Ekonomikas un finansu komitejā

Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komiteja izskatīšanai valdības sēdē akceptējusi likumprojektu "Par komercbanku uzraudzību, sanāciju un bankrotu". Taču pirms izskatīšanas Ministru kabineta sēdē šis likumprojekts jāsaskaņo ar Saeimas frakcijām. Likumprojektā paredzēts, ka komercbanku uzraudzība jāveic Latvijas Bankai. Noteikti divi uzraudzības veidi— parastā un pastiprinātā. Pastiprināti uzraudzība jāveic, piemēram, ja bankas kapitāla pietiekamība ir no 9 līdz 5 procentiem, ja komercbankas pašu kapitāls ir mazāks nekā apmaksātais pamatkapitāls, bet samazinājums nepārsniedz vienu trešo daļu no apmaksātās summas, ja bankas darbības rādītāji vēl vairāk pasliktinās, tad to var nodot Banku aģentūrai, kura veic komercbankas sanāciju vai atzīšanu par maksātnespējīgu un likvidāciju.

Akceptēts projekts likumam "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu". Šī likuma uzdevums — samazināt atšķirības pašvaldību finansiālajās iespējās, nodrošinot pašvaldībām aptuveni vienādas finansiālās iespējas pastāvīgo funkciju izpildē. Pašvaldību finansu izlīdzināšanu jāorganizē un speciālu Izlīdzināšnas fondu jāpārvalda vienai no ministrijām. Savukārt izlīdzināšanu kontrolēs Pašvaldību izlīdzināšanas fonda padome izlīdzināšnas fondu jāveido valsts dotācijām, kā arī pašvaldību iemaksām.

Akceptēti noteikumi par valsts un pašvaldību zemes izsoles kārtību, kuri noteiks kārtību, kādā zemes reformas laikā pārdodama zeme, uz kuru īpašuma tiesības Zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vai pašvaldību vārdā, kā arī juridisko personu zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtību. Lēmums par zemes pārdošanu jāpieņem tai valsts vai pašvaldību institūcijai, uz kuras vārda Zemesgrāmatā nostiprināts zemes īpašums. Zemi ļauts pārdot tikai izsolē.

Izskatīšanai valdības sēdē akceptēts likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodokli". Tam jāstājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri. Nodokļa likme paredzēta 1 procenta apmērā, izņemot atsevišķus gadījumus, kad pašvaldībām ir tiesības samazināt nodokļa apmērus. Taču ar nodokli visus īpašumus nolemts neaplikt. Nodokli nevajadzēs maksāt, piemēram, par pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pati pašvaldība un kurš atrodas tās teritorijā, par neizmantojamo zemi, par koplietošanas satiksmes ceļiem un koplietošanas komunikāciju būvēm.

Akceptēts projekts kārtībai, kādā veicama ārvalstu neatmaksājamās palīdzības koordinācija. Ar to nopdarbosies Tehniskās palīdzības komisija, kuru vadīs Finansu ministrijas iecelts pārstāvis. Komisijai jāizvērtē neatmaksājamās palīdzības projektu pieteikumus, jāizskata ārvalstu un starptautisko organizāciju piedāvāto neatmaksājamās tehniskās palīdzības programmu atbilstība Nacionālajai indikatīvajai programmai.

Noteikta kārtība, kādā akcīzes nodoklis ieskaitāms Valsts autoceļu fondā un Pašvaldību autoceļu fondos. 70 procenti no ceļu fondiem paredzētajiem līdzekļiem paredzēti Valsts autoceļu fondam, bet 30 procenti — pašvaldību autoceļu fondiem.

Atbalstīts priekšlikums par izmaiņām kārtībā, kādā pedagoģiskajiem darbiniekiem izmaksā algu atvaļinājuma laikā. Atvaļinājuma laikā algas maksās atbilstoši piešķirtajiem līdzekļiem. Turklāt atvaļinājumu laiks sadalāms vairākās daļās.

Komitejas locekļi tika iepazīstināti arī ar iespējamiem grozījumiem 1995. gada valsts budžetā. Šā gada budžeta ieņēmumus un izdevumus plānots samazināt par 48,2 miljoniem latu.

Komiteja piekritusi samazināt (diferencējot) valsts nodevas apmēru par speciālas atļaujas izsniegšanu autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbībai. Tā, gadījumos, kad uzņēmējsabiedrības transporta līdzekļu skaits nepārsniedz 5 vienības, valsts nodevas apmērs piedāvāts 10 lati, ja 10 vienības — 25 lati, virs 10 vienībām — 50 lati.

Atbalstīts priekšlikums par valsts akciju sabiedrības "Ogres līplentes fabrika" 20 kV sadales punkta ēkas un tās iekārtu, ieskaitot gaisvadu un kabeļu līniju saglabāšanu valsts īpašumā.

Pārdošanai ieteikts nodot valsts kapitāla daļas 15 uzņēmējsabiedrības, piemēram, akciju sabiedrības "Dambis", "Dzintars" un "Latvijas Universālā birža". Savukārt astoņus valsts uzņēmumus nolemts likvidēt. To skaitā ir celtniecības uzņēmums "Jūrmalas meistari", svaru remonta rūpnīca "Glorija", uzņēmumi "Lieta" un "Rimas".

Valmieras zonālā valsts arhīva izvietošanai nolemts saglabāt valsts īpašumā Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas ceha ēku Valmierā, Cempu ielā 13. Savukārt Valmieras mēbeļu kombinātā divas dzīvojamās mājas, katlumāju un kombināta administratīvo ēku ieteikts nodot Valmieras pilsētas domes īpašumā.

Valdības preses dienests,

V.Freidenfelds