31. maija ārkārtas sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.85.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Nākamais. Likumprojekts "Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pagājušā gada septembrī ar Saeimas lēmumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tika uzdots izstrādāt likumprojektu korupcijas novēršanai. Šobrīd ir izstrādāti pieci likumprojekti. Četri no tiem ir iesniegti izskatīšanai Saeimā. Tātad šodien mēs izskatām likumprojektu "Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". Kāds ir šā likumprojekta mērķis?

Pirmkārt, šā likumprojekta mērķis ir panākt, lai šajā mūsu valstij tik smagajā finansiālajā situācijā likumīgi un lietderīgi tiktu izlietota valsts un pašvaldības manta un finansu līdzekļi, tiktu novērsta valsts un pašvaldības mantas izšķērdēšana, kā arī ierobežota korupcija. Arī tas ir šā likumprojekta mērķis.

Kādi ir galvenie izšķērdēšanas veidi šobrīd mūsu valstī?

Pirmais veids ir tāds, ka valsts vai pašvaldības institūcija no peļņas vai no budžeta līdzekļiem piešķir bezprocentu kredītus vai aizdevumus par pazeminātiem kredīta procentiem. Tajā pašā laikā novērotas ir tādas situācijas, ka aizdevēji paši ir parādā un ņem aizdevumus no komercbankām par paaugstinātiem procentiem, proti, par tādiem procentiem, kādus diktē tirgus situācija. Parasti šādi bezprocentu kredīti jeb aizdevumi tiek piešķirti bez izsoles vai konkursa, tātad pilnīgi slepeni. Ir arī gadījumi, kad šie bezprocentu kredīti vai kredīti par pazeminātiem procentiem, vai aizdevumi tiek piešķirti attiecīgajam darbiniekam, kas strādā valsts vai pašvaldības institūcijā, kura kredītu piešķir. Bez tam jānorāda, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ar kredītdarbību drīkst nodarboties tikai specializētas institūcijas, proti, komercbankas.

Otrs izšķērdēšanas veids ir garantiju došana trešajām personām, garantējot to aizņēmumus komercbankās. To veic valsts un pašvaldības institūcijas. Garantiju došanas mehānisms un motīvi ir tādi paši kā iepriekšējam izšķērdēšanas veidam. Šajā gadījumā, godātie kolēģi, riskam zaudēt tiek pakļauta valsts vai pašvaldības nauda, kuru var zaudēt, ja kredīta ņēmējs kredītu neatdotu.

Lai novērstu šāda veida valsts vai pašvaldības naudas izšķērdēšanu, likumprojekta 4.pantā ir noteikts, ka pašvaldībām valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitāla daļas atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, ir aizliegts piešķirt kredītus, izsniegt jebkāda veida aizdevumus vai dot garantijas. Savukārt 4.panta otrā un trešā daļa nosaka divus izņēmumus, uz kuriem neattiecas šis ierobežojums. Tātad šie noteikumi neattiecas uz likumā noteiktajā kārtībā izveidotajām valsts vai pašvaldību kredītiestādēm. Šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad pašvaldību domes (padomes) dod garantijas likumā noteiktajā kārtībā.

Godātie kolēģi! Pirms diviem mēnešiem mēs pieņēmām speciālo likumu, ar kuru ir noteikta šī speciālā kārtība. Es gribētu teikt, ka šo likumprojektu gan daļā par kredītu došanu un aizņēmumu došanu, gan kopumā pilnībā atbalsta Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše.

Trešais izšķērdēšanas veids ir valsts vai pašvaldības mantas nodošana bez atlīdzības lietošanā citām personām. Šo darbību rezultātā valsts vai pašvaldību kasē neienāk ievērojamas naudas summas. Bezatlīdzības lietošanā tiek nodotas visādas mantas, sākot ar varbūt ne pārāk vērtīgām mantām, kā, piemēram, sadzīves tehniku, un beidzot ar automašīnām, vasarnīcām un citām ievērojamām vērtībām. Jāsaka, ka ne reti, faktiski nevarētu teikt, ka ne reti, bet ir gadījumi, kad šāda veida valsts vai pašvaldības manta, kas nodota bezatlīdzības lietošanā, faktiski tiek dota ar mērķi slēpt kukuļdošanu. Faktiski tā ir attiecīgās personas uzpirkšana. Lai novērstu šādu izšķērdēšanas veidu, likumprojekta 5.pants aizliedz vienas valsts vai pašvaldības institūcijas mantu nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā, izņemot četrus gadījumus. Kuri ir šie gadījumi, godātie kolēģi, jūs varat iepazīties, izlasot attiecīgo pantu.

Ceturtais izšķērdēšanas veids ir valsts vai pašvaldības mantas nodošana lietošanā citai valsts vai pašvaldības institūcijai, izmantojot trešās personas starpniecību. Tas nav šobrīd pārāk izplatīts izšķērdēšanas veids, tomēr ir atsevišķi gadījumi, kad tas nes ļoti lielus zaudējumus. Kāds ir šīs izšķērdēšanas mehānisms? Ļoti vienkāršs. Piemēram, kāda valsts vai pašvaldības institūcija sev nevajadzīgo mantu nenodod vis tieši citas valsts vai pašvaldības institūcijas lietošanā, bet nodod kādai starpnieku struktūrai. Savukārt šī nodošana starpnieku struktūrai notiek bez izsoles, bez atklāta konkursa, par pazeminātu cenu un bez tam ar tiesībām nodot apakšnomā. Tādējādi šī starpnieku struktūra šo mantu nodod ne tik vien komercstruktūrām, kas būtu dabīgi, ja tā apsaimnieko šo mantu, bet nodod šo mantu — un tas ir pats absurdākais — citai valsts vai pašvaldības institūcijai. Tā rezultātā viena valsts vai pašvaldības institūcija, kurai šī manta ir lieka, negūst ienākumus, savukārt cita valsts vai pašvaldības institūcija vai iestāde ir spiesta maksāt nomas maksu par tirgus cenām. Tātad, lai nepieļautu šāda veida izšķērdēšanu, likumprojekta 6.pants nosaka, ka šāda veida starpniecība ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad starpnieku struktūra nomas tiesības ir ieguvusi publiskā izsolē. Tātad šajā gadījumā ir ievērots dabiskais tirgus princips.

Piektais izšķērdēšanas veids ir tāds, ka valsts vai pašvaldības manta tiek atsavināta par apzināti pazeminātu cenu. Arī šajā gadījumā izpildes mehānisms un motīvi ir tie paši, tādēļ pie tā es tuvāk nepakavēšos. Likumprojekta 7.pants nosaka aizliegumu atsavināt valsts vai pašvaldības mantu par acīm redzami pazeminātu cenu, izņemot gadījumus kad valsts vai pašvaldības mantu atsavina publiskā izsolē.

Godātie kolēģi, šajā un citos antikorupcijas likumos, kurus izstrādā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, mēs vairāk domājam nevis par to, lai ierobežotu kādas finansiālas vai saimnieciskas darbības, ierobežotu valsts vai pašvaldību amatpersonu tiesības piedalīties saimnieciskajā darbībā, bet gan maksimāli iestrādājam atklātu izsoļu un atklātu konkursu principu, šo atklātuma principu citos veidos. Un arī šajā likumā mēs cenšamies šo principu maksimāli ievērot. Otrs gadījums, kad valsts vai pašvaldības mantu ir atļauts atsavināt par pazeminātu cenu, ir tas, kad valsts mantu atsavina pašvaldībai, trešais — kad valsts iestāde atsavina valsts mantu citai valsts iestādei, ceturtais gadījums — kad pašvaldības mantu tās iestāde atsavina citai attiecīgās pašvaldības iestādei.

Sestais izšķērdēšanas veids ir tāds, ka valsts vai pašvaldības manta tiek ieķīlāta, ņemot kredītus savām vajadzībām, pie tam šī ieķīlāšana tiek veikta tādējādi, ka nauda, kas iegūta ieķīlāšanas rezultātā, tiek izmantota, nevis lai nodrošinātu attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas funkciju izpildi, bet tiek "apēsta", ja tā varētu teikt, izmaksāta algās. Pie tam ieķīlāšana notiek lielā slepenībā. It īpaši bīstami ir tas, ka ir gadījumi, kad tiek ieķīlāta tāda manta, kas nepieciešama valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pamatfunkciju veikšanai. Ir gadījumi, kad tiek ieķīlātas vai iecerēts ieķīlāt, piemēram, arhīva ēkas, ir gadījumi, kad pašvaldības ieķīlā tās ēkas, kuras šobrīd lieto valsts pārvaldes institūcijas un kuras ir nepieciešamas svarīgu valsts uzdevumu veikšanai, nepieciešamas, lai nodrošinātu šo uzdevumu veikšanu. Arī šajos gadījumos dažkārt šī manta tiek ieķīlāta par zemu cenu. Attiecīgais uzņēmums tiek tīši novests līdz bankrotam, parāds netiek atdots un šī vērtīgā manta, ja tā varētu teikt, "par sviestmaizi" tiek atdota attiecīgajam ķīlas ņēmējam. Lai šāda veida izšķērdēšanu nepieļautu, likumprojekta 8.pants nosaka, ka aizliegts ieķīlāt valsts iestāžu valdījumā esošu mantu, turklāt valsts uzņēmumu mantu, uzņēmējsabiedrību mantu, kurās valsts kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus vai arī valsts un pašvaldību kapitāla daļu kopsumma pārsniedz 50 procentus, atļauts ieķīlāt tikai ar finansu ministra atļauju. Pašvaldībām savukārt ir atļauts ieķīlāt tikai to īpašumu, kas nav nepieciešams pašvaldības pastāvīgo funkciju realizēšanai. Turklāt ieķīlāšana notiek tikai ar attiecīgās domes (padomes) lēmumu.

Un pēdējais izšķērdēšanas veids ir, ja tā varētu teikt, bezatbildīga valsts vai pašvaldību finansu līdzekļu dāvināšana, proti, sponsorēšana, kas, jāsaka, ir ļoti plaši izplatīta pēdējos gados. Es gribētu, godātie kolēģi, uzsvērt, ka ne visos gadījumos, un, paldies Dievam, vairākumā gadījumu, šī sponsorēšana nebūtu vērtējama kā izšķērdēšana. Jau daudzas valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi tomēr godprātīgi izmanto šo iespēju sponsorēt dažādus kultūras, mākslas un zinātnes pasākumus. Tomēr ir diezgan bieži tādi gadījumi, kad šīs tiesības tiek izmantotas ļaunprātīgi.

Sevišķi bīstama, manuprāt, kolēģi, ir tāda situācija, kad attiecīgais valsts vai pašvaldības uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība ir parādā valsts budžetam par nesamaksātiem nodokļiem vai arī attiecīgais valsts uzņēmums, piemēram, kāds lauksaimniecības pārstrādes uzņēmums, ir parādā zemniekiem par nodoto produkciju, bet tajā pašā laikā parādnieks, šis uzņēmums, kurš ir parādā, nodarbojas ar finansu līdzekļu dāvināšanu, sākot ar dažādām kultūras iestādēm un beidzot ar politiskajām partijām.

Tādēļ, lai nepieļautu šādu nelietderīgu valsts un pašvaldību finansu līdzekļu izšķērdēšanu, likumprojekta 9.pantā ir noteikts, ka finansu līdzekļus vai mantu var dāvināt vai ziedot tikai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības vai veselības aizsardzības veicināšanai, turklāt dāvināt vai ziedot ir atļauts tikai tad, ja dāvināšanas brīdī attiecīgais uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas, vai arī pret attiecīgo uzņēmumu tiesvedībai nav prasību par parāda piedziņu. Manuprāt, tā ir obligāta prasība, kas būtu jāievēro jebkuram uzņēmumam, tajā skaitā arī privātstruktūrai, ja attiecīgās uzņēmējsabiedrības vadība saimnieko lietderīgi un mērķtiecīgi. Tomēr dzīvē tā tas nenotiek.

Otrais sponsorēšanas noteikums ir tas, ka gadījumos, kad dāvinājuma summa nepārsniedz 500 latu, lēmumu par naudas līdzekļu dāvināšanu pieņem attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības vadītājs. Ja summa pārsniedz 500 latu, to drīkst piešķirt tikai ar finansu ministra atļauju gadījumā, ja dāvina valsts uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība. Savukārt, ja dāvina pašvaldības uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, tad lēmumu šajā gadījumā pieņem attiecīgā dome vai padome.

Trešais noteikums, kas gadījumā, ja šo likumu pieņemtu, būtu jāievēro, dāvinot valsts vai pašvaldību naudu, ir šāds: ja dāvinājuma summa pārsniedz 500 latu, tad dāvināt drīkst, tikai noslēdzot ar dāvinājuma saņēmēju rakstveida līgumu. Pie tam dāvinājuma līgumā jāparedz ziedojuma mērķis un dāvinātāja tiesības piedzīt no dāvinājuma saņēmēja finansu līdzekļus gadījumā, ja dāvinājums netiek izmantots līgumā paredzētajiem mērķiem vai arī ir pieļauti citi līguma noteikumu pārkāpumi.

Ceturtais nosacījums sponsorēšanai ir 13.pantā, kas nodrošina sabiedrībai tiesības iepazīties ar sponsorēšanas gadījumiem. Šis pants nosaka, ka ar valsts vai pašvaldību institūciju noslēgtajiem dāvinājuma(ziedojuma) līgumiem, kā arī citu informāciju par dāvinājumiem(ziedojumiem), kas izdarīti šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības iepazīties jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kā arī masu informācijas līdzekļu žurnālistam.

Likumprojekta 14.pants nosaka, ka par likuma nosacījumu izpildi atbild attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs. Es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, ka šobrīd spēkā ir disciplinārsodu likums - Darba likumu kodekss, kas paredz tikai disciplināratbildību. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iecerējusi papildināt Kriminālkodeksu ar attiecīgiem pantiem, kas paredzēs arī par atsevišķiem šā likuma noteikumu pārkāpumiem kriminālatbildību.

Kādus secinājumus, godātie kolēģi, varētu izdarīt no teiktā? Pirmkārt, to, ka šis piedāvātais likumprojekts paredz tikai, ja tā varētu teikt, administratīvus pasākumus, lai novērstu šo nevēlamo parādību, ko sauc par valsts un pašvaldības mantas izšķērdēšanu. Proti, galvenais tomēr būtu veikt attiecīgus sociāli ekonomiskus pasākumus, lai tiktu pēc iespējas īsākā laika periodā privatizēti attiecīgie valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Bez tam es gribētu jūs informēt, ka šā likumprojekta izstrādāšanā piedalījās Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles, Kriminoloģisko pētījumu centra, Valsts reformu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Pozitīvu atzinumu par šo likumprojektu rakstveidā mēs esam saņēmuši no Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Bankas prezidenta, Valsts īpašuma fonda, Valsts kontroles, Iekšlietu ministrijas un Finansu ministrijas. 4.aprīlī šo likumprojektu izvērtēja Saeimas Budžeta un finansu komisija. Arī šīs komisijas atzinums bija pozitīvs, un šo lēmumu tā pieņēma vienbalsīgi.

Godātie kolēģi! Es aicinātu šodien pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi! Es aicinātu priekšlikumus par likumprojektu iesniegt līdz 12.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Jūsu priekšlikums ir akceptēts.

 

Nākamais jautājums - likumprojekts "Par bāriņtiesām". Pirmais lasījums. Ruta Marjaša - Juridiskās komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

R.Marjaša

(LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatījusi tai kā atbildīgajai nodoto likumprojektu "Par bāriņtiesām", dokuments nr.858, konstatēja, ka Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ietvertā pamatdoma ir atbalstāma, bet, neskatoties uz to, tā redakcijā bija tādi trūkumi, ka Juridiskā komisija izstrādāja savu alternatīvo likumprojektu, tas ir dokuments nr.361. Pie tam pie alternatīvā likumprojekta strādāja arī Ministru kabineta, tas ir, Tieslietu ministrijas juristi, un man ir pamats domāt, ka Ministru kabinets neuztur savu projektu. Šeit zālē ir Tieslietu ministrijas pārstāve Slaidiņas kundze.

Sēdes vadītājs. Ko mēs tālāk darīsim?

R.Marjaša.

Es varu referēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Marjaša.

Cienījamie kolēģi! Vispār, jā, man jāsaka, ka es ar lielu gandarījumu ceļu jums priekšā šo likumprojektu, jo šodien ir jubileja - divus mēnešus šis likumprojekts stāv mums dienas kārtībā, bet mums nav bijis laika viņu izskatīt. Mums katrreiz rodas ļoti aktuāli jautājumi, kuri bremzē pat tik nozīmīga likuma izskatīšanu un pieņemšanu kā likums "Par bāriņtiesām". Es domāju, jums nebūs nekas jauns, ja es jums pateikšu un atgādināšu, ka mums šodien ir diemžēl vēl liels skaits nelabvēlīgo ģimeņu, nepilngadīgo personu izdarīto noziegumu, ir bērnu klaiņošana, ubagošana un tamlīdzīgas nevēlamas parādības. Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma ģimeņu tiesību daļas 18.pantu līdz bāriņtiesu atjaunošanai to funkcijas pagaidām izpilda pašvaldības, bet, kā rāda prakse, gan pieredzes, gan izpratnes trūkuma, gan darbinieku trūkuma dēļ pašvaldības bieži vien nav spējīgas pilnā apjomā pildīt šīs Civillikuma prasības. Tādēļ liela daļa pārkāpumu protokolu nokļūst tiesā, un tiesā ir liels darba apjoms, tādēļ šīs lietas savlaicīgi netiek izskatītas. Mēs esam saņēmuši atsauksmi par mūsu alternatīvo projektu arī no Latvijas Pašvaldību savienības, kas atzinīgi novērtē šo mūsu alternatīvo projektu un steidzina Saeimu pieņemt šo likumu. Likumprojekts ir saskaņots ar Civillikumu, jau runājot par pašu bāriņtiesu vai pagasttiesu nosaukumu. Jūs redzat — likuma nosaukums ir bāriņtiesu un pagasttiesu likums. Saskaņā ar Civillikumu pagasttiesā var sastādīt testamentu, apliecināt darījumus, pagasttiesa palīdz iedzīvotājiem kārtot mantojuma lietas un vienlaikus tā lauku apvidū veic bāriņtiesas funkciju, tas ir, bērnu tiesību aizstāvību. Likumprojekti detalizēti reglamentē bāriņtiesas un pagasttiesas statusu. Tā ir aizbildnības un aizgādnības iestāde. Reglamentē arī to izveidošanas kārtību. Bāriņtiesas un pagasttiesas sastāvā ir jābūt vismaz trīs locekļiem, jo tāds ir likumprojektā paredzētais kvorums. Likumprojektā ir paredzēts, ka vienā pilsētā var izveidot vairākas bāriņtiesas un vairāki pagasti var izveidot vienu pagasttiesu. Likumprojekts nosaka bāriņtiesu un pagasttiesu locekļu kandidātiem izvirzāmās prasības, proti, vismaz 25 gadu vecumu, valsts valodas prasmi, pēc iespējas pedagoģisko vai juridisko izglītību, kā arī nosaka, kādas personas nevar tikt ievēlētas, — tādas, kas ir sodītas, pašas ir aizgādnībā, kam ar tiesas spriedumu izbeigta vecāku vara vai pārtraukta vecāku vara. Likumprojektā ir reglamentēta bāriņtiesu un pagasttiesu uzraudzība no valsts iestāžu puses. Attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzību šādas uzraudzības tiesības paredzētas Izglītības ministrijai, bet attiecībā uz aizbildnības (aizgādnības) jautājumiem — Labklājības ministrijai. Attiecībā uz testamentiem, darījumu apliecināšanu un mantojuma lietu kārtošanu pagasttiesu darbības likumības uzraudzību veic tiesas, izskatot konkrētas lietas. Likumprojektā detalizēti uzskaitīta bāriņtiesu kompetence. Tajā ietilpst: uzdevums izšķirt vecāku domstarpības bērnu un vecāku personiskajās attiecībās, proti, teiksim, naida gadījumos, ja ir domstarpības par uzvārdu, par šķirto vecāku satikšanos ar bērniem un tā tālāk.

Otrais. Aizstāvēt bērnu personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām, tai skaitā atļauja stāties laulībā pirms 18 gadiem. Bērna mantojuma tiesību nodrošināšana, kad miris viens no vecākiem, vecāku rīcības uzraudzīšana, tiem rīkojoties ar bērna mantu.

Trešais. Nodarboties ar nelabvēlīgajām ģimenēm. Ierosināt tiesā lietas par vecāku varas izbeigšanu, vecāku varas pārtraukšanu un bērnu izņemšanu ārkārtējās situācijās.

Ceturtais. Iecelt aizbildņus bāreņiem vai bez vecākiem palikušajiem bērniem un uzraudzīt to rīcību.

Piektais. Kārtot adopcijas lietas.

Bāriņtiesu pienākums ir iecelt aizgādņus personām un viņu mantai, ja tiesa pieņēmusi spriedumu par aizgādnības nodibināšanu. Tās ir rīcības nespējīgās personas, bezvēsts promesošie un tamlīdzīgi. Saskaņā ar likumprojektu pagasttiesās taisa testamentus, izdara darījumus un citus apliecinājumus. Likumprojekta atsevišķās nodaļās ir detalizēti noteikts, kā šis darbs bāriņtiesās un pagasttiesās veicams. Tomēr, lai šīs darbības tiesiskais nodrošinājums būtu pilnīgs, likumprojektā ir paredzēts, ka Ministru kabinets izdod bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumus, kā arī adopcijas noteikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates! Inese Birzniece, "Latvijas ceļa" deputāte! Pēc tam - Tupešu Jānis.

I.Birzniece

(LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi es gribu Cilvēktiesību komisijas vārdā izteikt atzinumu, jo mēs esam jau ilgāk nekā pusotru gadu mēģinājuši izsekot bērnu tiesību aizsardzības problēmām un vienmēr dzirdējuši, ka trūkst šo ļoti svarīgo, vajadzīgo likumprojektu par bāriņtiesām. Mēs ļoti apsveicam, ka bija iesniegts no Tieslietu ministrijas, no valdības puses, no Ministru kabineta puses likumprojekts, bet, kad mēs izskatījām šo likumprojektu, mēs redzējām, ka tas nebija likums tikai par bāreņiem un nebija īsta tiesa.

Un es ļoti gribētu mūsu Cilvēktiesību komisijas vārdā apsveikt Juridisko komisiju un pateikties tai par lielisko darbu, kas tika ieguldīts, lai tiešām pārrakstītu un tiešām sakārtotu un uzrakstītu, es uzskatu, ļoti kvalitatīvu likumprojektu par bāriņtiesām, un pagasttiesām. Es ceru, ka mēs varēsim to ātrāk pieņemt, lai tas atkal būtu turpinājums un pilnveidotu mūsu tiesu reformas gaitu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ā.Tupesis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti un deputātes! Visnotaļ ļoti atbalstot šo alternatīvo likumprojektu, kuru iesniegusi Juridiskā komisija, es gribētu tikai vērst jūsu uzmanību uz šī likumprojekta nosaukumu. Es runāju šeit, jo es jau reiz runāju Juridiskā komisijā, bet mans ieteikums nav ņemts vērā. Proti, ja mēs runājam par bāriņtiesām un pagasttiesām, šī likuma nosaukums neatbilst likuma saturam. Es esmu pārbaudījis to ar jauniem cilvēkiem un veciem cilvēkiem. Proti, ja mēs ieskatāmies kaut vai 1.pantā - bāriņtiesa ir pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādniecības iestāde. Tātad runa nav par bāreņiem, tā varētu būt arī par bāreņiem, bet šeit ir runa par visiem bērniem. Un to, protams, arī pastiprina 13.pants, kur ir runa vispār par ģimenēm, kurās nav pietiekami nodrošināta bērnu attīstība un audzināšana, par sadarbību ar veselības aizsardzību un tā tālāk. Tātad runa šeit ir par ģimenēm vispār ar bērniem, nevis par bāreņiem. Ja mēs runājam par tiesām, tad es gribu citēt 7.pantu, kur ir teikts, ka par bāriņtiesas priekšsēdētāju un tiesas locekļiem var ievēlēt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošus vai strādājošus Latvijas pilsoņus pēc iespējas ar pedagoģisko vai juridisko izglītību. Tātad šīs bāriņtiesas priekšsēdētājs var būt cilvēks ar pedagoģisko izglītību. Tātad šeit nav runa par to, ko mēs parasti domājam ar tiesu, - ar tiesas iestādi. Tātad vēlreiz. Ļoti, ļoti atbalstot šo likumprojektu, es iesniegšu pats ieteikumu šī likumprojekta nosaukuma maiņai, un mans ieteikums būs par bērnu tiesību nodrošināšanu, jo šī frāze jau šeit ir minēta, šajā pašā likumprojektā, un tā tieši arī pasaka šī likumprojekta būtību. Protams, būs jāmaina daži vārdi, nosaukumi arī Civilkodeksā, kur ir bāriņtiesas un pagasttiesas. Paldies, un es ceru, ka arī manus ieteikumus ņems vērā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt? Debates pabeigtas. Mums ir divi likumprojekti. Ministru kabinets atsauc savu likumprojektu. Vai Tupešu Jāņa uzrunu var uzskatīt par atsaukumu? (No zāles: "Jā, jā!") Jā, varam uzskatīt, jo noraidījumu nedzirdam. Līdz ar to balsojam par Juridiskās komisijas alternatīvā likumprojekta "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

R.Marjaša.

Es lūgtu līdz 12.jūnijam, jo ļoti sen jau šis likumprojekts ir jūsu rīcībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Priekšlikums pieņemts. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Vai sekretariātā nav kādi paziņojumi, iesniegumi? Nav. Reģistrēsimies! Imantu Daudišu - Saeimas sekretāru — lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Daudišs

(Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Olafs Brūvers, Ilmārs Dāliņš, Irēna Folkmane, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu nemaldināt Saeimas sekretāru! Nekādas preses konferences nav.

I.Daudišs.

Paldies! Andrejs Krastiņš, Kristiana Lībane, Voldemārs Novakšānovs, Valdis Pavlovskis, Velta Puriņa, Andris Rozentāls, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Alfrēds Žīgurs. Žīgura kungs ir zālē.

Sēdes vadītājs. 31.maija ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Kārtējā sēde notiks rīt, 1.jūnijā. Sēdes sākums pulksten 9.00.