1. jūnija sēde

Kopsavilkums

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumprojektu:

 

- "Medību likums". (r.s.dok.nr.979; z.s.dok.nr.123; 1995.g.p.s.dok. nr.473; nr.473a; nr.473b) Balsojums: 58 par, 0 pret, 4 atturas.

Saeima 2.lasījumā kā steidzamu pieņēma:

- "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju". (z.s. dok. nr.550; nr.550a) Balsojums par steidzamību: 55 par, 1 pret, 2 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 57 par, 6 pret, 6 atturas. Balsojums par 2.lasījumu: 56 par, 1 pret, 7 atturas.

 

Saeimā 2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

- "Būvniecības likums". (z.s.dok.nr.33; nr.403) Balsojums: 60 par, 0 pret, 2 atturas.

- "Par 1992.gada 7.jūlija likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" papildināšanu". (1995.g.p.s.dok.nr.425) Balsojums: 67 par, 0 pret, 6 atturas.

- "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par humāno palīdzību"". (1994.g.r.s.dok.nr.1106; 1995.g.p.s.dok.nr.429) Balsojums: 62 par, 1 pret, 1 atturas.

- "Par pārvadājumiem ar autotransportu". (1995.g.p.s.dok.nr.432) Balsojums: 65 par, 0 pret, 0 atturas.

 

Saeima 1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

 

- "Par starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu". (z.s.dok.nr.275; 1995.g.p.s.dok.nr.477) Balsojums: 73 par, 0 pret, 1 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". (z.s.dok.nr.271; nr.369) Balsojums: 57 par, 0 pret, 1 atturas.

- "Repatriācijas likums". (1995.g.z.s.dok.nr.376) Balsojums: 77 par, 0 pret, 2 atturas.

- "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par cukuru"". (z.s.dok.nr.302; nr.398) Balsojums: 51 par, 0 pret, 1 atturas.

- "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu". (z.s.dok.nr.200; 1995.g.p.s.dok.nr.408) Balsojums: 65 par, 0 pret, 1 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par Valsts aizsardzību"". (z.s.dok.nr.327; 1995.g.p.s.dok.nr.412) Balsojums: 68 par, 0 pret, 3 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". (z.s.dok.nr.426) Balsojums: 47 par, 18 pret, 15 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". (z.s. dok. nr.207; 1995.g.p.s.dok.nr.468) Balsojums: 47 par, 5 pret, 12 atturas.

Saeima komisijām nodeva likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"". (z.s.dok.nr.551; nr.551a) Nodots Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

- "Par Rīgas ekonomikas augstskolu". (1995.g.p.s.dok.nr.558; nr.558a) Nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

- "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"". (1995.g.p.s.dok.nr.561; nr.561a) Nodots Cilvēktiesību komisijai un Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

 

Saeima pieņēma šādus lēmumus:

 

- "Par izmaiņām Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāvā". (p.s.dok.nr.556)

- "Par uzticības izteikšanu valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai". (p.s.dok.nr.574; nr.574a) Balsojums: 67 par, 0 pret, 1 atturas.

Saeima izskatīja šādus patstāvīgos priekšlikumus:

- "Par pilsonības piešķiršanu Nikolajam Samodurovam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (p.s.dok.nr.562) Balsojums: 54 par, 7 pret, 7 atturas.

- "Par pilsonības piešķiršanu Rafi Haradžanjanam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (p.s.dok.nr.562) Balsojums: 59 par, 2 pret, 1 atturas.

- "Par likumprojekta "Par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem" 2.lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 1.jūnijam". (p.s.dok.nr.467; nr.467a) Balsojums: 70 par, 2 pret, 3 atturas.

 

Atbildes uz jautājumiem:

 

- Saeima noklausījās rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministra R.Jonīša atbildi uz Saeimas deputātu L.Staša, J.Lucāna, J.Zaščerinska, V.E.Breša, K.Jurkovska un E.Kides jautājumiem sakarā ar Unibankas privatizāciju. (p.s.dok.nr.508; nr.508a) Balsojums: 33 par, 20 pret, 19 atturas.

- Saeima noklausījās kultūras ministra J.Dripes atbildi uz Saeimas deputātu O.Kostandas, J.Kušneres, A.Saulīša, R.Milberga un J.Sinkas jautājumiem par Muzikālo teātru aktieru skolu (p.s.dok.nr.546; nr.546a)

 

Deputātu jautājumi:

 

- Saeima noklausījās un nodeva deputātu A.Berķa, G.Bērziņa, M.Ā.Kalniņa, Z. Tomiņa un J.Kokina jautājumu Ministru prezidentam M.Gailim un labklājības ministram A.Bērziņam par Valsts sociālās apdrošināšanas fonda rīkoto konkursu par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu Latvijā. (p.s.dok.nr.573)

- Saeima noklausījās un nodeva deputātu J.Zīgerista, O.Kostandas, J.Kušneres, A.Saulīša un R.Milberga jautājumus Ministru prezidentam M.Gailim par "Banku Baltija".

Anita Martinsone, Saeimas ziņu dienests

 

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! 1.jūnija sēdi paziņoju par atklātu! Par sēdes darba kārtību. Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus. Vispirms - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījums likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" kā ceturtās sadaļas pirmo jautājumu pēc darba kārtības 6.punkta. Tālāk vēl lūdz atzīt par steidzamu šo likumprojektu un, pēc pirmā lasījuma izskatīt otrajā. Kā saprotat, tas ir pēc tam, kad iekļauts un pēc tam, kad ir izskatīts pirmajā lasījumā. Vai deputātiem pret iekļaušanu darba kārtībā nav iebilžu? Nav. Pieņemts šis priekšlikums.

Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1.jūnija sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: lēmuma projektu "Par pilsonības piešķiršanu Nikolajam Samodurovam par īpašiem nopelniem Latvijas labā" un lēmuma projektu "Par pilsonības piešķiršanu Rafi Haradžanjanam par īpašiem nopelniem Latvijas labā" izskatīt pēc trešās sadaļas "Par izmaiņām komisiju sastāvā". Nav iebilžu deputātiem? Priekšlikums pieņemts.

Tālāk. Ministru prezidents Māris Gailis raksta Saeimai: "Paziņoju, ka esmu aicinājis valsts ieņēmumu valsts ministres pienākumus veikt Aiju Poču. Lūdzu Saeimu izteikt uzticību Aijai Počai šā gada 1.jūnija Saeimas sēdē." Tātad ir vajadzīgs lēmuma projekts, bet tagad mēs apspriežam iekļaušanu darba kārtībā. Vai pret iekļaušanu darba kārtībā nav iebilžu deputātiem? Nav acīmredzot, tad iekļaujam pēc dienas kārtības 6.punkta. Tā kā tur jau divi jautājumi ir iekļauti, tad pēc šiem jautājumiem, kurus mēs nupat iekļāvām. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts. Par darba kārtību vēl ir kādi priekšlikumi, kurus Prezidijs nav izskatījis un nav ziņojis Saeimai? Nav. Tad sākam izskatīt darba kārtību.

 

Pirmais jautājums, pirmā sadaļa - Prezidija ziņojumi. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"". Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Par Saeimas Prezidija atzinumu ir deputātiem iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Rīgas ekonomikas augstskolu". Iesniedz deputāti Kehris, Vaivads, Sinka, Rozentāls, Ābiķis, Kiršteins. Par Saeimas Prezidija atzinumu deputātiem ir iebildes? Citu priekšlikumu arī nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu"". Iesniedz Cilvēktiesību komisija. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām tāda likuma vispār nav. Ir par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu, tā ir viena lieta. Otra lieta - tas ir Juridiskās komisijas likums, un es lūdzu nozīmēt Juridisko komisiju par atbildīgo.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai ir vēl kādas piebildes un citi ierosinājumi? Šī situācija atkārtojas diemžēl visai bieži, kad kolēģi iesniedz likumprojektus neprecīziem ierakstiem, atsaucoties uz likuma nosaukumu, kuru viņi vēlas grozīt. Bet tad, kad šis jautājums tiek lemts Prezidijā, Prezidijam nav tiesību lemt pēc sava prāta, kā būtu jāskan šim likumprojektam, tā atbilstību pieņemtajiem likumiem. Tāpēc mēs līdz šim neesam grozījuši, bet atstājuši tā, kā iesnieguši deputāti vai komisijas. Šoreiz komisija, tāpēc jūs varat lemt, vai tas ir iemesls, lai neizskatītu, tālāk nenodotu izskatīšanai komisijai, vai arī pirmajā lasījumā šī kļūda tiks labota un tiks ievērota atbilstība likumam, kurš ir pieņemts un kuru grib komisija grozīt. Bet tagad priekšlikums ir papildināt ar Juridisko komisiju. Vai nav iebilžu, ja mēs tagad grozām arī nosaukumu? Pret likumprojekta nosaukumu "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" komisijai nav iebilžu? Nav iebilžu. Papildinām ar Juridisko komisiju. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Līdz ar to mēs šo likumprojektu nododam Cilvēktiesību komisijai un Juridiskajai komisijai un nosakām, ka Cilvēktiesību komisija... (No zāles: "Atbildīgā - Juridiskā!") Tikai Juridiskajai? Es atvainojos, nodot Cilvēktiesību komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā.

 

Atbildes uz jautājumiem.

Latvijas Republikas ekonomikas ministra J.Zvanītāja atbilde uz Saeimas deputātu Staša, Lucāna, Zaščerinska, Breša, Jurkovska un Kides jautājumu sakarā ar Unibankas privatizāciju. Lūdzu, Raimonds Jonītis!

R.Jonītis

(rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es gribētu runāt pašreizējā brīdī par procedūru šai atbildei uz jautājumu. Sakarā ar to, ka bija lūgts gan mutiski, gan rakstiski iesniegt un tīri tehniski nav sakopēts pietiekošs skaits šīs atbildes, varētu šo atbildi sniegt pēc apmēram 20 minūtēm, pārceļot to par kādu jautājumu uz priekšu jeb faktiski izskatīt uzreiz pēc amatpersonu apstiprināšanas.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā kā deputāti lūdza atbildi dot rakstiski un mutiski, pēc tam, kad būs šī rakstiskā atbilde izdalīta deputātiem, tad arī lemsim, kurā brīdī noklausīties atbildi.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kušneres, Saulīša, Milberga, un Sinkas jautājumu par Muzikālo teātru aktieru skolu. Lūdzu, ministrs Dripe!

J.Dripe

(kultūras ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītās deputātes, godātie deputāti! Ministru prezidents Māris Gailis ir saņēmis deputātu pieprasījumu par Muzikālo teātru aktieru skolu Ziemeļu rajonā un jūs esat saņēmuši arī atbildi ar daudziem pielikumiem, kuru esmu parakstījis, šobrīd pildot arī Izglītības un zinātnes ministra pienākumus. Īsumā paskaidrošu, ka šī konflikta pamatā ir telpu jautājums. Kramiņa kungam, kurš vada šo skolu, kas nenoliedzami ir interesanta no bērnu jaunrades viedokļa, ir vairākkārt piedāvātas citas telpas, no kurām minētais kungs ir atsacījies, pastāvot uz to, ka Sarkandaugavas ielā 24 būtu tā īstākā vieta šādas skolas darbībai. Tajā pašā laikā paskaidroju, ka ir noteikts konflikts starp tur esošo bērnu jaunrades klubu "Laimīte" un šo Muzikālo teātru aktieru skolu. Pirmā iestāde ir pašvaldības kultūras iestāde un eksistē, otrā iestāde pagaidām nav saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas licenci tieši tā apstākļa dēļ, ka tai nav pastāvīgu telpu un ir konfliktsituācija. Licences pieprasījums ir iesniegts vairākkārt, dokumenti, kā apgalvo Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, ir diemžēl bijuši nepilnīgi un šajā sakarā ir arī atteikums licences izsniegšanai. Kā jau minēju, pamatā te ir telpu jautājums, otrkārt, arī nenoformētie licences dokumenti, kas saistīti ar nolikumu par skolu, ar mācību plāniem un tā tālāk. Es domāju, ka konfliktu varētu atrisināt, ja Ziemeļu rajons uz vienošanās pamata ar Kramiņa kungu pieņemtu lēmumu par noteiktu telpu iedalīšanu, tad nebūtu problēmu Izglītības un zinātnes ministrijai izsniegt licenci šīs skolas darbībai un tādējādi konfliktu varētu atrisināt. Jums izsniegtajā atbildē ir ļoti daudzi pielikumi, kas rāda to ainu. Būtībā tā ir ļoti parasta konfliktsituācija, kur nevar vienoties par telpām. Līdz ar to velkas jau kopš 1992.gada šī nenoteiktā situācija. Vai būtu deputātu kungiem jautājumi šajā sakarā?

Sēdes vadītājs. Jautājumi nav iesniegti. Es šeit domāju - nevis jautājumi, kurus jums uzdot, bet desmit deputātu paraksts, lai atklātu debates par jūsu atbildi, un Kārtības rullis neparedz jums, referentam, uzdot jautājumus. Tagad jūs esat atbildējis. Paldies!

J.Dripe.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Saeimas sekretār Imant Daudiš, nolasiet jautājumu!

J.Daudišs

(Saeimas sekretārs). Deputātu jautājums Ministru prezidentam M.Gaiļa kungam, labklājības ministram A.Bērziņa kungam. "Ir beidzies Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda rīkotais konkurss par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu Latvijā. Latvijas rietumu rajonos šīs tiesības ieguvusi Rīgas komercbanka. Latvijas austrumu daļā turpmāk saimniekos Latvijas Tranzītu banka. Igaunijas pierobežas rajoni, tas ir, 25 procenti no piegāžu apjoma, atstāti "Latvijas pastam", kurš pensiju un pabalstu izmaksāšanu veiks sadarbībā ar Latvijas Zemes banku un Latvijas Universālo banku. Līdz šim "Latvijas pasts" piegādāja vairāk par 70 procentiem no visa pensiju un pabalstu apjoma. No ļoti neskaidri formulētā konkursa nolikuma var secināt, ka konkursa rīkotāji gribējuši uzlabot naudas līdzekļu glabāšanas un piegādes drošību un to izmantošanas efektivitāti. Otrs mērķis - izveidot vienotu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas informācijas tīklu, ar uzlabotu apkalpošanas servisu sniegt pensionāriem papildpakalpojumus. Jau konkursa laikā Ministru kabineta speciālisti konstatēja, ka apjomīgais valsts pasūtījums aptuveni 3 miljonu latu vērtībā tiks izvietots, balstoties uz nepilnīgu un nekvalitatīvu nolikumu, ka konkursa gaitā netiek noskaidroti pat galvenie kritēriji, pensiju un pabalstu izmaksas reālā metodika un konkursa dalībnieku piedāvātie piegādes tarifi. Diemžēl arī konkursa nākošajā kārtā ekspertu minētie trūkumi, mūsuprāt, nav novērsti. Apstiprinot konkursa rezultātus, Ministru kabinets nav izskaidrojis, uz kādiem apsvērumiem balstīts pieņemtais lēmums. Nav skaidrs, kāpēc "Latvijas pasts" un tā partneres - "Latvijas Zemes banka" un "Latvijas Universālā banka", kas piedāvājuši mazākos izcenojumus, - ieguvuši vismazāko piegāžu daļu. Nav saprotams, kā konkursā deklarētais mērķis - izveidot vienotu valsts sociālās apdrošināšanas informācijas tīklu - sader kopā ar lēmumu nodot Latvijas teritoriju trīs dažādiem piegādātājiem. Nav arī skaidrs, kāpēc pašreiz izteikti nestabilajā situācijā, kad sākusies banku krīze, valdība ir nolēmusi apmēram 2 miljonu latu valsts pasūtījumu izvietot komercbankās, atņemot šo summu valsts uzņēmumam "Latvijas pasts", kurš šāda darījuma rezultātā zaudē 20,6 procentus no kopējiem ieņēmumiem un turpmāk būs jāuztur no valsts budžeta līdzekļiem.

Lūdzam Ministru prezidentu M.Gaiļa kungu, labklājības ministru A.Bērziņa kungu atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kādi bija katra konkursa dalībnieka piedāvājumi un to reālās nodrošināšanas iespējas?

2. Kādi bija konkursā iesniegtie ekonomiskie pamatojumi, un kā tie tika vērtēti, nosakot konkursa uzvarētājus?

3. Kā turpmāk darbosies valsts infrastruktūra un "Latvijas pasts", kas šī darījuma rezultātā zaudē ievērojamu ienākumu daļu?

4. Vai, izvērtējot konkursā iesniegtos priekšlikumus, ir pietiekami ievērotas valsts intereses kopumā? Vai, iegūstot vienā valsts struktūrā, neradīsies zaudējumi citās valsts struktūrās?

5. Kā tiks nodrošināta konkursa noteikumos paredzētā vienotā sociālās apdrošināšanas tīkla veidošana, strādājot kopā šīm dažādajām struktūrām?

6. Kādus uzlabojumus dos jaunā piegādes sistēma, salīdzinot ar pašreizējo?

Saeimas deputāti Berķis, Gundars Bērziņš, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Tomiņš, Kokins.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikumi runāt? Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis

(LZS). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Galvenie mūsu argumenti jau ir jautājumu ievada daļā. Es vēl tikai gribētu piebilst, ka bez tam, kā mēs norādījām, ka, ja šo pasūtījumu daļu atņem "Latvijas pastam" un atdod dažādām komercbankām, tātad mēs dabūjam vispirms no valsts budžeta līdzekļiem maksāt pasta uzturēšanas izdevumus, jo pasts, kurš ir jau visā Latvijas teritorijā, kuram jāapgādā tālie lauku rajoni, pastāv tikai uz tā pamata, ka viņš pilda visas šās piegādes kopā. Atņemot šo pensiju piegāžu daļu, viņš vairs nevarēs bez valsts palīdzības veikt vēstuļu iznēsāšanu un tā tālāk. Te ir viena būtiska lieta - katrs cenšas sagrābt visas šīs piegādes pilsētās, bet lauku rajoni lai stāv, par tiem nevienam nav bēdas, jo tas, lūk, ir neizdevīgi.

Otra daļa. Šis pasūtījums nemaz nav tik izdevīgs arī valstij. Tas ir slēgts pāri valsts interesēm, un to jau arī laikraksts bija pamanījis un publicējis šos skaitļus. Un tie arī ir redzami, ja mēs salīdzinām un paskatāmies, ko piedāvā "Latvijas pasts" un ko piedāvā citi konkurenti. Tad, lūk, Zemes bankas, "Latvijas pasta" un trešā partnera piedāvātie noteikumi dod iespēju gadījumā, ja tiem uztic pilnīgu pensiju apkalpošanu valstī, paredz, ka vienas pensijas izsniegšana valstij izmaksātu 15 santīmus - Rīgā 12 santīmus, laukos 20, bet vidēji 15 santīmus. Un, ņemot vērā, ka "Latvijas pastā" naudas pārvedumu izsniegšana jau tagad ir modernizēta, pēc trim gadiem šī izmaksa varētu jau noslīdēt līdz 10 santīmiem. Abas pārējās bankas lūgušas atstāt izmaksu tarifus līdzšinējā līmenī - 23 santīmi. Tātad 15 un 23 santīmi.

Sareizinot šos tarifus ar pensiju skaitu, tātad pensionāru skaits ir 624 tūkstoši, bet ikmēneša izmaksājamā summa ir 18,6 miljoni latu, var konstatēt, ka minētā konkursa rezultāta apstiprināšanas gadījumā valsts izdevumi katru mēnesi būs par 50 tūkstošiem latu lielāki, nekā tie būtu, ja uzticētu šo uzdevumu tikai "Latvijas pastam" un partneriem. Un gadā tātad valsts zaudē 600 tūkstošus latu. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Es saprotu, ka vienā gadījumā, protams, te var teikt - lai kādam vienam uzņēmumam nav monopolstāvokļa, lai "Latvijas pasts" tātad ar saviem partneriem nebūtu monopolstāvoklī. Varbūt tāds arguments ir bijis. Bet tādā gadījumā tikpat labi, ja jūs noslēdzat līgumu par dzīvokļa remontu, iznāk, ka jums arī katra istaba jāuztic savam remontētājam. Tādā gadījumā taču ir iespēja pēc kāda laika šos līgumus pārslēgt par jaunu... Ja kāda cita firma piedāvā lētākus tarifus, nu, tad lūdzu, pēc gada izsludiniet jaunu konkursu, dodiet tam, kas tad piedāvā lētākus tarifus, bet šobrīd šos lētākos tarifus ir piedāvājis "Latvijas pasts" ar saviem partneriem. Mēs uzdodam jautājumu tāpēc, ka varbūt ir kādi mums nezināmi argumenti, kas konkursa komisijai bijuši un kas ir pietiekami pārliecinoši, bet pašreiz tie nav redzami un nav saprotami.

 

Sēdes vadītājs. Nākamais ir lēmuma projekts "Par izmaiņām Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāvā". Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja. Lūdzu!

A.Seile

(LNNK). Cienījamā Saeima! Likumā "Par zemes komisijām" ir noteikts, kādas institūcijas sūta savus pārstāvjus uz Centrālo zemes komisiju. Šo pārstāvju saraksts ir apstiprināts ar likumu, bet konkrētos pārstāvjus, konkrētās personas apstiprina Saeima. Un Latvijas Republikas Vides un reģionālās attīstības ministrija iesaka nomainīt savu pārstāvi Jāni Piešiņu ar citu personu - Anitu Liepu, kura strādā šīs ministrijas Būvniecības departamenta dzīvokļu un komunālās celtniecības nodaļā. Jānis Piešiņš ir mainījis savu darbavietu un nestrādā vairs šajā ministrijā, tāpēc šāds ierosinājums ir būtisks, un Tautsaimniecības komisija lūdz apstiprināt šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par piedāvāto Saeimas lēmuma projektu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 61 - par, pret -nav, 3 - atturas. Saeimas lēmums pieņemts.

 

Nākamie jautājumi ir pēc kārtas 43. un 44. - par pilsonības piešķiršanu. Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Jānis Kokins. Lūdzu!

J.Kokins

(LZS). Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Pilsonības likumu izpildes komisija šī gada 23. maijā pēc deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Bukovska, Amerika, Kuprijanovas, Čepāņa, Kažas, Gūtmaņa, Oša un Krištopana ieteikuma izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Latvijas labā Jelgavas rūpnīcas RAF direktoram Samodurova kungam. Komisijas lēmums bija pozitīvs. Pārējie dokumenti - autobiogrāfija un naturalizācijas anketa - jums ir pievienoti lietā un katram ir izsniegti.

Sēdes vadītājs. Godātais komisijas priekšsēdētāj un godātie deputāti! Prezidijs izskatīja vēstules, kuras raksta tie radioklausītāji, kuri klausās sēdes, un viņi aicināja Prezidiju savukārt izteikt tādu ieteikumu komisijas vadītājam, kad viņš ziņo par kandidatūrām , lai īsi ziņo arī par tiem nopelniem, kurus ir ņēmusi komisija vērā, ieteikdama Saeimai piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem. Un tāpēc Prezidijs arī tādu lūgumu izsaka, bet tas ir jūsu ziņā.

J.Kokins

. Vai es drīkstu papildināt?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Kokins

. Komisija, izskatot jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Samodurova kungam, ņēma vērā viņa nopelnus mūsu autorūpniecības attīstībā Jelgavā, jo mūsu rūpnīca Jelgavā joprojām strādā, ražo produkciju, kurai ir noiets, un ir saglabātas pamatā darbavietas Jelgavā, tās drusku samazina Rīgā, un uz rūpnieciskās krīzes fona šī rūpnīca ir viena no labākajām šobrīd Latvijā. Pirmām kārtām tur ir liels nopelns pašam direktoram, kurš tik tiešām vārda pilnā nozīmē "siro" pa visu Eiropu un daļu Āzijas, lai sagādātu izejvielas, mezglus un rastu arī noietu tirgū produkcijai. No šiem apsvērumiem vadoties, tad arī mēs lēmām pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Saeima nolemj Nikolaju Samodurovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 7, atturas - 7. Nikolajs Samodurovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Tālāk, lūdzu!

J.Kokins.

Tajā pašā 23. maija sēdē Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja deputātu Brūvera, Prēdeles, Gravas, Seiksta un Marjašas ieteikumu piešķirt pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas labā mākslas zinātņu doktoram, mūziķim un pedagogam Rafi Haradžanjanam. Rafi Haradžanjana kungs dzīvo Latvijā kopš 1970. gada un pilnībā pārvalda latviešu valodu, kā izcils mūziķis un klavieru klases pedagogs ir veltījis visas pūles mūsu valsts jauno mūziķu audzināšanā un veidošanā, bet jo sevišķi vairojis Latvijas valsts prestižu un slavu ar savu lielisko talantu neskaitāmos mākslas forumos, festivālos un starptautiskajos sarīkojumos. Kā īpašs nopelns Latvijas labā noteikti jāmin Rafi Haradžanjana darbība Itas Kozakevičas vārdā nosauktajā Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā, kur 1990. gadā viņš ievēlēts par priekšsēdētāju. Tātad kopumā par nopelniem mūsu kultūras, pirmām kārtām mūzikas kultūras, attīstībā un pedagoģiskajā darbā komisija pieņēma pozitīvu lēmumu, proti, piešķirt Rafi Haradžanjana kungam pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Rafi Haradžanjanu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā." Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 1. Rafi Haradžanjans uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Paldies!

 

Nākamais jautājums - pa r uzticības izteikšanu valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai . Vēlreiz atkārtoju iesniegto dokumentu saturu. Māris Gailis, Ministru prezidents - Saeimai: "Paziņoju, ka esmu aicinājis valsts ieņēmumu valsts ministres pienākumus veikt Aijai Počai. Lūdzu Saeimu izteikt uzticību Aijai Počai šā gada 1. jūnija Saeimas sēdē." Klāt pievienots Saeimas lēmuma projekts - izteikt uzticību valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Izteikt uzticību valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, 1 - atturas. Saeima izsaka uzticību valsts ieņēmuma valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai. Vēlam sekmes jūsu darbā! (Aplausi.)

 

Nākamais jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" . Vai ziņotāja nav?

J.Zaščerinskis - Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs, Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Zaščerinskis

(TPA). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam pēc dokumenta nr. 550. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās...

Sēdes vadītājs. Vienu sekundi es lūdzu ziņotāju! Vai deputāti ir paņēmuši šo dokumentu, jo tas jau nav tādā secībā, kāda varbūt šeit ir.

J.Zaščerinskis.

550. dokuments.

Sēdes vadītājs. Secības viņam diemžēl nav, jo viņš tika iebalsots darba kārtībā, ņemot vērā komisijas lūgumu. Tāpēc nesteidzieties, lai deputāti dabū. Vai deputātiem vispār viņš ir?

Godātie deputāti! Es jums ieteiktu tādus orientierus. Droši vien šis materiāls ir pie jūsu vakardienas dokumentiem, jo vakar tas tika iesniegts ārkārtas sēdē, bet mēs tikai nodevām to komisijai, jo nevarējām izskatīt, un tāpēc tam tur vajadzētu būt. Varbūt nolasiet šo grozījumu saturu, lai arī deputāts, kuram varbūt nav pie rokas šā likumprojekta, varētu orientēties un lemt.

J.Zaščerinskis

. Es varbūt komentēšu...

Sēdes vadītājs. Komentējiet, jā, lūdzu!

J.Zaščerinskis.

Pirmkārt, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt kā steidzamu šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vispirms ir jāziņo, kas tas ir par likumprojektu. Un tad vajag steigties uz priekšu. Es atvainojos par šādu komentāru.

J.Zaščerinskis.

Šajā likumprojektā ir runa par atsevišķiem tehnoloģiski nodalītiem labības punktiem. Praktiski daudzos gadījumos tās ir viena vai divas teritoriāli nodalītas noliktavas. Likumprojekts ir iesniegts ar mērķi, lai ātrāk veiktu šo objektu privatizāciju, lai uz ražas novākšanas laiku šīm atsevišķajām noliktavām varbūt varētu atrast saimnieku. Iesniegtais labojums dod tiesības privatizācijas komisijai saīsināt konkursa termiņu līdz vienam mēnesim. Pašlaik likums paredz, ka konkursa termiņš ir pieci mēneši. Četri mēneši ir pieteikuma iesniegšanai un viens mēnesis - komisijas darbam. Lieliem labības pārstrādes uzņēmumiem - kombinātiem - tas ir loģiski un saprotami, bet atsevišķām tehnoloģiskām vienībām, kuras var privatizēt kā mantas kopumu, tāds termiņš nebūtu vajadzīgs. Citādi uz ražas novākšanu tām nerastos arī saimnieks, un praktiski tās ir pakļautas izsaimniekošanai un neviens par tām neinteresējas un nerūpējas. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu un izskatīt likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamību! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas -2. Steidzamība pieņemta. 55 - par, 1 - pret, 2 - atturas. Laboju.

Nākamais komisijas lūgums būtu pieņemt pirmajā lasījumā.

J.Zaščerinskis.

Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Nav pieteikušies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 2. Deputātu skaits, kuri balso, nav pietiekams. Nav kvoruma.Zvanu! Nervozu zvanu! Paldies! (Smejas.) Varbūt šī prakse tālāk būtu jāpilnveido un mašīnas ar sirēnu jānoliek pie visiem Saeimas mājas logiem. Pilnīgs kvorums zālē.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 6, atturas -6. Komisija lūdz izskatīt arī otro lasījumu tūlīt. Vai kādam no deputātiem nav iebildes? Nav iebilžu.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 56 - par, 1 - pret, 7 - atturas. Likums pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Pirmais lasījums.

Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Zemnieku savienības deputāts.

V.Novakšānovs

(LZS). Labdien, godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Lūdzu, strādāsim ar dokumentu nr. 369! 369.numurs.

Sēdes vadītājs. Septītais pēc mūsu numerācijas pēc kārtas.

V.Novakšānovs.

Tātad šodien Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz jūs pirmajā lasījumā izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Šajā likumprojektā ir iesniegtas redakcionālas dabas izmaiņas, bet pats galvenais ir, ka ir runa ne tikai par labības tirgu un labības rezerves regulēšanu, bet ir iestrādāts priekšlikums, ka Valsts labības birojam ir jāstrādā un jāregulē arī labības pārstrāde.

Nākošais, kas ir šajā likumā izmainīts, ir valsts labības ražošanas un pārstrādes gada bilances datuma pārcelšana uz gada beigām. Lai Latvijā varētu uzskaitīt, cik tad nu ir saražots pa vasaru graudu, tad rajonu lauksaimniecības departamentiem ir paredzēts deklarēt graudu daudzumu rajonā Zemkopības ministrijai un arī Labības birojam.

Nākošā izmaiņa, kas šajā likumprojektā, likuma grozījumos ir paredzēta, ir tāda, ka uzņēmējiem, kuri tirgojas ar labību, jāreģistrējas labības birojā. Šie priekšlikumi un labojumi ir paredzēti pirmajā lasījumā. Es, cienījamā Saeima, lūdzu jūs Tautsaimniecības komisijas vārdā atbalstīt šos grozījumus likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi".

Sēdes vadītājs. Vai sekretariātā ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts... es atvainojos, "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Rezultātu! Par - 57, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā.

V.Novakšānovs.

Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 5.jūnijam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts "Repatriācijas likums". Cilvēktiesību komisija. Inese Birzniece - komisijas priekšsēdētāja, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

I.Birzniece

(LC). Godājamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Aicinu jūs sameklēt dokumentu nr. 376, kur ir uzrakstīts pirmajā lasījumā likumprojekts "Par repatriāciju". Pēc manas informācijas, pēc priekšsēdētāja Gorbunova kunga teiktā, visi deputāti, kuri parakstījuši pirmo likumprojektu, kas parādās dienas kārtībā, tas būtu pirmās sesijas dokuments nr.56, ir atsaukuši savus parakstus par labu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Par labu Cilvēktiesību komisijas iesniegtajam likumprojektam "Repatriācijas likums".

I.Birzniece.

Jā, paldies! Nesenie maija atceres un piemiņas sarīkojumi mums atkal atgādina, cik bargi un tiešām nežēlīgi ir bijuši vēstures vēji šeit, Latvijā. Bet īpaši pret latviešu un līvu tautām. Jo šie bargie vēji jebkurā reizē šajā 20.gadsimtenī izkaisīja latviešus visos virzienos, it īpaši uz Austrumiem un uz Rietumiem. Ģimenes un radi tika šķirti, svarīgākās saites, tautas saites ar savu tēvzemi, savu dzimteni, saviem senčiem tika pārtrauktas. Pēdējā Latvijas atmodas laikmetā, kā arī tajos, kas notika iepriekš, latviešu tautas atkalapvienošanās Latvijā bija viens no spēcīgākajiem dzinējiem Latvijas neatkarības atjaunošanai, īpaši latviešiem ārpus Latvijas teritorijas.

Gribētu jums drusku pastāstīt šī likumprojekta vēsturi. Vēl Latvijas Republikas Augstākās padomes laikā tika izstrādāts iepriekšējais likumprojekts. Cilvēktiesību komisija šajā Saeimā to saņēma 1993.gada augustā. Toreiz mēs to izskatījām un nolēmām atlikt darbu pie šī repatriācijas likuma projekta, kamēr nebija pieņemts pilsonības likuma projekts, bijušās PSRS pilsoņu statusa likuma projekts un nebija līguma ar Krievijas Federāciju par pārceļošanas tiesībām, jo vēl nebija īsti noregulēts imigrācijas process. Lai gan mēs atlikām oficiālo darbu pie šī likumprojekta, Cilvēktiesību komisija turpināja strādāt pie šī jautājuma. Mēs vācam informāciju par šo procesu Latvijā un ārpus Latvijas. Mēs 1994.gada decembrī organizējām kopīgu tikšanos, kur mums bija pārstāvji no Krievijas latviešu biedrības, no Pasaules Brīvo latviešu apvienības, no Ārlietu ministrijas, no Pilsonības un imigrācijas departamenta Repatriācijas centra un no Latvijas Republikas vēstniecības Maskavā Lauma Vlasovas kundze. Šīs darbības rezultātā mūsu komisijai radās doma, ka mums vajadzētu izveidot, un mēs pieņēmām lēmumu izveidot darba grupu un izstrādāt alternatīvu likumprojektu.

Kas šeit ir likumprojektā? Ja jums tas ir priekšā, jūs varat redzēt, ka preambulā un īpaši 1.pantā ir definēts likuma mērķis - sekmēt latviešu un līvu atkalapvienošanos Latvijas teritorijā, radīt pamatnosacījumus un garantijas latviskas izcelsmes un līvu izcelsmes personu pārceļošanai uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē un noteikt ar repatriēšanos vai izceļošanu saistīto valsts un pašvaldību institūciju funkcijas.

2.pantā mēs definējam, kas ir repatriants. Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem ir latvietis vai līvs un kura pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Otrajā nodaļā, jūs redzat, no 5. līdz 8.pantam ir izklāsts, kāda kompetence ir Ministru kabinetam un Pilsonības un imigrācijas departamenta Repatriācijas centram, kādi ir pašvaldību pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā.

Trešajā nodaļā, ko mēs mēģinājām sakārtot, ir tā secība, tā kārtība, kas ir saistīta ar repatriācijas procesu.

Kurā vietā vajag iesniegt dokumentus - tas ir 9.pantā.

10.pantā ir pārņemti no Pilsonības likuma tie ierobežojumi, kas ir attiecināti uz naturalizācijas pretendentiem. Tie atkārtoti šeit.

11.pantā - ja ir saņemti atteikumi par repatrianta statusu, tad kāda ir pārsūdzības kārtība.

Ceturtajā nodaļā ir repatriantu tiesības. Šeit mēs nemēģinājām pārrakstīt, mēs uzskatījām, ka ir pareizāk tikai iezīmēt šīs tiesības, bet tās visas būtu tālāk aprakstītas citos likumos, nevis šajā likumā.

Piektajā nodaļā... Mēs saprotam, ka, ņemot vērā šodienas budžeta stāvokli un situāciju, mēs nevaram sniegt un mums trūkst līdzekļu, lai sniegtu materiālu palīdzību visiem repatriantiem. Un ne visiem repatriantiem tā ir vajadzīga. Tātad 9.pantā mēs definējam, kurai daļai no repatriantiem būtu tiesības pretendēt uz materiālo palīdzību. Un tie būtu tie, kuri, glābdamies no komunistiskā un fašistiskā režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti. Cik lielu un cik daudz cilvēku vienā gadā var saņemt materiālo palīdzību, tas ir atkarīgs no valsts budžeta stāvokļa. Mēs uzskatām, ka ir svarīgāk, lai būtu šāds likums, lai būtu oficiāls aicinājums latviešiem un līviem atgriezties savā etniskajā dzimtenē, lai arī šādā veidā viena likuma ietvaros repatriants zinātu, kas viņu gaida šeit, kuriem varētu būt tiesības pretendēt uz materiālo palīdzību, nekā tikai aicināt, jo tad cilvēks atbrauktu un rastos pārpratumi, kādas tiesības, kāda veida palīdzība pastāv šeit, Latvijā. Mēs esam saņēmuši atzinumu no Labklājības ministrijas, no Tieslietu ministrijas, no Iekšlietu ministrijas. Visi atbalsta šo likumprojektu. Tātad es aicinātu Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis

(LZS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šis ir viens no pirmajiem šai Saeimai iesniegtajiem likumprojektiem. Tā iesniedzēji bija Saeimas Prezidija locekļi, un mēs to darījām tāpēc, ka uzskatījām šo problēmu par tiešām ļoti svarīgu un risināmu. Cilvēktiesību komisija tagad ir iesniegusi savu projektu, kas, manuprāt, daudz neatšķiras pēc būtības, toties atšķiras pēc formas un ir, es atzīstu, izstrādāts pārdomātāk, protams.

Aicināt pasaulē izklīdušos latviešus un līvus atgriezties dzimtenē ir svēts mūsu pienākums. Gan no tā viedokļa, ka vairums no viņiem vai viņu senčiem devās pasaulē nevis laimi meklēt, bet gan varmāku izvesti vai draudu dzīti, gan arī no tā viedokļa, ka visiem svešatnē dzīvojošiem atgriežoties un savukārt aizbraucot tiem cittautiešiem, kam neatkarīgā Latvija nebūs pieņemama, pamatnācijas īpatsvars sasniegtu 60 procentus. Un mūsu nākotnes izredzes būtu daudz labākas. Nu, tā, protams, ir tikai vēlme, to mēs laikam visi saprotam, ka lielākā daļa svešatnē aizbraukušo tur arī paliks. Rietumu latvieši tāpēc, ka dzīves līmenis Latvijā ir zemāks nekā tajās valstīs, kur viņi pašreiz dzīvo, un Krievijas latvieši tāpēc, ka viņi tur ir ieprecējušies cittautiešu ģimenēs, ir ieauguši turienes saimnieciskajā dzīvē, ir daudzi citi šķēršļi. Tā ka nekalsim veltīgas ilūzijas! Atgriezīsies droši vien diemžēl mazākā daļa no tiem, kas pašreiz ir ārpus Latvijas teritorijas. Bet mums, šo likumu veidojot, manuprāt jāraugās, lai jau esošajiem šķēršļiem, kas šiem cilvēkiem tāpat liek domāt - braukt vai nebraukt, mēs šeit klāt neradītu vēl citus un lai šis likums nebūtu tikai cēls žests, bet lai tiem cilvēkiem, kas pārbrauks dzimtenē, mēs arī nodrošinātu iespējas šeit atrast jumtu virs galvas un iespēju nodrošināt dienišķo maizi jeb, kā teikts likumā, radītu pamatnosacījumus un garantijas latviskas izcelsmes un līvu izcelsmes personu pārceļošanai uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Un te es gribu sīkāk runāt par komisijas likumprojekta 7., 8. un 14.pantu. Un vispirms 7.pants - par līdzekļiem. Repatriācijas fonds. Repatriācijas fonda līdzekļus veido valsts budžeta līdzekļi. Jautājums - vai mēs vispār varam atļauties kādus budžeta līdzekļus un cik nozīmīgi tie būtu? Juridisko un fizisko personu ziedojumi. Kāda būtu juridisko un fizisko personu gatavība ziedot? Vai tie ir tādi līdzekļi, ar kuriem vispār var rēķināties? Citu valstu un starptautisko organizāciju ziedojumi. Man šķiet, ka mums nav pat priekšstata, cik lieli šie līdzekļi repatriācijas fondā varētu būt, un līdz ar to grūti prognozēt, ko tad varam piedāvāt.

Visdiskutablākais, protams, ir 8.pants - "Pašvaldību pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā". Pašvaldības nodrošina repatriantus ar dzīvojamo telpu atbilstoši ikgadējām Ministru kabineta noteiktajām normām. Nu, labi, atbilstoši normām. Es ar lielām pūlēm savācu ziņas par Rīgu. Es jau vakar daļēji tās minēju. Šobrīd vispārējā rindā ir gandrīz 14 tūkstošu ģimeņu, bet ārpuskārtas grupā, kurā acīmredzot nāktos ierakstīt arī tos repatriantus, kuri vismaz spaidu kārtā no šejienes ir izvesti, jau ir 4 800 ģimeņu. 1000 represēto, 1 300 daudzbērnu ģimeņu, 1000 invalīdu ģimeņu. Nu, jā, arī no Latvijas pašreiz brauc projām armija, bet es jau vakar minēju - ir tikai 50 armijas ģimeņu dzīvokļu pārdoti izsolē. Tikai 50 dzīvokļu! Saka, ka šos aizbraukušo dzīvokļus dod zemessargiem, Latvijas armijas karavīriem un citiem, bet praktiski mēs neredzam, ka kaut kas šīs aizbraukšanas dēļ būtu uzlabojies. Tiesa, ir karavīru pilsētiņas pie militārajiem objektiem, bet mēs jau zinām, ka šie objekti netiek pārņemti, tie tiek izlaupīti, tie jau ir daļēji sagrauti. Ir jautājums arī - ko tur novietotās repatriantu ģimenes varētu darīt, kā viņas nokļūtu uz darbu, ja tāds tur vispār atrastos. Tātad ļoti diskutabls jautājums.

Otrkārt, pašvaldības sniedz repatriantiem palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ievērojot likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību" noteikumus. Pirmkārt, izīrējot valsts un pašvaldību dzīvokļus. Tātad tādu dzīvokļu nav. Otrkārt, piešķirot lietošanā zemi ģimenes mājiņu celtniecībai. Pirmkārt, tā kā zeme tiek atdota īpašniekiem, tad pašvaldībām šīs zemes platības ir ļoti ierobežotas. Tas ir viens šķērslis. Un, otrkārt, jautājums arī - vai tad ir līdzekļi šiem pārbraucējiem, lai viņi varētu pašreiz šeit uzcelt māju? Es saprotu, ka tādi varētu būt Rietumu latviešiem, bet es šaubos, vai vienam no Sibīrijas atbraukušam latvietim tagad varētu būt tie milzīgie līdzekļi, kādi vajadzīgi, lai pašreiz šeit uzceltu māju. Pārdodot dzīvokļus jaunceltās vai kapitāli izremontētās valsts un pašvaldību mājās... Es redzu, ka, piemēram, gar Lubānas šoseju stāv tādas mājas, kuras ir iekonservētas, nav pabeigtas, nav kas to celtniecību turpina. Bet te jau ir tas pats līdzekļu jautājums.

Paredzot pircēju kreditēšanu. Tas atkal ir jautājums, jo mēs zinām, ka mēs nevaram iedot šobrīd kredītus nekam. Praktiski nekam nevar iedot kredītus. Un uz kāda pamata, un kādas būs garantijas, kā varēs šos kredītus paredzēt un iedot šiem repatriantiem?

Tātad ir trīs smagi jautājumi, kas šeit ir jāatrisina un kur ir jādomā, ko darīt, lai mēs vispār varētu uzskatīt šo likumprojektu par reālu.

Vēl tālāk - trešās nodaļas 10.pants "Ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu". 3.punkts paredz, ka repatriācijas atļaujas netiks izsniegtas personām, kuras ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesību aizsardzības iestāžu amatpersonas.

Nu, labi, ja kāds ir Krievijas valsts varas, pārvaldes vai tiesību aizsardzības iestāžu amatpersona, tad tas, protams, šeit nebrauks. Un, ja viņš šeit brauks, tad viņš, protams, šo savu amatu noliegs. Viņš atteiksies no tā, un tad ir jautājums, vai patiešām, ja kāds pašreiz kaut kur Krievijā strādā, un, protams, ka viņš strādā, ja viņš, pieņemsim, kaut vai ir Krievijas armijā kaut kāds jefreitors vai virsseržants vai kaut kāds, vienalga, sagādnieks vai kas, viņš tur ir vienkārši virsnieks, ja viņš nolemj pārbraukt uz Latviju, vai tad mēs tik tiešām sacīsim viņam: "Nē, tu tur biji virsnieks! Bet tādi jau mums ir atbraukuši! Mēs zinām, cik daudz viņu ir pašreiz, viņi veido mūsu Latvijas armiju. Krievijas Saeimā, kā mēs zinām, ir aktīvs deputāts Legzdiņš, tāpat kā mūsējais Legzdiņš. Un jautājums - ja viņš pēkšņi sadomātu pārnākt uz Latviju, vai tad mēs teiktu: "Nē, tu esi Krievijas parlamentā, mēs tevi neņemam pretī!" Tad taču ir skaidrs, ka viņš no turienes atteiksies un nāks uz šejieni, gribēs strādāt. Tātad jautājums - vai šādu punktu ir loģiski ierakstīt? Jā, tas ir arī 4.punktā, kur ir rakstīts - kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai policijā, milicijā. Kāpēc, vai tiešām būtu pamats atteikt, ja kāds dien kaut vai Amerikas policijā vai Amerikas armijā, vai, vienalga, Krievijas armijā? Vai tad ir pamats sacīt, ja viņš no turienes aiziet, ka viņš šeit nevar tikt pieņemts kā repatriants.

Tālāk - ceturtā nodaļa "Repatrianta tiesības". Faktiski par to es jau runāju. Ja nepieciešams, Repatriācijas fonds var piešķirt aizdevumu dzīvokļa iegādei vai individuālās celtniecības veikšanai. Es jau teicu, ka tas, manuprāt, ir nereāli. Lūk, šīs ir tās vietas, kas, manuprāt, rūpīgi jāapdomā, lai mēs varētu praktiski realizēt šo likumu, kurš, protams, ir nepieciešams, un lai mēs varētu veikt to, kā saka, neatliekamo nacionālo misiju savākt visus svešatnes latviešus un līvus vai vismaz daļu no tiem, tos, kas grib, lai savāktu viņus atkal šeit, dzimtenē.

Sēdes vadītājs. Vai stenogrammā jūs neuzskatītu par iespēju labot - nevis mūsējais Legzdiņš, bet mūsējais Lagzdiņš.

A.Berķis.

Jā, es atvainojos, tas ir tiesa, es laboju.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

A.Žīgurs

(LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izlasot šo priekšlikumu jeb repatriācijas likumu, var tikai priecāties, ka trīs partijas ir beidzot vienojušās un atzīst, ka tie latvieši ir jāatgriež atpakaļ uz Latviju, kas dzīvo ārpus Latvijas teritorijas. Bet šeit mēs saskaramies ar lielām, lielām grūtībām. Pirmkārt, dzīvokļu trūkums, un tas ir viss tas pamats mūsu tautas izdilšanai. Vienkārši nav kur ģimenēm radīt jaunas ģimenes un bērnus, un mēs nonākam izmiršanas procesā. To mēs varētu uz vienu laiku uzlabot, atgriežot latviešus atpakaļ no Austrumiem un Rietumiem. Bet vislielākā problēma ir tiem latviešiem, kas ir no Austrumiem. Lai to izdarītu, ir jāsaglabā vesela kaudze dokumentācijas, un šī dokumentācija, ja es varētu teikt tā, dzīvojot Sibīrijā, ir ļoti grūti sagādājama, lai pierādītu, kāpēc tu neesi atgriezies, kāpēc tu paliki tur. Tur ir dažādi iemesli, nerunāšu par šiem iemesliem, bet par šo faktu kā tādu.