Ministru kabineta rīkojums Nr. 501

Rīgā 2024. gada 18. jūnijā (prot. Nr. 25 73. §)

Par Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2024.–2027. gadam

1. Apstiprināt Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Plānā norādītajām atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu.

4. Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts" plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt atbilstoši Labklājības ministrijas speciālā budžeta apakšprogrammā 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot attiecīgā gada likumā par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto finansējuma apmēru.

5. Papildu finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai Eiropas Savienības struktūrfondu projektu ietvaros tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

Ministru prezidentes,
kultūras ministra pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Labklājības ministrs U. Augulis

(Ministru kabineta
2024. gada 18. jūnija
rīkojums Nr. 501)

DARBA aizsardzības jomas attīstības plāns 2024.–2027. gadam

Lietotie saīsinājumi

ESF – Eiropas Sociālais fonds

ESF+ – Eiropas Sociālais fonds Plus

LAĀB – Latvijas arodslimību ārstu biedrība

LBAS – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

LDDK – Latvijas Darba devēju konfederācija

LM – Labklājības ministrija

MK – Ministru kabinets

RSU DDVVI – Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts"

VDI – Valsts darba inspekcija

I. Plāna kopsavilkums

Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns) ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu konkrētus pasākumus darba aizsardzības jomas turpmākai attīstībai, pamatojoties uz Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam¹ (turpmāk – pamatnostādnes).

Plāns ir izstrādāts arī Valdības rīcības plāna² 16.1. pasākuma īstenošanai, kas paredz uzlabot sabiedrības informētību un izpratni par drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, izstrādājot un nosakot pasākumus vidēja termiņa darba aizsardzības jomas attīstības plānā, tādejādi nodrošinot sabiedrības (īpaši darba devēju un nodarbināto) informētību un izpratnes līmeņa paaugstināšanu par drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un veicinot preventīvās kultūras attīstību, kā arī samazinot nelaimes gadījumu darbā skaitu un arodslimību izplatību.

Viens no pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem paredz veicināt iekļaujošu darba tirgu ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū. Būtiska nozīme kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanā ir atbilstošai nodarbināto veselības aizsardzībai un drošībai. Pamatnostādnēs ir identificēti šādi būtiskākie izaicinājumi, kas ir saistīti ar darba aizsardzības jomu:

1) salīdzinoši augsts letālo un smago nelaimes gadījumu darbā skaits;

2) arodslimību skaita pieaugums, tajā skaitā gados jaunākiem nodarbinātajiem;

3) pienācīga dažādās nodarbinātības formās nodarbināto tiesiskā aizsardzība un tiesiskā statusa noteikšana;

4) darba tirgus institūciju (tajā skaitā Valsts darba inspekcijas) nepietiekama veiktspēja reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem.

Lai efektīvi risinātu jautājumus, kas saistīti ar minētajiem izaicinājumiem, pamatnostādnēs noteikts uzdevums – nodrošināt drošas darba vides, kvalitatīvu darba vietu un cienīga darba attīstību, tai skaitā:

1) paaugstinot sabiedrības, īpaši darba devēju, nodarbināto un darba aizsardzības speciālistu informētības un izpratnes līmeni par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem (dažādās nodarbinātības formās) un veicinot preventīvās kultūras attīstību;

2) nodrošinot atbalstu uzņēmumiem, īpaši mikro un mazajiem uzņēmumiem, drošas un veselībai nekaitīgas darba vides izveidošanā;

3) veicinot arodslimību preventīvu novēršanu un arodslimību agrīnu diagnosticēšanu;

4) pilnveidojot nodarbināto tiesisko aizsardzību, viņu izpratni un zināšanas par darba tiesiskajām attiecībām, īpaši nestandarta/ jaunajās nodarbinātības formās strādājošiem.

Ar darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem ir saistīts arī pamatnostādnēs iekļautais rīcības virziens "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldības stiprināšana" un uzdevums "Uzlabot augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti sociālās aizsardzības un darba tirgus pakalpojumus administrējošās institūcijās un to veiktspējas pilnveidošanu", kas attiecas uz VDI veiktspēju un tādejādi arī uz efektīvu darba aizsardzības un darba tiesību prasību uzraudzību un kontroli.

Pamatnostādņu īstenošanai iepriekšējā periodā tika pieņemts Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2021.–2023. gadam³, kurā noteiktie pasākumi pamatā ir izpildīti. Šis plāns ir otrs secīgs plānošanas dokuments, kura mērķis ir turpināt īstenot pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, kā arī iepriekšējā plānā noteiktos pasākumus, ņemot vērā pašreizējās aktualitātes darba aizsardzības jomā gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā, tai skaitā psihoemocionālo riska faktoru izplatību, klimata pārmaiņu ietekmi un digitālajās platformās nodarbināto aizsardzību.

Sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus darba aizsardzības jomā veic nepārtraukti, katru gadu izvērtējot aktualitātes. Informācijas padome, kurā ietilpst darba aizsardzības jomās kompetenti pārstāvji no LM, VDI, LBAS, LDDK un RSU DDVVI, katru gadu pieņem lēmumu par konkrētiem pasākumiem un informatīvo materiālu tēmām, kas īstenojami preventīvo pasākumu plāna ietvaros no Darba negadījumu speciālā budžeta. Ņemot vērā to, ka preventīvo pasākumu plāns ar sociālo partneru līdzdalību tiek izstrādāts katru gadu atbilstoši aktualitātēm, tajā tiks ietverti arī citi pasākumi papildus tiem, kas jau ir noteikti šajā plānā, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem, kas prasa zinātnisku izvērtējumu vai inovatīvu pieeju, piemēram, attiecībā uz digitalizācijas jautājumiem, psihoemocionālajiem riskiem, vides izmaiņu ietekmi un gatavību iespējamām veselības jautājumu krīzēm.

Ievērojot to, ka darba aizsardzības jautājumi ir daudzšķautņaini un šobrīd tiek īstenotas arī citas iniciatīvas, kuras nav ietvertas šajā plānā, Labklājības ministrija turpinās diskusijas ar sociālajiem partneriem par iespējamiem pasākumiem darba aizsardzības regulējuma un sistēmas pilnveidei trīspusējā dialoga ietvaros, tai skaitā par jautājumiem saistībā ar obligāto veselības pārbaužu procesa digitalizāciju, arodslimību ārstu pieejamību, ar darba aizsardzību saistīto datu uzkrāšanu un analīzi, kā arī nodarbināto atbildību.

Iepriekšējā plāna īstenošanas periodā būtisks atbalsts darba aizsardzības prasību ieviešanā darba devējiem tika sniegts ESF projektā Nr. 7.3.1.0/16/I/001 "Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana", kas ir īstenots darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" ietvaros. No 2016. gada 4. marta līdz 2023. gada 31. decembrim minētā projekta ietvaros ir īstenota arī virkne citu pasākumu, kas ir vērsti uz nodarbināto drošības un veselības aizsardzības uzlabošanu un darba vides sakārtošanu atbilstoši darba aizsardzības un darba tiesību prasībām, kā arī uz VDI profesionālo spēju pilnveidi.

Ievērojot būtisko atbalstu, ko darba aizsardzības jomā iespējams iegūt, izmantojot ESF līdzekļus, arī šajā plānā ir iekļauti pasākumi, kurus īstenos ESF+ projektu ietvaros. Attiecīgi nākamajā plānošanas periodā ir paredzēts īstenot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.5. pasākumu "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" (turpmāk – 4.3.3.5. pasākums "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana") un 4.3.3.7. pasākumu "Valsts darba inspekcijas veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana" (turpmāk – 4.3.3.7. pasākums "Valsts darba inspekcijas veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana") projektus.

4.3.3.5. pasākums "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" ir vērsts uz nodarbināto, jo īpaši uz darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāko nodarbināto darba vides un darba apstākļu uzlabošanu, vienlaikus veicinot arī šo nodarbināto iesaisti veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos ergonomisko un psihoemocionālo darba vides risku mazināšanai.

Ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences, kas liecina par sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši darbspējas vecumā, ir svarīgi nodrošināt visu aktīvo iedzīvotāju grupu iespējami produktīvāku un veselīgāku noturēšanos darba tirgū, ieskaitot ilgāka un labāka darba mūža un aktīvās novecošanās veicināšanu gados vecākām nodarbinātām personām. Tāpat pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaits turpina pieaugt un visbiežāk arodslimības reģistrētas vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Jāatzīmē, ka aizvien aktuālāki ir ergonomiskie un psihoemocionālie darba vides riska faktori un visbiežāk reģistrē un visstraujāk pieaug skeleta, muskuļu un saistaudu arodslimības.

Plānojot un īstenojot plānā minētos atbalsta pasākumus, tiks veikts izvērtējums no komercdarbības atbalsta viedokļa, nepieciešamības gadījumā nodrošinot attiecīgo atbalsta pasākumu atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam.

Savukārt 4.3.3.7. pasākums "Valsts darba inspekcijas veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana" ir vērsts uz VDI kontroles un uzraudzības procesu modernizēšanu, mūsdienīgu uz informācijas tehnoloģiju risinājumiem balstītu darba metožu attīstību, VDI nodarbināto veiktspējas uzlabošanu, kā arī sabiedrības, īpaši, darba devēju un nodarbināto kvalitatīvu konsultēšanu par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos.

RSU DDVVI plānā paredzēto pasākumu īstenošanu ir paredzēts nodrošināt Labklājības ministrijas speciālā budžeta apakšprogrammai 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, ievērojot attiecīgā gada likumā par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru paredzētā finansējuma apmēru.

Papildu finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

II. Esošās situācijas raksturojums

Situācijas raksturojums darba aizsardzības jomā ir iekļauts pamatnostādņu 2. pielikumā, kas kopumā joprojām ir aktuāls.

Darba aizsardzības jomas attīstības plāna 2021.–2023. gadam ietvaros pamatā veiksmīgi ir īstenoti noteiktie pasākumi – izstrādāti informatīvie materiāli, videomateriāli, īstenoti semināri, kampaņas un citi pasākumi sabiedrības informēšanai par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem, kā arī darba aizsardzības speciālistu un arodslimību ārstu zināšanu pilnveidei. Vienlaikus ir sniegts atbalsts darba devējiem, nodrošinot konsultācijas un apmācības, kā arī izstrādājot darba vides riska novērtēšanas rīkus (OIRA). Īstenojot pasākumus, īpaša uzmanība ir veltīta šobrīd aktuālajiem jautājumiem darba vidē, tai skaitā muskuļu-skeleta sistēmas slimību profilaksei, psihoemocionālajiem riskiem, aizsardzībai pret ķīmisko vielu iedarbību, kā arī nestandarta/ jaunajās nodarbinātības formām. Valsts darba inspekcijas veiktspējas pilnveidošanai organizētas inspektoru apmācības, izstrādāti apmācību moduļi, īstenoti semināri un konference.

Plāna ietvaros ir paredzēts turpināt jau iepriekšējā periodā uzsāktos pasākumus, vienlaikus ir paredzēti arī jauni pasākumi, ņemot vērā aktuālo situāciju. Plānā iekļautie pasākumi atbilst Eiropas Savienības līmenī noteiktajām prioritātēm un aktualitātēm, kas noteiktas Eiropas Savienības drošības un veselības aizsardzības stratēģiskajā ietvarā 2021.–2027. gadam, kur noteikti šādi būtiskākie mērķi darba aizsardzības jomā: 1) prognozēt un pārvaldīt pārmaiņas jaunajā darba pasaulē, ko izraisa vides, digitalizācijas un demogrāfijas izmaiņas; 2) pilnveidot nelaimes gadījumu darbā un arodslimību prevenciju; 3) paaugstināt gatavību turpmākajām iespējamajām veselības jautājumu krīzēm.⁴

III. Plāna ietvaros īstenojamie pasākumi

IV. Teritoriālā perspektīva

Darba aizsardzības politika tiks īstenota visā Latvijas teritorijā un attieksies uz visiem Latvijas uzņēmumiem un tajos nodarbinātajiem. Plānā noteiktos uzdevumus un pasākumus ir paredzēts īstenot gan Rīgā, gan reģionos. Vairums pasākumu sabiedrības informētības paaugstināšanai (informatīvie materiāli, semināri u.c.) būs pieejami interneta vidē, tādejādi izmantojami neatkarīgi no personas atrašanās vietas.

V. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Plāna īstenošanai ir paredzēts izmantot finanšu resursus no valsts budžeta, tai skaitā no Darba negadījumu speciālā budžeta, kā arī no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.5. pasākumu "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" un 4.3.3.7. pasākumu "Valsts darba inspekcijas veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana" projektu finansējuma.

4.3.3.5. pasākuma "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" ietvaros plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2029. gada 31. decembrim ir 12 852 385 euro apmērā, tai skaitā ESF+ finansējums 10 924 527 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 1 927 858 euro apmērā. 4.3.3.7. pasākuma "Valsts darba inspekcijas veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana" plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2029. gada 31. decembrim ir 4 999 999 euro apmērā, tai skaitā ESF+ finansējums 4 249 999 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 750 000 euro apmērā.

Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai norādītais finansējums ir indikatīvs. Papildu finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

* Plāna izstrādes laikā nav iespējams izdalīt konkrētu finansējumu minētajiem pasākumiem – ekspertu konsultāciju finansējumu nodrošinās no sadarbības partneriem (LDDK un LBAS) piešķirtā finansējuma atlīdzībai 4.3.3.5. pasākuma "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" ietvaros.

Labklājības ministrs U. Augulis