Ministru kabineta noteikumi Nr. 409

Rīgā 2024. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 26 43. §)

Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma
53. pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka pārejošu darbnespēju apliecinošo dokumentu izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

II. Darbnespējas lapu veidi un izsniegšanas nosacījumi

2. Personai var izsniegt darbnespējas lapu, ja ir iestājusies pārejoša darbnespēja (turpmāk – darbnespēja), šādos gadījumos:

2.1. sakarā ar slimību vai traumu, kas saistīta ar darbspēju zaudēšanu;

2.2. sakarā ar arodslimību, kas saistīta ar darbspēju zaudēšanu;

2.3. sakarā ar nelaimes gadījumu darbā;

2.4. saņemot ārstniecisku vai profilaktisku medicīnisko palīdzību, tajā skaitā sakarā ar stacionārā veicamu protezēšanu vai ortozēšanu;

2.5. ja ir noteikta izolācija sakarā ar karantīnu;

2.6. bērna līdz 14 gadu vecumam (neieskaitot) kopšanai, ja nepieciešama bērna izolācija karantīnas laikā;

2.7. slima bērna kopšanai:

2.7.1. par slimu bērnu līdz 14 gadu vecumam (neieskaitot);

2.7.2. par bērna līdz 14 gadu vecumam (neieskaitot) kopšanu traumas dēļ, kas saistīta ar kaulu lūzumu;

2.7.3. par slimu bērnu līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot), kuram ir smaga slimība, kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ārstu konsīlijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne ārstēšanās laikā. Darbnespējas lapu šādā gadījumā izsniedz valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" uz ārstu konsīlija noteikto laiku;

2.7.4. par slimu bērnu līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot), par kuru piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts;

2.8. grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā.

3. Darbnespējas lapu var izsniegt šādas ārstniecības iestādē nodarbinātas ārstniecības personas:

3.1. ārsts par visu darbnespējas periodu;

3.2. ārsta palīgs par pirmajām deviņām darbnespējas dienām, tajā skaitā šo noteikumu 2.6. un  2.7. apakšpunktā minētajos gadījumos. Ja darbnespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, ārsta palīgs var izsniegt darbnespējas lapu par pirmajām 10 darbnespējas dienām. Darbnespējai turpinoties ilgāk par attiecīgajām deviņām vai 10 dienām, ārsta palīgs izvērtē personas darbnespēju, nosūta pacientu pie ģimenes ārsta vai ārsta speciālista, kas attiecīgi veic turpmāko darbnespējas izvērtēšanu un darbnespējas lapas turpināšanu, ja nepieciešams;

3.3. zobārsts par pirmajām trim darbnespējas dienām saistībā ar alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimību, mutes dobuma traumu, iekaisumu, sastrutojumu un abscesu gadījumiem, kā arī saistībā ar zobārstniecībā veiktajām manipulācijām;

3.4. vecmāte saistībā ar fizioloģiski noritošu grūtniecību, pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodu šo noteikumu IV nodaļā noteiktajā kārtībā.

4. Darbnespējas lapu veidi:

4.1. darbnespējas lapu A izsniedz:

4.1.1. par pirmajām deviņām darbnespējas dienām, ja darbnespēja saistīta ar šo noteikumu 2.1., 2.4. un 2.5. apakšpunktā minētajiem gadījumiem;

4.1.2. par pirmajām 10 darbnespējas dienām, ja darbnespēja saistīta ar šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minēto gadījumu;

4.2. darbnespējas lapu B izsniedz:

4.2.1. sākot ar pirmo darbnespējas dienu, ja darbnespēja saistīta ar šo noteikumu 2.2., 2.6., 2.7. un 2.8. apakšpunktā minētajiem gadījumiem;

4.2.2. sākot ar desmito darbnespējas dienu, ja darbnespēja saistīta ar šo noteikumu 2.1., 2.4. un 2.5. apakšpunktā minētajiem gadījumiem un turpinās pēc saskaņā ar šo noteikumu 4.1.1. apakšpunktu ​​​​izsniegtās darbnespējas lapas A beigām;

4.2.3. sākot ar vienpadsmito darbnespējas dienu, ja darbnespēja saistīta ar šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minēto gadījumu un turpinās pēc saskaņā ar šo noteikumu 4.1.2. apakšpunktu izsniegtās darbnespējas lapas A beigām.

5. Darbnespējas lapu izsniedz pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā.

6. Darbnespējas lapu bez personas personīgas apskates un izmeklēšanas var izsniegt:

6.1. šo noteikumu 2.5. un 2.6. apakšpunktā minētajos gadījumos;

6.2. ja personai konstatēta saslimšana ar kādu no bīstamajām infekcijas slimībām;

6.3. pēc pacienta ārstēšanās stacionārā uz stacionāra ieteikto laikposmu, ja izrakstā no stacionārā pacienta medicīniskās kartes norādīta informācija par darbnespējas turpināšanos;

6.4. par pirmajām trim darbnespējas dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā, ja vienlaikus ir ievēroti šādi nosacījumi:

6.4.1. darbnespējas lapu izsniedz personas ģimenes ārsts, ģimenes ārsta aizvietotājs vai personas ģimenes ārsta praksē nodarbināts ārsta palīgs (feldšeris);

6.4.2. šo noteikumu 6.4.1. apakšpunktā minētā ārstniecības persona var gūt pārliecību par saslimšanu un pamatot to pacienta medicīniskajā dokumentācijā;

6.4.3. šo noteikumu 6.4.1. apakšpunktā minētā ārstniecības persona veic pacienta personīgu apskati un izmeklēšanu ne vēlāk kā piektajā dienā no darbnespējas sākuma, ja darbnespēja turpinās ilgāk par pirmajām trim darbnespējas dienām. Par personīgās apskates laiku pacients ar ārstu vai ārsta palīgu vienojas jau darbnespējas lapas izsniegšanas laikā. Ja netiek veikta pacienta personīgā apskate un izmeklēšana līdz piektajai dienai no darbnespējas sākuma, darbnespējas lapa izsniedzama tikai par pirmajām trim darbnespējas dienām. Ja tiek gaidīti analīžu rezultāti saistībā ar bīstamu infekcijas saslimšanu, pacienta personīgo apskati un izmeklēšanu vai darbnespējas lapas noslēgšanu ārsts vai ārsta palīgs var veikt vēlāk nekā piektajā dienā, bet ne vēlāk kā septītajā dienā no darbnespējas sākuma;

6.5. koronovīrusa Covid-19 saslimšanas gadījumā ne ilgāk kā par pirmajām sešām darbnespējas dienām. Darbnespējai turpinoties ilgāk, pacienta personīgā apskate un izmeklēšana veicama ne vēlāk kā septītajā dienā no darbnespējas sākuma.

7. Darbnespējas lapu, vienojoties ar personu, kurai tā izsniedzama, izsniedz ar dienu, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē un konstatēts kāds no šo noteikumu 2. punktā minētiem gadījumiem, izņemot šo noteikumu 8. punktā minēto gadījumu saistībā ar psihisku saslimšanu, 9. punktā minēto gadījumu saistībā ar neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu un 2.8. apakšpunktā minēto gadījumu saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, par kuru darbnespējas lapu izsniedz saskaņā ar IV nodaļu. Darbnespējas lapu var izsniegt ar nākamo dienu, ja personai turpinās darbnespēja un dienā, kad konstatēts kāds no šo noteikumu 2. punktā minētajiem gadījumiem, darbnespējas lapa nav nepieciešama.

8. Ja psihiski slima persona nav laikus griezusies pēc medicīniskās palīdzības šīs slimības pastiprināšanās dēļ, tai pēc ārstu konsīlija atzinuma var izsniegt darbnespējas lapu par iepriekšējo darbnespējas periodu, bet ne ilgāku par vienu nedēļu pirms dienas, kad persona griezusies pēc medicīniskās palīdzības.

9. Ja persona griezusies pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestādē, kur pēc palīdzības sniegšanas personai tajā pašā dienā nozīmēta turpmāka ārstēšana pie personas ģimenes ārsta, bet nav izsniegta darbnespējas lapa, ģimenes ārsts konstatētas darbnespējas gadījumā var izsniegt personai darbnespējas lapu par iepriekšējo darbnespējas periodu, bet ne ilgāku par dienu, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, un ne ilgāku par vienu darba dienu pirms dienas, kad persona vērsusies pie ģimenes ārsta.

10. Darbnespējas lapu izsniedz, sagatavojot to elektroniski vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – veselības informācijas sistēma) atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Darbnespējas lapu hronoloģiskā secībā reģistrē veselības informācijas sistēmā un precīzi aizpilda visas darbnespējas lapas ievades formas sadaļā paredzētās ailes, kuras attiecas uz konkrēto darbnespējas gadījumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu veselības informācijas sistēmā nav iespējams reģistrēt darbnespējas perioda pirmajā dienā, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē un par kuru periodu izsniegta darbnespējas lapa, to reģistrē ne vēlāk kā divu darbdienu laikā.

11. Viena darbnespējas gadījuma laikā iestājoties citam darbnespējas cēlonim vai arī noslēdzoties vienam darbnespējas gadījumam, bet iestājoties citam darbnespējas gadījumam un turpinoties kopējam darbnespējas periodam, turpināma pirmreizēji izsniegtā darbnespējas lapa, izņemot slima bērna kopšanas gadījumu, ja mainās bērna slimības diagnoze. Slima bērna kopšanas gadījumā, mainoties slimības diagnozei, izsniedz jaunu pirmreizēju darbnespējas lapu.

12. Mainoties ārstniecības iestādei, izsniedz jaunu darbnespējas lapu A vai B – iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu. Jaunu darbnespējas lapu A vai B – iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu – izsniedz arī gadījumā, ja personai, kurai darbnespējas lapa noslēgta dienu pirms sestdienas, svētdienas, svētku dienas vai dienas, kas saskaņā ar likumu ir brīvdiena, atkārtota darbnespēja iestājas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai dienā, kas saskaņā ar likumu ir brīvdiena, bet jaunu darbnespējas lapu B izsniedz, ja personai konstatē arodslimību.

13. Ja ārsts atveseļošanās laikā personu pēc slimības vai traumas norīko ārstēties rehabilitācijas iestādē, darbnespējas lapu – iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu – par attiecīgo laikposmu izsniedz rehabilitācijas iestādes ārsts. Ja starp ārstēšanos ambulatori vai stacionāri un ārstēšanās kursa uzsākšanu rehabilitācijas iestādē ir bijis pārtraukums, izsniedz pirmreizēju darbnespējas lapu saskaņā ar šo noteikumu 4. punktu.

14. Ja pēc darbnespējas lapas A noslēgšanas darbnespēja ilgstoši turpinās, ārsts, ņemot vērā darbnespējīgās personas vēlēšanos, bet ne agrāk kā pēc divām nedēļām pēc darbnespējas lapas B izsniegšanas noslēdz esošo darbnespējas lapu B un izsniedz jaunu darbnespējas lapu B – iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu.

15. Darbnespējas lapu B šo noteikumu 2.6. ​​​​​un 2.7. apakšpunktā minētajos gadījumos var izsniegt šādām personām:

15.1. vienam no bērna vecākiem vai aizbildnim, vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu aprūpē bērnu;

15.2. vienam no bērna vai šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minēto personu tuvākajiem radiniekiem (vecvecākam, pilngadīgajam brālim vai māsai) vai vecāka laulātajam, ja slimu bērnu nevar kopt šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minētā persona un bērna kopšanu tā uzticējusi kādai no šajā apakšpunktā minētajām personām. Minēto informāciju norāda bērna medicīniskajā dokumentācijā.

16. Ja ārstniecības iestādē ārstējas bērns vecumā līdz trim gadiem vai bērns līdz 14 gadu vecumam (neieskaitot), kuram saskaņā ar ārsta atzinumu nepieciešama kopšana, un kādai no šo noteikumu 15. punktā minētajām personām ir iespēja atrasties ārstniecības iestādē kopā ar bērnu, darbnespējas lapu attiecīgajai personai izsniedz par laikposmu, kurā personas atrašanās ārstniecības iestādē ir nepieciešama.

17. Darbnespējas lapu šo noteikumu 2.5. un 2.6. apakšpunktā minētajos gadījumos izsniedz, pamatojoties uz Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologa sniegto informāciju vai laboratorisko analīžu rezultātiem. Ja izolācija karantīnas laikā nepieciešama bērnam vecumā līdz 14 gadiem (neieskaitot), darbnespējas lapu B no pirmās darbnespējas dienas izsniedz šo noteikumu 15.1. vai 15.2. apakšpunktā minētajai personai, ja tā dzīvo vienā mājsaimniecībā ar šo bērnu.

18. Ja personas darbnespēja ilgst 30 dienas un persona šajā laikposmā nav nosūtīta pie cita ārsta, ārsts, ņemot vērā personai diagnosticēto slimību, nosūta personu pie cita ārsta. Ārsts, pie kura persona tika nosūtīta, 30 dienu laikā no nosūtījuma izsniegšanas izvērtē, vai darbnespēja ir jāturpina vai jāpārtrauc, to pamatojot pacienta medicīniskajā dokumentācijā un sniedzot attiecīgo informāciju ārstam, kurš sākotnēji izsniedzis darbnespējas lapu un nosūtījis pie šī ārsta, kā arī izraksta veidā vai slēdzienā pie nosūtījuma veselības informācijas sistēmā, ja nosūtījums pie ārsta noformēts veselības informācijas sistēmā. Ārsts, kurš sākotnēji izsniedzis darbnespējas lapu, pacienta medicīniskajā dokumentācijā norāda šī ārsta lēmumu un attiecīgi turpina vai noslēdz personas darbnespējas lapu.

19. Šo noteikumu 18. punktā minētajā gadījumā ārsts var nenosūtīt personu pie cita ārsta, ja:

19.1. darbnespējas iemesls ir grūtniecība vai dzemdību atvaļinājums;

19.2. personai darbnespēja ir iestājusies grūtniecības periodā;

19.3. persona šo noteikumu 18. punktā minēto 30 dienu laikā ir ārstējusies stacionārā vai dienas stacionārā;

19.4. personai darbnespēja ir iestājusies traumas dēļ, kura saistīta ar kaulu lūzumu;

19.5. personas darbnespējas cēlonis ir cukura diabēts, astma, ļaundabīgs audzējs, iepriekš diagnosticēta psihiska saslimšana;

19.6. personai noteikta izolācija karantīnas laikā.

20. Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 90 dienām, ārsts klātienē novērtē personas veselības stāvokli un traucējumus, kas liedz apmeklēt darbu vai turpināt darba pienākumu veikšanu, noslēdz esošo darbnespējas lapu B un izsniedz jaunu darbnespējas lapu B – iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu, ja tas nepieciešams, medicīniskajā dokumentācijā sniedzot pamatojumu.

21. Šo noteikumu 20. punktā minēto darbnespējas lapas turpinājumu, ja tas nepieciešams, ārsts var izsniegt, nenovērtējot klātienē personu, kurai izsniegta attiecīgā darbnespējas lapa, ja:

21.1. darbnespējas iemesls ir grūtniecība vai dzemdību atvaļinājums;

21.2. persona atrodas stacionārā ārstniecības iestādē;

21.3. personas veselības stāvoklis iepriekšējo 10 dienu laikā ir novērtēts klātienē pie ārsta, kurš izsniedzis darbnespējas lapu.

22. Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ārsts nosūta personu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (turpmāk – komisija). Komisija sniedz atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām (skaitot no darbnespējas pirmās dienas), ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai (tai skaitā rehabilitācijas nodrošināšanai), vai personai veic invaliditātes ekspertīzi. Persona nepieciešamos dokumentus (iesniegumu un normatīvajā aktā par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību noteikto veidlapu Nr. 088/u "Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju") komisijā iesniedz ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms 26 nedēļu nepārtrauktas darbnespējas perioda beigām.

23. Ja ārstniecības persona, kura izsniegusi darbnespējas lapu, konstatē, ka persona, kurai izsniegta darbnespējas lapa, ir pārkāpusi noteikto ārstēšanās režīmu, viņa izvērtē nepieciešamību noslēgt attiecīgo darbnespējas lapu un veselības informācijas sistēmas attiecīgajā ailē izdara atzīmi par noteiktā režīma pārkāpšanu, un norāda datumu, kad noticis pārkāpums.

24. Darbnespējas lapu noslēdz:

24.1. ja personai vairs nekonstatē šo noteikumu 2. punktā minētos gadījumus;

24.2. personas nāves gadījumā ar nāves iestāšanās datumu;

24.3. ja persona, par to iepriekš nebrīdinot, neierodas uz noteikto apmeklējumu pie ārstniecības personas, kura izsniegusi darbnespējas lapu, – ar dienu, kad bija plānots noteiktais apmeklējums, izņemot šo noteikumu 6.4.3. apakšpunktā minēto gadījumu;

24.4. ne vēlāk kā pēc 52 darbnespējas nedēļām (skaitot no darbnespējas pirmās dienas), izņemot saslimšanas gadījumu ar tuberkulozi. Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 52 darbnespējas nedēļām, darbnespējas lapu var izsniegt par papildu laika periodu, ne ilgāku par 90 dienām, infekcijas saslimšanas vai kaulu lūzumu gadījumā, vai saistībā ar atrašanos stacionārā ārstniecības iestādē. Saslimšanas gadījumā ar tuberkulozi darbnespējas lapu izsniedz līdz darbspēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanas dienai;

24.5. ja ārsts pārtrauc praksi un pirms tam vienojas ar pacientu par viņa turpmāko aprūpi un ar  darbnespēju saistīto jautājumu risināšanu.

III. Darbnespējas lapas anulēšanas nosacījumi

25. Darbnespējas lapu anulē elektroniski, tiešsaistes režīmā izdarot atzīmi veselības informācijas sistēmā:

25.1. šo noteikumu 3. punktā minētās ārstniecības personas vai tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā izsniegta darbnespējas lapa, – ja darbnespējas lapa ir izrakstīta kļūdaini;

25.2. tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā izsniegta darbnespējas lapa, – ja saņemts Veselības inspekcijas atzinums par darbnespējas lapas nepamatotu izsniegšanu. Šādā gadījumā ārstniecības iestādes vadītājs 14 dienu laikā izdod rīkojumu par attiecīgās darbnespējas lapas anulēšanu;

25.3. Veselības inspekcija:

25.3.1. ja tā ir sniegusi atzinumu par nepamatotu darbnespējas lapas izsniegšanu, taču ir apturēta tās ārstniecības iestādes darbība, kurā izsniegta nepamatotā darbnespējas lapa, vai attiecīgā ārstniecības iestāde izslēgta no ārstniecības iestāžu reģistra;

25.3.2. ja saņemts pacienta iesniegums un Veselības inspekcijas rīcībā ir pierādījumi, kas apliecina darbnespējas lapas kļūdainu izsniegšanu, un:

25.3.2.1. apturēta ārstniecības iestādes darbība;

25.3.2.2. ārstniecības iestāde izslēgta no ārstniecības iestāžu reģistra;

25.3.2.3. ārstniecības persona, kura izsniegusi darbnespējas lapu, mirusi vai izbeigusi profesionālo darbību ārstniecības iestādē, un tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu nevar anulēt šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētās personas.

26. Šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minētā rīkojuma apliecinātu kopiju ārstniecības iestāde nosūta personai, kurai darbnespējas lapa tika izsniegta. Personai ir tiesības rīkojumu pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

IV. Atsevišķi nosacījumi darbnespējas lapu izsniegšanā sakarā ar grūtniecību un dzemdībām

27. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma gadījumā:

27.1. sākoties grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam, sievietei izsniedz divas darbnespējas lapas B, no kurām pirmo (par grūtniecības atvaļinājumu) noslēdz tūlīt, bet otro (par dzemdību atvaļinājumu) noslēdz pēc dzemdībām;

27.2. darbnespējas lapu grūtniecības atvaļinājumam var izsniegt no 32. grūtniecības nedēļas. Ja medicīniskā aprūpe sakarā ar grūtniecību uzsākta līdz 12. grūtniecības nedēļai un izpildīti visi ārsta norādījumi, darbnespējas lapu grūtniecības atvaļinājumam var izsniegt no 30. grūtniecības nedēļas;

27.3. 14 kalendāra dienas papildus dzemdību atvaļinājumam pēcdzemdību perioda sarežģījumu dēļ darbnespējas lapā iekļauj neatkarīgi no tā, vai sarežģījumi konstatēti ārstniecības iestādē, kurā sniegta dzemdību palīdzība, vai pēc sievietes izrakstīšanas no tās. Ja darbnespējas lapa dzemdību atvaļinājumam noslēgta, papildus dzemdību atvaļinājumam izsniedz atsevišķu darbnespējas lapu, izdarot darbnespējas lapas ailē "Pārejošas darbnespējas cēlonis" atzīmi "pēcdzemdību periods";

27.4. ja grūtniecības atvaļinājums nav noteikts (nav veikta medicīniskā aprūpe, sieviete vai viņas ģimenes locekļi slimojuši vai citos gadījumos), darbnespējas lapu var izsniegt par iepriekšējo darbnespējas periodu, sākot ar 32. grūtniecības nedēļu;

27.5. sievietei, kura pēc dzemdībām atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas, ar tās ārstniecības iestādes vadītāja rīkojumu, kurā sniegta dzemdību palīdzība, otro darbnespējas lapu B anulē, ja tāda izsniegta, sastādot attiecīgu aktu, un izsniedz jaunu darbnespējas lapu B līdz darbspēju atgūšanai, izdarot darbnespējas lapas ailē "Pārejošas darbnespējas cēlonis" atzīmi "cits cēlonis".

28. Ja grūtniecība pārtraukta mākslīgi, darbnespējas lapu izsniedz šādos gadījumos:

28.1. grūtniecība pārtraukta medicīnisku iemeslu dēļ;

28.2. grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas sarežģījumu dēļ.

29. Darbnespējas lapu dzemdību atvaļinājuma gadījumā bērna tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, var izsniegt:

29.1. par tām dienām, kad māte pati nav spējīga kopt bērnu, ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz 42. pēcdzemdību perioda dienai sakarā ar slimību, traumu vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ;

29.2. par visu bērna kopšanas laiku, bet ne ilgāku kā līdz 70. bērna dzīvības dienai, šādos gadījumos:

29.2.1. bērna māte mirusi dzemdību laikā vai laikā līdz četrdesmit otrajai pēcdzemdību perioda dienai;

29.2.2. māte ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas;

29.2.3. bērns ir atradenis.

30. Šo noteikumu 29. punktā minētajos gadījumos personai, kura faktiski kopj bērnu, tiek izsniegta darbnespējas lapa B par dzemdību atvaļinājumu ar cēloņa norādi "pēcdzemdību periods".

V. Atsevišķi nosacījumi saistībā ar darbnespējas lapas dokumentāciju un darbnespējas lapas atzīšanu

31. Darbnespējas apliecināšanai, ja personai nav izsniegta darbnespējas lapa, pēc personas pieprasījuma šo noteikumu 3. punktā minētā ārstniecības persona izsniedz medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto veidlapu Nr. 27/u "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes". Pirms izraksta izsniegšanas aizpilda tā 1., 2., 3., 10., 11. un 12. punktu. Izraksta 10. punktā norāda veidlapā paredzēto ārstēšanās režīmu, kas konkrētajā laikposmā noteikts atbilstoši personas veselības stāvoklim (ārstēšana stacionārā, mājas vai brīvais režīms), kā arī izdara par to ierakstu personas medicīniskajā dokumentācijā.

32. Pēc personas pieprasījuma ārstniecības persona, kura izsniegusi darbnespējas lapu, izsniedz veselības informācijas sistēmā sagatavoto darbnespējas lapu papīra formā un tajā ietver norādi "Darbnespējas lapa ir sagatavota un reģistrēta veselības informācijas sistēmā".

33. Ārvalstī izsniegtu darbnespēju apliecinošu dokumentu atzīst, nepieprasot izsniegt jaunu darbnespējas lapu par attiecīgo periodu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

33.1. minētais dokuments satur informāciju, kas ļauj nepārprotami secināt, ka persona, kurai tas izsniegts, dokumentā norādītajā laikposmā bijusi darbnespējīga (atrašanās stacionārā ārstniecības iestādē, grūtniecības vai pēcdzemdību periods un citi gadījumi), kā arī informāciju par ārstniecības iestādi ar tās kontaktinformāciju vai ja saņemtais dokuments ir E116 veidlapa "Ārsta ziņojums par darbnespēju";

33.2. ja ir ievērotas normatīvo aktu prasības par dokumentu legalizāciju.

VI. Darbnespējas ekspertīzes kontrole un sūdzību izskatīšanas kārtība

34. Šo noteikumu izpildi uzrauga Veselības inspekcija. Veselības inspekcija, veicot pārbaudes un ekspertīzes un sniedzot atzinumus par darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādē, izvērtē, vai konkrētajā gadījumā konstatēto pārkāpumu dēļ darbnespējas lapu nepieciešams atzīt par nepamatoti izsniegtu.

35. Personu sūdzības par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību izskata ārstniecības iestādes vadītājs un Veselības inspekcija. Iesniedzot sūdzību par darbnespējas lapas izsniegšanu, persona norāda apstākļus, kas ļauj apšaubīt darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotību.

36. Veselības inspekcija un ārstniecības iestādes vadītājs izskata personu sūdzības par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību, ja:

36.1. personai darbnespējas lapa veselības informācijas sistēmā izsniegta pēdējo divu gadu laikā no sūdzības saņemšanas dienas iestādē;

36.2. ilgstošas nepārtrauktas darbnespējas gadījumā personai darbnespējas lapa izsniegta vairāk nekā divu gadu laikā no sūdzības saņemšanas dienas, ja darbnespējas periods personai nav noslēgts vai noslēgts ne vēlāk kā trīs mēnešus no sūdzības saņemšanas dienas iestādē.

VII. Noslēguma jautājums

37. Atzīt par spēku zaudējušiem "Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumus Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība'' (Latvijas Vēstnesis, 2001, 56. nr.; 2002, 64. nr.; 2003, 167. nr.; 2006, 190. nr.; 2008, 202. nr.; 2009, 118. nr.; 2010, 151. nr.; 2012, 35. nr.;  2013, 380. nr.; 2015, 247. nr.;  2016, 233. nr.; 2017, 171. nr.; 2020, 52. nr.).

Ministru prezidente E. Siliņa

Veselības ministra pienākumu izpildītāja ‒
vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa