1.2. 2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Pašvaldību likums, attiecīgi spēku zaudēja likums "Par pašvaldībām". Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piektajai daļai, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats, tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa, līdz ar to, ievērojot Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punktu, izstrādāti jauni saistošie noteikumi "Par Jūrmalas valstspilsētas pludmales un peldvietu izmantošanu Rīgas līča piekrastē".

1.3. Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15. panta otrajai daļai vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā. Rīgas līča piekrastes teritorija ir jutīga dabas teritorija, to ietekmē gan antropogēnā slodze, gan dažādi dabiskie faktori. Pludmales un peldvietu piegulošā teritorijā, atsevišķās peldvietu robežās, atrodas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, tostarp Latvijas un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājami biotopi. Jūrmalas valstspilsētas Rīgas līča pludmale ir viena no apmeklētākajām pludmalēm, 24,206 km garumā ir izvietotas 11 oficiālas peldvietas, attiecīga slodze, īpaši peldsezonas laikā, atstāj būtisku ietekmi uz dabas vērtībām, vidi, kā arī pludmales apmeklētāju interesēm, to priekšstatiem. Lai peldvietu apsaimniekotājs nodrošinātu atbilstošu, ilgtspējīgu peldvietu uzturēšanu, drošības un higiēnas prasību ievērošanu pludmalē un peldvietās, tostarp nodrošinātu augstāk stāvošu normatīvo aktu prasību izpildi, tāpat mazinātu iespējamos riskus, saglabātu dabas vērtības piekrastē, sasniegtu saistošajos noteikumos noteikto mērķi, ir nepieciešams noteikt vienotas prasības pludmales un peldvietu izmantošanai, kas attiecināmas uz jebkuru pludmales apmeklētāju, saimnieciskās darbības veicēju u.c., izdodot saistošos noteikumus, tostarp paredzot administratīvo atbildību par to neievērošanu.

Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumu Nr. 692 "Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība" 11. punkts noteic, ka peldvietu apsaimniekotājam deleģētas tiesības izveidot funkcionālos sektorus. Saskaņā ar saistošo noteikumu 1. pielikumu Rīgas līča pludmale (24,206 km), tiek sadalīta vairākos funkcionālos sektoros, tiek noteikts zonējums (piemēram – aktīvās atpūtas, mierīgās atpūtas zonas u.c.), lai nodrošinātu pludmales apmeklējumu dažādām sabiedrības grupām, t.i. tiktu ievērotas dažādas pludmales lietotāju intereses un maksimāli tās sabalansētu, mazinot iespējamos riskus, piemēram – mazinātu dažādu sabiedrības grupu interešu konfliktus, vienlaicīgi, nodrošinot videi draudzīgu, racionālu pludmales apsaimniekošanu, piekrastes ainavas, dabas un atpūtai nepieciešamo resursu aizsardzību un saglabāšanu. Dabā attiecīgās zonas tiek norādītas ar informatīvām norādēm. Saistošo noteikumu 1. pielikumā ir norādītas katras oficiālās peldvietas robežas. Organizējot pludmales apsaimniekošanas un labiekārtošanas darbus, oficiālajām peldvietām ir prioritārs statuss, piemēram, organizējot jūras aļģu savākšanas un izvešanas darbus, plānojot labiekārtojumu, infrastruktūru u.c. Līdz šim noteiktais pludmales funkcionālais zonējums un oficiālo peldvietu robežas Rīgas līča piekrastē, Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, paliek nemainīgs.

Pludmales apsaimniekotājs ir pilnībā atbildīgs par higiēnas, kvalitātes un drošības prasību nodrošināšanu peldvietās atbilstoši augstāk stāvošiem normatīviem aktiem, attiecīgi saistošo noteikumu II. nodaļa nosaka pludmales izmantošanas kārtību, tostarp piekļuves iespējas pludmalē. Pašvaldība ir izvērtējusi konkrētas vietas pa kurām pludmalei var piekļūt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ņemot vērā, ka Aizsargjoslu likums paredz vairākus gadījumus, kad transportlīdzekļu kustība piekrastes joslā un pludmalē ārpus autoceļiem ir pieļaujama. Tāpat izvērtējot drošības apsvērumus, saistošo noteikumu II nodaļa noteic konkrētas vietas, kur pieļaujama ūdens transporta izmantošana, tostarp to pievešanas un aizvešanas kārtība. Ūdens sporta veidiem (veikbords, vindsērfings u.c.) Jūrmalas pludmalē ir paredzētas atsevišķas zonas, kas neatrodas peldvietas robežās, drošības apsvērumu dēļ. Saistošo noteikumu 4.3. apakšpunkts paredz izņēmumu, kas pieļauj pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem visā piekrastes tauvas joslā ziemas sezonā, rūpnieciskās zvejas vajadzībām. Efektīvākai rūpnieciskās zvejas organizēšanai, no 1. decembra līdz 31. martam (salaku nozvejas periods), atļauta mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, īslaicīga apstāšanās un īslaicīga stāvēšana piekrastes tauvas joslā rūpnieciskās zvejas vajadzībām.

1.4. Vienlaicīgi ar ilgtspējīgiem piekrastes teritorijas izmantošanas principiem, pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem pludmalē nosaka vairākus aizliegumus, par to neievērošanu tiek paredzēta administratīvā atbildība. Pašvaldību likuma 45. panta pirmā un otrā daļa noteic, kādos gadījumos pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, piemērojot administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi. Izvērtējot radušās situācijas pludmalē, pašvaldība ir secinājusi, ka noteiktie aizliegumi ir racionāli un būs efektīvi saistošajos noteikumos noteiktā mērķa sasniegšanai.

Kurt ugunskurus un celt teltis saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir aizliegts krasta kāpu aizsargjoslā, taču pašvaldības ieskatā, šādu darbību veikšana ir pieļaujama šim nolūkam speciāli ierīkotās vietās arī pludmales zonā, saskaņojot konkrētas vietas ar pašvaldību, piemēram – publisku pasākumu laikā, tā mazinot vairākus riskus, tostarp drošības, ņemot vērā apbūves tuvumu, pludmales apmeklējuma intensitāti, apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu un citus faktorus. Ņemot vērā iepriekš minēto, pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka aizliegumu kurt ugunskurus un celt teltis pludmalē Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās. Aizliegums nav attiecināms uz nelielām, atvērta tipa teltīm, kas tiek izmantotas dienas laikā saules aizsardzībai.

Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 2. panta otrās daļas 3. punkts paredz smēķēšanas ierobežojumus publiskās un citās šajā likumā noteiktajās vietās. Savukārt no 4. punkta izriet, ka likums paredz kārtību, kādā tiek kontrolēta tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu aprite un smēķēšanas ierobežojumi publiskās un citās šajā likumā noteiktajās vietās. Minētā likuma 10. pants noteic smēķēšanas ierobežojumus. Saskaņā ar 10. panta otrās daļas 14. punktu – smēķēt aizliegts parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierīkotas smēķēšanai. Savukārt no 16. punkta izriet, ka smēķēt aizliegts jebkurā citā šajā pantā neminētā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja šī persona pret to iebilst. Atbilstoši likumam, secināms, ka aizliegums attiecināms tikai uz 11 oficiālajām peldvietām, kas izvietotas Rīgas līča piekrastes 24,206 km garumā (t.i. aptuveni nepilnu 7 km garumā), pārējā pludmalē – aizliegums būtu attiecināms kā uz citu publisku vietu, ja smēķēšana ir personas klātbūtnē un persona pret to iebilst, taču, pašvaldības ieskatā, ņemot vērā pludmales apmeklējuma noslodzi, apmeklētāju plūsmu un intensitāti, aizliegums ir nosakāms un attiecināms uz visu Jūrmalas Rīgas līča pludmales zonu (24,206 km garumā, ne tikai peldvietu robežās), jo neskatoties uz to, ka ir noteiktas oficiālo peldvietu robežas, Rīgas līča pludmale, ņemot vērā dzīvojamo apkaimju tuvumu, kā arī pludmales apmeklētāju plūsmu, tiek izmantota rekreācijai, tostarp kā peldvieta, visā tās garumā ar blīvu apmeklējuma slodzi. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai izslēgtu konfliktsituācijas, dažādu sabiedrības viedokļu sadursmes, kā arī radītu pludmalē drošu un veselu, tostarp sanitāri tīru vidi, saistošie noteikumi noteic aizliegumu smēķēt visā pludmalē, ne tikai peldvietu robežās. Aizliegums attiecināms uz visiem tabakas izstrādājumiem un jebkurām smēķēšanas ierīcēm, tai skaitā elektroniskām smēķēšanas ierīcēm.

1.5. Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt publisko ūdeņu, tai skaitā jūras piekrastes joslas ilgtspējīgu apsaimniekošanu, pārvaldīšanu un saglabāšanu, ievērot normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības, saimnieciskās darbības un citas prasības. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. jūlija rīkojumu Nr. 373 "Par Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā esošās Lielupes daļas, Varkaļu kanāla un jūras piekrastes joslas nodošanu Jūrmalas pašvaldības valdījumā" Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Jūrmalas pašvaldības valdījumā nodevusi Rīgas līča piekrastes joslu, Lielupes daļu un Varkaļu kanālu. Atbilstoši pašvaldības autonomām funkcijām saskaņā ar Pašvaldību likumu, pašvaldība savā administratīvajā teritorijā organizē labiekārtošanu un sanitāro tīrību, publiski pieejamo teritoriju apsaimniekošanu valdījumā nodotajās teritorijās, tostarp jūras piekrastes joslā minētā funkcija tiek pildīta izsoles kārtībā, slēdzot pludmales nogabalu nomas līgumus ar privātpersonām, kas paredz videi draudzīgu un racionālu pludmales apsaimniekošanu, piekrastes ainavas, dabas un atpūtai nepieciešamo resursu aizsardzību un saglabāšanu, pludmales iekārtojuma kvalitāti ar mērķi nodrošināt rekreācijai atbilstošu vidi, sabalansējot tūrisma attīstību ar vides aizsardzības principiem.

Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojums, kurš apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 42 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu", kurā veikti grozījumi ar Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī Jūrmalas pilsētas domes 2009. gada 1. oktobra saistošie noteikumi Nr. 63 "Par detālplānojuma pludmales labiekārtošanai un kāpu zonas nostiprināšanai Jūrmalas pilsētā projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" un Jūrmalas pilsētas domes 2015. gada 11. jūnija saistošie noteikumi Nr. 26 "Par lokālplānojuma teritorijai Jūrmalā starp Ērgļu ielu, Madonas ielu, dzelzceļu un pludmali teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, un grafiskās daļas apstiprināšanu" paredz, ka pludmales zonās atļauts izvietot pludmales infrastruktūru, vieglu konstrukciju īslaicīgas izmantošanas būves tirdzniecības objektiem, ēdināšanas objektiem, pludmales inventāra nomai un citiem atpūtnieku apkalpes objektiem, kas ir uzskatāmi par sezonas objektiem. Tā kā būvnormatīvi un Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojums neregulē sezonas būvju vai objektu izvietošanas kārtību, lai nodrošinātu harmonisku publiskās ārtelpas attīstību, Jūrmalas domei ar saistošajiem noteikumiem ir jānosaka vides kvalitātes prasības un izvietošanas kritēriji, kā arī jāīsteno kontrole un uzraudzība pār sezonas objektiem publiskajā ārtelpā (tai skaitā peldvietās un pludmalē).

1.6. Jūrmalas valstspilsētas administrācijā saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums ar iebildumiem – precizēt Jūrmalas domes 2024. gada 24. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 11 "Par Jūrmalas valstspilsētas pludmales un peldvietu izmantošanu Rīgas līča piekrastē", tostarp precizēt saistošo noteikumu izdošanas tiesisko pamatojumu, svītrojot norādi uz Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 1., 3. un 7. punktu, kā arī svītrot saistošo noteikumu 2. punktu, kurā noteikts saistošo noteikumu mērķis, tāpat svītrot 6. punktu par ūdens transportlīdzekļu un peldlīdzekļu izmantošanu; svītrot 9. un 10. punktu, kas nosaka prasības publisku pasākumu organizēšanai; svītrot 11. un 12. punktu, kas noteic apsaimniekošanas prasības pludmalē; svītrot 13.7. apakšpunktu par smēķēšanas ierobežojumiem pludmalē un III nodaļu par sezonas objektu izmantošanas kārtību pludmalē, kā arī lūdz pārskatīt 13.4. un 13.5. apakšpunktu, kas noteic aizliegumu ierīkot nakšņošanas vietas un ugunskura vietas pludmalē.

2.1.1. saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu paredz budžeta ieņēmumus par šo Noteikumu prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām. Ņemot vērā budžeta izdevumus piekrastes teritorijas apsaimniekošanā un uzturēšanā, paredzama budžeta izdevumu daļas palielināšana, līdzsvarojot finansējumu citās pozīcijās;

2.1.2. nav nepieciešami resursi sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, esošo institūciju kompetences paplašināšanai, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi.

2.2. saistošo noteikumu izpilde tiek nodrošināta piešķirtā budžeta ietvaros.

3.2. ietekme uz vidi – sagaidāma pozitīva ietekme uz vidi. Saistošajos noteikumos ietvertie ierobežojumi un noteiktā pludmales izmantošana ir vērsta uz vides saglabāšanu, tostarp bioloģiskās daudzveidības un raksturīgās ainavas saglabāšanu, peldvietu ūdens kvalitātes, tīras un veselas vides nodrošināšanu;

3.3. ietekme uz iedzīvotāju veselību – sagaidāma pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselību, ņemot vērā saistošo noteikumu mērķi un noteiktos ierobežojumus. Tāpat sakārtota un atbilstoši uzturēta vide, kas vērsta uz vides saglabāšanu, var uzlabot iedzīvotāju fizisko un garīgo veselību;

3.4. ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – ar saistošajiem noteikumiem tiks veicinātas uzņēmējdarbības aktivitātes, jaunu uzņēmumu veidošanās un esošo uzņēmumu attīstība un izaugsme, kā arī paaugstināta to konkurētspēja piekrastes teritorijā. Pašvaldībā tiek organizētas pludmales nogabala nomas izsoles, šajos saistošajos noteikumos ir noteikta kārtība sezonas objektu saskaņošanai, izvietošanai un izmantošanai pludmalē, tiek atbalstīta uzņēmējdarbības attīstība piekrastes teritorijā. Jebkuram saimnieciskās darbības veicējam, uzņēmējam ir saistoši šie saistošie noteikumi, tostarp, plānojot sezonas būvju izvietošanu un iznomātā pludmales nogabala apsaimniekošanu un uzturēšanu, kas vērsta uz ilgtspējīgiem apsaimniekošanas principiem.

4.2. sezonas objekta izvietošanai pludmalē jāizstrādā un jāsaskaņo projekts Jūrmalas valstspilsētas administrācijā. Sezonas objekta izvietošana tiek saskaņota uz vienu sezonu;

4.3. galvenie procedūras posmi un privātpersonām veicamās darbības, ko paredz saistošo noteikumu projekts – informācija regulāri tiek aktualizēta pašvaldības tīmekļvietnē www.jurmala.lv;

4.4. procesu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši kompetencei veic Jūrmalas pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Jūrmalas pašvaldības policijas amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Jūrmalas Administratīvā komisija.

6.2. nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija.

8.2. Iedzīvotāja viedoklis izskatīts un pieņemts zināšanai:

Ar saistošajiem noteikumiem šādu nakšņošanas vietu ierīkošana pludmalē netiek paredzēta, izvērsts skaidrojums noteiktajam aizliegumam ir norādīts saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā.

Ar saistošo noteikumu 6.7. apakšpunktu tiek noteikts aizliegums pludmalē smēķēt.

8.3. SIA "MADU" priekšlikums – rast iespēju turpmāk saistošajos noteikumos paredzēt zvejniekiem ziemas sezonā pārvietot un novietot stāvēšanai savu transportlīdzekli tauvas joslā zvejas darbu laikā, jo zvejniekam piekļuve jūrā, dēļ ledus un vēja radītiem viļņiem, nav iespējama tikai nobrauktuvju vietās. Transportlīdzeklis nepieciešams, lai izvilktu laivu no ledus, ātri ieceltu tajā lomu, pasargājot lomu no putniem un citiem ziņkārīgajiem, kā arī transportlīdzeklis kalpo kā uzgaidīšanas vieta, kurā tiek uzmanīti roņu uzbrukumi tīkliem, tāpat zvejas laikā tiek uzraudzīts, lai ledus ar straumi neievelk tīklus jūrā, ar iespēju ātri reaģēt un novērst draudus vai zaudējumus.

Priekšlikums ņemts vērā un papildināts saistošo noteikumu 4.3. apakšpunkts un paskaidrojuma raksta 1.3. apakšpunkts, nosakot izņēmumu, kas pieļauj ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties (tai skaitā atļauta īslaicīga apstāšanās un stāvēšana) piekrastes tauvas joslā ziemas sezonā, no 1. decembra līdz 31. martam, rūpnieciskās zvejas vajadzībām, ja saņemta rakstiska Jūrmalas valstspilsētas administrācijas atļauja.