Par Saeimas vēlēšanu likumu

Saeimas deputātu frakcijas "Līdztiesība" vadītājam F.Stroganovam

Godātais Stroganova kungs!

Esmu saņēmis Jūsu vēstuli ar lūgumu izmantot Satversmes 71.pantā Valsts prezidentam dotās tiesības un prasīt 1995.gada 25.maijā Saeimā pieņemtā Saeimas vēlēšanu likuma otrreizēju caurlūkošanu.

Rūpīgi iepazīstoties ar Saeimā pieņemto likumu, esmu konstatējis, ka likuma noteikumi neatņem valsts suverēno varu Latvijas tautai un negroza pilsoņu kopumu, kuram ir tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās un tautas nobalsošanā. Saeimas pieņemtā likuma 5.pantā ir noteikti vienīgi tautas priekšstāvju, kuriem tauta uztic realizēt tās gribu, izvirzīšanas noteikumi. Manuprāt, tie nav uzskatāmi par pilsoņu tiesību nepamatotiem ierobežojumiem, jo gan konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi", gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām ir noteiktas ne tikai cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi, bet paredzēta arī iespēja ar likumu noteikt nepieciešamos ierobežojumus, lai garantētu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un mieru. Šādu iespēju Saeima ir izmantojusi, pieņemot Saeimas vēlēšanu likumu.

Uzskatu, ka Jūsu bažas par likumā iekļautajām normām ar atpakaļejošu spēku arī nav pamatotas, jo likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 9.pantā noteikts, ka normatīviem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.

Izvērtējot Jūsu vēstulē izklāstītos motīvus likuma nosūtīšanai Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, esmu pārliecinājies, ka tas satur normas, kas vērstas uz tautas un valsts interešu aizstāvību un nav pretrunā ar Satversmi.

Daru zināmu, ka esmu nolēmis Saeimas vēlēšanu likumu izsludināt Satversmē noteiktajā kārtībā.

Ar cieņu, —

1995.gada 1.jūnijā Guntis Ulmanis

Godātais Prezidenta kungs!

Saeimas frakcija "Līdztiesība" vēršas pie Jums ar motivētu lūgumu izmantot savas Satversmes 71.pantā noteiktās tiesības un pieprasīt Saeimai otrreizēju 25.maijā pieņemtā likuma par Saeimas vēlēšanām caurskatīšanu.

Mēs uzskatām, ka minētā likuma 5.pantā ietvertās ierobežojošās normas attiecībā uz Saeimas deputātu kandidātiem ir pretrunā ar Satversmi, LR likumu "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi", kā arī vairākiem starptautiskiem tiesiskiem aktiem, kuriem pievienojusies Latvijas Republika, proti, Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, Starptautiskajam paktam par pilsoņu un politiskajām tiesībām.

Satversmes 2.pants nosaka, ka "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai" . Latvijas Republikas pilsoņi, 1993.gada jūnijā ievēlot LR 5. Saeimu, kuras pilnvaras nosaka Satversme, nav deleģējuši Saeimai tiesības atņemt viņiem suverēno varu Latvijā. Tomēr Saeima, atņemot daļai no pilsoņiem pasīvās vēlēšanu tiesības (proti, tiesības būt ievēlētiem), atņem viņiem arī tiesības, kuras viņiem pieder atbilstoši Satversmes 2.pantam. Turklāt pārkāpts arī Satversmes 1.pants, kas nosaka, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika" .

Ja 1995.gada jūnijā stāsies spēkā aizliegums Saeimas vēlēšanās kandidēt personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, tas nozīmēs, ka iestājas Saeimā pieņemtā likuma sankcijas par agrāk nodarītām darbībām, nostiprinot tās likumā, kas tiek pieņemts, piemērojoties esošajiem apstākļiem un pēc notikušā. Tas ir pretrunā ar starptautiskās sabiedrības pieņemtajiem vispārējiem tiesību principiem.

LR konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" 18.pantā teikts: "Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav pierādīta tiesā saskaņā ar likumu. Tikai tiesa saskaņā ar nodarījuma brīdī spēkā esošu likumu var atzīt personu par vainīgu noziegumā" . Analoģiskas normas ietvertas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7.pantā un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 15.pantā.

Latvijas Republikas konstitucionālā likuma 8.pantā teikts: "Pilsoņi piedalās valsts un sabiedrības lietu lemšanā tieši vai ar brīvi ievēlētu pārstāvju starpniecību" . Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 25.pantā teikts, ka "ikvienam pilsonim bez jebkādas diskriminācijas un bez nepamatotas ierobežošanas ir tiesības un iespējas: a) ņemt dalību valsts lietās gan tieši, gan ar brīvi ievēlētu tautas priekšstāvju starpniecību; b) vēlēt un tikt ievēlētam īstās periodiskās vēlēšanās, kas notiek, balstoties uz vispārējām vēlēšanu tiesībām aizklātā balsošanā, nodrošinot brīvu vēlētāju gribas izpausmi; c) savā valstī baudīt vienlīdzīgas iespējas valsts pārvaldē" . Katrai pakta dalībvalstij saskaņā ar tā 2.pantu ir jāievēro un jānodrošina šīs tiesības bez kādas rasu, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģiskās piederības, politisko uzskatu vai pārliecības, nacionālās vai sociālās piederības, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citu apstākļu atšķirības. Ir pilnīgi skaidrs, ka ierobežojumi izvirzīt par Saeimas deputātu kandidātiem un ievēlēt tos, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušies augstākminētās organizācijās, kā arī valsts valodas prasmes prasība augstākajā līmenī, ir pretrunā ar minētā pakta nosacījumiem.

Mēs ceram, Prezidenta kungs, ka Jūs nepieļausit klaju Satversmes, konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi", kā arī starptautiski tiesisko aktu, kam pievienojusies Latvijas Republika, pārkāpumu.

Ar patiesu cieņu, —

Saeimas frakcijas "Līdztiesība" vadītājs

1995.gada 29.maijā F.Stroganovs