Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Pacientu tiesību likumā

Izdarīt Pacientu tiesību likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2011, 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 21., 191., 211. nr.; 2017, 259. nr.; 2018, 225. nr.; 2020, 244. nr.; 2022, 63., 120. nr.; 2023, 75., 214., 226. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. panta otrajā daļā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) ārstējošais ārsts — ārstniecības persona, kura konkrētā ārstniecības epizodē atbilstoši savai kompetencei vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, atbild par pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem;";

papildināt daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs — ārstniecības iestāde, ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona, kura tieši vai pastarpināti ir saistīta ar pacienta veselības aprūpes procesu."

2. Papildināt 3. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ārstniecības iestādei ir pienākums sistēmiski un sistemātiski veicināt pacientu tiesību ievērošanu, rūpēties par pacientu tiesību aizsardzību un īstenošanu ikvienā veselības aprūpes situācijā. Stacionārā ārstniecības iestāde un daudzprofila ambulatorā iestāde izstrādā pacientu tiesību īstenošanas plānu un nodrošina tā izpildi."

3. Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

"4. pants. Tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem

(1) Pacientam ir tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību. Par šīs informācijas publiskošanu ārstniecības iestādē ir atbildīgs ārstniecības iestādes vadītājs. Pirms tiek uzsākta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt pacientu par plānotajām pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību.

(2) Pacientam ir tiesības zināt ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju un specialitāti. Ārstējošajiem ārstiem un veselības aprūpes procesā iesaistītajām ārstniecības personām, uzsākot ārstniecību, ir pienākums informēt pacientu par savu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju un specialitāti."

4. Papildināt likumu ar 4.¹ pantu šādā redakcijā:

"4.¹ pants. Tiesības uz informāciju par pacienta veselību

(1) Pacientam ir tiesības laikus saņemt informāciju par savu veselību. To sniedz ārstējošais ārsts vai citas ārstniecībā iesaistītās ārstniecības personas atbilstoši savai kompetencei. Ārstējošais ārsts informācijas sniegšanu pacientam var atlikt tikai gadījumā, kad viņš pamatoti paredz, ka informācijas tūlītēja sniegšana varētu būtiski apdraudēt pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību. Šo informāciju pacientam sniedz, tiklīdz tas ir iespējams.

(2) Pacientam ir tiesības saņemt informāciju no ārstējošā ārsta vai citas ārstniecībā iesaistītās ārstniecības personas atbilstoši tās kompetencei un uzdot jautājumus par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī ir tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, iepriekš neparedzētu ārstniecības iznākumu un tā iemesliem.

(3) Informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, veselības stāvokli, briedumu un pieredzi.

(4) Pacientam ir tiesības ārstniecības laikā, pēc ārstniecības vai kāda tās posma pabeigšanas (piemēram, izrakstoties no ārstniecības iestādes) saņemt informāciju par viņam sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem un ārstniecības pabeigšanas pamatojumu, kā arī veikto diagnostisko izmeklējumu un funkcionēšanas novērtējumu rezultātus (izrakstus, norakstus un kopijas), norādījumus un rekomendācijas attiecībā uz turpmāko ārstniecību un sociālajiem pakalpojumiem un, ja tas nepieciešams pacienta veselības stāvokļa dēļ, saņemt nosūtījumu uz citu ārstniecības iestādi ārstniecības turpināšanai.

(5) Ārstniecības iestādei un ārstējošajam ārstam ir pienākums nekavējoties sniegt pacientam informāciju par iepriekš neparedzētu ārstniecības iznākumu, izskaidrojot iemeslus un turpmāko rīcību. Pacientam tiek sniegta informācija par attiecīgajā situācijā pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

(6) Pacientam ir tiesības atteikties no šajā pantā minētās informācijas saņemšanas, izņemot gadījumu, kad informācijas izpaušana ir nepieciešama citas personas dzīvības aizsardzībai. Savu atteikšanos pacients izsaka mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami to apliecina. Ārstniecības persona dokumentē pacienta izvēli atteikties no informācijas saņemšanas.

(7) Pacientam ir tiesības norādīt informāciju par personu, kuru pacients pilnvaro vai ir pilnvarojis pieņemt ar ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā, kā arī personu, kurai nav tiesību saņemt informāciju par pacientu vai pieņemt ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā."

5. Izteikt 5. panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā. Pacients var piekrist citu personu klātbūtnei ārstniecības laikā vai pieaicināt citas personas, ja tas netraucē ārstniecību un to pieļauj apstākļi, kādos ārstniecība tiek veikta."

6. 7. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "vai vecuma";

izslēgt otrajā daļā vārdus "kā arī pacienta likumiskais pārstāvis, ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās laikā ārstējošajam ārstam bez pacienta dotas informētās piekrišanas ir tiesības veikt iepriekš neplānotu ārstēšanu, ja pacienta veselībai vai dzīvībai ir būtisks kaitējums vai tā iestāšanās risks vai ja neveiktās ārstēšanas dēļ viņa veselībai varētu rasties nesalīdzināmi lielāks kaitējums."

7. 10. panta 5.² daļā:

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) Nacionālais veselības dienests — no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai un veselības informācijas sistēmas uzturēšanai, kā arī valsts organizētā vēža skrīninga nodrošināšanai;";

papildināt 5. punktu ar vārdiem "un sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību radušos papildu izdevumu atlīdzināšanai";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) Slimību profilakses un kontroles centrs — sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistiskās informācijas iegūšanai, apkopošanai, apstrādei un analizēšanai, infekcijas slimību epidemioloģiskajai uzraudzībai, profilakses un pretepidēmijas pasākumu organizēšanai, valsts organizētā vēža skrīninga uzraudzībai un kvalitātes kontrolei, kā arī personas datu apstrādei ar mērķi nodot informāciju statistikas iestādei;".

8. 13. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecuma sasniegšanai) ārstniecība pieļaujama, ja tas ir viņa labākajās interesēs un viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu, izņemot šā likuma 7. panta astotajā un devītajā daļā minētos gadījumus.

(2) Nepilngadīga pacienta (no 14 gadu vecuma) ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana, izņemot šā likuma 7. panta astotajā un devītajā daļā minētos gadījumus. Ārstam ir pienākums izvērtēt nepilngadīgā pacienta briedumu, spēju sniegt ārstniecībai nepieciešamo informāciju un spēju dot informēto piekrišanu. Ja ārsts konstatē nepietiekamu nepilngadīgā pacienta briedumu, informēto piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Nepilngadīgam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā. Nepilngadīgā pacienta viedoklim nozīme tiek piešķirta atbilstoši pacienta briedumam.";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja nepilngadīgs pacients (no 14 gadu vecuma) atsakās dot savu piekrišanu ārstniecībai, bet ārstniecība ir viņa labākajās interesēs vai ārstniecības neveikšana var nodarīt būtisku kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis.

(4) Ārstniecības personas atbilstoši savai kompetencei sniedz nepilngadīgajam pacientam informāciju viņam saprotamā veidā, īpaši ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, vecumu, briedumu un pieredzi. Nepilngadīgam pacientam (no 14 gadu vecuma) ir tiesības atteikties no šādas informācijas saņemšanas, un šo atteikumu ārstniecības persona norāda pacienta medicīniskajā dokumentācijā.";

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ārstniecības iestādei ir pienākums nodrošināt iespēju nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim vai citam pacienta izraudzītam pārstāvim būt pastāvīgi klāt un sniegt atbalstu pacientam ārstniecības laikā, ja attiecīgā pārstāvja klātbūtne netraucē ārstniecību un to pieļauj apstākļi, kādos ārstniecība tiek veikta.

(6) Ārstniecības iestāde nepilngadīgā pacienta ārstniecības laikā nodrošina viņa fizisko un mentālo labklājību, tiesības uz izglītību, jaunradi un brīvā laika aktivitātēm atbilstoši vecumam tiktāl, ciktāl tas ir iespējams. Ārstniecības iestāde nodrošina atbilstošu vidi un veic nepieciešamos pasākumus šo tiesību īstenošanai.

(7) Ārstniecības iestāde nodrošina nepilngadīgā pacienta tiesības paust viedokli par veselības aprūpi, izteikt ierosinājumus un sūdzības. Ja nepilngadīgais pacients savu viedokli, ierosinājumus vai sūdzības ir izteicis mutvārdos, bet vēlas, lai tie tiktu noformēti rakstveidā, ārstniecības iestāde tos noformē rakstveidā."

9. 15. pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja pacients neprot valsts valodu un runā tādā valodā, ko ārstniecības persona nesaprot, pacients nodrošina tulkošanu, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ.";

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Pacientam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir pienākums laikus atteikt iepriekš pieteikto vai viņa apstiprināto vizīti, ja pacients nevar ierasties, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu, vai viņam šis veselības aprūpes pakalpojums nav nepieciešams.";

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pacientam ir pienākums samaksāt par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību vai atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam maksas pakalpojumu cenrādim.

(6) Īstenojot savas tiesības, pacientam un personai, kas pārstāv pacientu, ir pienākums cienīt citu pacientu tiesības un ar cieņu izturēties pret ārstniecības personām un citiem ārstniecības iestādes darbiniekiem."

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Šā likuma 3. panta septītā daļa stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā."

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 13. jūnijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2024. gada 28. jūnijā