Ministru kabineta rīkojums Nr. 522
Rīgā 2024. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 26 41. §)
Par investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un
sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību
atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts
pārvaldes institūcijām" projekta "Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs"
pases un koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma
investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" (turpmāk –
investīcija 2.1.2.1.i.) projekta "Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs"
(turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums), kā arī centralizētās funkcijas vai
koplietošanas pakalpojuma attīstības plānu (2. pielikums).
2. Apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 4 124 750 euro apmērā,
tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu
3 500 000 euro apmērā (bez pievienotās vērtības nodokļa) un valsts
budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa segšanai ne vairāk kā 624 750 euro
apmērā.
3. Vides aizsardzības un reģionālās ministrijai uzaicināt finansējuma
saņēmēju – Izglītības un zinātnes ministriju – iesniegt projekta iesniegumu
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes
"Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts
pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas
2.1.2.1.i. ietvaros.
4. Finansēt projektu investīcijas 2.1.2.1.i. ietvaros, ja projekta iesniegums
atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas
Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā
transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai
skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem
nosacījumiem.
5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas
ne vairāk kā 589 000 euro gadā. Izglītības un zinātnes ministrijai
nepieciešamo finansējumu pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ministru prezidente E. Siliņa
Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 25. jūnija
rīkojumam Nr. 522
Investīcijas 2.1.2.1.i. projekta "Izglītību apliecinošo
dokumentu reģistrs" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno
projektu (institūcija) |
Izglītības un zinātnes ministrija |
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri |
1) Rīgas valstspilsētas pašvaldības
aģentūra "Rīgas digitālā aģentūra" 2) Pašvaldības, to struktūrvienības
un pašvaldību iestādes (Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Daugavpils
valstspilsētas pašvaldība, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Talsu
novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība,
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība)
3) Konsultatīvais partneris – biedrība "Augstākās izglītības un
zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centrs" (VPC) |
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums |
Pašvaldību koplietošanas platformu
programma |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem |
Projekts "Izglītību apliecinošo dokumentu
reģistrs" ir saistīts ar vairākiem projektiem: 1) Izglītības un
zinātnes ministrijas un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Jelgavas
digitālais centrs" projekts "Izglītības jomas informācijas sistēmu
vienotās arhitektūras izstrāde un pieteikumu izglītības iestādēs vadības
risinājuma izstrāde". Projekta ietvaros tiks veikta Valsts izglītības
informācijas sistēmas izpēte un izglītības jomas informācijas sistēmu
vienotās arhitektūras izstrāde, t. sk. tehnoloģiskā ietvara definēšana
un konfigurācija. Tiks noteikta kopējo izglītības jomā darbināmo
risinājumu sadarbspējas arhitektūra, kā arī identificētas prasības un
vadlīnijas individuālo risinājumu sistēmas līmeņa arhitektūrai, definēta
pieeja datu apmaiņām. Šī projekta ietvaros izstrādātā sadarbspējas
arhitektūra tiks ņemta vērā, realizējot projektu "Izglītību apliecinošo
dokumentu reģistrs";
2) VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) projekts
"Eiropas digitālās identitātes maka pilotprojekts";
3) Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Individuālo mācību
kontu pieejas attīstība";
4) Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Valsts pārbaudījumu
organizēšanas procesa pilnveide", kura ietvaros veikta Valsts
pārbaudījumu informācijas sistēmas pilnveidojumu izstrāde un pilnveidots
e-pakalpojums "Pieteikšanās apliecības, sertifikāta vai to dublikāta
saņemšanai" (EP-226), kura ietvaros var pieprasīt izglītības datus par
Centralizēto eksāmenu, profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un valsts
valodas prasmes pārbaudījumiem.
Apliecinām, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar norādītajiem
projektiem.
Apliecinām, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks
sniegts |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs |
Projekta mērķis ir izstrādāt
valsts vienotu izglītību apliecinošo dokumentu reģistru. Projekta
mērķa sasniegšanai plānots veikt šādas aktivitātes:
1. Vienota izglītību apliecinošo dokumentu elektroniska reģistra
izstrāde, nodrošinot tā pieejamību un samazinot slogu gan dokumentu
izsniedzējiem, gan izmantotājiem.
Šobrīd nav vienotas vides, kurā visi valsts atzītie pamatizglītību un
vidējo izglītību apliecinošie personas dokumenti būtu vienuviet (no
visām izglītības iestādēm, kas īsteno pamatizglītības un vispārējās
izglītības programmas), nodrošinot dokumentu drošu uzglabāšanu un
pieejamību gan absolventiem, gan institūcijām. Uz reģistru tiks migrēta
līdz šim uzkrātā informācija par Valsts izglītības informācijas sistēmā
(turpmāk – VIIS) reģistrētajiem personām izsniegtajiem izglītības
dokumentiem (dokumenta numurs, izsniegšanas datums, izdevējiestāde,
iegūtās izglītības pakāpe, veids u. c., bez pievienota dokumenta vai tā
kopijas) un nodrošināta dokumentu sagatavošana, izsniegšana, uzskaite,
uzglabāšana un pieejamība. Reģistrā turpmāk plānots, ka tiek uzkrāta ne
tikai informācija par izsniegto valsts atzīto izglītības dokumentu, bet
tiek izveidota iespēja sagatavot elektronisko dokumentu, ieskaitot
dokumenta pielikumus. Šis risinājums novērstu nepieciešamību personai
pieprasīt izglītības dokumenta atvasinājumu dokumenta oriģināla
nozaudēšanas gadījumā.
Tiks izstrādāti Latvijā izmantojamie standarti elektronisku izglītību
apliecinošo dokumentu saturam un struktūrai, datu shēmām, tehniskajiem
risinājumiem, API un datu apmaiņas procedūrām, balstoties uz
starptautiski pieņemtiem standartiem un labākajām praksēm.
2. Pašvaldību izglītības iestādēm tiks nodrošināta piekļuve dokumentu
sagatavošanai vienotajā izglītību apliecinošo dokumentu reģistrā.
Plānots izveidot izglītības iestādes darbinieka darba vidi
elektronisko izglītības dokumentu sagatavošanai un izsniegšanai, nākotnē
paredzot visām pašvaldību izglītības iestādēm iespēju pilnībā pāriet uz
elektronisku izglītības dokumentu izsniegšanu.
3. Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas e-pakalpojuma pilnveide.
Tiks paplašināta Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas (turpmāk –
VPS) e-pakalpojuma "Pieteikšanās apliecības, sertifikāta vai to
dublikāta saņemšanai" (EP-226) funkcionalitāte, lai persona ne tikai
redzētu informāciju par saviem iegūtajiem valsts atzītajiem
pamatizglītību un vidējo izglītību apliecinošiem dokumentiem, bet, ja
nepieciešams, varētu lejupielādēt vai sūtīt saiti ar izglītību
apliecinošo informāciju. Izstrādes gaitā tiktu izvērtēta e-pakalpojuma
nosaukuma maiņa |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/
nepieciešamība/ risināmā problēma) |
Šobrīd VIIS tiek uzkrāta
informācija par izsniegtajiem valsts atzītajiem izglītības dokumentiem,
tomēr VIIS nav pieejami paši dokumenti, jo tie, izņemot CE sertifikātus,
tiek izsniegti papīra formā. Ņemot vērā, ka izglītību apliecinoši
dokumenti absolventam tiek izsniegti papīra formā, tas rada
administratīvo slogu izglītības iestādēm un izsniegtā dokumenta
pazaudēšanas risku absolventam. Tāpat arī nav vienotas vietnes, kurā
visi valsts atzītie personas pamatizglītību un vidējo izglītību
apliecinošie dokumenti būtu vienuviet (no visām izglītības iestādēm, kas
īsteno pamatizglītības un vispārējās izglītības programmas), kā arī
personai pašai nav iespējas apskatīt/izmantot informāciju par iegūtajiem
izglītības dokumentiem.
Uzkrātie dati par izglītību nesatur dokumentu pielikumus, un personai
dokumenta oriģināla nozaudēšanas gadījumā ir jāpieprasa to atvasinājumi.
Dažādi dati par izglītību tiek fragmentāri uzkrāti dažādās
informācijas sistēmās, apgrūtinot to standartizāciju, pieejamības
nodrošināšanu (gan personām, gan sistēmām), kā arī arhivēšanu un drošību.
Nav pilnvērtīgi izstrādāts ar elektroniskajiem izglītības dokumentiem
saistītais normatīvais regulējums.
Tiktu radīts normatīvais regulējums pārejai uz elektronisku
izglītības dokumentu izsniegšanu (kopš 2023. gada elektroniski tiek
izsniegti tikai CE sertifikāti, profesionālās kvalifikācijas apliecības
un valsts valodas prasmes apliecības) par pamatizglītības un vidējās
izglītības apguvi.
Attīstot elektronisko pakalpojumu, tiks ievērota Eiropas Parlamenta
un Padomes Regula, ar ko Regulu (ES) Nr. 910/2014 groza attiecībā uz
Eiropas digitālās identitātes regulējuma izveidi; Eiropas Parlamenta un
Padomes 2018. gada 2. oktobra Regula (ES) 2018/1724, ar ko izveido
vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām
un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza
Regulu (ES) Nr. 1024/2012, kā arī Nacionālajā attīstības plānā
2021.–2027. gadam (NAP 2027) un Digitālajā Eiropas programmā 2021.–2027.
gadam minētie principi par tiešsaistes piekļuvi informācijai.
Projekta risinājumā nākotnē vajadzētu iekļaut standartizētus datus
par visu līmeņu un veidu izglītību un kvalifikācijām, kā arī paredzēt
iespēju izsniegt visu izglītības veidu e-dokumentus (vai uzglabāt un
izplatīt tos, ja izsniedzējs ir izglītības iestāde) |
| 3.3. Projekta ieguvumi1 |
Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un
mērāmais rādītājs2 |
Vērtība (pašreizējā/ plānotā) |
Sasniegšanas laiks (gads) |
| 3.3.1. Pieejama informācija par izglītības
dokumentiem elektroniski un vienuviet |
Izsniegto elektronisko izglītības dokumentu
īpatsvars sadarbības partnera (partnerpašvaldības) dibinātajā skolā |
0/95 % |
2026. |
| 3.3.2. E-pakalpojumu pilnveides rezultātā
samazināts pašvaldību izglītības iestāžu administratīvais slogs,
dokumenti būs pieejami digitālā vidē. Administratīvais slogs tiks
samazināts arī privātpersonām, jo tām būs iespējas reģistrā esošos
dokumentus lejupielādēt |
Izsniegto elektronisko izglītības dokumentu īpatsvars sadarbības
partnera (partnerpašvaldības) dibinātajā skolā3
|
0/5 |
2026. |
| 3.3.3. Samazinātas pašvaldību iestāžu
izmaksas, elektroniski apkopojot statistikas informāciju par izglītības
apliecību izsniegšanu un izglītības dokumentu uzglabāšanu |
Laika patēriņa samazinājums pašvaldības
darbiniekam viena statistikas pārskata sagatavošanai. Resursu
ietaupījums dokumentu arhīva glabāšanai |
60 min/15 min |
2026. |
4. Nepieciešamais finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām
iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas un noturības mehānisma
finansējums (kopā) |
4.2. Plānotais pievienotās
vērtības nodokļa (PVN) apjoms (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana,4
un avansa apjoms, ja plānots to pieprasīt5 |
| 3 500 000 EUR |
Plānotais PVN apjoms
624
750 EUR |
Avanss netiks pieprasīts |
| |
|
|
|
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu
veidu raksturojošs apzīmējums |
Izmaksu apjoms, EUR (indikatīvi) |
Maksimālais apjoms, EUR6 |
Darbības iznākums |
| 4.3. Projekta vadība un administrēšana |
525 000 |
525 000 |
Īstenots projekts |
| 4.4. Darbības procesu analīzes, IS
tehniskās dokumentācijas izstrāde, IS izstrādes un IKT infrastruktūras
pakalpojumu izmaksas, tai skaitā IS izstrādes un ieviešanas kvalitātes
kontrole |
2 945 000 |
2 945 000 |
Veiktas darbības procesu analīzei,
izstrādāta IS tehniskā dokumentācija, izstrādāts koplietošanas
risinājums, veikti drošības un veiktspējas auditi un pilnveidots e-pakalpojums.
Izstrādāti standarti, datu struktūras, procedūras un API, kā arī
paredzēta iespēja izglītību apliecinošu dokumentu nosūtīšanai uz e-adresi.
Produkcijā integrācija ar partnerpašvaldībām. Nodrošināts projekta
rezultātu audits vai revīzija |
| 4.5. Apmācību, informatīvo un publicitātes
pasākumu izmaksas |
30 000 |
30 000 |
1. Apmācīti IKT risinājuma administratori
un lietotāji 2. Izstrādāti IKT risinājuma administratora un e-pakalpojuma
lietotāja lietošanas atbalsta materiāli
3. Nodrošināti ar projekta darbībām tieši saistītie vizuālās
identitātes pasākumi |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
| Skaits |
IKT risinājuma nosaukums |
Īss apraksts7 |
Valsts mākonī (jā/nē) |
Termiņš IKT risinājumu attīstības
saskaņošanai8 (gads, ceturksnis) |
Termiņš ieviešanai produkcijā (gads,
ceturksnis) |
Risinājuma lietotāji (skaits) |
| 1 |
5.1.1. Izglītību apliecinošu dokumentu
reģistrs |
Tiks izstrādāts IKT risinājums, kurā tiks
reģistrēti, uzglabāti un pieejami izglītību apliecinošie dokumenti |
Jā |
2024. gada II ceturksnis |
2026. gada I ceturksnis |
Vismaz 18 455 (9. klases skolēni, 12. klases
skolēni) |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
|
Skaits |
Pakalpojums (pakalpojumu grupa) |
Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) |
Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu9 |
Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) |
| 1 |
5.2.1. Unificēts koplietošanas pakalpojums
pašvaldībām (izglītības iestādēm) izglītības dokumentu reģistrēšanai |
Pašvaldība (izglītības iestāde) reģistrē
elektroniskajā vidē iegūtos izglītību apliecinošos dokumentus. Reģistrā
privātpersonai tiek uzkrāti dati par visiem personas iegūtajiem valsts
atzītajiem pamatizglītību un vidējo izglītību apliecinošiem dokumentiem |
Tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru
kabineta rīkojumu par projekta pases apstiprināšanu |
2026. gada I ceturksnis |
5.1. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
| Skaits |
Saturu raksturojošs nosaukums |
Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads,
ceturksnis) |
| 1 |
Reģistrēto (izsniegto) izglītības dokumentu
skaits pa izglītības programmām |
2026. gada I ceturksnis |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte10
| Lai nodrošinātu efektīvu projekta īstenošanu atbilstoši
līgumam par finansējuma piešķiršanu un projekta īstenošanu, projekta
iesniedzējs paredz projekta pārvaldību organizēt trijos līmeņos –
programmas uzraudzības padome, projekta vadības grupa un projekta darba
grupas, katram pārvaldības līmenim definējot atbilstošus kompetences un
atbildības jautājumus. Projekta organizācijai jānodrošina projekta mērķu
sasniegšana apjoma, termiņu, kvalitātes un pieejamo finanšu resursu ziņā.
Visos projekta pārvaldības līmeņos tiek iesaistīti kompetenti pārstāvji
no projekta īstenošanā iesaistītajām pusēm. Programmas uzraudzības
padome (PUP) ir atbildīga par programmā iekļauto projektu
īstenošanas pārvaldību un uzraudzību, izskata projekta īstenošanas gaitā
ierosinātos būtiskos grozījumus, uzrauga saistīto projektu savstarpējo
ietekmi un īstenošanas riskus, sniedz priekšlikumus par nepieciešamo
rīcību, lai savstarpēji salāgotu projektu īstenošanas plānus un
organizētu norisi, koordinē projekta īstenošanas plānošanu programmas
ietvaros un uzrauga projekta īstenošanas gaitu.
PUP būs iesaistīti IZM pārstāvji, Rīgas digitālās aģentūras pārstāvji,
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis,
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārstāvis, Latvijas Pašvaldību
savienības pārstāvji, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji un
partnerpašvaldību pārstāvji.
Projekta vadības grupa (PVG) identificē un sagatavo lēmumus par
nepieciešamajām izmaiņām projektā, koordinē projekta aktivitātes, vada
IS izstrādes un IS piegādes darbu, uztur risku reģistru, dod darba
uzdevumus izpildītājiem, sagatavo un iesniedz uzraugošajām institūcijām
pārskatus un informāciju par projekta statusu. PVG uzrauga projekta
darba grupas komandas darbu. PVG veido projekta iesniedzēja nodrošināts
projekta vadītājs, Rīgas domes valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rīgas
digitālā aģentūra" (turpmāk – RDA) projektu vadītājs, IKT bloka
pārstāvji, iesaistīto partnerpašvaldību pārstāvji. PVG darbu organizē un
vada Rīgas domes valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rīgas digitālā
aģentūra" projekta vadītājs. Pēc projekta īstenošanas līguma
parakstīšanas iestādes tiks aicinātas deleģēt pārstāvjus iekļaušanai PVG.
Tiks nodrošināts administratīvais projekta vadītājs (IZM), kas tiks
finansēts no projekta līdzekļiem projekta ieviešanas periodā. Projekta
vadītājs ir atbildīgs par projekta darbību norisi saskaņā ar projekta
ieviešanas laika grafiku un finansējuma plānu atbilstoši apstiprinātajam
projekta iesniegumam.
IZM projekta vadītājs:
• pārrauga projekta ieviešanu, kontrolējot un nodrošinot projekta
rezultatīvo rādītāju izpildi;
• sagatavo un aktualizē projekta finansēšanas plānu, nodrošina tā
izpildi un kontroli.
Projekta aktivitāšu ieviešanas (RDA) vadītājs, kas nodrošina projekta
aktivitāšu īstenošanu, strādā ar projekta aktivitāšu ieviešanas komandām
un pārliecinās, ka projekta mērķi tiek sasniegti plānoto resursu
ietvaros.
RDA vadītājs:
• nodrošina projekta aktivitāšu ieviešanu un vadīšanu un to
atbilstību projekta iesniegumam;
• pārrauga un koordinē projekta darba grupu darbu, sniedz ziņojumus
par projekta īstenošanas gaitu PUP, piedalās PUP sanāksmēs, risina
aktuālos projekta jautājumus, identificē un paredz riskus, kuri varētu
rasties projekta īstenošanas gaitā, sagatavo nepieciešamās izmaiņas
projekta dokumentācijā un veic to saskaņošanu ar iesaistītajām
institūcijām;
• sagatavo un iesniedz kompetentajās institūcijās projekta atskaites
un pārskatus par projekta izpildes gaitu un sasniegtajiem rezultātiem,
prezentē projekta rezultātus iesaistītajām personām un institūcijām;
• koordinē projekta īstenošanā iesaistīto personu un institūciju
savstarpējo sadarbību;
• nodrošina iepirkumu dokumentācijas sagatavošanu, kontrolē to norisi
un nodrošina iepirkuma dokumentācijas iesniegšanu uzraugošajās
institūcijās;
• nodrošina dokumentācijas sagatavošanu atbilstoši ES un nacionālā
līmeņa tiesību aktos un iestādes lietvedībā noteiktajām prasībām.
Projekta vadītājiem ir augstākā izglītība un praktiska darba pieredze
Eiropas fondu finansētu projektu ieviešanā, tai skaitā vismaz viena IKT
nozares projekta vadībā.
Projekta darba grupas (PDG) komanda īsteno tai uzdotās projekta
darbības saskaņā ar PVG uzdevumiem, laika grafiku un darbībai paredzēto
finansējumu. PDG vadītāji sadarbojas ar projekta vadītāju, ja
nepieciešams, nododot risināšanai jautājumus PVG un PUP.
Projekta īstenošanas nodrošināšanā plānots iesaistīt gan Rīgas
digitālās aģentūras, gan partnerpašvaldību ekspertus un Latvijas
Pašvaldību savienības deleģētos pašvaldību pārstāvjus, lai definētu
biznesa prasības risinājumiem, nodrošinātu to izstrādes pārraudzību,
testēšanu un ieviešanu. Saskaņā ar projekta finansēšanas nosacījumiem
darbam projektā plānots piesaistīt vismaz šādu PDG personālu: PDG
vadītāji, produktu vadītāji, analītiķi, infrastruktūras speciālisti un
citi eksperti, kuru kompetences nepieciešamas projekta veiksmīgai
īstenošanai.
IS izstrādātājs tiks piesaistīts projekta pieteicēja organizētā
iepirkumā.
PDG vadītājs:
• vada, organizē un uzrauga PDG darbu, veic esošo pakalpojumu
nodrošināšanas procesu analīzi, ņemot vērā dažādus iekšējās un ārējās
vides faktorus;
• identificē aktuālās vajadzības, tai skaitā analizējot konstatētās
problēmas un riskus;
• sniedz priekšlikumus pakalpojumu sniegšanas procesu uzlabošanai,
tai skaitā izstrādājot attīstības stratēģijas;
• piedalās biznesa procesu modelēšanā jauniem un pilnveidojamiem
pakalpojumiem, tai skaitā tehniskās specifikācijas izstrādē;
• sniedz rekomendācijas par identificētajām procesu izmaiņām.
Piedalās kontroles pasākumos par izstrādāto vai pilnveidoto IS
funkcionalitāti;
• atbilstoši kompetencei sniedz konsultatīvu atbalstu apmācību laikā;
• testē jaunizstrādātās programmatūras darbību un saskaņo produkcijas
ieviešanas plānus.
Projekta īstenošanas laikā tiks veiktas pastāvīgas pašvaldību
piesaistīšanas aktivitātes, lai nodrošinātu izstrādājamo/pilnveidojamo
risinājumu un pakalpojumu ilgtspēju un ekspluatāciju pēc projekta beigām.
Projekta pieteikuma iesniedzējam (IZM) un projekta sadarbības
partnerim (RDA) ir pietiekami cilvēkresursi kvalitatīvai projekta
īstenošanai.
Konsultatīvais sadarbības partneris VPC tiks iesaistīts PVG un PDG kā
padomdevējs, lai palīdzētu izglītību apliecinošo dokumentu reģistra
risinājumus veidot saskaņoti ar augstākās izglītības vajadzībām,
palīdzot izstrādāt unificētus risinājumus visiem digitālajiem izglītības
dokumentiem, veidot pilnīgus datus par indivīda izglītību un prasmēm,
nodrošināt nepastarpinātu informācijas apmaiņu ar visiem izglītības
procesos iesaistītajiem, t. sk. Eiropas Savienības valstīs un citās
ārvalstīs |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, t. sk. ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
| Lai novērtētu projekta ekonomiskos ieguvumus, tika
veikta projekta izmaksu un ieguvumu analīze. Izmaksu un ieguvumu analīze
ir projekta ekonomiskās ietekmes izvērtējuma metode, kas nosaka, vai
projekts ir vēlams no publiskās labklājības viedokļa. Izmaksu un
ieguvumu analīze tika piemērota projekta pārskata periodam – 15 gadi pēc
projekta īstenošanas, t. i., no tā ieguldījumu uzsākšanas brīža 2026.
gadā līdz 2040. gadam (ieskaitot).
Ekonomiskās analīzes veikšanai tika izmantoti Izglītības un zinātnes
ministrijai un Rīgas domei pieejamie dati un ekspertu pieņēmumi par
ieguvumiem un to efektivitāti. Lai novērtētu ieguvumu apmērus, tika
izmantoti CSP dati par Latvijas Republikas iedzīvotāju vidējo atalgojumu.
Izvērtējuma laikā netika ņemtas vērā fiskālās korekcijas, ēnu ekonomika
un ārējo faktoru korekcijas. Ieguvumu un izmaksu analīzes aprēķinos ir
ņemtas vērā plānotās risinājuma uzturēšanas izmaksas.
Projekta ekonomiskā analīze tika veikta par 15 gadu periodu (tai
skaitā projekta īstenošanas laiku), izmantojot diskontētās naudas
plūsmas metodi, ņemot vērā 5 % sociālā diskonta likmi. Ekonomiskās
analīzes mērķis ir novērtēt projekta pievienoto vērtību pret tā
investīciju apmēriem.
Pēc projekta iesniedzēja iecerēm projektā tiks radīti šādi
sociālekonomiskie ieguvumi gan pašvaldībām, kuras izmantos projektā
izveidotos IKT risinājumus, gan iedzīvotājiem:
1. Ieviešot unificētu e-pakalpojumu, samazināsies iedzīvotāju
administratīvais slogs un pakalpojumu saņēmējiem ietaupīsies laiks un
finanšu resursi, salīdzinot ar pakalpojumu izmantošanu klātienē.
Informācija ieguvuma aprēķinam:
• pašvaldībās pieejamo unificēto e-pakalpojumu skaits – 1
• pašvaldību skaits, kas izmantos e-pakalpojumus, – pirmajā gadā pēc
projekta īstenošanas – 5; otrajā gadā – 43; pārējos gados – 43
• pakalpojumu pieprasījumu skaits partnerpašvaldībās – 18 455
personas (9. klase, 12. klase, skolnieku skaits 2023./2024. m. g.)
• e-pakalpojumu pieprasījumu īpatsvars – pirmajā gadā pēc projekta
īstenošanas no visiem pakalpojumiem e-pakalpojumi veidos 47 %, turpmāk –
100 %
• darba laiks, ko patērē, apmeklējot iestādi, – 1,5 st.
• strādājošas personas stundas likme, neto – 7,60 euro/st.
• transporta izdevumi – 1,5 euro
Pieņemot, ka iedzīvotāji pakāpeniski palielinās e-pakalpojumu
izmantošanas intensitāti no 47 % projekta periodā un pēc projekta līdz
100%, pašvaldības ietaupīs ap 7,8 milj. euro.
2. Izstrādājot integrāciju ar Latvijas valsts arhīvu dokumentu
elektroniskai nodošanai, tiek iegūts ietaupījums arhīva telpu izmaksām
papīra dokumentu glabāšanai, kā arī e-pakalpojumu ieviešana samazinās
pašvaldību administratīvo slogu.
Informācija ieguvuma aprēķinam:
• pašvaldību pakalpojumu sniegšanā un vadībā iesaistītie darbinieki –
632
• produktivitātes uzlabojums – 15 %
• strādājošā vidējā mēnešalga, bruto – 1277 euro/mēn.
Pieņemot, ka pašvaldību pakalpojumu sniegšanā iesaistītie pašvaldību
darbinieki tērēs mazāk resursu, laika produktivitātes uzlabojums būs
vismaz 15 %. Plānots, ka Latvijas pašvaldības projekta pārskata periodā
ietaupīs ap 1,4 milj. euro.
3. Samazinātas iestāžu izmaksas, elektroniski apkopojot statistikas
informāciju par izglītības dokumentu datiem.
Informācija ieguvuma aprēķinam:
• valsts vidējā darbinieka stundas likme – 7,60 euro/st.
• pakalpojumu pieprasījumu skaits partnerpašvaldībās – 18 455
personas (9. klase, 12. klase, skolnieku skaits 2023./2024. m. g.)
• vidējais viena statistikas pārskata sagatavošanas ilgums – 1 st.
• paredzētais laika ietaupījums – 75 %
Pieņemot, ka pašvaldību pakalpojumu sniegšanā iesaistītie pašvaldību
darbinieki tērēs mazāk resursu, lai izsniegtu izglītības dokumentus,
prognozēts, ka Latvijas pašvaldības pēc projekta īstenošanas ietaupīs ap
52 tūkst. euro.
KOPSAVILKUMS:
|
Galvenie parametri un rādītāji |
Vērtība |
| 1. Ekonomiskā ienesīguma norma
ERR |
32,06 % |
| 2. Ekonomiskā neto pašreizējā
vērtība ENPV (euro) |
47 217 169 |
| 3. Ieguvumu un izmaksu attiecība
B/C |
3,50 |
|
8. Cita būtiska informācija
| Projekta aktivitāšu īstenošanas gaitā iespējami riski,
kuri varētu negatīvi ietekmēt sasniedzamos rezultātus: • izmaiņas
projekta vadībā;
• iepirkuma procedūras neveiksmīga īstenošana, tās noslēgšanās bez
rezultāta;
• nepieciešamība atkārtoti uzsākt iepirkuma procedūru, aizkavējot
projekta īstenošanu;
• būtisks izmaksu sadārdzinājums IT sistēmu izstrādei.
Nākotnē būs nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, lai
nodrošinātu sistēmas pilnvērtīgu izmantošanu.
IZM apliecina, ka investīcijas projekta ietvaros komercdarbības
atbalsts netiks sniegts. Investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti
tikai izglītību apliecinošo dokumentu reģistra izstrādei un ar to
saistītā e-pakalpojuma pilnveidei |
Lietotie saīsinājumi:
IS – informācijas sistēma
IT – informācijas tehnoloģijas
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
CSP – Centrālā statistikas pārvalde
Piezīmes.
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums,
kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda
būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi –
ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju
sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir "personāla administrēšanas funkcijas
centralizācija", tad mērījums varētu būt, piemēram, "tiešās pārvaldes darbinieku
skaits, kas to izmanto", vērtība, piemēram, "10000", un sasniegšanas laiks –
2026. gads.
3 Partnerpašvaldības vienā dibinātajā skolā, pamatojoties uz izglītības
sistēmas specifiku un noslogotību periodā, kad ir paredzēta projekta ieviešana,
turpmāk paredzot pārejas periodu pārējās izglītības iestādēs.
4 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt
patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot
apjomu un saskaņojot ar Finanšu ministriju.
5 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav
valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apjoms, kas nepārsniedz 30 % no
attiecināmo izmaksu kopsummas un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
6 Apjoms, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru
kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda
"n/a".
7 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta
noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības
kārtība" (t. s. IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas
sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.
8 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums
vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
9 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts
vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to
pievieno norādi.
10 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti
atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 25. jūnija
rīkojumam Nr. 522
Centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu
attīstības plāns
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk –
pakalpojums)
| IKT risinājuma "Izglītības apliecinošu dokumentu
reģistrs" koplietošanas pakalpojums – unificēta elektronisku izglītības
dokumentu sagatavošana, izsniegšana, uzskaite, uzglabāšana un
pieejamība. Projekta tvērumā tiks izstrādāti risinājumi izglītības
dokumentiem par pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi ar iespēju
pēc projekta tos pielāgot arī citiem izglītības dokumentiem. Papildus
IKT risinājuma pakalpojuma izstrādei tiks pilnveidots koplietošanas
pakalpojums "Pieteikšanās apliecības, sertifikāta vai to dublikāta
saņemšanai", kas nodrošinās iespēju personai ne tikai redzēt informāciju
par viņa iegūtajiem valsts atzītajiem pamatizglītību un vidējo izglītību
apliecinošajiem dokumentiem, bet, ja nepieciešams, ļaus lejupielādēt vai
sūtīt saiti ar izglītību apliecinošo informāciju |
2. Pakalpojuma sniedzējs
| Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma vienošanās līmeņi (SLA))
| Koplietošanas pakalpojuma funkcionalitāte tiks veidota
atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 402
"Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi" un 2017. gada 4. jūlija
noteikumiem Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, sniegšanas
un kvalitātes kontroles kārtība", lai varētu izvērtēt un veikt
kvalitātes kontroli atbilstoši pakalpojumu sniegšanas kārtībai.
Koplietošanas pakalpojuma sistēmas pieejamība lietotājam tiks
nodrošināta 97 % apmērā. Koplietošanas pakalpojuma problēmu reakcijas
laiki tiks nodrošināti darba dienās darba laikā no plkst. 8.30 līdz
17.00.
Informācija par noteiktajiem līmeņiem un to regulārajiem mērījumiem
tiks izstrādāta un būs pieejama pakalpojuma saņēmējiem, sākot ar
pakalpojuma saņemšanas uzsākšanas brīdi |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
| Dokumentu izsniedzēji – visas Latvijas formālās
izglītības iestādes. Dokumentu saņēmēji – visi Latvijas iedzīvotāji,
kuri saņēmuši formālo izglītību apliecinošu dokumentu |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums
| Pakalpojuma sniegšanu nodrošinās IKT risinājums
"Izglītību apliecinošu dokumentu reģistrs". Plānots izveidot izglītības
iestādes darbinieka darba vidi elektronisko izglītības dokumentu
sagatavošanai un izsniegšanai.
Datu ievade un apstrāde balstīsies uz datiem, kas saņemti no Valsts
izglītības informācijas sistēmas (turpmāk – VIIS) un citām informācijas
sistēmām, kā arī uz integrāciju ar izglītības iestāžu informācijas
sistēmām.
Pakalpojums tiks ieviests, ņemot vērā risinājumus, kas pieejami un
aprobēti Eiropas Savienības tirgū un nodrošina minētos standartus.
Nodrošinot integrāciju ar izglītību apliecinošu dokumentu reģistru,
iedzīvotājam, autentificējoties ar vienoto pieteikšanās autentifikāciju
Latvija.lv, tiks nodrošināta koplietošanas pakalpojuma pieejamība
portālā www.latvija.lv vai VIIS |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma
ieviešanas stratēģija
| Izglītības un zinātnes ministrija plāno veikt normatīvā
regulējuma izmaiņas, kas paredz pāreju uz elektronisku izglītības
dokumentu izsniegšanu (kopš 2023. gada elektroniski tiek izsniegti tikai
CE sertifikāti, profesionālās kvalifikācijas apliecības un valsts
valodas prasmes apliecības) par pamatizglītības un vidējās izglītības
apguvi, kā arī perspektīvā par citiem izglītību apliecinošiem
dokumentiem. Tiks izstrādāti Latvijā izmantojamie standarti
elektronisko izglītību apliecinošo dokumentu saturam un struktūrai, datu
shēmām, tehniskajiem risinājumiem, API un datu apmaiņas procedūrām,
balstoties uz starptautiski pieņemtiem standartiem un labākajām praksēm |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1
| Plānotā IKT risinājuma koplietošanas pakalpojuma
finansēšana tiks nodrošināta no šādiem līdzekļiem: - projekta
īstenošana tiek finansēta (2023.–2026. gadā) no ANM budžeta 3 500 000
euro apmērā;
- PVN tiek finansēts (2023.–2026. gadā) no valsts budžeta līdzekļiem
624 750 euro apmērā.
Plānots, ka koplietošanas pakalpojuma uzturēšana un sniegšana tiks
finansēta no valsts budžeta (no pakalpojuma sniedzēja (IZM) izdevumu
programmas). IZM pēc projekta pabeigšanas noteiktā kārtībā pieprasīs
papildu finansējumu risinājuma tālākai uzturēšanai. Pakalpojuma
sniegšanas finansēšanā nav plānots iesaistīt pakalpojuma saņēmējus |
8. Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums pakalpojuma sniegšanas
uzsākšanai vai izvēršanai un tā pamatojums2
| Lai nodrošinātu projekta ietvaros izstrādāta valsts
vienotā izglītību apliecinošo dokumentu reģistra turpmāku uzturēšanu,
būs nepieciešami 20 % no tā izstrādes vērtības, t. i., ne vairāk kā 589
000 euro gadā, sākot ar 2026. gada 31. maiju. Pēc projekta
pabeigšanas projekta uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais
papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā. Detalizēts aprēķins uzturēšanas izmaksu segšanai tiks sniegts
finansējuma pieprasīšanas brīdī, pamatojoties uz izstrādāto risinājumu |
Lietotie saīsinājumi:
SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement)
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
1 Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par valsts
pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu
attīstības plānošanu un finansēšanu" (22-TA-159) definētajām centralizēto
funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.
2 Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā
finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs
nevar nodrošināt no esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma
pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai papildu
valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā.
