Šodien, 6.jūnijā, savus nacionālos svētkus — Karoga dienu — svin Latvijai draudzīgā pārjūras kaimiņvalsts Zviedrija.

Zviedrijas Karoga diena tiek atzīmēta kopš 1916.gada 6.jūnija, kopš 1983.gada šī diena ir Zviedrijas valsts svētki. Šī datuma izvēlei bijuši divi pamatojumi: pirmais — Gustava Vāsas, Zviedrijas valsts pamatlicēja, ievēlēšana par Zviedrijas karali 1523.gada 6.jūnijā. Otrs — 1809.gada 6.jūnijā Zviedrijā tika pieņemta jauna konstitūcija, kurā ietilpst arī pilsoņu tiesību un brīvību iedibināšana.

Zviedrija ar saviem 8,3 miljoniem iedzīvotāju būtu pieskaitāma vidēji lielām vai pat nelielām valstīm. Taču tās teritorija — 450 tūkstoši kvadrātkilometru — Zviedriju ierindo pašu lielāko Eiropas valstu vidū. Grūti pārvērtējama ir arī Zviedrijas loma Eiropas un pasaules politiskajā dzīvē. Būdama tradicionāli neitrāla valsts, Zviedrija pati spējusi netraucēti attīstīt savu tautas saimniecību un nodrošināt iedzīvotājiem vienu no augstākajiem dzīves standartiem pasaulē. Zviedrijā ir augsti attīstīta rūpniecība. Galvenokārt mašīnbūve, kuras īpatsvars veido vairāk nekā pusi Zviedrijas eksporta īpatsvara, automašīnas vien — 10,5 procenti. Otrajā vietā Zviedrijas eksportā ir papīrs (deviņi procenti), tālāk — čuguns, tērauds, arī dzelzsrūda, kas bagātīgi atrodama Zviedrijas zemes dzīlēs. Lai gan te ir samērā skarbi dabas apstākļi (daļa Zviedrijas teritorijas atrodas aiz Polārā loka), valstī ir augsti attīstīta lauksaimniecība. Zviedrija ne vien pilnīgi apgādā savu iedzīvotājus ar pārtikas precēm, bet arī eksportē tās — pārtikas preču un dzīvnieku eksports veido divus procentus Zviedrijas eksporta kopapjoma. Liela Zviedrijas bagātība ir valsts unikālie meži. Zviedrija ir arī viens no Zaļās kustības aktīvākajiem poliem. Valstī plaši izvērsusies sabiedrības kustība pret atomelektrostacijām (īpaši tā aktivizējās pēc Černobiļas atomelektrostacijas avārijas Ukrainā. Toreiz radiācijas mākoni vējš aiznesa arī līdz dažiem Zviedrijas apgabaliem, un valstī uz ilgāku laiku tika aizliegta briežu gaļas izmantošana pārtikā). Zviedrijā tiek intensīvi veikti saules un citu alternatīvās elektroenerģijas ieguves veidu pētījumi. Par Zviedrijas un Latvijas labajām kaimiņattiecībām liecina Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava vairākkārtējie Latvijas apmeklējumi (1992. un 1994.gadā), kā arī premjerministra Kārļa Bilta un nesen arī pašreizējā premjerministra Ingvara Karlsona vizītes Latvijā.

Zviedrija aktīvi atbalsta Latvijas virzību uz Eiropas Padomi. Taču Zviedrija arī ļoti aktīvi ieteica Latvijai pašreiz jau realizēto attiecību modeli ar Krieviju, izvēloties kompromisu par Skrundas radiolokācijas darbību vēl kādu laiku Latvijā.

Šovakar, 6.jūnijā, Zviedrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Andreass Adāls un viņa kundze Dr. Karīna Adāla rīko Zviedrijas valsts svētkiem — Karogu dienai — veltītu svinīgu pieņemšanu Latvijas Rakstnieku savienības zālē.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors