Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2012, 186. nr.; 2019, 123. nr.; 2021, 121.B nr.; 2023, 118. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. pantu šādā redakcijā:

"1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizņēmējs — juridiskā vai fiziskā persona, kas noslēgusi kreditēšanas līgumu ar kredītiestādi, uz kuru ir attiecināmas šā likuma prasības par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu;

2) ārpakalpojuma sniedzējs — parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja piesaistīta juridiskā persona, kura parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vārdā veic vienu vai vairākas ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības;

3) ienākumus nenesošs kreditēšanas līgums — kreditēšanas līgums, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 47.a pantu klasificēts kā ienākumus nenesošs riska darījums;

4) kreditors — persona, kura ir tiesiskās attiecībās ar parādnieku un kurai, pamatojoties uz tiesisku darījumu vai tiesību aktu, ir tiesības prasīt maksājuma saistību izpildi;

5) kredītu pārdevējs — kredītiestāde, kas piešķīrusi kredītu fiziskajai vai juridiskajai personai, uz kuru ir attiecināmas šā likuma prasības par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu;

6) kredītu pircējs — juridiskā persona, izņemot kredītiestādi, kura savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros iegādājas prasījuma tiesības, kas izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma;

7) parāda atgūšana — ārpustiesas darbību kopums, ko kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izmanto, aicinot parādnieku labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības;

8) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs — persona, kura savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros atgūst parādu kreditora vārdā vai uzdevumā;

9) parādnieks — fiziskā persona, kura tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā vai kārtībā nav izpildījusi maksājuma saistības, ko uzņēmusies ar tiesisku darījumu vai kas noteiktas tiesību aktos, un kura darbojas ārpus savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvariem;

10) parāds — maksājuma saistības, kas nav izpildītas tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā;

11) piederības dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā atrodas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kredītu pircēja vai tā pārstāvja juridiskā adrese vai tā galvenais uzņēmums;

12) uzņemošā dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir izveidojis filiāli vai veic kredītu apkalpošanas darbības, kā arī dalībvalsts, kurā ir aizņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese, vai tā galvenais uzņēmums."

2. Papildināt 2. pantu ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5) reglamentēt kredītu pārdevēja, kredītu pircēja, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kā arī ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus attiecībā uz ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu."

3. Papildināt 3. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Šā likuma VI, VII un VIII nodaļa piemērojama gadījumos, kad parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs apkalpo ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu."

4. Papildināt likumu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

"3.¹ pants. Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas izņēmumi

Prasības tikt licencētam atbilstoši šā likuma 5. panta pirmajai daļai attiecībā uz ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu nav piemērojamas gadījumos, kad:

1) to veic Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde;

2) to veic alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks, pārvaldītājsabiedrība vai ieguldījumu pārvaldības sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju vai reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem direktīvā 2003/41/EK, direktīvā 2009/65/EK, regulā (EK) Nr. 1060/2009 un regulā (ES) Nr. 1095/2010, vai pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), ja ieguldījumu sabiedrība saskaņā ar minēto direktīvu nav izraudzījusies pārvaldības sabiedrību tā fonda vārdā, kuru tā pārvalda;

3) to veic kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.¹ daļu;

4) kreditēšanas līgumu nav slēgusi Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde, izņemot tad, ja sākotnējo kreditēšanas līgumu ir aizstājis šādas kredītiestādes noslēgts kreditēšanas līgums;

5) Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde iegūst no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietošas kreditora tiesības vai pašu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu."

5. 4. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja" ar vārdiem "parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kredītu pārdevēja, kredītu pircēja vai ārpakalpojuma sniedzēja";

aizstāt trešajā daļā vārdus "parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam" ar vārdiem "parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kredītu pārdevējam, kredītu pircējam vai ārpakalpojuma sniedzējam".

6. 5. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs kreditora vārdā vai uzdevumā atgūt parādu, kā arī kredītu pircēja vārdā vai uzdevumā īstenot ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības, ja ir reģistrējies kā komersants vai profesionālās darbības veicējs un ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai (turpmāk — speciālā atļauja (licence)).";

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka nepieciešamās prasības, lai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs saņemtu speciālo atļauju (licenci), kā arī minētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, izmantošanas un darbības apturēšanas un anulēšanas kārtību.

(5) Par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs maksā valsts nodevu. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

7. Papildināt 6. panta pirmo daļu pēc vārda "Parādniekam" ar vārdiem "vai aizņēmējam (fiziskajai personai — patērētājam)".

8. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"III nodaļa
Parāda atgūšanā, kā arī ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanā īstenojamā saskarsme".

9. 7. pantā:

papildināt pantu pēc vārda "parādnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vai aizņēmējs" (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un kredītu pircējs ir viena un tā pati persona, tad pēc ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzēto kreditora prasījumu tiesību iegūšanas aizņēmējam adresētajā paziņojumā papildus šā likuma 7. panta pirmajā daļā norādītajai informācijai iekļauj arī šā likuma 20. panta pirmajā daļā minēto informāciju."

10. 8. pantā:

papildināt pantu pēc vārda "parādnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vai aizņēmējs" (attiecīgā locījumā);

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Parādniekam vai aizņēmējam ir pienākums sadarboties ar kreditoru, kredītu pircēju un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju."

11. 9. pantā:

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus "Saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs" ar vārdiem "Saskarsmē ar trešajām personām kreditors, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, kredītu pircējs, kredītu pārdevējs un ārpakalpojuma sniedzējs";

aizstāt otrās daļas 2. un 3. punktā vārdus "kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja" ar vārdiem "kreditora, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kredītu pircēja, kredītu pārdevēja vai ārpakalpojuma sniedzēja".

12. 10. pantā:

papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "ar parādnieku" ar vārdiem "vai aizņēmēju ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas gadījumā";

papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārda "parādnieku" ar vārdiem "vai aizņēmēju";

papildināt pirmās daļas 3. punktu pēc vārdiem "bez parādnieka" ar vārdiem "vai aizņēmēja (fiziskās personas — patērētāja)";

izteikt otro daļu šādā redakcijā: 

"(2) Saziņā ar parādnieku vai aizņēmēju kreditoram, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kredītu pircējam, kredītu pārdevējam un ārpakalpojuma sniedzējam ir pienākums ievērot samērīgumu.";

papildināt trešās daļas 3. punktu pēc vārda "parādnieka" ar vārdiem "vai aizņēmēja".

13. 11. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: 

"(1) Ja likumā nav noteikts citādi, ar parādnieku vai aizņēmēju (fizisko personu — patērētāju) sazinās, izmantojot tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta noslēgtajā tiesiskajā darījumā.";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "Ja parādnieks" ar vārdiem "vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs)", pēc vārdiem "pats parādnieks" — ar vārdiem "vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs)" un pēc vārdiem "ar parādnieku" — ar vārdiem "vai aizņēmēju (fizisko personu — patērētāju)";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "Ja parādnieks" ar vārdiem "vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs)" un pēc vārdiem "uz parādnieka" — ar vārdiem "vai aizņēmēja (fiziskās personas — patērētāja)";

izslēgt trešajā daļā vārdus "ar parādnieku".

14. 12. pantā:

papildināt pantu pēc vārda "parādnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs)" (attiecīgā locījumā);

izteikt ceturtās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) parādnieks vai aizņēmējs ir rakstveidā izteicis pamatotus iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir nosūtījis parādniekam vai aizņēmējam motivētu atbildi un izsniedzis parāda esamības un tā apmēru pamatojošu dokumentu kopijas, informējot parādnieku vai aizņēmēju, ka ziņas par parādu tiks iekļautas parādvēstures datubāzē ar norādi, ka ir saņemti parādnieka vai aizņēmēja rakstveida iebildumi pret parāda esamību vai tā apmēru un lietā pastāv strīds par parāda pamatotību."

15. 13. pantā:

papildināt pantu pēc vārda "parādnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vai aizņēmējs (fiziskā persona — patērētājs)" (attiecīgā locījumā);

izteikt otrās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

"6) parāda atgūšanas statuss (notiek vai nenotiek parāda atgūšana; datums, kurā parāda atgūšana izbeigta; ir strīds vai nav strīda par parāda esamību vai tā apmēru);";

aizstāt ceturtajā un piektajā daļā vārdu "aizsardzības" ar vārdu "apstrādes".

16. 14. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"Fizisku personu reģistrā saņemamā informācija par parādnieku un aizņēmēju";

aizstāt pantā vārdu "Iedzīvotāju" ar vārdiem "Fizisku personu" un vārdu "parādnieka" — ar vārdiem "parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas — patērētāja)".

17. Papildināt likumu ar VI, VII un VIII nodaļu šādā redakcijā:

"VI nodaļa
Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošana un uzraudzība

Par ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbību uzskatāma:

1) maksājuma atgūšana;

2) vienošanās ar aizņēmēju saistībā ar kreditēšanas līguma noteikumiem, ievērojot kredītu pircēja norādījumus;

3) no kreditēšanas līguma izrietošas sūdzības izskatīšana par līgumā paredzētajām kreditora saistībām vai par pašu līgumu.

(1) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ar kredītu pircēju noslēdz rakstveida līgumu, kurā norāda:

1) detalizētu veicamo darbību aprakstu;

2) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atlīdzības apmēru vai tā aprēķināšanas kārtību, ja atlīdzības apmērs nav fiksēta summa;

3) apjomu, kādā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs drīkst pārstāvēt kredītu pircēju attiecībās ar aizņēmēju;

4) pienākumu pusēm ievērot patērētāju tiesību aizsardzību un datu aizsardzību regulējošos tiesību aktus;

5) saskarsmes prasības ar aizņēmēju, realizējot no līguma izrietošās darbības;

6) pienākumu informēt kredītu pircēju par jebkuras tā īstenotās ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības nodošanu ārpakalpojumā.

(2) Piecus gadus, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc šā panta pirmajā daļā minētā līguma darbības beigām parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saglabāt un pēc pieprasījuma iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram: 

1) saraksti ar aizņēmēju un kredītu pircēju;

2) no kredītu pircēja saņemtos norādījumus saistībā ar ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētajām kredītu pārdevēja tiesībām vai pašu kreditēšanas līgumu;

3) starp parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un kredītu pircēju noslēgto sadarbības līgumu.

(1) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par šajā likumā noteikto pienākumu izpildi arī tad, ja tas izmanto ārpakalpojuma sniedzēju viena vai vairāku ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanai.

(2) Nododot ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu ārpakalpojuma sniedzējam, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un ārpakalpojuma sniedzējs noslēdz rakstveida līgumu, kas paredz pienākumu ievērot parāda atgūšanas pakalpojumam piemērojamās tiesību normas. Šā līguma noteikumi neietekmē parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja attiecības ar kredītu pircēju un pienākumus pret aizņēmēju.

(3) Ārpakalpojuma sniedzējs drīkst veikt tikai tam nodotās ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības.

(4) Atsevišķu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojuma sniedzējam neskar parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākumu ievērot speciālās atļaujas (licences) saņemšanai noteiktās prasības.

(5) Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojuma sniedzējam neietekmē Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības veikt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja uzraudzību.

(6) Ārpakalpojuma sniedzējs nodrošina parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam pieeju informācijai par visām nodotajām ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbībām.

(7) Pēc ārpakalpojuma līguma darbības beigām parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par ārpakalpojuma sniedzējam nodoto ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbību izpildi.

(8) Pirms ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošanas ārpakalpojuma sniedzējam parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru un, ja attiecināms, arī uzņemošās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādi. 

(9) Piecus gadus, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc šā panta pirmajā daļā minētā līguma darbības beigām parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saglabāt ierakstus par ārpakalpojuma sniedzējam dotajiem norādījumiem, kā arī pašu sadarbības līgumu un pēc pieprasījuma iesniegt to Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

(10) Ar līdzekļiem, kas saņemti no aizņēmēja, ārpakalpojuma līguma ietvaros rīkojas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs.

(1) Pirms parāda atgūšanas darbību uzsākšanas un ikreiz, kad to pieprasa aizņēmējs, kredītu pircējs, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, ārpakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3.¹ panta 1. un 3. punktā noteiktais subjekts pēc ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma prasījuma tiesību iegūšanas, aizņēmējam tiek nosūtīts rakstveida paziņojums, kurā norāda:

1) informāciju par nodošanu un tās datumu;

2) kredītu pircēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju saziņai;

3) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vai šā likuma 3.¹ panta 1. vai 3. punktā noteiktā subjekta nosaukumu, juridisko adresi un kontaktinformāciju saziņai;

4) ārpakalpojuma sniedzēja, ja tāds ir izvēlēts, nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju saziņai;

5) prasību ievērot patērētāju tiesību aizsardzību regulējošos normatīvos aktus;

6) nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju uzraudzības iestādei, kurā var iesniegt sūdzību.

(2) Katrā nākamajā paziņojumā iekļaujama šā panta pirmās daļas 2. punktā norādītā informācija, bet, ja paziņojums nosūtīts saistībā ar jauna parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja iecelšanu, tajā iekļaujama arī šā panta pirmās daļas 3. punktā norādītā informācija.

VII nodaļa
No ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšana pārrobežā

Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kas Latvijas Republikā saņēmis šā likuma 5. panta otrajā daļā minēto speciālo atļauju (licenci), ir tiesības bez ierobežojuma sniegt no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša parāda atgūšanas pakalpojumu Eiropas Savienībā.

(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu ar uzņemošās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādi par uzraudzības pasākumiem, kas veikti attiecībā uz parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju.

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs izvērtēt nepieciešamību un vērsties uzņemošās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādē, lūdzot veikt uzraudzības pasākumus parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja izveidotā filiālē vai pie iecelta ārpakalpojuma sniedzēja.

(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs veikt uzraudzības pasākumus citas Eiropas Savienības dalībvalsts parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja filiālē Latvijā vai pie iecelta ārpakalpojuma sniedzēja, informējot piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādi par pārbaudes rezultātiem.

(4) Ja kredīts piešķirts Latvijas Republikā, bet to apkalpo citas Eiropas Savienības dalībvalsts parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un Patērētāju tiesību aizsardzības centra rīcībā ir pierādījumi par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pieļautiem pārkāpumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādi, vienlaikus nododot pierādījumus par konstatētajiem pārkāpumiem.

(5) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs divu mēnešu laikā informē uzņemošās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādi, kas sniegusi pierādījumus par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pieļautajiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem, par plānotajiem un uzsāktajiem uzraudzības pasākumiem.

VIII nodaļa
Kredītu pircējs

(1) Kredītu pārdevējs sniedz kredītu pircējam informāciju par ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētajām kredītu pārdevēja tiesībām vai par pašu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu un par nodrošinājumu, ja tāds ir, lai kredītu pircējs pirms līguma noslēgšanas varētu novērtēt ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma vērtību un iespēju šo vērtību atgūt, garantējot no kredītu pārdevēja saņemtās informācijas aizsardzību un konfidencialitāti.

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieprasīt kredītu pārdevējam sniegt šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju, kā arī jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkciju veikšanai saskaņā ar šo likumu.

(1) Kredītu pircējam ir pienākums ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanai pilnvarot parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai šā likuma 3.¹ panta 1. vai 3. punktā noteikto subjektu, ja ienākumus nenesošs kreditēšanas līgums ir noslēgts ar patērētāju.

(2) Kredītu pircēja pārstāvim ir pienākums kredīta apkalpošanas darbību veikšanai iecelt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai šā likuma 3.¹ panta 1. vai 3. punktā noteikto subjektu, ja ienākumus nenesošs kreditēšanas līgums ir noslēgts ar fiziskajām personām, tai skaitā patērētājiem un juridiskajām personām.

(3) Kredītu pircēja darbību regulē šis likums, kā arī nacionālie un Eiropas Savienības tiesību akti patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

(4) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3.¹ panta 1. vai 3. punktā noteiktais subjekts kredītu pircēja vārdā izpilda šā panta trešajā daļā un 25. un 27. pantā minētos pienākumus. Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3. panta astotās daļas 1. vai 3. punktā noteiktais subjekts nav pilnvarots, šos pienākumus pilda kredītu pircējs vai tā pārstāvis.

(1) Kredītu pircējs vai tā pārstāvis ne vēlāk kā ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību uzsākšanas dienā paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram tā iecelto parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai šā likuma 3.¹ panta 1. vai 3. punktā noteikto subjektu nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņotais parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3.¹ panta 1. vai 3. punktā noteiktais subjekts tiek mainīts, kredītu pircējs vai pārstāvis izmaiņu dienā par to paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nekavējoties nosūta uzņemošās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādei un Eiropas Savienības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādei, kurā kredīts piešķirts, šā panta pirmās un otrās daļas kārtībā saņemto informāciju.

(1) Pēc ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma nodošanas kredītu pircējs ieceļ pārstāvi, kas ir reģistrēts vai tā galvenais uzņēmums atrodas kādā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(2) Šā likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktās iestādes ir tiesīgas pieprasīt kredītu pircēja pārstāvim nodrošināt darbības atbilstību šā likuma prasībām.

(1) Kredītu pircējs vai tā izraudzītais pārstāvis, kurš ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētās kredītu pārdevēja tiesības vai pašu kreditēšanas līgumu nodod citam kredītu pircējam, divas reizes gadā informē uzraudzības un kontroles iestādes par jaunā kredītu pircēja vai tā izraudzītā pārstāvja juridiskās personas identifikatoru (LEI) vai gadījumā, kad šāda identifikatora nav, par:

1) jaunā kredītu pircēja vai tā ieceltā pārstāvja, vai to vadības vai pārvaldes struktūras locekļu un to personu identitāti, kurām ir būtiska līdzdalība jaunajā kredītu pircējā vai tā pārstāvī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkta izpratnē; 

2) jaunā kredītu pircēja vai tā pārstāvja reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(2) Kredītu pircējs vai tā pārstāvis informē uzraudzības un kontroles iestādes par:

1) ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu skaitu un neatmaksāto atlikumu;

2) ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma nodrošinājumu.

(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ja nepieciešams, var pieprasīt kredītu pircējam vai ieceltajam pārstāvim šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.

(4) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šā panta kārtībā saņemto informāciju ne vēlāk kā viena mēneša laikā nosūta uzņemošās dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādēm un jaunā kredītu pircēja piederības dalībvalsts uzraudzības un kontroles iestādēm."

18. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra direktīvas (ES) 2021/2167 par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES."

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 13. jūnijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2024. gada 28. jūnijā