu esošo saistošo noteikumu regulējumu un precizējot to tvērumu attiecībā uz kokiem, kas aug ārpus meža, izslēdzot vārdu "apstādījumi". Saistošajiem noteikumiem ir četri pielikumi – divi pielikumi pārņemti no esošajiem noteikumiem, savukārt 1. pielikums (grafiski attēlotas koka sakņu aizsardzības zonas) un 4. pielikums (korekcijas tabula koka diametra noteikšanai) ir jaunizveidoti.

Saistošie noteikumi citstarp tiek izdoti, lai nodrošinātu arī pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu – izpildi.

Par koku aizsardzību un uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām uz zemes vienības primāri ir atbildīgs tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī var būt gadījumi, ka tās ir citos normatīvajos aktos noteiktās personas, piemēram, atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajam.

Saistošo noteikumu regulējums veidots, pamatojoties uz Pašvaldību likumā ietverto deleģējumu, ka pašvaldībai nav tiesību noteikt pieļaujamās rīcības ar īpašumu ārpus publiski pieejamām teritorijām, izņemot, ja tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, un Meža likumā noteikto.

Tomēr Saistošie noteikumi ir vērsti uz to, ka visiem kokiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ir sabiedriska un pilsētvides ainavu veidojoša vērtība, pat mazvērtīgie koki veido pilsētas zaļo masu, kas nozīmīga, sasniedzot tādu Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikto mērķi kā iedzīvotājiem patīkama pilsētvide, kur viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir zaļo teritoriju īpatsvars. Tāpēc Saistošo noteikumu regulējums vienlaikus paredz gan Pašvaldību likuma deleģējuma ietvaros, gan Meža likumā noteiktā ietvarā rast risinājumus ārpus meža augošu koku aizsardzībai, gan, samērojot ar pilsētas attīstību, paredz izņēmumus, kad pilsētas zaļā masa var tikt samazināta. Saistošo noteikumu regulējums pieļauj iespēju saglabāt pilsētvidē nokaltušu vai bīstamu koku, veicot attiecīgas darbības bīstamības novēršanai, ja konstatēta šāda koka vērtība pilsētvidē (ko apliecina atbilstošas jomas speciālists, piemēram, ornitologs, dendrologs vai cits eksperts, kas var noteikt saglabājamā koka vērtību), kā arī, lai pašvaldība varētu preventīvi ierasties darbu, kas notiek koka sakņu aizsardzības zonā, veikšanas vietā un pārliecināties par korektu to izpildi, ir iekļauts pienākums par darbu uzsākšanu laicīgi informēt pašvaldību – pretējā gadījumā pašvaldībai ir jācīnās ar sekām jau pēc darbu veikšanas, kas vairs nav efektīvi.

Saistošie noteikumi detalizē Meža likumā noteikto jēdzienu "koka bojāšana", tādējādi koka sakņu tuvumā aizliedzot lietot traktortehniku. Saistībā ar minēto ir arī definētas koka sakņu aizsardzības zonas atkarībā no koka stumbra diametra.

Ar Saistošajiem noteikumiem tiek noteikti vietējās nozīmes aizsargājamie koki Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, pārņemot esošo regulējumu:

– vietējo un citzemju sugu koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā no sakņu kakla nav mazāks par Saistošo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem izmēriem, bet ir mazāks par Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2. pielikumā minētajiem izmēriem, – esošais kritēriju vietējās nozīmes aizsargājama koka statusa piešķiršanai skaits pēc pārskatīšanas ir samazināts no 126 uz 121;

– koki, kuriem pašvaldība noteikusi īpašas aizsardzības statusu, pamatojoties uz to ekoloģisko, kultūrvēsturisko un estētisko vērtību, un kuri minēti Saistošo noteikumu 3. pielikumā, – esošā vietējās nozīmes aizsargājamo koku saraksta ierakstu skaits pēc koku apsekošanas dabā ir samazināts no 18 uz 13.

Izstrādājot Saistošo noteikumu projektu, ir vērtētas darbības, kad nepieciešama kokkopja (arborista) piesaiste un kad – koku kopšanas tehniķa piesaiste, ņemot vērā abu profesiju standartos noteikto, proti, kokkopis (arborists) veic praktisku koku kopšanas darbu, savukārt koku kopšanas tehniķis papildus spēj veikt koku vērtēšanu un analīzi, risinājumu izstrādi koku aizsardzībai. Vienlaikus, ņemot vērā koku kopšanas tehniķu nelielo skaitu Latvijā, kamēr notiek šīs profesijas apgūšana, pašvaldība pieļauj, ka koku kopšanas tehniķa atzinumu var aizstāt ar tāda kokkopja (arborista) sagatavotu atzinumu, kurš ieguvis Eiropas Arboristu padomes izdotu sertifikātu (skatīt https://www.eac-arboriculture.com/certified-european-tree-workers.aspx) vai Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības izdotu koku vērtētāja sertifikātu.

Saistošajos noteikumos paredzēts papildināt gadījumus, kad Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā pieļaujams nerīkot publisko apspriešanu par koku ciršanu, mazinot administratīvo slogu, vienlaikus ir atstāta pašvaldības rīcības brīvība izvērtēt koku ciršanas publiskās apspriešanas piemērošanu ārpus iepriekšminētās teritorijas, proti, katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, un par apstākļiem, kas ietekmē apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti, tiek uzskatīti tādi apstākļi kā koka atrašanās vieta, sugas vērtība, koka apjoms un vecums, tas, vai koks veido ainavu, tā augšanas stāvoklis u. c.

Tāpat administratīvā sloga samazināšanai ir paredzēts likvidēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisiju, turpmāk lēmuma pieņemšanas procesu uzticot Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam.

Ietekmes uz pašvaldības budžetu nav, jo nav paredzēts mainīt zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Ieņēmumi, ko paredz Saistošie noteikumi, tiks ieskaitīti pašvaldības budžeta programmā 05.08.00 "Pilsētas apstādījumu uzturēšana un atjaunošana".

Katrs koks ir pilsētvides sastāvdaļa, veido pilsētas zaļo masu un dod savu pienesumu iedzīvotāju labbūtības nodrošināšanā, citstarp nodrošinot ainavas kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un labvēlīgu mikroklimatu, kas atstāj pozitīvu iespaidu uz fizisko un mentālo veselību. Saistošie noteikumi nodrošina koku sniegtā ieguldījuma nesamazināšanos, vienlaicīgi nodrošinot iespēju veikt uzņēmējdarbību.

Institūcija, kurā persona var vērsties saistībā ar Saistošo noteikumu piemērošanu, ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, un, salīdzinot ar šobrīd esošo regulējumu, kopumā nav mainīta kārtība, kādā var saņemt koka ciršanas atļauju.

Visas izmaksas, kas saistītas ar koku uzturēšanu un koku ciršanu, primāri sedz zemes vienības, uz kuras atrodas koks, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Ar Saistošajiem noteikumiem netiek paredzētas papildu administratīvo procedūru izmaksas.

Ar Saistošajiem noteikumiem tiek izpildīta Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā pašvaldības autonomā funkcija, tostarp teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

Saistošo noteikumu izpildei nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas vai darba vietas.

Saistošo noteikumu izpildi nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālas administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Saistošo noteikumu regulējums ir samērīgs – paredzēts novērst pilsētvides kokaugu resursa noplicināšanu un nodrošināt koku aizsardzību pašvaldības administratīvajā teritorijā, tādējādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību, kā arī uzlabojot bioloģisko daudzveidību. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

Saistošie noteikumi izstrādāti sadarbībā ar SIA "Rīgas meži", kā arī tika veiktas konsultācijas ar Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrību.

Saistošo noteikumu projekts laikā no 2023. gada 14. decembra līdz 2024. gada 14. janvārim publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. 2024. gada 4. janvārī notika tiešsaistes sanāksme, kurā varēja piedalīties jebkurš interesents un kurā sabiedrība tika iepazīstināta ar Saistošo noteikumu projektu.

Saņemtie rakstiskie priekšlikumi ir apkopoti un izskatīti, tie pievienoti paskaidrojuma rakstam, kā arī Saistošo noteikumu projekts precizēts atbilstoši ierosinājumiem (SIA "Bulduru tehnikums", SIA "Rīgas ūdens", SIA "Labie koki", biedrība "Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse", Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrība, Latvijas Kokaugu nozares asociācija, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, četras fiziskas personas).

Papildus norādāms, ka saistošie noteikumi neregulē apbūves iespējas zemesgabalos. Tas ir teritorijas plānojuma jautājums.

Papildināts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts.

– Nav saprotams, kāpēc šāds izņēmums tiek attiecināts tikai uz gadījumiem, kad koks bojā valsts aizsargājamo kultūras piemineklī vai pilsētas maģistrālo infrastruktūru. Vietējas nozīmes aizsargājamā koka nociršana ir jāatļauj arī visos gadījumos, kad tas bojā jebkuru ekspluatācijā esoša ēku, kuras atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai, bet ne vidi degradējošas ēkas nojaukšanai, nepieciešams šādu koku nocirst. Nav pieļaujams, ka neatļaujot cirst koku, tiek ierobežotas personas tiesības uz īpašumu, t. i., tiesības saglabāt un uzturēt ēku.

– Papildus par šajā apakšpunktā iekļauto nosacījumu – ko apliecina Nacionālas kultūras mantojuma pārvaldes vai pašvaldības atzinums, sertificēta kokkopja (arborista) atzinums, kā arī būves tehniskās apsekošanas atzinums un citi dokumenti – gribam norādīt, ka nav saprotams, kad bojāšanas faktu apliecinās Nacionālas kultūras mantojuma pārvaldes, kad pašvaldības atzinums, kā arī kurai pašvaldības institūcijai vai amatpersonai ir nepieciešamā kompetence minētā atzinuma izsniegšanai. Mūsu ieskatā sertificēts būvspeciālists var sniegt atzinumu, ka vietējās nozīmes koks bojā ēku, savukārt kokkopis (arborists) atzinumu, par koka faktisko stāvokli, kas nākotnē varētu izraisīt ēkas bojājumu (piemēram, nolūstot). Turklāt mūsu ieskatā arborists nevar sniegt atzinumu par to, vai koks bojā ēku vai būvi un kādā veidā, jo viņam nav nepieciešamo zināšanu un kompetences būvniecības jomā.

– Vēršam uzmanību, ka norāde un citi dokumenti rada neskaidrību. Iesniedzamo dokumentu uzskaitījumam jābūt konkrētam un izsmeļošam, vienlaikus pieļaujot, ka var tikt iesniegti citi dokumenti, kuri apliecina faktu, ka koks nenovēršami bojā tuvumā esošo.

– Šajā apakšpunktā pēc būtības iekļauti trīs (3) kritēriji, kuriem visiem jāizpildās:

a. nepieļauj apbūves iespējamību,

b. izslēdz zemes vienības izmantošanu,

c. nerada būtisku ietekmi uz apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti.

Kritērijs nepieļauj apbūves iespējamību, jāprecizē, jo katrā zemes vienībā ir iespējams kaut ko uzbūvēt. Tomēr ikkatrs zemes īpašnieks vēlas savu īpašumu izmantot saimnieciski un ir ieinteresēts veikt būvniecību atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajiem apbūves rādītājiem – apbūves blīvums, apbūves intensitāte. Priekšlikums ir kritēriju – nepieļauj apbūves iespējamību, izteikt šādā redakcijā – ja nav iespējams zemes gabalā uzbūvēt ēku (vai ēkas), kas atbilst 80–85 % no spēkā esošajā teritorijas plānojumā (apbūves noteikumos) noteiktajiem apbūves rādītājiem. Piemēram, ja saskaņā ar teritorijas plānojumu apbūves intensitāte zemesgabalā noteikta līdz 100 %, piemērojot šo kritēriju jāvar izvietot apbūvi, kuras intensitātes rādītājs attiecīgi ir 80–85 %.

Kritērijs – izslēdz zemes vienības izmantošanu, mūsu ieskatā svītrojams, jo ir pārāk vispārīgs un nekonkrēts, tieši no īpašumu attīstības un būvniecības viedokļa. Rīgas teritorijas plānojumā noteikts, ka visās teritorijās atļauta apstādījumu ierīkošana un teritorijas labiekārtošana, inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūve u. c., tātad šis kritērijs nekad neizpildīsies.

Vēlamies uzvērt, ka šajā punktā tiek noteikti kritēriji vietējas nozīmes aizsargājama koka ciršanai, viena atsevišķa koka ciršanai, līdz ar to nav piemērojams kritērijs par būtisku ietekmi uz apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti. Pat pieņemot, ka būvniecības ieceres realizācijai netiks prasīta atļauja tikai viena koka, turklāt vēl vietējas nozīmes aizsargājama koka nociršanai, šāds kritērijs nav iekļaujams 14.4. apakšpunktā.

– Pēc būtības, lai saņemtu atļauju vietējas nozīmes aizsargājama koka nociršanai saskaņā ar šo apakšpunktu, ir jāpierāda, ka zemes vienības konfigurācija un koka novietojums nepieļauj apbūves iespējamību. Mūsu ieskatā šādu atzinumu var sniegt sertificēts arhitekts veicot nepieciešamo analīzi un aprēķinus, arboristam šādu zināšanu un pieredzes nav, līdz ar svītrojama prasība par sertificēta kokkopja (arborista) atzinuma nepieciešamību, būvspeciālists aizstājams ar arhitektu.

– 14.4. apakšpunktā norāde "un citi dokumenti" rada neskaidrību. Iesniedzamo dokumentu uzskaitījumam jābūt konkrētam un izsmeļošam, vienlaikus pieļaujot, ka var tikt iesniegti citi dokumenti, kuri apstiprina apbūves neiespējamību.

Papildus norādāms, ka arī viens koks var veidot ainavu, būt dendroloģiska vai ekoloģiska vērtība. Tieši tāpēc ir nepieciešams gan koku kopšanas tehniķa, gan sertificēta būvspeciālista atzinums. Koku kopšanas tehniķis izvērtē, vai ir iespējami tehniskie risinājumi, lai saglabātu aizsargājamo koku (skatīt saistošo noteikumu projekta 9.1., 9.2. apakšpunkta iespējas), gan arī izvērtē koka ietekmi. Savukārt sertificēts būvspeciālists (ne tikai arhitekts) sniedz atzinumu no ēkas projektēšanas viedokļa.

– Lai novērstu neprecizitāti, pirmkārt, mūsu priekšlikums ir 22.1.4. apakšpunktu papildināt, nosakot, ka publiska apspriešana par koku ciršanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā nav jārīko ne tikai par mazvērtīgu, bet arī par bīstamu koku ciršanu.

– Otrkārt, mūsu uzmanību īpaši piesaistīja 22.2. apakšpunktā iekļautais kritērijs (attiecināms uz jebkuru pašvaldības teritoriju) – koku ciršanas rezultātā būtiski tiek ietekmēta apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā vai ekoloģiskā kvalitāte. Uzskatām, ka līdzīgi kā par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, nosakāmi tie paši gadījumi, kad noteikti nav rīkojama publiskā apspriešana, kā arī nosakāms, ka publisko apspriešanu nav jārīko par viena atsevišķa koka nociršanu.

– Turklāt būtu skaidri nosakāms, kas vērtēs un kādi speciālisti piedalīsies būtiskās ietekmes uz apkārtējo ainavu, dendroloģisko un ekoloģisko kvalitāti novērtēšanā, kādi būs kritēriji ietekmei uz dendroloģisko un ekoloģisko kvalitāti.

– Priekšroka dodama konkrētu teritoriju noteikšanai par koku ciršanu, kurās rīkojama publiska apspriešana. Tās varētu būt gan dabas un apstādījumu teritorijas, gan lauksaimniecības un ūdeņu teritorijas, gan citas teritorijas ar īpašiem noteikumiem.

– Tomēr būtu ņemams vērā, ja teritorijai tiek izstrādāts lokālplānojums vai detālplānojums, ir jāpieņem, ka šī procesa ietvaros ir vērtēta un apspriesta arī koku ciršanas nepieciešamība šajā teritorijā, lai realizētu plānotās apbūves iespējas, un nav nepieciešams atkārtoti rīkot publisku apspriešanu pēc būtības par to pašu jautājumu.

Saistošo noteikumu projekta 22.2. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas – 18.2. apakšpunkts): pārņemts no esoša regulējuma, katrs gadījums vērtējams individuāli. Papildināts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma raksts.

Jāņem vērā, ka Rīgas vēsturiskajā centrā ir blīva apbūve un katram atsevišķam kokam līdz ar to ir lielāka vērtība, savukārt ārpus vēsturiskā centra teritorijās ar ne tik blīvu apbūvi lielāka nozīme ir koku grupām.

Nozīmīgu jautājumu gadījumā, t.sk., par publiskās apspriešanas piemērošanu, paredzēts, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73. panta pirmās daļas 1. punktam tiks saglabāta koleģiāla lēmumu pieņemšana, izmantojot ekspertu komisijas metodi (šobrīd Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija).

Plānošanas un koku ciršanas procesi ir nošķirti, kurus regulēt atsevišķi normatīvie akti, kurus izstrādā par dažādām nozarēm atbildīgās ministrijas.

Ierosinājums balstīts uz Latvijas būvnormatīva LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves" 145. punktā noteikto, ka minimālais ūdensvada tīkla avārijas novēršanas laiks nedrīkst būt mazāks par 6 stundām. Papildinājums par termiņiem ar departamenta informēšanu balstīts uz Rīgas domes 15.12.2017. saistošo noteikumu Nr. 17 "Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi" 71., 72. punktā noteikto.

1. pielikumu izteikt šādā redakcijā:

- kritiskās sakņu aizsardzības zonas platumu noteikt 2,0 m;

- minimālās sakņu aizsardzības zonas platumu noteikt 3,0 m;

optimālās sakņu aizsardzības zonas platumu noteikt 5,0 m.

Koka sakņu aizsardzības zonu platumi ir atkarīgi no koka sakņu sistēmas, kuras aizņemtā teritorija ir atkarīga no katra konkrētā koka diametra, tāpēc nav korekti aizsardzības zonu platumu saistīt ar konkrētu attālumu.

Ierosinājums balstīts uz Ministru kabineta 10.10.2006. noteikumu Nr. 833 "Ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodika gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem" 13. punktā noteikto un Rīgas domes 15.12.2017. saistošo noteikumu Nr. 17 "Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi" 72. punktā noteikto.

Plānoto darbu gadījumā jāizvēlas saudzīga metode vai koku kopšanas tehniķa izvēlēts risinājums.

Jāpievieno koku tehniķis visas pozīcijās, kur var būt nepieciešams koku tehniķa atzinums atbilstoši profesiju standartā aprakstītajām kompetencēm un prasmēm. Arī 11.1., 11.2., 12.2., 14.2., 14.3., 14.4. apakšpunktā.

Atbilstošas jomas speciālists var būt ne tikai koku kopšanas tehniķis, bet arī cits eksperts kā ornitologs, dendrologs, kas var apliecināt koka vērtību, kuras dēļ tas saglabājams.

Šeit ir nepieciešamība sašaurināt atbildīgo speciālistu loku.

2.8.1. strukturāla vainaga veidošana – stabila vainaga zarojuma struktūras nodrošināšana jaunam kokam;

2.8.2. vainaga pacelšana – zemāko zaru nogriešana, lai nodrošinātu brīvu zonu infrastruktūrai, gājējiem un satiksmei, bet ne augstāk par ½ no koka kopējā augstuma;

2.8.3. sanitāra vainaga tīrīšana – nokaltušu, kalstošu, bojātu zaru nogriešana;

2.8.4. vainaga retināšana – no trešās pakāpes un mazāku, atpalikušu zaru daļas nogriešana visā vainagā, kas var palielināt gaismas caurlaidību, taču neietekmē koka vainaga sākotnējo formu un mehānisko noturību;

2.8.5. vainaga samazināšana – vainaga vai tā daļas izmēra samazināšana, saglabājot dabisko vainaga formu un neizmantojot galotņojošus griezumus. Darbus veic nobriedušiem kokiem, kas sasnieguši savus maksimālos vainaga parametrus un ir manāma stabilitātes samazināšanās (ir pamatota nepieciešamība samazināt vēja ietekmes laukumu);

2.8.6. mākslīga vainaga formas veidošana, uzturēšana – polardēšana (ne retāk kā reizi trijos gados un griezuma brūce nedrīkst būt lielāka par 3 cm diametrā) un cirpšana (ne retāk kā reizi gadā).

Piedāvātais 2.8.5. apakšpunkta otrais teikums nav nepieciešams, jo izriet no kokkopja (arborista) kvalifikācijai atbilstošām specifiskām nozares zināšanām.

Kas norāda kādas jomas speciālista atzinums ir nepieciešams?

Vienlaikus pasākumi bīstamības novēršanai ir veicami tikai saziņā ar koku kopšanas tehniķi.

8.1. veikt pasākumus, lai nodrošinātu koku saglabāšanu un aizsardzību;

8.2. neveikt un novērst darbības, kas var kaitēt koku augšanai, saglabāšanai un aizsardzībai;

8.3. pēc koku ciršanas darbiem sakopt ciršanas vietu (atbilstoši iepirkuma specifikācijas norādījumiem )".

8.1., 8.2. apakšpunkts attiecas uz visām zemes vienībām. Rekomendējam pievienot kā 6. apakšpunktus.

Papildus norādams, ka nav pamata atsaucei uz iepirkuma specifikāciju, jo to regulē Publisko iepirkumu likums.

9.1. nesankcionēta zaru laušana pie stumbra, koka vainaga galotņošana, mizas plēšana, sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, kas var pasliktināt koka stabilitāti un/vai dzīvotspēju;

9.2. kritiskajā sakņu aizsardzības zonā:

9.2.1. koka vai tā sakņu sistēmas apkraušana;

9.2.2. inženierkomunikāciju izbūve, izņemot, ja tiek izmantota metode, kas nebojā koka sakņu sistēmu;

9.2.3. rakšanas darbu veikšana, ja paredzēta esošās grunts norakšana vairāk kā 5 cm, izņemot gadījumos, kad tiek veikta grunts nomaiņa augsnes ielabošanai vai koka sakņu izpēte;

9.2.4. nesankcionēta esošās grunts līmeņa paaugstināšana, uzbēršana;

9.3. minimālajā sakņu aizsardzības zonā:

9.3.1. koka aizsardzības pasākumu neveikšana būvniecības laikā;

9.3.2. nesankcionēta traktortehnikas izmantošana rakšanas darbu veikšanai;

9.4. optimālajā sakņu aizsardzības zonā mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās un novietošana zaļajā zonā, ja tas nav saistīts ar koka apsaimniekošanu;

9.5. koka augtspējas samazināšana (kalstošs koks) pirmo piecu gadu laikā pēc koka pārstādīšanas, pārstādīšanas un kopšanas darbību rezultātā;

9.6. lapotnes apjoma samazināšana no sākotnējā dabīgā vainaga parametriem vairāk par 20 % vienā koka kopšanas darbu cikla periodā. Koku kopšanas darbu cikli pa koku vecumposmiem:

9.6.1. jauni koki ar pagaidu vainagu – 2-3 gadi;

9.6.2. briestoši koki – 3-7 gadi;

9.6.3. nobrieduši koki – 5-10 gadi;

9.6.4. novecojoši un kalstoši koki – 3-7 gadi.

Saistošo noteikumu projekta 10. punkts (pēc labojumu veikšanas – 8. punkts) izteikts jaunā redakcijā.

Galotņošanas aizliegums jau iekļauts saistošo noteikumu projekta 2.5. apakšpunktā, savukārt 10.3.2. apakšpunkts (pēc labojumu veikšanas – 8.3. apakšpunkts) paredz jebkādas traktortehnikas aizliegumu (ja nav 9. punktā norādītie izņēmumi).

Saistošo noteikumu projekta 10.6. apakšpunkta (pēc labojumu veikšanas – 8.6. apakšpunkts) mērķis ir aizsargāt pieaugušus kokus, tāpēc netiek atbalstīts norādīt vecumposmus.

11.1. kokkopis veicis koka sakņu izpēti un tajā konstatēts, ka konkrētajā darbu veikšanas vietā neatrodas koka sakņu sistēma;

11.2. kokkopis apstiprinājis risinājumus, kas nebojā koku, un atbilstošs atzinums pievienots iecerei;

11.3. tiek veikti seguma atjaunošanas darbi ielu sarkano līniju robežās, nepārsniedzot 30 cm dziļumu un nepalielinot apjomu.

12.1. tiek veikta mākslīga vainaga veidošana, uzturēšana un zemes vienības īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir noslēgts līgums ar kokkopi par nākamo vainaga uzturēšanas reizi;

12.2. zemes vienības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, lai novērstu koka bīstamību, ir saņēmis kokkopja slēdzienu par nepieciešamību samazināt koka vainaga lapotnes apjomu vairāk par 20 %.

Ir nepieciešams gan koku kopšanas tehniķa, gan sertificēta būvspeciālista atzinums. Koku kopšanas tehniķis izvērtē, vai ir iespējami tehniskie risinājumi, lai saglabātu aizsargājamo koku (skatīt saistošo noteikumu projekta 9.1., 9.2. apakšpunkta iespējas), gan arī izvērtē koka ietekmi.

22.1. koku ciršana paredzēta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā (turpmāk – Rīgas vēsturiskais centrs), izņemot gadījumus, kad:

22.1.1. koks neatrodas publiski pieejamā teritorijā;

22.1.2. koks bojā būvi, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību un ir saņemts sertificēta būvspeciālista slēdziens;

22.1.3. koks dabas apstākļu ietekmes rezultātā ir būtiski bojāts, kalstošs koks;

22.1.4. koks ir mazvērtīgs;

22.1.5. koka atrašanās vietā plānota nacionālo interešu objekta, sabiedrībai nozīmīga objekta vai pilsētas maģistrālās infrastruktūras jauna būvniecība vai pārbūve;

22.2. koku ciršanas rezultātā būtiski tiek ietekmēta apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā vai ekoloģiskā kvalitāte.

Vai ir iespējams izstrādāt metodiku pēc kā novērtēt? Šobrīd tas ir subjektīvs apstrīdams vērtējums.

Attiecībā uz saistošo noteikumu projekta 22.1.2. apakšpunktu – 13.5. apakšpunktā jau noteikts, ka šādā gadījumā jāiesniedz sertificēta būvspeciālista atzinums.

Attiecībā uz saistošo noteikumu projekta 22.2. apakšpunktu – katrs šāds gadījums ir vērtējams individuāli, tiek ņemti vērā tādi faktori kā koka atrašanās vieta daudzdzīvokļu ēkas pagalmā, koka sugas vērtība, koka apjoms, koka vecums, vai koks veido ainavu, tā augšanas stāvoklis.