Pie Valsts prezidenta Rīgas pilī

Latvijas un Uzbekistānas Republikas prezidentu pirmā saruna notika Rīgas pils Ģerboņu zālē (otrajā attēlu rindā pa labi).

Uzsākot dialogu, abas augstās personas apmainījās ar informāciju par Latvijas un Uzbekistānas panākumiem valstiskuma nostiprināšanā, iepazīstinot viens otru ar saviem uzskatiem par to, kā šobrīd veidojas reģionālās attiecības Eiropā un Āzijā, atsevišķi pievēršoties tematam par procesiem NVS. Lielu sarunas daļu abi prezidenti veltīja politisko procesu analīzei, dalījās domās par mūsu valstu attīstības iespējām, integrācijas perspektīvām Eiropā. G.Ulmanis no savas puses uzsvēra Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ciešo sadarbību, par mūsu prioritāti nosaucot drošību, ko saista ar integrēšanos dažādās starptautiskajās politiskajās un drošības struktūrās, arī NATO. Kā otru svarīgāko prioritātiviņš minēja neatkarīgas stabilas ekonomikas attīstību, ko varētu sekmēt attiecību sakārtošana ar visām kaimiņvalstīm, arī ar tuvām un tālām zemēm.

Runājot par drošību, Uzbekistānas prezidents pauda atbalstu mūsu centieniem un izpratni vēlmi iestāties NATO.

Islams Karimovs uzsvēra savas valsts vizītes nozīmīgumu un abpusējo attiecību attīstības aktualitātes. — Vienmēr, kad braucu, cenšos, lai vizīte atstātu kādas konkrētas pēdas. Ne tikai politikā, bet arī ekonomikā, veidojot paliekošus kontaktus. Tas bieži ir labāk par deklarāciju parakstīšanu.

Viņš tēlaini salīdzināja abu valstu saimniecisko un kultūras potenciālu ar iespējām, kādas šajā sadarbībā paveras Uzbekistānai un Latvijai. — Uzbekistāna ir ieinteresēta saņemt produkciju, ko ražo Latvijas VEF, RAF, Vagonu rūpnīca, viņus interesē Latvijas kokapstrāde, arī mūsu tranzīta un komunikāciju sistēma, īpaši ostas, izeja uz jūru. Uzbekistānā Latvijas produkcija ir iecienīta, tā ir lētāka nekā Rietumu prece, — teica I.Karimovs. Savukārt Uzbekistāna Latvijai noteikti būtu izdevīga ar saviem krāsainajiem un retajiem metāliem, kā arī stratēģiskajām izejvielām, kuru skaitā minamas nafta, gāze, arī kokvilna.

Uzbekistāna gan redz vairākas problēmas. Piemēram, lata augstais kurss, kas liedz mūsu precēm konkurēt Uzbekistānas tirgū. Cita starpā, parādot teicamas zināšanas Latvijas finansu un banku situācijā, I.Karimovs skaidroja, ka viņi nesteidzas ar savas valūtas konvertējamību. Šādas monetārās politikas rezultāts esot tas, ka valsts nevienam ne kapeiku nav parādā.

Otrkārt, abpusējo attiecību veicināšanai esot nepieciešami divi līgumi, kas jāliek sekmīgas ekonomiskās sadarbības pamatā un nekavējoties jāsagatavo. Tie skar investīciju aizsardzību un izvairīšanos no divkāršās aplikšanas ar nodokļiem. Šai sakarā Uzbekistānas prezidents informēja par to, cik plašas privilēģijas viņa zeme piešķir ārvalstu investoriem un tirdzniecības partneriem, un ka tieši tādēļ pēdējā laikā tiek saņemts daudz sadarbības piedāvājumu.

Latvijas prezidents dalījās pārdomās par valsts saimniecisko struktūru un mūsu privātuzņēmēju iespējamām interesēm Vidusāzijā. Viņš piekrita I.Karimova teiktajam, piebilstot vēl par plašām iespējām, ko paver abu valstu sadarbība tūrismā. Prezidenti pārrunāja arī sociālās problēmas, kas skar mūsu tautas šajā attīstības periodā. Augstais viesis īpaši uzsvēra ekoloģiskos procesus, kas radījuši nelabvēlīgas ģenētiskās izmaiņas.

Bet vēlāk Rīgas pils Zelta zālē prezidentu fotogrāfu klātbūtnē notika valsts dāvanu pasniegšana. Uzbekistānas puse uzdāvināja Guntim Ulmanim zeltā šūtu halātu, tautisku cepurīti, rokām darinātu paklāju ar Latvijas prezidenta attēlu, servīzi ar prezidenta un viņa kundzes attēlu, kā arī zeltā kaltu piemiņas medaļu.

Latvijas prezidents dāvāja Islamam Karimovam Izabellas Krolles svečturi un vāzi, bet kundzei nosūtīja Latvijas linu galdautu un dzintaru.

Pēc abu valstu prezidentu sarunām tika parakstīti vairāki dokumenti (otrajā attēlu rindā pa kreisi), kas vērsti uz Latvijas un Uzbekistānas Republikas sadarbības veicināšanu dažādās jomās:

— Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas Līgums par draudzību un sadarbību, kas iezīmē to tiesisko normu un ētisko vērtību kopumu, uz kura pamata turpmāk tiks veidotas Latvijas un Uzbekistānas divpusējās attiecības, parakstīja abi prezidenti. Vēl pieci līgumi tika parakstīti ārlietu ministru līmenī. Tie ir sekojoši:

— Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības Nolīgums par sadarbības principiem transporta jomā, kas iecerēts pasažieru un kravas satiksmes atvieglošanai starp abām valstīm;

— Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības Līgums par gaisa satiksmi, kas paredz regulāras gaisa satiksmes nodibināšanu starp abām valstīm;

— Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības Nolīgums par sadarbību tūrisma jomā;

— Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības Vienošanās par zinātniski tehnisko sadarbību, kas paredz abu valstu pētnieciskā darba koordināciju, izveidojot jaukto Latvijas–Uzbekistānas zinātniski tehnisko komisiju;

— Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Uzbekistānas Republikas Ārlietu ministrijas Protokols par konsultācijām, kas noslēgts, lai veicinātu abu valstu diplomātisko sadarbību.

Dienas vidū augstais viesis, rīdzinieku sirsnīgi sveikts, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa pavadībā nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa (apakšējos attēlos).

Pievakarē Jūrmalā, Uzbekistānas Republikas prezidenta rezidencē, notika Islama Karimova sarunas ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu Māri Gaili.

Bet vakarā Rīgas pils Valsts svētku zālē Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis par godu augstajam viesim sarīkoja svinīgas vakariņas. Vakariņu laikā prezidenti uzsauca tostus.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis —

par godu Uzbekijas Prezidentam Islamam Karimovam

Godātais Prezidenta kungs!

Augstie viesi!

Dāmas un kungi!

Pirms sešām stundām sagaidījuši Jūsu delegāciju no Uzbekijas, mēs šobrīd jūtamies jau kā seni paziņas un, atļaušos teikt, kā sirsnīgi draugi.

Manai kundzei un man ir tas gods sveikt Jūs mūsu galvaspilsētā Rīgā!

Mums ir patiess prieks uzņemt Jūs šajās mūsu valstīm nozīmīgajās dienās, kad tiek stiprināti Uzbekijas un Latvijas savstarpējo attiecību pamati. Mēs ceram, ka Uzbekijas prezidenta vizīte būs liels ieguldījums mūsu valstu sadarbības un draudzības veicināšanā.

Godātais Prezidenta kungs!

Lai arī par Latviju un latviešiem mēdz teikt, ka mūsu dabai un cilvēkiem piemīt ziemeļniecisks vēsums, tomēr atļaujos cerēt, ka Jūs šeit, Rīgā, esat jutuši to cieņu un mīlestību, ko bauda sen gaidīti un tālu ceļu mērojuši labi draugi.

Uzbeku un latviešu tautas ir veidojušās atšķirīgā kultūrreliģiskā gaisotnē. Un tomēr latvieši pazīst jūsu folkloru un Hodžas Nasredina smalko humoru, ar īpašu cieņu izturas pret jūsu savdabīgo kultūru un seno arhitektūru. Uzbekiju, tās leģendām apvīto vēsturi mēs uztveram caur Buhāru un Samarkandu. Sešdesmitajos gados latvieši ne tikai juta līdzi katastrofas piemeklētajiem Taškentas iedzīvotājiem, bet arī palīdzēja atjaunot jūsu krāšņo galvaspilsētu.

Latvijā ir pietiekoši daudz cilvēku, kas pazīst uzbeku mākslu un literatūru. Latviski mēs varam lasīt Ališeru Navoi, Aibeku, Faizi, Kadiru, Zulfiju. Uzbeku valodā ir tulkoti pazīstamākie Ojāra Vācieša, Imanta Ziedoņa, Anatola Imermaņa darbi.

Šī vizīte un arī mūsu valstu attiecību vēsture nav ilga. Faktiski pirms četriem gadiem — līdz ar neatkarības iegūšanu — ir mērķtiecīgāki kļuvuši mūsu sadarbības ceļi. Tāpēc esmu īpaši gandarīts, ka nelielā laika sprīdī esam tik daudz paveikuši.

Šodien Rīgā tika parakstīti nozīmīgi dokumenti. Tie paver jaunas perspektīvas politikā, ekonomikā un kultūrā. Īpaši gribētos atzīmēt līgumu par draudzību un sadarbību, jo Austrumu gudrība māca: kad draugu sirdis ir vienotas, arī māls pārvēršas zeltā.

Ne mazāk nozīmīgi ir divpusējo sarunu rezultāti un parakstītās vienošanās par sadarbību konkrētās nozarēs, īpaši transporta jomā.

Sarunu gaita nostiprināja manu pārliecību, ka Latvijai un Uzbekijai ir plašas iespējas veidot attiecības, balstoties uz savstarpējās izpratnes un izdevīguma principiem.

Kā Latvija, tā Uzbekija piešķir īpašu nozīmi nacionālā valstiskuma saglabāšanai un nostiprināšanai. Kā Latvija, tā Uzbekija vēlas panākt ekonomisko uzplaukumu un harmoniski, samērīgi attīstīt tautsaimniecību. Globālā un reģionālā drošība, ekoloģiskās problēmas, nelegālo imigrantu tranzīts un cīņa ar organizēto noziedzību — tā ir tikai daļa no starptautiskajās organizācijās un forumos mums kopīgi risināmiem jautājumiem.

Ļoti nozīmīga mūsu sarunās bija viedokļu apmaiņa par procesu attīstību Neatkarīgo Valstu Savienībā. Mēs augstu vērtējam Uzbekijas centienus nepieļaut NVS pārvēršanos par struktūru, līdzīgu bijušajai PSRS, kurā dominētu kādas vienas valsts intereses.

Latvija un Uzbekija atrodas svarīgu tirdzniecības ceļu krustpunktos. Šķiet, pats liktenis mums rāda: Latvija var kļūt par jūras vārtiem Uzbekijas centienos uz Rietumiem, uz Eiropu, bet Uzbekija var palīdzēt pavērt Latvijai vēl maz izzināto ceļu uz Austrumu pasauli.

Strauji pieaugošie tranzīta kravu pārvadājumu apjomi un tiešā avioreisa Taškenta — Rīga atklāšana liecina, ka tā nav skaista metafora vien. Vēl jo vairāk, ja zinām: lielākie Uzbekijas tirdzniecības partneri šobrīd ir Vācija, Šveice, Lielbritānija un citas pasaules zemes.

Latvija strauji integrējas Eiropas politiskajās un ekonomiskajās struktūrās. Tā ir mūsu ārpolitikas prioritāte. Taču zinām — mums ceļš uz Eiropu ejams vispirms caur reģionālo kooperāciju: Baltijas valstīm kopā ar Ziemeļvalstīm.

Gan Latvija, gan Uzbekija daudz pūļu veltī sava reģiona attīstībai. Taškentā esam atvēruši Latvijas vēstniecību. Viens no tās uzdevumiem — tuvāk iepazīt Austrumus un konkrēti Centrālāzijas ekonomiskās savienības veidošanās procesus, lai vieglāk veidotu dialogu starp diviem reģioniem.

Ar gandarījumu uzņēmām ziņu, ka Uzbekija ir pieņēmusi lēmumu atvērt reģionālo vēstniecību tieši Rīgā.

Nav šaubu, ka tas arī paver mūsu valstīm labas sadarbības iespējas. Lai esam tikai šī ceļa sākumā, taču sens uzbeku sakāmvārds atgādina: ja iesi — tiksi pāri kalnu pārejai, ja sēdēsi — ievelsies bedrē .

Augsti godātais Prezidenta kungs!

Mūsu tikšanās gaita vedina domāt, ka Jūsu vizīte ir devusi spēcīgu impulsu tālākvirzībai, lai Latvijas un Uzbekijas sadarbība būtu ilgstoša un ražena.

Esmu par to vēl jo vairāk pārliecināts, zinot un augstu vērtējot Jūsu personīgo ieguldījumu Uzbekijas atjaunotnē, godātais Karimova kungs, es vēlreiz gribētu pasvītrot jūsu prasmi veidot starpvalstu attiecības mūsdienu sarežģītajā pasaulē.

Dāmas un kungi! Atļaujiet man uzsaukt tostu par Uzbekijas prezidenta veselību!

Par Uzbekijas un Latvijas tautu labklājību un sadarbību! Šodien un nākotnē.

Uzbekijas prezidents Islams Karimovs —

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa pieņemšanā

Godātais Prezidenta kungs!

Dāmas un kungi!

Vispirms atļaujiet izteikt mūsu patieso atzinību par Uzbekijas delegācijai izrādīto godu un cieņu.

Šodienas sarunas liecina, ka attiecības starp mūsu valstīm attīstās konstruktīvi, lietišķi, tās balstās uz savstarpējo uzticību.

Es varu ar gandarījumu atzīmēt, ka starp mūsu tautām eksistē ilggadējas draudzības saites. Mūs nešķir ne aizvainojumi, ne naids. Arī šodien mēs esam ieinteresēti gadu gaitā pārbaudītās draudzības turpināšanā.

Dāmas un kungi,

šodien mēs, Uzbekijas pārstāvji, apskatot latviešu tautas ģēnija radītos vēstures un arhitektūras pieminekļus, neviļus atcerējāmies savu dzimteni, savus pieminekļus.

Protams, grūti salīdzināt mūsu pieminekļus, katrs no tiem — vesela pasaule. Toties man gribētos salīdzināt mūsu tautas, precīzāk, novilkt starp tām paralēles tieši šajā ziņā.

Tam ir savs iemesls. Tāpēc, ka tikai tautas ar augstu kultūru un lielām radošām spējām var uzcelt Doma baznīcu Rīgā un Registāna ansambli Samarkandā.

Abām mūsu tautām ir ļoti sarežģīta un smaga vēsture. Politiskā atkarība ir ļoti smaga, bet vēl grūtāk atkarību ciest tautām ar dižu vēsturi un dziļām garīgām saknēm.

Tādēļ mūsu tautas augsti vērtē nesen atgūto brīvību un neatkarību. Neatkarība kļuvusi par mūsu nacionālās un garīgās atdzimšanas pamatu un pavērusi mums jaunus apvāršņus.

Atrodoties jūsu zemē, man ar dziļu cieņu gribētos atzīmēt latviešu tautas neatlaidīgo cīņu par patiesu suverenitāti, par demokrātijas normu un vērtību iedibināšanu atjaunotajā valstī.

Uzņēmība un neatlaidība, ko jūs izrādījāt šajā cīņā, ir pelnījušas patiesu cieņu no visām tagad brīvajām bijušās Savienības tautām.

Šodien Latvija ir starp tām valstīm, kuras konsekventi veic ekonomiskās reformas.

Mēs neesam ekonomiskās pārveidošanas shēmas kopēšanas piekritēji. Jo mēs zinām, ka katrai valstij ir savi atšķirīgi starta nosacījumi. Tomēr jūsu pieredze īpašuma formu pārveidošanā, tirgus infrastruktūras izveidošanā, stabilas valūtas ieviešanā tiek mūsu valstī vērīgi pētīta. Man jāsaka, ka no paša mūsu reformu sākuma mēs esam izvēlējušies stingru kursu uz sociāli orientētu tirgus ekonomiku. Jau pirmie soļi liecina, ka mums šāds ceļš ir vairāk perspektīvs un produktīvs. Tādi faktori kā konsekvence un pakāpeniskums, mūsu sabiedrības mentalitātes ievērošana ļāvuši mums reformu gaitā saglabāt mieru un stabilitāti.

Dāmas un kungi!

Ļoti lielu interesi mums izraisa Baltijas valstu politiskās un ekonomiskās integrācijas pieredze. Baltijas asamblejas un tās izpildinstitūciju problēmas vairāk vai mazāk ir adekvātas Vidusāzijas valstu problēmām. Mēs tāpat kā jūs tiecamies nodibināt vispusīgas sadarbības saites vienotas ekonomiskās un garīgās telpas izveidošanai.

Mēs labi zinām, ka agrāk sakari tika noteikti Centrā, bet absolūti netika ņemtas vērā mūsu ekonomiskās intereses. Iegūstot darba pieredzi pasaules tirgū stingras konkurences apstākļos, mūsu valstis sāka labāk izprast arī to pozitīvo, kas bija agrāk, un iesāka šo pozitīvo atjaunot.

Man ir prieks atzīmēt, ka Latvija un Uzbekija iet šajā virzienā ar ievērojamiem panākumiem. Esmu pārliecināts, ka šodien parakstītais Līgums par draudzību un sadarbību starp Uzbekijas Republiku un Latvijas Republiku ieņems svarīgu vietu mūsu valstu attiecību attīstības vēsturē. Šis dokuments izveidos starpvalstu attiecību pamatus un noteiks to tālākās attīstības virzienus.

Pārējie noslēgtie nolīgumi veido tiesisko pamatu mūsu sadarbībai transporta, tūrisma, zinātnes un tehnikas jomā.

Tas neapšaubāmi padarīs intensīvākus kontaktus un līdz ar to veicinās mūsu tautu savstarpējo saprašanos.

Mūsu valstu ģeogrāfiskais stāvoklis rāda mums sadarbības perspektīvu arī ārējās ekonomikas sfērā.

Latvijai tās ģeopolitiskā statusa dēļ lemts būt par svarīgu saiti starp NVS un Ziemeļu un Viduseiropu.

Savukārt Uzbekija, ieņemot vadošās pozīcijas Vidusāzijas reģionā, spēj izveidot īpaši labvēlīgus apstākļus Rietumu un Austrumu sakaru attīstīšanai un nostiprināšanai.

Mūsu starpvalstu attiecību dinamisms veicina arī biznesa attīstību. Tāpēc nav brīnums, ka Latvijas biznesmeņi kļuvuši par biežiem ciemiņiem pie mums, bet mūsu uzņēmējus arvien biežāk var sastapt pie jums.

Mēs ar lielu optimismu raugāmies mūsu politisko, ekonomisko un kultūras attiecību nākotnē.

Godātie kungi!

Pacelsim glāzes par Latvijas tautas laimi un uzplaukumu, par draudzības un sadarbības nostiprināšanu starp mūsu valstīm, par Gunta Ulmaņa kunga un viņa kundzes veselību, par visu klātesošo labklājību!

Teksti: Valsts prezidenta Kanceleja. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Par pārējām Uzbekistānas Prezidenta vizītes aktivitātēm — nākamajā numurā