Ministru kabineta noteikumi Nr. 401

Rīgā 2024. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 26 27. §)

Dabas lieguma "Sātiņu dīķi" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām" 13. panta otro daļu,
14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Sātiņu dīķi" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. dabas liegumā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī to aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu migrējošo putnu sugu un liegumā ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu sugu dzīvotnes, nodrošinātu ūdensputniem nozīmīgu barošanās un ligzdošanas vietu, kā arī aizsargātu Eiropas Savienības nozīmes mežu, zālāju un purvu biotopus.

3. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

3.1. dabas lieguma zona;

3.2. dabas parka zona;

3.3. neitrālā zona.

4. Dabas lieguma platība ir 3753 hektāri. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

5. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot dabas lieguma teritorijā paredzētās darbības, kā arī izsniedzot rakstveida atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, dabas lieguma teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz dabas liegumu, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.

8. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību. Šajā punktā minētajos gadījumos Dabas aizsardzības pārvalde sniedz atzinumu Valsts vides dienestam.

9. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu Valsts meža dienests izsniedz apliecinājumu. Šādos gadījumos Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva rakstveida atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

10. Neitrālā zona noteikta, lai nodrošinātu valsts vietējā autoceļa V1180 Saldus–Pampāļi uzturēšanu. Visā dabas lieguma teritorijā valsts autoceļš tā zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikts kā neitrālā zona.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā

11. Šajos noteikumos minētie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības pasākumiem.

12. Dabas lieguma teritorijā aizliegts:

12.1. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

12.2. izmantot šo noteikumu 3. pielikumā minētās citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

12.3. lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;

12.4. lietot minerālmēslus mežaudzēs;

12.5. bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus, kā arī citus publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;

12.6. kurināt ugunskurus ārpus zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

12.7. dedzināt sausās zāles un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, un rakstveidā informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

12.8. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju:

12.8.1. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes, dīķa vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

12.8.2. mežā un gar ceļiem ierīkot sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus dzīvniekiem pamanāmus materiālus);

12.9. nosusināt purvus, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

12.10. nosusināt dīķus, izņemot periodisku dīķu nosusināšanu ne ilgāk par vienu kalendāra gadu;

12.11. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu, kā arī atrasties teritorijā ar svinu saturošu munīciju (izņemot gadījumus, ja tiek veikti valsts aizsardzības uzdevumi);

12.12. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu;

12.13. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu;

12.14. pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, ārpus ceļiem, stigām un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), izņemot pārvietošanos (arī apstāšanos un stāvēšanu) pagalmos un stāvlaukumos, pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem dabā norādītiem maršrutiem, teritorijas apsaimniekošanas (tai skaitā medībām un zvejai), uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, ugunsdrošības pasākumiem vai glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai. Mehāniskos transportlīdzekļus apstādina un novieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm;

12.15. pārvietoties pa virszemes ūdensobjektiem ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem ar mehāniskiem dzinējiem (tai skaitā ūdens motocikliem), izņemot pārvietošanos zivju dīķu apsaimniekošanas, uzraudzības un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, glābšanas un meklēšanas darbiem, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai;

12.16. rīkot sacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot pa valsts vietējo autoceļu V1180 Saldus–Pampāļi;

12.17. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopus, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuru reģistrēšanu ir informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

12.18. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

12.19. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi;

12.20. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām;

12.21. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to pārbūvi un atjaunošanu, izņemot dīķu un tiem nepieciešamo hidrotehnisko būvju uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:

12.21.1. lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas lieguma vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu dabas liegumā;

12.21.2. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

12.21.3. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas pasākumu īstenošanai;

12.21.4. dīķu ierīkošanai un pārbūvei, dīķiem nepieciešamo hidrotehnisko būvju būvniecībai un pārbūvei;

12.21.5. zālāju apsaimniekošanas nodrošināšanai;

12.22. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos, kā arī gadījumus, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai;

12.23. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 50 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus), atstājot tos mežaudzē, un ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības pasākumu īstenošanai nepieciešamos kokus;

12.24. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas:

12.24.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku (izņemot, ja tie tiek organizēti šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās). Šajā punktā minētās aktivitātes atļauts organizēt ne biežāk kā vienu reizi gadā vienā un tajā pašā teritorijā;

12.24.2. organizēt brīvā dabā Nacionālo bruņoto spēku (arī Zemessardzes) un civilās aizsardzības mācības;

12.24.3. ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus (tai skaitā digitālos maršrutus), informācijas stendus, skatu torņus, atpūtas vietas (tai skaitā ugunskuru vietas un telšu vietas), stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

12.24.4. veikt zinātniskos pētījumus.

13. Zemes vienību sadalīšana (tai skaitā dalot kopīpašumu) atļauta tikai gadījumos, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, kā arī noteiktas lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem, izņemot:

13.1. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

13.2. zemes vienības, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

13.3. gadījumus, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav atļauta.

14. Meža zemēs aizliegts:

14.1. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;

14.2. veikt mežsaimniecisko darbību īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes mežu biotopos, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā, izņemot:

14.2.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

14.2.2. meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objektu uzturēšanu;

14.2.3. bīstamo koku ciršanu un novākšanu, atstājot tos mežaudzē;

14.2.4. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju koku ciršanu, kas nepieciešama īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu apsaimniekošanai;

14.3. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

14.4. iegūt sūnas un ķērpjus, lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

14.5. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) meža pļavas un lauces, izņemot Meža valsts reģistrā reģistrētās medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces dabas parka zonā;

14.6. brīvā dabā novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot pagalmos un dārzos, kā arī ierīkot savvaļas dzīvnieku piebarošanas vietas.

15. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

16. Šo noteikumu 15. punktā minētos sausos kokus un kritalas, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

17. Uz mežaudzēm, kurās dabas stihiju, tai skaitā vējgāzes, vējlauzes, ugunsgrēku, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

III. Dabas lieguma zona

18. Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu liegumā ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu sugu dzīvotnes un Eiropas Savienības nozīmes mežu biotopus, kā arī veicinātu meža ekosistēmu dabisku attīstību.

19. Dabas lieguma zonā aizliegts:

19.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot:

19.1.1. dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju. Ja šajās zemes platībās ir īpaši aizsargājamie un Eiropas Savienības nozīmes biotopi, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā, zemes lietošanas kategorijas maiņai ir nepieciešams saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju;

19.1.2. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:

19.1.2.1. darbības īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai;

19.1.2.2. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas taku ierīkošanai;

19.1.2.3. inženierbūvju (tai skaitā ceļu) restaurācijai, atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

19.2. iznīcināt bebru (Castor fiber) veidotos aizsprostus, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams, lai novērstu:

19.2.1. inženierbūvju un infrastruktūras objektu bojājumus;

19.2.2. negatīvu ietekmi uz dabas liegumam blakus esošām teritorijām;

19.2.3. negatīvu ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem vai īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm;

19.3. no 1. marta līdz 31. augustam veikt mežsaimniecisko darbību, cirst krūmus un kokus ārpus meža, izņemot:

19.3.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

19.3.2. meža ugunsdrošības meža infrastruktūras objektu uzturēšanu;

19.3.3. bīstamo koku ciršanu un novākšanu, atstājot tos mežaudzē;

19.3.4. kokmateriālu izvešanu augsnes sasalumu apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstveida iesnieguma saņemšanas.

20. Dabas lieguma zonā meža zemēs aizliegts:

20.1. cirst kokus galvenajā un kopšanas cirtē;

20.2. ierīkot komersantu, tai skaitā mežsaimniecības, ceļus;

20.3. atjaunot mežu stādot vai sējot.

21. Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

IV. Dabas parka zona

22. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu putniem nozīmīgas zivju dīķu platības, aizsargājamos zālāju biotopus, kā arī sekmētu dabas lieguma teritorijas ilgtspējīgu apsaimniekošanu un zālāju atjaunošanu.

23. Dabas parka zonā aizliegts:

23.1. no 1. marta līdz 31. jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, cirst krūmus un kokus ārpus meža, izņemot:

23.1.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

23.1.2. meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu uzturēšanu;

23.1.3. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

23.1.4. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora vai ar elektromotoru;

23.1.5. jaunaudžu kopšanu, kurās vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram ar rokas darbarīkiem bez motora vai ar elektromotoru;

23.1.6. kokmateriālu izvešanu augsnes sasalumu apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstveida iesnieguma saņemšanas;

23.2. ieaudzēt mežu, izņemot dabiski apmežojušās platības;

23.3. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) zālājus, izņemot aramzemes ierīkošanu līdz viena hektāra platībā vienā zemes vienībā;

23.4. cirst kokus kailcirtē;

23.5. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama, lai reģistrētu dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, izņemot īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes biotopos, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā.

24. Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 20 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Kokus pēc iespējas saglabā grupās.

V. Dabas pieminekļi

25. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas uz aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki, kritalas un koku stumbeņi) – un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

26. Aizsargājama koka teritorijā aizliegts:

26.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;

26.2. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana, kā arī ēku pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;

26.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumos;

26.4. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

26.5. mainīt aizsargājamā koka vides apstākļus – ūdens un koka barošanās režīmu;

26.6. iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus.

27. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi,  saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, atbrīvojot no kokiem un krūmiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

28. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt) vai pārstādīt, ja ir saņemts kokkopja (arborista) atbilstošs rakstveida atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, šādos gadījumos:

28.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);

28.2. koka augtspēja ir pilnīgi zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

28.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības, aizsardzības, drošības, nacionālās vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

29. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts šo noteikumu 28. punktā minētajos gadījumos un kārtībā, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

Ministru prezidente E. Siliņa

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa

1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr. 401

Dabas lieguma "Sātiņu dīķi" funkcionālo zonu shēma

1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas noteiktas, par kartogrāfisko pamatu izmantojot aktuālāko ortofotokarti, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un Meža valsts reģistra datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr. 401

Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas pieminekļa apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr. 401

Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)