Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 2 Visi
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 204/1-2
Rīgā 2024. gada 20. jūnijā
Par piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm https://rvio.histrf.ru, https://kuban24.tv, https://obzor.io, https://радиогордость.рф, https://kubnews.ru, https://bloknot.ru, https://www.business-gazeta.ru
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) šādā sastāvā – Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes locekles Ieva Kalderauska un Ilva Milzarāja, Padomes loceklis Andis Plakans –, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2024.gada 9.maija pārbaudes ziņojumus Nr. P/2024/68/6-4 un P/2024/69/6-4,
konstatē:
[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi dažādu tīmekļa vietņu pārbaudi, vērtējot tīmekļvietnēs izvietoto audio, audiovizuālo un rakstisko saturu.
[2] 2024.gada 12.jūnijā Padome ir saņēmusi vēstuli no citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija par tīmekļa vietņu https://rvio.histrf.ru, https://kuban24.tv, https://obzor.io, https://радиогордость.рф, https://kubnews.ru, https://bloknot.ru, https://www.business-gazeta.ru pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Vēstulē norādīts, ka ir ticis konstatēts, ka minētās tīmekļa vietnes tiek izmantotas Krievijas agresīvās propagandas atbalstīšanai, tajā skaitā izplatot sagrozītu un nepatiesu informāciju par Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem, tos attaisnojot.
[3] Veicot minēto tīmekļa vietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2024.gada 9.maija pārbaudes ziņojumos Nr. P/2024/68/6-4, un Nr. P/2024/69/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2024.gada 10.jūnija vēstulē Nr. 21/2024/3907-IP) Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējusi, ka minētajās tīmekļa vietnēs tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija par notikumiem pasaulē, tajā skaitā arī par karu Ukrainā, attaisnojot Krievijas iebrukumu Ukrainā un Ukrainas daļu pievienošanu Krievijai. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Turpmāk lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajās tīmekļa vietnēs ir izvietota.
[3.1] tīmekļa vietnē https://rvio.histrf.ru cita starpā izvietota šāda informācija:
[3.1.1] Tā ir Krievijas militārās vēstures biedrības oficiālā mājas lapa;
[3.1.2] karš Ukrainā tiek dēvēts par specoperāciju, saīsinājumā "CBO" (tulkojumā "SVO" jeb "Speciaļnaja vajennaja operacija");
[3.1.3] Ir publicēts raksts: "Grāmata par Ukrainas neonacistu zvērībām tiek nodota specoperācijas zonā" (krievu valodā: "Книга о зверствах украинских неонацистов передана в зону СВО"), kurā tiek norādīts, ka grāmatā ir ietverti pierādījumi par spīdzināšanu, laupīšanu un slepkavībām, ko Ukrainas bruņotie spēki pastrādāja laika periodā no 2014.–2023. gadam un pēc Krievijas armijas vēstures biedrības zinātniskā direktora Mihaila Mjagkova vārdiem grāmata ir jāizplata starp Krievijas militārpersonām un galvenokārt starp Ukrainas neonacistu karagūstekņiem;
[3.1.4] Ir publicēts raksts: "Krievijas Militārās vēstures biedrības goda biedru un tās aktīvistu paziņojums par situāciju Ukrainā" (krievu valodā: "Заявление почетных членов РВИО и его актива по ситуации на Украине"), kas tiek pasniegts šādi: "Krievija nekad nesāk karus, Krievija tos pabeidz. Notikumi Ukrainā nesākās vakar, bet vismaz pirms astoņiem gadiem. […] Mēs nožēlojam, ka daudzu gadu centieni apturēt asinsizliešanu Donbasā nekur nav noveduši. Kijevas hunta turpināja slepkavot sievietes, vecus cilvēkus un bērnus."
[3.1.5] Ir publicēts raksts: "Krievijas misija ‒ cīņa ar neonacismu" (krievu valodā: "Миссия России – борьба с неонацизмом."), kurā tiek norādīts, ka Krievijas vēsturiskā loma denacifikācijas jautājumā ir acīmredzama un neapstrīdama. Būtībā tā ir Krievijas misija. Šis process notika pēc 1945. gada Vācijā, kad tika izsludināts kurss Vācijas sabiedrības pilnīgai attīrīšanai no nacistu ideoloģijas. Un tagad notiek Ukrainas denacifikācija kā specoperācija teritorijas attīrīšanai no banderoviešiem un neonacisma.
[3.2] tīmekļa vietnē https://kuban24.tv cita starpā izvietota šāda informācija:
[3.2.1] Tā ir Krasnodaras apgabala telekanāla "Kuban24" mājas lapa, kurā ir paredzēta arī šī telekanāla tiešraide, taču tai nevar piekļūt;
[3.2.2] karš Ukrainā tiek dēvēts par specoperāciju;
[3.2.3] Ir publicēts raksts: "RT: Ukrainas bruņoto spēku teroristi 7.maijā gatavo masveida uzbrukumu Krievijas teritorijai" (krievu valodā: "RT: террористы из ВСУ готовят 7 мая массированный удар по территории РФ"), kurā tiek norādīts, ka saskaņā ar starptautiskā mediju holdinga RT publicēto informāciju, Ukrainas bruņoto spēku teroristu uzbrukumā tiks iesaistīti vairāk nekā 50 bezpilota lidaparāti un vairāki desmiti tālās darbības rādiusa raķešu;
[3.2.4] ] Ir publicēts raksts: "Ģenerālleitnants Kirillovs: Ukraina aktīvi izmanto ķīmiskos ieročus" (krievu valodā: "Генерал-лейтенант Кириллов: Украина активно использует химическое оружие"), kurā tiek norādīts, ka Ukrainas bruņotie spēki izmanto ne tikai policijai paredzētās nenāvējošās ķīmiskās vielas, bet arī bīstamākas narkotikas, kas izraisa saindēšanos un ir iekļautas Konvencijas par aizliegtajiem ķīmiskajiem ieročiem sarakstā. Tāpat Ukrainas bruņotie spēki uz Krievijas karaspēka pozīcijām met indi no droniem;
[3.2.5] Ir publicēts raksts: "Krievijas karaspēks pārņēma kontroli pār Novobahmutovkas ciematu DNR" (krievu valodā: "Российские войска взяли под контроль село Новобахмутовку в ДНР"), kurā tiek norādīts, ka Novobahmutovkas ciems Doņeckas Tautas Republikā nonāca Krievijas Federācijas Bruņoto spēku kontrolē Centra karaspēka grupas aktīvās darbības rezultātā.
[3.3] tīmekļa vietnē https://obzor.io cita starpā izvietota šāda informācija:
[3.3.1] karš Ukrainā tiek dēvēts par specoperāciju;
[3.3.2] Ir publicēts raksts: "Kadirovs sacīja, ka specoperācija Ukrainā turpināsies" (krievu valodā: "Кадыров заявил, что спецоперация на Украине будет продолжена"), kurā tiek norādīts, ka specoperācija turpināsies līdz visi nacisti tiks iznīcināti. Tāpēc pašiem ukraiņiem ir jāiznīcina banderovieši, nacisti un šaitani - tā viņš sauc eiroičkeriešus, kas karo Ukrainas pusē;
[3.3.3] Ir publicēts raksts: "Specoperācija parādīja nedraudzīgo valstu patieso seju – Ruslans Aslanjans" (krievu valodā: "Спецоперация показала истинное лицо недружественных стран — Руслан Асланян"), kurā tiek norādīts, ka Krievijas specoperācijas laikā Ukrainā prezidenta Vladimira Putina rīcības atzinības reitings krievu vidū turpina pieaugt. Pēc Viskrievijas sabiedriskās domas izpētes centra datiem uz 1.aprīli tas ir 79%. Ruslans Aslanjans, Krasnodaras apgabala Sabiedriskās palātas loceklis, Kubaņas Valsts universitātes Krimināltiesību un kriminoloģijas katedras asociētais profesors, atzīmē, ka reitings nav vienkārši audzis – tas sasniedzis vēsturiski maksimumu un nedraudzīgām valstīm specoperācija kalpoja par iemeslu, lai parādītu savas īstās sejas un patiesos nodomus pret Krieviju kā valsti;
[3.3.4] Ir publicēts raksts: "Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs aicināja sodīt "šaitanus" par negodīgām sankcijām pret Krieviju" (krievu valodā: "Глава Чечни Рамзан Кадыров призвал наказать «шайтанов» за несправедливые санкции против России."), kurā tiek norādīts, ka: "Šomēnes, kamēr būs laiks, ir nepieciešams ieņemt "tuvākās teritorijas, noteikti Odesu un Harkovu", pēc tam ieslodzīt Vladimiru Zeļenski un piespiest viņu parakstīt mūsu valsts un Ukrainas pilsoņu drošībai nepieciešamos papīrus."
[3.3.5] Ir publicēts raksts: "DNR priekšnieks aicināja atbalstīt Krievijas armiju un uzlikt automašīnai "Z" zīmi" (krievu valodā: "Глава ДНР призвал поддержать российскую армию и нанести знак «Z»на машину"), kurā tiek norādīts, ka Doņeckas tautas republikas vadītājs D.Pušiļins vērsās pie Krievijas un Donbasa iedzīvotājiem ar lūgumu atbalstīt Krievijas armiju un uzlikt uz mašīnām burtu "Z". Pēc D.Pušiļina vārdiem: "Tagad notiek ne tikai īpaša operācija, bet labā un ļaunā karš, kura laikā Ukraina tiek atbrīvota no militarizācijas, nacistu ideoloģijas un Kijevas režīma."
[3.4] tīmekļa vietnē https://радиогордость.рф cita starpā izvietota šāda informācija:
[3.4.1] Tā ir radio "Lepnums" (krievu valodā: "Гордость") mājas lapa;
[3.4.2] Tīmekļa vietnē ir pieejama radio "Lepnums" tiešraide, kurā tiek atskaņota karu atbalstošo autoru mūzika (Grigorijs Ļepss, Shaman (īstajā vārdā Jaroslavs Dronovs), kā arī tiek atskaņotas citu autoru dziesmas, kuru vārdos ir iekļauta kara slavināšana un attaisnošana, kā piemēram, dziesma "Mūsu Krievija" (Nataļja Kačura), kurā skan šādi vārdi: "Krievija ir vienota tauta visos laikos un mūsu valsts ir vislabākā pasaulē, mūsu seņči ir varoņi un arī mūs nesalauzt." Tāpat dziesma "Mūs nesalauzt" (Sergejs Ņihajenko), kurā skan šādi vārdi: "Mūs nesalauzt un mēs raujamies cīņā. Un mūsu sirdsapziņa ir cieši tīra. Un ja aiziesim uz to sauli, tad sev paņemsim līdzi ienaidnieku."
[3.4.3] Tīmekļa vietnes radio tiešraidē tiek izplatītas arī militāra rakstura ziņas, piemēram, informē par Krievijas panākumiem militāro izpletņu izstrādē un ražošanā, kā arī tiek izplatīta Krieviju un krievus slavinoša informācija, piemēram: "Mēs atcēlām Rietumus. Klausāmies krievus. Klausāmies savējos."
[3.5] tīmekļa vietnē http://kubnews.ru cita starpā izvietota šāda informācija:
[3.5.1] Ir publicēts raksts: "Piemineklis SMO (speciālā militārā operācija – domāts Krievijas karš pret Ukrainu) kritušajiem kareivjiem tika atklāts Soču pilsētā" (krievu: "Памятник погибшим воинам СВО открыли в Сочи"), kurā tiek norādīts, ka: "Sočos svinīgi tika atklāts piemineklis speciālās militārās operācijas laikā nogalinātajiem. Skulptūru 2,4 metrus augstā darbnīcā Stavropoles apgabalā izgatavoja tēlnieks, rezerves virsnieks Aleksandrs Čapligins, kurš iemiesoja SMO dalībnieka - invalīdu palīdzības un kaujas veterānu fonda "Savējos nepametam" prezidenta Dmitrija Vorobjova tēlu. [...] Kā teica Dmitrijs Vorobjovs, skulptūra ir kolektīvs tēls, tā atspoguļo visu speciālās militārās operācijas būtību un mērķus civiliedzīvotāju aizsardzībai. Mūsdienīgā formastērpā tērpta karavīra seju klāj maska, un uz viņa pleca ir rokas ložmetējs. Aiz cīnītāja slēpjas maza meitene." Ar šo rakstu tiek heroizēti Krievijas armijas karavīri, kuri krituši karā pret Ukrainu, tādējādi mēģinot attaisnot Krievijas karu pret Ukrainu un radīt melīgu priekšstatu, ka Krievija uzbrukumu Ukrainai veica ar mērķi aizsargāt civiliedzīvotājus Ukrainā;
[3.5.2] Ir publicēts raksts: "Kubaņas iedzīvotājiem maijā tiks demonstrēta filma "Tamaņa Z" par aktīvistiem, kuri palīdz SMO karavīriem frontē" (krievu: "В мае жителям Кубани покажут фильм "Тамань Z" об активистах, помогающих бойцам СВО на фронте"), kurā tiek norādīts, ka: "Kubaņas kazaku armija laidusi klajā dokumentālo filmu "Tamaņa Z", kas stāsta par aktīvistiem, kas darbojas Tamaņas pussalas teritorijā. Sižeta centrā būs Tamaņas ciemu biedrības kazaks Sergejs Rihards, kurš kopā ar brīvprātīgo organizācijas "Tamaņa - 130 uz fronti" biedriem regulāri palīdz mūsu aizstāvjiem. [...]"- Kā kazaki kaldina uzvaru aizmugurē, kopā atbalsta savus brāļus, kas frontē cīnās pret neonacismu, piegādā pakas aiz "lentes" – tas viss dokumentālajā filmā "Tamaņa Z," paziņoja Kubaņas kazaku armijā. Pateicoties "Tamaņa - 130 uz priekšu" un Tamaņas ciemu biedrības kazakam Sergejam Rihardam, mūsu puišu bataljoni tiek papildināti ar svarīgiem ieročiem – bezpilota lidaparātiem, satelītu sistēmām, radioelektroniskās cīņas iekārtām un daudz ko citu.". Tādējādi auditorija tiek netieši aicināta sniegt atbalstu Krievijas karaspēkam Ukrainā, popularizējot šāda atbalsta sniedzējus;
[3.5.3] Ir publicēts raksts: "Krievijas bruņotie spēki trāpīja Ukrainas bruņoto spēku cietās raķešu degvielas ražošanas ceham" (krievu: "ВС РФ поразили цех ВСУ по производству твердого ракетного топлива"), kurā tiek norādīts par Krievijas karaspēka "panākumiem" karā pret Ukrainu: "Krievijas militārpersonas veica graujošus triecienus liela mēroga ienaidnieka mērķiem. Pēdējās diennakts laikā Krievijas militārpersonas trāpīja Ukrainas bruņoto spēku cietās raķešu degvielas ražošanas ceham un citiem liela mēroga ienaidnieka objektiem. 7. maijā ziņo Krievijas Aizsardzības ministrija. Dienas laikā Krievijas bruņoto spēku karaspēka grupējuma operatīvi taktiskā aviācija, raķešu spēki un artilērija sagrāva: cietās raķešu degvielas ražošanas cehu, Ukrainas bruņoto spēku degvielas un militāri tehniskā aprīkojuma noliktavas, ienaidnieka dzīvo spēku un militāro tehniku 128 apgabalos," teikts federālā departamenta operatīvajā ziņojumā. Kā ziņots dienu iepriekš, Krievijas militārpersonas no Ukrainas bruņotajiem spēkiem atkaroja vēl divus ciematus - Kotļarovku Harkivas apgabalā un Solovjevu Doneckas Tautas Republikā. Iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu sacīja, ka Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi kopš gada sākuma sasniedz vairāk nekā 111 tūkstošus cilvēku. Tika iznīcināts vairāk nekā 21 tūkstotis pretinieka ieroču un militārā aprīkojuma. Krievijas karaspēks ir pārņēmis 547 kvadrātkilometrus lielu teritoriju jaunos valsts reģionos."
[3.6] tīmekļa vietnē http://bloknot.ru cita starpā izvietota šāda informācija:
[3.6.1] Ir publicēts raksts: "Gatavoja priekš F-16: Krievija veica triecienu militārajam lidlaukam rajonā netālu no Ļvivas" (krievu: "Готовили под F-16: Россия ударила в район военного аэродрома подо Львовом"), kurā tiek sniegta informācija par Krievijas karaspēka "panākumiem" karā pret Ukrainu: "Naktī uz 8.maiju visā Ukrainā speciālās militārās operācijas ietvaros tika veikti vairāki triecieni - galvenokārt pret energoobjektiem, taču bez uzraudzības netika atstātas noliktavas, angāri ar tehniku un personāla atrašanās vietas. Ļvivas apgabalā viens no uzbrukuma mērķiem bija lidlauks, kas tika gatavots Rietumu iznīcinātāju F-16 uzņemšanai";
[3.6.2] Ir publicēts raksts: ""Būs daudz zārku": Krievijas aviācijas un kosmosa spēki iznīcināja nacistus Toreckas policijas ēkā" (krievu: ""Будет много гробов": ВКС России уничтожили нацистов в здании полиции Торецка"), kurā tiek sniegta informācija par Krievijas karaspēka "panākumiem" karā pret Ukrainu: "Ukrainā ziņoja par Toreckas (Ukrainas spēku kontrolētā Doneckas Tautas Republikas teritorija) apšaudīšanu. Viņi raksta, ka trāpījums bijis policijas ēkā. Informāciju apstiprina Ukrainas izdevums "Strana". Sprādziens notika šonakt. Pēc sākotnējās informācijas, Krievijas karaspēks veica triecienu, izmantojot aviācijas bumbu KAB-500. Trieciena rezultātā gandrīz pilnībā nopostīta teritorijā esošā ēka un transports. Pēc detonācijas gandrīz viss jumts bija pārņemts spēcīgā ugunsgrēkā. Nakts triecienā policijas departamentā bija nacisti," apgalvo militārie apskatnieki. Kā ziņo militārie korespondenti, pirms tam tika uzbrukts Ukrainas bruņoto spēku rezervēm, kas tuvojās Toreckai. Tiek precizēta informācija par ienaidnieka dzīvā spēka sakāves kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem."
[3.6.3] Ir publicēts raksts: "Ramzans Kadirovs par SMO: šomēnes noteikti jāņem Odesa un Harkova" (krievu: "Рамзан Кадыров об СВО: надо обязательно забирать в этом месяце Одессу и Харьков"), kurā tiek sniegta informācija par Krievijas karaspēka ieteicamajiem plāniem graut Ukrainas teritoriālo integritāti un nodomiem piespiest atzīt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski šādu Krievijas darbību leģitimitāti atzīstot kapitulāciju: "Čečenijas vadītājs uzskata, ka tas liks Ukrainai kapitulēt. Čečenijas Republikas vadītājs Ramzans Kadirovs sniedza paziņojumu par SMO perspektīvām. Pēc viņa teiktā, šomēnes "mums jāieņem tuvākā teritorija - noteikti Odesa un Harkova - un pēc tam jāpiespiež Zelenskis parakstīt nepieciešamos dokumentus". Sākumā Ramzans Kadirovs komentēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina inaugurācijas rezultātus: "Kamēr mums ir tāds līderis kā Putins, mums nav par ko uztraukties. Prieks sekot šādam vadītājam", viņš teica."
[3.7] tīmekļa vietnē https://www.business-gazeta.ru cita starpā izvietota šāda informācija:
[3.7.1] Ir publicēts raksts: "Mediji: Krievijas bruņotie spēki izmantoja superjaudīgu bumbu SMO zonā, tā izraisīja "zemestrīces efektu"" (krievu: "СМИ: ВС РФ применили сверхмощную бомбу в зоне СВО, она вызвала "эффект землетрясения""), kurā tiek sniegta informācija par Krievijas karaspēka "panākumiem" karā pret Ukrainu: "[…](Krievijas) Aviācijas un kosmosa spēku mērķis bija munīcijas noliktava Harkovas apgabala Monačinovkā. 1,5 tonnas smagās fugasa bumbas trieciens izraisīja paniku vietējās varas iestādēs.
"Viss apkārt drebēja, it kā būtu sākusies zemestrīce. Uzbrukuma rezultātā tika izpostīta vesela iela. Šī ir pirmā reize, kad pret mums tiek pielietoti tāda spēka ieroči," sacīja vietējās izmeklēšanas nodaļas vadītājs Sergejs Bolvinovs.
Iespējams, ka Aviācijas un kosmosa spēki izmantoja fugasa bumbu FAB-1500. Saskaņā ar publiskajiem avotiem tas spēj caursist 3 metrus dzelzsbetona vai 20 metrus zemes.
Pēc speciālās operācijas sākuma Krievijas karaspēks sāka izmantot fugasa bumbas FAB-500 un pēc tam FAB-1500. Kā vēsta amerikāņu mediji, pēdējo izmantošana Krievijas bruņotajos spēkos, rada milzīgus zaudējumus Ukrainas karaspēka rindās. Šāds spridzeklis tika nomests 28.februārī uz bāru "Šanhaja" Kupjanskā, kurā atradās Ukrainas bruņoto spēku grupējuma komandsastāvs";
[3.7.2] Ir publicēts raksts: "Krievijas militārpersonas veica grupveida triecienu Ukrainas uzņēmumiem ar augstas precizitātes ieročiem" (krievu: "Российские военные нанесли групповой удар высокоточным оружием по предприятиям Украины"), kurā tiek sniegta informācija par Krievijas karaspēka "panākumiem" karā pret Ukrainu: "[…] Krievijas militārpersonas veica grupveida triecienu ar augstas precizitātes ieročiem uzņēmumiem Ukrainā. Tā bija atbilde uz uzbrukumiem Krievijas enerģētikas objektiem, ziņo Krievijas Aizsardzības ministrijas preses dienests. Kā precizēja iestāde, militārpersonas izmantoja augstas precizitātes liela darbības rādiusa jūras un gaisa ieročus, aeroballistisko hiperskaņas raķešu sistēmu "Kinzhal", kā arī bezpilota lidaparātus. Visi trieciena mērķi, tostarp enerģētikas objekti un militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi, tika sasniegti un trāpīti. Trieciena rezultātā Ukrainas spēja ražot militāro produkciju, kā arī nodot Rietumu ieročus un militāro aprīkojumu frontes līnijai tika ievērojami samazināta, piebilda Aizsardzības ministrijā";
[3.7.3] Ir publicēts raksts "Kijivā nogranda sprādzieni ‒ pagrīde paziņoja par trāpījumiem pa rūpnīcām" (krievu: "В Киеве прогремели взрывы – в подполье заявили о прилетах по заводам"), kurā tiek sniegta informācija par Krievijas karaspēka "panākumiem" karā pret Ukrainu, kā arī tiek norādīts, ka Mikolajivā darbojas pagrīdes organizācija, kura atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā: "Kijivā nakts laikā divas reizes un no rīta atskanēja uzlidojuma sirēnas, un Ukrainas mediji ziņoja par sprādzieniem galvaspilsētā. Krievijas bruņotie spēki veica triecienu sēriju Antonova lidmašīnu rūpnīcai un Darņicka vagonu remonta rūpnīcai, stāsta Mikolajivas pagrīdes koordinators Sergejs Ļebedevs. Pulksten 5:15 Kijevā tika veikts trieciens pa Dņepras kreiso krastu, Darņicka vagonu remonta rūpnīcas rajonā. 5:30 tika veikts trieciens pa labo krastu Antonova lidmašīnu rūpnīcas virzienā, ar spēcīgu detonāciju un spēcīgu sprādzienu", aģentūrai RIA "Novosti" pastāstīja Ļebedevs. Pagrīdnieks piebilda, ka spēcīgs trieciens bija arī Kijivas apgabalā, triecienvilnis bijis jūtams vairāku kilometru attālumā."
[4] Kopumā minētajās tīmekļa vietnēs tiek izplatīts naratīvs, ka rietumvalstis un NATO ir vainīgas pie situācijas Ukrainā, savukārt Krievija tikai vēlas nodrošināt mieru pasaulē. Tiek izplatīta būtiski sagrozīta un maldinoša aktuālā informācija par notikumiem Latvijā un pasaulē, kā arī diskreditētas NATO spējas aizstāvēt jebkuru NATO dalībvalsti, attaisnots Krievijas iebrukums Ukrainā un Ukrainas daļu pievienošana Krievijai. Šādas informācijas izplatīšana, apzināti maldinot sabiedrību par Krievijas Federācijas patiesajiem mērķiem Ukrainā, noskaņojot sabiedrību pret Ukrainas valsti un tautu, kā arī apzināti sagrozot informāciju par krievu valodas izmantošanas iespējām Latvijā un Baltijā, negatīvi ietekmē dažādu sabiedrības grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu, tajā skaitā arī Latvijā, un rada riskus dažādām negatīvām provokācijām, kas rada būtisku apdraudējumu Latvijas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
Ievērojot konstatēto, Padome
secina:
[5] Padomes 2024.gada 20.jūnija sēdes laikā Padome ir pārliecinājusies par minēto tīmekļa vietņu izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.
Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1.pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā – gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē – tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
[6] Padome secina, ka 3.punktā minētās tīmekļa vietnes tiek izmantotas, lai, piemēram, izplatītu propagandu, kara propagandu, atbalstītu karu Ukrainā (tostarp dēvējot to par "specoperāciju") un pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju vērstu naratīvu. Tīmekļa vietņu, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija, kara propaganda, kā arī karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.
[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļa vietnēs izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3.punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļa vietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļa vietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji – nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.
[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļa vietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļa vietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.
[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai – Satversmes 100.pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116.pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem – citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļa vietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatītas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā – mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.1 Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.2 Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.3 Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi – ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu.
[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai – Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt sabiedrību. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai – tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību – ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.
[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses – Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām tīmekļa vietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļa vietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļa vietņu pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļa vietnēs izplatītā informācija apdraud valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļa vietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļa vietņu veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļa vietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļa vietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļa vietnēs atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts drošību apdraudošais saturs, kā arī cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi – piekļuves ierobežošanu šim saturam – var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.
[8.4] administratīvā akta samērīgumu – vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu.4 Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13.pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija un kara propaganda. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļa vietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.
[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļa vietnēs https://rvio.histrf.ru, https://kuban24.tv, https://obzor.io, https://радиогордость.рф, https://kubnews.ru, https://bloknot.ru, https://www.business-gazeta.ru tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.
[10] Padome saskaņā ar APL 62.panta trešo daļu un papildu 8.3. punktā norādītajam norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62.panta otrās daļas 1.punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmums pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3.punktā (izvērstā veidā) un 9.punktā norādīto tīmekļa vietņu, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.
[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. pantā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."
[12] Lai informētu tīmekļa vietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļa vietne vairs nav pieejama, nepieciešams veikt minēto tīmekļa vietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.
Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67.pantu, Padome
nolemj:
1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamām tīmekļa vietnēm "https://rvio.histrf.ru, https://kuban24.tv, https://obzor.io, https://радиогордость.рф, https://kubnews.ru, https://bloknot.ru, https://www.business-gazeta.ru", liedzot piekļuvi šo tīmekļa vietņu domēna vārdiem vai interneta protokola adresēm.
2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļa vietņu https://rvio.histrf.ru, https://kuban24.tv, https://obzor.io, https://радиогордость.рф, https://kubnews.ru, https://bloknot.ru, https://www.business-gazeta.ru dublējošām spoguļlapām.
3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.
4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļvietnei un tās domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.
5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.
6. Atbildīgs par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112.panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.
1 Satversmes tiesas 2003.gada 5.jūnija spriedums lietā Nr.2003-02-0106, secinājumu daļas 1.punkts. Kā arī 2003.gada 29.oktobra spriedums lietā Nr.2003-05-01, 21.punkts.
2 Satversmes tiesas 2015.gada 2.jūlija spriedums lietā Nr.2015-01-01, 13.punkts.
3 Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra spriedums lietā Nr. 2003-05-01, secinājumu daļas 22.punkts.
4 Satversmes tiesas 2007.gada 28.februāra lēmums lietā Nr. 2006-41-01, 14.2. punkts.
Nacionālās
elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš