Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Nolīgumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas

1. pants. 2023. gada 20. septembrī Ņujorkā parakstītais Nolīgums saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (turpmāk — nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2. pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

3. pants. Nolīgums stājas spēkā tā 68. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināms nolīgums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 6. jūnijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2024. gada 20. jūnijā

 

AGREEMENT UNDER THE UNITED NATIONS CONVENTION ON THE LAW OF THE SEA ON THE CONSERVATION AND SUSTAINABLE USE OF MARINE BIOLOGICAL DIVERSITY OF AREAS BEYOND NATIONAL JURISDICTION

PREAMBLE

The Parties to this Agreement,

Recalling the relevant provisions of the United Nations Convention on the Law of the Sea of 10 December 1982, including the obligation to protect and preserve the marine environment,

Stressing the need to respect the balance of rights, obligations and interests set out in the Convention,

Recognizing the need to address, in a coherent and cooperative manner, biological diversity loss and degradation of ecosystems of the ocean, due, in particular, to climate change impacts on marine ecosystems, such as warming and ocean deoxygenation, as well as ocean acidification, pollution, including plastic pollution, and unsustainable use,

Conscious of the need for the comprehensive global regime under the Convention to better address the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction,

Re cognizing the importance of contributing to the realization of a just and equitable international economic order which takes into account the interests and needs of humankind as a whole and, in particular, the special interests and needs of developing States, whether coastal or landlocked,

Recognizing also that support for developing States Parties through capacitybuilding and the development and transfer of marine technology are essential elements for the attainment of the obj ectives of the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction,

Recalling the United Nations Declaration on the Rights of Indigenous Peoples,

Affirming that nothing in this Agreement shall be construed as diminishing or extinguishing the existing rights of Indigenous Peoples, including as set out in the United Nations Declaration on the Rights of Indigenous Peoples, or of, as appropriate, local communities,

Recognizing the obligation set out in the Convention to assess, as far as practicable, the potential effects on the marine environment of activities under a State's jurisdiction or control when the State has reasonable grounds for believing that such activities may cause substantial pollution of or significant and harmful changes to the marine environment,

Mindful, of the obligation set out in the Convention to take all measures necessary to ensure that pollution arising from incidents or activities does not spread beyond the areas where sovereign rights are exercised in accordance with the Convention,

Desiring to act as stewards of the ocean in areas beyond national jurisdiction on behalf of present and future generations by protecting, caring for and ensuring responsible use of the marine environment, maintaining the integrity of ocean ecosystems and conserving the inherent value of biological diversity of areas beyond national jurisdiction,

Acknowledging that the generation of, access to and utilization of digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction, together with the FAIR and equitable sharing of benefits arising from its utilization, contribute to research and innovation and to the general objective of this Agreement,

Respecting the sovereignty, territorial integrity and political independence of all States,

Recalling that the legal status of non-parties to the Convention or any other related agreements is governed by the rules of the law of treaties,

Recalling also that, as set out in the Convention, States are responsible for the fulfilment of their international obligations concerning the protection and preservation of the marine environment and may be liable in accordance with international law,

Committed to achieving sustainable development,

Aspiring to achieve universal participation,

Have agreed as follows:

PART I
GENERAL PROVISIONS

Article 1
Use of terms

For the purposes of this Agreement:

1. "Area-based management took’ means a tool, including a marine protected area, for a geographically defined area through which one or several sectors or activities are managed with the aim of achieving particular conservation and sustainable use objectives in accordance with this Agreement.

2. "Areas beyond national jurisdiction" means the high seas and the Area.

3. "Biotechnology" means any technological application that uses biological systems, living organisms, or derivatives thereof, to make or modify products or processes for specific use.

4. "Collection in situ", in relation to marine genetic resources, means the collection or sampling of marine genetic resources in areas beyond national jurisdiction.

5. "Convention" means the United Nations Convention on the Law of the Sea of 10 December 1982.

6. "Cumulative impacts" means the combined and incremental impacts resulting from different activities, including known past and present and reasonably foreseeable activities, or from the repetition of similar activities over time, and the consequences of climate change, ocean acidification and related impacts.

7. "Environmental impact assessment" means a process to identify and evaluate the potential impacts of an activity to inform decision-making.

8. "Marine genetic resources" means any material of marine plant, animal, microbial or other origin containing functional units of heredity of actual or potential value.

9. "Marine protected area" means a geographically defined marine area that is designated and managed to achieve specific long-term biological diversity conservation objectives and may allow, where appropriate, sustainable use provided it is consistent with the conservation objectives.

10. "Marine technology" includes, inter alia, information and data, provided in a user- friendly format, on marine sciences and related marine operations and services; manuals, guidelines, criteria, standards and reference materials; sampling and methodology equipment; observation facilities and equipment for in situ and laboratory observations, analysis and experimentation; computer and computer software, including models and modelling techniques; related biotechnology; and expertise, knowledge, skills, technical, scientific and legal know-how and analytical methods related to the conservation and sustainable use of marine biological diversity.

11. "Party" means a State or regional economic integration organization that has consented to be bound by this Agreement and for which this Agreement is in force.

12. "Regional economic integration organization" means an organization constituted by sovereign States of a given region to which its member States have transferred competence in respect of matters governed by this Agreement and which has been duly authorized, in accordance with its internal procedures, to sign, ratify, approve, accept or accede to this Agreement.

13. "Sustainable use" means the use of components of biological diversity in a way and at a rate that does not lead to a long-term decline of biological diversity, thereby maintaining its potential to meet the needs and aspirations of present and future generations.

14. "Utilization of marine genetic resources" means to conduct research and development on the genetic and/or biochemical composition of marine genetic resources, including through the application of biotechnology, as defined in paragraph 3 above.

Article 2
General objective

The objective of this Agreement is to ensure the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction, for the present and in the long term, through effective implementation of the relevant provisions of the Convention and further international cooperation and coordination.

Article 3
Scope of application

This Agreement applies to areas beyond national jurisdiction.

Article 4
Exceptions

This Agreement does not apply to any warship, military aircraft or naval auxiliary. Except for Part II, this Agreement does not apply to other vessels or aircraft owned or operated by a Party and used, for the time being, only on government non-commercial service. However, each Party shall ensure, by the adoption of appropriate measures not impairing the operations or operational capabilities of such vessels or aircraft owned or operated by it, that such vessels or aircraft act in a manner consistent, so far as is reasonable and practicable, with this Agreement.

Article 5

Relationship between this Agreement and the Convention and relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies

1. This Agreement shall be interpreted and applied in the context of and in a manner consistent with the Convention. Nothing in this Agreement shall prejudice the rights, jurisdiction and duties of States under the Convention, including in respect of the exclusive economic zone and the continental shelf within and beyond 200 nautical miles.

2. This Agreement shall be interpreted and applied in a manner that does not undermine relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies and that promotes coherence and coordination with those instruments, frameworks and bodies.

3. The legal status of non-parties to the Convention or any other related agreements with regard to those instruments is not affected by this Agreement.

Article 6
Without prejudice

This Agreement, including any decision or recommendation of the Conference of the Parties or any of its subsidiary bodies, and any acts, measures or activities undertaken on the basis thereof, shall be without prejudice to, and shall not be relied upon as a basis for asserting or denying any claims to, sovereignty, sovereign rights or jurisdiction, including in respect of any disputes relating thereto.

Article 7
General principles and approaches

In order to achieve the objectives of this Agreement, Parties shall be guided by the following principles and approaches:

(a) The polluter-pays principle;

(b) The principle of the common heritage of humankind which is set out in the Convention;

(c) The freedom of marine scientific research, together with other freedoms of the high seas;

(d) The principle of equity and the fair and equitable sharing of benefits;

(e) The precautionary principle or precautionary approach, as appropriate;

(f) An ecosystem approach;

(g) An integrated approach to ocean management;

(h) An approach that builds ecosystem resilience, including to adverse effects of climate change and ocean acidification, and also maintains and restores ecosystem integrity, including the carbon cycling services that underpin the role of the ocean in climate;

(i) The use of the best available science and scientific information;

(j) The use of relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities, where available;

(k) The respect, promotion and consideration of their respective obligations, as applicable, relating to the rights of Indigenous Peoples or of, as appropriate, local communities when taking action to address the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction;

(l) The non-transfer, directly or indirectly, of damage or hazards from one area to another and the non-transformation of one type of pollution into another in taking measures to prevent, reduce and control pollution of the marine environment;

(m) Full recognition of the special circumstances of small island developing States and of least developed countries;

(n) Acknowledgement of the special interests and needs of landlocked developing countries.

Article 8
International cooperation

1. Parties shall cooperate under this Agreement for the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction, including through strengthening and enhancing cooperation with and promoting cooperation among relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies in the achievement of the objectives of this Agreement.

2. Parties shall endeavour to promote, as appropriate, the objectives of this Agreement when participating in decision-making under other relevant legal instruments, frameworks, or global, regional, subregional or sectoral bodies.

3. Parties shall promote international cooperation in marine scientific research and in the development and transfer of marine technology consistent with the Convention in support of the objectives of this Agreement.

PART II
MARINE GENETIC RESOURCES, INCLUDING THE FAIR AND EQUITABLE SHARING OF BENEFITS

Article 9
Objectives

The objectives of this Part are:

(a) The fair and equitable sharing of benefits arising from activities with respect to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction for the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction;

(b) The building and development of the capacity of Parties, particularly developing States Parties, in particular the least developed countries, landlocked developing countries, geographically disadvantaged States, small island developing States, coastal African States, archipelagic States and developing middle-income countries, to carry out activities with respect to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction;

(c) The generation of knowledge, scientific understanding and technological innovation, including through the development and conduct of marine scientific research, as fundamental contributions to the implementation of this Agreement;

(d) The development and transfer of marine technology in accordance with this Agreement.

Article 10
Application

1. The provisions of this Agreement shall apply to activities with respect to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction collected and generated after the entry into force of this Agreement for the respective Party. The application of the provisions of this Agreement shall extend to the utilization of marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction collected or generated before entry into force, unless a Party makes an exception in writing under article 70 when signing, ratifying, approving, accepting or acceding to this Agreement.

2. The provisions of this Part shall not apply to:

(a) Fishing regulated under relevant international law and fishing-related activities; or

(b) Fish or other living marine resources known to have been taken in fishing and fishing-related activities from areas beyond national jurisdiction, except where such fish or other living marine resources are regulated as utilization under this Part.

1. The obligations in this Part shall not apply to a Party's military activities, including military activities by government vessels and aircraft engaged in non-commercial service. The obligations in this Part with respect to the utilization of marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction shall apply to a Party's non-military activities.Activities with respect to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction may be carried out by all Parties, irrespective of their geographical location, and by natural or juridical persons under the jurisdiction of the Parties. Such activities shall be carried out in accordance with this Agreement.

2. Parties shall promote cooperation in all activities with respect to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction.

3. Collection in situ of marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction shall be carried out with due regard for the rights and legitimate interests of coastal States in areas within their national jurisdiction and with due regard for the interests of other States in areas beyond national jurisdiction, in accordance with the Convention. To this end, Parties shall endeavour to cooperate, as appropriate, including through specific modalities for the operation of the Clearing-House Mechanism determined under article 51, with a view to implementing this Agreement.

4. No State shall claim or exercise sovereignty or sovereign rights over marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction. No such claim or exercise of sovereignty or sovereign rights shall be recognized.

5. Collection in situ of marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction shall not constitute the legal basis for any claim to any part of the marine environment or its resources.

6. Activities with respect to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction are in the interests of all States and for the benefit of all humanity, particularly for the benefit of advancing the scientific knowledge of humanity and promoting the conservation and sustainable use of marine biological diversity, taking into particular consideration the interests and needs of developing States.

7. Activities with respect to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction shall be carried out exclusively for peaceful purposes.

Article 12
Notification on activities with respect to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction

1. Parties shall take the necessary legislative, administrative or policy measures to ensure that information is notified to the Clearing-House Mechanism in accordance with this Part.

2. The following information shall be notified to the Clearing-House Mechanism six months or as early as possible prior to the collection in situ of marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction:

(a) The nature and objectives under which the collection is carried out, including, as appropriate, any programme(s) of which it forms part;

(b) The subject matter of the research or, if known, the marine genetic resources to be targeted or collected, and the purposes for which such resources will be collected;

(c) The geographical areas in which the collection is to be undertaken;

(d) A summary of the method and means to be used for collection, including the name, tonnage, type and class of vessels, scientific equipment and/or study methods employed;

(e) Information concerning any other contributions to proposed major programmes;

(f) The expected date of first appearance and final departure of the research vessels, or deployment of the equipment and its removal, as appropriate;

(g) The name(s) of the sponsoring institution(s) and the person in charge of the project;

(h) Opportunities for scientists of all States, in particular scientists from developing States, to be involved in or associated with the project;

(i) The extent to which it is considered that States that may need and request technical assistance, in particular developing States, should be able to participate or to be represented in the project;

(j) A data management plan prepared according to open and responsible data governance, taking into account current international practice.

3. Upon notification referred to in paragraph 2 above, the Clearing-House Mechanism shall automatically generate a "BBNJ" standardized batch identifier.Where there is a material change to the information provided to the Clearing-House Mechanism prior to the planned collection, updated information shall be notified to the Clearing-House Mechanism within a reasonable period of time and no later than the start of collection in situ, when practicable.

4. Parties shall ensure that the following information, along with the "BBNJ" standardized batch identifier, is notified to the Clearing-House Mechanism as soon as it becomes available, but no later than one year from the collection in situ of marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction:

(a) The repository or database where digital sequence information on marine genetic resources is or will be deposited;

(b) Where all marine genetic resources collected in situ are or will be deposited or held;

(c) A report detailing the geographical area from which marine genetic resources were collected, including information on the latitude, longitude and depth of collection, and, to the extent available, the findings from the activity undertaken;

(d) Any necessary updates to the data management plan provided under paragraph (2) (j) above.

5. Parties shall ensure that samples of marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction that are in repositories or databases under their jurisdiction can be identified as originating from areas beyond national jurisdiction, in accordance with current international practice and to the extent practicable.

6. Parties shall ensure that repositories, to the extent practicable, and databases under their jurisdiction prepare, on a biennial basis, an aggregate report on access to marine genetic resources and digital sequence information linked to their "BBNJ" standardized batch identifier, and make the report available to the access and benefit-sharing committee established under article 15.

7. Where marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction, and where practicable, the digital sequence information on such resources are subject to utilization, including commercialization, by natural or juridical persons under their jurisdiction, Parties shall ensure that the following information, including the "BBNJ" standardized batch identifier, if available, be notified to the Clearing-House Mechanism as soon as such information becomes available:

(a) Where the results of the utilization, such as publications, patents granted, if available and to the extent possible, and products developed, can be found;Where available, details of the post-collection notification to the Clearing-House Mechanism related to the marine genetic resources that were the subject of utilization;

(b) Where the original sample that is the subject of utilization is held;

(c) The modalities envisaged for access to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources being utilized, and a data management plan for the same;

(d) Once marketed, information, if available, on sales of relevant products and any further development.

Article 13
Traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities associated with marine genetic resources in areas beyond national jurisdiction

Parties shall take legislative, administrative or policy measures, where relevant and as appropriate, with the aim of ensuring that traditional knowledge associated with marine genetic resources in areas beyond national jurisdiction that is held by Indigenous Peoples and local communities shall only be accessed with the free, prior and informed consent or approval and involvement of these Indigenous Peoples and local communities. Access to such traditional knowledge may be facilitated by the Clearing-House Mechanism. Access to and use of such traditional knowledge shall be on mutually agreed terms.

Article 14
Fair and equitable sharing of benefits

1. The benefits arising from activities with respect to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction shall be shared in a fair and equitable manner in accordance with this Part and contribute to the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction.

2. Non-monetary benefits shall be shared in accordance with this Agreement in the form of, inter aha:

(a) Access to samples and sample collections in accordance with current international practice;

(b) Access to digital sequence information in accordance with current international practice;

(c) Open access to findable, accessible, interoperable and reusable (FAIR) scientific data in accordance with current international practice and open and responsible data governance;

(d) Information contained in the notifications, along with "BBNJ" standardized batch identifiers, provided in accordance with article 12, in publicly searchable and accessible forms;

(e) Transfer of marine technology in line with relevant modalities provided under Part V of this Agreement;

(f) Capacity-building, including by financing research programmes, and partnership opportunities, particularly directly relevant and substantial ones, for scientists and researchers in research projects, as well as dedicated initiatives, in particular for developing States, taking into account the special circumstances of small island developing States and of least developed countries;

(g) Increased technical and scientific cooperation, in particular with scientists from and scientific institutions in developing States;

(h) Other forms of benefits as determined by the Conference of the Parties, taking into account recommendations of the access and benefit-sharing committee established under article 15.

3. Parties shall take the necessary legislative, administrative or policy measures to ensure that marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction, together with their "BBNJ" standardized batch identifiers, subject to utilization by natural or juridical persons under their jurisdiction are deposited in publicly accessible repositories and databases, maintained either nationally or internationally, no later than three years from the start of such utilization, or as soon as they become available, taking into account current international practice.

4. Access to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction in the repositories and databases under a Party's jurisdiction may be subject to reasonable conditions, as follows:

(a) The need to preserve the physical integrity of marine genetic resources;

(b) The reasonable costs associated with maintaining the relevant gene bank, biorepository or database in which the sample, data or information is held;

(c) The reasonable costs associated with providing access to the marine genetic resource, data or information;

(d) Other reasonable conditions in line with the objectives of this Agreement;

and opportunities for such access on fair and most favourable terms, including on concessional and preferential terms, may be provided to researchers and research institutions from developing States.

5. Monetary benefits from the utilization of marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction, including commercialization, shall be shared fairly and equitably, through the financial mechanism established under article 52, for the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction.

6. After the entry into force of this Agreement, developed Parties shall make annual contributions to the special fund referred to in article 52. A Party's rate of contribution shall be 50 per cent of that Party's assessed contribution to the budget adopted by the Conference of the Parties under article 47, paragraph 6 (e). Such payment shall continue until a decision is taken by the Conference of the Parties under paragraph 7 below.

7. The Conference of the Parties shall decide on the modalities for the sharing of monetary benefits from the utilization of marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction, taking into account the recommendations of the access and benefit-sharing committee established under article 15. If all efforts to reach consensus have been exhausted, a decision shall be adopted by a three-fourths majority of the Parties present and voting. The payments shall be made through the special fund established under article 52. The modalities may include the following:

(a) Milestone payments;

(b) Payments or contributions related to the commercialization of products, including payment of a percentage of the revenue from sales of products;

(c) A tiered fee, paid on a periodic basis, based on a diversified set of indicators measuring the aggregate level of activities by a Party;

(d) Other forms as decided by the Conference of the Parties, taking into account recommendations of the access and benefit-sharing committee.

8. A Party may make a declaration at the time the Conference of the Parties adopts the modalities stating that those modalities shall not take effect for that Party for a period of up to four years, in order to allow time for necessary implementation. A Party that makes such a declaration shall continue to make the payment set out in paragraph 6 above until the new modalities take effect.

9. In deciding on the modalities for the sharing of monetary benefits from the use of digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction under paragraph 7 above, the Conference of the Parties shall take into account the recommendations of the access and benefit-sharing committee, recognizing that such modalities should be mutually supportive of and adaptable to other access and benefit- sharing instruments.

10. The Conference of the Parties, taking into account recommendations of the access and benefit-sharing committee established under article 15, shall review and assess, on a biennial basis, the monetary benefits from the utilization of marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction. The first review shall take place no later than five years after the entry into force of this Agreement. The review shall include consideration of the annual contributions referred to in paragraph 6 above.

11. Parties shall take the necessary legislative, administrative or policy measures, as appropriate, with the aim of ensuring that benefits arising from activities with respect to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction by natural or juridical persons under their jurisdiction are shared in accordance with this Agreement.

Article 15
Access and benefit-sharing committee

1. An access and benefit-sharing committee is hereby established. It shall serve, inter alia, as a means for establishing guidelines for benefit-sharing, in accordance with article 14, providing transparency and ensuring a FAIR and equitable sharing of both monetary and non-monetary benefits.

2. The access and benefit-sharing committee shall be composed of 15 members possessing appropriate qualifications in related fields, so as to ensure the effective exercise of the functions of the committee. The members shall be nominated by Parties and elected by the Conference of the Parties, taking into account gender balance and equitable geographical distribution and providing for representation on the committee from developing States, including from the least developed countries, from small island developing States and from landlocked developing countries. The terms of reference and modalities for the operation of the committee shall be determined by the Conference of the Parties.

3. The committee may make recommendations to the Conference of the Parties on matters relating to this Part, including on the following matters:

(a) Guidelines or a code of conduct for activities with respect to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction in accordance with this Part;

(b) Measures to implement decisions taken in accordance with this Part;

(c) Rates or mechanisms for the sharing of monetary benefits in accordance with article 14;

(d) Matters relating to this Part in relation to the Clearing-House Mechanism;

(e) Matters relating to this Part in relation to the financial mechanism established under article 52;

(f) Any other matters relating to this Part that the Conference of the Parties may request the access and benefit-sharing committee to address.

4. Each Party shall make available to the access and benefit-sharing committee, through the Clearing-House Mechanism, the information required under this Agreement, which shall include:

(a) Legislative, administrative and policy measures on access and benefit- sharing;

(b) Contact details and other relevant information on national focal points;

(c) Other information required pursuant to the decisions taken by the Conference of the Parties.

5. The access and benefit-sharing committee may consult and facilitate the exchange of information with relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies on activities under its mandate, including benefit- sharing, the use of digital sequence information on marine genetic resources, best practices, tools and methodologies, data governance and lessons learned.

6. The access and benefit-sharing committee may make recommendations to the Conference of the Parties in relation to information obtained under paragraph 5 above.

Article 16
Monitoring and transparency

1. Monitoring and transparency of activities with respect to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction shall be achieved through notification to the Clearing-House Mechanism, through the use of "BBNJ" standardized batch identifiers in accordance with this Part and according to procedures adopted by the Conference of the Parties as recommended by the access and benefit-sharing committee.

2. Parties shall periodically submit reports to the access and benefit-sharing committee on their implementation of the provisions in this Part on activities with respect to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction and the sharing of benefits therefrom, in accordance with this Part.

3. The access and benefit-sharing committee shall prepare a report based on the information received through the Clearing-House Mechanism and make it available toParties, which may submit comments. The access and benefit-sharing committee shall submit the report, including comments received, for the consideration of the Conference of the Parties. The Conference of the Parties, taking into account the recommendation of the access and benefit-sharing committee, may determine appropriate guidelines for the implementation of this article, which shall take into account the national capabilities and circumstances of Parties.

PART III
MEASURES SUCH AS AREA-BASED MANAGEMENT TOOUS, INCUUDING MARINE PROTECTED AREAS

Article 17
Objectives

The objectives of this Part are to:

(a) Conserve and sustainably use areas requiring protection, including through the establishment of a comprehensive system of area-based management tools, with ecologically representative and well-connected networks of marine protected areas;

(b) Strengthen cooperation and coordination in the use of area-based management tools, including marine protected areas, among States, relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies;

(c) Protect, preserve, restore and maintain biological diversity and ecosystems, including with a view to enhancing their productivity and health, and strengthen resilience to stressors, including those related to climate change, ocean acidification and marine pollution;

(d) Support food security and other socioeconomic objectives, including the protection of cultural values;

(e) Support developing States Parties, in particular the least developed countries, landlocked developing countries, geographically disadvantaged States, small island developing States, coastal African States, archipelagic States and developing middle- income countries, taking into account the special circumstances of small island developing States, through capacity-building and the development and transfer of marine technology in developing, implementing, monitoring, managing and enforcing area-based management tools, including marine protected areas.

Article 18
Area of application

The establishment of area-based management tools, including marine protected areas, shall not include any areas within national jurisdiction and shall not be relied upon as a basis for asserting or denying any claims to sovereignty, sovereign rights or jurisdiction, including in respect of any disputes relating thereto. The Conference of the Parties shall not consider for decision proposals for the establishment of such area-based management tools, including marine protected areas, and in no case shall such proposals be interpreted as recognition or non-recognition of any claims to sovereignty, sovereign rights or jurisdiction.

Article 19
Proposals

1. Proposals regarding the establishment of area-based management tools, including marine protected areas, under this Part shall be submitted by Parties, individually or collectively, to the secretariat.

2. Parties shall collaborate and consult, as appropriate, with relevant stakeholders, including States and global, regional, subregional and sectoral bodies, as well as civil society, the scientific community, the private sector, Indigenous Peoples and local communities, for the development of proposals, as set out in this Part.

3. Proposals shall be formulated on the basis of the best available science and scientific information and, where available, relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities, taking into account the precautionary approach and an ecosystem approach.

4. Proposals with regard to identified areas shall include the following key elements:

(a) A geographic or spatial description of the area that is the subject of the proposal by reference to the indicative criteria specified in Annex I;

(b) Information on any of the criteria specified in Annex I, as well as any criteria that may be further developed and revised in accordance with paragraph 5 below applied in identifying the area;

(c) Human activities in the area, including uses by Indigenous Peoples and local communities, and their possible impact, if any;

(d) A description of the state of the marine environment and biological diversity in the identified area;

(e) A description of the conservation and, where appropriate, sustainable use objectives that are to be applied to the area;

(f) A draft management plan encompassing the proposed measures and outlining proposed monitoring, research and review activities to achieve the specified objectives;

(g) The duration of the proposed area and measures, if any;

(h) Information on any consultations undertaken with States, including adjacent coastal States and/or relevant global, regional, subregional and sectoral bodies, if any;

(i) Information on area-based management tools, including marine protected areas, implemented under relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies;

(j) Relevant scientific input and, where available, traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities.

5. Indicative criteria for the identification of such areas shall include, as relevant, those specified in Annex I and may be further developed and revised as necessary by the Scientific and Technical Body for consideration and adoption by the Conference of the Parties.

6. Further requirements regarding the contents of proposals, including the modalities for the application of indicative criteria as specified in paragraph 5 above, and guidance on proposals specified in paragraph 4 (b) above shall be elaborated by the Scientific and Technical Body, as necessary, for consideration and adoption by the Conference of the Parties.

Article 20
Publicity and preliminary review of proposals

Upon receipt of a proposal in writing, the secretariat shall make the proposal publicly available and transmit it to the Scientific and Technical Body for a preliminary review. The purpose of the review is to ascertain that the proposal contains the information required under article 19, including indicative criteria described in this Part and in Annex I. The outcome of that review shall be made publicly available and shall be conveyed to the proponent by the secretariat. The proponent shall retransmit the proposal to the secretariat, having taken into account the preliminary review by the Scientific and Technical Body. The secretariat shall notify the Parties and make that retransmitted proposal publicly available and facilitate consultations pursuant to article 21.

Article 21
Consultations on and assessment of proposals

1. Consultations on proposals submitted under article 19 shall be inclusive, transparent and open to all relevant stakeholders, including States and global, regional, subregional and sectoral bodies, as well as civil society, the scientific community, Indigenous Peoples and local communities.

2. The secretariat shall facilitate consultations and gather input as follows:

(a) States, in particular adjacent coastal States, shall be notified and invited to submit, inter aha:

(i) Views on the merits and geographic scope of the proposal;

(ii) Any other relevant scientific input;

(iii) Information regarding any existing measures or activities in adjacent or related areas within national jurisdiction and beyond national jurisdiction;

(iv) Views on the potential implications of the proposal for areas within national jurisdiction;

(v) Any other relevant information;

(b) Bodies of relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies shall be notified and invited to submit, inter alia:

(i) Views on the merits of the proposal;

(ii) Any other relevant scientific input;

(iii) Information regarding any existing measures adopted by that instrument, framework or body for the relevant area or for adjacent areas;

(iv) Views regarding any aspects of the measures and other elements for a draft management plan identified in the proposal that fall within the competence of that body;

(v) Views regarding any relevant additional measures that fall within the competence of that instrument, framework or body;

(vi) Any other relevant information;

(c) Indigenous Peoples and local communities with relevant traditional knowledge, the scientific community, civil society and other relevant stakeholders shall be invited to submit, inter alia:

(i) Views on the merits of the proposal;

(ii) Any other relevant scientific input;

(iii) Any relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities;

3. Any other relevant informationContributions received pursuant to paragraph 2 above shall be made publicly available by the secretariat.

4. In cases where the proposed measure affects areas that are entirely surrounded by the exclusive economic zones of States, proponents shall:

(a) Undertake targeted and proactive consultations, including prior notification, with such States;

(b) Consider the views and comments of such States on the proposed measure and provide written responses specifically addressing such views and comments and, where appropriate, revise the proposed measure accordingly.

5. The proponent shall consider the contributions received during the consultation period, as well as the views of and information from the Scientific and Technical Body, and, as appropriate, revise the proposal accordingly or respond to substantive contributions not reflected in the proposal.

6. The consultation period shall be time-bound.

7. The revised proposal shall be submitted to the Scientific and Technical Body, which shall assess the proposal and make recommendations to the Conference of the Parties.

8. The modalities for the consultation and assessment process, including duration, shall be further elaborated by the Scientific and Technical Body, as necessary, at its first meeting, for consideration and adoption by the Conference of the Parties, taking into account the special circumstances of small island developing States.

Article 22
Establishment of area-based management tools, including marine protected areas

1. The Conference of the Parties, on the basis of the final proposal and the draft management plan, taking into account the contributions and scientific input received during the consultation process established under this Part, and the scientific advice and recommendations of the Scientific and Technical Body:

(a) Shall take decisions on the establishment of area-based management tools, including marine protected areas, and related measures;

(b) May take decisions on measures compatible with those adopted by relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies, in cooperation and coordination with those instruments, frameworks and bodies;

(c) May, where proposed measures are within the competences of other global, regional, subregional or sectoral bodies, make recommendations to Parties to this Agreement and to global, regional, subregional and sectoral bodies to promote the adoption of relevant measures through such instruments, frameworks and bodies, in accordance with their respective mandates.

2. In taking decisions under this article, the Conference of the Parties shall respect the competences of, and not undermine, relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies.

3. The Conference of the Parties shall make arrangements for regular consultations to enhance cooperation and coordination with and among relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies with regard to area-based management tools, including marine protected areas, as well as coordination with regard to related measures adopted under such instruments and frameworks and by such bodies.

4. Where the achievement of the objectives and the implementation of this Part so requires, to further international cooperation and coordination with respect to the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction, the Conference of the Parties may consider and, subject to paragraphs 1 and 2 above, may decide, as appropriate, to develop a mechanism regarding existing area-based management tools, including marine protected areas, adopted by relevant legal instruments and frameworks or relevant global, regional, subregional or sectoral bodies.

5. Decisions and recommendations adopted by the Conference of the Parties in accordance with this Part shall not undermine the effectiveness of measures adopted in respect of areas within national jurisdiction and shall be made with due regard for the rights and duties of all States, in accordance with the Convention. In cases where measures proposed under this Part would affect or could reasonably be expected to affect the superjacent water above the seabed and subsoil of submarine areas over which a coastal State exercises sovereign rights in accordance with the Convention, such measures shall have due regard to the sovereign rights of such coastal States. Consultations shall be undertaken to that end, in accordance with the provisions of this Part.

6. In cases where an area-based management tool, including a marine protected area, established under this Part subsequently falls, either wholly or in part, within the national jurisdiction of a coastal State, the part within national jurisdiction shall immediately cease to be in force. The part remaining in areas beyond national jurisdiction shall remain in force until the Conference of the Parties, at its following meeting, reviews and decides whether to amend or revoke the area-based management tool, including a marine protected area, as necessary.

7. Upon the establishment of, or amendment to the competence of, a relevant legal instrument or framework or a relevant global, regional, subregional or sectoral body, any area-based management tool, including a marine protected area, or related measures adopted by the Conference of the Parties under this Part that subsequently falls within the competence of such instrument, framework or body, either wholly or in part, shall remain in force until the Conference of the Parties reviews and decides, in close cooperation and coordination with that instrument, framework or body, to maintain, amend or revoke the area-based management tool, including a marine protected area, and related measures, as appropriate.

Article 23
Decision-making

1. Asa general rule, the decisions and recommendations under this Part shall be taken by consensus.

2. If no consensus is reached, decisions and recommendations under this Part shall be taken by a three-fourths majority of the Parties present and voting, before which the Conference of the Parties shall decide, by a two-thirds majority of the Parties present and voting that all efforts to reach consensus have been exhausted.

3. Decisions taken under this Part shall enter into force 120 days after the meeting of the Conference of the Parties at which they were taken and shall be binding on all Parties.

4. During the period of 120 days provided for in paragraph 3 above, any Party may, by notification in writing to the secretariat, make an objection with respect to a decision adopted under this Part, and that decision shall not be binding on that Party. An objection to a decision may be withdrawn at any time by written notification to the secretariat and, thereupon, the decision shall be binding for that Party 90 days following the date of the notification stating that the objection is withdrawn.

5. A Party making an objection under paragraph 4 above shall provide to the secretariat, in writing, at the time of making its objection, the explanation of the grounds for its objection, which shall be based on one or more of the following grounds:

(a) The decision is inconsistent with this Agreement or the rights and duties of the objecting Party in accordance with the Convention;

(b) The decision unjustifiably discriminates in form or in fact against the objecting Party;

(c) The Party cannot practicably comply with the decision at the time of the objection after making all reasonable efforts to do so.

6. A Party making an objection under paragraph 4 above shall, to the extent practicable, adopt alternative measures or approaches that are equivalent in effect to the decision to which it has objected and shall not adopt measures nor take actions that would undermine the effectiveness of the decision to which it has objected unless such measures or actions are essential for the exercise of rights and duties of the objecting Party in accordance with the Convention.

7. The objecting Party shall report to the next ordinary meeting of the Conference of the Parties following its notification under paragraph 4 above, and periodically thereafter, on its implementation of paragraph 6 above, to inform the monitoring and review under article 26.

8. An objection to a decision made in accordance with paragraph 4 above may only be renewed if the objecting Party considers it still necessary, every three years after the entry into force of the decision, by written notification to the secretariat. Such written notification shall include an explanation of the grounds of its initial objection.

9. If no notification of renewal pursuant to paragraph 8 above is received, the objection shall be considered automatically withdrawn and, thereupon, the decision shall be binding for that Party 120 days after that objection is automatically withdrawn. The secretariat shall notify the Party 60 days prior to the date on which the objection will be automatically withdrawn.

10. Decisions of the Conference of the Parties adopted under this Part, and objections to those decisions, shall be made publicly available by the secretariat and shall be transmitted to all States and relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies.

Article 24
Emergency measures

1. The Conference of the Parties shall take decisions to adopt measures in areas beyond national jurisdiction, to be applied on an emergency basis, if necessary, when a natural phenomenon or human-caused disaster has caused, or is likely to cause, serious or irreversible harm to marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction, to ensure that the serious or irreversible harm is not exacerbated.

2. Measures adopted under this article shall be considered necessary only if, following consultation with relevant legal instruments or frameworks or relevant global, regional, subregional or sectoral bodies, the serious or irreversible harm cannot be managed in a timely manner through the application of the other articles of this Agreement or by a relevant legal instrument or framework or a relevant global, regional, subregional or sectoral body.

3. Measures adopted on an emergency basis shall be based on the best available science and scientific information and, where available, relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities and shall take into account the precautionary approach. Such measures may be proposed by Parties or recommended by the Scientific and Technical Body and may be adopted intersessionally. The measures shall be temporary and must be reconsidered for decision at the next meeting of the Conference of the Parties following their adoption.

4. The measures shall terminate two years following their entry into force or shall be terminated earlier by the Conference of the Parties upon being replaced by area-based management tools, including marine protected areas, and related measures established in accordance with this Part, or by measures adopted by a relevant legal instrument or framework or relevant global, regional, subregional or sectoral body, or by a decision of the Conference of the Parties when the circumstances that necessitated the measure cease to exist.

5. Procedures and guidance for the establishment of emergency measures, including consultation procedures, shall be elaborated by the Scientific and Technical Body, as necessary, for consideration and adoption by the Conference of the Parties at its earliest opportunity. Such procedures shall be inclusive and transparent.

Article 25
Implementation

1. Parties shall ensure that activities under their jurisdiction or control that take place in areas beyond national jurisdiction are conducted consistently with the decisions adopted under this Part.

2. Nothing in this Agreement shall prevent a Party from adopting more stringent measures with respect to its nationals and vessels or with regard to activities under its jurisdiction or control in addition to those adopted under this Part, in accordance with international law and in support of the objectives of the Agreement.

3. The implementation of the measures adopted under this Part should not impose a disproportionate burden on Parties that are small island developing States or least developed countries, directly or indirectly.

4. Parties shall promote, as appropriate, the adoption of measures within relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies of which they are members, to support the implementation of the decisions and recommendations made by the Conference of the Parties under this Part.

5. Parties shall encourage those States that are entitled to become Parties to this Agreement, in particular those whose activities, vessels or nationals operate in an area that is the subject of an established area-based management tool, including a marine protected area, to adopt measures supporting the decisions and recommendations of the Conference of the Parties on area-based management tools, including marine protected areas, established under this Part.

6. A Party that is not a party to or a participant in a relevant legal instrument or framework, or a member of a relevant global, regional, subregional or sectoral body, and that does not otherwise agree to apply the measures established under such instruments and frameworks and by such bodies shall not be discharged from the obligation to cooperate, in accordance with the Convention and this Agreement, in the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction.

Article 26
Monitoring and review

1. Parties shall, individually or collectively, report to the Conference of the Parties on the implementation of area-based management tools, including marine protected areas, established under this Part and related measures. Such reports, as well as the information and the review referred to in paragraphs 2 and 3 below, respectively, shall be made publicly available by the secretariat.

2. The relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies shall be invited to provide information to the Conference of the Parties on the implementation of measures that they have adopted to achieve the objectives of area-based management tools, including marine protected areas, established under this Part.

3. Area-based management tools, including marine protected areas, established under this Part, including related measures, shall be monitored and periodically reviewed by the Scientific and Technical Body, taking into account the reports and information referred to in paragraphs 1 and 2 above, respectively.

4. In the review referred to in paragraph 3 above, the Scientific and Technical Body shall assess the effectiveness of area-based management tools, including marine protected areas, established under this Part, including related measures and the progress made in achieving their objectives, and provide advice and recommendations to the Conference of the Parties.

5. Following the review, the Conference of the Parties shall, as necessary, take decisions or recommendations on the amendment, extension or revocation of area-based management tools, including marine protected areas, and any related measures adopted by the Conference of the Parties, on the basis of the best available science and scientific information and, where available, relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities, taking into account the precautionary approach and an ecosystem approach.

PART IV
ENVIRONMENTAL IMPACT ASSESSMENTS

Article27
Objectives

The objectives of this Part are to:

(a) Operationalize the provisions of the Convention on environmental impact assessment for areas beyond national jurisdiction by establishing processes, thresholds and other requirements for conducting and reporting assessments by Parties;

(b) Ensure that activities covered by this Part are assessed and conducted to prevent, mitigate and manage significant adverse impacts for the purpose of protecting and preserving the marine environment;

(c) Support the consideration of cumulative impacts and impacts in areas within national jurisdiction;

(d) Provide for strategic environmental assessments;

(e) Achieve a coherent environmental impact assessment framework for activities in areas beyond national jurisdiction;

(f) Build and strengthen the capacity of Parties, particularly developing States Parties, in particular the least developed countries, landlocked developing countries, geographically disadvantaged States, small island developing States, coastal African States, archipelagic States and developing middle-income countries, to prepare, conduct and evaluate environmental impact assessments and strategic environmental assessments in support of the objectives of this Agreement.

Article 28
Obligation to conduct environmental impact assessments

1. Parties shall ensure that the potential impacts on the marine environment of planned activities under their jurisdiction or control that take place in areas beyond national jurisdiction are assessed as set out in this Part before they are authorized.

2. When a Party with jurisdiction or control over a planned activity that is to be conducted in marine areas within national jurisdiction determines that the activity may cause substantial pollution of or significant and harmful changes to the marine environment in areas beyond national jurisdiction, that Party shall ensure that an environmental impact assessment of such activity is conducted in accordance with this Part or that an environmental impact assessment is conducted under the Party's national process. A Party conducting such an assessment under its national process shall:

(a) Make relevant information available through the Clearing-House Mechanism, in a timely manner, during the national process;

(b) Ensure that the activity is monitored in a manner consistent with the requirements of its national process;

(c) Ensure that environmental impact assessment reports and any relevant monitoring reports are made available through the Clearing-House Mechanism as set out in this Agreement.

3. Upon receiving the information referred to in paragraph 2 (a) above, the Scientific and Technical Body may provide comments to the Party with jurisdiction or control over the planned activity.

Article 29
Relationship between this Agreement and environmental impact assessment processes under relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies

1. Parties shall promote the use of environmental impact assessments and the adoption and implementation of the standards and/or guidelines developed under article 38 in relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies of which they are members.

2. The Conference of the Parties shall develop mechanisms under this Part for the Scientific and Technical Body to collaborate with relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies that regulate activities in areas beyond national jurisdiction or protect the marine environment.

3. When developing or updating standards or guidelines for the conduct of environmental impact assessments of activities in areas beyond national jurisdiction by Parties to this Agreement under article 38, the Scientific and Technical Body shall, as appropriate, collaborate with relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies.

4. It is not necessary to conduct a screening or an environmental impact assessment of a planned activity in areas beyond national jurisdiction, provided that the Party with jurisdiction or control over the planned activity determines:

(a) That the potential impacts of the planned activity or category of activity have been assessed in accordance with the requirements of other relevant legal instruments or frameworks or by relevant global, regional, subregional or sectoral bodies;

(b) That:

(i) the assessment already undertaken for the planned activity is equivalent to the one required under this Part, and the results of the assessment are taken into account; or

(ii) the regulations or standards of the relevant legal instruments or frameworks or relevant global, regional, subregional or sectoral bodies arising from the assessment were designed to prevent, mitigate or manage potential impacts below the threshold for environmental impact assessments under this Part, and they have been complied with.

5. When an environmental impact assessment for a planned activity in areas beyond national jurisdiction has been conducted under a relevant legal instrument or framework or a relevant global, regional, subregional or sectoral body, the Party concerned shall ensure that the environmental impact assessment report is published through the Clearing-House Mechanism.

6. Unless the planned activities that meet the criteria set out in paragraph 4 (b) (i) above are subject to monitoring and review under a relevant legal instrument or framework or relevant global, regional, subregional or sectoral body, Parties shall monitor and review the activities and ensure that the monitoring and review reports are published through the Clearing-House Mechanism.

Article 30
Thresholds and factors for conducting environmental impact assessments

1. When a planned activity may have more than a minor or transitory effect on the marine environment, or the effects of the activity are unknown or poorly understood, the Party with jurisdiction or control of the activity shall conduct a screening of the activity under article 31, using the factors set out in paragraph 2 below, and:

(a) The screening shall be sufficiently detailed for the Party to assess whether it has reasonable grounds for believing that the planned activity may cause substantial pollution of or significant and harmful changes to the marine environment and shall include:

(i) A description of the planned activity, including its purpose, location, duration

and intensity; and

(ii) An initial analysis of the potential impacts, including consideration of cumulative impacts and, as appropriate, alternatives to the planned activity;

(b) If it is determined on the basis of the screening that the Party has reasonable grounds for believing that the activity may cause substantial pollution of or significant and harmful changes to the marine environment, an environmental impact assessment shall be conducted in accordance with the provisions of this Part.

2. When determining whether planned activities under their jurisdiction or control meet the threshold set out in paragraph 1 above, Parties shall consider the following non- exhaustive factors:

(a) The type of and technology used for the activity and the manner in which it is to be conducted;

(b) The duration of the activity;

(c) The location of the activity;

(d) The characteristics and ecosystem of the location (including areas of particular ecological or biological significance or vulnerability);

(e) The potential impacts of the activity, including the potential cumulative impacts and the potential impacts in areas within national jurisdiction;

(f) The extent to which the effects of the activity are unknown or poorly understood;

(g) Other relevant ecological or biological criteria.

Article 31
Process for environmental impact assessments

1. Parties shall ensure that the process for conducting an environmental impact assessment pursuant to this Part includes the following steps:

(a) Screening. Parties shall undertake screening, in a timely manner, to determine whether an environmental impact assessment is required in respect of a planned activity under its jurisdiction or control, in accordance with article 30, and make its determination publicly available:

(i) If a Party determines that an environmental impact assessment is not required for a planned activity under its jurisdiction or control, it shall make relevant information, including under article 30, paragraph 1 (a), publicly available through the Clearing-House Mechanism under this Agreement;

(ii) On the basis of the best available science and scientific information and, where available, relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities, a Party may register its views on the potential impacts of a planned activity on which a determination has been made in accordance with subparagraph (a) (i) above with the Party that made the determination and the Scientific and Technical Body, within 40 days of the publication thereof;

(iii) If the Party that registered its views expressed concerns on the potential impacts of a planned activity on which the determination was made, the Party that made that determination shall give consideration to such concerns and may review its determination;

(iv) Upon consideration of the concerns registered by a Party under subparagraph (a) (ii) above, the Scientific and Technical Body shall consider and may evaluate the potential impacts of the planned activity on the basis of the best available science and scientific information and, where available, relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities and, as appropriate, may make recommendations to the Party that made the determination after giving that Party an opportunity to respond to the concerns registered and taking into account such response;

(v) The Party that made the determination under subparagraph (a) (i) above shall give consideration to any recommendations of the Scientific and Technical Body;

(vi) The registration of views and the recommendations of the Scientific and

Technical Body shall be made publicly available, including through the Clearing-House Mechanism;

(c) Scoping. Parties shall ensure that key environmental and any associated impacts, such as economic, social, cultural and human health impacts, including potential cumulative impacts and impacts in areas within national jurisdiction, as well as alternatives to the planned activity, if any, to be included in the environmental impact assessments that shall be conducted under this Part, are identified. The scope shall be defined by using the best available science and scientific information and, where available, relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities;

(c) Impact assessment and evaluation. Parties shall ensure that the impacts of planned activities, including cumulative impacts and impacts in areas within national jurisdiction, are assessed and evaluated using the best available science and scientific information and, where available, relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities;

(d) Prevention, mitigation and management of potential adverse effects. Parties shall ensure that:

(i) Measures to prevent, mitigate and manage potential adverse effects of the planned activities under their jurisdiction or control are identified and analysed to avoid significant adverse impacts. Such measures may include the consideration of alternatives to the planned activity under their jurisdiction or control;

(ii) Where appropriate, these measures are incorporated into an environmental management plan;

(d) Parties shall ensure public notification and consultation in accordance with article 32;

(f) Parties shall ensure the preparation and publication of an environmental impact assessment report in accordance with article 33.

2. Parties may conduct joint environmental impact assessments, in particular for planned activities under the jurisdiction or control of small island developing States.

3. A roster of experts shall be created under the Scientific and Technical Body. Parties with capacity constraints may request advice and assistance from those experts to conduct and evaluate screenings and environmental impact assessments for a planned activity under their jurisdiction or control. The experts cannot be appointed to another part of the environmental impact assessment process of the same activity. The Party that requested the advice and assistance shall ensure that such environmental impact assessments are submitted to it for review and decision-making.

Article 32
Public notification and consultation

1. Parties shall ensure timely public notification of a planned activity, including by publication through the Clearing-House Mechanism and through the secretariat, and planned and effective time-bound opportunities, as far as practicable, for participation by all States, in particular adjacent coastal States and any other States adjacent to the activity when they are potentially most affected States, and stakeholders in the environmental impact assessment process. Notification and opportunities for participation, including through the submission of comments, shall take place throughout the environmental impact assessment process, as appropriate, including when identifying the scope of an environmental impact assessment under article 31, paragraph 1 (b), and when a draft environmental impact assessment report has been prepared under article 33, before a decision is made as to whether to authorize the activity.

2. Potentially most affected States shall be determined by taking into account the nature and potential effects on the marine environment of the planned activity and shall include:

(a) Coastal States whose exercise of sovereign rights for the purpose of exploring, exploiting, conserving or managing natural resources may reasonably be believed to be affected by the activity;

(b) States that carry out, in the area of the planned activity, human activities, including economic activities, that may reasonably be believed to be affected.

3. Stakeholders in this process include Indigenous Peoples and local communities with relevant traditional knowledge, relevant global, regional, subregional and sectoral bodies, civil society, the scientific community and the public.

4. Public notification and consultation shall, in accordance with article 48, paragraph 3, be inclusive and transparent, be conducted in a timely manner and be targeted and proactive when involving small island developing States.

5. Substantive comments received during the consultation process, including from adjacent coastal States and any other States adjacent to the planned activity when they are potentially most affected States, shall be considered and responded to or addressed by Parties. Parties shall give particular regard to comments concerning potential impacts in areas within national jurisdiction and provide written responses, as appropriate, specifically addressing such comments, including regarding any additional measures meant to address those potential impacts. Parties shall make public the comments received and the responses or descriptions of the manner in which they were addressed.

6. Where a planned activity affects areas of the high seas that are entirely surrounded by the exclusive economic zones of States, Parties shall:

(a) Undertake targeted and proactive consultations, including prior notification, with such surrounding States;

(b) Consider the views and comments of those surrounding States on the planned activity and provide written responses specifically addressing such views and comments and, as appropriate, revise the planned activity accordingly.

7. Parties shall ensure access to information related to the environmental impact assessment process under this Agreement. Notwithstanding this, Parties shall not be required to disclose confidential or proprietary information. The fact that confidential or proprietary information has been redacted shall be indicated in public documents.

Article 33
Environmental impact assessment reports

1. Parties shall ensure the preparation of an environmental impact assessment report for any such assessment undertaken pursuant to this Part.

2. The environmental impact assessment report shall include, at a minimum, the following information: a description of the planned activity, including its location; a description of the results of the scoping exercise; a baseline assessment of the marine environment likely to be affected; a description of potential impacts, including potential cumulative impacts and any impacts in areas within national jurisdiction; a description of potential prevention, mitigation and management measures; a description of uncertainties and gaps in knowledge; information on the public consultation process; a description of the consideration of reasonable alternatives to the planned activity; a description of follow-up actions, including an environmental management plan; and a non-technical summary.

3. The Party shall make the draft environmental impact assessment report available through the Clearing-House Mechanism during the public consultation process, to provide an opportunity for the Scientific and Technical Body to consider and evaluate the report.

4. The Scientific and Technical Body, as appropriate and in a timely manner, may make comments to the Party on the draft environmental impact assessment report. The Party shall give consideration to any comments made by the Scientific and Technical Body.

5. Parties shall publish the reports of the environmental impact assessments, including through the Clearing-House Mechanism. The secretariat shall ensure that all Parties are notified in a timely manner when reports are published through the Clearing-House Mechanism.

6. Final environmental impact assessment reports shall be considered by the Scientific and Technical Body, on the basis of relevant practices, procedures and knowledge under this Agreement, for the purpose of developing guidelines, including the identification of best practices.

7. A selection of the published information used in the screening process to make decisions on whether to conduct an environmental impact assessment, in accordance with articles 30 and 31, shall be considered and reviewed by the Scientific and Technical Body, on the basis of relevant practices, procedures and knowledge under this Agreement, for the purpose of developing guidelines, including the identification of best practices.

Article 34
Decision-making

1. A Party under whose jurisdiction or control a planned activity falls shall be responsible for determining if it may proceed.

2. When determining whether the planned activity may proceed under this Part, full account shall be taken of an environmental impact assessment conducted in accordance with this Part. A decision to authorize the planned activity under the jurisdiction or control of a Party shall only be made when, taking into account mitigation or management measures, the Party has determined that it has made all reasonable efforts to ensure that the activity can be conducted in a manner consistent with the prevention of significant adverse impacts on the marine environment.

3. Decision documents shall clearly outline any conditions of approval related to mitigation measures and follow-up requirements. Decision documents shall be made public, including through the Clearing-House Mechanism.

4. At the request of a Party, the Conference of the Parties may provide advice and assistance to that Party when determining whether a planned activity under its jurisdiction or control may proceed.

Article 35
Monitoring of impacts of authorized activities

Parties shall, by using the best available science and scientific information and, where available, the relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities, keep under surveillance the impacts of any activities in areas beyond national jurisdiction that they permit or in which they engage in order to determine whether these activities are likely to pollute or have adverse impacts on the marine environment. In particular, each Party shall monitor the environmental and any associated impacts, such as economic, social, cultural and human health impacts, of an authorized activity under their jurisdiction or control in accordance with the conditions set out in the approval of the activity.

Article 36
Reporting on impacts of authorized activities

1. Parties, whether acting individually or collectively, shall periodically report on the impacts of the authorized activity and the results of the monitoring required under article 35.

2. Monitoring reports shall be made public, including through the Clearing-House Mechanism, and the Scientific and Technical Body may consider and evaluate the monitoring reports.

3. Monitoring reports shall be considered by the Scientific and Technical Body, on the basis of relevant practices, procedures and knowledge under this Agreement, for the purpose of developing guidelines on the monitoring of impacts of authorized activities, including the identification of best practices.

Article 37
Review of authorized activities and their impacts

1. Parties shall ensure that the impacts of the authorized activity monitored pursuant to article 35 are reviewed.

2. Should the Party with jurisdiction or control over the activity identify significant adverse impacts that either were not foreseen in the environmental impact assessment, in nature or severity, or that arise from a breach of any of the conditions set out in the approval of the activity, the Party shall review its decision authorizing the activity, notify the Conference of the Parties, other Parties and the public, including through the Clearing-House Mechanism, and:

(a) Require that measures be proposed and implemented to prevent, mitigate and/or manage those impacts or take any other necessary action and/or halt the activity, as appropriate; and

(b) Evaluate, in a timely manner, any measures implemented or actions taken under subparagraph (a) above.

3. On the basis of the reports received under article 36, the Scientific and Technical Body may notify the Party that authorized the activity if it considers that the activity may have significant adverse impacts that were either not foreseen in the environmental impact assessment or that arise from a breach of any conditions of approval of the authorized activity and, as appropriate, may make recommendations to the Party.

4. (a) On the basis of the best available science and scientific information and, where available, relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities, a Party may register its concerns, with the Party that authorized the activity and with the Scientific and Technical Body, that the authorized activity may have significant adverse impacts that were either not foreseen in the environmental impact assessment, in nature or severity, or that arise from a breach of any conditions of approval of the authorized activity;

(b) The Party that authorized the activity shall give consideration to such concerns;

(c) Upon consideration of the concerns registered by a Party, the Scientific and Technical Body shall consider and may evaluate the matter based on the best available science and scientific information and, where available, relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities and may notify the Party that authorized the activity, if it considers that such activity may have significant adverse impacts that were either not foreseen in the environmental impact assessment or that arise from a breach of any conditions of approval of the authorized activity and, after giving that Party an opportunity to respond to the concerns registered and taking into account such response and as appropriate, may make recommendations to the Party that authorized the activity;

(d) The registration of concerns, any notifications issued and any recommendations made by the Scientific and Technical Body shall be made publicly available, including through the Clearing-House Mechanism;

(e) The Party that authorized the activity shall give consideration to any notifications issued and any recommendations made by the Scientific and Technical Body.

5. All States, in particular adjacent coastal States and any other States adjacent to the activity when they are potentially most affected States, and stakeholders shall be kept informed through the Clearing-House Mechanism and may be consulted in the monitoring, reporting and review processes in respect of an activity authorized under this Agreement.

6. Parties shall publish, including through the Clearing-House Mechanism:

(a) Reports on the review of the impacts of the authorized activity;

(b) Decision documents, including a record of the reasons for the decision by the Party, when a Party has changed its decision authorizing the activity.

Article 38
Standards and/or guidelines to be developed by the Scientific and Technical Body related to environmental impact assessments

1. The Scientific and Technical Body shall develop standards or guidelines for consideration and adoption by the Conference of the Parties on:

(a) The determination of whether the thresholds for the conduct of a screening or an environmental impact assessment under article 30 have been met or exceeded for planned activities, including on the basis of the non-exhaustive factors set out in paragraph 2 of that article;

(b) The assessment of cumulative impacts in areas beyond national jurisdiction and how those impacts should be taken into account in the environmental impact assessment process;

(c) The assessment of impacts, in areas within national jurisdiction, of planned activities in areas beyond national jurisdiction and how those impacts should be taken into account in the environmental impact assessment process;

(d) The public notification and consultation process under article 32, including the determination of what constitutes confidential or proprietary information;

(e) The required content of environmental impact assessment reports and published information used in the screening process pursuant to article 33, including best practices;

(f) The monitoring of and reporting on the impacts of authorized activities as set out in articles 35 and 36, including the identification of best practices;

(g) The conduct of strategic environmental assessments.

2. The Scientific and Technical Body may also develop standards and guidelines for consideration and adoption by the Conference of the Parties, including on:

(a) An indicative non-exhaustive list of activities that require or do not require an environmental impact assessment, as well as any criteria related to those activities, which shall be periodically updated;

(b) The conduct of environmental impact assessments by Parties to this Agreement in areas identified as requiring protection or special attention.

3. Any standard shall be set out in an annex to this Agreement, in accordance with article 74.

Article 39
Strategic environmental assessments

1. Parties shall, individually or in cooperation with other Parties, consider conducting strategic environmental assessments for plans and programmes relating to activities under their jurisdiction or control, to be conducted in areas beyond national jurisdiction, in order to assess the potential effects of such plans or programmes, as well as of alternatives, on the marine environment.

2. The Conference of the Parties may conduct a strategic environmental assessment of an area or region to collate and synthesize the best available information about the area or region, assess current and potential future impacts and identify data gaps and research priorities.

3. When undertaking environmental impact assessments pursuant to this Part, Parties shall take into account the results of relevant strategic environmental assessments carried out under paragraphs 1 and 2 above, where available.

4. The Conference of the Parties shall develop guidance on the conduct of each category of strategic environmental assessment described in this article.

PART V
CAPACITY-BUILDING AND THE TRANSFER OF MARINE TECHNOLOGY

Article 40
Objectives

The objectives of this Part are to:

(a) Assist Parties, in particular developing States Parties, in implementing the provisions of this Agreement, to achieve its objectives;

(b) Enable inclusive, equitable and effective cooperation and participation in the activities undertaken under this Agreement;

(c) Develop the marine scientific and technological capacity, including with respect to research, of Parties, in particular developing States Parties, with regard to the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction, including through access to marine technology by, and the transfer of marine technology to, developing States Parties;

(d) Increase, disseminate and share knowledge on the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction;

(e) More specifically, support developing States Parties, in particular the least developed countries, landlocked developing countries, geographically disadvantaged States, small island developing States, coastal African States, archipelagic States and developing middle-income countries, through capacity-building and the development and transfer of marine technology under this Agreement, in achieving the objectives relating to:

(i) Marine genetic resources, including the sharing of benefits, as reflected in article 9;

(ii) Measures such as area-based management tools, including marine protected areas, as reflected in article 17;

(iii) Environmental impact assessments, as reflected in article 27.

Article 41
Cooperation in capacity-building and the transfer of marine technology

1. Parties shall cooperate, directly or through relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies, to assist Parties, in particular developing States Parties, in achieving the objectives of this Agreement through capacity-building and the development and transfer of marine science and marine technology.

2. In providing capacity-building and the transfer of marine technology under this Agreement, Parties shall cooperate at all levels and in all forms, including through partnerships with and involving all relevant stakeholders, such as, where appropriate, the private sector, civil society, and Indigenous Peoples and local communities as holders of traditional knowledge, as well as through strengthening cooperation and coordination between relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies.

3. In giving effect to this Part, Parties shall give full recognition to the special requirements of developing States Parties, in particular the least developed countries, landlocked developing countries, geographically disadvantaged States, small island developing States, coastal African States, archipelagic States and developing middle- income countries. Parties shall ensure that the provision of capacity-building and the transfer of marine technology is not conditional on onerous reporting requirements.

Article 42
Modalities for capacity-building and for the transfer of marine technology

1. Parties, within their capabilities, shall ensure capacity-building for developing States Parties and shall cooperate to achieve the transfer of marine technology, in particular to developing States Parties that need and request it, taking into account the special circumstances of small island developing States and of least developed countries, in accordance with the provisions of this Agreement.

2. Parties shall provide, within their capabilities, resources to support such capacitybuilding and the development and transfer of marine technology and to facilitate access to other sources of support, taking into account their national policies, priorities, plans and programmes.

3. Capacity-building and the transfer of marine technology should be a country-driven, transparent, effective and iterative process that is participatory, cross-cutting and gender- responsive. It shall build upon, as appropriate, and not duplicate existing programmes and be guided by lessons learned, including those from capacity-building and transfer of marine technology activities under relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies. Insofar as possible, it shall take into account these activities with a view to maximizing efficiency and results.

4. Capacity-building and the transfer of marine technology shall be based on and be responsive to the needs and priorities of developing States Parties, taking into account the special circumstances of small island developing States and of least developed countries, identified through needs assessments on an individual case-by-case, subregional or regional basis. Such needs and priorities may be self-assessed or facilitated through the capacity-building and transfer of marine technology committee and the Clearing-House Mechanism.

Article 43
Additional modalities for the transfer of marine technology

1. Parties share a long-term vision of the importance of fully realizing technology development and transfer for inclusive, equitable and effective cooperation and participation in the activities undertaken under this Agreement and in order to fully achieve its objectives.

2. The transfer of marine technology undertaken under this Agreement shall take place on FAIR and most favourable terms, including on concessional and preferential terms, and in accordance with mutually agreed terms and conditions as well as the objectives of this Agreement.

3. Parties shall promote and encourage economic and legal conditions for the transfer of marine technology to developing States Parties, taking into account the special circumstances of small island developing States and of least developed countries, which may include providing incentives to enterprises and institutions.

4. The transfer of marine technology shall take into account all rights over such technologies and be carried out with due regard for all legitimate interests, including, inter aha, the rights and duties of holders, suppliers and recipients of marine technology and taking into particular consideration the interests and needs of developing States for the attainment of the objectives of this Agreement.

5. Marine technology transferred pursuant to this Part shall be appropriate, relevant and, to the extent possible, reliable, affordable, up to date, environmentally sound and available in an accessible form for developing States Parties, taking into account the special circumstances of small island developing States and of least developed countries.

Article 44
Types of capacity-building and of the transfer of marine technology

1. In support of the objectives set out in article 40, the types of capacity-building and of the transfer of marine technology may include, but are not limited to, support for the creation or enhancement of the human, financial management, scientific, technological, organizational, institutional and other resource capabilities of Parties, such as:

(a) The sharing and use of relevant data, information, knowledge and research results;

(b) Information dissemination and awareness-raising, including with respect to relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities, in line with the free, prior and informed consent of these Indigenous Peoples and, as appropriate, local communities;

(c) The development and strengthening of relevant infrastructure, including equipment and capacity of personnel for its use and maintenance;

(d) The development and strengthening of institutional capacity and national regulatory frameworks or mechanisms;

(e) The development and strengthening of human and financial management resource capabilities and of technical expertise through exchanges, research collaboration, technical support, education and training and the transfer of marine technology;

(f) The development and sharing of manuals, guidelines and standards;

(g) The development of technical, scientific and research and development programmes;

(h) The development and strengthening of capacities and technological tools for effective monitoring, control and surveillance of activities within the scope of this Agreement.

2. Further details concerning the types of capacity-building and of the transfer of marine technology identified in this article are elaborated in Annex II.

3. The Conference of the Parties, taking account of the recommendations of the capacity-building and transfer of marine technology committee, shall periodically, as necessary, review, assess and further develop and provide guidance on the indicative and non-exhaustive list of types of capacity-building and of transfer of marine technology elaborated in Annex II, to reflect technological progress and innovation and to respond and adapt to the evolving needs of States, subregions and regions.

Article 45
Monitoring and review

1. Capacity-building and the transfer of marine technology undertaken in accordance with the provisions of this Part shall be monitored and reviewed periodically.

2. The monitoring and review referred to in paragraph 1 above shall be carried out by the capacity-building and transfer of marine technology committee under the authority of the Conference of the Parties and shall be aimed at:

(a) Assessing and reviewing the needs and priorities of developing States Parties in terms of capacity-building and the transfer of marine technology, paying particular attention to the special requirements of developing States Parties and to the special circumstances of small island developing States and of least developed countries, in accordance with article 42, paragraph 4;

(b) Reviewing the support required, provided and mobilized, as well as gaps in meeting the assessed needs of developing States Parties in relation to this Agreement;

(c) Identifying and mobilizing funds under the financial mechanism established under article 52 to develop and implement capacity-building and the transfer of marine technology, including for the conduct of needs assessments;

(d) Measuring performance on the basis of agreed indicators and reviewing results-based analyses, including on the output, outcomes, progress and effectiveness of capacity-building and transfer of marine technology under this Agreement, as well as successes and challenges;

(e) Making recommendations for follow-up activities, including on how capacity-building and the transfer of marine technology could be further enhanced to allow developing States Parties, taking into account the special circumstances of small island developing States and of least developed countries, to strengthen their implementation of the Agreement in order to achieve its objectives.

3. In supporting the monitoring and review of capacity-building and the transfer of marine technology, Parties shall submit reports to the capacity-building and transfer of marine technology committee. Those reports should be in a format and at intervals to be determined by the Conference of the Parties, taking into account the recommendations of the capacity-building and transfer of marine technology committee. In submitting their reports, Parties shall take into account, where applicable, input from regional and subregional bodies on capacity-building and the transfer of marine technology. The reports submitted by Parties, as well as any input from regional and subregional bodies on capacity-building and the transfer of marine technology, should be made publicly available. The Conference of the Parties shall ensure that reporting requirements should be streamlined and not onerous, in particular for developing States Parties, including in terms of costs and time requirements.

Article 46
Capacity-building and transfer of marine technology committee

1. A capacity-building and transfer of marine technology committee is hereby established.

2. The committee shall consist of members possessing appropriate qualifications and expertise, to serve objectively in the best interest of the Agreement, nominated by Parties and elected by the Conference of the Parties, taking into account gender balance and equitable geographical distribution and providing for representation on the committee from the least developed countries, from the small island developing States and from the landlocked developing countries. The terms of reference and modalities for the operation of the committee shall be decided by the Conference of the Parties at its first meeting.

3. The committee shall submit reports and recommendations that the Conference of the Parties shall consider and take action on as appropriate.

PART VI
INSTITUTIONAL ARRANGEMENTS

Article 47
Conference of the Parties

1. A Conference of the Parties is hereby established.

2. The first meeting of the Conference of the Parties shall be convened by the Secretary-General of the United Nations no later than one year after the entry into force of this Agreement. Thereafter, ordinary meetings of the Conference of the Parties shall be held at regular intervals to be determined by the Conference of the Parties. Extraordinary meetings of the Conference of the Parties may be held at other times, in accordance with the rules of procedure.

3. The Conference of the Parties shall ordinarily meet at the seat of the secretariat or at United Nations Headquarters.

4. The Conference of the Parties shall by consensus adopt, at its first meeting, rules of procedure for itself and its subsidiary bodies, financial rules governing its funding and the funding of the secretariat and any subsidiary bodies and, thereafter, rules of procedure and financial rules for any further subsidiary body that it may establish. Until such time as the rules of procedure have been adopted, the rules of procedure of the intergovernmental conference on an international legally binding instrument under the United Nations Convention on the Law of the Sea on the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction shall apply.

5. The Conference of the Parties shall make every effort to adopt decisions and recommendations by consensus. Except as otherwise provided in this Agreement, if all efforts to reach consensus have been exhausted, decisions and recommendations of the Conference of the Parties on questions of substance shall be adopted by a two-thirds majority of the Parties present and voting, and decisions on questions of procedure shall be adopted by a majority of the Parties present and voting.

6. The Conference of the Parties shall keep under review and evaluation the implementation of this Agreement and, for this purpose, shall:

(a) Adopt decisions and recommendations related to the implementation of this Agreement;

(b) Review and facilitate the exchange of information among Parties relevant to the implementation of this Agreement;

(c) Promote, including by establishing appropriate processes, cooperation and coordination with and among relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies, with a view to promoting coherence among efforts towards the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction;

(d) Establish such subsidiary bodies as deemed necessary to support the implementation of this Agreement;

(e) Adopt a budget by a three-fourths majority of the Parties present and voting if all efforts to reach consensus have been exhausted, at such frequency and for such a financial period as it may determine;

(f) Undertake other functions identified in this Agreement or as may be required for its implementation.

7. The Conference of the Parties may decide to request the International Tribunal for the Law of the Sea to give an advisory opinion on a legal question on the conformity with this Agreement of a proposal before the Conference of the Parties on any matter within its competence. A request for an advisory opinion shall not be sought on a matter within the competences of other global, regional, subregional or sectoral bodies, or on a matter that necessarily involves the concurrent consideration of any dispute concerning sovereignty or other rights over continental or insular land territory or a claim thereto, or the legal status of an area as within national jurisdiction. The request shall indicate the scope of the legal question on which the advisory opinion is sought. The Conference of the Parties may request that such opinion be given as a matter of urgency.

8. The Conference of the Parties shall, within five years of the entry into force of this Agreement and thereafter at intervals to be determined by it, assess and review the adequacy and effectiveness of the provisions of this Agreement and, if necessary, propose means of strengthening the implementation of those provisions in order to better address the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction.

Article 48
Transparency

1. The Conference of the Parties shall promote transparency in decision-making processes and other activities carried out under this Agreement.

2. All meetings of the Conference of the Parties and its subsidiary bodies shall be open to observers participating in accordance with the rules of procedure unless otherwise decided by the Conference of the Parties. The Conference of the Parties shall publish and maintain a public record of its decisions.

3. The Conference of the Parties shall promote transparency in the implementation of this Agreement, including through the public dissemination of information and the facilitation of the participation of, and consultation with, relevant global, regional, subregional and sectoral bodies, Indigenous Peoples and local communities with relevant traditional knowledge, the scientific community, civil society and other relevant stakeholders, as appropriate and in accordance with the provisions of this Agreement.

4. Representatives of States not party to this Agreement, relevant global, regional, subregional and sectoral bodies, Indigenous Peoples and local communities with relevant traditional knowledge, the scientific community, civil society and other relevant stakeholders with an interest in matters pertaining to the Conference of the Parties may request to participate as observers in the meetings of the Conference of the Parties and of its subsidiary bodies. The rules of procedure of the Conference of the Parties shall provide for modalities for such participation and shall not be unduly restrictive in this respect. The rules of procedure shall also provide for such representatives to have timely access to all relevant information.

Article 49
Scientific and Technical Body

1. A Scientific and Technical Body is hereby established.

2. The Scientific and Technical Body shall be composed of members serving in their expert capacity and in the best interest of the Agreement, nominated by Parties and elected by the Conference of the Parties, with suitable qualifications, taking into account the need for multidisciplinary expertise, including relevant scientific and technical expertise and expertise in relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities, gender balance and equitable geographical representation. The terms of reference and modalities for the operation of the Scientific and Technical Body, including its selection process and the terms of members' mandates, shall be determined by the Conference of the Parties at its first meeting.

3. The Scientific and Technical Body may draw on appropriate advice emanating from relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies, as well as from other scientists and experts, as may be required.

4. Under the authority and guidance of the Conference of the Parties, and taking into account the multidisciplinary expertise referenced in paragraph 2 above, the Scientific and Technical Body shall provide scientific and technical advice to the Conference of the Parties, perform the functions assigned to it under this Agreement and such other functions as may be determined by the Conference of the Parties and provide reports to the Conference of the Parties on its work.

Article 50
Secretariat

1. A secretariat is hereby established. The Conference of the Parties, at its first meeting, shall make arrangements for the functioning of the secretariat, including deciding on its seat.

2. Until such time as the secretariat commences its functions, the Secretary-General of the United Nations, through the Division for Ocean AfFAIRs and the Uaw of the Sea of the Office of Uegal AfFAIRs of the United Nations Secretariat, shall perform the secretariat functions under this Agreement.

3. The secretariat and the host State may conclude a headquarters agreement. The secretariat shall enjoy legal capacity in the territory of the host State and be granted such privileges and immunities by the host State as are necessary for the exercise of its functions.

4. The secretariat shall:

(a) Provide administrative and logistical support to the Conference of the Parties and its subsidiary bodies for the purposes of the implementation of this Agreement;

(b) Arrange and service the meetings of the Conference of the Parties and of any other bodies as may be established under this Agreement or by the Conference of the Parties;

(c) Circulate information relating to the implementation of this Agreement in a timely manner, including making decisions of the Conference of the Parties publicly available and transmitting them to all Parties, as well as to relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies;

(d) Facilitate cooperation and coordination, as appropriate, with the secretariats of other relevant international bodies and, in particular, enter into such administrative and contractual arrangements as may be required for that purpose and for the effective discharge of its functions, subject to approval by the Conference of the Parties;

(e) Prepare reports on the execution of its functions under this Agreement and submit them to the Conference of the Parties;

(f) Provide assistance with the implementation of this Agreement and perform such other functions as may be determined by the Conference of the Parties or assigned to it under this Agreement.

Article 51
Clearing-House Mechanism

1. A Clearing-House Mechanism is hereby established.

2. The Clearing-House Mechanism shall consist primarily of an open-access platform. The specific modalities for the operation of the Clearing-House Mechanism shall be determined by the Conference of the Parties.

3. The Clearing-House Mechanism shall:

(a) Serve as a centralized platform to enable Parties to access, provide and disseminate information with respect to activities taking place pursuant to the provisions of this Agreement, including information relating to:

(i) Marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction, as set out in Part II of this Agreement;

(ii) The establishment and implementation of area-based management tools, including marine protected areas;

(iii) Environmental impact assessments;

(iv) Requests for capacity-building and the transfer of marine technology and opportunities with respect thereto, including research collaboration and training opportunities, information on sources and availability of technological information and data for the transfer of marine technology, opportunities for facilitated access to marine technology and the availability of funding;

(b) Facilitate the matching of capacity-building needs with the support available and with providers for the transfer of marine technology, including governmental, nongovernmental or private entities interested in participating as donors in the transfer of marine technology, and facilitate access to related know-how and expertise;

(c) Provide links to relevant global, regional, subregional, national and sectoral clearing-house mechanisms and other gene banks, repositories and databases, including those pertaining to relevant traditional knowledge of Indigenous Peoples and local communities, and promote, where possible, links with publicly available private and nongovernmental platforms for the exchange of information;

(d) Build on global, regional and subregional clearing-house institutions, where applicable, when establishing regional and subregional mechanisms under the global mechanism;

(e) Foster enhanced transparency, including by facilitating the sharing of environmental baseline data and information relating to the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction between Parties and other relevant stakeholders;

(f) Facilitate international cooperation and collaboration, including scientific and technical cooperation and collaboration;

(g) Perform such other functions as may be determined by the Conference of the Parties or assigned to it under this Agreement.

4. The Clearing-House Mechanism shall be managed by the secretariat, without prejudice to possible cooperation with other relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies as determined by the Conference of the Parties, including the Intergovernmental Oceanographic Commission of the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, the International Seabed Authority, the International Maritime Organization and the Food and Agriculture Organization of the United Nations.

5. In the management of the Clearing-House Mechanism, full recognition shall be given to the special requirements of developing States Parties, as well as the special circumstances of small island developing States Parties, and their access to the mechanism shall be facilitated to enable those States to utilize it without undue obstacles or administrative burdens. Information shall be included on activities to promote informationsharing, awareness-raising and dissemination in and with those States, as well as to provide specific programmes for those States.

6. The confidentiality of information provided under this Agreement and rights thereto shall be respected. Nothing under this Agreement shall be interpreted as requiring the sharing of information that is protected from disclosure under the domestic law of a Party or other applicable law.

PART VII
FINANCIAL RESOURCES AND MECHANISM

Article 52
Funding

1. Each Party shall provide, within its capabilities, resources in respect of those activities that are intended to achieve the objectives of this Agreement, taking into account its national policies, priorities, plans and programmes.

2. The institutions established under this Agreement shall be funded through assessed contributions of the Parties.

3. A mechanism for the provision of adequate, accessible, new and additional and predictable financial resources under this Agreement is hereby established. The mechanism shall assist developing States Parties in implementing this Agreement, including through funding in support of capacity-building and the transfer of marine technology, and perform other functions as set out in this article for the conservation and sustainable use of marine biological diversity.

4. The mechanism shall include:

(a) A voluntary trust fund established by the Conference of the Parties to facilitate the participation of representatives of developing States Parties, in particular least developed countries, landlocked developing countries and small island developing States, in the meetings of the bodies established under this Agreement;

(b) A special fund that shall be funded through the following sources:

(i) Annual contributions in accordance with article 14, paragraph 6;

(ii) Payments in accordance with article 14, paragraph 7;

(iii) Additional contributions from Parties and private entities wishing to provide

financial resources to support the conservation and sustainable use of marine

biological diversity of areas beyond national jurisdiction;

(c) The Global Environment Facility trust fund.

5. The Conference of the Parties may consider the possibility of establishing additional funds, as part of the financial mechanism, to support the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction, to finance rehabilitation and ecological restoration of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction.

6. The special fund and the Global Environment Facility trust fund shall be utilized in order to:

(a) Fund capacity-building projects under this Agreement, including effective projects on the conservation and sustainable use of marine biological diversity and activities and programmes, including training related to the transfer of marine technology;

(b) Assist developing States Parties in implementing this Agreement;

(c) Support conservation and sustainable use programmes by Indigenous Peoples and local communities as holders of traditional knowledge;

(d) Support public consultations at the national, subregional and regional levels;

(e) Fund the undertaking of any other activities as decided by the Conference of the Parties.

7. The financial mechanism should seek to ensure that duplication is avoided, and complementarity and coherence promoted, among the utilization of the funds within the mechanism.

8. Financial resources mobilized in support of the implementation of this Agreement may include funding provided through public and private sources, both national and international, including, but not limited to, contributions from States, international financial institutions, existing funding mechanisms under global and regional instruments, donor agencies, intergovernmental organizations, non-governmental organizations and natural and juridical persons, and through public-private partnerships.

9. For the purposes of this Agreement, the mechanism shall function under the authority, where appropriate, and guidance of the Conference of the Parties and shall be accountable thereto. The Conference of the Parties shall provide guidance on overall strategies, policies, programme priorities and eligibility for access to and utilization of financial resources.

10. The Conference of the Parties and the Global Environment Facility shall agree upon arrangements to give effect to the above paragraphs at the first meeting of the Conference of the Parties.

11. In recognition of the urgency to address the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction, the Conference of the Parties shall determine an initial resource mobilization goal through 2030 for the special fund from all sources, taking into account, inter alia, the institutional modalities of the special fund and the information provided through the capacity-building and transfer of marine technology committee.

12. Eligibility for access to funding under this Agreement shall be open to developing States Parties on the basis of need. Funding under the special fund shall be distributed according to equitable sharing criteria, taking into account the needs for assistance of Parties with special requirements, in particular the least developed countries, landlocked developing countries, geographically disadvantaged States, small island developing States and coastal African States, archipelagic States and developing middle-income countries, and taking into account the special circumstances of small island developing States and of least developed countries. The special fund shall be aimed at ensuring efficient access to funding through simplified application and approval procedures and enhanced readiness of support for such developing States Parties.

13. In the light of capacity constraints, Parties shall encourage international organizations to grant preferential treatment to, and consider the specific needs and special requirements of developing States Parties, in particular the least developed countries, landlocked developing countries and small island developing States, and taking into account the special circumstances of small island developing States and of least developed countries, in the allocation of appropriate funds and technical assistance and the utilization of their specialized services for the purposes of the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction.

14. The Conference of the Parties shall establish a finance committee on financial resources. It shall be composed of members possessing appropriate qualifications and expertise, taking into account gender balance and equitable geographical distribution. The terms of reference and modalities for the operation of the committee shall be decided by the Conference of the Parties. The committee shall periodically report and make recommendations on the identification and mobilization of funds under the mechanism. It shall also collect information and report on funding under other mechanisms and instruments contributing directly or indirectly to the achievement of the objectives of this Agreement. In addition to the considerations provided in this article, the committee shall consider, inter alia:

(a) The assessment of the needs of the Parties, in particular developing States Parties;

(b) The availability and timely disbursement of funds;

(c) The transparency of decision-making and management processes concerning fundraising and allocations;

(d) The accountability of the recipient developing States Parties with respect to the agreed use of funds.

15. The Conference of the Parties shall consider the reports and recommendations of the finance committee and take appropriate action.

16. The Conference of the Parties shall, in addition, undertake a periodic review of the financial mechanism to assess the adequacy, effectiveness and accessibility of financial resources, including for the delivery of capacity-building and the transfer of marine technology, in particular for developing States Parties.

PART VIII
IMPLEMENTATION AND COMPLIANCE

Article 53
Implementation

Parties shall take the necessary legislative, administrative or policy measures, as appropriate, to ensure the implementation of this Agreement.

Article 54
Monitoring of implementation

Each Party shall monitor the implementation of its obligations under this Agreement and shall, in a format and at intervals to be determined by the Conference of the Parties, report to the Conference on measures that it has taken to implement this Agreement.

Article 55
Implementation and Compliance Committee

1. An Implementation and Compliance Committee to facilitate and consider the implementation of and promote compliance with the provisions of this Agreement is hereby established. The Implementation and Compliance Committee shall be facilitative in nature and function in a manner that is transparent, non-adversarial and non-punitive.

2. The Implementation and Compliance Committee shall consist of members possessing appropriate qualifications and experience nominated by Parties and elected by the Conference of the Parties, with due consideration given to gender balance and equitable geographical representation.

3. The Implementation and Compliance Committee shall operate under the modalities and rules of procedure adopted by the Conference of the Parties at its first meeting. The Implementation and Compliance Committee shall consider issues of implementation and compliance at the individual and systemic levels, inter alia, and report periodically and make recommendations, as appropriate while cognizant of respective national circumstances, to the Conference of the Parties.

4. In the course of its work, the Implementation and Compliance Committee may draw on appropriate information from bodies established under this Agreement, as well as relevant legal instruments and frameworks and relevant global, regional, subregional and sectoral bodies, as may be required.

PART IX
SETTLEMENT OF DISPUTES

Article 56
Prevention of disputes

Parties shall cooperate in order to prevent disputes.

Article 57
Obligation to settle disputes by peaceful means

Parties have the obligation to settle their disputes concerning the interpretation or application of this Agreement by negotiation, inquiry, mediation, conciliation, arbitration, judicial settlement, resort to regional agencies or arrangements, or other peaceful means of their own choice.

Article 58
Settlement of disputes by any peaceful means chosen by the Parties

Nothing in this Part impairs the right of any Party to this Agreement to agree at any time to settle a dispute between them concerning the interpretation or application of this Agreement by any peaceful means of their own choice.

Article 59
Disputes of a technical nature

Where a dispute concerns a matter of a technical nature, the Parties concerned may refer the dispute to an ad hoc expert panel established by them. The panel shall confer with the Parties concerned and shall endeavour to resolve the dispute expeditiously without recourse to binding procedures for the settlement of disputes under article 60 of this Agreement.

Article 60
Procedures for the settlement of disputes

1. Disputes concerning the interpretation or application of this Agreement shall be settled in accordance with the provisions for the settlement of disputes provided for in Part XV of the Convention.

2. The provisions of Part XV of and Annexes V, VI, VII and VIII to the Convention shall be deemed to be replicated for the purpose of the settlement of disputes involving a Party to this Agreement that is not a Party to the Convention.

3. Any procedure accepted by a Party to this Agreement that is also a Party to the Convention pursuant to article 287 of the Convention shall apply to the settlement of disputes under this Part, unless that Party, when signing, ratifying, approving, accepting or acceding to this Agreement, or at any time thereafter, has accepted another procedure pursuant to article 287 of the Convention for the settlement of disputes under this Part.

4. Any declaration made by a Party to this Agreement that is also a Party to the Convention pursuant to article 298 of the Convention shall apply to the settlement of disputes under this Part, unless that Party, when signing, ratifying, approving, accepting or acceding to this Agreement, or at any time thereafter, has made a different declaration pursuant to article 298 of the Convention for the settlement of disputes under this Part.

5. Pursuant to paragraph 2 above, a Party to this Agreement that is not a Party to the Convention, when signing, ratifying, approving, accepting or acceding to this Agreement, or at any time thereafter, shall be free to choose, by means of a written declaration, submitted to the depositary, one or more of the following means for the settlement of disputes concerning the interpretation or application of this Agreement:

(a) The International Tribunal for the Law of the Sea;

(b) The International Court of Justice;

(c) An Annex VII arbitral tribunal;

(d) An Annex VIII special arbitral tribunal for one or more of the categories of disputes specified in said Annex.

6. A Party to this Agreement that is not a Party to the Convention that has not issued a declaration shall be deemed to have accepted the option in paragraph 5 (c) above. If the parties to a dispute have accepted the same procedure for the settlement of the dispute, it may be submitted only to that procedure, unless the parties otherwise agree. If the parties to a dispute have not accepted the same procedure for the settlement of the dispute, it may be submitted only to arbitration under Annex VII to the Convention, unless the parties otherwise agree. Article 287, paragraphs 6 to 8, of the Convention shall apply to declarations made under paragraph 5 above.

7. A Party to this Agreement that is not a Party to the Convention may, when signing, ratifying, approving, accepting or acceding to this Agreement, or at any time thereafter, without prejudice to the obligations arising under this Part, declare in writing that it does not accept any or more of the procedures provided for in Part XV, section 2, of the Convention with respect to one or more of the categories of disputes set out in article 298 of the Convention for the settlement of disputes under this Part. Article 298 of the Convention shall apply to such a declaration.

8. The provisions of this article shall be without prejudice to the procedures on the settlement of disputes to which Parties have agreed as participants in a relevant legal instrument or framework, or as members of a relevant global, regional, subregional or sectoral body concerning the interpretation or application of such instruments and frameworks.

9. Nothing in this Agreement shall be interpreted as conferring jurisdiction upon a court or tribunal over any dispute that concerns or necessarily involves the concurrent consideration of the legal status of an area as within national jurisdiction, nor over any dispute concerning sovereignty or other rights over continental or insular land territory or a claim thereto of a Party to this Agreement, provided that nothing in this paragraph shall be interpreted as limiting the jurisdiction of a court or tribunal under Part XV, section 2, of the Convention.

10. For the avoidance of doubt, nothing in this Agreement shall be relied upon as a basis for asserting or denying any claims to sovereignty, sovereign rights or jurisdiction over land or maritime areas, including in respect to any disputes relating thereto.

Article 61
Provisional arrangements

Pending the settlement of a dispute in accordance with this Part, the parties to the dispute shall make every effort to enter into provisional arrangements of a practical nature.

PART X
NON-PARTIES TO THIS AGREEMENT

Article 62
Non-parties to this Agreement

Parties shall encourage non-parties to this Agreement to become Parties thereto and to adopt laws and regulations consistent with its provisions.

PART XI
GOOD FAITH AND ABUSE OF RIGHTS

Article 63
Good faith and abuse of rights

Parties shall fulfil in good faith the obligations assumed under this Agreement and exercise the rights recognized therein in a manner that would not constitute an abuse of right.

PART XII
FINAL PROVISIONS

Article 64
Right to vote

1. Each Party to this Agreement shall have one vote, except as provided for in paragraph 2 below.

2. A regional economic integration organization Party to this Agreement, on matters within its competence, shall exercise its right to vote with a number of votes equal to the number of its member States that are Parties to this Agreement. Such an organization shall not exercise its right to vote if any of its member States exercises its right to vote, and vice versa.

Article 65
Signature

This Agreement shall be open for signature by all States and regional economic integration organizations from 20 September 2023 and shall remain open for signature at United Nations Headquarters in New York until 20 September 2025.

Article 66
Ratification, approval, acceptance and accession

This Agreement shall be subject to ratification, approval or acceptance by States and regional economic integration organizations. It shall be open for accession by States and regional economic integration organizations from the day after the date on which the Agreement is closed for signature. Instruments of ratification, approval, acceptance and accession shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

Article 67
Division of the competence of regional economic integration organizations and their member States in respect of the matters governed by this Agreement

1. Any regional economic integration organization that becomes a Party to this Agreement without any of its member States being a Party shall be bound by all the obligations under this Agreement. In the case of such organizations, one or more of whose member States is a Party to this Agreement, the organization and its member States shall decide on their respective responsibilities for the performance of their obligations under this Agreement. In such cases, the organization and the member States shall not be entitled to exercise rights under this Agreement concurrently.

2. In its instrument of ratification, approval, acceptance or accession, a regional economic integration organization shall declare the extent of its competence in respect of the matters governed by this Agreement. Any such organization shall also inform the depositary, who shall in turn inform the Parties, of any relevant modification of the extent of its competence.

Article 68
Entry into force

1. This Agreement shall enter into force 120 days after the date of deposit of the sixtieth instrument of ratification, approval, acceptance or accession.

2. For each State or regional economic integration organization that ratifies, approves or accepts this Agreement or accedes thereto after the deposit of the sixtieth instrument of ratification, approval, acceptance or accession, this Agreement shall enter into force on the thirtieth day following the deposit of its instrument of ratification, approval, acceptance or accession, subject to paragraph 1 above.

3. For the purposes of paragraphs 1 and 2 above, any instrument deposited by a regional economic integration organization shall not be counted as additional to those deposited by the member States of that organization.

Article 69
Provisional application

1. This Agreement may be applied provisionally by a State or regional economic integration organization that consents to its provisional application by so notifying the depositary in writing at the time of signature or deposit of its instrument of ratification, approval, acceptance or accession. Such provisional application shall become effective from the date of receipt of the notification by the depositary.

2. Provisional application by a State or regional economic integration organization shall terminate upon the entry into force of this Agreement for that State or regional economic integration organization or upon notification by that State or regional economic integration organization to the depositary in writing of its intention to terminate its provisional application.

Article 70
Reservations and exceptions

No reservations or exceptions may be made to this Agreement, unless expressly permitted by other articles of this Agreement.

Article 71
Declarations and statements

Article 70 does not preclude a State or regional economic integration organization, when signing, ratifying, approving, accepting or acceding to this Agreement, from making declarations or statements, however phrased or named, with a view, inter alia, to the harmonization of its laws and regulations with the provisions of this Agreement, provided that such declarations or statements do not purport to exclude or to modify the legal effect of the provisions of this Agreement in their application to that State or regional economic integration organization.

Article 72
Amendment

1. A Party may, by written communication addressed to the secretariat, propose amendments to this Agreement. The secretariat shall circulate such a communication to all Parties. If, within six months from the date of the circulation of the communication, not less than one half of the Parties reply favourably to the request, the proposed amendment shall be considered at the following meeting of the Conference of the Parties.

2. An amendment to this Agreement adopted in accordance with article 47 shall be communicated by the depositary to all Parties for ratification, approval or acceptance.

3. Amendments to this Agreement shall enter into force for the Parties ratifying, approving or accepting them on the thirtieth day following the deposit of instruments of ratification, approval or acceptance by two thirds of the number of Parties to this Agreement as at the time of adoption of the amendment. Thereafter, for each Party depositing its instrument of ratification, approval or acceptance of an amendment after the deposit of the required number of such instruments, the amendment shall enter into force on the thirtieth day following the deposit of its instrument of ratification, approval or acceptance.

4. An amendment may provide, at the time of its adoption, that a smaller or larger number of ratifications, approvals or acceptances shall be required for its entry into force than required under this article.

5. For the purposes of paragraphs 3 and 4 above, any instrument deposited by a regional economic integration organization shall not be counted as additional to those deposited by the member States of that organization.

6. A State or regional economic integration organization that becomes a Party to this Agreement after the entry into force of amendments in accordance with paragraph 3 above shall, failing an expression of a different intention by that State or regional economic integration organization:

(a) Be considered as a Party to this Agreement as so amended;

(b) Be considered as a Party to the unamended Agreement in relation to any Party not bound by the amendment.

Article 73
Denunciation

1. A Party may, by written notification addressed to the Secretary-General of the United Nations, denounce this Agreement and may indicate its reasons. Failure to indicate reasons shall not affect the validity of the denunciation. The denunciation shall take effect one year after the date of receipt of the notification, unless the notification specifies a later date.

2. The denunciation shall not in any way affect the duty of any Party to fulfil any obligation embodied in this Agreement to which it would be subject under international law independently of this Agreement.

Article 74
Annexes

1. The annexes form an integral part of this Agreement and, unless expressly provided otherwise, a reference to this Agreement or to one of its parts includes a reference to the annexes relating thereto.

2. The provisions of article 72 relating to the amendment of this Agreement shall also apply to the proposal, adoption and entry into force of a new annex to the Agreement.

3. Any Party may propose an amendment to any annex to this Agreement for consideration at the next meeting of the Conference of the Parties. The annexes may be amended by the Conference of the Parties. Notwithstanding the provisions of article 72, the following provisions shall apply in relation to amendments to annexes to this Agreement:

(a) The text of the proposed amendment shall be communicated to the secretariat at least 150 days before the meeting. The secretariat shall, upon receiving the text of the proposed amendment, communicate it to the Parties. The secretariat shall consult relevant subsidiary bodies, as required, and shall communicate any response to all Parties not later than 30 days before the meeting;

(b) Amendments adopted at a meeting shall enter into force 180 days after the close of that meeting for all Parties, except those that make an objection in accordance with paragraph 4 below.

4. During the period of 180 days provided for in paragraph 3 (b) above, any Party may, by notification in writing to the depositary, make an objection with respect to the amendment. Such objection may be withdrawn at any time by written notification to the depositary and, thereupon, the amendment to the annex shall enter into force for that Party on the thirtieth day after the date of withdrawal of the objection.

Article 75
Depositary

The Secretary-General of the United Nations shall be the depositary of this Agreement and any amendments or revisions thereto.

Article 76
Authentic texts

The Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts of this Agreement are equally authentic.

ANNEX I
Indicative criteria for identification of areas

(a) Uniqueness;

(b) Rarity;

(c) Special importance for the life history stages of species;

(d) Special importance of the species found therein;

(e) The importance for threatened, endangered or declining species or habitats;

(f) Vulnerability, including to climate change and ocean acidification;

(g) Fragility;

(h) Sensitivity;

(i) Biological diversity and productivity;

(j) Representativeness;

(k) Dependency;

(l) Naturalness;

(m) Ecological connectivity;

(n) Important ecological processes occurring therein;

(o) Economic and social factors;

(p) Cultural factors;

(q) Cumulative and transboundary impacts;

(r) Slow recovery and resilience;

(s) Adequacy and viability;

(t) Replication;

(u) Sustainability of reproduction;

(v) Existence of conservation and management measures.

ANNEX II
Types of capacity-building and of the transfer of marine technology

Under this Agreement, capacity-building and transfer of marine technology initiatives may include but are not limited to:

(a) The sharing of relevant data, information, knowledge and research, in user- friendly formats, including:

(i) The sharing of marine scientific and technological knowledge;

(ii) The exchange of information on the conservation and sustainable use of marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction;

(iii) The sharing of research and development results;

(b) Information dissemination and awareness-raising, including with regard to:

(i) Marine scientific research, marine sciences and related marine operations and services;

(ii) Environmental and biological information collected through research conducted in areas beyond national jurisdiction;

(iii) Relevant traditional knowledge in line with the free, prior and informed consent of the holders of such knowledge;

(iv) Stressors on the ocean that affect marine biological diversity of areas beyond national jurisdiction, including the adverse effects of climate change, such as warming and ocean deoxygenation, as well as ocean acidification;

(v) Measures such as area-based management tools, including marine protected areas;

(vi) Environmental impact assessments;

(c) The development and strengthening of relevant infrastructure, including equipment, such as:

(i) The development and establishment of necessary infrastructure;

(ii) The provision of technology, including sampling and methodology equipment (e.g., for water, geological, biological or chemical samples);

(iii) The acquisition of the equipment necessary to support and further develop research and development capabilities, including in data management, in the context of activities with respect to marine genetic resources and digital sequence information on marine genetic resources of areas beyond national jurisdiction, measures such as area-based management tools, including marine protected areas, and the conduct of environmental impact assessments;

(d) The development and strengthening of institutional capacity and national regulatory frameworks or mechanisms, including:

(i) Governance, policy and legal frameworks and mechanisms;

(ii) Assistance in the development, implementation and enforcement of national legislative, administrative or policy measures, including associated regulatory, scientific and technical requirements at the national, subregional or regional level;

(iii) Technical support for the implementation of the provisions of this Agreement, including for data monitoring and reporting;

(iv) Capacity to translate information and data into effective and efficient policies, including by facilitating access to and the acquisition of knowledge necessary to inform decision makers in developing States Parties;

(v) The establishment or strengthening of the institutional capacities of relevant national and regional organizations and institutions;

(vi) The establishment of national and regional scientific centres, including as data repositories;

(vii) The development of regional centres of excellence;

(viii) The development of regional centres for skills development;

(ix) Increasing cooperative links between regional institutions, for example, North-South and South-South collaboration and collaboration among regional seas organizations and regional fisheries management organizations;

(e) The development and strengthening of human and financial management resource capabilities and of technical expertise through exchanges, research collaboration, technical support, education and training and the transfer of marine technology, such as:

(i) Collaboration and cooperation in marine science, including through data collection, technical exchange, scientific research projects and programmes, and the development of joint scientific research projects in cooperation with institutions in developing States;

(ii) Education and training in:

a. The natural and social sciences, both basic and applied, to develop scientific and research capacity;

b. Technology, and the application of marine science and technology, to develop scientific and research capacities;

c. Policy and governance;

d. The relevance and application of traditional knowledge;

(iii) The exchange of experts, including experts on traditional knowledge;

(iv) The provision of funding for the development of human resources and technical expertise, including through:

a. The provision of scholarships or other grants for representatives of small island developing States Parties in workshops, training programmes or other relevant programmes to develop their specific capacities;

b. The provision of financial and technical expertise and resources, in particular for small island developing States, concerning environmental impact assessments;

(v) The establishment of a networking mechanism among trained human resources;

(f) The development and sharing of manuals, guidelines and standards, including:

(i) Criteria and reference materials;

(ii) Technology standards and rules;

(iii) A repository for manuals and relevant information to share knowledge and capacity on how to conduct environmental impact assessments, lessons learned and best practices;

(g) The development of technical, scientific and research and development programmes, including biotechnological research activities.

 

Nolīgums, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas

PREAMBULA

Šā nolīguma Puses,

atgādinot relevantos Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumus, kas ietver pienākumu aizsargāt un saglabāt jūras vidi,

uzsverot vajadzību respektēt konvencijā noteikto tiesību, pienākumu un interešu līdzsvaru,

atzīstot vajadzību saskanīgi un sadarbīgi risināt bioloģiskās daudzveidības zuduma un okeāna ekosistēmu degradācijas problēmu, ko izraisa it īpaši klimata pārmaiņu ietekme uz jūras ekosistēmām, piemēram, sasilšana un okeānu atskābekļošanās, kā arī okeānu paskābināšanās, piesārņošana, ieskaitot piesārņošanu ar plastmasu, un neilgtspējīga izmantošana,

apzinoties, ka ir vajadzīgs visaptverošs globāls režīms konvencijas satvarā, lai sekmīgāk risinātu jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas jautājumus teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas,

atzīstot, ka ir svarīgi palīdzēt veidot godīgu un taisnīgu starptautisko ekonomisko kārtību, kurā ņemtas vērā visas cilvēces intereses un vajadzības un jo sevišķi attīstības valstu – gan piekrastes valstu, gan valstu, kurām nav izejas uz jūru – īpašās intereses un vajadzības,

atzīstot arī to, ka attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, ir būtiski sniegt atbalstu, veidojot spējas un izstrādājot un nododot jūras tehnoloģijas, lai sasniegtu jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķus teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas,

atgādinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām,

apstiprinot, ka neviens šā nolīguma elements nav interpretējams kā tāds, kas mazina vai anulē pirmiedzīvotāju tautu esošās tiesības, arī tās, kas izklāstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, vai attiecīgā gadījumā vietējo kopienu esošās tiesības,

atzīstot konvencijā noteikto pienākumu, ciktāl praktiski iespējams, novērtēt valsts jurisdikcijā vai kontrolē esošu darbību iespējamo ietekmi uz jūras vidi, ja valstij ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šādas darbības var radīt būtisku jūras vides piesārņojumu vai būtiskas un kaitīgas izmaiņas jūras vidē,

paturot prātā konvencijā noteikto pienākumu veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka piesārņojums, kas rodas negadījumu vai darbību rezultātā, neizplatās ārpus teritorijām, kurās saskaņā ar konvenciju tiek īstenotas suverēnās tiesības,

vēloties teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, pašreizējo un nākamo paaudžu vārdā rīkoties "okeāna sargu" lomā, aizsargājot jūras vidi, rūpējoties par to un nodrošinot tās atbildīgu izmantošanu, uzturot okeāna ekosistēmu integritāti un saglabājot bioloģiskās daudzveidības piemītošo vērtību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas,

atzīstot, ka digitālās sekvenču informācijas par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās ģenerēšana, piekļuve tai un tās izmantošana, kā arī godīga un taisnīga no tās izmantošanas gūto ieguvumu sadale veicina pētniecību un inovāciju un šā nolīguma vispārīgā mērķa sasniegšanu,

ievērojot visu valstu suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību,

atgādinot, ka to valstu un organizāciju juridisko statusu, kas nav konvencijas vai citu saistītu nolīgumu puses, reglamentē starptautisko līgumu tiesību normas,

turklāt atgādinot, ka saskaņā ar konvencijā noteikto valstis ir atbildīgas par savu starptautisko saistību izpildi attiecībā uz jūras vides aizsardzību un saglabāšanu un var tikt sauktas pie atbildības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,

apņēmušās sasniegt ilgtspējīgu attīstību,

tiecoties panākt vispārēju līdzdalību,

ir vienojušās šādi.

I DAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants
Lietotie termini

Šajā nolīgumā:

1) "teritorijai specifisks pārvaldības rīks" ir instruments, arī aizsargājamā jūras teritorija, kurš attiecas uz ģeogrāfiski noteiktu teritoriju un ar kuru pārvalda vienu vai vairākas nozares vai darbības nolūkā sasniegt konkrētus saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķus saskaņā ar šo nolīgumu;

2) "teritorijas, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas" ir atklātā jūra un Rajons;

3) "biotehnoloģija" ir jebkurš tehnoloģisks pielietojums, kas izmanto bioloģiskas sistēmas, dzīvus organismus vai to derivātus, lai radītu vai pārveidotu produktus vai procesus noteiktā nolūkā;

4) "in situ vākšana" attiecībā uz jūras ģenētiskajiem resursiem ir jūras ģenētisko resursu vākšana vai paraugu ņemšana teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

5) "konvencija" ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencija;

6) "kumulatīvā ietekme" ir kopīga un inkrementāla ietekme, ko rada dažādas darbības, tajā skaitā zināmas iepriekš veiktas un pašlaik veiktas un pamatoti paredzamas darbības, vai līdzīgu darbību atkārtošanās laika gaitā, kā arī klimata pārmaiņu, okeānu paskābināšanās un saistītās ietekmes sekas;

7) "ietekmes uz vidi novērtēšana" ir process, kura mērķis ir noteikt un izvērtēt kādas darbības iespējamo ietekmi, lai sagādātu lēmumu pieņemšanai noderīgu informāciju;

8) "jūras ģenētiskie resursi" ir jebkurš jūras augu, dzīvnieku, mikroorganismu vai citas izcelsmes materiāls, kas satur iedzimtības funkcionālās vienības ar faktisku vai potenciālu vērtību;

9) "aizsargājamā jūras teritorija" ir ģeogrāfiski noteikta jūras teritorija, kura ir izraudzīta un tiek pārvaldīta, lai sasniegtu konkrētus bioloģiskā daudzveidības saglabāšanas ilgtermiņa mērķus, un kurā vajadzības gadījumā var atļaut ilgtspējīgu izmantošanu, ja tā ir saderīga ar saglabāšanas mērķiem;

10) "jūras tehnoloģijas" cita starpā ietver lietotājam draudzīgā formā sniegtu informāciju un datus par jūras zinātnēm un ar tām saistītām jūras operācijām un pakalpojumiem; rokasgrāmatas, vadlīnijas, kritērijus, standartus un atsauces materiālus; paraugu ņemšanas un ar metodiku saistītu aprīkojumu; novērošanas iekārtas un aprīkojumu in situ un laboratorijā veiktiem novērojumiem, analīzēm un eksperimentiem; datorus un datoru programmatūru, ieskaitot modeļus un modelēšanas metodes; saistītās biotehnoloģijas; kompetenci, zināšanas, prasmes, tehnisko, zinātnisko un juridisko zinātību un analītiskās metodes, kas saistītas ar jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;

11) "Puse" ir valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kura piekritusi uzņemties saistības, ko uzliek šis nolīgums, un attiecībā uz kuru šis nolīgums ir spēkā;

12) "reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija" ir organizācija, kuru veido suverēnas konkrēta reģiona valstis un kurai tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci jautājumos, ko reglamentē šis nolīgums, un kura saskaņā ar organizācijas iekšējām procedūrām ir pienācīgi pilnvarota parakstīt, ratificēt, apstiprināt, pieņemt šo nolīgumu vai tam pievienoties;

13) "ilgtspējīga izmantošana" ir bioloģiskās daudzveidības elementu izmantošana tādā veidā un apmērā, kas ilgtermiņā nenoved pie bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un tādējādi saglabā tās spēju nodrošināt tagadējo un nākamo paaudžu vajadzības un ieceres;

14) "jūras ģenētisko resursu izmantošana" ir ar jūras ģenētisko resursu ģenētisko un/vai bioķīmisko sastāvu saistīta pētniecība un izstrāde, kurai izmanto arī biotehnoloģiju, kas definēta šā panta 3. punktā.

2. pants
Vispārīgais mērķis

Šā nolīguma mērķis ir, rezultatīvi īstenojot attiecīgos konvencijas noteikumus un turpinot starptautisko sadarbību un koordināciju, patlaban un ilgtermiņā nodrošināt jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

3. pants
Piemērošanas joma

Šo nolīgumu piemēro teritorijām, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

4. pants
Izņēmumi

Šo nolīgumu nepiemēro karakuģiem, militārajiem gaisa kuģiem un kara flotes palīgkuģiem. Izņemot II daļu, šo nolīgumu nepiemēro citiem kuģiem un gaisa kuģiem, kas pieder kādai Pusei vai ko Puse ekspluatē un pagaidām izmanto tikai nekomerciālā valdības dienestā. Tomēr katra Puse, pieņemot atbilstošus pasākumus, kas nepasliktina šādu tās īpašumā vai lietošanā esošo kuģu vai gaisa kuģu darbības vai ekspluatācijas iespējas, nodrošina, ka šādi kuģi vai gaisa kuģi darbojas saskaņā ar šo nolīgumu, ciktāl tas ir saprātīgi un praktiski iespējams.

5. pants
Saistība starp šo nolīgumu un konvenciju un attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem, kā arī attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām

1. Šo nolīgumu interpretē un piemēro konvencijas kontekstā un ar to saskanīgā veidā. Nekas šajā nolīgumā neskar konvencijā noteiktās valstu tiesības, jurisdikciju un pienākumus, arī attiecībā uz ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu 200 jūras jūdžu robežās un aiz tās.

2. Šo nolīgumu interpretē un piemēro tā, ka tas nekaitē attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām, un tā, ka tas veicina saskaņotību un koordināciju ar minētajiem instrumentiem, satvariem un struktūrām.

3. To valstu juridisko statusu attiecībā uz minētajiem instrumentiem, kuras nav konvencijas vai citu saistītu nolīgumu puses, šis nolīgums neietekmē.

6. pants

Neskaršanas noteikums

Šis nolīgums, tajā skaitā jebkurš Pušu konferences vai jebkuras tās palīgstruktūras lēmums vai ieteikums, kā arī jebkura rīcība, pasākumi vai darbības, kas veikti, pamatojoties uz to, neskar suverenitāti, suverēnās tiesības un jurisdikciju un nevar būt par pamatu, lai izvirzītu vai noliegtu jebkādas pretenzijas uz suverenitāti, suverēnajām tiesībām vai jurisdikciju, arī attiecībā uz jebkādiem ar tām saistītiem strīdiem.

7. pants
Vispārīgie principi un pieejas

Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Puses ievēro šādus principus un pieejas:

a) princips "piesārņotājs maksā";

b) konvencijā noteiktais cilvēces kopīgā mantojuma princips;

c) jūras zinātniskās pētniecības brīvība kopā ar citām brīvībām, ko iespējams īstenot atklātajā jūrā;

d) taisnīguma princips un godīga un taisnīga ieguvumu sadale;

e) piesardzības princips vai attiecīgā gadījumā piesardzīga pieeja;

f) ekosistēmas pieeja;

g) integrēta pieeja okeānu pārvaldībai;

h) pieeja, kas uzlabo ekosistēmas izturētspēju, arī pret klimata pārmaiņu un okeānu paskābināšanās nelabvēlīgo ietekmi, kā arī saglabā un atjauno ekosistēmas integritāti, ieskaitot oglekļa aprites cikla uzturēšanas pakalpojumus, uz kuriem balstās okeāna loma klimata regulēšanā;

i) labāko pieejamo zinātnes atziņu un zinātniskās informācijas izmantošana;

j) pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu relevanto pārmantoto zināšanu izmantošana, ja tādas pieejamas;

k) ar pirmiedzīvotāju tautu vai attiecīgā gadījumā vietējo kopienu tiesībām saistīto savu attiecīgo pienākumu attiecīga ievērošana, veicināšana un ņemšana vērā, kad rīkojas, lai pievērstos jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas jautājumiem teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

l) kaitējuma vai apdraudējumu tieša vai netieša nepārnešana no vienas teritorijas uz citu un viena veida piesārņojuma nepārvēršana citā, kad tiek veikti jūras vides piesārņojuma novēršanas, mazināšanas un kontroles pasākumi;

m) mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašo apstākļu pilnīga atzīšana;

n) attīstības valstu, kurām nav izejas uz jūru, īpašo interešu un vajadzību atzīšana.

8. pants
Starptautiskā sadarbība

1. Puses saskaņā ar šo nolīgumu sadarbojas, lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu jūras biodaudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, cita starpā stiprinot un uzlabojot sadarbību ar attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām, kā arī veicinot to savstarpējo sadarbību nolūkā sasniegt šā nolīguma mērķus.

2. Puses, piedaloties lēmumu pieņemšanā saskaņā ar citiem attiecīgiem tiesību instrumentiem, satvariem vai globālās, reģionālās, apakšreģionālās vai nozariskās struktūrās, attiecīgi cenšas veicināt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

3. Lai atbalstītu šā nolīguma mērķu sasniegšanu, Puses veicina ar konvenciju saderīgu starptautisko sadarbību jūras zinātniskajā pētniecībā un jūras tehnoloģiju izstrādē un nodošanā.

II DAĻA
JŪRAS ĢENĒTISKIE RESURSI, ARĪ GODĪGA UN TAISNĪGA IEGUVUMU SADALE

9. pants
Mērķi

Šīs daļas mērķi ir šādi:

a) godīgi un taisnīgi sadalīt ieguvumus, kas izriet no darbībām, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, un kuru mērķis ir saglabāt un ilgtspējīgi izmantot jūras biodaudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

b) veidot un attīstīt Pušu, jo īpaši attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses (jo sevišķi vismazāk attīstīto valstu, sauszemes ieskauto attīstības valstu, ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī esošu valstu, mazo salu attīstības valstu, Āfrikas piekrastes valstu, arhipelāga valstu un attīstības valstu ar vidējiem ienākumiem), spējas veikt darbības, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās;

c) kā būtisku ieguldījumu šā nolīguma īstenošanā radīt zināšanas, zinātnisko izpratni un tehnoloģiskās inovācijas, arī attīstot un veicot jūras zinātnisko pētniecību;

d) izstrādāt un nodot jūras tehnoloģijas saskaņā ar šo nolīgumu.

10. pants
Piemērošana

1. Šā nolīguma noteikumus piemēro darbībām, kas attiecas uz tādiem jūras ģenētiskajiem resursiem un tādu digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, kuri savākti un ģenerēti pēc tam, kad šis nolīgums stājies spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi. Šā nolīguma noteikumus piemēro arī tādu jūras ģenētisko resursu un tādas digitālās sekvenču informācijas par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās izmantošanai, kas savākti vai ģenerēti pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, ja vien Puse, parakstot, ratificējot, apstiprinot, pieņemot šo nolīgumu vai pievienojoties tam, rakstiski nepiemēro 70. pantā paredzēto izņēmumu.

2. Šīs daļas noteikumus nepiemēro:

a) zvejai, ko reglamentē attiecīgās starptautiskās tiesības, un ar zveju saistītām darbībām; vai

b) zivīm vai citiem dzīvajiem jūras resursiem, par kuriem ir zināms, ka tie ir iegūti, zvejojot vai veicot citas ar zveju saistītas darbības teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, izņemot gadījumus, kad šo zivju vai citu dzīvo jūras resursu izmantošanu reglamentē kā izmantošanu saskaņā ar šo daļu.

3. Šajā daļā noteiktos pienākumus nepiemēro Puses veiktām militārām darbībām, tajā skaitā militārām darbībām, ko veic valdības kuģi un gaisa kuģi, kuri iesaistīti nekomerciālā dienestā. Puses veiktām nemilitārām darbībām piemēro šajā daļā noteiktos pienākumus, kas attiecas uz jūras ģenētisko resursu un digitālās sekvenču informācijas par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās izmantošanu.

11. pants
Darbības, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas

1. Darbības, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, var veikt visas Puses neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas un fiziskas vai juridiskas personas, kas ir Pušu jurisdikcijā. Minētās darbības veic saskaņā ar šo nolīgumu.

2. Puses veicina sadarbību visās darbībās, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās.

3. Jūras ģenētisko resursu in situ vākšanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, veic saskaņā ar konvenciju, pienācīgi ņemot vērā piekrastes valstu tiesības un leģitīmās intereses teritorijās, kas atrodas šo valstu jurisdikcijā, un pienācīgi ņemot vērā citu valstu intereses teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas. Šajā nolūkā Puses cenšas attiecīgi sadarboties, lai īstenotu šo nolīgumu, arī izmantojot īpašu koordinācijas mehānisma darbības kārtību, kas noteikta saskaņā ar 51. pantu.

4. Neviena valsts nevar izvirzīt pretenzijas uz suverenitāti vai suverēnajām tiesībām attiecībā uz jūras ģenētiskajiem resursiem teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, vai īstenot tās. Šādas pretenzijas uz suverenitāti vai suverēnajām tiesībām vai to izmantošana netiek atzīta.

5. Jūras ģenētisko resursu in situ vākšana teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, nevar būt juridisks pamats nekādām pretenzijām nedz uz kādu jūras vides daļu, nedz uz tās resursiem.

6. Darbības, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un sekvenču digitālo informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, ir visu valstu interesēs un tiek veiktas visas cilvēces labā, jo īpaši nolūkā attīstīt cilvēces zinātniskās atziņas un sekmēt jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, īpaši ņemot vērā attīstības valstu intereses un vajadzības.

7. Darbības, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, veic tikai miermīlīgiem mērķiem.

12. pants
Paziņojums par darbībām, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un sekvenču digitālo informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās

1. Puses veic leģislatīvus, administratīvus vai politiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka koordinācijas mehānismam tiek paziņota informācija saskaņā ar šo daļu.

2. Sešus mēnešus vai pēc iespējas drīzāk pirms jūras ģenētisko resursu in situ vākšanas teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, koordinācijas mehānismam paziņo šādu informāciju:

a) vākšanas veids un mērķi, vajadzības gadījumā norādot arī visas programmas, kurās šāda vākšana ietilpst;

b) pētniecības priekšmets vai, ja zināms, jūras ģenētiskie resursi, kurus paredzēts pētīt vai vākt, un mērķi, kādiem šie resursi tiks vākti;

c) ģeogrāfiskie apgabali, kuros vākšana paredzēta;

d) kopsavilkums par vākšanas metodi un līdzekļiem, tajā skaitā kuģu vārds, tilpība, tips un klase, zinātniskais aprīkojums un/vai izmantotās pētījumu metodes;

e) informācija par citiem ieguldījumiem ierosinātajās galvenajās programmās;

f) paredzamais pētniecības kuģu pirmās ieiešanas un galīgās iziešanas datums vai attiecīgā gadījumā aprīkojuma izvietošanas un izņemšanas datums;

g) sponsorējošās iestādes vai iestāžu nosaukums un par projektu atbildīgā persona;

h) iespējas visu valstu zinātniekiem, jo īpaši zinātniekiem no attīstības valstīm, iesaistīties projektā vai būt ar to asociētiem;

i) tas, cik lielā mērā uzskatāms, ka valstīm, kurām var būt vajadzīga tehniskā palīdzība un kuras var to pieprasīt (jo īpaši attīstības valstīm), vajadzētu būt iespējai piedalīties vai būt pārstāvētām projektā;

j) datu pārvaldības plāns, kas sagatavots saskaņā ar atvērtu un atbildīgu datu pārvaldību, ņemot vērā aktuālo starptautisko praksi.

3. Pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas koordinācijas mehānisms automātiski ģenerē BBNJ ("jūras bioloģiskā daudzveidība teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas") standartizēto partijas identifikatoru.

4. Ja pirms plānotās resursu vākšanas koordinācijas mehānismam sniegtajā informācijā ir notikušas būtiskas izmaiņas, koordinācijas mehānismam saprātīgā termiņā un, ja praktiski iespējams, ne vēlāk kā līdz in situ vākšanas sākumam paziņo atjauninātu informāciju.

5. Puses nodrošina, ka tālāk uzskaitīto informāciju kopā ar BBNJ standartizēto partijas identifikatoru paziņo koordinācijas mehānismam, tiklīdz tā kļūst pieejama, bet ne vēlāk kā vienu gadu pēc jūras ģenētisko resursu in situ vākšanas teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas:

a) repozitorijs vai datubāze, kurā ir ievietota vai tiks ievietota digitālā sekvenču informācija par jūras ģenētiskajiem resursiem;

b) vieta, kur ir vai tiks ievietoti vai tiek vai tiks glabāti visi in situ savāktie jūras ģenētiskie resursi;

c) ziņojums, kurā detalizēti norādīts ģeogrāfiskais apgabals, kur savākti jūras ģenētiskie resursi, tajā skaitā informācija par vākšanas ģeogrāfisko platumu, ģeogrāfisko garumu un dziļumu, un, ciktāl iespējams, veiktās darbības rezultātā izdarītie konstatējumi;

d) visi nepieciešamie saskaņā ar šā panta 2. punkta j) apakšpunktu sniegtā datu pārvaldības plāna atjauninājumi.

6. Puses nodrošina, ka to jurisdikcijā esošos repozitorijos vai datubāzēs glabātos paraugus no jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās var saskaņā ar aktuālo starptautisko praksi, ciktāl tas praktiski iespējams, identificēt kā cēlušos teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

7. Puses nodrošina, ka to jurisdikcijā esoši repozitoriji, ciktāl tas praktiski iespējams, un datubāzes reizi divos gados sagatavo kopsavilkuma ziņojumu par piekļuvi jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālajai sekvenču informācijai, norādot ar tiem saistīto BBNJ standartizēto partijas identifikatoru, un dara šo ziņojumu pieejamu Piekļuves un ieguvumu sadales komitejai, kas izveidota ar 15. pantu.

8. Ja jūras ģenētiskos resursus ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās un, ja praktiski iespējams, sekvenču digitālo informāciju par šādiem resursiem izmanto (arī komercializē) fiziskas vai juridiskas personas, kas ir Pušu jurisdikcijā, Puses nodrošina, ka koordinācijas mehānismam tiek paziņota tālāk uzskaitītā informācija (arī BBNJ standartizētais partijas identifikators, ja tāds pieejams), tiklīdz šāda informācija kļūst pieejama:

a) informācija par to, kur var atrast izmantošanas rezultātus, piemēram, publikācijas, piešķirtos patentus, ja tādi pieejami un ciktāl iespējams, un izstrādātos produktus;

b) ja pieejama, sīkāka informācija par paziņojumu, kas pēc savākšanas iesniegts koordinācijas mehānismam saistībā ar jūras ģenētiskajiem resursiem, kuri bija izmantošanas priekšmets;

c) informācija par to, kur tiek glabāts oriģinālais paraugs, kas bija izmantošanas priekšmets;

d) kārtība, kādā paredzēts piekļūt izmantotajiem jūras ģenētiskajiem resursiem un sekvenču digitālajai informācijai par jūras ģenētiskajiem resursiem, un ar piekļuvi saistītais datu pārvaldības plāns;

e) pēc laišanas tirgū – informācija par attiecīgo produktu pārdošanu un turpmāku izstrādi, ja tāda pieejama.

13. pants
Pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotās zināšanas, kuras saistītas ar jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās

Puses vajadzības gadījumā veic attiecīgus leģislatīvus, administratīvus vai politiskus pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotajām zināšanām, kuras saistītas ar jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, piekļūst tikai ar šo pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu vai apstiprinājumu un līdzdalību. Piekļuvi šādām pārmantotām zināšanām var atvieglot, izmantojot koordinācijas mehānismu. Piekļuve šādām pārmantotām zināšanām un to izmantošana notiek saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem.

14. pants
Godīga un taisnīga ieguvumu sadale

1. Ieguvumus, kas izriet no darbībām, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, sadala godīgi un taisnīgi saskaņā ar šo daļu, un tie veicina jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

2. Nemonetārus ieguvumus sadala saskaņā ar šo nolīgumu, un tie cita starpā ietver šādus ieguvumus:

a) piekļuve paraugiem un paraugu kolekcijām saskaņā ar aktuālo starptautisko praksi;

b) piekļuve digitālajai sekvenču informācijai saskaņā ar aktuālo starptautisko praksi;

c) atvērta piekļuve atrodamiem, piekļūstamiem, savietojamiem un atkalizmantojamiem (FAIR) zinātniskajiem datiem saskaņā ar aktuālo starptautisko praksi un atvērtu un atbildīgu datu pārvaldību;

d) paziņojumos ietvertā informācija kopā ar BBNJ standartizētajiem partijas identifikatoriem, kas sniegta saskaņā ar 12. pantu, publiski meklējamā un piekļūstamā veidā;

e) jūras tehnoloģiju nodošana saskaņā ar attiecīgo šā nolīguma V daļā paredzēto kārtību;

f) spēju veidošana, ko cita starpā īsteno, finansējot pētniecības programmas, un partnerības iespējas (jo īpaši, ja tās ir tieši relevantas un būtiskas) zinātniekiem un pētniekiem pētniecības projektos, kā arī specializētas iniciatīvas, jo sevišķi attīstības valstīm, ņemot vērā mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos apstākļus;

g) ciešāka tehniskā un zinātniskā sadarbība, jo īpaši ar attīstības valstu zinātniekiem un zinātniskajām iestādēm;

h) citi ieguvumu veidi, ko nosaka Pušu konference, ņemot vērā ar 15. pantu izveidotās Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumus.

3. Puses veic leģislatīvus, administratīvus vai politiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošu fizisku vai juridisku personu izmantotie jūras ģenētiskie resursi un digitālā sekvenču informācija par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās kopā ar to BBNJ standartizētajiem partijas identifikatoriem ne vēlāk kā trīs gadus pēc šādas izmantošanas sākuma vai tiklīdz tie kļūst pieejami, saskaņā ar aktuālo starptautisko praksi tiek ievietoti publiski pieejamos repozitorijos un datubāzēs, ko uztur valsts vai starptautiskā līmenī.

4. Piekļuvei Puses jurisdikcijā esošajos repozitorijos un datubāzēs glabātiem jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālajai sekvenču informācijai par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās var piemērot šādus saprātīgus nosacījumus:

a) vajadzība saglabāt jūras ģenētisko resursu fizisko integritāti;

b) pamatotas izmaksas, kas saistītas ar tās relevantās gēnu bankas, bioloģisko datu bankas vai datubāzes uzturēšanu, kurā tiek glabāts attiecīgais paraugs, dati vai informācija;

c) pamatotas izmaksas, kas saistītas ar piekļuves nodrošināšanu jūras ģenētiskajam resursam, datiem vai informācijai;

d) citi saprātīgi nosacījumi, kas atbilst šā nolīguma mērķiem; pētniekiem un pētniecības iestādēm no attīstības valstīm var nodrošināt iespējas piekļūt minētajam ar taisnīgiem un maksimāli labvēlīgiem noteikumiem, tajā skaitā ar koncesionāliem un preferenciāliem noteikumiem.

5. Monetārus ieguvumus, kas rodas, izmantojot (arī komercializējot) jūras ģenētiskos resursus un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, taisnīgi un vienlīdzīgi sadala, izmantojot ar 52. pantu izveidoto finanšu mehānismu, lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu jūras biodaudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

6. Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā attīstītās Puses veic ikgadējas iemaksas 52. pantā minētajā īpašajā fondā. Puses iemaksas likme ir 50 % no attiecīgajai Pusei aprēķinātās iemaksas budžetā, ko Pušu konference pieņēmusi saskaņā ar 47. panta 6. punkta e) apakšpunktu. Šādu maksājumu turpina veikt, līdz Pušu konference pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 7. punktu.

7. Pušu konference, ņemot vērā ar 15. pantu izveidotās Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumus, lemj par kārtību, kādā sadala monetāros ieguvumus no jūras ģenētisko resursu un digitālās sekvenču informācijas par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās izmantošanas. Ja visi centieni panākt vienprātību ir bijuši veltīgi, lēmumu pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu. Maksājumus veic no īpašā fonda, kas izveidots ar 52. pantu. Ieguvumu sadales kārtība var ietvert šādus maksājumu veidus:

a) starpposma maksājumi;

b) maksājumi vai iemaksas, kas saistīti ar produktu komercializāciju, tajā skaitā procentu maksājums no produktu pārdošanas ieņēmumiem;

c) periodiski maksājama diferencēta maksa, kuras pamatā ir diversificēts rādītāju kopums, ar ko nosaka Puses darbību kopējo līmeni;

d) citi veidi, par kuriem Pušu konference lemj, ņemot vērā Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumus.

8. Lai Pusei būtu pietiekami daudz laika īstenošanai, brīdī, kad Pušu konference pieņem minēto ieguvumu sadales kārtību, attiecīgā Puse var nākt klajā ar deklarāciju, ka minētā kārtība attiecībā uz konkrēto Pusi nestājas spēkā vēl kādu laiku, kas nevar būt ilgāks par četriem gadiem. Puse, kas nāk klajā ar šādu deklarāciju, turpina veikt šā panta 6. punktā minēto maksājumu, līdz stājas spēkā jaunā ieguvumu sadales kārtība.

9. Saskaņā ar šā panta 7. punktu pieņemot lēmumu par kārtību, kādā sadala monetāros ieguvumus, kas rodas, izmantojot jūras ģenētiskos resursus un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, Pušu konference ņem vērā Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumus, atzīstot, ka šādai ieguvumu sadales kārtībai vajadzētu būt tādai, lai tā atbalstītu citus piekļuves un ieguvumu sadales instrumentus un šie instrumenti atbalstītu minēto kārtību un lai minēto kārtību varētu pielāgot šiem citiem instrumentiem.

10. Pušu konference, ņemot vērā ar 15. pantu izveidotās Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumus, reizi divos gados izskata un novērtē monetāros ieguvumus, kas rodas, izmantojot jūras ģenētiskos resursus un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās. Pirmo izskatīšanu veic ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Izskatīšanā ņem vērā arī šā panta 6. punktā minētās ikgadējās iemaksas.

11. Puses attiecīgā gadījumā veic leģislatīvus, administratīvus vai politiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ieguvumus, kas izriet no to jurisdikcijā esošu fizisku vai juridisku personu veiktām darbībām, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, sadala saskaņā ar šo nolīgumu.

15. pants
Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja

1. Ar šo tiek izveidota Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja. To cita starpā izmanto par līdzekli ieguvumu sadales vadlīniju izstrādei saskaņā ar 14. pantu, pārredzamības nodrošināšanai un godīgas un taisnīgas gan monetāro, gan nemonetāro ieguvumu sadales nodrošināšanai.

2. Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas sastāvā ir 15 locekļu, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija saistītajās jomās, lai tādā veidā nodrošinātu komitejas funkciju rezultatīvu izpildi. Komitejas locekļus izvirza Puses un ievēlē Pušu konference, ņemot vērā dzimumu līdzsvaru un taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu un paredzot, ka komitejā jābūt pārstāvētām attīstības valstīm, tajā skaitā vismazāk attīstītajām valstīm, mazo salu attīstības valstīm un sauszemes ieskautām attīstības valstīm. Komitejas pilnvaras un darbības kārtību nosaka Pušu konference.

3. Komiteja var sniegt ieteikumus Pušu konferencei par jautājumiem, kas saistīti ar šo daļu, tajā skaitā šādiem jautājumiem:

a) vadlīnijas vai rīcības kodekss par darbībām, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, saskaņā ar šo daļu;

b) pasākumi saskaņā ar šo daļu pieņemto lēmumu īstenošanai;

c) likmes vai mehānismi monetāro ieguvumu sadalei saskaņā ar 14. pantu;

d) ar šo daļu saistīti jautājumi, kas attiecas uz koordinācijas mehānismu;

e) ar šo daļu saistīti jautājumi, kas attiecas uz finanšu mehānismu, kurš izveidots ar 52. pantu;

f) jebkuri citi ar šo daļu saistīti jautājumi, kurus Pušu konference var lūgt izskatīt Piekļuves un ieguvumu sadales komitejai.

4. Katra Puse, izmantojot koordinācijas mehānismu, Piekļuves un ieguvumu sadales komitejai dara pieejamu šajā nolīgumā prasīto informāciju, kas ietver šādas ziņas:

a) leģislatīvi, administratīvi vai politiski pasākumi saistībā ar piekļuvi un ieguvumu sadali;

b) kontaktinformācija un cita būtiska informācija par valstu kontaktpunktiem;

c) cita informācija, kas vajadzīga saskaņā ar Pušu konferences pieņemtajiem lēmumiem.

5. Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja var apspriesties un veicināt informācijas apmaiņu ar attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām par darbībām, kas ietilpst tās pilnvarās, tajā skaitā par ieguvumu sadali, to, kā izmantojama digitālā sekvenču informācija par jūras ģenētiskajiem resursiem, paraugpraksi, rīkiem un metodiku, datu pārvaldību un gūto pieredzi.

6. Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja var sniegt ieteikumus Pušu konferencei saistībā ar informāciju, kas iegūta saskaņā ar šā panta 5. punktu.

16. pants
Uzraudzība un pārredzamība

1. To darbību uzraudzību un pārredzamību, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, nodrošina, paziņojot par tām koordinācijas mehānismam, izmantojot BBNJ standartizētos partijas identifikatorus saskaņā ar šo daļu un saskaņā ar Pušu konferences pieņemtajām procedūrām, kuras ieteikusi Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja.

2. Puses periodiski iesniedz Piekļuves un ieguvumu sadales komitejai ziņojumus par to, kā tās īsteno šīs daļas noteikumus par darbībām, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, kā arī no šīm darbībām gūto ieguvumu sadali saskaņā ar šo daļu.

3. Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja sagatavo ziņojumu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta, izmantojot koordinācijas mehānismu, un dara to pieejamu Pusēm, kas var iesniegt piezīmes. Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja ziņojumu, kas ietver arī saņemtās piezīmes, iesniedz izskatīšanai Pušu konferencē. Pušu konference, ņemot vērā Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumu, var noteikt attiecīgas vadlīnijas par šā panta īstenošanu, kurās ņem vērā katras attiecīgās Puses valsts iespējas un apstākļus.

III DAĻA
TĀDI PASĀKUMI KĀ TERITORIJAI SPECIFISKI PĀRVALDĪBAS RĪKI, ARĪ AIZSARGĀJAMĀS JŪRAS TERITORIJAS

17. pants
Mērķi

Šīs daļas mērķi ir:

a) saglabāt un ilgtspējīgi izmantot teritorijas, kam nepieciešama aizsardzība, arī izveidot teritorijai specifisku pārvaldības rīku visaptverošu sistēmu ar ekoloģiski reprezentatīviem un labi savienotiem aizsargājamo jūras teritoriju tīkliem;

b) stiprināt sadarbību un koordināciju starp valstīm, attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām saistībā ar teritorijai specifisku pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, izmantošanu;

c) aizsargāt, saglabāt, atjaunot un uzturēt biodaudzveidību un ekosistēmas, arī ar mērķi uzlabot to produktivitāti un veselību, un stiprināt izturētspēju pret stresoriem, arī tiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, okeānu paskābināšanos un jūras piesārņojumu;

d) atbalstīt nodrošinātību ar pārtiku un citus sociālekonomiskos mērķus, arī kultūras vērtību aizsardzību;

e) ņemot vērā mazo salu attīstības valstu īpašos apstākļus, ar spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju izstrādi un nodošanu atbalstīt attīstības valstis, kas ir šā nolīguma Puses, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis, sauszemes ieskautās attīstības valstis, ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī esošas valstis, mazo salu jaunattīstības valstis, Āfrikas piekrastes valstis, arhipelāga valstis un attīstības valstis ar vidējiem ienākumiem, lai palīdzētu tām izstrādāt, īstenot, uzraudzīt, pārvaldīt teritorijai specifiskus pārvaldības rīkus, arī aizsargājamās jūras teritorijas, un panākt to izpildi.

18. pants
Piemērošanas apgabals

Veidojot teritorijai specifiskus pārvaldības rīkus, arī aizsargājamās jūras teritorijas, tajos neiekļauj nekādas teritorijas, kas ir valsts jurisdikcijā, un tos nevar izmantot par pamatu, lai izvirzītu vai noliegtu jebkādas pretenzijas uz suverenitāti, suverēnajām tiesībām vai jurisdikciju, arī attiecībā uz jebkādiem ar tām saistītiem strīdiem. Pušu konference neizskata priekšlikumus pieņemt lēmumu par šādu teritorijai specifisku pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, izveidi, un šādus priekšlikumus nekādā gadījumā neinterpretē kā jebkādu pretenziju uz suverenitāti, suverēnajām tiesībām vai jurisdikciju atzīšanu vai neatzīšanu.

19. pants
Priekšlikumi

1. Priekšlikumus izveidot teritorijai specifiskus pārvaldības rīkus, arī aizsargājamās jūras teritorijas, saskaņā ar šo daļu Puses atsevišķi vai kopīgi iesniedz sekretariātam.

2. Lai izstrādātu priekšlikumus, kā izklāstīts šajā daļā, Puses sadarbojas un attiecīgā gadījumā apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tajā skaitā valstīm un globālām, reģionālām, apakšreģionālām un nozariskām struktūrām, kā arī ar pilsonisko sabiedrību, zinātnieku aprindām, privāto sektoru, pirmiedzīvotāju tautām un vietējām kopienām.

3. Priekšlikumus formulē, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un zinātnisko informāciju un, ja tādas ir pieejamas, relevantām pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotām zināšanām, ņemot vērā piesardzīgu pieeju un ekosistēmas pieeju.

4. Priekšlikumos par noteiktajām teritorijām iekļauj šādus galvenos elementus:

a) priekšlikumā ietvertās teritorijas ģeogrāfiskais vai telpiskais apraksts, kas izveidots, atsaucoties uz I pielikumā norādītajiem indikatīvajiem kritērijiem;

b) informācija par attiecīgās teritorijas noteikšanā izmantotajiem I pielikumā norādītajiem kritērijiem, kā arī par visiem kritērijiem, kas var tikt turpmāk izstrādāti un pārskatīti saskaņā ar šā panta 5. punktu;

c) cilvēka darbības teritorijā, tajā skaitā veidi, kā to izmanto pirmiedzīvotāju tautas un vietējās kopienas, un to iespējamā ietekme, ja tāda ir;

d) apraksts par jūras vides un bioloģiskās daudzveidības stāvokli noteiktajā teritorijā;

e) apraksts par saglabāšanas un attiecīgā gadījumā ilgtspējīgas izmantošanas mērķiem, kas piemērojami teritorijai;

f) pārvaldības plāna projekts, kurā aprakstīti ierosinātie pasākumi un izklāstītas ierosinātās uzraudzības, pētniecības un izskatīšanas darbības noteikto mērķu sasniegšanai;

g) ierosinātās teritorijas statusa piemērošanas un pasākumu (ja tādi ir) īstenošanas ilgums;

h) informācija par apspriešanos ar valstīm, tajā skaitā ar blakus esošām piekrastes valstīm un/vai attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām, ja šādas apspriešanās ir notikušas;

i) informācija par teritorijai specifiskiem pārvaldības rīkiem, arī aizsargājamām jūras teritorijām, kas īstenoti attiecīgo tiesību instrumentu un satvaru un attiecīgo globālo, reģionālo, apakšreģionālo un nozarisko struktūru ietvaros;

j) attiecīgais zinātniskais ieguldījums un pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotās zināšanas, ja tādas pieejamas.

5. Šādu teritoriju noteikšanas indikatīvie kritēriji ietver attiecīgos I pielikumā norādītos kritērijus, un vajadzības gadījumā Zinātniskā un tehniskā padome tos var izstrādāt sīkāk un pārskatīt, lai tos nodotu izskatīšanai un pieņemšanai Pušu konferencē.

6. Zinātniskā un tehniskā padome vajadzības gadījumā izstrādā papildu prasības attiecībā uz priekšlikumu saturu, tajā skaitā šā panta 5. punktā minēto indikatīvo kritēriju piemērošanas kārtību, un norādījumus par priekšlikumiem saskaņā ar šā panta 4. punkta b) apakšpunktu un tos nodod izskatīšanai un pieņemšanai Pušu konferencē.

20. pants
Priekšlikumu publiskošana un iepriekšēja izskatīšana

Pēc rakstiska priekšlikuma saņemšanas sekretariāts dara priekšlikumu pieejamu publiski un nosūta to Zinātniskajai un tehniskajai padomei, lai tā veiktu iepriekšēju izskatīšanu. Izskatīšanas mērķis ir pārliecināties, vai priekšlikumā ir 19. pantā prasītā informācija, tai skaitā šajā daļā un I pielikumā aprakstītie indikatīvie kritēriji. Izskatīšanas iznākumu dara pieejamu publiski, un sekretariāts to paziņo priekšlikuma iesniedzējam. Priekšlikuma iesniedzējs atkārtoti nosūta priekšlikumu sekretariātam, ņemot vērā Zinātniskās un tehniskās padomes veikto sākotnējo izskatīšanu. Sekretariāts par to paziņo Pusēm un dara šo atkārtoti nosūtīto priekšlikumu pieejamu publiski, kā arī sekmē apspriešanas saskaņā ar 21. pantu.

21. pants
Priekšlikumu apspriešana un novērtēšana

1. Apspriešanās par priekšlikumiem, kas iesniegti saskaņā ar 19. pantu, ir iekļaujošas, pārredzamas un atvērtas visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tajā skaitā valstīm un globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai, zinātnieku aprindām, pirmiedzīvotāju tautām un vietējām kopienām.

2. Sekretariāts sekmē apspriešanos un apkopo informāciju šādā veidā:

a) valstis, jo īpaši blakus esošās piekrastes valstis, tiek informētas un aicinātas cita starpā iesniegt:

i) viedokļus par priekšlikuma būtību un ģeogrāfisko tvērumu;

ii) jebkuru citu būtisku zinātnisku ieguldījumu;

iii) informāciju par visiem pastāvošajiem pasākumiem vai darbībām blakus esošajās vai saistītajās teritorijās valstu jurisdikcijā un ārpus valstu jurisdikcijas;

iv) viedokļus par priekšlikuma iespējamo ietekmi uz valsts jurisdikcijā esošajām teritorijām;

v) jebkādu citu relevantu informāciju;

b) attiecīgo tiesību instrumentu un satvaru struktūras un attiecīgās globālās, reģionālās, apakšreģionālās un nozariskās struktūras tiek informētas un aicinātas cita starpā iesniegt:

i) viedokļus par priekšlikuma būtību;

ii) jebkuru citu būtisku zinātnisku ieguldījumu;

iii) informāciju par visiem pastāvošajiem pasākumiem, ko konkrētais instruments, satvars vai struktūra ir pieņēmusi saistībā ar attiecīgo teritoriju vai blakusesošajām teritorijām;

iv) viedokļus par jebkādiem priekšlikumā norādīto pārvaldības plāna projekta pasākumu un citu elementu aspektiem, kas ir minētās struktūras kompetencē;

v) viedokļus par jebkādiem attiecīgiem papildu pasākumiem, kas ir minētā instrumenta, satvara vai struktūras kompetencē;

vi) jebkādu citu relevantu informāciju;

c) pirmiedzīvotāju tautas un vietējās kopienas ar relevantām pārmantotām zināšanām, zinātnieku aprindas, pilsoniskā sabiedrība un citas attiecīgas ieinteresētās personas tiek aicinātas cita starpā iesniegt:

i) viedokļus par priekšlikuma būtību;

ii) jebkuru citu būtisku zinātnisku ieguldījumu;

iii) jebkādas relevantas pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotās zināšanas;

iv) jebkādu citu relevantu informāciju.

3. Saskaņā ar šā panta 2. punktu saņemto informāciju sekretariāts dara pieejamu publiski.

4. Gadījumos, kad ierosinātais pasākums ietekmē teritorijas, ko pilnībā ieskauj valstu ekskluzīvās ekonomiskās zonas, priekšlikuma iesniedzēji:

a) mērķtiecīgi un proaktīvi apspriežas ar šādām valstīm, tajā skaitā sniedz tām iepriekšēju paziņojumu;

b) apsver šādu valstu viedokļus un piezīmes par ierosināto pasākumu un sniedz rakstiskas atbildes, kurās īpaši pievēršas šiem viedokļiem un piezīmēm, un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskata ierosināto pasākumu.

5. Priekšlikuma iesniedzējs apsver apspriešanās periodā saņemto informāciju, kā arī Zinātniskās un tehniskās padomes viedokli un informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskata priekšlikumu vai atbild uz būtisku saņemto informāciju, kas nav atspoguļota priekšlikumā.

6. Apspriešanās periodam ir noteikts termiņš.

7. Pārskatīto priekšlikumu iesniedz Zinātniskajai un tehniskajai padomei, kas novērtē priekšlikumu un sniedz ieteikumus Pušu konferencei.

8. Apspriešanās un novērtēšanas procesa kārtību, arī tā ilgumu, Zinātniskā un tehniskā padome pēc vajadzības izstrādā sīkāk savā pirmajā sanāksmē, lai to nodotu izskatīšanai un pieņemšanai Pušu konferencē, ņemot vērā mazo salu attīstības valstu īpašos apstākļus.

22. pants
Teritorijai specifisku pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, izveide

1. Pušu konference, pamatojoties uz galīgo priekšlikumu un pārvaldības plāna projektu, ņemot vērā šajā daļā noteiktajā apspriešanās procesā saņemto informāciju un zinātnisko ieguldījumu, kā arī Zinātniskās un tehniskās padomes zinātniskās konsultācijas un ieteikumus:

a) pieņem lēmumus par teritorijai specifisku pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, un saistīto pasākumu izveidi;

b) var pieņemt lēmumus par pasākumiem, kas ir saderīgi ar attiecīgo tiesību instrumentu un satvaru un attiecīgo globālo, reģionālo, apakšreģionālo un nozarisko struktūru pieņemtajiem pasākumiem, sadarbojoties un koordinējot rīcību ar šiem instrumentiem, satvariem un struktūrām;

c) ja ierosinātie pasākumi ir citu globālu, reģionālu, apakšreģionālu vai nozarisku struktūru kompetencē, var sniegt ieteikumus šā nolīguma Pusēm un globālām, reģionālām, apakšreģionālām un nozariskām struktūrām, lai veicinātu attiecīgu pasākumu pieņemšanu šādu instrumentu, satvaru un struktūru ietvaros saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.

2. Pieņemot lēmumus saskaņā ar šo pantu, Pušu konference ievēro attiecīgo tiesību instrumentu un satvaru un attiecīgo globālo, reģionālo, apakšreģionālo un nozarisko struktūru kompetenci un nekaitē tiem.

3. Pušu konference veic pasākumus, lai rīkotu regulāras apspriešanās, kuru nolūks ir uzlabot sadarbību un koordināciju ar attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām, kā arī starp šiem instrumentiem, satvariem un struktūrām attiecībā uz teritorijai specifiskiem pārvaldības rīkiem, arī aizsargājamajām jūras teritorijām, kā arī koordināciju attiecībā uz saistītajiem pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šādiem instrumentiem un satvariem un kurus pieņēmušas šādas struktūras.

4. Ja tas nepieciešams šīs daļas mērķu sasniegšanai un šīs daļas īstenošanai, Pušu konference, tiecoties veicināt starptautisko sadarbību un koordināciju attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, var apsvērt un, ievērojot šā panta 1. un 2. punktu, vajadzības gadījumā var nolemt izstrādāt mehānismu attiecībā uz pastāvošajiem teritorijai specifiskajiem pārvaldības rīkiem, arī aizsargājamajām jūras teritorijām, kas pieņemti saskaņā ar attiecīgiem tiesību instrumentiem un satvariem vai ko pieņēmušas attiecīgas globālas, reģionālas, apakšreģionālas vai nozariskas struktūras.

5. Lēmumi un ieteikumi, ko Pušu konference pieņēmusi saskaņā ar šo daļu, nemazina to pasākumu iedarbīgumu, kas pieņemti attiecībā uz valstu jurisdikcijā esošām teritorijām, un tos pieņem, pienācīgi ņemot vērā visu valstu tiesības un pienākumus, kas noteikti konvencijā. Gadījumos, kad saskaņā ar šo daļu ierosinātie pasākumi ietekmēs ūdeņus, kas sedz jūras dibenu, un jūras dzīles zemūdens apgabalos, pār kuriem piekrastes valstij ir suverēnas tiesības saskaņā ar konvenciju, vai kad var pamatoti gaidīt šādu ietekmi, šādos pasākumos pienācīgi ņem vērā šo piekrastes valstu suverēnās tiesības. Šajā saistībā notiek apspriešanās saskaņā ar šīs daļas noteikumiem.

6. Gadījumos, kad saskaņā ar šo daļu izveidots teritorijai specifisks pārvaldības rīks, arī aizsargājamā jūras teritorija, vēlāk pilnībā vai daļēji nonāk piekrastes valsts jurisdikcijā, tās daļas statuss, kas atrodas valsts jurisdikcijā, tiek nekavējoties zaudēts. Tās daļas statuss, kura paliek teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, paliek spēkā līdz brīdim, kad Pušu konference nākamajā sanāksmē veic izskatīšanu un nolemj, vai grozīt vai vajadzības gadījumā atcelt teritorijai specifisko pārvaldības rīku, arī aizsargājamās jūras teritorijas statusu.

7. Ja tiek izveidots attiecīgs tiesību instruments vai satvars vai attiecīga globāla, reģionāla, apakšreģionāla vai nozariska struktūra vai grozīta šāda instrumenta, satvara vai struktūras kompetence, jebkurš teritorijai specifisks pārvaldības rīks, arī aizsargājamā jūras teritorija, vai saistītie pasākumi, ko Pušu konference pieņēmusi saskaņā ar šo daļu un kas pēc tam pilnībā vai daļēji nonāk šāda instrumenta, satvara vai struktūras kompetencē, paliek spēkā līdz brīdim, kad Pušu konference, cieši sadarbojoties un koordinējot rīcību ar minēto instrumentu, satvaru vai struktūru, veic izskatīšanu un nolemj saglabāt, grozīt vai attiecīgi atcelt teritorijai specifisko pārvaldības rīku, arī aizsargājamās jūras teritorijas statusu, un saistītos pasākumus.

23. pants
Lēmumu pieņemšana

1. Parasti lēmumus un ieteikumus saskaņā ar šo daļu pieņem vienprātīgi.

2. Ja vienprātība netiek panākta, Pušu konference vispirms ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu nolemj, ka visi centieni panākt vienprātību ir bijuši veltīgi, un tad lēmumus un ieteikumus saskaņā ar šo daļu pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.

3. Saskaņā ar šo daļu pieņemtie lēmumi stājas spēkā 120 dienas pēc Pušu konferences sanāksmes, kurā tie pieņemti, un ir saistoši visām Pusēm.

4. Šā panta 3. punktā noteiktajā 120 dienu laikposmā jebkura Puse, rakstiski paziņojot sekretariātam, var iebilst pret lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo daļu, un attiecīgais lēmums šai Pusei nav saistošs. Iebildumu pret lēmumu var atsaukt jebkurā laikā, par to rakstiski paziņojot sekretariātam, un pēc tam lēmums attiecīgajai Pusei kļūst saistošs 90 dienas pēc dienas, kad paziņojums par iebildumu atsaukts.

5. Puse, kas iesniedz iebildumu saskaņā ar šā panta 4. punktu, iebilduma iesniegšanas laikā rakstiski iesniedz sekretariātam paskaidrojumu par tās iebilduma iemesliem, kuru pamatā jābūt vienam vai vairākiem no šiem iemesliem:

a) lēmums nav saderīgs ar šo nolīgumu vai iebildumu izteikušās Puses tiesībām un pienākumiem, kas noteikti konvencijā;

b) lēmums formāli vai faktiski nepamatoti diskriminē iebildumu izteikušo Pusi;

c) Puse, pielikusi visas saprātīgās pūles, lai lēmumu izpildītu, iebilduma iesniegšanas brīdī tomēr to nevar praktiski izpildīt.

6. Puse, kas izsaka iebildumu saskaņā ar šā panta 4. punktu, pieņem, ciktāl tas praktiski iespējams, alternatīvus pasākumus vai pieejas, kas rezultāta ziņā ir līdzvērtīgas lēmumam, pret kuru tā izteikusi iebildumu, un nepieņem pasākumus un neveic darbības, kas mazinātu tā lēmuma iedarbīgumu, pret kuru tā iebildusi, ja vien šādi pasākumi vai darbības nav būtiski, lai iebildumu izteikusī Puse varētu īstenot savas tiesības un pienākumus saskaņā ar konvenciju.

7. Iebildumu izteikusī Puse, iesniegusi paziņojumu saskaņā ar šā panta 4. punktu, Pušu konferences nākamajā kārtējā sanāksmē un pēc tam periodiski ziņo par šā panta 6. punkta īstenošanu, lai sniegtu 26. pantā paredzētajai uzraudzībai un izskatīšanai vajadzīgo informāciju.

8. Saskaņā ar šā panta 4. punktu izteikto iebildumu pret lēmumu var atjaunot tikai tad, ja iebildumu izteikusī Puse uzskata, ka tas joprojām ir vajadzīgs un reizi trīs gados pēc lēmuma stāšanās spēkā par to rakstiski paziņo sekretariātam. Šādā rakstiskā paziņojumā iekļauj skaidrojumu par sākotnējā iebilduma iemesliem.

9. Ja paziņojums par atjaunošanu saskaņā ar šā panta 8. punktu nav saņemts, iebildumu uzskata par automātiski atsauktu, un tādējādi lēmums attiecīgajai Pusei kļūst saistošs 120 dienas pēc tam, kad iebildums automātiski atsaukts. Sekretariāts attiecīgu paziņojumu Pusei sniedz 60 dienas pirms iebilduma automātiskas atsaukšanas dienas.

10. Pušu konferences lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šo daļu, un iebildumus pret šiem lēmumiem sekretariāts dara pieejamus publiski, un tos nosūta visām valstīm un attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem, kā arī attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām.

24. pants
Ārkārtas pasākumi

1. Pušu konference pieņem lēmumus, ar kuriem teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, pieņem pasākumus, kas vajadzības gadījumā jāpiemēro ārkārtas apstākļos, ja kāda dabas parādība vai cilvēka izraisīta katastrofa ir radījusi vai var radīt nopietnu vai neatgriezenisku kaitējumu jūras bioloģiskās daudzveidībai teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, nolūkā nodrošināt, ka nopietnais vai neatgriezeniskais kaitējums netiek palielināts.

2. Pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, uzskata par nepieciešamiem tikai tad, ja pēc apspriešanās ar attiecīgajiem tiesību instrumentiem vai satvariem vai attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām vai nozariskajām struktūrām konstatēts, ka nopietno vai neatgriezenisko kaitējumu nav iespējams savlaicīgi kontrolēt, piemērojot citus šā nolīguma pantus, un to nevar laikus kontrolēt arī attiecīgais tiesību instruments vai satvars vai attiecīgā globālā, reģionālā, apakšreģionālā vai nozariskā struktūra.

3. Pasākumus, ko pieņem ārkārtas apstākļos, pamato ar labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un zinātnisko informāciju un relevantām pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotām zināšanām, ja tādas pieejamas, un to pieņemšanā ņem vērā piesardzīgu pieeju. Šādus pasākumus var ierosināt Puses vai ieteikt Zinātniskā un tehniskā padome, un tos var pieņemt starp sesijām. Šie pasākumi ir pagaidu pasākumi, un nākamajā Pušu konferences sanāksmē pēc to pieņemšanas tie no jauna jāapsver, lai par tiem pieņemtu lēmumu.

4. Šādi pasākumi zaudē spēku divus gadus pēc to stāšanās spēkā, vai arī Pušu konference tos izbeidz agrāk, ja tos aizstāj ar teritorijai specifiskiem pārvaldības rīkiem, arī aizsargājamajām jūras teritorijām, un saistītiem pasākumiem, kuri izveidoti saskaņā ar šo daļu, vai ar pasākumiem, kurus pieņēmis attiecīgs tiesību instruments vai satvars vai attiecīga globāla, reģionāla, apakšreģionāla vai nozariska struktūra, vai arī tos izbeidz agrāk ar Pušu konferences lēmumu, ja apstākļi, kuru dēļ pasākums bija nepieciešams, vairs nepastāv.

5. Procedūras un norādījumus ārkārtas pasākumu noteikšanai, tajā skaitā apspriešanās procedūras, pēc vajadzības izstrādā Zinātniskā un tehniskā padome, un tos pēc iespējas drīzāk izskata un pieņem Pušu konference. Šādas procedūras ir iekļaujošas un pārredzamas.

25. pants
Īstenošana

1. Puses nodrošina, ka to jurisdikcijā vai kontrolē esošās darbības, kuras īsteno teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, tiek veiktas saskaņā ar lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo daļu.

2. Nekas šajā nolīgumā neliedz |Pusei papildus pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo daļu, pieņemt stingrākus pasākumus attiecībā uz tās valstspiederīgajiem un kuģiem vai attiecībā uz darbībām, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un nolūkā atbalstīt šā nolīguma mērķus.

3. To pasākumu īstenošanai, kas pieņemti saskaņā ar šo daļu, nevajadzētu tieši vai netieši radīt nesamērīgu slogu Pusēm, kas ir mazās salu attīstības valstis vai vismazāk attīstītās valstis.

4. Puses vajadzības gadījumā veicina pasākumu pieņemšanu attiecīgajos tiesību instrumentos un satvaros un attiecīgajās globālajās, reģionālajās, apakšreģionālajās un nozariskajās struktūrās, kuru dalībnieces tās ir, lai atbalstītu to lēmumu un ieteikumu īstenošanu, ko Pušu konference pieņēmusi saskaņā ar šo daļu.

5. Puses mudina valstis, kuras ir tiesīgas kļūt par šā nolīguma Pusēm (jo īpaši valstis, kuru darbības notiek vai kuru kuģi vai valstspiederīgie darbojas kādā teritorijā, uz ko attiecas kāds izveidots teritorijai specifisks pārvaldības rīks, arī aizsargājamā jūras teritorija), pieņemt pasākumus, kas atbalsta Pušu konferences lēmumus un ieteikumus par teritorijai specifiskiem pārvaldības rīkiem, arī aizsargājamajām jūras teritorijām, kas izveidoti saskaņā ar šo daļu.

6. Puse, kas nav attiecīgā tiesību instrumenta vai satvara puse vai dalībniece vai attiecīgās globālās, reģionālās, apakšreģionālās vai nozariskās struktūras dalībniece un kas citādi nepiekrīt piemērot saskaņā ar šādiem instrumentiem un satvariem pieņemtus un šādu struktūru noteiktus pasākumus, nav atbrīvota no pienākuma saskaņā ar konvenciju un šo nolīgumu sadarboties, lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu jūras biodaudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

26. pants
Uzraudzība un izskatīšana

1. Puses atsevišķi vai kopīgi ziņo Pušu konferencei par to, kā tiek īstenoti saskaņā ar šo daļu izveidotie teritorijai specifiskie pārvaldības rīki, arī aizsargājamās jūras teritorijas, un saistītie pasākumi. Šādus ziņojumus, kā arī attiecīgi šā panta 2. un 3. punktā minēto informāciju un izskatīšanas iznākumu sekretariāts dara pieejamus publiski.

2. Attiecīgos tiesību instrumentus un satvarus un attiecīgās globālās, reģionālās, apakšreģionālās un nozariskās struktūras aicina sniegt Pušu konferencei informāciju par to pasākumu īstenošanu, ko tās pieņēmušas, lai sasniegtu saskaņā ar šo daļu izveidoto teritorijai specifisko pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, mērķus.

3. Saskaņā ar šo daļu izveidotos teritorijai specifiskos pārvaldības rīkus, arī aizsargājamās jūras teritorijas, un arī saistītos pasākumus Zinātniskā un tehniskā padome uzrauga un periodiski izskata, ņemot vērā attiecīgi šā panta 1. un 2. punktā minētos ziņojumus un informāciju.

4. Veicot šā panta 3. punktā minēto izskatīšanu, Zinātniskā un tehniskā padome novērtē saskaņā ar šo daļu izveidoto teritorijai specifisko pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, un arī saistīto pasākumu rezultativitāti un to mērķu sasniegšanā panākto progresu un sniedz Pušu konferencei konsultācijas un ieteikumus.

5. Pēc izskatīšanas Pušu konference vajadzības gadījumā pieņem lēmumus vai ieteikumus par Pušu konferences pieņemto teritorijai specifisko pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, un saistīto pasākumu grozīšanu, paplašināšanu vai atcelšanu, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un zinātnisko informāciju un, ja tādas pieejamas, relevantām pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotām zināšanām, ņemot vērā piesardzīgu pieeju un ekosistēmas pieeju.

IV DAĻA
IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMI

27. pants
Mērķi

Šīs daļas mērķi ir:

a) īstenot praksē konvencijas noteikumus par ietekmes uz vidi novērtējumu attiecībā uz teritorijām, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, nosakot procesus, sliekšņus un citas prasības attiecībā uz to, kā Puses veic novērtējumus un ziņo par tiem;

b) nodrošināt, ka darbības, uz kurām attiecas šī daļa, tiek novērtētas un veiktas ar mērķi novērst, mazināt un pārvaldīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi, lai aizsargātu un saglabātu jūras vidi;

c) atbalstīt kumulatīvas ietekmes apsvēršanu un valstu jurisdikcijā esošajās teritorijās jūtamas ietekmes apsvēršanu;

d) paredzēt stratēģiskos vides novērtējumus;

e) panākt saskaņotu ietekmes uz vidi novērtējuma satvaru attiecībā uz darbībām teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

f) veidot un stiprināt Pušu, jo īpaši attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses (jo sevišķi vismazāk attīstīto valstu, sauszemes ieskauto attīstības valstu, ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī esošu valstu, mazo salu attīstības valstu, Āfrikas piekrastes valstu, arhipelāga valstu un attīstības valstu ar vidējiem ienākumiem), spēju sagatavot, veikt un izvērtēt ietekmes uz vidi novērtējumus un stratēģiskos vides novērtējumus, lai atbalstītu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

28. pants
Pienākums veikt ietekmes uz vidi novērtējumus

1. Puses nodrošina, ka, pirms tiek atļautas to jurisdikcijā vai kontrolē esošas darbības, kuras plānots īstenot teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, to iespējamā ietekme uz jūras vidi tiek novērtēta saskaņā ar šīs daļas noteikumiem.

2. Ja Puse, kuras jurisdikcijā vai kontrolē ir plānota darbība, ko paredzēts veikt valsts jurisdikcijā esošajās jūras teritorijās, konstatē, ka attiecīgā darbība var radīt būtisku jūras vides piesārņojumu vai būtiskas un kaitīgas izmaiņas jūras vidē teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, attiecīgā Puse nodrošina, ka šādas darbības ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts saskaņā ar šo daļu vai ka tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Puses valsts līmenī noteiktu procesu. Puse, kas šādu novērtējumu veic saskaņā ar valsts līmenī noteiktu procesu:

a) valsts procesa laikā ar koordinācijas mehānisma starpniecību laikus dara pieejamu relevanto informāciju;

b) nodrošina, ka darbība tiek uzraudzīta saskaņā ar valsts līmenī noteiktā procesa prasībām;

c) nodrošina, ka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumi un visi attiecīgie uzraudzības ziņojumi tiek darīti pieejami ar koordinācijas mehānisma starpniecību, kā noteikts šajā nolīgumā.

3. Pēc šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas Zinātniskā un tehniskā padome var sniegt piezīmes Pusei, kuras jurisdikcijā vai kontrolē ir plānotā darbība.

29. pants
Saistība starp šo nolīgumu un ietekmes uz vidi novērtējuma procesiem, kas tiek veikti attiecīgo tiesību instrumentu un satvaru un attiecīgo globālo, reģionālo, apakšreģionālo un nozarisko struktūru ietvaros

1. Puses veicina ietekmes uz vidi novērtējumu izmantošanu un saskaņā ar 38. pantu izstrādāto standartu un/vai vadlīniju pieņemšanu un īstenošanu attiecīgajos tiesību instrumentos un satvaros un attiecīgajās globālajās, reģionālajās, apakšreģionālajās un nozariskajās struktūrās, kuru dalībnieces tās ir.

2. Pušu konference saskaņā ar šo daļu izstrādā mehānismus, lai Zinātniskā un tehniskā padome varētu sadarboties ar attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām, kuras regulē darbības teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, vai kuras aizsargā jūras vidi.

3. Saskaņā ar 38. pantu izstrādājot vai atjauninot standartus vai vadlīnijas par to, kā šā nolīguma Pusēm jāveic ietekmes uz vidi novērtējumi attiecībā uz darbībām teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, Zinātniskā un tehniskā padome pēc vajadzības sadarbojas ar attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām.

4. Darbībai, kuru plānots veikt teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, pārbaude vai ietekmes uz vidi novērtējums nav jāveic, ja Puse, kuras jurisdikcijā vai kontrolē ir plānotā darbība, konstatē:

a) ka plānotās darbības vai darbību kategorijas iespējamā ietekme ir novērtēta saskaņā ar citu attiecīgu tiesību instrumentu vai satvaru prasībām vai to ir novērtējušas attiecīgas globālas, reģionālas, apakšreģionālas vai nozariskas struktūras;

b) ka:

i) novērtējums, kas jau veikts attiecībā uz plānoto darbību, ir līdzvērtīgs novērtējumam, kas tiek prasīts saskaņā ar šo daļu, un šā novērtējuma rezultāti ir ņemti vērā, vai

ii) attiecīgo tiesību instrumentu vai satvaru vai attiecīgo globālo, reģionālo, apakšreģionālo vai nozarisko struktūru noteikumi vai standarti, kas izriet no novērtējuma, ir izstrādāti tā, lai novērstu, mazinātu vai pārvaldītu iespējamo ietekmi, nodrošinot, ka tā ir mazāka par šajā daļā noteikto ietekmes uz vidi novērtējumu slieksni, un tie ir ievēroti.

5. Ja ietekmes uz vidi novērtējums plānotai darbībai teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, ir veikts attiecīga tiesību instrumenta vai satvara vai attiecīgas globālas, reģionālas, apakšreģionālas vai nozariskas struktūras ietvaros, attiecīgā Puse nodrošina, ka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums tiek publicēts ar koordinācijas mehānisma starpniecību.

6. Ja vien plānotās darbības, kas atbilst šā panta 4. punkta b) apakšpunkta i) punktā noteiktajiem kritērijiem, netiek uzraudzītas un izskatītas attiecīga tiesību instrumenta vai satvara vai attiecīgas globālas, reģionālas, apakšreģionālas vai nozariskas struktūras ietvaros, Puses uzrauga un izskata minētās darbības un nodrošina, ka uzraudzības un izskatīšanas ziņojumi tiek publicēti ar koordinācijas mehānisma starpniecību.

30. pants
Sliekšņi un faktori, kas izmantojami ietekmes uz vidi novērtējumu veikšanā

1. Ja plānotās darbības ietekme uz jūras vidi var būt lielāka nekā tikai maznozīmīga vai pārejoša ietekme vai ja darbības ietekme nav zināma vai nav pietiekami izprasta, Puse, kuras jurisdikcijā vai kontrolē ir attiecīgā darbība, veic darbības pārbaudi saskaņā ar 31. pantu, izmantojot šā panta 2. punktā izklāstītos faktorus, un:

a) pārbaude ir pietiekami detalizēta, lai Puse varētu novērtēt, vai tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka plānotā darbība var radīt būtisku jūras vides piesārņojumu vai būtiskas un kaitīgas izmaiņas jūras vidē, un tajā ietver:

i) plānotās darbības aprakstu, kurā cita starpā norādīts tās mērķis, vieta, ilgums un intensitāte, un

ii) iespējamās ietekmes sākotnējo analīzi, kas ietver arī kumulatīvās ietekmes apsvēršanu un attiecīgā gadījumā plānotās darbības alternatīvas;

b) ja, pamatojoties uz pārbaudi, tiek konstatēts, ka Pusei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka attiecīgā darbība var radīt būtisku jūras vides piesārņojumu vai būtiskas un kaitīgas izmaiņas jūras vidē, veic ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar šīs daļas noteikumiem.

2. Nosakot, vai to jurisdikcijā vai kontrolē esošās plānotās darbības ir sasniegušas šā panta 1. punktā noteikto slieksni, Puses ņem vērā šādus faktorus (uzskaitījums nav izsmeļošs):

a) darbības veids un darbībai izmantotā tehnoloģija, kā arī tās īstenošanas veids;

b) darbības ilgums;

c) darbības vieta;

d) atrašanās vietas raksturlielumi un ekosistēma (arī ekoloģiski vai bioloģiski sevišķi nozīmīgas vai jutīgas teritorijas);

e) darbības iespējamā ietekme, tajā skaitā iespējamā kumulatīvā ietekme un iespējamā ietekme valstu jurisdikcijā esošās teritorijās;

f) tas, cik lielā mērā darbības ietekme nav zināma vai nav pietiekami izprasta;

g) citi būtiski ekoloģiski vai bioloģiski kritēriji.

31. pants
Ietekmes uz vidi novērtējumu process

1. Puses nodrošina, ka saskaņā ar šo daļu veicamā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas process ietver tālāk aprakstītos posmus.

a) Pārbaude. Puses laikus veic pārbaudi, kurā konstatē, vai attiecībā uz to jurisdikcijā vai kontrolē esošo plānoto darbību ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar 30. pantu, un savu konstatējumu publisko:

i) ja Puse konstatē, ka tās jurisdikcijā vai kontrolē esošai plānotai darbībai ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, tā attiecīgo informāciju, arī to, kas sniedzama saskaņā ar 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dara pieejamu publiski ar šajā nolīgumā paredzētā koordinācijas mehānisma starpniecību;

ii) pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un zinātnisko informāciju un, ja tādas pieejamas, relevantām pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotām zināšanām, cita Puse 40 dienu laikā pēc konstatējuma publicēšanas var paust konstatējumu izdarījušajai Pusei un Zinātniskajai un tehniskajai padomei savu viedokli par ietekmi, kāda varētu būt plānotajai darbībai, par kuru ticis izdarīts konstatējums saskaņā ar šā punkta a) apakšpunkta i) punktu;

iii) ja Puse, kura paudusi savu viedokli, ir paudusi bažas par ietekmi, kāda varētu būt plānotajai darbībai, par kuru ticis izdarīts konstatējums, attiecīgo konstatējumu izdarījusī Puse šīs bažas apsver un savu konstatējumu var izskatīt;

iv) apsverot bažas, ko kāda Puse paudusi saskaņā ar šā punkta a) apakšpunkta ii) punktu, Zinātniskā un tehniskā padome apsver un var izvērtēt plānotās darbības iespējamo ietekmi, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un zinātnisko informāciju, kā arī relevantām pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotām zināšanām, ja tādas pieejamas, un vajadzības gadījumā var sniegt ieteikumus Pusei, kas izdarījusi konstatējumu, pēc tam, kad tā šai Pusei devusi iespēju atbildēt uz paustajām bažām un ņēmusi vērā tās atbildi;

v) Puse, kas izdarījusi konstatējumu saskaņā ar šā punkta a) apakšpunkta i) punktu, apsver Zinātniskās un tehniskās padomes ieteikumus, ja tādi ir sniegti;

vi) paustos viedokļus un Zinātniskās un tehniskās padomes ieteikumus dara pieejamus publiski, arī ar koordinācijas mehānisma starpniecību.

b) Tvēruma noteikšana. Puses nodrošina, ka tiek noteikta galvenā ietekme uz vidi un visa saistītā ietekme, piemēram, ietekme uz ekonomiku, sociālo jomu, kultūru un cilvēka veselību, tajā skaitā iespējamā kumulatīvā ietekme un ietekme valstu jurisdikcijā esošās teritorijās, kā arī plānotās darbības alternatīvas, ja tādas ir, kas jāiekļauj ietekmes uz vidi novērtējumos, kuri jāveic saskaņā ar šo daļu. Tvērumu nosaka, izmantojot labākās pieejamās zinātnes atziņas un zinātnisko informāciju, kā arī relevantās pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotās zināšanas, ja tādas pieejamas.

c) Ietekmes novērtēšana un izvērtēšana. Puses nodrošina, ka plānoto darbību ietekme, tajā skaitā kumulatīvā ietekme un ietekme valstu jurisdikcijā esošās teritorijās, tiek novērtēta un izvērtēta, izmantojot labākās pieejamās zinātnes atziņas un zinātnisko informāciju, kā arī relevantās pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotās zināšanas, ja tādas pieejamas.

d) Iespējamās nelabvēlīgās ietekmes novēršana, mazināšana un pārvaldība. Puses nodrošina, ka:

i) lai būtisku nelabvēlīgu ietekmi nepieļautu, tiek noteikti un analizēti pasākumi, kas paredzēti, lai novērstu, mazinātu un pārvaldītu to jurisdikcijā vai kontrolē esošo plānoto darbību iespējamo nelabvēlīgo ietekmi. Šādi pasākumi var ietvert to jurisdikcijā vai kontrolē esošās plānotās darbības alternatīvu apsvēršanu;

ii) vajadzības gadījumā šos pasākumus iekļauj vidiskās pārvaldības plānā.

e) Puses nodrošina publisku paziņošanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 32. pantu.

f) Puses nodrošina ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanu un publicēšanu saskaņā ar 33. pantu.

2. Puses var veikt kopīgus ietekmes uz vidi novērtējumus, jo īpaši attiecībā uz plānotajām darbībām, kas ir mazo salu attīstības valstu jurisdikcijā vai kontrolē.

3. Zinātniskajā un tehniskajā padomē izveido ekspertu sarakstu. Puses, kuru spējas ir ierobežotas, var lūgt šo ekspertu konsultācijas un palīdzību, lai veiktu un izvērtētu to jurisdikcijā vai kontrolē esošas plānotas darbības pārbaudi un ietekmes uz vidi novērtējumu. Ekspertus nevar norīkot dalībai citā tās pašas darbības ietekmes uz vidi novērtējuma procesa daļā. Puse, kas pieprasījusi konsultācijas un palīdzību, nodrošina, ka šādi ietekmes uz vidi novērtējumi tiek iesniegti tai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai.

32. pants
Publiska paziņošana un sabiedriskā apspriešana

1. Puses nodrošina savlaicīgu publisku paziņošanu par plānoto darbību, arī publicējot informāciju par to ar koordinācijas mehānisma un sekretariāta starpniecību, un, ciktāl praktiski iespējams, visām valstīm, jo īpaši blakus esošām piekrastes valstīm un citām blakus attiecīgajai darbībai esošām valstīm, ja minētās valstis ir potenciāli visvairāk skartās valstis, kā arī ieinteresētajām personām nodrošina plānotas, lietderīgas un laikā ierobežotas iespējas piedalīties ietekmes uz vidi novērtējuma procesā. Paziņošana un līdzdalības iespējas, arī iespēja iesniegt piezīmes, tiek nodrošinātas visos ietekmes uz vidi novērtējuma procesa posmos pēc vajadzības, arī tad, kad tiek noteikts ietekmes uz vidi novērtējuma tvērums saskaņā ar 31. panta 1. punkta b) apakšpunktu un kad ir sagatavots ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma projekts saskaņā ar 33. pantu, pirms tiek pieņemts lēmums par attiecīgās darbības atļaušanu vai neatļaušanu.

2. Potenciāli visvairāk skartās valstis nosaka, ņemot vērā plānotās darbības raksturu un iespējamo ietekmi uz jūras vidi, un šīs valstis ir:

a) piekrastes valstis, attiecībā uz kurām var pamatoti uzskatīt, ka attiecīgā darbība var ietekmēt to suverēno tiesību īstenošanu dabas resursu izpētes, izmantošanas, saglabāšanas vai pārvaldīšanas nolūkos;

b) valstis, kas plānotās darbības teritorijā veic cilvēka darbības, to vidū saimnieciskās darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti uzskatīt, ka tās var tikt ietekmētas.

3. Šajā procesā ieinteresētās personas ir pirmiedzīvotāju tautas un vietējās kopienas ar relevantām pārmantotām zināšanām, attiecīgas globālas, reģionālas, apakšreģionālas un nozariskas struktūras, pilsoniskā sabiedrība, zinātnieku aprindas un sabiedrība.

4. Publiskā paziņošana un sabiedriskā apspriešana atbilstīgi 48. panta 3. punktam ir iekļaujoša un pārredzama, tiek veikta laikus un ir mērķtiecīga un proaktīva mazo salu attīstības valstu iesaistīšanā.

5. Puses apsver apspriešanas procesā saņemtās būtiskās piezīmes, tajā skaitā piezīmes no blakusesošām piekrastes valstīm un citām valstīm, kas atrodas blakus plānotajai darbībai, ja tās ir potenciāli visvairāk skartās valstis, un atbild uz šādām piezīmēm vai ņem tās vērā. Īpašu uzmanību Puses pievērš piezīmēm par iespējamo ietekmi valsts jurisdikcijā esošās teritorijās un vajadzības gadījumā sniedz rakstiskas atbildes, kurās īpaši pievēršas šīm piezīmēm un kurās cita starpā aplūkoti arī jebkādi papildu pasākumi, kas paredzēti šādas iespējamas ietekmes novēršanai. Puses publisko saņemtās piezīmes un atbildes vai aprakstus par to, kā tās tikušas ņemtas vērā.

6. Ja plānotā darbība ietekmē teritorijas, kas atrodas atklātā jūrā un ko pilnībā ieskauj valstu ekskluzīvās ekonomiskās zonas, Puses:

a) mērķtiecīgi un proaktīvi apspriežas ar šīm apkārtējām valstīm, tajā skaitā sniedz tām iepriekšēju paziņojumu;

b) apsver šo apkārtējo valstu viedokļus un piezīmes par plānoto darbību un sniedz rakstiskas atbildes, kurās īpaši pievēršas šiem viedokļiem un piezīmēm, un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskata plānoto darbību.

7. Puses nodrošina piekļuvi informācijai, kas saistīta ar šajā nolīgumā paredzēto ietekmes uz vidi novērtējuma procesu. Neatkarīgi no tā Pusēm nav pienākuma atklāt konfidenciālu informāciju vai īpašumtiesību informāciju. Ja konfidenciāla informācija vai īpašumtiesību informācija ir aizklāta, šo faktu norāda publiskajos dokumentos.

33. pants
Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumi

1. Puses nodrošina ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanu par katru šādu novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šo daļu.

2. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju: plānotās darbības apraksts, kurā norādīta tās veikšanas vieta; tvēruma noteikšanas rezultātu apraksts; tās jūras vides pamatnovērtējums, kas varētu tikt skarta; apraksts par iespējamo ietekmi, tajā skaitā iespējamo kumulatīvo ietekmi un jebkādu ietekmi valsts jurisdikcijā esošās teritorijās; iespējamo ietekmes novēršanas, mazināšanas un pārvaldības pasākumu apraksts; neskaidrību un trūkstošo zināšanu apraksts; informācija par sabiedriskās apspriešanas procesu; apraksts, kurā izklāstītas apsvērtās saprātīgās alternatīvas plānotajai darbībai; turpmāko darbību apraksts, arī vides pārvaldības plāns; netehnisks kopsavilkums.

3. Puse sabiedriskās apspriešanas procesā ar koordinācijas mehānisma starpniecību dara pieejamu ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma projektu, lai Zinātniskajai un tehniskajai padomei dotu iespēju apsvērt un izvērtēt ziņojumu.

4. Zinātniskā un tehniskā padome vajadzības gadījumā un laikus var iesniegt Pusei piezīmes par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma projektu. Puse apsver visas Zinātniskās un tehniskās padomes piezīmes.

5. Puses publicē ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, arī ar koordinācijas mehānisma starpniecību. Sekretariāts nodrošina, ka visām Pusēm tiek laikus paziņots, kad tiek publicēti ziņojumi ar koordinācijas mehānisma starpniecību.

6. Zinātniskā un tehniskā padome galīgos ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus apsver, pamatojoties uz attiecīgo praksi, procedūrām un zināšanām, kas paredzētas šajā nolīgumā, ar mērķi izstrādāt vadlīnijas, tajā skaitā noteikt paraugpraksi.

7. Lai izstrādātu vadlīnijas, tajā skaitā noteiktu paraugpraksi, Zinātniskā un tehniskā padome, pamatojoties uz attiecīgo praksi, procedūrām un zināšanām, kas paredzētas šajā nolīgumā, apsver un izskata atlasītu daļu no publicētās informācijas, kas saskaņā ar 30. un 31. pantu izmantota pārbaudes procesā, lai pieņemtu lēmumus par to, vai veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

34. pants
Lēmumu pieņemšana

1. Puse, kuras jurisdikcijā vai kontrolē ir plānotā darbība, ir atbildīga par to, lai noteiktu, vai darbību drīkst veikt.

2. Nosakot, vai plānoto darbību saskaņā ar šo daļu drīkst veikt, pilnībā ņem vērā ietekmes uz vidi novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šo daļu. Lēmumu atļaut plānoto darbību, kas ir Puses jurisdikcijā vai kontrolē, pieņem tikai tad, ja, ņemot vērā ietekmes mazināšanas vai pārvaldības pasākumus, Puse ir konstatējusi, ka tā ir pielikusi visas saprātīgās pūles, lai nodrošinātu, ka darbību var veikt tādā veidā, ka būtiska nelabvēlīga ietekme uz jūras vidi netiek pieļauta.

3. Lēmuma dokumentos skaidri izklāsta visus apstiprināšanas nosacījumus, kas saistīti ar ietekmes mazināšanas pasākumiem un turpmākas kontroles prasībām. Lēmuma dokumentus publisko, arī ar koordinācijas mehānisma starpniecību.

4. Pušu konference pēc Puses lūguma var sniegt konsultācijas un palīdzību attiecīgajai Pusei, kad tā nosaka, vai tās jurisdikcijā vai kontrolē esošu plānotu darbību drīkst veikt.

35. pants
Atļauto darbību ietekmes uzraudzība

Puses, izmantojot labākās pieejamās zinātnes atziņas un zinātnisko informāciju un, ja tādas ir pieejamas, relevantās pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotās zināšanas, pārrauga visu to darbību ietekmi, kuras tiek veiktas teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, un kuras tās atļauj vai kurās tās iesaistās, ar mērķi noteikt, vai šīs darbības var piesārņot vai nelabvēlīgi ietekmēt jūras vidi. Jo īpaši katra Puse uzrauga tās jurisdikcijā vai kontrolē esošas atļautas darbības ietekmi uz vidi un ar to saistīto ietekmi, piemēram, ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu, kultūru un cilvēka veselību, saskaņā ar darbības apstiprinājumā izklāstītajiem nosacījumiem.

36. pants
Ziņošana par atļauto darbību ietekmi

1. Puses neatkarīgi no tā, vai tās rīkojas atsevišķi vai kopīgi, periodiski ziņo par atļautās darbības ietekmi un 35. pantā prasītās uzraudzības rezultātiem.

2. Uzraudzības ziņojumus publisko, arī ar koordinācijas mehānisma starpniecību, un Zinātniskā un tehniskā padome var izskatīt un izvērtēt šos ziņojumus.

3. Zinātniskā un tehniskā padome uzraudzības ziņojumus izskata, pamatojoties uz attiecīgo praksi, procedūrām un zināšanām, kas paredzētas šajā nolīgumā, ar mērķi izstrādāt vadlīnijas par atļauto darbību ietekmes uzraudzību, tajā skaitā noteikt paraugpraksi.

37. pants
Atļauto darbību un to ietekmes pārskatīšana

1. Puses nodrošina saskaņā ar 35. pantu uzraudzītās atļautās darbības ietekmes pārskatīšanu.

2. Ja Puse, kuras jurisdikcijā vai kontrolē ir darbība, konstatē būtisku nelabvēlīgu ietekmi, kas savas būtības vai smaguma ziņā nebija paredzēta ietekmes uz vidi novērtējumā vai kas izriet no darbības apstiprinājumā paredzēto nosacījumu pārkāpšanas, Puse pārskata savu lēmumu par darbības atļaušanu, paziņo par to Pušu konferencei, citām Pusēm un sabiedrībai, arī ar koordinācijas mehānisma starpniecību, un:

a) pieprasa, lai tiktu ierosināti un īstenoti pasākumi attiecīgās ietekmes novēršanai, mazināšanai un/vai pārvaldībai, vai veic citas nepieciešamas darbības un/vai attiecīgā gadījumā aptur darbību; un

b) laikus izvērtē visus saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu īstenotos pasākumus vai veiktās darbības.

3. Pamatojoties uz ziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 36. pantu, Zinātniskā un tehniskā padome var paziņot Pusei, kura darbību atļāvusi, ja padome uzskata, ka darbībai var būt būtiska nelabvēlīga ietekme, kas nebija paredzēta ietekmes uz vidi novērtējumā vai kas izriet no atļautās darbības apstiprināšanas nosacījumu pārkāpšanas, un vajadzības gadījumā var sniegt Pusei ieteikumus.

4. a) Pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un zinātnisko informāciju un relevantām pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotām zināšanām, ja tādas pieejamas, cita Puse var informēt Pusi, kura darbību atļāvusi, un Zinātnisko un tehnisko padomi par savām bažām, ka atļautajai darbībai var būt būtiska nelabvēlīga ietekme, kas savas būtības vai smaguma ziņā nebija paredzēta ietekmes uz vidi novērtējumā vai kas izriet no atļautās darbības apstiprināšanas nosacījumu pārkāpšanas.

b) Puse, kas darbību atļāvusi, apsver šādas bažas.

c) Apsverot Puses paustās bažas, Zinātniskā un tehniskā padome apsver un var izvērtēt attiecīgo jautājumu, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un zinātnisko informāciju un attiecīgajām pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotajām zināšanām, ja tādas pieejamas, un var paziņot Pusei, kura darbību atļāvusi, ja padome uzskata, ka šādai darbībai var būt būtiska nelabvēlīga ietekme, kas nebija paredzēta ietekmes uz vidi novērtējumā vai kas izriet no atļautās darbības apstiprināšanas nosacījumu pārkāpšanas, un pēc tam, kad tā šai Pusei devusi iespēju atbildēt uz paustajām bažām un ņēmusi vērā tās atbildi, vajadzības gadījumā var sniegt ieteikumus Pusei, kura darbību atļāvusi.

d) Paustās bažas un Zinātniskās un tehniskās padomes izdotos paziņojumus un sniegtos ieteikumus dara pieejamus publiski, arī ar koordinācijas mehānisma starpniecību.

e) Puse, kura darbību atļāvusi, apsver visus Zinātniskās un tehniskās padomes izdotos paziņojumus un sniegtos ieteikumus.

5. Visas valstis, jo īpaši blakus esošās piekrastes valstis un citas attiecīgajai darbībai blakus esošas valstis, ja tās ir potenciāli visvairāk skartās valstis, kā arī ieinteresētās personas tiek regulāri informētas ar koordinācijas mehānisma starpniecību, un ar tām var apspriesties uzraudzības, ziņošanas un pārskatīšanas procesos attiecībā uz darbību, kas atļauta saskaņā ar šo nolīgumu.

6. Puses publicē, arī ar koordinācijas mehānisma starpniecību, šādu informāciju:

a) ziņojumus par atļautās darbības ietekmes pārskatīšanu;

b) lēmuma dokumentus, tajā skaitā Puses pieņemtā lēmuma pamatojumu, ja Puse ir mainījusi savu lēmumu, ar ko darbība atļauta.

38. pants
Standarti un/vai vadlīnijas, kas Zinātniskajai un tehniskajai padomei jāizstrādā saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumiem

1. Zinātniskā un tehniskā padome izstrādā standartus vai vadlīnijas, ko izskata un pieņem Pušu konference un kas attiecas uz šādiem jautājumiem:

a) procedūra, kādā, cita starpā pamatojoties uz minētā panta 2. punktā izklāstīto faktoru neizsmeļošo sarakstu, nosaka, vai saskaņā ar 30. pantu attiecībā uz plānotajām darbībām ir sasniegts vai pārsniegts pārbaudes vai ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas slieksnis;

b) novērtējums par kumulatīvo ietekmi teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, un tas, kā šī ietekme būtu jāņem vērā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā;

c) novērtējums par ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās plānoto darbību ietekmi valsts jurisdikcijā esošās teritorijās un tas, kā šī ietekme būtu jāņem vērā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā;

d) publiskās paziņošanas un sabiedriskās apspriešanas process saskaņā ar 32. pantu, tajā skaitā konfidenciālas informācijas vai īpašumtiesību informācijas noteikšana;

e) nepieciešamais ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu saturs un 33. pantā minētās tās publicētās informācijas saturs, ko izmanto pārbaudes procesā, tajā skaitā paraugprakse;

f) atļauto darbību ietekmes uzraudzība un ziņošana par to, kā noteikts 35. un 36. pantā, tajā skaitā paraugprakses apzināšana;

g) stratēģisko vides novērtējumu veikšana.

2. Zinātniskā un tehniskā padome var arī izstrādāt standartus un vadlīnijas, ko izskata un pieņem Pušu konference un kas cita starpā attiecas uz šādiem jautājumiem:

a) indikatīvs, neizsmeļošs saraksts ar darbībām, kurām nepieciešams vai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī ar šīm darbībām saistītie kritēriji, ko periodiski atjaunina;

b) šā nolīguma Pušu veiktā ietekmes uz vidi novērtēšana teritorijās, kas atzītas par tādām, kurām nepieciešama aizsardzība vai īpaša uzmanība.

3. Visus standartus saskaņā ar 74. pantu izklāsta šā nolīguma pielikumā.

39. pants
Stratēģiskie vides novērtējumi

1. Puses atsevišķi vai sadarbībā ar citām Pusēm apsver iespēju veikt stratēģiskos vides novērtējumus plāniem un programmām, kas saistīti ar to jurisdikcijā vai kontrolē esošām darbībām, kuras paredzēts veikt teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, nolūkā novērtēt šādu plānu vai programmu, kā arī alternatīvu iespējamo ietekmi uz jūras vidi.

2. Pušu konference var veikt teritorijas vai reģiona stratēģisko vides novērtējumu, lai apkopotu un sintezētu labāko pieejamo informāciju par attiecīgo teritoriju vai reģionu, novērtētu aktuālo un iespējamo turpmāko ietekmi un noteiktu datu iztrūkumu un pētniecības prioritātes.

3. Veicot ietekmes uz vidi novērtējumus saskaņā ar šo daļu, Puses ņem vērā atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktam veikto attiecīgo stratēģisko vides novērtējumu rezultātus, ja tādi ir pieejami.

4. Pušu konference izstrādā norādījumus par to, kā veikt novērtēšanu katrā šajā pantā aprakstītajā stratēģiskā vides novērtējuma kategorijā.

V DAĻA
SPĒJU VEIDOŠANA UN JŪRAS TEHNOLOĢIJU NODOŠANA

40. pants
Mērķi

Šīs daļas mērķi ir:

a) palīdzēt Pusēm, jo īpaši attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, īstenot šā nolīguma noteikumus, lai sasniegtu tā mērķus;

b) nodrošināt iekļaujošu, taisnīgu un rezultatīvu sadarbību un līdzdalību darbībās, kas tiek veiktas saskaņā ar šo nolīgumu;

c) attīstīt Pušu, jo īpaši attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, jūras zinātniskās un tehnoloģiskās spējas, arī pētniecības jomā, attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, tajā skaitā nodrošināt attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, piekļuvi jūras tehnoloģijām un nodot tām jūras tehnoloģijas;

d) vairot un izplatīt zināšanas par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, kā arī dalīties ar šādām zināšanām;

e) konkrētāk, atbalstīt attīstības valstis, kas ir šā nolīguma Puses, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis, sauszemes ieskautās attīstības valstis, ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī esošas valstis, mazo salu attīstības valstis, Āfrikas piekrastes valstis, arhipelāga valstis un attīstības valstis ar vidējiem ienākumiem, veidojot to spējas un izstrādājot un nododot jūras tehnoloģijas saskaņā ar šo nolīgumu, lai palīdzētu tām sasniegt mērķus attiecībā uz:

i) jūras ģenētiskajiem resursiem, tajā skaitā ieguvumu sadali, kā atspoguļots 9. pantā;

ii) tādiem pasākumiem kā teritorijai specifiski pārvaldības rīki, arī aizsargājamās jūras teritorijas, kā atspoguļots 17. pantā;

iii) ietekmes uz vidi novērtējumiem, kā atspoguļots 27. pantā.

41. pants
Sadarbība spēju veidošanā un jūras tehnoloģiju nodošanā

1. Puses tieši vai ar attiecīgo tiesību instrumentu un satvaru un attiecīgo globālo, reģionālo, apakšreģionālo un nozarisko struktūru starpniecību sadarbojas, lai, veidojot spējas un attīstot un nododot jūras zinātni un jūras tehnoloģijas, palīdzētu Pusēm, jo īpaši attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, sasniegt šā nolīguma mērķus.

2. Nodrošinot spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu saskaņā ar šo nolīgumu, Puses sadarbojas visos līmeņos un visos veidos, tajā skaitā veido partnerības ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, attiecīgā gadījumā ar privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību un pirmiedzīvotāju tautām un vietējām kopienām kā pārmantoto zināšanu glabātājām, un iesaista tās, kā arī stiprina sadarbību un koordināciju starp attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām.

3. Īstenojot šo daļu, Puses pilnībā atzīst attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, īpašās prasības, jo sevišķi vismazāk attīstīto valstu, sauszemes ieskauto attīstības valstu, ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī esošu valstu, mazo salu jaunattīstības valstu, Āfrikas piekrastes valstu, arhipelāga valstu un attīstības valstu ar vidējiem ienākumiem īpašās prasības. Puses nodrošina, ka spēju veidošana un jūras tehnoloģiju nodošana nav atkarīga no apgrūtinošām ziņošanas prasībām.

42. pants
Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas kārtība

1. Puses savu iespēju robežās nodrošina spēju veidošanu attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, un sadarbojas, lai panāktu jūras tehnoloģiju nodošanu, jo īpaši attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses un kam tas vajadzīgs, un kas to pieprasa, atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem un ņemot vērā mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos apstākļus.

2. Puses savu iespēju robežās nodrošina resursus, lai atbalstītu šādu spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju izstrādi un nodošanu, kā arī lai atvieglotu piekļuvi citiem atbalsta avotiem, ņemot vērā savu valsts politikas, prioritātes, plānus un programmas.

3. Spēju veidošanai un jūras tehnoloģiju nodošanai vajadzētu būt valsts virzītam, pārredzamam, rezultatīvam un iteratīvam procesam, kas ir līdzdalīgs, transversāls un dzimumvērīgs. To pēc vajadzības balsta uz pastāvošajām programmām, bet tās nedublē, un tajā ņem vērā gūto pieredzi, tajā skaitā to, kas gūta, īstenojot spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas darbības attiecīgu tiesību instrumentu un satvaru un attiecīgu globālu, reģionālu, apakšreģionālu un nozarisku struktūru ietvaros. Ciktāl iespējams, spēju veidošanā un jūras tehnoloģiju nodošanā ņem vērā šīs darbības, lai maksimāli palielinātu efektivitāti un rezultātus.

4. Spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu balsta uz un ar tām reaģē uz vajadzībām un prioritātēm, kas ir attīstības valstīm, kuras ir šā nolīguma Puses, un kas noteiktas, veicot vajadzību novērtējumus katrā atsevišķā gadījumā, apakšreģionālā vai reģionālā līmenī, un šajos procesos ņem vērā mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos apstākļus. Šādas vajadzības un prioritātes var noteikt pašas valsts veiktā novērtējumā vai ar Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas komitejas un koordinācijas mehānisma starpniecību.

43. pants
Jūras tehnoloģiju nodošanas papildu nosacījumi

1. Puses vieno kopīgs ilgtermiņa redzējums par to, ka ir svarīgi pilnībā īstenot tehnoloģiju izstrādi un nodošanu, lai nodrošinātu iekļaujošu, taisnīgu un rezultatīvu sadarbību un līdzdalību saskaņā ar šo nolīgumu veiktajās darbībās un lai pilnībā sasniegtu šā nolīguma mērķus.

2. Jūras tehnoloģiju nodošana, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, notiek ar taisnīgiem un maksimāli labvēlīgiem noteikumiem, tajā skaitā ar koncesionāliem un preferenciāliem noteikumiem, un atbilstīgi noteikumiem un nosacījumiem, par ko panākta savstarpēja vienošanās, kā arī šā nolīguma mērķiem.

3. Puses veicina un rosina labvēlīgus ekonomiskos un juridiskos apstākļus jūras tehnoloģiju nodošanai attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, ņemot vērā mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos apstākļus, un šāda veicināšana var ietvert stimulus uzņēmumiem un iestādēm.

4. Veicot jūras tehnoloģiju nodošanu, ņem vērā visas tiesības uz šādām tehnoloģijām, un to veic, pienācīgi ņemot vērā visas leģitīmās intereses, cita starpā arī jūras tehnoloģiju turētāju, piegādātāju un saņēmēju tiesības un pienākumus, un jo īpaši ņem vērā attīstības valstu intereses un vajadzības šā nolīguma mērķu sasniegšanai.

5. Jūras tehnoloģijas, kas nodotas saskaņā ar šo daļu, ir piemērotas, atbilstošas un, ciktāl iespējams, uzticamas, cenas ziņā pieejamas, aktuālas, vidi saudzējošas un attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, tiek sniegtas piekļūstamā veidā, ņemot vērā mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos apstākļus.

44. pants
Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas veidi

1. Lai atbalstītu 40. pantā izklāstītos mērķus, spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas veidi cita starpā var ietvert atbalstu Pušu cilvēkresursu, finanšu pārvaldības, zinātnisko, tehnoloģisko, organizatorisko, institucionālo un citu resursu spēju radīšanai vai uzlabošanai, piemēram:

a) attiecīgo datu, informācijas, zināšanu un pētījumu rezultātu kopīgošanu un izmantošanu;

b) informācijas izplatīšanu un izpratnes veicināšanu, arī saistībā ar relevantām pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotām zināšanām, kas sniegtas saskaņā ar šo pirmiedzīvotāju tautu un attiecīgā gadījumā vietējo kopienu brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu;

c) attiecīgās infrastruktūras attīstīšanu un stiprināšanu, ieskaitot aprīkojumu un personāla spējas to izmantot un uzturēt;

d) institucionālās spējas un valsts tiesiskā regulējuma vai regulatīvo mehānismu attīstīšanu un stiprināšanu;

e) cilvēkresursu un finanšu pārvaldības resursu spēju un tehnisko speciālo zināšanu attīstīšanu un stiprināšanu, izmantojot apmaiņu, pētniecisku kopdarbību, tehnisko atbalstu, izglītību un apmācību, kā arī jūras tehnoloģiju nodošanu;

f) rokasgrāmatu, vadlīniju un standartu izstrādi un kopīgošanu;

g) tehnisko, zinātnisko un pētniecības un izstrādes programmu izstrādi;

h) spēju un tehnoloģisko instrumentu attīstīšanu un stiprināšanu to darbību rezultatīvai uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā.

2. Sīkāka informācija par šajā pantā norādītajiem spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas veidiem ir sniegta II pielikumā.

3. Pušu konference, ņemot vērā Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas komitejas ieteikumus, pēc vajadzības periodiski pārskata, novērtē, tālāk izstrādā un sniedz norādījumus par II pielikumā izklāstīto spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas veidu indikatīvo un neizsmeļošo sarakstu, lai atspoguļotu tehnoloģisko attīstību un inovāciju un reaģētu uz mainīgajām valstu, apakšreģionu un reģionu vajadzībām un pielāgotos tām.

45. pants
Uzraudzība un pārskatīšana

1. Saskaņā ar šīs daļas noteikumiem veikto spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu periodiski uzrauga un pārskata.

2. Šā panta 1. punktā minēto uzraudzību un pārskatīšanu veic Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas komiteja Pušu konferences pakļautībā, un šo darbību mērķis ir:

a) novērtēt un izskatīt attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, vajadzības un prioritātes attiecībā uz spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu, īpašu uzmanību pievēršot attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, īpašajām prasībām un mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašajiem apstākļiem, saskaņā ar 42. panta 4. punktu;

b) pārskatīt nepieciešamo, sniegto un mobilizēto atbalstu, kā arī trūkumus novērtējumā konstatēto un ar šo nolīgumu saistīto to vajadzību apmierināšanā, kas ir attīstības valstīm, kuras ir šā nolīguma Puses;

c) ar 52. pantu izveidotā finanšu mehānisma ietvaros noteikt un mobilizēt līdzekļus, kas izmantojami, lai attīstītu un īstenotu spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu, arī lai veiktu vajadzību novērtējumus;

d) izmērīt sniegumu, pamatojoties uz kopīgi noteiktiem rādītājiem, un pārskatīt uz rezultātiem balstītas analīzes, arī par šā nolīguma ietvaros veiktās spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas izlaidi, iznākumiem, progresu un iedarbīgumu, kā arī panākumus un problēmas;

e) sniegt ieteikumus par turpmākām darbībām, tajā skaitā par to, kā varētu turpmāk uzlabot spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu, lai attīstības valstis, kas ir šā nolīguma Puses, ņemot vērā mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos apstākļus, varētu pastiprināti īstenot šo nolīgumu, lai sasniegtu tā mērķus.

3. Lai palīdzētu uzraudzīt un pārskatīt spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu, Puses iesniedz ziņojumus Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas komitejai. Šie ziņojumi būtu jāsagatavo tādā formātā un tādos intervālos, kādus nosaka Pušu konference, ņemot vērā Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas komitejas ieteikumus. Iesniedzot savus ziņojumus, Puses attiecīgā gadījumā ņem vērā reģionālo un apakšreģionālo struktūru sniegto informāciju par spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu. Pušu iesniegtie ziņojumi, kā arī reģionālo un apakšreģionālo struktūru sniegtā informācija par spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu būtu jādara pieejami publiski. Pušu konference nodrošina, ka ziņošanas prasības ir racionālas un nav apgrūtinošas, arī izmaksu un laika ziņā, jo īpaši attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses.

46. pants
Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas komiteja

1. Ar šo tiek izveidota Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas komiteja.

2. Komitejas sastāvā ir locekļi ar atbilstošu kvalifikāciju un speciālajām zināšanām, lai tie varētu objektīvi darboties nolīguma interesēs, un tos izvirza Puses un ievēlē Pušu konference, ņemot vērā dzimumu līdzsvaru un taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu un paredzot, ka komitejā jābūt pārstāvētām vismazāk attīstītajām valstīm, mazo salu attīstības valstīm un attīstības valstīm, kurām nav izejas uz jūru. Par komitejas pilnvarām un darbības kārtību Pušu konference lemj savā pirmajā sanāksmē.

3. Komiteja iesniedz ziņojumus un ieteikumus, un Pušu konference tos apsver un attiecīgi rīkojas.

VI DAĻA
INSTITUCIONĀLĀ KĀRTĪBA

47. pants
Pušu konference

1. Ar šo tiek izveidota Pušu konference.

2. Pirmo Pušu konferences sanāksmi Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs sasauc ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Pēc tam Pušu konferences kārtējās sanāksmes notur regulāros intervālos, ko nosaka Pušu konference. Pušu konferences ārkārtas sanāksmes saskaņā ar reglamentu var rīkot arī citā laikā.

3. Pušu konference parasti tiekas sekretariāta mītnē vai Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē.

4. Pušu konference savā pirmajā sanāksmē vienprātīgi pieņem Pušu konferences un tās palīgstruktūru reglamentu, finanšu noteikumus, kas reglamentē tās finansēšanu un sekretariāta un jebkuru palīgstruktūru finansēšanu, un pēc tam reglamentu un finanšu noteikumus jebkurai citai palīgstruktūrai, ko tā varētu izveidot. Kamēr Pušu konferences reglaments nav pieņemts, piemēro reglamentu, ko izmanto Starpvaldību konferencei par starptautisku juridiski saistošu instrumentu, kurš saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādājams attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

5. Pušu konference dara visu iespējamo, lai lēmumus un ieteikumus pieņemtu vienprātīgi. Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, ja visi centieni panākt vienprātību ir izsmelti, Pušu konferences lēmumus un ieteikumus par jautājumiem pēc būtības pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, bet lēmumus par procedūras jautājumiem pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu balsu vairākumu.

6. Pušu konference pastāvīgi izskata un izvērtē šā nolīguma īstenošanu un šajā nolūkā:

a) pieņem lēmumus un ieteikumus saistībā ar šā nolīguma īstenošanu;

b) izskata un veicina ar šā nolīguma īstenošanu saistītas informācijas apmaiņu starp Pusēm;

c) veicina (arī izveidojot atbilstošus procesus) sadarbību un koordināciju ar attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām, kā arī starp šiem instrumentiem, satvariem un struktūrām nolūkā veicināt to centienu saskanību, kuru mērķis ir saglabāt un ilgtspējīgi izmantot jūras bioloģisko daudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

d) izveido tādas palīgstruktūras, kādas uzskata par šā nolīguma īstenošanas atbalstam vajadzīgām;

e) ar klātesošo un balsojošo Pušu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu, ja visi centieni panākt vienprātību ir izsmelti, pieņem budžetu tik bieži un tādam finanšu periodam, kādu Pušu konference noteikusi;

f) uzņemas citas funkcijas, kas noteiktas šajā nolīgumā vai kas var būt nepieciešamas tā īstenošanai.

7. Pušu konference var nolemt lūgt Starptautiskajam Jūras tiesību tribunālam sniegt konsultatīvu atzinumu par juridisku jautājumu, kas attiecas uz tāda priekšlikuma atbilstību šim nolīgumam, kurš Pušu konferencei iesniegts par jebkuru tās kompetencē esošu jautājumu. Konsultatīvu atzinumu nelūdz par jautājumiem, kas ir citu globālo, reģionālo, apakšreģionālo vai nozarisko struktūru kompetencē, un par jautājumiem, ar kuriem vienlaikus neizbēgami jāizskata strīds par suverenitāti vai citām tiesībām uz kontinentālo vai salu sauszemes teritoriju vai pretenzijām uz to, vai teritorijas kā valsts jurisdikcijā ietilpstošas teritorijas juridisko statusu. Lūgumā norāda tā juridiskā jautājuma tvērumu, par kuru tiek lūgts konsultatīvais atzinums. Pušu konference var pieprasīt, lai šāds atzinums tiktu sniegts steidzamības kārtā.

8. Pušu konference piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un pēc tam tās noteiktos intervālos novērtē un izskata šā nolīguma noteikumu atbilstību un rezultativitāti un vajadzības gadījumā ierosina līdzekļus šo noteikumu īstenošanas stiprināšanai, lai labāk risinātu jautājumus par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

48. pants
Pārredzamība

1. Pušu konference veicina lēmumu pieņemšanas procesu un citu saskaņā ar šo nolīgumu veikto darbību pārredzamību.

2. Ja vien Pušu konference nav nolēmusi citādi, visās Pušu konferences un tās palīgstruktūru sanāksmēs saskaņā ar reglamentu var piedalīties novērotāji. Pušu konference publisko un uztur publiski pieejamu savu lēmumu reģistru.

3. Attiecīgā gadījumā un saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem Pušu konference veicina šā nolīguma īstenošanas pārredzamību, arī publiski izplatot informāciju un veicinot attiecīgo globālo, reģionālo, apakšreģionālo un nozarisko struktūru, pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu ar relevantām pārmantotām zināšanām, zinātnieku aprindu, pilsoniskās sabiedrības un citu attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalību un apspriešanos ar tām.

4. To valstu pārstāvji, kas nav šā nolīguma Puses, attiecīgo globālo, reģionālo, apakšreģionālo un nozarisko struktūru, pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu ar relevantām pārmantotām zināšanām pārstāvji, zinātnieku aprindas, pilsoniskā sabiedrība un citas attiecīgās ieinteresētās personas, kas ir ieinteresētas jautājumos, kuri ir Pušu konferences kompetencē, var lūgt iespēju piedalīties Pušu konferences un tās palīgstruktūru sanāksmēs novērotāja statusā. Pušu konferences reglamentā paredz šādas līdzdalības kārtību, un tas šajā ziņā nav nepamatoti ierobežojošs. Reglamentā arī paredz, ka šādi pārstāvji var laikus piekļūt visai relevantajai informācijai.

49. pants
Zinātniskā un tehniskā padome

1. Ar šo tiek izveidota Zinātniskā un tehniskā padome.

2. Zinātniskās un tehniskās padomes sastāvā ir locekļi, kas darbojas kā eksperti nolīguma interesēs, tiem ir atbilstoša kvalifikācija, tos izvirza Puses un ievēlē Pušu konference, ņemot vērā vajadzību pēc speciālām daudzdisciplīnu zināšanām, tajā skaitā attiecīgām zinātniskām un tehniskām speciālajām zināšanām un speciālajām zināšanām par relevantām pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotām zināšanām, un ievērojot dzimumu līdzsvaru un taisnīgu ģeogrāfisko pārstāvību. Zinātniskās un tehniskās padomes pilnvaras un darbības kārtību, arī tās atlases procesu un noteikumus par locekļu pilnvarām, Pušu konference nosaka savā pirmajā sanāksmē.

3. Zinātniskā un tehniskā padome var balstīties uz atbilstošām konsultācijām, ko snieguši attiecīgie tiesību instrumenti un satvari un attiecīgas globālas, reģionālas, apakšreģionālas un nozariskas struktūras, kā arī vajadzības gadījumā citi zinātnieki un eksperti.

4. Zinātniskā un tehniskā padome Pušu konferences pakļautībā un vadībā, kā arī ņemot vērā šā panta 2. punktā minētās speciālās daudzdisciplīnu zināšanas, sniedz zinātniskas un tehniskas konsultācijas Pušu konferencei, pilda funkcijas, kas tai uzticētas ar šo nolīgumu, un citas funkcijas, ko var noteikt Pušu konference, kā arī sniedz Pušu konferencei ziņojumus par savu darbu.

50. pants
Sekretariāts

1. Ar šo tiek izveidots sekretariāts. Pušu konference savā pirmajā sanāksmē nosaka sekretariāta darbības kārtību, tostarp lemj par tā mītnes vietu.

2. Līdz brīdim, kad sekretariāts sāk pildīt savas funkcijas, šajā nolīgumā paredzētās sekretariāta funkcijas pilda Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs ar Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariāta Juridiskā biroja Okeānu lietu un jūras tiesību nodaļas starpniecību.

3. Sekretariāts un uzņēmējvalsts var noslēgt mītnes nolīgumu. Sekretariātam ir tiesībspēja un rīcībspēja uzņēmējvalsts teritorijā, un uzņēmējvalsts tam piešķir tādas privilēģijas un imunitāti, kādas nepieciešamas tā funkciju izpildei.

4. Sekretariāts:

a) sniedz Pušu konferencei un tās palīgstruktūrām administratīvu un loģistikas atbalstu šā nolīguma īstenošanas nolūkiem;

b) organizē un apkalpo Pušu konferences sanāksmes un jebkādu tādu citu struktūru sanāksmes, ko var izveidot saskaņā ar šo nolīgumu vai ko var izveidot Pušu konference;

c) laikus izplata informāciju, kas saistīta ar šā nolīguma īstenošanu, tajā skaitā publisko Pušu konferences lēmumus un nosūta tos visām Pusēm, kā arī attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām;

d) pēc vajadzības veicina sadarbību un koordināciju ar citu attiecīgu starptautisko struktūru sekretariātiem un jo īpaši slēdz administratīvas un līgumiskas vienošanās, kas var būt nepieciešamas šim nolūkam un tā funkciju rezultatīvai izpildei, ja to apstiprina Pušu konference;

e) sagatavo ziņojumus par savu funkciju izpildi saskaņā ar šo nolīgumu un iesniedz tos Pušu konferencei;

f) sniedz palīdzību šā nolīguma īstenošanā un pilda citas funkcijas, ko var noteikt Pušu konference vai kas tam uzticētas saskaņā ar šo nolīgumu.

51. pants
Koordinācijas mehānisms

1. Ar šo tiek izveidots koordinācijas mehānisms.

2. Koordinācijas mehānismu galvenokārt veido atvērtas piekļuves platforma. Konkrētu kārtību, kādā darbojas koordinācijas mehānisms, nosaka Pušu konference.

3. Koordinācijas mehānisms:

a) darbojas kā centralizēta platforma, ar kuras starpniecību Puses var piekļūt informācijai par darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem, un sniegt un izplatīt minēto informāciju, tajā skaitā informāciju, kas attiecas uz:

i) jūras ģenētiskajiem resursiem teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, kā noteikts šā nolīguma II daļā;

ii) teritorijai specifisku pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, izveidi un īstenošanu;

iii) ietekmes uz vidi novērtējumiem;

iv) spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas pieprasījumiem un iespējām, arī pētnieciskas kopdarbības un apmācības iespējām, informāciju par tādas tehnoloģiskās informācijas un tādu datu avotiem un pieejamību, kas saistīti ar jūras tehnoloģiju nodošanu, un iespējām atviegloti piekļūt jūras tehnoloģijām, un finansējuma pieejamību;

b) veicina spēju veidošanas vajadzību saskaņošanu ar pieejamo atbalstu un jūras tehnoloģiju nodošanas pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā valstiskiem, nevalstiskiem vai privātiem subjektiem, kas ir ieinteresēti kā līdzekļu devēji piedalīties jūras tehnoloģiju nodošanā, un atvieglo piekļuvi ar to saistītai zinātībai un speciālajām zināšanām;

c) nodrošina saiknes ar attiecīgiem globāliem, reģionāliem, apakšreģionāliem, nacionāliem un nozariskiem koordinācijas mehānismiem un citām gēnu bankām, repozitorijiem un datubāzēm, tajā skaitā tiem, kas attiecas uz relevantām pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotām zināšanām, un, ja iespējams, veicina saiknes ar publiski pieejamām privātām un nevalstiskām informācijas apmaiņas platformām;

d) veidojot reģionālus un apakšreģionālus mehānismus globālā mehānisma ietvaros, attiecīgā gadījumā balstās uz globālām, reģionālām un apakšreģionālām koordinācijas iestādēm;

e) veicina labāku pārredzamību, arī sagādājot Pusēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām iespēju kopīgot vides bāzlīnijas datus un informāciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

f) atvieglo starptautisko sadarbību un kopdarbību, arī zinātnisko un tehnisko sadarbību un kopdarbību;

g) pilda citas funkcijas, ko var noteikt Pušu konference vai kas tam uzticētas saskaņā ar šo nolīgumu.

4. Koordinācijas mehānismu pārvalda sekretariāts, neskarot iespējamo sadarbību ar citiem attiecīgiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgām globālām, reģionālām, apakšreģionālām un nozariskām struktūrām, ko noteikusi Pušu konference, ieskaitot sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Starpvaldību okeanogrāfijas komisiju, Starptautisko Jūras dzīļu pārvaldi, Starptautisko Jūrniecības organizāciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju.

5. Pārvaldot koordinācijas mehānismu, pilnībā atzīst attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, īpašās prasības, kā arī mazo salu attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, īpašos apstākļus, un atvieglo to piekļuvi mehānismam, lai šīs valstis varētu to izmantot bez pārmērīgiem šķēršļiem vai administratīvā sloga. Iekļauj informāciju par pasākumiem, kas veicina informācijas kopīgošanu, izpratnes veidošanu un informācijas izplatīšanu šajās valstīs un ar tām un kas nodrošina īpašas programmas šīm valstīm.

6. Tiek ievērota saskaņā ar šo nolīgumu sniegtās informācijas konfidencialitāte un ar to saistītās tiesības. Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams kā prasība kopīgot informāciju, ko pret izpaušanu aizsargā Puses valsts tiesību akti vai citi piemērojami tiesību akti.

VII DAĻA
FINANŠU RESURSI UN MEHĀNISMS

52. pants
Finansējums

1. Ikviena Puse savu iespēju robežās nodrošina resursus šā nolīguma mērķu sasniegšanai paredzētajām darbībām, ņemot vērā savu valsts politikas, prioritātes, plānus un programmas.

2. Institūcijas, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu, finansē no Pusēm aplēstajām iemaksām.

3. Ar šo izveido mehānismu atbilstošu, piekļūstamu, jaunu, papildu un paredzamu finanšu resursu nodrošināšanai saskaņā ar šo nolīgumu. Mehānisms palīdz attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, īstenot šo nolīgumu, arī ar finansējumu, kura mērķis ir atbalstīt spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu, un pilda citas šajā pantā noteiktās funkcijas jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai.

4. Mehānismā ietilpst:

a) Pušu konferences izveidots brīvprātīgs trasta fonds, kura mērķis ir atvieglot attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu, attīstības valstu, kurām nav izejas uz jūru, un mazo salu attīstības valstu, pārstāvju piedalīšanos saskaņā ar šo nolīgumu izveidoto struktūru sanāksmēs;

b) īpašs fonds, ko finansē no šādiem avotiem:

i) ikgadējas iemaksas saskaņā ar 14. panta 6. punktu,

ii) maksājumi saskaņā ar 14. panta 7. punktu,

iii) papildu iemaksas, ko veic Puses un privāti subjekti, kuri vēlas sniegt finanšu resursus, lai atbalstītu jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

c) Pasaules Vides fonda Trasta fonds.

5. Pušu konference var apsvērt iespēju kā daļu no finanšu mehānisma izveidot papildu fondus, no kuriem finansē jūras bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu un ekoloģisko atjaunošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, lai atbalstītu jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

6. Īpašo fondu un Pasaules Vides fonda Trasta fondu izmanto, lai:

a) finansētu spēju veidošanas projektus saskaņā ar šo nolīgumu, to vidū rezultatīvus projektus saistībā ar jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī darbības un programmas, arī apmācību, saistībā ar jūras tehnoloģiju nodošanu;

b) palīdzētu attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, īstenot šo nolīgumu;

c) atbalstītu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas programmas, ko īsteno pirmiedzīvotāju tautas un vietējās kopienas kā pārmantoto zināšanu glabātājas;

d) atbalstītu sabiedriskās apspriešanas nacionālā, apakšreģionālā un reģionālā līmenī;

e) finansētu citu darbību veikšanu, par ko lemj Pušu konference.

7. Finanšu mehānismam būtu jātiecas novērst dublēšanos un veicināt papildināmību un saskaņotību mehānisma līdzekļu izmantošanā.

8. Šā nolīguma īstenošanas atbalstam mobilizētie finanšu resursi var ietvert finansējumu, ko nodrošina gan valsts, gan starptautiski publiskie un privātie avoti, cita starpā valstu iemaksas, starptautiskās finanšu iestādes, globālu un reģionālu instrumentu ietvaros pastāvošie finansēšanas mehānismi, līdzekļu devēju aģentūras, starpvaldību organizācijas, nevalstiskās organizācijas un fiziskas un juridiskas personas, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības.

9. Šā nolīguma vajadzībām mehānisms darbojas Pušu konferences vadībā un vajadzības gadījumā tās pakļautībā un ir atbildīgs tās priekšā. Pušu konference sniedz norādījumus par vispārējām stratēģijām, politikām, programmu prioritātēm un atbilstības kritērijiem, kas attiecas uz piekļuvi finanšu resursiem un to izmantošanu.

10. Pušu konference un Pasaules Vides fonds pirmajā Pušu konferences sanāksmē vienojas par iepriekšējo punktu īstenošanas kārtību.

11. Atzīstot, ka jautājums par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, jārisina steidzami, Pušu konference nosaka sākotnējo 2030. gada mērķi īpašajam fondam paredzēto resursu mobilizācijai no visiem avotiem, cita starpā ņemot vērā īpašā fonda institucionālo kārtību un informāciju, kas iegūta ar Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas komitejas starpniecību.

12. Tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar šo nolīgumu attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, ir atkarīgas no vajadzībām. Finansējumu no īpašā fonda sadala saskaņā ar godīgas sadales kritērijiem, ņemot vērā to, kāda palīdzība vajadzīga Pusēm ar īpašām prasībām, jo sevišķi vismazāk attīstītajām valstīm, attīstības valstīm, kurām nav izejas uz jūru, ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī esošām valstīm, mazo salu attīstības valstīm, Āfrikas piekrastes valstīm, arhipelāga valstīm un attīstības valstīm ar vidējiem ienākumiem, kā arī ņemot vērā mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos apstākļus. Īpašā fonda mērķis ir nodrošināt efektīvu piekļuvi finansējumam, vienkāršojot pieteikšanās un apstiprināšanas procedūras un uzlabojot šādu attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, gatavību izmantot atbalstu.

13. Ņemot vērā spēju ierobežojumus, Puses mudina starptautiskās organizācijas tad, kad tās piešķir attiecīgus līdzekļus un tehnisko palīdzību un izmanto savus specializētos pakalpojumus, lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu jūras bioloģisko daudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, piešķirt preferenciālu režīmu attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, jo sevišķi vismazāk attīstītajām valstīm, attīstības valstīm, kurām nav izejas uz jūru, un mazo salu attīstības valstīm, un ņemt vērā šo valstu konkrētās vajadzības un īpašās prasības, ņemot vērā arī mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos apstākļus.

14. Pušu konference izveido Finanšu komiteju finanšu resursu jautājumos. Tās sastāvā ir locekļi ar atbilstošu kvalifikāciju un speciālajām zināšanām, ņemot vērā dzimumu līdzsvaru un taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Par komitejas pilnvarām un darbības kārtību lemj Pušu konference. Komiteja periodiski ziņo un sniedz ieteikumus par līdzekļu noteikšanu un mobilizēšanu saskaņā ar mehānismu. Tā arī vāc informāciju un ziņo par finansējumu, kas piešķirts saskaņā ar citiem mehānismiem un instrumentiem, kuri tieši vai netieši veicina šā nolīguma mērķu sasniegšanu. Papildus šajā pantā minētajiem apsvērumiem komiteja cita starpā izskata:

a) Pušu, jo īpaši attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, vajadzību novērtējumu;

b) līdzekļu pieejamību un savlaicīgu izmaksāšanu;

c) ar līdzekļu vākšanu un piešķīrumiem saistīto lēmumu pieņemšanas un pārvaldības procesu pārredzamību;

d) saņēmēju attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, pārskatatbildību par līdzekļu izlietojumu, par ko panākta vienošanās.

15. Pušu konference izskata Finanšu komitejas ziņojumus un ieteikumus un attiecīgi rīkojas.

16. Turklāt Pušu konference periodiski izskata finanšu mehānismu, lai novērtētu finanšu resursu pietiekamību, lietderīgumu un pieejamību, arī spēju veidošanai un jūras tehnoloģiju nodošanai, jo īpaši attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, spēju veidošanai un jūras tehnoloģiju nodošanai tām.

VIII DAĻA
ĪSTENOŠANA UN ATBILSTĪBA

53. pants
Īstenošana

Puses veic leģislatīvus, administratīvus vai politiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šā nolīguma īstenošanu.

54. pants
Īstenošanas uzraudzība

Katra Puse uzrauga tai šajā nolīgumā paredzēto pienākumu izpildi un Pušu konferences noteiktā formātā un intervālos ziņo konferencei par pasākumiem, ko tā veikusi šā nolīguma īstenošanai.

55. pants
Īstenošanas un atbilstības komiteja

1. Ar šo izveido Īstenošanas un atbilstības komiteju, kura sekmē un izsver šā nolīguma noteikumu īstenošanu un veicina to ievērošanu. Īstenošanas un atbilstības komitejai ir veicinošs raksturs, tās darbība ir pārredzama, tā nav vērsta uz konfliktiem un sodu piemērošanu.

2. Īstenošanas un atbilstības komitejas sastāvā ir locekļi ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi, tos izvirza Puses un ievēlē Pušu konference, pienācīgi ņemot vērā dzimumu līdzsvaru un taisnīgu ģeogrāfisko pārstāvību.

3. Īstenošanas un atbilstības komiteja darbojas saskaņā ar kārtību un reglamentu, ko Pušu konference pieņēmusi savā pirmajā sanāksmē. Īstenošanas un atbilstības komiteja cita starpā izskata īstenošanas un atbilstības jautājumus individuālā un sistēmiskā līmenī, kā arī periodiski ziņo un, ņemot vērā attiecīgās valsts apstākļus, sniedz attiecīgus ieteikumus Pušu konferencei.

4. Īstenošanas un atbilstības komiteja tās darba gaitā var izmantot attiecīgu informāciju no struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu, kā arī, ja nepieciešams, no attiecīgiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgām globālām, reģionālām, apakšreģionālām un nozariskām struktūrām.

IX DAĻA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA

56. pants
Strīdu izcelšanās nepieļaušana

Puses sadarbojas, lai nepieļautu strīdu izcelšanos.

57. pants
Pienākums izšķirt strīdus mierīgā ceļā

Pusēm ir pienākums izšķirt savstarpējos strīdus par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu sarunu, izmeklēšanas, mediācijas, samierināšanas, šķīrējtiesas vai tiesas ceļā vai izmantojot reģionālās aģentūras vai mehānismus vai citus pašu izvēlētus mierīgas strīdu izšķiršanas līdzekļus.

58. pants
Strīdu izšķiršana ar Pušu izvēlētiem mierīgas strīdu izšķiršanas līdzekļiem

Nekas šajā daļā neierobežo jebkuru šā nolīguma Pušu tiesības jebkurā laikā vienoties izšķirt savstarpēju strīdu par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu ar jebkādiem pašu izvēlētiem mierīgas strīdu izšķiršanas līdzekļiem.

59. pants
Tehniska rakstura strīdi

Ja strīds attiecas uz tehniska rakstura jautājumu, attiecīgās Puses var to nodot izskatīšanai pašu izveidotai ad hoc ekspertu grupai. Ekspertu grupa apspriežas ar attiecīgajām Pusēm un cenšas ātri izšķirt strīdu, neizmantojot saistošas strīdu izšķiršanas procedūras, kas noteiktas šā nolīguma 60. pantā.

60. pants
Strīdu izšķiršanas procedūras

1. Strīdus par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu izšķir saskaņā ar konvencijas XV daļā paredzētajiem strīdu izšķiršanas noteikumiem.

2. Lai izšķirtu strīdus, kuros iesaistīta kāda šā nolīguma Puse, kas nav konvencijas puse, piemēro konvencijas XV daļas un V, VI, VII un VIII pielikuma noteikumus.

3. Visas procedūras, ko saskaņā ar konvencijas 287. pantu pieņēmusi šā nolīguma Puse, kas ir arī konvencijas puse, piemēro strīdu izšķiršanai saskaņā ar šo daļu, ja vien attiecīgā Puse, parakstot, ratificējot, apstiprinot vai pieņemot šo nolīgumu vai tam pievienojoties, vai jebkurā laikā pēc tam strīdu izšķiršanai, kas veicama saskaņā ar šo daļu, nav pieņēmusi citu procedūru saskaņā ar konvencijas 287. pantu.

4. Visas deklarācijas, kuras saskaņā ar konvencijas 298. pantu sniegusi šā nolīguma Puse, kas ir arī konvencijas puse, piemēro strīdu izšķiršanai saskaņā ar šo daļu, ja vien attiecīgā Puse, parakstot, ratificējot, apstiprinot vai pieņemot šo nolīgumu vai tam pievienojoties, vai jebkurā laikā pēc tam attiecībā uz strīdu izšķiršanu, kas veicama saskaņā ar šo daļu, nav sniegusi citu deklarāciju saskaņā ar konvencijas 298. pantu.

5. Saskaņā ar šā panta 2. punktu šā nolīguma Puse, kas nav konvencijas puse, parakstot, ratificējot, apstiprinot vai pieņemot šo nolīgumu vai tam pievienojoties, vai jebkurā laikā pēc tam var, iesniedzot depozitārijam rakstisku deklarāciju, brīvi izvēlēties vienu vai vairākus no šādiem strīdu izšķiršanas līdzekļiem, ar ko izšķirt strīdus par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu:

a) Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls;

b) Starptautiskā Tiesa;

c) VII pielikumā minētā šķīrējtiesa;

d) VIII pielikumā minētā speciālā šķīrējtiesa vienai vai vairākām minētajā pielikumā norādītajām strīdu kategorijām.

6. Uzskata, ka šā nolīguma Puse, kas nav konvencijas puse un kas nav sniegusi deklarāciju, ir pieņēmusi 5. punkta c) apakšpunktā minēto iespēju. Ja strīdā iesaistītās Puses ir pieņēmušas vienu un to pašu strīdu izšķiršanas procedūru, strīdu var izskatīt tikai saskaņā ar attiecīgo procedūru, ja vien Puses nevienojas citādi. Ja strīdā iesaistītās Puses nav pieņēmušas vienu un to pašu strīdu izšķiršanas procedūru, strīdu var izskatīt tikai konvencijas VII pielikumā minētajā šķīrējtiesā, ja vien Puses nevienojas citādi. Deklarācijām, kas sniegtas saskaņā ar šā panta 5. punktu, piemēro konvencijas 287. panta 6.–8. punktu.

7. Šā nolīguma Puse, kas nav konvencijas puse, parakstot, ratificējot, apstiprinot vai pieņemot šo nolīgumu vai tam pievienojoties, vai jebkurā laikā pēc tam, neskarot no šīs daļas izrietošos pienākumus, var rakstiski deklarēt, ka tā attiecībā uz strīdu izšķiršanu saskaņā ar šo daļu nepieņem vienu vai vairākas no konvencijas XV daļas 2. iedaļā paredzētajām procedūrām attiecībā uz vienu vai vairākām strīdu kategorijām, kas noteiktas konvencijas 298. pantā. Šādai deklarācijai piemēro konvencijas 298. pantu.

8. Šā panta noteikumi neskar strīdu izšķiršanas procedūras, kurām Puses ir piekritušas kā attiecīgā tiesību instrumenta vai satvara dalībnieces vai kā attiecīgās globālās, reģionālās, apakšreģionālās vai nozariskās struktūras dalībnieces attiecībā uz šādu instrumentu un satvaru interpretāciju vai piemērošanu.

9. Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams kā tāds, kas piešķir jurisdikciju kādai tiesai vai tribunālam jebkurā strīdā, kurš neizbēgami ietver kādas teritorijas kā valsts jurisdikcijā ietilpstošas teritorijas juridiskā statusa vienlaicīgu izskatīšanu vai ir ar to saistīts, kā arī jebkurā strīdā par suverenitāti vai citām tiesībām attiecībā uz kontinentālu vai salu sauszemes teritoriju vai kādas šā nolīguma Puses pretenzijām uz to, ar noteikumu, ka nekas šajā punktā nav interpretējams kā tāds, kas ierobežo tiesas vai tribunāla jurisdikciju, kura tam noteikta konvencijas XV daļas 2. nodaļā.

10. Lai kliedētu šaubas: neko šajā nolīgumā nevar izmantot par pamatu, lai izvirzītu vai noliegtu jebkādas pretenzijas uz suverenitāti, suverēnajām tiesībām vai jurisdikciju pār sauszemes vai jūras teritorijām, arī attiecībā uz jebkādiem ar tām saistītiem strīdiem.

61. pants
Pagaidu vienošanās

Kamēr saskaņā ar šo daļu norisinās strīda izšķiršana, strīdā iesaistītās Puses dara visu iespējamo, lai noslēgtu praktiska rakstura pagaidu vienošanās.

X DAĻA
VALSTIS UN ORGANIZĀCIJAS, KAS NAV ŠĀ NOLĪGUMA PUSES

62. pants
Valstis un organizācijas, kas nav šā nolīguma Puses

Puses mudina valstis un organizācijas, kas nav šā nolīguma Puses, kļūt par tā Pusēm un pieņemt ar tā noteikumiem saskanīgus normatīvos aktus.

XI DAĻA
GODPRĀTĪBA UN TIESĪBU ĻAUNPRĀTĪGA IZMANTOŠANA

63. pants
Godprātība un tiesību ļaunprātīga izmantošana

Puses savus pienākumus, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nolīgumu, pilda godprātīgi un izmanto tajā atzītās tiesības tādā veidā, kas nav uzskatāms par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.

XII DAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

64. pants
Balsstiesības

1. Katrai šā nolīguma Pusei ir viena balss, izņemot gadījumu, kas paredzēts šā panta 2. punktā.

2. Ikviena reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kas ir šā nolīguma Puse, izmanto tiesības par savā kompetencē esošajiem jautājumiem balsot ar tik balsīm, cik ir tās dalībvalstu, kuras ir šā nolīguma Puses. Šāda organizācija neizmanto savas balsstiesības tad, ja kāda tās dalībvalsts pati izmanto savas balsstiesības, un otrādi.

65. pants
Parakstīšana

Šo nolīgumu var parakstīt visas valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas no 2023. gada 20. septembra, un tas paliek atvērts parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā līdz 2025. gada 20. septembrim.

66. pants
Ratifikācija, apstiprināšana, pieņemšana un pievienošanās

Valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas šo nolīgumu ratificē, apstiprina vai pieņem. Valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas var tam pievienoties no nākamās dienas pēc dienas, kurā slēgta nolīguma parakstīšana. Ratifikācijas, apstiprināšanas, pieņemšanas un pievienošanās dokumentus deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

67. pants
Reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju un to dalībvalstu kompetences sadalījums attiecībā uz šā nolīguma reglamentētajiem jautājumiem

1. Ja par šā nolīguma Pusi kļūst kāda reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, bet neviena minētās organizācijas dalībvalsts nav nolīguma Puse, attiecīgajai organizācijai ir saistoši visi pienākumi, ko uzliek šis nolīgums. Ja viena vai vairākas šādas organizācijas dalībvalstis ir šā nolīguma Puses, attiecīgā organizācija un tās dalībvalstis lemj par savu attiecīgo atbildību par šajā nolīgumā paredzēto pienākumu izpildi. Šādos gadījumos šī organizācija un tās dalībvalstis nav tiesīgas šajā nolīgumā paredzētas tiesības izmantot vienlaikus.

2. Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija savā ratifikācijas, apstiprināšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentā deklarē, kādā mērā tās kompetencē ir jautājumi, kurus reglamentē šis nolīgums. Ikviena šāda organizācija arī informē depozitāru par jebkādām būtiskām izmaiņām tās kompetences apmērā, bet tas savukārt par to informē Puses.

68. pants
Stāšanās spēkā

1. Šis nolīgums stājas spēkā 120 dienas pēc tam, kad deponēts sešdesmitais ratifikācijas, apstiprināšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokuments.

2. Attiecībā uz katru valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ratificē, apstiprina vai pieņem šo nolīgumu vai pievienojas nolīgumam pēc tam, kad deponēts sešdesmitais ratifikācijas, apstiprināšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokuments, šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās ratifikācijas, apstiprināšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas, ievērojot šā panta 1. punktu.

3. Šā panta 1. un 2. punkta kontekstā dokumentus, kurus deponē kāda reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, neskaita papildus attiecīgās organizācijas dalībvalstu deponētajiem dokumentiem.

69. pants
Provizoriska piemērošana

1. Šo nolīgumu var provizoriski piemērot valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kas piekrīt tā provizoriskai piemērošanai, par to rakstveidā paziņojot depozitārijam reizē ar ratifikācijas, apstiprināšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumenta parakstīšanu vai deponēšanu. Šāda provizoriska piemērošana stājas spēkā dienā, kad depozitārijs saņēmis minēto paziņojumu.

2. Valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija pārtrauc provizorisko piemērošanu tad, kad šis nolīgums attiecībā uz minēto valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju stājas spēkā, vai arī tad, kad minētā valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija depozitāram rakstveidā paziņo par nodomu izbeigt nolīguma provizorisko piemērošanu.

70. pants
Atrunas un izņēmumi

Attiecībā uz šo nolīgumu nevar izdarīt nekādas atrunas vai izņēmumus, ja vien tas nav skaidri atļauts citos šā nolīguma pantos.

71. pants
Deklarācijas un paziņojumi

Šā nolīguma 70. pants neliedz valstij vai reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai, parakstot, ratificējot, apstiprinot vai pieņemot šo nolīgumu vai pievienojoties tam, sniegt deklarācijas vai paziņojumus, neatkarīgi no to formulējuma vai nosaukuma, ar mērķi cita starpā saskaņot savus normatīvos aktus ar šā nolīguma noteikumiem, ja šādu deklarāciju vai paziņojumu nolūks nav likvidēt vai mainīt šā nolīguma noteikumu piemērošanas juridiskās sekas attiecībā uz minēto valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju.

72. pants
Grozīšana

1. Puse, nosūtot rakstisku paziņojumu sekretariātam, var ierosināt šā nolīguma grozījumus. Sekretariāts šādu paziņojumu pārsūta visām Pusēm. Ja sešu mēnešu laikā no paziņojuma pārsūtīšanas dienas vismaz puse no Pusēm sniedz pozitīvu atbildi uz pieprasījumu, ierosināto grozījumu izskata nākamajā Pušu konferences sanāksmē.

2. Šā nolīguma grozījumus, kas pieņemti saskaņā ar 47. pantu, depozitārijs nodod visām Pusēm, lai tās tos ratificētu, apstiprinātu vai pieņemtu.

3. Šā nolīguma grozījumi stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kas tos ratificējušas, apstiprinājušas vai pieņēmušas, trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentus deponējušas divas trešdaļas no šā nolīguma Pušu skaita, kāds bija grozījuma pieņemšanas brīdī. Pēc tam attiecībā uz katru Pusi, kas deponē savu grozījuma ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentu pēc tam, kad deponēts vajadzīgais skaits šādu dokumentu, grozījums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumenta deponēšanas.

4. Grozījuma pieņemšanas laikā var paredzēt — lai tas stātos spēkā, ir vajadzīgs mazāks vai lielāks ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas dokumentu skaits, nekā noteikts šajā pantā.

5. Šā panta 3. un 4. punkta kontekstā dokumentus, kurus deponē kāda reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, neskaita papildus attiecīgās organizācijas dalībvalstu deponētajiem dokumentiem.

6. Ja vien valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kas par šā nolīguma Pusi kļūst pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi saskaņā ar šā panta 3. punktu, nav izteikusi citu nodomu, šī valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija:

a) tiek uzskatīta par grozītā nolīguma Pusi;

b) tiek uzskatīta par negrozītā nolīguma Pusi attiecībā uz šā nolīguma Pusēm, kurām konkrētais grozījums nav saistošs.

73. pants
Denonsēšana

1. Puse ar rakstisku paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram var denonsēt šo nolīgumu un var norādīt šādas rīcības iemeslus. Iemeslu nenorādīšana neietekmē denonsēšanas spēkā esību. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc paziņojuma saņemšanas dienas, ja vien paziņojumā nav noteikts vēlāks datums.

2. Denonsēšana nekādā veidā neskar Puses pienākumu pildīt šajā nolīgumā ietvertās saistības, ko starptautisko tiesību normas tai uzliek neatkarīgi no šā nolīguma.

74. pants
Pielikumi

1. Pielikumi ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa, un, ja vien skaidri nav norādīts citādi, atsauce uz šo nolīgumu vai kādu tā daļu ir arī atsauce uz attiecīgajiem pielikumiem.

2. Šā nolīguma 72. panta noteikumi par šā nolīguma grozīšanu attiecas arī uz nolīguma jauna pielikuma ierosināšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā.

3. Jebkura Puse var ierosināt grozījumu jebkurā šā nolīguma pielikumā, un to nodod izskatīšanai nākamajā Pušu konferences sanāksmē. Pielikumus var grozīt Pušu konference. Neatkarīgi no 72. panta noteikumiem attiecībā uz šā nolīguma pielikumu grozījumiem piemēro šādus noteikumus:

a) ierosinātā grozījuma tekstu iesniedz sekretariātam ne vēlāk kā 150 dienas pirms sanāksmes. Sekretariāts pēc ierosinātā grozījuma teksta saņemšanas nosūta to Pusēm. Sekretariāts vajadzības gadījumā apspriežas ar attiecīgajām palīgstruktūrām un ne vēlāk kā 30 dienas pirms sanāksmes paziņo visām Pusēm visas atbildes;

b) sanāksmē pieņemtie grozījumi stājas spēkā 180 dienas pēc šīs sanāksmes beigām un attiecas uz visām Pusēm, izņemot tās, kuras izsaka iebildumu saskaņā ar šā panta 4. punktu.

4. Šā panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajā 180 dienu laikposmā jebkura Puse, rakstiski par to paziņojot depozitārijam, var izteikt iebildumu pret attiecīgo grozījumu. Šādu iebildumu jebkurā laikā var atsaukt, par to rakstiski paziņojot depozitārijam, un pēc tam pielikuma grozījums attiecībā uz šo Pusi stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc iebilduma atsaukšanas dienas.

75. pants
Depozitārijs

Šā nolīguma un tā grozījumu un pārskatīto redakciju depozitārijs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

76. pants
Autentiskie teksti

Šā nolīguma teksts angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentisks.

I PIELIKUMS
Indikatīvi teritoriju noteikšanas kritēriji

a) Unikalitāte.

b) Retums.

c) Īpaša nozīme sugu dzīves cikla posmiem.

d) Teritorijā sastopamo sugu īpašā nozīme.

e) Nozīme izzūdošām, apdraudētām vai sarūkošām sugām vai dzīvotnēm.

f) Neaizsargātība, tajā skaitā pret klimata pārmaiņām un okeānu paskābināšanos.

g) Trauslums.

h) Jutīgums.

i) Bioloģiskā daudzveidība un produktivitāte.

j) Reprezentativitāte.

k) Atkarība.

l) Neskartā daba.

m) Ekoloģiskā savienotība.

n) Svarīgi teritorijā noritoši ekoloģiskie procesi.

o) Ekonomiskie un sociālie faktori.

p) Kultūras faktori.

q) Kumulatīvā un pārrobežu ietekme.

r) Lēna atkopšanās un izturētspējas veidošanās.

s) Pietiekamība un dzīvotspēja.

t) Elementu atkārtošanās.

u) Atjaunošanās ilgtspēja.

v) Saglabāšanas un pārvaldības pasākumu esība.

II PIELIKUMS
Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas veidi

Saskaņā ar šo nolīgumu spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas iniciatīvas cita starpā var ietvert:

a) attiecīgo datu, informācijas, zināšanu un pētījumu kopīgošanu lietotājam draudzīgos formātos, tajā skaitā:

i) jūras zinātnisko un tehnoloģisko zināšanu kopīgošanu;

ii) apmainīšanos ar informāciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

iii) pētniecības un izstrādes rezultātu kopīgošanu;

b) informācijas izplatīšanu un izpratnes veicināšanu, tajā skaitā attiecībā uz:

i) jūras zinātnisko pētniecību, jūras zinātnēm un ar tām saistītajām jūras operācijām un pakalpojumiem;

ii) vidisku un bioloģisku informāciju, kura savākta, veicot pētījumus teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas;

iii) relevantām pārmantotām zināšanām, kas sniegtas saskaņā ar šo zināšanu glabātāju brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu;

iv) okeāna stresoriem, kuri ietekmē jūras biodaudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, tajā skaitā klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, piemēram, sasilšanu un okeāna atskābekļošanos, kā arī okeānu paskābināšanos;

v) tādiem pasākumiem kā teritorijai specifiski pārvaldības rīki, arī aizsargājamās jūras teritorijas;

vi) ietekmes uz vidi novērtējumiem;

c) relevantas infrastruktūras, arī aprīkojuma, attīstīšanu un stiprināšanu, piemēram:

i) nepieciešamās infrastruktūras attīstīšanu un izveidi;

ii) tehnoloģiju, arī ar paraugu ņemšanu un metodiku saistīta aprīkojuma, nodrošināšanu (piemēram, ūdens, ģeoloģisko, bioloģisko vai ķīmisko paraugu ņemšanai);

iii) tāda aprīkojuma iegādi, kas vajadzīgs, lai atbalstītu un turpmāk attīstītu pētniecības un izstrādes spējas, arī datu pārvaldības jomā, saistībā ar darbībām, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, tādiem pasākumiem kā teritorijai specifiski pārvaldības rīki, arī aizsargājamās jūras teritorijas, kā arī ietekmes uz vidi novērtējumu veikšanu;

d) institucionālās spējas un valsts tiesiskā regulējuma vai regulatīvo mehānismu attīstīšanu un stiprināšanu, tajā skaitā:

i) pārvaldības, politikas un juridiskos satvarus un mehānismus;

ii) palīdzību valsts leģislatīvus, administratīvus vai politiskus pasākumu, tajā skaitā saistīto regulatīvo, zinātnisko un tehnisko prasību, izstrādē, īstenošanā un izpildes panākšanā nacionālā, apakšreģionālā vai reģionālā līmenī;

iii) tehnisko atbalstu šā nolīguma noteikumu īstenošanā, tajā skaitā datu uzraudzībā un ziņošanā;

iv) spēju informāciju un datus iestrādāt rezultatīvās un efektīvās politikās; šo spēju nodrošina, cita starpā veicinot piekļuvi zināšanām, kas nepieciešamas, lai sniegtu informāciju lēmumu pieņēmējiem attīstības valstīs, kuras ir šā nolīguma Puses, un minēto zināšanu iegūšanu;

v) attiecīgo valsts un reģionālo organizāciju un iestāžu institucionālo spēju izveidi vai stiprināšanu;

vi) valsts un reģionālo zinātnisko centru izveidi, arī šādu centru kā datu repozitoriju izveidi;

vii) reģionālo izcilības centru izveidi;

viii) prasmju pilnveides reģionālo centru izveidi;

ix) reģionālo iestāžu sadarbības saišu paplašināšanu, piemēram, ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu sadarbības paplašināšanu un reģionālu jūras organizāciju un reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju sadarbības paplašināšanu;

e) cilvēkresursu un finanšu pārvaldības resursu spēju un tehnisko zināšanu attīstīšanu un stiprināšanu, izmantojot apmaiņu, pētniecisko kopdarbību, tehnisko atbalstu, izglītību un apmācību, kā arī jūras tehnoloģiju nodošanu, piemēram:

i) kopdarbību un sadarbību jūras zinātnes jomā, kas cita starpā ietver datu vākšanu, tehnisko apmaiņu, zinātniskās pētniecības projektus un programmas, kā arī kopīgu zinātniskās pētniecības projektu izstrādi sadarbībā ar attīstības valstu iestādēm;

ii) izglītību un apmācību šādās jomās:

a) dabaszinātnes un sociālās zinātnes — gan fundamentālās, gan lietišķās — nolūkā attīstīt zinātniskās un pētniecības spējas;

b) tehnoloģijas, kā arī jūras zinātnes un tehnoloģiju izmantošana nolūkā attīstīt zinātniskās un pētniecības spējas;

c) politika un pārvaldība;

d) pārmantoto zināšanu nozīme un lietojums;

iii) ekspertu, arī pārmantoto zināšanu ekspertu, apmaiņu;

iv) finansējuma nodrošināšanu cilvēkresursu un tehnisko speciālo zināšanu attīstībai, tajā skaitā:

a) stipendiju vai citu dotāciju piešķiršanu mazo salu attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses, pārstāvjiem darbsemināros, mācību programmās vai citās attiecīgās programmās, lai attīstītu viņu konkrētās spējas;

b) finanšu un tehnisko speciālo zināšanu un resursu nodrošināšanu, jo īpaši mazajām salu attīstības valstīm, saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumiem;

v) apmācītu cilvēkresursu tīklošanās mehānisma izveidošanu;

f) rokasgrāmatu, vadlīniju un standartu izstrādi un kopīgošanu, tajā skaitā šādu materiālu izstrādi un kopīgošanu:

i) kritēriji un atsauces materiāli;

ii) tehnoloģiju standarti un noteikumi;

iii) rokasgrāmatu un attiecīgās informācijas repozitorijs, lai dalītos ar zināšanām par to, kā veikt ietekmes uz vidi novērtējumus, un šo novērtējumu veikšanas spējām, kā arī gūto pieredzi un paraugpraksi;

g) tehnisko, zinātnisko un pētniecības un izstrādes programmu, arī biotehnoloģiskās pētniecības darbību, izstrādi.