Rīgas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-24-286-sn
Rīgā 2024. gada 28. jūnijā (prot. Nr. 123, 8. §)
Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu,
Alkoholisko dzērienu aprites likuma 8. panta pirmo daļu un
Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440
"Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību,
un tirdzniecības organizēšanas kārtību"
8., 9. punktu, 15.8. un 19.7. apakšpunktu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:
1.1. kārtību, kādā tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators saskaņo ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību (turpmāk arī – pašvaldība):
1.1.1. ielu tirdzniecību reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā vai ielu tirdzniecības organizēšanu reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā;
1.1.2. ielu tirdzniecību pasākuma laikā vai ielu tirdzniecības organizēšanu pasākuma laikā;
1.1.3. īslaicīga rakstura ielu tirdzniecību vai īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanu;
1.1.4. ielu tirdzniecības organizēšanu Ziemassvētku laikā;
1.1.5. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu;
1.2. kārtību, kādā reģistrē jaunu ielu tirdzniecības vietu vai veic izmaiņas reģistrētā ielu tirdzniecības vietā;
1.3. tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus kārtības nodrošināšanai;
1.4. ielu tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas;
1.5. nosacījumus pašvaldības izsniegtās ielu tirdzniecības atļaujas darbības apturēšanai uz laiku;
1.6. alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašo kārtību ielu tirdzniecībā sabiedrisko pasākumu norises vietā.
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. ielu tirdzniecības vietas platība – visu tirdzniecības norisei nepieciešamo elementu kopuma (ielu tirdzniecības vietas specializētās iekārtas, galdi, letes, jumtiņš, saulessargs, soli, krēsli, kāpšļi, mantu glabāšanas kastes, atkritumu urnas, mākslīgās grīdas, pandusi, norobežojumi, augu konteineri, ēdienkartes u. tml.) un tirgotāja aizņemamās platības (minimālā 0,60 m x 0,60 m) summārā vertikāla projekcija uz zemes;
2.2. ietves brīvais platums – attālums uz ietves, uz zemes un gaisa telpā no visvairāk izvirzītā ielu tirdzniecības vietas elementa (piemēram, saulessarga, markīzes, jumtiņa, transportlīdzekļa atvērto konstrukciju tālākās malas, mākslīgās grīdas, pandusa, norobežojuma, augu konteinera, ēdienkartes u. tml.) un pircējam paredzētās zonas (minimālais platums 60 cm) malējās robežas līdz jebkāda kustību traucējoša elementa (fasādes visvairāk izvirzītā elementa, koka apdobes malas, autostāvvietas drošības zonas robežas, staba, velostatīva un cita brīvi stāvoša izvirzīta elementa) malējai robežai (elementu daļas virs augstuma atzīmes 2,5 m neietekmē ietves brīvā platuma aprēķinu);
2.3. piebrauktuves un iebrauktuves platums – operatīvajam transportam paredzēts attālums uz brauktuves vai ietves, uz zemes un gaisa telpā no visvairāk izvirzītā ielu tirdzniecības vietas elementa (piemēram, saulessarga vai jumtiņa) un pircējam paredzētās zonas (minimālais platums 60 cm) malējās robežas līdz jebkāda transporta kustību traucējoša elementa (fasādes visvairāk izvirzītā elementa, staba, velostatīva un cita brīvi stāvoša izvirzīta elementa) malējai robežai;
2.4. brauktuves brīvais platums – transportlīdzekļu satiksmei paredzētais attālums uz ceļa braucamās daļas, uz zemes un gaisa telpā no visvairāk izvirzītā ielu tirdzniecības vietas elementa (piemēram, saulessarga, markīzes, terases grīdas u. tml.) malējās robežas līdz brauktuves malai pretējā pusē, visvairāk izvirzītā ielu tirdzniecības vietas elementam pretējā pusē (piemēram, saulessargam, markīzei, terases grīdai u. tml.) vai līdz jebkāda cita kustību traucējoša elementa malējai robežai.
3. Ja ielu tirdzniecība tiek organizēta pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā un tirdzniecības organizators nav pašvaldība, tirdzniecības organizators ir tiesīgs noteikt tirdzniecības dalībniekam maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu, nepārsniedzot faktisko tirdzniecības nodrošināšanas izmaksu apjomu un sadalot to proporcionāli tirdzniecības dalībnieku skaitam. Tirdzniecības dalībniekam par preču pārdošanu attiecīgajā ielu tirdzniecības vietā vienlaicīgi nevar tikt piemērota pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās un maksa par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu.
4. Ja pašvaldības saistošajos noteikumos ir paredzēta pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās, ielu tirdzniecības atļauja tiek izsniegta pēc pašvaldības nodevas samaksas.
5. Tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora – fiziskas personas datus (vārds, uzvārds un personas kods) pašvaldība pārbauda:
5.1. Fizisko personu reģistrā ar nolūku pārliecināties par sniegto datu pareizību un attiecīgās personas esību;
5.2. Pārtikas un veterinārā dienesta reģistros ar nolūku pārliecināties par personas atbilstību mājas apstākļos ražotas produkcijas ražotāja statusam.
2. Kārtība, kādā saskaņojama ielu tirdzniecība vai ielu tirdzniecības organizēšana reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā
2.1. Atļaujas ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā izsniegšana
6. Atļauja ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā (1. pielikums) vai atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā (2. pielikums) (turpmāk – atļauja tirdzniecībai reģistrētajā vietā) tiek izsniegta, ja ielu tirdzniecības vieta ir iekļauta Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu sarakstā un plānotā tirdzniecība atbilst attiecīgās reģistrētās ielu tirdzniecības vietas darbības nosacījumiem.
7. Lai saņemtu atļauju tirdzniecībai reģistrētajā vietā, tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators iesniedz elektroniski (pa e-pastu: aic@riga.lv) vai papīra formā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (turpmāk – Apkaimju iedzīvotāju centrs) attiecīgo iesniegumu (3. vai 4. pielikums) un iesnieguma veidlapā norādītos dokumentus.
8. Atļauju tirdzniecībai reģistrētajā vietā izsniedz uz iesniegumā norādīto laikposmu kalendārā gada ietvaros vai ne ilgāk kā līdz nākamā gada februāra beigām, ja kopējais tirdzniecības periods nepārsniedz 12 mēnešus.
9. Ja ielu tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem:
9.1. pieteikties atļaujai tirdzniecībai reģistrētajā vietā var ne agrāk kā trīs mēnešus pirms plānotās tirdzniecības uzsākšanas dienas;
9.2. ja tirdzniecība plānota atsevišķās mēneša dienās, atļauju tirdzniecībai reģistrētajā vietā izdod uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem;
9.3. atļauja tirdzniecībai reģistrētajā vietā vienam tirdzniecības dalībniekam vienā adresē un vienā laikā tiek izsniegta uz vietu skaitu, kas nav lielāks par konkrētajā adresē esoša viena tirdzniecības galda vietu skaitu.
10. Tiesības veikt ielu tirdzniecību vai organizēt ielu tirdzniecību SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās tiek iegūtas SIA "Rīgas meži" rīkotas izsoles vai konkursa rezultātā, izņemot reģistrēto ielu tirdzniecības vietu Skārņu ielā.
11. Pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Pilsētas attīstības departaments) 7. punktā minētā iesnieguma izskatīšanas ietvaros saskaņo ielu tirdzniecības vietas risinājumu uz laiku līdz trim gadiem. Pilsētas attīstības departamenta saskaņojums ir spēkā, ja netiek mainīts ielu tirdzniecības vietas novietojums un vizuālais risinājums, kā arī nemainās faktiskie un tiesiskie apstākļi.
12. Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments (turpmāk – Ārtelpas un mobilitātes departaments) 7. punktā minētā iesnieguma izskatīšanas ietvaros saskaņo ielu tirdzniecības vietas izvietojumu uz laiku līdz trim gadiem vai uz laiku līdz ielas, ielas elementu vai inženierkomunikāciju izbūves, pārbūves, atjaunošanas darbu veikšanai. Ielu tirdzniecības vietas izvietojums ir saskaņojams atkārtoti, ja pēc saskaņojuma saņemšanas:
12.1. tiek veiktas izmaiņas ielu tirdzniecības vietas novietnei būvju situācijas plānā;
12.2. tiek uzstādīti satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, velostatīvi, reklāmas objekti u. c., kas izvietoti ielu tirdzniecības vietas platībā vai blakus tai, vai ja šo satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu darbība attiecas uz ielu tirdzniecības vietas platību.
13. Pilsētas attīstības departamenta saskaņojums nav nepieciešams:
13.1. ja, reģistrējot jaunu ielu tirdzniecības vietu, ielu tirdzniecības vietas vizuālais risinājums, izvietojums un izmēri ir saskaņoti Pilsētas attīstības departamentā vienam un tam pašam ielu tirdzniecības dalībniekam attiecīgā kalendārā gada vai gadalaika ietvaros;
13.2. ja pēc tam, kad beidzies Pilsētas attīstības departamenta saskaņojuma derīguma termiņš un kopš minētā saskaņojuma sniegšanas ir pagājuši ne vairāk kā pieci gadi, nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, nav realizējušies 12.1. un 12.2. apakšpunktā minētie nosacījumi un ielu tirdzniecības dalībnieks vēlas iekārtot ielu tirdzniecības vietu atbilstoši pēdējam Pilsētas attīstības departamentā saskaņotajam projektam; Apkaimju iedzīvotāju centram adresētajā iesniegumā norāda, ka tirdzniecības dalībnieks nodrošinās ielu tirdzniecības vietas atbilstību pēdējam Pilsētas attīstības departamentā saskaņotajam projektam, un pievieno aktuālas (iepriekšējā saskaņojuma termiņa beigās) pilnībā aprīkotas ielu tirdzniecības vietas krāsainas fotofiksācijas (pretskatā un sānskatā) vides kontekstā. Gadījumā, ja Pilsētas attīstības departamenta saskaņojumā tika izvirzīti nosacījumi, iesniegumam pievieno fotofiksācijas, kas atspoguļo visu nosacījumu izpildi;
13.3. ja ielu tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem;
13.4. ja ielu tirdzniecības vietu iekārto atbilstoši Pilsētas attīstības departamenta noteiktajam tipveida risinājumam, kas publicēts pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv.
14. Apkaimju iedzīvotāju centrs izsniedz atļauju tirdzniecībai reģistrētajā vietā atbilstoši ielu tirdzniecības norises laikam un ilgumam vai samaksātajai pašvaldības nodevai par tirdzniecību publiskās vietās, kam pievieno Pilsētas attīstības departamenta saskaņotās ielu tirdzniecības vietas izvietojuma plāna kopiju, izņemot, ja ielu tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem, un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju tirdzniecībai reģistrētajā vietā.
2.2. Prasības reģistrēto ielu tirdzniecības vietu risinājumam un kārtība, kādā pašvaldība reģistrē jaunu ielu tirdzniecības vietu vai veic izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā
15. Reģistrētās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā, izņemot, ja tā ir pašvaldības iekārtota vai ir saskaņota Pilsētas attīstības departamentā kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītu tirdzniecības vietu skaitu:
15.1. ievēro šādas prasības:
15.1.1. ielu tirdzniecības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā netraucē tā vizuālo uztveri, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu, vērtību kopuma radīto noskaņu;
15.1.2. visi ielu tirdzniecības vietas elementi, kā arī divu (un vairāk) vienkopus izvietotu ielu tirdzniecības vietu dizaina risinājumi ir stilistiski vienoti;
15.1.3. Rīgas vēsturiskajā centrā un aizsargājamās apbūves teritorijā papildus:
15.1.3.1. ielu tirdzniecības vieta ir individuāli integrēta konkrētā pilsētvidē un veido ar to vienotu ansambli;
15.1.3.2. ielu tirdzniecības vieta neveido krāsu kontrastu ar kultūrvēsturiski vērtīgo vēsturisko apbūvi, ietver klusinātus vai monohromus toņus;
15.1.3.3. ielu tirdzniecības vieta neatrodas zaļajā zonā un apstādījumos;
15.1.4. ielu tirdzniecības vieta netraucē gājēju plūsmu un satiksmi, ietves brīvais platums ir vismaz 1,20 m Vecrīgā, 2 m Rīgas vēsturiskajā centrā un 1,50 m pārējā Rīgas teritorijā;
15.1.5. tiek nodrošināts piebrauktuves un iebrauktuves platums vismaz 3,50 m un brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām;
15.1.6. izvietojot ielu tirdzniecības vietu ielu sarkanajās līnijās, tās platība nedrīkst pārsniegt 3,5 m2;
15.1.7. karsto uzkodu un bezalkoholisko dzērienu ielu tirdzniecības vietās ir paredzētas atkritumu urnas;
15.1.8. tirdzniecības aprīkojums ir viegli pārvietojams, nav pieļaujamas būves;
15.1.9. atļauts tikai viegli pārvietojams, uz riteņiem vai uz balstiem stiprināts (ne mazāk kā 10 cm augstumā virs zemes) mobils ielu tirdzniecības aprīkojums ar jumtu no ruļļu materiāla (impregnēta auduma, tenta u. tml. materiāla) un mobili saulessargi vai lietussargi bez ieseguma materiāla pārkarēm zem kupola malas; nav pieļaujams šīfera, kārniņu, dēļu, šūnu polikarbonāta, skārda lokšņu u. tml. jumta segums; jumta ieseguma apakšējai malai jāatrodas vismaz 2,20 m virs ietves līmeņa, izņemot saldējuma iekārtas aprīkojumu;
15.1.10. ja ielu tirdzniecība plānota publiskas būves autostāvvietā, ielu tirdzniecība pieļaujama, ja pēc autostāvvietu skaita pārrēķina atlikušo autostāvvietu skaits nav mazāks par minimāli nepieciešamo autostāvvietu skaitu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
15.2. aizliegts:
15.2.1. izvietot ielu tirdzniecības vietu pie B un C kategorijas ielām, pasliktinot konkrēto pilsētvidi;
15.2.2. izvietot ielu tirdzniecības vietu pie publisku ēku ieejām, pasliktinot konkrētās ēkas uztveramību, funkcionalitāti un arhitektūru;
15.2.3. aizsegt gājēju un pazemes pārejas, kāpņu priekšlaukumus;
15.2.4. izvietot ielu tirdzniecības vietu zaļajā zonā un apstādījumos bez īpašnieka vai apsaimniekotāja saskaņojuma;
15.2.5. aizsegt skatlogus bez to īpašnieka vai lietotāja piekrišanas, aizsegt stacionārus reklāmas un vides objektus, esošas tirdzniecības vietas, preču piegādes zonas, informatīvas zīmes, satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, bankomātus, pakomātus un tamlīdzīgus objektus;
15.2.6. izvietot teltis, noliktavas, nojumes ar nolaižamām sienām vai cita veida norobežojošas konstrukcijas (izņemot pludmales teritorijas);
15.2.7. izmantot plēves;
15.2.8. izmantot iekštelpu interjera mēbeles;
15.2.9. izmantot mehāniskos transportlīdzekļus un rūpnieciski izgatavotas tirdzniecībai paredzētas piekabes (treilerus):
15.2.9.1. ierīkotās peldvietās un pludmalē;
15.2.9.2. ja mehāniskā transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3500 kg, piekabes (treilera) pilna masa pārsniedz 1750 kg.
16. Lai reģistrētu jaunu ielu tirdzniecības vietu pašvaldības Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu sarakstā vai veiktu izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā, Apkaimju iedzīvotāju centrā iesniedz iesniegumu (5. pielikums) un iesnieguma veidlapā norādītos dokumentus.
17. Apkaimju iedzīvotāju centrs jaunu ielu tirdzniecības vietu reģistrē Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu sarakstā, ja tās izveidi saskaņo:
17.1. Pilsētas attīstības departaments – par ielu tirdzniecības vietas vizuālo risinājumu, izvietojumu un izmēriem;
17.2. Ārtelpas un mobilitātes departaments – par ielu tirdzniecības vietas izvietojumu un izmēriem, ja ielu tirdzniecības vieta plānota ielas sarkanajās līnijās;
17.3. attiecīgās zemes īpašnieks vai valdītājs.
18. Izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā tiek izskatītas šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.
19. Pēc noteikumu 17. punktā minēto saskaņojumu saņemšanas jaunā ielu tirdzniecības vieta vai izmaiņas iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā tiek ietvertas Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu sarakstā.
20. Apkaimju iedzīvotāju centrs apstiprina Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu sarakstu. Informācija par reģistrētajām ielu tirdzniecības vietām tiek publicēta pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv.
21. Ielu tirdzniecības vieta tiek dzēsta no Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu saraksta, ja:
21.1. ielu tirdzniecības vietai nav izsniegta atļauja tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā trīs gadus pēc kārtas;
21.2. saņemts zemes īpašnieka vai valdītāja pieprasījums slēgt ielu tirdzniecības vietu;
21.3. Pilsētas attīstības departaments vai Ārtelpas un mobilitātes departaments atsaucis iepriekš sniegto saskaņojumu, mainoties faktiskajai situācijai ielu tirdzniecības vietā.
3. Kārtība, kādā saskaņojama ielu tirdzniecība vai ielu tirdzniecības organizēšana pasākuma laikā
22. Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecībai pasākuma laikā vai atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā, ielu tirdzniecības dalībnieks vai ielu tirdzniecības organizators izvēlas vienu no šādiem iesnieguma iesniegšanas veidiem:
22.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 23. punktā minēto dokumentu datnes;
22.2. Apkaimju iedzīvotāju centrā klātienē iesnieguma sagatavošanai iesniedz 23. punktā norādīto informāciju un uzrāda pievienoto dokumentu oriģinālus, kurus Apkaimju iedzīvotāju centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.
23. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas norādīti Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 440) 15. vai 19. punktā, kā arī norāda:
23.1. pasākuma nosaukumu un tā organizatoru;
23.2. ielu tirdzniecības dalībnieka vai organizatora kontaktinformāciju (tālruņa numurs (tiks izmantots neskaidru jautājumu par iesniegumā norādīto vai iesniegtajiem dokumentiem precizēšanai), e-pasta adrese (tiks izmantota atbildes uz iesniegumu nosūtīšanai gadījumā, kad nav oficiālās elektroniskās adreses, vai precizējošas informācijas nosūtīšanai));
23.3. aktuālu ielu tirdzniecības vietas krāsainu fotofiksāciju (A4 formātā, bez ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma);
23.4. aktuālu ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma skici, fotofiksāciju vai tās vizualizāciju vides kontekstā (A4 formātā);
23.5. ielu tirdzniecības vietas novietni atbilstoši mērogam (ar izmēriem, piesaistēm, norādot ietves vai brauktuves brīvo platumu) spēkā esošajā inženiertīklu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā;
23.6. ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma izvietojumu shēmā, kurā atbilstoši mērogam atspoguļo (A4 formātā) ielu tirdzniecības vietas izmērus, piesaistes blakus izvietotiem pilsētvides un labiekārtojuma objektiem, norādot ietves un brauktuves brīvo platumu;
23.7. ielu tirdzniecības organizēšanas gadījumā – tirdzniecības dalībnieku sarakstu, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai nodokļu maksātāja kods, juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, realizējamās preču grupas un aizņemto tirdzniecības vietu skaits;
23.8. ja ir attiecināms, ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību;
23.9. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu, ka speciālā iekārta tiks ekspluatēta atbilstoši ražotāja prasībām un ievērojot ugunsdrošības noteikumus, ja paredzēta tirdzniecība ar karstajām uzkodām vai bezalkoholiskajiem dzērieniem izlejamā veidā no speciālām iekārtām.
24. SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās ielu tirdzniecība pasākuma laikā tiek organizēta SIA "Rīgas meži" noteiktajās tirdzniecības organizēšanas vietās, kas publicētas pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv, izņemot valsts vai pašvaldības organizētos vai līdzfinansētos pasākumus.
25. Ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā ievēro šādas prasības:
25.1. izvieto ārtelpai, sezonai, vietai un pasākumam piemērotu aprīkojumu;
25.2. ielu tirdzniecības vietas iekārtojums ir pārvietojams, aizliegts izvietot stacionāras iekārtas un īslaicīgas lietošanas būves (t. sk. kioskus, paviljonus);
25.3. aizliegts aizsegt skatlogus bez to īpašnieka vai lietotāja piekrišanas, aizsegt stacionārus reklāmas un vides objektus, esošas tirdzniecības vietas, informatīvas zīmes, satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, bankomātus, pakomātus, preču piegādes zonas un tamlīdzīgus objektus;
25.4. piebrauktuvju un iebrauktuvju platums ir vismaz 3,50 m un ir brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām;
25.5. aizliegts traucēt gājēju plūsmu un satiksmi, ietves brīvais platums ir ne mazāk kā 1,20 m Vecrīgā, 2 m Rīgas vēsturiskajā centrā un 1,50 m pārējā pašvaldības administratīvajā teritorijā;
25.6. aizliegts izvietot ielu tirdzniecības vietu teritorijā, kas sakrīt ar koka vai krūma lapotnes ārmalas vertikālo projekciju uz zemes.
26. Apkaimju iedzīvotāju centrs izsniedz atļauju ielu tirdzniecībai pasākuma laikā, kam pievieno saskaņotās ielu tirdzniecības vietas izvietojuma plāna un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.
27. Ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām publiska pasākuma rīkošanai ir saņemama atļauja vai saskaņojums, atļauja ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā ir derīga, ja izsniegta atļauja vai saņemts saskaņojums publiska pasākuma rīkošanai.
4. Kārtība, kādā saskaņojama īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība vai ielu tirdzniecības organizēšana
28. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība ir tirdzniecība vienā vietā, ja tās izvietojums neatbilst saskaņotās reģistrētās ielu tirdzniecības vietas izvietojumam, ievērojot šādus nosacījumus:
28.1. tirdzniecība tiek veikta ne ilgāk kā trīs dienas ar tirdzniecības pārtraukumu, kas nav mazāks par četrām dienām (vienas tirdzniecības norise pieļaujama ne biežāk kā reizi nedēļā), tirdzniecībai kalendārajā gadā nepārsniedzot 24 dienas; aprēķinot pieļaujamo dienu skaitu attiecīgajā vietā vai adresē, tiek ņemts vērā arī jau izmantoto dienu skaits attiecīgā kalendārā gada ietvaros atbilstoši 28.2. apakšpunktā noteiktajam;
28.2. tirdzniecība tiek veikta ne ilgāk kā trīs dienas ar tirdzniecības pārtraukumu, kas nav mazāks par četrām dienām (vienas tirdzniecības norise pieļaujama ne biežāk kā reizi nedēļā), tirdzniecībai kalendārajā gadā nepārsniedzot 56 dienas, ja tiek realizētas pašu audzētas, pārstrādātas un ražotas pārtikas preces, mājas apstākļos ražotas pārtikas preces, pašu izgatavoti amatniecības vai mākslas darinājumi vai karstās uzkodas un bezalkoholiskie dzērieni; aprēķinot pieļaujamo dienu skaitu attiecīgajā vietā vai adresē, tiek ņemts vērā arī jau izmantoto dienu skaits attiecīgā kalendārā gada ietvaros atbilstoši 28.1. apakšpunktā noteiktajam;
28.3. decembrī un janvārī 24 dienas pēc kārtas tiek veikta tirdzniecība ar eglītēm, ja attiecīgajā vietā vai adresē nav reģistrēta ielu tirdzniecības vieta tirdzniecībai ar eglītēm; aprēķinot pieļaujamo dienu skaitu attiecīgajā vietā vai adresē, netiek ņemts vērā jau izmantoto dienu skaits attiecīgā kalendārā gada ietvaros atbilstoši 28.1. un 28.2. apakšpunktā noteiktajam;
28.4. SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība tiek organizēta ar SIA "Rīgas meži" rīkojumu noteiktajās tirdzniecības organizēšanas vietās, kas tiek publicētas pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv. Tiesības organizēt īslaicīga rakstura ielu tirdzniecību tiek iegūtas SIA "Rīgas meži" rīkotas izsoles vai konkursa rezultātā.
29. Lai saņemtu atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai vai atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai, ielu tirdzniecības dalībnieks vai ielu tirdzniecības organizators izvēlas vienu no šādiem iesnieguma iesniegšanas veidiem:
29.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 30. punktā minēto dokumentu datnes;
29.2. Apkaimju iedzīvotāju centrā klātienē iesnieguma sagatavošanai iesniedz 30. punktā norādīto informāciju un uzrāda pievienoto dokumentu oriģinālus, kurus Apkaimju iedzīvotāju centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.
30. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas norādīti MK noteikumu Nr. 440 15. vai 19. punktā, kā arī norāda:
30.1. ielu tirdzniecības organizēšanas gadījumā – ielu tirdzniecības vietu skaitu un iesniedz tirdzniecības dalībnieku sarakstu, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, realizējamās preču grupas un aizņemto tirdzniecības vietu skaits;
30.2. ielu tirdzniecības dalībnieka vai organizatora kontaktinformāciju (tālruņa numurs (tiks izmantots neskaidru jautājumu par iesniegumā norādīto vai iesniegtajiem dokumentiem precizēšanai), e-pasta adrese (tiks izmantota atbildes uz iesniegumu nosūtīšanai gadījumā, kad nav oficiālās elektroniskās adreses, vai precizējošas informācijas nosūtīšanai);
30.3. iesnieguma iesniegšanas gadā veiktu ielu tirdzniecības vietas krāsainu fotofiksāciju (A4 formātā, bez tirdzniecības vietas izvietojuma; paraugs 6. pielikumā);
30.4. aktuālu un plānam atbilstošu ielu tirdzniecības vietas krāsainu skici vai vizualizāciju vides kontekstā (jauniem risinājumiem) vai tās fotofiksāciju vides kontekstā (atkārtoti iesniegtajiem risinājumiem) (A4 formātā; paraugs 6. pielikumā);
30.5. ielu tirdzniecības vietas izvietojumu aktuālā situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā ar zemesgabala robežām un zemesgabalu kadastra apzīmējumiem (A4 formātā; paraugs 6. pielikumā);
30.6. ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma izvietojumu shēmā mērogā 1:100 vai 1:50 (A4 formātā) ar izmēriem, piesaistēm, norādot ietves vai brauktuves brīvo platumu, kā arī tirdzniecības vietas platību;
30.7. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību;
30.8. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu, ka speciālā iekārta tiks ekspluatēta atbilstoši ražotāja prasībām un ievērojot ugunsdrošības noteikumus, ja paredzēta tirdzniecība ar karstām uzkodām vai bezalkoholiskajiem dzērieniem izlejamā veidā no speciālām iekārtām.
31. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā ievēro šādas prasības:
31.1. ielu tirdzniecības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā netraucē tā kopējā tēla uztveres iespēju;
31.2. aizliegts izvietot ielu tirdzniecības vietu pie B un C kategorijas ielām teritorijās starp ēku ielas fasādi un ielas sarkano līniju, izņemot, ja tiek realizētas pašu ražotas pārtikas preces vai pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;
31.3. ja ielu tirdzniecība plānota publiskas būves autostāvvietā, ielu tirdzniecība pieļaujama, ja pēc autostāvvietu skaita pārrēķina atlikušo autostāvvietu skaits nav mazāks par minimāli nepieciešamo autostāvvietu skaitu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
31.4. aizliegts aizsegt ieejas ēkās, gājēju un pazemes pārejas, kāpņu priekšlaukumus;
31.5. aizliegts aizsegt skatlogus bez to īpašnieka vai lietotāja piekrišanas, aizsegt stacionārus reklāmas un vides objektus, esošas tirdzniecības vietas, preču piegādes zonas, informatīvas zīmes, satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, bankomātus, pakomātus un tamlīdzīgus objektus;
31.6. ielu tirdzniecības vieta netraucē gājēju plūsmu un satiksmi, ietves brīvais platums ir ne mazāk kā 1,20 m Vecrīgā, 2 m Rīgas vēsturiskajā centrā un 1,50 m pārējā Rīgas teritorijā;
31.7. piebrauktuvju un iebrauktuvju platums ir vismaz 3,50 m un ir brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām;
31.8. atļauts izvietot ārtelpai, sezonai un vietai piemērotu aprīkojumu;
31.9. visi ielu tirdzniecības vietas elementi, kā arī divu (un vairāk) vienkopus izvietotu tirdzniecības vietu dizaina risinājumi ir stilistiski vienoti;
31.10. aizliegts ielu tirdzniecības vietās izvietot slēgtas teltis, noliktavas un citus līdzīgus objektus;
31.11. ielu tirdzniecības vietas iekārtojums ir pārvietojams;
31.12. aizliegts izvietot stacionāras iekārtas un īslaicīgas lietošanas būves (t. sk. kioskus, paviljonus).
32. Apkaimju iedzīvotāju centrs izsniedz atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai, kam pievieno saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.
5. Kārtība, kādā saskaņojama ielu tirdzniecības organizēšana Ziemassvētku laikā
33. Ielu tirdzniecības organizēšana Ziemassvētku laikā ir tirdzniecība, kas tiek veikta laikposmā no 19. novembra līdz 15. janvārim.
34. Ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā Esplanādē un Doma laukumā tiek rīkots konkurss. Konkursa vērtēšanas komisija un konkursa nolikums tiek apstiprināts ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu. Konkursu saskaņā ar konkursa nolikumu rīko Apkaimju iedzīvotāju centrs. Konkursa vērtēšanas komisija nosaka termiņu ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā attiecīgajā vietā. Ja no konkursa uzvarētāju neatkarīgu apstākļu dēļ nav iespējams organizēt ielu tirdzniecību Esplanādē un Doma laukumā Ziemassvētku laikā, tad konkursa uzvarētājiem tiesības organizēt ielu tirdzniecību Ziemassvētku laikā tiek pagarinātas uz laiku, kad nebija iespējams organizēt ielu tirdzniecību.
35. SIA "Rīgas meži" apsaimniekotajās teritorijās ielu tirdzniecība Ziemassvētku laikā tiek organizēta ar SIA "Rīgas meži" rīkojumu noteiktajās tirdzniecības organizēšanas vietās, kas tiek publicētas pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv. Tiesības organizēt ielu tirdzniecību Ziemassvētku laikā tiek iegūtas SIA "Rīgas meži" rīkotas izsoles vai konkursa rezultātā, izņemot 34. punktā noteiktos gadījumos.
36. Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā, ielu tirdzniecības organizators izvēlas vienu no šādiem iesnieguma iesniegšanas veidiem:
36.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 37. punktā minēto dokumentu datnes;
36.2. Apkaimju iedzīvotāju centrā elektroniskā iesnieguma sagatavošanai iesniedz 37. punktā norādīto informāciju un uzrāda pievienoto dokumentu oriģinālus, kurus Apkaimju iedzīvotāju centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.
37. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas norādīti MK noteikumu Nr. 440 19. punktā, kā arī norāda:
37.1. ielu tirdzniecības vietu skaitu katram tirdzniecības dalībniekam;
37.2. ielu tirdzniecības organizatora kontaktinformāciju (tālruņa numurs (tiks izmantots neskaidru jautājumu par iesniegumā norādīto vai iesniegtajiem dokumentiem precizēšanai), e-pasta adrese (tiks izmantota atbildes uz iesniegumu nosūtīšanai gadījumā, kad nav oficiālās elektroniskās adreses, vai precizējošas informācijas nosūtīšanai));
37.3. iesnieguma iesniegšanas gadā uzņemtu ielu tirdzniecības vietas krāsainu fotofiksāciju (A4 formātā, bez tirdzniecības vietas izvietojuma);
37.4. ielu tirdzniecības vietas krāsainu skici vai vizualizāciju vides kontekstā (jauniem risinājumiem) vai tās fotofiksāciju vides kontekstā (atkārtoti iesniegtajiem risinājumiem) (A4 formātā);
37.5. ielu tirdzniecības vietas novietni atbilstoši mērogam ar izmēriem, piesaistēm, norādot ietves vai brauktuves brīvo platumu, spēkā esošajā inženiertīklu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā;
37.6. detalizētu ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma izvietojumu shēmā mērogā 1:100 vai 1:50 ar izmēriem, piesaistēm, norādot ietves vai brauktuves brīvo platumu, kā arī tirdzniecības vietas platību (t. sk. žoga, vārtu vai ieejas, egļu statīvu u. tml. izvietojumu);
37.7. ielu tirdzniecības dalībnieku sarakstu, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai nodokļu maksātāja kods, juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, realizējamās preču grupas un aizņemto tirdzniecības vietu skaits;
37.8. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību;
37.9. ielu tirdzniecības dalībnieka apliecinājumu, ka speciālā iekārta tiks ekspluatēta atbilstoši ražotāja prasībām un ievērojot ugunsdrošības noteikumus, ja paredzēta tirdzniecība ar karstajām uzkodām vai bezalkoholiskajiem dzērieniem izlejamā veidā no speciālām iekārtām.
38. Ielu tirdzniecības organizēšanas Ziemassvētku laikā vietas iekārtošanā ievēro šādas prasības:
38.1. ielu tirdzniecības vietu izvietojumam paredz vienotu telpisko kompozīciju;
38.2. izvieto ārtelpai, sezonai, vietai un pasākumam piemērotu aprīkojumu;
38.3. visi ielu tirdzniecības vietas elementi un blakus izvietotās tirdzniecības vietas ir stilistiski vienotas atbilstoši Ziemassvētku tematikai;
38.4. ielu tirdzniecības vietu noformējumam ir vienots Ziemassvētku rotājumu un apgaismojuma risinājums;
38.5. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā netraucē tā kopējā tēla uztveri;
38.6. ja ielu tirdzniecība plānota publiskas būves autostāvvietā, ielu tirdzniecība pieļaujama, ja pēc autostāvvietu skaita pārrēķina atlikušo autostāvvietu skaits nav mazāks par minimāli nepieciešamo autostāvvietu skaitu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
38.7. aizliegts aizsegt ieejas ēkās, gājēju un pazemes pārejas, kāpņu priekšlaukumus;
38.8. piebrauktuvju un iebrauktuvju platums ir vismaz 3,50 m un ir brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām;
38.9. aizliegts aizsegt skatlogus bez to īpašnieka vai lietotāja piekrišanas, aizsegt stacionārus reklāmas un vides objektus, esošas tirdzniecības vietas, preču piegādes zonas, informatīvas zīmes, satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, bankomātus, pakomātus un tamlīdzīgus objektus.
39. Apkaimju iedzīvotāju centrs izsniedz atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā, kam pievieno saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu, vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.
6. Kārtība, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana
40. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldībā ir saskaņojama, ja tās darbība tiek veikta publiskās vietās un nav attiecināma uz citiem ielu tirdzniecības veidiem, kā arī teritorijām, kurām piešķirts tirgus statuss.
41. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana publiskās vietās ir veicama pavasara/vasaras sezonā (no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim) vai rudens/ziemas sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 31. martam). Ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas meteoroloģiskie laikapstākļi atbilst meteoroloģiskā pavasara/vasaras laikapstākļiem, pavasara/vasaras sezona konkrētajā kalendārajā gadā tiek noteikta agrāk nekā no 1. aprīļa, bet ne agrāk kā no 1. marta, vai pagarināta līdz 30. novembrim, kas tiek apstiprināts ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu un publiskots pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv.
42. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai uz pašvaldībai piederošas, piekrītošas vai valdījumā esošas zemes bez piesaistes pastāvīgai tirdzniecības vietai tiek rīkota zemes nomas tiesību izsole.
43. Piesaiste pastāvīgai tirdzniecības vietai pastāv gadījumā, kad pakalpojumu sniedzējs pastāvīgā vietā, kas ir viņa īpašumā, valdījumā vai lietošanā un kurai ir publiskās funkcijas lietošanas veids, un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs publiskajā vietā ir viena un tā pati persona, kā arī pastāvīgu tirdzniecības vietu un publiskā vietā plānotu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu nešķir zemesgabals, cita ēka vai teritorija ielas sarkanajās līnijās.
44. Ja pakalpojumu sniedzējs pastāvīgā tirdzniecības vietā un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs publiskajā vietā ir viena un tā pati persona un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas izvietojums atbilst 43. punkta nosacījumiem:
44.1. tad tirdzniecības vietu drīkst iekārtot tikai ar piesaisti pastāvīgai tirdzniecības vietai;
44.2. ja telpām ir publiska funkcija, bet ēdināšanas funkcija nav primāra, piemēram, birojs, veikals ar degustācijas vietu u. tml., tad atļauts izvietot tikai galdus vai stāvgaldus, krēslus vai solus bez grīdas uz ietves.
45. Lai saņemtu ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ielu tirdzniecības dalībnieks izvēlas vienu no šādiem iesnieguma iesniegšanas veidiem:
45.1. elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas noteikumu 46. punktā minēto dokumentu datnes;
45.2. Apkaimju iedzīvotāju centrā elektroniskā iesnieguma sagatavošanai iesniedz 46. punktā norādīto informāciju un uzrāda pievienoto norādīto dokumentu oriģinālus, kurus Apkaimju iedzīvotāju centra speciālists ieskenē un elektroniski pievieno iesniegumam.
46. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas norādīti MK noteikumu Nr. 440 15. punktā, kā arī norāda:
46.1. ielu tirdzniecības vietas nosaukumu vai adresi, kā arī pastāvīgas tirdzniecības vietas nosaukumu un adresi, ja ielu tirdzniecības vieta ir ar piesaisti pastāvīgai tirdzniecības vietai;
46.2. norāda ielu tirdzniecības vietas platību;
46.3. norāda ielu tirdzniecības vietas darbības sezonu (pavasara/vasaras sezona vai rudens/ziemas sezona), darbības periodu un darba laiku;
46.4. informāciju par skaņu pastiprinošu iekārtu vai mūzikas instrumentu izmantošanu ielu tirdzniecības vietā;
46.5. ielu tirdzniecības dalībnieka kontaktinformāciju (tālruņa numurs (tiks izmantots neskaidru jautājumu par iesniegumā norādīto vai iesniegtajiem dokumentiem precizēšanai), e-pasta adrese (tiks izmantota atbildes uz iesniegumu nosūtīšanai gadījumā, kad nav oficiālās elektroniskās adreses, vai precizējošas informācijas nosūtīšanai));
46.6. Pilsētas attīstības departamentā saskaņotu projektu;
46.7. ja projekts nav saskaņojams Pilsētas attīstības departamentā 50. un 53. punktā minētajos gadījumos, situācijas plānu vai zemes robežu plānu, kurā atbilstoši mērogam (A4 formātā) iezīmēta galdu, krēslu un citu elementu aizņemamā teritorija ar izmēriem;
46.8. pastāvīgas tirdzniecības vietas, pie kuras plānots iekārtot ielu tirdzniecības vietu, īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesību apliecinošu dokumentu (kopija) vai apliecinājumu, ka pastāvīga tirdzniecības vieta ir viņa īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
46.9. saskaņojumu ar ēkas vai ēkas nožogojuma īpašniekiem vai likumīgiem lietotājiem, kurus tieši ietekmē ielu tirdzniecības vieta;
46.10. apliecinājumu par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību, ja ielu tirdzniecības vieta ir bez piesaistes pastāvīgai tirdzniecības vietai;
46.11. apliecinājumu, ka tirdzniecības dalībnieks nodrošinās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas atbilstību noteikumu 53. un 62. punktam.
47. Pilsētas attīstības departamenta saskaņojuma saņemšanai iesniedz iesniegumu un projektu (A4 vai A3 formātā; atkārtotas iesniegšanas gadījumā projektam pievieno krāsainas fotofiksācijas, kas apliecina iepriekš izvirzīto nosacījumu vai labojumu izpildi), kura sastāvā secīgi iekļautas un sanumurētas lapas:
47.1. titullapa;
47.2. satura rādītājs;
47.3. iesnieguma iesniegšanas gadā uzņemta ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (bez tirdzniecības vietas izvietojuma);
47.4. ielu tirdzniecības vietas krāsainas fotofiksācijas (pretskatā un sānskatā) ar tirdzniecības vietas izvietojumu;
47.5. ielu tirdzniecības vietas krāsainas skices vai vizualizācijas vides kontekstā; atkārtoti iesniedzot, iepriekšējās sezonas beigās uzņemtas pilnībā aprīkotas ielu tirdzniecības vietas fotofiksācijas (pretskatā un sānskatā) vides kontekstā;
47.6. ielu tirdzniecības vietas novietojums aktuālā inženiertīklu situācijas plānā vai zemes robežu plānā atbilstošā mērogā, norādot izmērus, ietves vai brauktuves brīvo platumu, kā arī piesaisti – attālumu līdz blakus un pretējā ielas pusē novietotām tuvējām terasēm, ja tādas tiek izvietotas;
47.7. detalizēts ielu tirdzniecības vietas iekārtojums plānā mērogā 1:100 vai 1:50, kas saskaņots ar Ārtelpas un mobilitātes departamentu, ja darbība plānota ielas sarkanajās līnijās, norādot izmērus, ietves vai brauktuves brīvo platumu, tirdzniecības vietas platību, piesaisti – attālumu līdz tuvējam objektam: ietves taktilai virsmai, vadulai, velojoslai, apdobei, stacionāram reklāmas objektam, ceļa zīmei, laternai, inženierkomunikāciju aprīkojumam (t. sk. elektrības sadales skapim, ugunsdzēsības hidranta akas ārējai malai), labiekārtojuma objektam (augu konteineram, soliņam, velostatīvam u. tml.), kā arī visus ielu tirdzniecības vietā izvietošanai paredzētos elementus: markīzes un saulessargi vai lietussargi (elementa projekcija plānā), mākslīgais grīdas segums, panduss, norobežojumi, puķu kastes, mēbeles, ēdienkartes stendi, sildītāji, apgaismojums u. tml.;
47.8. mākslīgā grīdas seguma izbūves gadījumā:
47.8.1. plānā norāda, kā tiek nodrošināta brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām (t. sk. ugunsdzēsības hidrantu akām) un uztvērējakām (gūlijām) un netraucēta lietusūdens novadīšana gūlijā;
47.8.2. ielu tirdzniecības vietas šķērsgriezums vai garengriezums mērogā 1:50 vai 1:100, kas raksturo ietves, ielas un grīdas līmeņu starpību un pandusu, norādot visu elementu augstuma atzīmes;
47.9. visu elementu detalizēts dizaina risinājums, norādot to izmērus, materiālu, krāsu.
48. Pilsētas attīstības departaments izvērtē tirdzniecības vietas risinājuma
atbilstību noteikumu
58.– 61. punkta prasībām.
49. Pilsētas attīstības departaments saskaņo ielu tirdzniecības vietas risinājumu uz laiku līdz trim gadiem. Pilsētas attīstības departamenta saskaņojums ir spēkā, ja netiek mainīts ielu tirdzniecības vietas novietojums un vizuālais risinājums (saulessargu dizaina maiņa projektā saskaņoto izmēru ietvaros netiek uzskatīta par risinājuma maiņu), kā arī nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi.
50. Pēc tam, kad beidzies Pilsētas attīstības departamenta saskaņojuma derīguma termiņš, un kopš minētā saskaņojuma sniegšanas ir pagājuši ne vairāk kā pieci gadi, ja nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, nav realizējušies noteikumu 52.1. vai 52.2. apakšpunktā minētie nosacījumi un ielu tirdzniecības dalībnieks vēlas iekārtot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu atbilstoši pēdējam Pilsētas attīstības departamentā saskaņotajam projektam, tad Apkaimju iedzīvotāju centram adresētajā iesniegumā norāda, ka tirdzniecības dalībnieks nodrošinās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas atbilstību pēdējam Pilsētas attīstības departamentā saskaņotajam projektam, un pievieno iepriekšējās sezonas beigās uzņemtas aprīkotas ielu tirdzniecības vietas krāsainas fotofiksācijas (pretskatā un sānskatā) vides kontekstā. Gadījumā, ja Pilsētas attīstības departamenta saskaņojumā tika izvirzīti nosacījumi, iesniegumam pievieno fotofiksācijas, kas atspoguļo nosacījumu izpildi.
51. Ārtelpas un mobilitātes departaments, saskaņojot ielu tirdzniecības vietas izvietojumu, izvērtē ielu tirdzniecības vietas risinājuma atbilstību noteikumu 62. punkta prasībām. Gadījumos, kad sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta aizņem pašvaldības maksas autostāvvietas teritoriju, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas izvietošana ir saskaņojama ar Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme".
52. Ārtelpas un mobilitātes departaments saskaņo ielu tirdzniecības vietas izvietojumu uz laiku līdz trim gadiem vai uz laiku līdz ielas, ielas elementu vai inženierkomunikāciju izbūves, pārbūves, atjaunošanas darbu veikšanai. Ielu tirdzniecības vietas izvietojums atkārtoti ir saskaņojams Ārtelpas un mobilitātes departamentā, ja:
52.1. tiek veiktas izmaiņas tirdzniecības vietas novietnei būvju situācijas plānā;
52.2. tiek uzstādīti satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, velostatīvi, reklāmas objekti u. c., kas izvietoti ielu tirdzniecības vietas saskaņotajā platībā vai blakus tai, vai ja šo satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu darbība attiecas uz ielu tirdzniecības vietas platību.
53. Pilsētas attīstības departamenta un Ārtelpas un mobilitātes departamenta saskaņojums nav nepieciešams gadījumos, kad sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas darbībai attiecīgā kalendārā gada un sezonas ietvaros nav izsniegta atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai atbilstoši Pilsētas attīstības departamentā saskaņotajam projektam un ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vieta ir ar piesaisti pastāvīgai tirdzniecības vietai, kas atrodas ēkas pagrabstāvā vai ēkas pirmajā stāvā, atrodas tikai uz cietā seguma ārpus brauktuves un zāliena, un tiek plānots:
53.1. izvietot tikai brīvi stāvošus galdus, krēslus (t. i., tie nav piestiprināti pie fasādes, netiek veidotas kopā sastiprinātas mēbeļu grupas) un gāzes sildītājus, kuru dizains, krāsu risinājums un materiāls atbilst konkrētai pilsētvides zonai un kas ir viegli pārvietojami, kā arī pavasara/vasaras sezonā brīvi stāvošas mobilas puķu kastes, kas izvietotas ne vairāk kā divās aizņemamās teritorijas malās ar vismaz 0,30 m savstarpējo attālumu un kuru augstums kopā ar augiem nepārsniedz 1,20 m virs ietves līmeņa, un rudens/ziemas sezonālos dekorējumus bez teritoriju norobežojošas funkcijas, kuru augstums nepārsniedz 1,50 m virs ietves līmeņa (sildītājus, dekorējumus un puķu kastes pieļaujams izvietot tikai kopā ar galdiem un krēsliem);
53.2. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu iekārtot atbilstoši Pilsētas attīstības departamenta noteiktajam tipveida vai parkleta risinājumam, kas publicēts pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv, izņemot ja vienlaikus paredzēts izvietot arī citu tirdzniecības vietas risinājumu.
54. Apkaimju iedzīvotāju centrs izsniedz atļauju atbilstoši ielu tirdzniecības norises laikam un ilgumam vai samaksātajai pašvaldības nodevai par tirdzniecību publiskās vietās, kam pievieno Pilsētas attīstības departamenta saskaņotās ielu tirdzniecības vietas izvietojuma kopiju, vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.
55. Ielu tirdzniecības vietām sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai ar piesaisti pie pastāvīgas tirdzniecības vietas, kas atrodas dzīvojamā mājā, atkarībā no apkaimes (sk. www.georiga.eu), kurā atrodas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta, ir noteikts šāds pieļaujamais darba laiks:
55.1. Vecrīga un Vecāķi – bez ierobežojumiem;
55.2. Centrs, Avoti, Ķīpsala, Āgenskalns, Brasa, Grīziņkalns, Pētersala, Andrejsala, Skanste, Teika, Mežaparks, Salas – no plkst. 6.00 līdz plkst. 23.00;
55.3. Buļļi, Bolderāja, Voleri, Spilve, Kleisti, Imanta, Daugavgrīva, Iļģuciems, Dzirciems, Zolitūde, Zasulauks, Šampēteris, Pleskodāle, Beberbeķi, Mūkupurvs, Bieriņi, Torņakalns, Atgāzene, Ziepniekkalns, Bišumuiža, Katlakalns, Dārziņi, Rumbula, Ķengarags, Šķirotava, Latgales apkaime, Dārzciems, Pļavnieki, Dreiliņi, Purvciems, Mežciems, Jugla, Brekši, Berģi, Bukulti, Suži, Čiekurkalns, Jaunciems, Trīsciems, Vecdaugava, Mangaļsala, Vecmīlgrāvis, Mīlgrāvis, Kundziņsala, Sarkandaugava – no plkst. 6.00 līdz plkst. 22.00.
56. Noteikumu 55.2. un 55.3. apakšpunktā noteiktais darba laiks var tikt pagarināts, ja pakalpojuma sniedzējs iesniedz saskaņojumu ar dzīvojamās mājas īpašnieku vai tiesisko valdītāju par darba laika pagarināšanu.
57. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai ir nodrošināma vides pieejamība, tostarp ja tiek izvietots mākslīgais grīdas segums, paredzams panduss ar slīpumu (augstuma un garuma attiecību) 1:12 un manevrēšanas laukums atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izņemot, ja pieejamas vides eksperts sniedzis atzinumu vai saskaņojumu par citu alternatīvu risinājumu.
58. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai ar piesaisti pastāvīgai tirdzniecības vietai pavasara/vasaras sezonā jāatbilst šādām prasībām:
58.1. neveido vizuālu kontrastu ar konkrēto pilsētvidi;
58.2. veido savstarpēji vienotu elementu ansambli;
58.3. apvieno caurredzamus elementus un nerada slēgtas telpas iespaidu;
58.4. nodrošina maksimālu apzaļumošanu un vizuālu tuvinājumu zaļai oāzei;
58.5. netraucē gājēju plūsmu un satiksmi, ietves brīvais platums ir ne mazāks kā 1,20 m Vecrīgā, 2 m Rīgas vēsturiskajā centrā un 1,50 m pārējā Rīgas teritorijā;
58.6. nodrošina piebrauktuves un iebrauktuves platumu ne mazāku kā 3,50 m un brīvu piekļuvi inženierkomunikāciju akām, kā arī nodrošina netraucētu lietusūdens novadīšanu gūlijā;
58.7. aizliegts izmantot plēves, aizkarus un pilsētvidi degradējošus materiālus;
58.8. aizliegts aizsegt skatlogus, ieeju ēkā bez to īpašnieka vai lietotāja piekrišanas, aizsegt stacionārus reklāmas un vides objektus, preču piegādes zonas, informatīvas zīmes, inženierkomunikāciju aprīkojumu, ievērojot 1 m atkāpi no elektrības sadales skapja, satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, bankomātus, pakomātus un tamlīdzīgus objektus;
58.9. izvieto tikai 1. stāva vai pagrabstāva līmenī;
58.10. tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā netraucē tā kopējā tēla uztveri un neizjauc tā vērtību kopuma radīto noskaņu;
58.11. Rīgas vēsturiskajā centrā un aizsargājamās apbūves teritorijā tirdzniecības vieta papildus atbilst šādām prasībām:
58.11.1. ir individuāli integrēta konkrētā pilsētvidē un veido ar to vienotu ansambli;
58.11.2. neveido krāsu kontrastu ar kultūrvēsturiski vērtīgo vēsturisko apbūvi, ietver klusinātus vai monohromus toņus;
58.11.3. aizliegts izvietot zaļajā zonā un apstādījumos;
58.11.4. nav atļauts izmantot koka paletes, skaidu plātnes, šūnu polikarbonātu, koka dēļu imitējošus PVC u. tml. materiālus;
58.12. atļauts izvietot tikai šādus elementus:
58.12.1. apmeklētājiem paredzētos galdiņus ar sēdvietām, apkalpojošā personāla leti servēšanas priekšmetu izvietošanai un skatuves podestu;
58.12.2. teritoriju ierobežojošus, ar atstarpēm novietotus dekoratīvus elementus vai stikla barjeras ar maksimālo augstumu (kopā ar caurredzamiem, lēni augošiem augiem) līdz 1,20 m, t.sk. divās sānu malās perpendikulāri ēkai caurredzamus (neaplīmētus, neaizklātus, bez teksta un attēliem) norobežojumus ar maksimālo augstumu līdz 1,50 m, augstumu mērot no ietves seguma līmeņa (paraugs 7. pielikumā); pirms nākamās sezonas jāveic auga formēšana;
58.12.3. brīvi stāvošus saulessargus vai lietussargus bez ieseguma materiāla pārkarēm zem kupola malas un bez kontrastējošos toņos izvietotas apdrukas vai uzlīmēm (apdrukas vai uzlīmju izvietošana uz saulessarga pieļaujama tikai apakšējā 30 cm platā saulessarga kupola joslā), pie ēkas fasādes nestiprinātas markīzes, kā arī, izvērtējot pilsētbūvniecisko situāciju, konkrētai pilsētvidei atbilstošas jumta konstrukcijas; saulessarga vai lietussarga un markīzes apakšējai malai jāatrodas vismaz 2,20 m virs mākslīgā grīdas seguma līmeņa, to vertikālā projekcija uz zemes brauktuves virzienā nedrīkst pārsniegt vietas platību;
58.12.4. mākslīgo grīdas segumu (maksimālais augstums 0,15 m) izvieto tikai teritorijās bez cietā seguma, uz nekvalitatīva seguma vai uz seguma ar līmeņu starpību, ņemot vērā, ka ietves slīpums ūdens notecei līdz 5 % (t. sk. ar slīpumu līdz 1:12) nav uzskatāms par līmeņa starpību;
58.12.5. gaismas ķermeņus bez stiprinājuma pie ēkas fasādes;
58.12.6. sildītājus bez stiprinājuma pie ēkas fasādes;
58.12.7. ēdienkartes bez norobežojuma funkcijas;
58.13. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā aizliegts:
58.13.1. bojāt pilsētvides elementus un apstādījumus;
58.13.2. pārveidot zaļo zonu, ja tas pasliktina konkrēto pilsētvidi;
58.13.3. izvietot būves, t. sk. kioskus un paviljonus, konteinerus un telpiskus risinājumus, t. sk. slēgtas teltis vai nojumes ar nolaižamām sienām (izņemot pludmales teritorijas), kā arī necaurredzamus nožogojumus u. tml.;
58.13.4. izvietot jebkādas ēdienu vai dzērienu uzglabāšanai, pagatavošanai vai izsniegšanai paredzētas iekārtas;
58.13.5. izvietot pārvietojamās tualetes.
59. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai bez piesaistes pastāvīgai tirdzniecības vietai pavasara/vasaras sezonā jāatbilst 58. punktā (izņemot 58.13.4., 58.13.5. apakšpunktu) minētajām prasībām un šādām papildu prasībām:
59.1. nojumi atļauts izmantot tikai virs saimniecības zonas, t. sk. virs ēdienu sagatavošanas un servēšanas (bāra) daļas, ņemot vērā, ka:
59.1.1. bāra lete nav augstāka par 1,50 m un tiek nodrošinātā vides pieejamība;
59.1.2. sagatavošanas, servēšanas, uzglabāšanas un apkalpošanas iekārtas, tostarp vitrīnas un stendi, saldējamās, trauku mazgāšanas un citas iekārtas atļauts novietot tikai vienkopus saimniecības zonā, iekārtu augstums nedrīkst pārsniegt bāra letes augstumu;
59.2. caurredzamas, nolaižamas vai paceļamas sienu vai citas konstrukcijas atļautas tikai saimniecības zonā un tās ir atvērtas dienas gaišajā laikā;
59.3. noteikumu 58.12.2. apakšpunktā minēto norobežojumu maksimālais augstums ir 1,5 m (augstumu mēra no ietves seguma līmeņa), t. sk. virs 1,2 m augstuma atzīmes atļautas tikai stikla barjeras (neaplīmētas, neaizklātas, bez teksta un attēliem);
59.4. mākslīgais grīdas segums (maksimālais augstums 0,15 m) atļauts saimniecības zonā; pārējā teritorijā mākslīgā grīdas seguma izvietošana atļauta noteikumu 58.12.4. apakšpunktā minētos gadījumos;
59.5. tiek nodrošināta sabiedriskā tualete, paredzot vienu vienību uz 60 apmeklētāju sēdvietām, slēdzot līgumu ar blakus esošu iestādi (ne tālāk par 50 m no darbības vietas) par tās sabiedrisko tualešu izmantošanu vai uzstādot pārvietojamo sabiedrisko tualeti; uzstādot pārvietojamo sabiedrisko tualeti, to integrē kopējā dizaina risinājumā;
59.6. tirdzniecības vietas izvietojums nedrīkst traucēt publiskās peldvietās izvietoto glābšanas staciju darbībai.
60. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai ar piesaisti pastāvīgai tirdzniecības vietai rudens/ziemas sezonā jāatbilst šādām prasībām:
60.1. drīkst izvietot apmeklētājiem paredzētos galdiņus ar sēdvietām, ēdienkartes un gāzes sildītājus, aizliegts izvietot tikai ēdienkartes vai gāzes sildītājus;
60.2. izvietojums nedrīkst traucēt ielu un ietvju attīrīšanu no sniega un sniega izvešanu.
61. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai bez piesaistes pastāvīgai tirdzniecības vietai rudens/ziemas sezonā jāatbilst noteikumu 59. punktā minētajām prasībām, un tā ir aizliegta:
61.1. ielu sarkanajās līnijās;
61.2. jūras piekrastē un publiskajos ūdeņos;
61.3. uz pašvaldībai piederošas vai piekrītošas zemes.
62. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām ielu sarkanajās līnijās jāatbilst šādām prasībām:
62.1. visā pašvaldības administratīvajā teritorijā:
62.1.1. nedrīkst būt aizsegti satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, pasliktinot to redzamību un uztveršanu;
62.1.2. pie krustojuma izvietotās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas nedrīkst traucēt gājēju plūsmu, pasliktināt krustojuma pārredzamību un transportlīdzekļu braukšanu krustojumos;
62.1.3. piebrauktuvju un iebrauktuvju platums ir vismaz 3,50 m;
62.1.4. ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas konstrukcijas pamatnē ir grīda:
62.1.4.1. jābūt izbūvētai brīvai piekļuvei inženierkomunikāciju akām (t. sk. ugunsdzēsības hidrantu lūkām), uztvērējakām (gūlijām) un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem;
62.1.4.2. jānodrošina brīva piekļuve sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai;
62.2. ārpus Vecrīgas teritorijas:
62.2.1. ietves brīvais platums ir ne mazāks kā 1,50 m, bet Rīgas vēsturiskajā centrā – ne mazāks kā 2 m;
62.2.2. gājēju ielās starp divām pretējās ielas pusēs izvietotām sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām ielas platums ir ne mazāks kā 3,50 m;
62.2.3. iekārtot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu uz brauktuves atļauts, aizņemot tikai autostāvvietu daļu;
62.3. Vecrīgas teritorijā:
62.3.1. ietves brīvais platums ir ne mazāks kā 1,20 m, izņemot gājēju ielas;
62.3.2. brauktuves brīvais platums ir ne mazāks kā 3,50 m; gadījumā, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas tiek izvietotas divās pretējās ielas pusēs, brauktuves brīvo platumu nosaka, mērot no brauktuves ass līnijas 1,75 m uz katru pusi, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji rakstveidā nav vienojušies citādi. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju vienošanās ir noslēdzama rakstveidā un iesniedzama pašvaldībā;
62.3.3. ielās ar divvirzienu satiksmi vienas vai vairāku (blakus vai pretējās ielas pusēs izvietotu) sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu kopgarums nepārsniedz 25 m un aiz šādām, ne vairāk kā 25 m garumā izvietotām, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām (vienā vai pretējās ielas pusēs izvietotām) brauktuves brīvais garums ir ne mazāks kā 10 m. Minētā prasība neattiecas uz gadījumiem, kad brauktuves brīvais platums paliek ne mazāks kā 5,50 m;
62.3.4. ievērojot noteikumu 62.3.2. un 62.3.3. apakšpunktā minētos nosacījumus, nepieciešamības gadījumā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs uzstāda attiecīgo ceļa zīmi, kas aizliedz transportlīdzekļu stāvēšanu pretī tirdzniecības vietai.
63. Gadījumā, ja noteikumu 62. punktā minēto prasību ievērošanai ir nepieciešama attiecīgajā teritorijā izvietoto satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu vai citu elementu pārvietošana, visas ar pārvietošanu saistītās izmaksas sedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs.
64. Veicot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas saskaņošanu:
64.1. Pilsētas attīstības departamentam, izvērtējot pilsētbūvniecisko situāciju un secinot, ka konkrētās vietas telpiskās iespējas rada šķēršļus noteikumu prasību ievērošanai, vai sakarā ar valstiskas vai pilsētas nozīmes sporta, izklaides un kultūras pasākumu norises pilsētā atspoguļošanu (mobilās bāra letes ("rolbārs") vai TV ekrānu izvietošanai tirdzniecības vietās), ir tiesības atkāpties no noteikumu 58.–61. punktā minētajām prasībām;
64.2. Ārtelpas un mobilitātes departamentam, izvērtējot pilsētbūvniecisko situāciju, konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturu, mērogu, teritorijas funkcionalitāti, satiksmes intensitāti, teritorijā izvietotos satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, inženiertīklu, apstādījumu, reklāmas un vides objektus, kā arī citus vidi veidojošus elementus, ir tiesības atkāpties no noteikumu 62. punktā minētajām prasībām, nosakot mazāku brauktuvju vai ietvju brīvo platumu (ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas aprīkošanai tiek izmantotas viegli demontējamas konstrukcijas), mazāku brauktuves garumu vai lielāku tirdzniecības vietas kopgarumu.
7. Tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumi kārtības nodrošināšanai
65. Tirdzniecības dalībnieks ir atbildīgs par:
65.1. cieņpilnu attieksmi pret citiem tirdzniecības dalībniekiem un ielu tirdzniecības vietu apmeklētājiem;
65.2. saskaņotās ielu tirdzniecības vietas risinājuma ievērošanu;
65.3. tīrības un kārtības nodrošināšanu ielu tirdzniecības vietā un 1,50 m rādiusā ap ielu tirdzniecības vietu;
65.4. speciālo iekārtu un objektu, kas tiek izmantoti tirdzniecības veikšanai, uzturēšanu kārtībā, tīrībā un bez bojājumiem, kā arī iekārtu un objektu, kas zaudējuši savu funkcionālo nozīmi, novākšanu;
65.5. ielu tirdzniecības vietas atbrīvošanu no tirdzniecības dalībniekam piederoša inventāra, produkcijas, taras, kā arī tās sakopšanu pēc tirdzniecības atļaujas derīguma termiņa beigām vai pēc tirdzniecības vietas darbības izbeigšanas, ja tirdzniecība tiek pārtraukta agrāk par atļaujā norādīto derīguma termiņu;
65.6. skaņu pastiprinošu iekārtu vai mūzikas instrumentu izmantošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā tā, lai to radītais troksnis netraucētu apkārtējo iedzīvotāju mieru.
66. Tirdzniecības organizators ir atbildīgs par:
66.1. ielu tirdzniecības vietas izvēli un iekārtošanu atbilstoši apmeklētāju un dalībnieku skaitam;
66.2. saskaņoto ielu tirdzniecības vietu risinājuma ievērošanu;
66.3. tīrības un kārtības nodrošināšanu ielu tirdzniecības vietās un to sakopšanu pēc tirdzniecības organizēšanas atļaujas derīguma termiņa beigām vai pēc tirdzniecības organizēšanas vietas darbības izbeigšanas, ja tirdzniecība tiek pārtraukta agrāk par atļaujā norādīto derīguma termiņu;
66.4. sabiedrisko tualešu nodrošināšanu tirdzniecības dalībniekiem;
66.5. apmeklētāju drošību.
67. Ielu tirdzniecības vietā atrasties ar preci un veikt tirdzniecību var:
67.1. tirdzniecības atļaujā norādītā persona;
67.2. tirdzniecības atļaujā norādītās fiziskās personas, kas nav reģistrējusi savu saimniecisko darbību, laulātais, vecāki, bērni, brāļi vai māsas, vecvecāki, mazbērni;
67.3. persona, kas ar tirdzniecības atļaujā norādīto personu atrodas darba tiesiskajās attiecībās.
68. Tirdzniecības dalībnieks vai organizators ir tiesīgs uzsākt ielu tirdzniecības vietas montāžas darbus:
68.1. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā ne agrāk kā piecas dienas pirms ielu tirdzniecības atļaujā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai norādītā atļaujas derīguma termiņa sākuma, izņemot gadījumu, kad ielu tirdzniecības vieta saskaņota Pilsētas attīstības departamentā kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām ielu tirdzniecības vietām. Ja montāžas darbus veic teritorijā, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās, Ārtelpas un mobilitātes departamentā ir slēdzams nomas līgums par ceļa elementu aizņemšanas darbiem;
68.2. reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā un īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietā ielu tirdzniecības atļaujā norādītā atļaujas derīguma termiņa sākuma dienā, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vieta saskaņota Pilsētas attīstības departamentā kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām tirdzniecības vietām;
68.3. pasākuma rīkošanas gadījumā – ne agrāk kā publiska pasākuma atļaujā norādītajā montāžas laikā;
68.4. Ziemassvētku laikā:
68.4.1. ja Ziemassvētku gadatirgus ietvaros tiek saskaņota publiska pasākuma norise, – ne agrāk kā publiska pasākuma atļaujā norādītajā montāžas laikā;
68.4.2. ja Ziemassvētku gadatirgus ietvaros netiek saskaņota publiska pasākuma norise, – ne agrāk kā 10 dienas pirms ielu tirdzniecības atļaujā norādītā atļaujas derīguma termiņa sākuma.
69. Tirdzniecības dalībnieks vai organizators ielu tirdzniecības vietas demontāžu veic:
69.1. darba dienas beigās gan reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā, gan īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietā (galdu, rūpnieciski izgatavotas tirdzniecībai paredzētas piekabes (treilera), tostarp saulessargu vai lietussargu, nojumju) – 24 stundu laikā pēc tirdzniecības atļaujas derīguma termiņa beigām vai 24 stundu laikā pēc tirdzniecības vietas darbības izbeigšanas, ja tirdzniecība tiek pārtraukta agrāk par atļaujā norādīto derīguma termiņu, izņemot gadījumu, kad ielu tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota vai Pilsētas attīstības departamentā saskaņota kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām tirdzniecības vietām;
69.2. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā – ne vēlāk kā 10 dienas pēc ielu tirdzniecības atļaujas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai derīguma termiņa beigām, izņemot gadījumu, kad ielu tirdzniecības vieta saskaņota Pilsētas attīstības departamentā kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām tirdzniecības vietām. Ja demontāžas darbus veic teritorijā, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās, Ārtelpas un mobilitātes departamentā slēdzams nomas līgums par ceļa elementu aizņemšanas darbiem;
69.3. pasākuma rīkošanas gadījumā – ne vēlāk kā līdz publiska pasākuma atļaujā norādītajam demontāžas laikam;
69.4. Ziemassvētku laikā:
69.4.1. ja Ziemassvētku gadatirgus ietvaros tiek saskaņota publiska pasākuma norise, – ne vēlāk kā līdz publiska pasākuma atļaujā norādītajam demontāžas laikam;
69.4.2. ja Ziemassvētku gadatirgus ietvaros netiek saskaņota publiska pasākuma norise, – ne vēlāk kā 10 dienas pēc ielu tirdzniecības atļaujā norādītā atļaujas derīguma termiņa beigām.
70. Tirdzniecības organizatoram un tirdzniecības dalībniekam aizliegts:
70.1. bojāt zaļo zonu, apstādījumus un pilsētvides elementus;
70.2. traucēt tuvumā esošo kultūras un izglītības iestāžu darbu, kā arī apgrūtināt bērnu rotaļlaukumu izmantošanu;
70.3. traucēt ugunsdzēsības tehnikas uzstādīšanu un šļūteņu pieslēgšanu ugunsdzēsības hidrantu akām;
70.4. iekārtot ielu tirdzniecības vietu pirms ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanas vai ielu tirdzniecības atļaujā norādītā termiņa;
70.5. atrasties ar preci ielu tirdzniecības vietā bez ielu tirdzniecības atļaujas;
70.6. pārdot dzērienus stikla iepakojumā atvērtā vai izlejamā veidā pasākumu laikā, izņemot noteikumu 76. punktā un 77.3., 78.2. apakšpunktā minēto gadījumu;
70.7. ielu tirdzniecībā pasākuma laikā, īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā Ziemassvētku laikā pārdot dzērienus glāzēs, kurām nav nodrošināta atkārtota lietošana un netiek piemērota depozīta maksa, izņemot 20 līdz 50 ml liela tilpuma neplīstoša materiāla glāzes;
70.8. pašvaldības iekārtotajā ielu tirdzniecības vietā papildus veidot tirdzniecības vietas paplašinājumu vai izvietot preci ārpus tirdzniecībai paredzētās vietas.
71. Ielu tirdzniecības vietā jābūt:
71.1. tirdzniecības dalībnieka personu apliecinošam dokumentam vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtai izziņai, kas apliecina, ka personai ir izsniegts personu apliecinošs dokuments;
71.2. Pilsētas attīstības departamentā saskaņotam ielu tirdzniecības vietas projektam vai citai dokumentācijai, ja nav ielu tirdzniecības vietas projekta;
71.3. tirdzniecības preču izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, izņemot gadījumus, ja tiek tirgotas savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un savvaļas ziedi, svaigi zvejas produkti un medījumu gaļa nelielos apjomos saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par primāro produktu apriti nelielos apjomos, kā arī lietotas personiskās mantas vai tiek sniegti sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi;
71.4. noteikumu 67. punktā minētajos gadījumos – pilnvarai vai darba tiesiskās attiecības apliecinošam dokumentam;
71.5. informācijai par ēdiena pasniegšanai patērētājam izmantoto vienreizējās lietošanas trauku cenu.
72. Tirdzniecības dalībnieks un tirdzniecības organizators pēc Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja pilnvaroto amatpersonu, kā arī pēc kontrolējošo iestāžu amatpersonu pieprasījuma uzrāda noteikumu 71. punktā norādītos dokumentus.
8. Tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas
73. Ielu tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas tiek noteiktas atbilstoši ielu tirdzniecības veidam un vietām.
74. Pārtikas preču tirgošana patērēšanai ielu tirdzniecības vietā atļauta ielu tirdzniecībā pasākuma laikā, īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā Ziemassvētku laikā, izņemot reģistrēto ielu tirdzniecību. Ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai atļauts tirgot pārtikas preces, kas domātas tikai patērēšanai tirdzniecības vietā.
75. Reģistrētajās ielu tirdzniecības vietās realizējamo preču grupu uzskaitījums:
75.1. Vecrīgas teritorijā, kuru ierobežo 11. novembra krastmala–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Aspazijas bulvāris–13. janvāra iela:
75.1.1. saldējums;
75.1.2. ziedi, zari, no tiem gatavoti izstrādājumi;
75.1.3. karstās uzkodas no speciālām iekārtām;
75.1.4. bezalkoholiskie dzērieni izlejamā veidā no speciālām iekārtām vai neplīstošā iepakojumā;
75.1.5. pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;
75.1.6. pašu izgatavoti mākslas priekšmeti;
75.1.7. Ziemassvētkiem paredzētie skuju koki un zari un no tiem gatavoti izstrādājumi;
75.1.8. cukurvate no speciālām iekārtām;
75.2. Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot Vecrīgas teritoriju:
75.2.1. saldējums;
75.2.2. ziedi, zari, no tiem gatavoti izstrādājumi;
75.2.3. karstās uzkodas no speciālām iekārtām;
75.2.4. bezalkoholiskie dzērieni izlejamā veidā no speciālām iekārtām vai neplīstošā iepakojumā;
75.2.5. pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;
75.2.6. pašu izgatavoti mākslas priekšmeti;
75.2.7. Ziemassvētkiem paredzētie skuju koki un zari un no tiem gatavoti izstrādājumi;
75.2.8. teritorijā, kas atrodas ārpus ielu sarkanajām līnijām, papildus 75.2.1.–75.2.7. apakšpunktā noteiktajām preču grupām:
75.2.8.1. pašu audzētu puķu un dārzeņu stādi, dēsti, sīpoli, gumi, ziemcietes un sēklas;
75.2.8.2. pašu audzēti (nelielos apjomos) augļu koku un ogulāju stādi, dekoratīvo koku un krūmu stādi;
75.2.8.3. savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un savvaļas ziedi;
75.2.8.4. mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu ražota produkcija, kurai piešķirts zaļās karotītes sertifikāts, vai mājas apstākļos ražota pārtikas produkcija, t. sk. no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas – pašu kūpinātas zivis, pašu kūpināta gaļa, augkopības pārtikas produkti, lopkopības pārtikas produkti (izņemot svaigu gaļu un svaigas zivis), biškopības produkti, pašu cepti maizes un miltu izstrādājumi;
75.2.9. cukurvate no speciālām iekārtām;
75.3. kultūras un atpūtas parkā "Mežaparks", pašvaldības apsaimniekojamās pludmales teritorijās un Lucavsalas atpūtas parkā:
75.3.1. saldējums;
75.3.2. karstās uzkodas no speciālām iekārtām;
75.3.3. bezalkoholiskie dzērieni izlejamā veidā no speciālām iekārtām vai neplīstošā iepakojumā;
75.3.4. sporta un atpūtas inventārs;
75.3.5. cukurvate no speciālām iekārtām;
75.3.6. augļi, dārzeņi, ogas (svaigam patēriņam uz vietas);
75.4. tirdzniecības vietās pie kapiem:
75.4.1. grieztie ziedi, zari, no tiem gatavoti izstrādājumi, puķu un dekoratīvo koku un krūmu stādi;
75.4.2. Lieldienu svētku laikā (četras dienas no piektdienas līdz pirmdienai), 18. novembrī, Mirušo piemiņas dienā (divas dienas – sestdienā un svētdienā pirms Mirušo piemiņas dienas) papildus noteikumu 75.4.1. apakšpunktā minētajam – mākslīgie ziedi, kapu vāzes, sveces;
75.5. pārējā pašvaldības administratīvajā teritorijā:
75.5.1. saldējums;
75.5.2. ziedi, zari, no tiem gatavoti izstrādājumi;
75.5.3. karstās uzkodas no speciālām iekārtām;
75.5.4. bezalkoholiskie dzērieni izlejamā veidā no speciālām iekārtām vai neplīstošā iepakojumā;
75.5.5. pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;
75.5.6. pašu izgatavoti mākslas priekšmeti;
75.5.7. Ziemassvētkiem paredzētie skuju koki un zari un no tiem gatavoti izstrādājumi;
75.5.8. pašu audzētu puķu un dārzeņu stādi, dēsti, sīpoli, gumi, ziemcietes un sēklas;
75.5.9. pašu audzēti (nelielos apjomos) augļu koku un ogulāju stādi, dekoratīvo koku un krūmu stādi;
75.5.10. savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un savvaļas ziedi;
75.5.11. mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu ražota produkcija, kurai piešķirts zaļās karotītes sertifikāts, vai mājas apstākļos ražota pārtikas produkcija, t. sk. no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas – pašu kūpinātas zivis, pašu kūpināta gaļa, augkopības pārtikas produkti, lopkopības pārtikas produkti (izņemot svaigu gaļu un svaigas zivis), biškopības produkti, pašu cepti maizes un miltu izstrādājumi;
75.5.12. augļi, dārzeņi, ogas;
75.5.13. cukurvate no speciālām iekārtām.
76. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībā vai organizēšanā atļauts realizēt:
76.1. pārtikas preces;
76.2. noteikumu 75. punktā minētās preces;
76.3. rūpnieciski ražotas preces, izņemot tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, tabakas aizstājējproduktus, autortiesību vai blakustiesību objektus, kas reproducēti personiskām vajadzībām;
76.4. lietotas personiskās mantas;
76.5. mazajā alkoholisko dzērienu darītavā ražotu vīnu, raudzētos dzērienus un pārējos alkoholiskos dzērienus stikla vai citā plīstošā iepakojumā, ja tas neapdraud sabiedrisko kārtību un drošību, nepiesārņo apkārtējo vidi un ja to saskaņo noteikumu 77.2. apakšpunktā norādītās personas.
77. Ielu tirdzniecības organizēšanā Ziemassvētku laikā papildus noteikumu 75. un 76. punktā minētajām precēm atļauts realizēt:
77.1. koncertu norises laikā mūzikas ierakstu audio un videomateriālus;
77.2. alkoholiskos dzērienus – gan rūpnieciski sagatavotus, gan tirdzniecības vietā sajauktus ar bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuros spirta daudzums nepārsniedz 15 tilpuma procentus, patērēšanai ielu tirdzniecības vietā, ja tas neapdraud sabiedrisko kārtību un drošību, nepiesārņo apkārtējo vidi un ja to saskaņo:
77.2.1. ielu tirdzniecības vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs – attiecībā uz teritorijas sakopšanu;
77.2.2. Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija – attiecībā uz sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu (saskaņojumu pieprasa Apkaimju iedzīvotāju centrs);
77.3. alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 15 tilpuma procentus, patērēšanai pasākuma norises vietā, ja pasākuma norises vieta tiek norobežota, pasākuma norises vietā tiek kontrolēts apmeklētāju skaits un ja to saskaņo 77.2. apakšpunktā norādītās personas.
78. Ielu tirdzniecībā pasākuma laikā vai organizēšanā pasākuma laikā papildus noteikumu 75., 76. punktā un 77.1. apakšpunktā minētajām precēm atļauts realizēt:
78.1. alkoholiskos dzērienus – gan rūpnieciski sagatavotus, gan ielu tirdzniecības vietā sajauktus ar bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuros spirta daudzums nepārsniedz 15 tilpuma procentus, patērēšanai pasākuma norises vietā, ja tas atbilst pasākuma saturam, neapdraud sabiedrisko kārtību un drošību, nepiesārņo apkārtējo vidi un ja to saskaņo:
78.1.1. attiecīgā pasākuma organizators;
78.1.2. pasākuma norises vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs – attiecībā uz teritorijas sakopšanu;
78.1.3. Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija – attiecībā uz sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu (saskaņojumu pieprasa Apkaimju iedzīvotāju centrs);
78.2. alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 15 tilpuma procentus, patērēšanai pasākuma norises vietā, ja pasākuma norises vieta tiek norobežota, pasākuma norises vietā tiek kontrolēts apmeklētāju skaits un ja to saskaņo 78.1. apakšpunktā norādītās personas.
9. Nosacījumi ielu tirdzniecības atļaujas darbības apturēšanai uz laiku
79. Apkaimju iedzīvotāju centrs ielu tirdzniecības atļaujas darbību aptur uz laiku:
79.1. sakarā ar pilsētā veicamajiem remontdarbiem;
79.2. sakarā ar pašvaldībā saskaņotajiem publiskajiem pasākumiem;
79.3. ja tas nepieciešams pašvaldības projektu realizācijai;
79.4. ja ielu tirdzniecības vieta nav iekārtota atbilstoši Pilsētas attīstības departamentā vai Ārtelpas un mobilitātes departamentā saskaņotam projektam vai ja netiek ievēroti tirdzniecības atļaujas nosacījumi. Ielu tirdzniecības atļauju anulē, ja Apkaimju iedzīvotāju centra lēmumā norādītajā termiņā pārkāpums netiek novērsts;
79.5. ja pastāv draudi tirdzniecības dalībnieku vai apmeklētāju drošībai, saistībā ar apkārtesošo objektu (ēku, būvju, inženierkomunikāciju, citu infrastruktūras objektu vai koku) iespējamu apdraudējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai;
79.6. ja Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā vairākkārt konstatē 65.6. apakšpunkta prasību neievērošanu un policijas izdotā administratīvā akta nepildīšanu;
79.7. lai pieprasītu un pārbaudītu informāciju par ielu tirdzniecībā realizējamām precēm un to izcelsmi, ja Apkaimju iedzīvotāju centram rodas pamatotas aizdomas par sniegtās informācijas patiesumu.
80. Noteikumu 79.1., 79.2., 79.3. vai 79.5. apakšpunktā minētajos gadījumos ielu tirdzniecības darbības vieta uz laiku var tikt pārcelta uz citu vietu.
10. Noteikumu izpildes kontrole
81. Pilsētas attīstības departaments ir tiesīgs veikt pārbaudi par ielu tirdzniecības vietas atbilstību Pilsētas attīstības departamenta saskaņotajam risinājumam.
82. Apkaimju iedzīvotāju centrs ir tiesīgs izdot administratīvo aktu, uzliekot adresātam pienākumu veikt noteiktu darbību, ja Pilsētas attīstības departaments ir konstatējis ielu tirdzniecības vietas neatbilstību Pilsētas attīstības departamenta saskaņotajam risinājumam.
83. Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija, konstatējot noteikumu 65.6. apakšpunktā minēto prasību neievērošanu, ir tiesīga izdot administratīvo aktu, kas uz laiku līdz 24 stundām uzliek adresātam par pienākumu veikt noteiktas darbības vai atturēties no noteiktu darbību veikšanas noteikumu izpildes nodrošināšanai.
11. Noslēguma jautājumi
84. Līdz 2025. gada 31. maijam atļauts nedemontēt tās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas, kas iekārtotas, izvietojot grīdu, bez atkāpēm no Pilsētas attīstības departamenta saskaņotā projekta, tipveida vai parkleta risinājuma, kurām ir izsniegtas ielu tirdzniecības atļaujas un par kurām Apkaimju iedzīvotāju centram iesniegts iesniegums, informējot pašvaldību par āra kafejnīcas nedemontēšanu pēc atļaujas derīguma termiņa beigām. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas nedemontēšana netiek atļauta:
84.1. sakarā ar pilsētā veicamajiem remontdarbiem;
84.2. ja tas rada draudus drošībai;
84.3. sakarā ar pašvaldībā saskaņotajiem publiskajiem pasākumiem;
84.4. ja tas nepieciešams valsts vai pašvaldības projektu realizācijai.
85. Atbilstoši noteikumu 34. punktā noteiktajam konkurss ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā uz vietām Esplanādē un Doma laukumā tiek rīkots pēc tam, kad 2019. gadā organizētā konkursa uzvarētājiem beigušās tiesības organizēt ielu tirdzniecību Ziemassvētku laikā Esplanādē un Doma laukumā.
86. Ielu tirdzniecībai pasākuma laikā, ja pasākuma kopējais apmeklētāju un dalībnieku skaits pārsniedz 5000 personas, noteikumu 70.7. apakšpunktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra.
87. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 43 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" (Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 83B, Nr. 135; 2022, Nr. 71, Nr. 174, Nr. 252).
88. Atcelt Rīgas domes 2023. gada 12. jūlija saistošos noteikumus Nr. RD-23-223-sn "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība".
Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis
1. pielikums
Rīgas domes 2024. gada 28. jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-286-sn
Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra veidlapas rekvizīti ATĻAUJA IELU TIRDZNIECĪBAI
|
___.___._______. | Nr. ____________ |
Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs atļauj veikt ielu tirdzniecību:
Tirdzniecības dalībnieka nosaukums (vārds, uzvārds): | |
Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr. (personas kods vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods): | |
Tirdzniecības norises vieta: | |
Realizējamo preču grupas: | |
Atļaujas derīguma termiņš: | |
Papildu nosacījumi tirdzniecībai: |
Atļauja izsniegta saskaņā ar Rīgas domes ___. ___. ____. saistošo noteikumu Nr. _____ "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" 32. punktu un Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" 14.3. apakšpunktu.
/Amata nosaukums/ | /V. Uzvārds/ |
Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis
2. pielikums
Rīgas domes 2024. gada 28. jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-286-sn
Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra veidlapas rekvizīti ATĻAUJA IELU TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĒŠANAI
|
___.___._______. | Nr. ___________ |
Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs atļauj organizēt ielu tirdzniecību:
Tirdzniecības organizatora nosaukums (vārds, uzvārds): | |
Nodokļu maksātāja reģistrācijas
Nr. (nodokļu maksātāja reģistrācijas kods): |
|
Tirdzniecības organizēšanas vieta: | |
Realizējamo preču grupas: | |
Atļaujas derīguma termiņš: | |
Papildu nosacījumi tirdzniecībai: | |
Atļauja izsniegta saskaņā ar Rīgas domes ___.___.______. saistošo noteikumu Nr. ___"Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" 32. punktu un Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" 14.3. apakšpunktu.
/Amata nosaukums/ | /V. Uzvārds/ |
Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis
3. pielikums
Rīgas domes 2024. gada 28. jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-286-sn
Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centram Iesniedzējs – fiziskā persona:
Iesniedzējs – juridiskā persona:
Iesniedzējs – juridiskās vai fiziskās personas pilnvarota persona
Iesniegums ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietāLūdzu izsniegt atļauju ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā:
Tirdzniecība plānota (attiecīgo atbildi "" atzīmēt ar ):
Cita informācija par plānoto tirdzniecību: Atļauju vēlos saņemt: elektroniski uz šajā iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi:
****Lūdzu atļaut iekārtot ielu tirdzniecības vietu atbilstoši pēdējam Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā saskaņotajam tirdzniecības vietas risinājumam; minētais projekts un aktuālā (atbilstoši šī iesnieguma iesniegšanas gadam) ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (A4 formātā, bez tirdzniecības vietas izvietojuma) pievienoti pielikumā. Pielikumā (attiecīgo sadaļu "" atzīmēt ar ): saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju, vai pašvaldības nekustamā īpašuma valdītāju vai apsaimniekotāju; tirdzniecības vietā paredzētās preču grupas (aizpildīts iesnieguma A pielikums); pašaudzētas produkcijas izcelsmes vietu apliecinoši dokumenti; pašaudzētas produkcijas tirdzniecības sortimenta saraksts, norādot plānoto realizējamo tirdzniecības sortimentu pa mēnešiem; tirdzniecības dalībnieka apliecinājums par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību; ja iesnieguma iesniedzējs ir pilnvarota persona: ja iesniegums tiek iesniegts elektroniski – pilnvara, kas parakstīta ar drošu elektronisko parakstu; ja iesniegums tiek iesniegts papīra formā – rakstiski parakstīta pilnvara; attiecīgās publiskās ēkas būves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sagatavota informācija par faktisko autostāvvietu skaitu pie publiskas būves un autostāvvietu skaita pārrēķinu atbilstoši aktuālam normatīvam (ja ielu tirdzniecība plānota publiskas būves autostāvvietā); *tirdzniecības vietas risinājums noformēts atbilstoši iesnieguma veidlapai pievienotajam paraugam (ja tirdzniecība paredzēta no transportlīdzekļa vai piekabes (treilera) bez papildu tirdzniecības vietas iekārtojuma ārpus transportlīdzekļa vai tirdzniecības vieta netiek speciāli iekārtota): - objekta novietne atbilstoši mērogam inženiertīklu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā ar norādītiem izmēriem, piesaistēm un ietves, brauktuves brīvo platumu; - plāns mērogā 1:100 vai 1:50 ar izmēriem un piesaistēm, uzrādot jumtiņa vertikālo projekciju uz zemes; - iesnieguma iesniegšanas gadā uzņemta ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (A4 formātā, bez tirdzniecības vietas izvietojuma); - ielu tirdzniecības vietas krāsaina skice vai vizualizācija vides kontekstā (jauniem risinājumiem) vai tās fotofiksācija vides kontekstā (iepriekš sniegtā saskaņojuma pagarināšanai); **tirdzniecības vietas risinājums noformēts atbilstoši iesnieguma veidlapai pievienotajam paraugam (ja tirdzniecības vieta tiks speciāli iekārtota, izmantojot papildaprīkojumu (galdu, krēslu, saulessargu u. tml.)): - objekta novietne atbilstoši mērogam inženiertīklu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā ar norādītiem izmēriem, piesaistēm un ietves, brauktuves brīvo platumu; - detalizēts vietas iekārtojums plānā mērogā 1:100 vai 1:50 ar norādītiem izmēriem, piesaistēm, ietves un brauktuves brīvo platumu, ietves taktilajām virsmām, vadulām, velojoslām, apdobēm, reklāmas objektiem, ceļa zīmēm, laternām, inženierkomunikāciju aprīkojumu, labiekārtojuma elementiem (augu konteineriem, soliņiem, velostatīviem u. tml.), tirdzniecības vietas platību; - iesnieguma iesniegšanas gadā uzņemta ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (A4 formātā, bez tirdzniecības vietas izvietojuma); - visu objektu detalizēts dizaina risinājums ar norādītiem izmēriem, materiāliem un krāsu; - ielu tirdzniecības vietas krāsaina skice vai vizualizācija vides kontekstā (jauniem risinājumiem) vai tās fotofiksācija vides kontekstā (iepriekš sniegtā saskaņojuma pagarināšanai); *** tirdzniecības vietas risinājums noformēts atbilstoši iesnieguma veidlapai pievienotajam paraugam katrai maršruta pieturvietai: - katras pieturvietas izvietojums noteiktā kārtībā sagatavotā zemes vienības situācijas plānā ar aktuālām ielu sarkanajām līnijām un nekustamā īpašuma robežām (A4 formātā) mērogā 1:100 vai 1:250 ar norādītiem izmēriem un piesaistēm; - iesnieguma iesniegšanas gadā uzņemta katras pieturvietas krāsaina fotofiksācija (A4 formātā, bez tirdzniecības vietas izvietojuma); - kustības maršruts, norādot pieturvietas tirdzniecības veikšanai; ja tirdzniecības vieta papildus tirdzniecībai paredzētajam transportlīdzeklim tiek speciāli iekārtota: - katras pieturvietas detalizēts iekārtojums plānā mērogā 1:100, 1:50 vai 1:25 (A4 formātā) ar norādītiem izmēriem un piesaistēm (plānā jānorāda ietves, brauktuves brīvais platums un visa aizņemtā tirdzniecības platība (tirdzniecības iekārta ar jumta projekciju uz zemes, tirgotāja aizņemtā teritorija, atkritumu urna u. c. tirdzniecības vietas aprīkojuma elementi), kā arī taktilās virsmas, vadulas, veloceliņi, velostatīvi, ceļa zīmes, laternas, inženierkomunikāciju aprīkojums (elektrības sadales skapji u. tml.)); - detalizēts dizaina risinājums, norādot izmērus, materiālu, krāsu un objektu izvietojumu; - aktuāla un plānam atbilstoša ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma krāsaina skice, vizualizācija vides kontekstā vai tās fotofiksācija (A4 formātā); **** Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta saskaņots tirdzniecības vietas risinājums vai teritorijas labiekārtojuma ar tirdzniecības vietu būvniecības ieceres dokumentācijas un akta par objekta pieņemšanu ekspluatācijā kopija, uzrādot oriģinālu. Piekrītu, ka iesniegumā norādītā tirdzniecības dalībnieka kontaktinformācija tiks izmantota pašvaldības organizēto aptauju veikšanai: piekrītu nepiekrītu Ar šo uzņemos atbildību par sniegto ziņu patiesīgumu, pievienoto dokumentu likumīgu izcelsmi un kopiju atbilstību oriģināliem. Personas datu aizsardzība: Pārzinis personas datu apstrādei ir Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, adrese: Eduarda Smiļģa iela 46, Rīga, LV-1002, tālrunis 67012222, elektroniskā pasta adrese: aic@riga.lv. Personas datu aizsardzības speciālists ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības centrs, adrese: Dzirciema iela 28, Rīga, LV-1007, elektroniskā pasta adrese: dac@riga.lv. Personas datu apstrādes mērķis – atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā saņemšanai iesnieguma izskatīšanas, atļaujas sagatavošanas un izsniegšanas, kā arī uzraudzības un kontroles procesa nodrošināšanai. Tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir pārzinim tiesību aktos noteikto juridisko pienākumu izpilde (Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumi Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" un Rīgas domes saistošie noteikumi par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība). Personas datu saņēmēji – Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (iesnieguma reģistrēšanai), Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (par tirdzniecības vietas izvietojumu, vizuālo risinājumu, aizņemamās teritorijas platību un izmēriem), Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments (par tirdzniecības vietas izvietojumu, aizņemamās teritorijas platību un izmēriem, ja tirdzniecības vieta plānota ielas sarkano līniju robežās), Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (uzraudzības un kontroles funkciju veikšanai), Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts ieņēmumu dienests. Tirdzniecības dalībnieka – fiziskas personas datus (vārds, uzvārds un personas kods) Rīgas valstspilsētas pašvaldība pārbauda Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošajā informācijas sistēmā ar nolūku pārliecināties, vai persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību, izņemot gadījumus, kad normatīvie akti nenosaka personai pienākumu reģistrēt saimniecisko darbību. Personas dati tiks glabāti ne ilgāk kā vienu gadu pēc iesnieguma izskatīšanas un atļaujas izsniegšanas. Informējam, ka personai kā datu subjektam ir tiesības: 1) pieprasīt pārzinim piekļūt datu subjekta apstrādātajiem personas datiem, lūgt neprecīzo personas datu labošanu vai dzēšanu, iesniedzot pamatojumu lūgumam, likumā noteiktajos gadījumos lūgt personas datu apstrādes ierobežošanu, kā arī iebilst pret apstrādi; 2) iesniegt uzraudzības iestādē (Datu valsts inspekcijā) sūdzību par nelikumīgu personas datu apstrādi.
_______. gada ___. _____________
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
A pielikums ____._____._________. iesniegumam Preču grupas
* Rīgas vēsturiskais centrs, izņemot Vecrīgas teritoriju. ** Ar šo apliecinu, ka speciālā iekārta tirdzniecībai ar karstām uzkodām vai bezalkoholiskajiem dzērieniem izlejamā veidā tiks ekspluatēta atbilstoši ražotāja prasībām un ievērojot ugunsdrošības noteikumus.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paraugs ielu tirdzniecības vietas risinājuma
noformēšanai
|
Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis
4. pielikums
Rīgas domes 2024. gada 28. jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-286-sn
Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centram Iesniedzējs – fiziskā persona:
Iesniedzējs – juridiskā persona:
Iesniedzējs – juridiskās vai fiziskās personas pilnvarota persona
Iesniegums ielu tirdzniecības organizēšanai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietāLūdzu izsniegt atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā:
Tirdzniecība plānota (attiecīgo atbildi "" atzīmēt ar ):
Cita informācija par plānoto tirdzniecību: Atļauju vēlos saņemt: elektroniski uz šajā iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi:
***Lūdzu atļaut iekārtot ielu tirdzniecības vietu atbilstoši pēdējam Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā saskaņotajam projektam; minētais projekts un aktuālā (atbilstoši šī iesnieguma iesniegšanas gadam) ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (A4 formātā, bez tirdzniecības vietas izvietojuma) pievienoti pielikumā. Pielikumā (attiecīgo sadaļu "" atzīmēt ar ): ar tirdzniecības organizatora parakstu apstiprināts tirdzniecības dalībnieku saraksts, kurā norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai nodokļu maksātāja kods, juridiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, realizējamās preču grupas, aizņemamo tirdzniecības vietu skaits, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs (tā izmantošanas gadījumā); saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju, vai pašvaldības nekustamā īpašuma valdītāju vai apsaimniekotāju; tirdzniecības vietā paredzētās preču grupas (aizpildīts iesnieguma A pielikums); tirdzniecības dalībnieka apliecinājums par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību; ja iesnieguma iesniedzējs ir pilnvarota persona: ja iesniegums tiek iesniegts elektroniski – pilnvara, kas parakstīta ar drošu elektronisko parakstu; ja iesniegums tiek iesniegts papīra formā – rakstiski parakstīta pilnvara; attiecīgās publiskās ēkas būves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sagatavota informācija par faktisko autostāvvietu skaitu pie publiskas būves un autostāvvietu skaita pārrēķinu atbilstoši aktuālam normatīvam (ja ielu tirdzniecība plānota publiskas būves autostāvvietā); * tirdzniecības vietas risinājums noformēts atbilstoši iesnieguma veidlapai pievienotajam paraugam (ja tirdzniecība paredzēta no transportlīdzekļa vai piekabes (treilera) bez papildu tirdzniecības vietas iekārtojuma ārpus transportlīdzekļa vai tirdzniecības vieta netiek speciāli iekārtota): - objekta novietne atbilstoši mērogam inženiertīklu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā ar norādītiem izmēriem, piesaistēm un ietves, brauktuves brīvo platumu; - plāns mērogā 1:100 vai 1:50 ar izmēriem un piesaistēm, uzrādot jumtiņa vertikālo projekciju uz zemes; - iesnieguma iesniegšanas gadā uzņemta ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (A4 formātā, bez tirdzniecības vietas izvietojuma); - ielu tirdzniecības vietas krāsaina skice vai vizualizācija vides kontekstā (jauniem risinājumiem) vai tās fotofiksācija vides kontekstā (iepriekš sniegtā saskaņojuma pagarināšanai); ** tirdzniecības vietas risinājums noformēts atbilstoši iesnieguma veidlapai pievienotajam paraugam (ja tirdzniecības vieta tiks speciāli iekārtota, izmantojot papildaprīkojumu (galdu, krēslu, saulessargu u. tml.)): - objekta novietne atbilstoši mērogam inženiertīklu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā ar norādītiem izmēriem, piesaistēm un ietves, brauktuves brīvo platumu; - detalizēts vietas iekārtojums plānā mērogā 1:100 vai 1:50 ar norādītiem izmēriem, piesaistēm, ietves un brauktuves brīvo platumu, ietves taktilajām virsmām, vadulām, velojoslām, apdobēm, reklāmas objektiem, ceļa zīmēm, laternām, inženierkomunikāciju aprīkojumu, labiekārtojuma elementiem (augu konteineriem, soliņiem, velostatīviem u. tml.), tirdzniecības vietas platību; - iesnieguma iesniegšanas gadā uzņemta ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (A4 formātā, bez tirdzniecības vietas izvietojuma); - visu objektu detalizēts dizaina risinājums ar norādītiem izmēriem, materiāliem un krāsu; - ielu tirdzniecības vietas krāsaina skice vai vizualizācija vides kontekstā (jauniem risinājumiem) vai tās fotofiksācija vides kontekstā (iepriekš sniegtā saskaņojuma pagarināšanai); *** Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā saskaņots tirdzniecības vietas risinājums vai teritorijas labiekārtojuma ar tirdzniecības vietām būvniecības ieceres dokumentācijas un akta par objekta pieņemšanu ekspluatācijā kopija, uzrādot oriģinālu Piekrītu, ka iesniegumā norādītā tirdzniecības organizatora kontaktinformācija tiks izmantota pašvaldības organizēto aptauju veikšanai: piekrītu nepiekrītu Ar šo uzņemos atbildību par: - sniegto ziņu patiesīgumu, pievienoto dokumentu likumīgu izcelsmi un kopiju atbilstību oriģināliem; - tirdzniecības dalībnieka (fiziskas personas) personas datu iegūšanas un personas datu iesniegšanas pašvaldībā tiesiskumu, lai pašvaldība nodrošinātu atļaujas ielu tirdzniecības organizēšanai izsniegšanu un tirdzniecības dalībnieka iekļaušanu tirdzniecības dalībnieku sarakstā, kas dos tiesības tirdzniecības dalībniekam veikt tirdzniecību organizētajā ielu tirdzniecībā. Esmu informējis tirdzniecības dalībnieku par tiesību aktos noteikto dalībnieka personas datu apstrādi šī pakalpojuma nodrošināšanā. Personas datu aizsardzība: Pārzinis personas datu apstrādei ir Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, adrese: Eduarda Smiļģa iela 46, Rīga, LV-1002, tālrunis 67012222, elektroniskā pasta adrese: aic@riga.lv. Personas datu aizsardzības speciālists ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības centrs, adrese: Dzirciema iela 28, Rīga, LV-1007, elektroniskā pasta adrese: dac@riga.lv. Personas datu apstrādes mērķis – atļaujas ielu tirdzniecības organizēšanai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā saņemšanai iesnieguma izskatīšanas, atļaujas sagatavošanas un izsniegšanas, kā arī uzraudzības un kontroles procesa nodrošināšanai. Tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir pārzinim tiesību aktos noteikto juridisko pienākumu izpilde (Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumi Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" un Rīgas domes saistošie noteikumi par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība). Personas datu saņēmēji – Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (iesnieguma reģistrēšanai), Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (par tirdzniecības vietas izvietojumu, vizuālo risinājumu, aizņemamās teritorijas platību un izmēriem), Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments (tirdzniecības vietas izvietojuma, aizņemamās teritorijas platības un izmēru, ja tirdzniecības vieta plānota ielas sarkano līniju robežās, saskaņošanai), Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (uzraudzības un kontroles funkciju veikšanai), kā arī Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts ieņēmumu dienests. Tirdzniecības dalībnieka – fiziskas personas – datus (vārds, uzvārds un personas kods) Rīgas valstspilsētas pašvaldība pārbauda Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošajā informācijas sistēmā ar nolūku pārliecināties, vai persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību, izņemot gadījumus, kad normatīvie akti nenosaka personai pienākumu reģistrēt saimniecisko darbību. Personas dati tiks glabāti ne ilgāk kā vienu gadu pēc iesnieguma izskatīšanas un atļaujas izsniegšanas. Informējam, ka personai kā datu subjektam ir tiesības: 1) pieprasīt pārzinim piekļūt datu subjekta apstrādātajiem personas datiem, lūgt neprecīzo personas datu labošanu vai dzēšanu, iesniedzot pamatojumu lūgumam, likumā noteiktajos gadījumos lūgt personas datu apstrādes ierobežošanu, kā arī iebilst pret apstrādi; 2) iesniegt uzraudzības iestādē (Datu valsts inspekcijā) sūdzību par nelikumīgu personas datu apstrādi.
_______.gada ___. _____________
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
A pielikums ____._____._________. iesniegumam Preču grupas
* Rīgas vēsturiskais centrs, izņemot Vecrīgas teritoriju. ** Ar šo apliecinu, ka speciālā iekārta tirdzniecībai ar karstām uzkodām vai bezalkoholiskajiem dzērieniem izlejamā veidā tiks ekspluatēta atbilstoši ražotāja prasībām un ievērojot ugunsdrošības noteikumus.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paraugs ielu tirdzniecības vietas risinājuma noformēšanai
|
Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis
5. pielikums
Rīgas domes 2024. gada 28. jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-286-sn
Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centram Iesniedzējs – fiziskā persona:
Iesniedzējs – juridiskā persona:
Iesniedzējs – juridiskās vai fizskās personas pilnvarota persona
IESNIEGUMS
|
par jaunas ielu tirdzniecības vietas reģistrēšanu | ||
vietas adrese/nosaukums: | ||
tirdzniecības vietu skaits: |
par jaunas ielu tirdzniecības vietas reģistrēšanu | ||
vietas adrese/nosaukums: | ||
tirdzniecības vietu skaits: |
par izmaiņām iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā | ||
vietas adrese/nosaukums: | ||
Ierosinu veikt šādas izmaiņas: | ||
Palielināt tirdzniecības vietu
skaitu par _________ tirdzniecības vietu(-ām)
|
||
Citas izmaiņas:
|
Tirdzniecība paredzēta maršrutā ar pieturas punktiem | Nē | Jā * | |
(tirdzniecībai plānotais laiks katrā pieturvietā) | |||
Tirdzniecībai paredzēts izmantot mehānisko transportlīdzekli (tā pilna masa nepārsniedz 3500 kg) vai mehānisko transportlīdzekli kopā ar piekabi (to pilna masa nepārsniedz 5250 kg) | Nē | Jā ** | |
(norādīt transportlīdzekļa garumu/ platumu/augstumu un transportlīdzekļa reģistrācijas Nr.) | |||
Tirdzniecība paredzēta no velosipēda | Nē | Jā *** | |
(norādīt velosipēda garumu/platumu/augstumu) | |||
Tirdzniecība paredzēta no piekabes (treilera), un tā pilna masa nepārsniedz 1750 kg | Nē | Jā *** | |
(norādīt piekabes garumu/platumu/augstumu un piekabes reģistrācijas Nr.) | |||
Tirdzniecība paredzēta no citas speciālās iekārtas | Nē | Jā *** | |
(norādīt iekārtas garumu/platumu/augstumu) | |||
Tirdzniecības vieta tiks speciāli iekārtota, izmantojot papildaprīkojumu (galdu, krēslu, saulessargu u.tml.) | Nē | Jā *** | |
(norādīt iekārtojuma elementus un to garumu/platumu/augstumu) |
Cita informācija par plānoto tirdzniecību:
Pēc ielu tirdzniecības vietas reģistrēšanas vai izmaiņu reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā saskaņošanas tirdzniecības atļauju lūdzu izsniegt uz šādu laika periodu (attiecīgo atbildi "" atzīmēt ar ):
tirdzniecības atļauja nav nepieciešama | ||
**** | ||
(norādīt tirdzniecības datumu vai darbības periodu) |
Atbildi uz iesniegumu un tirdzniecības atļauju piekrītu saņemt:
elektroniski uz šajā iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi:
Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā_________________________________________ (adrese)
Pielikumā (attiecīgo sadaļu "" atzīmēt ar ):
* tirdzniecības vietas risinājums noformēts atbilstoši iesnieguma veidlapai pievienotajam paraugam katrai maršruta pieturvietai:
- katras pieturvietas izvietojums noteiktā kārtībā sagatavotā zemes vienības situācijas plānā ar aktuālām ielu sarkanajām līnijām un nekustamā īpašuma robežām (A4 formātā) mērogā 1:100 vai 1:250 ar norādītiem izmēriem un piesaistēm;
- iesnieguma iesniegšanas gadā uzņemta katras pieturvietas krāsaina fotofiksācija (A4 formātā, bez tirdzniecības vietas izvietojuma);
- kustības maršruts, norādot pieturvietas tirdzniecības veikšanai;
- ja tirdzniecības vieta papildus tirdzniecībai paredzētajam transportlīdzeklim tiek speciāli iekārtota:
o katras pieturvietas detalizēts iekārtojums plānā mērogā 1:100, 1:50 vai 1:25 (A4 formātā) ar norādītiem izmēriem un piesaistēm (plānā jānorāda ietves, brauktuves brīvais platums un visa aizņemtā tirdzniecības platība (tirdzniecības iekārta ar jumta projekciju uz zemes, tirgotāja aizņemtā teritorija, atkritumu urna u. c. tirdzniecības vietas aprīkojuma elementi), kā arī taktilās virsmas, vadulas, veloceliņi, velostatīvi, ceļa zīmes, laternas, inženierkomunikāciju aprīkojums (elektrības sadales skapji u. tml.));
o detalizēts dizaina risinājums, norādot izmērus, materiālu, krāsu un objektu izvietojumu;
o aktuāla un plānam atbilstoša ielu tirdzniecības vietas aprīkojuma krāsaina skice, vizualizācija vides kontekstā vai tās fotofiksācija (A4 formātā);
**tirdzniecības vietas risinājums noformēts atbilstoši iesnieguma veidlapai pievienotajam paraugam (ja tirdzniecība paredzēta no transportlīdzekļa vai piekabes (treilera) bez papildu tirdzniecības vietas iekārtojuma ārpus transportlīdzekļa vai tirdzniecības vieta netiek speciāli iekārtota):
- objekta novietne atbilstoši mērogam inženiertīklu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā ar norādītiem izmēriem, piesaistēm un ietves, brauktuves brīvo platumu;
- plāns mērogā 1:100 vai 1:50 ar norādītiem izmēriem un piesaistēm, uzrādot jumtiņa vertikālo projekciju uz zemes;
- iesnieguma iesniegšanas gadā uzņemta ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (A4 formātā, bez tirdzniecības vietas izvietojuma);
- ielu tirdzniecības vietas krāsaina skice vai vizualizācija vides kontekstā (jauniem risinājumiem) vai tās fotofiksācija vides kontekstā (iepriekš sniegtā saskaņojuma pagarināšanai);
*** tirdzniecības vietas risinājums noformēts atbilstoši iesnieguma veidlapai pievienotajam paraugam (ja tirdzniecības vieta tiks speciāli iekārtota, izmantojot papildaprīkojumu (galdu, krēslu, saulessargu u. tml.)):
- objekta novietne atbilstoši mērogam inženiertīklu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā ar norādītiem izmēriem, piesaistēm un ietves, brauktuves brīvo platumu;
- detalizēts vietas iekārtojums plānā mērogā 1:100 vai 1:50 ar norādītiem izmēriem, piesaistēm, ietves un brauktuves brīvo platumu, ietves taktilajām virsmām, vadulām, velojoslām, apdobēm, reklāmas objektiem, ceļa zīmēm, laternām, inženierkomunikāciju aprīkojumu, labiekārtojuma elementiem (augu konteineriem, soliņiem, velostatīviem u. tml.), tirdzniecības vietas platību;
- iesnieguma iesniegšanas gadā uzņemta ielu tirdzniecības vietas krāsaina fotofiksācija (A4 formātā, bez tirdzniecības vietas izvietojuma);
- visu objektu detalizēts dizaina risinājums ar norādītiem izmēriem, materiāliem un krāsu;
- ielu tirdzniecības vietas krāsaina skice vai vizualizācija vides kontekstā vai tās fotofiksācija vides kontekstā;
attiecīgās publiskās ēkas būves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sagatavota informācija par faktisko autostāvvietu skaitu pie publiskas būves un autostāvvietu skaita pārrēķinu atbilstoši aktuālam normatīvam (ja ielu tirdzniecība plānota publiskas būves autostāvvietā);
tirdzniecības vietā paredzētā preču grupa (aizpildīts iesnieguma A pielikums);
saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju, uz kura īpašumā vai valdījumā esošas zemes tiek ierosināta pastāvīgā tirdzniecības vieta vai pieturvieta tirdzniecības maršrutā (izņemot gadījumus, ja tirdzniecība tiek plānota jūras piekrastē vai publiskajos ūdeņos) (aizpildīts iesnieguma B pielikums);
****pašaudzētas produkcijas izcelsmes vietu apliecinoši dokumenti;
****tirdzniecības dalībnieka apliecinājums par Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu kvīšu esību;
ja iesnieguma iesniedzējs ir pilnvarota persona: ja iesniegums tiek iesniegts elektroniski – pilnvara, kas parakstīta ar drošu elektronisko parakstu; ja iesniegums tiek iesniegts papīra formā – rakstiski parakstīta pilnvara.
Piekrītu, ka iesniegumā norādītā tirdzniecības dalībnieka kontaktinformācija tiks izmantota pašvaldības organizēto aptauju veikšanai:
piekrītu
nepiekrītu
Ar šo uzņemos atbildību par sniegto ziņu patiesīgumu, pievienoto dokumentu likumīgu izcelsmi un kopiju atbilstību oriģināliem.
Personas datu aizsardzība:
Pārzinis personas datu apstrādei ir Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, adrese: Eduarda Smiļģa iela 46, Rīga, LV-1002, tālrunis 67012222, elektroniskā pasta adrese: aic@riga.lv.
Personas datu aizsardzības speciālists ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības centrs, adrese: Dzirciema iela 28, Rīga, LV-1007, elektroniskā pasta adrese: dac@riga.lv.
Personas datu apstrādes mērķis – iesnieguma par jaunas ielu tirdzniecības vietas vai izmaiņām iepriekš reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā reģistrēšana, izskatīšana, atbildes sagatavošana, atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā sagatavošana un izsniegšana, kā arī uzraudzības un kontroles procesa nodrošināšana. Tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir pārzinim tiesību aktos noteikto juridisko pienākumu izpilde (Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumi Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" un Rīgas domes saistošie noteikumi par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība).
Personas datu saņēmēji – Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (iesnieguma reģistrēšanai), Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (par tirdzniecības vietas izvietojumu, vizuālo risinājumu, aizņemamās teritorijas platību un izmēriem), Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments (par tirdzniecības vietas izvietojumu, aizņemamās teritorijas platību un izmēriem, ja tirdzniecības vieta plānota ielas sarkano līniju robežās), Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments (informācijas sniegšanai par zemes piederību, kur plānots izveidot tirdzniecības vietu), Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (uzraudzības un kontroles funkciju veikšanai), kā arī Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts ieņēmumu dienests.
Tirdzniecības dalībnieka – fiziskas personas datus (vārds, uzvārds un personas kods) Rīgas valstspilsētas pašvaldība pārbauda Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošajā informācijas sistēmā ar nolūku pārliecināties, vai persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību, izņemot gadījumus, kad normatīvie akti nenosaka personai pienākumu reģistrēt saimniecisko darbību.
Personas dati tiks glabāti ne ilgāk kā piecus gadus pēc iesnieguma izskatīšanas un atbildes sniegšanas.
Informējam, ka personai kā datu subjektam ir tiesības:
1) pieprasīt pārzinim piekļūt datu subjekta apstrādātajiem personas datiem, lūgt neprecīzo personas datu labošanu vai dzēšanu, iesniedzot pamatojumu lūgumam, likumā noteiktajos gadījumos lūgt personas datu apstrādes ierobežošanu, kā arī iebilst pret apstrādi;
2) iesniegt uzraudzības iestādē (Datu valsts inspekcijā) sūdzību par nelikumīgu personas datu apstrādi.
(iesnieguma iesniedzēja vārds, uzvārds) | (paraksts) |
_______. gada ___. _____________
A pielikums ____._____._________. iesniegumam
Preču grupas
Iesniegumā norādītajā tirdzniecības vietā tiks realizētas šādas preču grupas: |
(plānoto preču grupu vai apakšgrupu "" atzīmēt ar ) |
Pieļaujama tirdzniecība ar norādīto preču grupu |
Preču grupu uzskaitījums |
|||||||||||||||||||
Vecrīgā | RVC* | RVC* ārpus ielu sarkanajām līnijām | KAP "Mežaparks", Rīgas valstspilsētas pludmalēs, Lucavsalā | Tirdzniecības vietās pie kapiem | Pārējā Rīgas valstspilsētas teritorijā | |||||||||||||||
+ | + | + | + | pašu izgatavoti amatniecības darinājumi | ||||||||||||||||
+ | + | + | + | pašu izgatavoti mākslas priekšmeti | ||||||||||||||||
+ | + | + | + | + | saldējums | |||||||||||||||
+ | + | + | + | + | **karstās uzkodas no speciālām iekārtām | |||||||||||||||
+ | + | + | + | + | **bezalkoholiskie dzērieni izlejamā veidā no speciālām iekārtām vai neplīstošā iepakojumā | |||||||||||||||
+ | + | + | + | + | cukurvate no speciālām iekārtām | |||||||||||||||
+ | + | + | + | ziedi, zari, no tiem gatavoti
izstrādājumi: pašu audzēti iepirkti |
||||||||||||||||
+ | + | + | + | Ziemassvētkiem paredzētie skuju koki un
zari un no tiem gatavoti izstrādājumi: pašu audzēti iepirkti |
||||||||||||||||
+ | + | augļi, dārzeņi, ogas: pašu audzēti iepirkti |
||||||||||||||||||
+ | + | pašu audzētu puķu un dārzeņu stādi, dēsti, sīpoli, gumi, ziemcietes un sēklas | ||||||||||||||||||
+ | + | pašu audzēti (nelielos apjomos) augļu koku un ogulāju stādi, dekoratīvo koku un krūmu stādi | ||||||||||||||||||
+ | + | savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un savvaļas ziedi | ||||||||||||||||||
mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu ražota produkcija, kurai piešķirts zaļās karotītes sertifikāts, vai mājas apstākļos ražota pārtikas produkcija, t. sk. no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas: | ||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||
+ | + | |||||||||||||||||||
+ | + | |||||||||||||||||||
+ | + | |||||||||||||||||||
+ | + | |||||||||||||||||||
+ | + | |||||||||||||||||||
+ | + | |||||||||||||||||||
+ | sporta un atpūtas inventāra preces | |||||||||||||||||||
+ | grieztie ziedi, zari, no tiem gatavoti
izstrādājumi, puķu un dekoratīvo koku un krūmu stādi: pašu audzēti iepirkti |
|||||||||||||||||||
+ | mākslīgie ziedi, kapu vāzes, sveces (tikai Lieldienu svētku laikā (četras dienas no piektdienas līdz pirmdienai), 18. novembrī (vienu dienu), Mirušo piemiņas dienā (divas dienas – sestdienā un svētdienā pirms Mirušo piemiņas dienas)) |
* Rīgas vēsturiskais centrs, izņemot Vecrīgas teritoriju.
** Ar šo apliecinu, ka speciālā iekārta tirdzniecībai ar karstām uzkodām vai bezalkoholiskajiem dzērieniem izlejamā veidā tiks ekspluatēta atbilstoši ražotāja prasībām un ievērojot ugunsdrošības noteikumus.
(iesnieguma iesniedzēja paraksts, paraksta atšifrējums) |
B pielikums ____._____.20______. iesniegumam
Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centram
Nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja nosaukums vai vārds, uzvārds | |
Reģistrācijas Nr. vai personas kods |
____.___.20____.
Saskaņojums
Ar šo apliecinu, ka saskaņoju jaunas ielu tirdzniecības vietas reģistrēšanu nekustamā īpašuma ar kadastra apzīmējumu ____________________________ teritorijā.
Zemes īpašuma tiesības ir apliecinātas:
zemesgrāmatā | ||
līgumā | ||
(norādīt līguma veidu, datumu, Nr.) | ||
citā dokumentā | ||
(norādīt dokumenta veidu, datumu, Nr.) |
Piekrītu, ka uz minētajā īpašumā esošas zemes laika periodā no _____._____.20_____. līdz ____.____.20_____. ielu tirdzniecību veiks
(tirdzniecības veicēja nosaukums, reģistrācijas Nr. vai vārds, uzvārds, personas kods) |
(Nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja nosaukums vai vārds, uzvārds / amata nosaukums) |
(paraksts) |
Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis
6. pielikums
Rīgas domes 2024. gada 28. jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-286-sn
|
Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis
7. pielikums
Rīgas domes 2024. gada 28. jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-286-sn
Vizuālie paraugi
Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis
Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2024. gada 28. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-286-sn
"Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība"
1. Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp
raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma
izstrādi Saistošo noteikumu (turpmāk – Noteikumi) izdošanas mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā. 2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Pašvaldību likums. Atbilstoši minētā likuma pārejas noteikumu 6. punktam uz spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi ir piemērojami ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam. Uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata ir izdoti Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 43 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība". Lai nodrošinātu ielu tirdzniecības saskaņošanas un organizēšanas procesu nepārtrauktību, nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam. Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 13. punktam viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai. Noteikumi izstrādāti atbilstoši iepriekšminētajam Pašvaldību likuma deleģējumam. Noteikumos pārņemta Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa saistošo noteikumu Nr. 43 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" redakcija un papildus ir ietverts: - vienas pieturas princips dokumentu iesniegšanai pašvaldībā atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētajā ielu tirdzniecības vietā saņemšanai; - regulējums par skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanu un to lietošanas kontroli ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai; - precizējums aizliegumam pārdot dzērienus glāzēs, kurām nav nodrošināta atkārtota lietošana; - precizējums prasībām mehāniskā transportlīdzekļa, rūpnieciski izgatavotas tirdzniecībai paredzētas piekabes (treilera) izmantošanai; - precizējums izsoles mērķim SIA "Rīgas meži" rīkojamām izsolēm; - precizējums nosacījumiem ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas saņemšanai atvieglotā kārtībā; - precizējums darba laikiem ielu tirdzniecības vietām sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai pie pastāvīgās tirdzniecības vietas, kas atrodas dzīvojamā mājā; - aizliegums ielu tirdzniecībā tirgot tabakas aizstājējproduktus; - Noteikumu 3., 4. un 5. pielikumā atruna par tirdzniecības dalībnieka vai tirdzniecības organizatora kontaktinformācijas izmantošanu pašvaldības organizēto aptauju veikšanai. Ielu tirdzniecības veidi Reģistrētā ielu tirdzniecība – tirdzniecība, kas tiek veikta vietā, kas iekļauta Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu sarakstā. Salīdzinājumā ar citiem ielu tirdzniecības veidiem ir stingrāki ierobežojumi realizējamām preču grupām, bet ir atļauts veikt tirdzniecību viena gada ietvaros. Ielu tirdzniecība pasākuma laikā – tirdzniecību atļauts veikt pasākuma norises laikā un vietā. Salīdzinājumā ar citiem ielu tirdzniecības veidiem ir mazāki ierobežojumi realizējamām preču grupām, t. sk. alkoholiskiem dzērieniem. Noteiktas vienkāršākas prasības tirdzniecības vietas risinājumam nekā citiem ielu tirdzniecības veidiem. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība – salīdzinājumā ar reģistrēto ielu tirdzniecību ir mazāki ierobežojumi realizējamām preču grupām, bet ir limitēts tirdzniecības norises laiks gada ietvaros atkarībā no realizējamām preču grupām. Ielu tirdzniecības organizēšana Ziemassvētku laikā – tirdzniecību atļauts veikt laikposmā no 19. novembra līdz 15. janvārim. Tirdzniecības vietas risinājumam jābūt atbilstošam Ziemassvētku tematikai. Realizējamās preču grupas ir analoģiskas ielu tirdzniecībai pasākuma laikā. Ielu tirdzniecība sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai – tirdzniecība tiek veikta publiskās vietās izvietotās āra kafejnīcās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai patērētājam uz vietas. Prasības ielu tirdzniecības risinājumam Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktam pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 440) 8.1. apakšpunktā noteikto deleģējumu pašvaldībai ir tiesības noteikt kārtību, kādā tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators saskaņo ar pašvaldību tirdzniecības vietas iekārtošanu, kas sevī ietver arī prasības tirdzniecības vietas izvietojumam un vizuālajam risinājumam un sasaistās ar MK noteikumu Nr. 440 29.2. apakšpunktu par atļaujas neizsniegšanu, ja būvvalde nav saskaņojusi tirdzniecības vietas izvietojumu un vizuālo kvalitāti. Noteikumos ir noteiktas prasības ielu tirdzniecības vietas iekārtošanai. Pašvaldībā būvvaldes funkcijas veic pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Pilsētas attīstības departaments), kas pārbauda tirdzniecības vietu izvietojumu un vizuālo kvalitāti, pamatojoties uz Noteikumu prasībām ielu tirdzniecības vietas iekārtošanai, t. sk. ņemot vērā, ka tirdzniecības veicējam un tirdzniecības organizatoram tiek nodrošināta tirdzniecības iespēja pašvaldības administratīvās teritorijas publiskajās vietās. Mērķis ir veidot harmoniski attīstītu un sakārtotu vidi un nodrošināt pašvaldībai raksturīgās arhitektūras un pilsētas apdzīvotu ainavu saglabāšanu, neaizsedzot tās ar tirdzniecības vietām. Tādēļ ielu tirdzniecību vietu iekārtošanā ir izvirzītas vairākas prasības tirdzniecības vietas risinājumam, lai tas atbilstu pilsētvides ainavai. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 5. panta
pirmajā daļā ir noteikts, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā
aizsardzības zonā aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo
saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai
bojāšanu. Savukārt panta otrajā daļā noteikts, ka Rīgas vēsturiskajā
centrā un tā aizsardzības zonā saglabājamas un aizsargājamas šādas tajā
esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības: 1) vēsturiskā plānojuma
struktūra (ar vēlākos laikos veiktiem kvalitatīviem pārveidojumiem); 2)
panorāma un siluets, skatu perspektīvas; 3) vēsturiskā apbūve (īpaši –
viduslaiku, jūgendstila un koka apbūve), tās mērogs un raksturs; Noteikumu redakcija paredz vairākus veidus, kādā iespējams saskaņot un iekārtot ielu tirdzniecības vietu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanai (turpmāk – āra kafejnīca). Lai uzņēmējam atvieglotu saskaņošanu un veicinātu "lakonisku" āra kafejnīcu risinājumu vai tipveida risinājumu izmantošanu, Noteikumu 53. punktā ir noteikti gadījumi, kuros nav nepieciešama āra kafejnīcas projekta dokumentācijas izstrāde un saskaņošana. Noteikumu 53.2. apakšpunktā minētais Pilsētas attīstības departamenta noteiktais tipveida un parkleta risinājumu katalogs, kas publicēts pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv, var tikt papildināts atbilstoši aktualitātēm pilsētvidē. Ar šādas normas palīdzību pašvaldība vēlas stimulēt līdzvērtīgu, mobilu, viegli demontējamu āra kafejnīcu iekārtošanu ar kopēju, pilsētvidē integrējamu vizuālo identitāti. Noteikumos precizēti atvieglojumi uzņēmējiem gadījumos, kad beidzies Pilsētas attīstības departamenta saskaņotā tirdzniecības vietas risinājuma derīguma termiņš, paredzot, ka minētā atvieglotā kārtība ir piemērojama gadījumos, kad ir pagājuši ne vairāk kā pieci gadi kopš Pilsētas attīstības departamenta sniegtā saskaņojuma brīža. Minētais nosacījums iekļauts, jo lielākajā vairumā gadījumos piecu gadu laikā tirdzniecības vietās vairākkārt tiek mainītas mēbeles un saulessargi, kas saistīts gan ar šī inventāra nolietošanos āra apstākļos, gan to, ka āra kafejnīcās, mainot produkcijas (alkoholisko dzērienu) piegādātājus, tiek pieņemts arī šo alkoholisko dzērienu ražotāju piedāvājums jaunām mēbelēm un saulessargiem. Līdz ar to faktiskais tirdzniecības risinājums vairs neatbilst Pilsētas attīstības departamenta saskaņotajam tirdzniecības vietas risinājumam. Noteikumos precizēti gadījumi, kuros Pilsētas attīstības departaments vai pašvaldības Ārtelpas mobilitātes departaments ir tiesīgi atkāpties no Noteikumu prasībām. Atkāpes attiecināmas uz tādiem gadījumiem, kā, piemēram, objektīvu iemeslu dēļ (grunts deformācijas vai izskalošanās u. tml. rezultātā segumā radušās bedres, pacēlumi u. tml.) nav iespējams izbūvēt grīdu zemāku par 15 cm vai blakus terasei tiek veikti būvdarbi un tāpēc ir jāmazina celtniecības putekļu izplatība āra kafejnīcā. Skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošana Noteikumi paredz, ka tirdzniecības dalībniekam, iesniedzot dokumentus ielu tirdzniecības atļaujas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu veikšanai saņemšanai, jānorāda informācija par skaņu pastiprinošu iekārtu vai mūzikas instrumentu izmantošanu ielu tirdzniecības vietā. Informācija par skaņu pastiprinošu iekārtu vai mūzikas instrumentu izmantošanu tiks iekļauta ielu tirdzniecības atļaujā, un tirdzniecības dalībnieks būs atbildīgs par to izmantošanu tā, lai iekārtu un instrumentu radītais troksnis netraucētu apkārtējo iedzīvotāju mieru. Pašvaldības policija būs tiesīga izdot administratīvos aktus saistībā ar skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanu ielu tirdzniecības vietā ar mērķi tirdzniecības dalībniekam veikt noteiktas darbības vai atturēties no noteiktu darbību veikšanas Noteikumu izpildes nodrošināšanai, kas tiešā mērā saistīta ar pašvaldības autonomo funkciju piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā. Darba laiks āra kafejnīcām Āra kafejnīcas noteiktā gada periodā aizņem būtisku daļu pilsētas publiski pieejamajāo pilsētvidē – izmaina to vizuāli, papildina pilsētas publiskās ārtelpas funkcionālo daudzveidību un ietekmē pilsētas ikdienas norises, t. sk. sabiedrisko kārtību, satiksmi un sociālekonomiskās aktivitātes. Tādēļ, lai lemtu par ielu tirdzniecības atļaujas izsniegšanu, pašvaldībai ir būtiski izvērtēt potenciālās āra kafejnīcas iekārtojumu, vietu, laiku un tās paredzētās darbības ilgumu. Rīgā 2023. gadā tika iekārtotas 560 āra kafejnīcas, kuru kopējā aizņemamā platība bija virs 30 000 m2, taču to novietojums vienkopus nepārklāja visu pilsētas teritoriju. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā tika iekārtotas 429 (75 % no visām) āra kafejnīcas. Visizteiktākā āra kafejnīcu lokalizācija ir novērojama Vecrīgā (135) un Centra (253) apkaimēs. Tāpat ir novērojama āra kafejnīcu iekārtojuma koncentrācija strauji attīstošās izklaides teritorijās, kuras iepriekš tika izmantotas industriāliem mērķiem un kuras atrodas attālāk no dzīvojamām mājām. Pašvaldībā regulāri tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par naktsmiera traucēšanu saistībā ar pastiprinātu trokšņošanu nakts stundās, kā trokšņu avotus identificējot stacionāras izklaides vietas (kā, piemēram, klubi, bāri u. tml.) un āra kafejnīcas. Pašvaldības policija 2022. gadā saņēma 10 077 iedzīvotāju iesniegumus par trokšņošanu, 2023. gadā saņemti 10 268 šāda veida iesniegumi. Šāda trokšņa nekontrolēta iespējamība būtiski ietekmē iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kas savukārt iekļaujas Latvijas Republikas Satversmes 111. pantā nostiprināto tiesību uz veselības aizsardzību tvērumā. Āra kafejnīca pie pastāvīgas tirdzniecības vietas, kas atrodas dzīvojamā mājā, saistīta ar papildu trokšņu izplatību, kas rodas ne tikai apkalpojot klientus, bet atskaņojot mūziku. Regulāri trokšņa radīti miega traucējumi ietekmē cilvēka veselību, kā arī dzīves kvalitāti un labsajūtu, un netieši ietekmē cilvēka ikdienu – darba spējas un sociālo kapacitāti. Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 6., 12., 13. un 14. punktā sniegto pilnvarojumu, pašvaldībām, gādājot par iedzīvotāju veselību un sekmējot saimniecisko darbību administratīvajā teritorijā, ir dota iespēja radīt tiesiskos instrumentus, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību. Lai nodrošinātu iepriekšminēto pašvaldībai noteikto autonomo funkciju izpildi, Noteikumos paredzēts noteikt darba laika ierobežojumu āra kafejnīcām pie pastāvīgas tirdzniecības vietas dzīvojamās mājās, paredzot trīs zonu sadalījumu, piemērojot to atbilstoši apkaimju robežām un āra kafejnīcu īpatsvaram apkaimēs. Sadalījums ir atbilstošs jau spēkā esošajam zonējumam, kas noteikts Rīgas domes 2011. gada 18. janvāra saistošo noteikumu Nr. 109 "Par pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā" 5. punktā. Tādējādi tiek ieturēta konsekvence starp abiem saistošajiem noteikumiem. Apkaimju sadalījumā ņemts vērā āra kafejnīcu izvietojums, saīsinātāku darba laiku paredzot blīvi apdzīvojamākās vietās. Noteiktais darba laiks attieksies tikai uz publiskajā ārtelpā esošajām āra kafejnīcām, nevis komersanta darba laiku telpās. Tādējādi tiks veicināta sabiedriskās kārtības un drošības normu ievērošana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās pie dzīvojamām mājām. MK noteikumu Nr. 440 15.8. apakšpunktā noteikts, ka, lai saņemtu pašvaldības atļauju ielu tirdzniecībai, tirdzniecības dalībnieks iesniedz pašvaldībā iesniegumu, kā arī pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto citu informāciju vai saskaņojumu. Noteikumos paredzēta iespēja darba laika pagarināšanai, ja ir saņemts dzīvojamās mājas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums. Gadījumos, kad dzīvojamā māja pieder dzīvokļu īpašniekiem un āra kafejnīca izvietota uz kopīpašumā esošās daļas, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmajai daļai saskaņojums jāsniedz kā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, kas pieņemts un noformēts saskaņā ar iepriekšminētā likuma normām. Dzīvojamās mājas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums ir iesniedzams arī tad, ja āra kafejnīca izvietota pie dzīvojamās mājas, kur zeme nepieder dzīvojamās mājas īpašniekam. Pēc saskaņojuma par darba laika pagarināšanu pašvaldība izsniegs ielu tirdzniecības atļauju ar saskaņoto darba laiku. Ar Noteikumos iekļauto regulējumu skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai āra kafejnīcās tiek panākts, ka arī blakus esošo dzīvojamo māju iedzīvotāji tiek aizsargāti no naktsmiera traucējumiem. Šāds, izsvērts, ierobežojums veicinās sabiedriskās kārtības un drošības normu ievērošanu āra kafejnīcās pie dzīvojamām mājām, bet vienlaikus pārmērīgi neierobežos šo uzņēmējdarbības formu vietās, kur tas būtiski mazākā mērā ietekmē iedzīvotāju naktsmieru un veselību. Noteikumu izpildes kontrole Ņemot vērā, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 37. un 38. pantā ir paredzēta administratīvā atbildība patērētāju tiesību aizsardzības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī noteiktas kompetentās iestādes, kas veic administratīvo pārkāpumu procesus, Noteikumos nav atsevišķi noteikta administratīvā atbildība par Noteikumu pārkāpumiem. Atbilstoši Noteikumiem tirdzniecības vietas risinājumi tiek saskaņoti Pilsētas attīstības departamentā, līdz ar to kontroles funkcijas par jautājumiem, kas saitīti ar tirdzniecības vietas risinājumu, ir deleģētas Pilsētas attīstības departamentam. Ja Pilsētas attīstības departaments konstatēs ielu tirdzniecības vietas neatbilstību Pilsētas attīstības departamenta saskaņotajam risinājumam, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs būs tiesīgs izdot administratīvo aktu, uzliekot tā adresātam veikt noteiktu pienākumu, kas tiešā mērā saistīts ar pašvaldības autonomo funkciju gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Šāda administratīvā akta piespiedu izpilde tiks veikta atbilstoši Administratīvā procesa likumam. Āra kafejnīcu demontāžas izņēmums Noteikumu noslēguma jautājumos ir noteikts periods iespējai nedemontēt āra kafejnīcas pēc to darbības beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. maijam. Iepriekš tas tika ieviests kā atbalsta pasākums uzņēmējiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību, lai samazinātu uzņēmējiem finansiālo slogu āra kafejnīcu montāžai. Noslēguma jautājumi paredz nedemontēt āra kafejnīcu, kas iekārtota, izvietojot grīdu, bez atkāpēm no Pilsētas attīstības departamentā saskaņota projekta, tipveida vai parkleta risinājuma. Uzņēmējam ir jābūt saņemtai ielu tirdzniecības atļaujai par iepriekšējo periodu, kas apliecina, ka ielu tirdzniecības vieta ir bijusi saskaņota ar pašvaldību Noteikumos noteiktajā kārtībā. Uzņēmējam Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā jāiesniedz iesniegums par āra kafejnīcas nedemontēšanu pēc atļaujas derīguma termiņa beigām. Noteikumos paredzēti izņēmuma gadījumi, kad āra kafejnīca ir jādemontē. Par vienreizlietojamo glāžu izmantošanu Noteikumos ir ietverts aizliegums ielu tirdzniecības dalībniekiem pārdot dzērienus glāzēs, kurām nav nodrošināta atkārtota lietošana. Minētā aizlieguma mērķis ir samazināt kopējo noglabājamo atkritumu daudzumu, kas veidojas, izmantojot vienreizlietojamas glāzes ielu tirdzniecības vietās, tādā veidā saudzējot apkārtējo vidi. Vērtējot šādas normas iekļaušanu Noteikumos, tika ņemts vērā Ekonomikas ministrijas 2022. gada 7. decembra vēstulē Nr. 3.3-11/2022/8348N paustais viedoklis par MK noteikumos Nr. 440 esošo deleģējumu pašvaldībai šādas normas iekļaušanai saistošajos noteikumos, kā arī atbalsts šādai pašvaldības iniciatīvai, jo tas varētu pozitīvi ietekmēt aprites ekonomikas principu ieviešanu. Noteikumos ir paredzēts pārejas periods prasību ieviešanai, ņemot vērā tirdzniecības dalībnieku objektīvu vajadzību pielāgot uzņēmuma procedūras un sadarbības partneru, kuri nodrošinās glāžu apriti un piegādi, atrašanu. Papildus pusgada pārejas periods ir paredzēts ielu tirdzniecības dalībniekiem, ja pasākuma kopējais apmeklētāju un dalībnieku skaits pārsniedz 5000 personas. Šāda papildu pārejas perioda nepieciešamību akcentēja nozares pārstāvji, pamatojot to ar nepieciešamību aprobēt minētās prasības mazāka mēroga pasākumos un dot laiku nozares pārstāvjiem sagatavot nepieciešamo glāžu piedāvājuma apjomu liela mēroga pasākumiem. |
2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot
attiecīgus aprēķinus Noteikumu izdošana neietekmēs pašvaldībai pieejamos resursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšana, lai nodrošinātu Noteikumu izpildi. |
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju
veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā
regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un
atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) Noteikumu tiesiskais regulējums attiecināms uz esošajiem un potenciālajiem ielu tirdzniecības dalībniekiem un ielu tirdzniecības organizētājiem, tiek definēti nepieciešamie priekšnoteikumi atļaujas saņemšanai ielu tirdzniecībai, ielu tirdzniecības organizēšanai vai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai publiskās vietās. Sociālā ietekme – Noteikumos atbilstoši MK noteikumu Nr. 440 8.3. apakšpunktā paredzētajam deleģējumam ir norādītas tirdzniecības vietās realizējamās preču grupas. Fiziska persona, kurai atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ir tiesīga ielu tirdzniecībā realizēt Noteikumos norādītās preču grupas, ja tas atbilst MK noteikumu Nr. 440 7. punktā uzskaitītajām preču grupām. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 440 31. punktam pašvaldība nodrošina, ka tās īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā pirmtiesības tirdzniecības vietu izmantošanā tiek piešķirtas tirdzniecības dalībniekam, kurš pārdod šo noteikumu 7. punktā minētās preces, ja tirdzniecības vietu skaits ielu tirdzniecības vietā ir ierobežots. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 440 7. punktam Noteikumos minētajā Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu sarakstā ir uzskaitītas reģistrētās ielu tirdzniecības vietas, t. sk. pašvaldības iekārtotās ielu tirdzniecības vietas. Pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās ir noteikts nosacījums, ka no 1. aprīļa līdz 30. novembrim daļā no pašvaldības iekārtotajām tirdzniecības vietām ir pieļaujama tirdzniecība tikai ar pašu audzētu produkciju, ja tirdzniecību veic fiziska persona, kurai atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība. Pašvaldības iekārtotās ielu tirdzniecības vietas ir piemērotas pašu audzētas augkopības produkcijas realizācijai, un atbilstoši Noteikumu 13.3. apakšpunktam atļauja uz minēto tirdzniecības vietu tiek izsniegta ar atvieglotiem nosacījumiem, jo tirdzniecības vietas risinājums Pilsētas attīstības departamentā nav jāsaskaņo, ja reģistrētā ielu tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem. Papildus minētajam saskaņā ar Noteikumu 75. punktu reģistrētajās ielu tirdzniecības vietās tiek paredzēta ierobežota pieļaujamo preču grupu tirdzniecība, nosakot, ka pašu kūpinātu gaļu, augkopības pārtikas produktus, pašu kūpinātas zivis, lopkopības pārtikas produktus, biškopības produktus vai pašu ceptus maizes un miltu izstrādājumus drīkst realizēt tikai mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kuru produkcijai ir piešķirts zaļās karotītes sertifikāts, vai personas, kas realizē savu mājas apstākļos ražotu pārtikas produkciju, t. sk. no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas. Tādā veidā prioritāri dota iespēja ielu tirdzniecībā savu produkciju realizēt MK noteikumu Nr. 440 7. punktā norādītām fiziskām personām. Ietekme uz vidi – ar Noteikumu īstenošanu tiks nodrošināta estētiska, harmoniski attīstīta un sakārtota vide, nosakot konkrētas tirdzniecības vietas un realizējamās preču kategorijas, tādējādi saglabājot ainavisko un vēsturisko pilsētvides ainavu. Noteikumos ietvertais aizliegums ielu tirdzniecības dalībniekiem pārdot dzērienus glāzēs, kurām nav nodrošināta atkārtota lietošana, tiek vērsts uz plastmasas atkritumu samazināšanu. Ietekme uz iedzīvotāju veselību – ar regulējumu par skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanu un to lietošanas kontroli ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī darba laika ierobežošana āra terasēm pie dzīvojamām mājām tiek gādāts par iedzīvotāju veselību atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 6. punktam. Aizlieguma ielu tirdzniecībā tirgot tabakas aizstājējproduktus mērķis ir mazināt veselībai kaitīgu produktu tirdzniecību ielu tirdzniecības vietās. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi – Noteikumu tiesiskais regulējums attiecināms uz esošajiem un potenciālajiem ielu tirdzniecības dalībniekiem, ielu tirdzniecības organizētājiem un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tiesiskais regulējums precizēs mērķgrupai jau iepriekš noteiktās tiesības, kā arī veicinās tiesību realizēšanu un to sabalansēšanu starp uzņēmējiem un pilsētas iedzīvotājiem. Noteikumos tiek definēti visi nepieciešamie priekšnoteikumi atļaujas saņemšanai konkrētam ielu tirdzniecības veidam. Pašvaldības saistošajos noteikumos jau kopš 2008. gada pastāvējusi norma par āra kafejnīcu darba laika ierobežojumu pie dzīvojamām ēkām ārpus Vecrīgas teritorijas, un šāds ierobežojums nav traucējis sabiedriskās ēdināšanas nozares attīstību. Pašvaldībā ir novērojama āra kafejnīcu skaita pieauguma tendence, un 2023. gadā to skaits bija lielāks nekā 2019. gadā – pirms pandēmijas un karadarbības Ukrainā, kas ietekmēja tūristu skaitu. Tas liecina, ka sabalansēts līdzsvars starp uzņēmēju interesēm un pilsētas publiskās ārtelpas funkcionālās daudzveidības veicināšanu, no vienas puses, un apdzīvojama pilsētvide, kas veicina cilvēku vēlmi dzīvot attiecīgā apkaimē, no otras puses, ir iespējams. Āra kafejnīcu darba laika ierobežojumi pastāv gan Tallinā, gan Viļņā, un šāds ierobežojums netraucē minēto pilsētu ekonomisko aktivitāti. Turklāt ierobežojums darba laikam attieksies tikai uz publiskajā ārtelpā esošajām āra kafejnīcām, nevis komersanta darba laiku telpās, kurās norisinās komersanta pamata darbība. Nepastāvot šāda veida rīkam – ierobežot darba laiku āra kafejnīcām– pašvaldība nevarēs noteikt sabalansētu līdzsvaru starp četru autonomo pašvaldības funkciju nodrošināšanu (Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 6., 12., 13. un 14. punkts). Vienlaikus absolūta darba laika ierobežojuma iztrūkuma gadījumā āra kafejnīcu darbības nepārtrauktība visā pilsētas teritorijā var negatīvi ietekmēt citus uzņēmējdarbības veidus tuvējā apkārtnē, kuru darbība ir saistīta ar klientu labbūtību, piemēram, viesnīcas, un pazemināt iespēju uzņēmumiem un privātpersonām gūt ienākumus no nekustamā īpašuma iznomāšanas. Ārēja normatīva regulējuma rezultātā, skaidri definējot maksimālo āra kafejnīcas darbības laiku noteiktā apkaimē, pašvaldība padarīs uzņēmējdarbības vidi prognozējamāku – uzņēmējdarbības formu var plānot ilgtermiņā uzņēmumi, kuru darbību var negatīvi ietekmēt pēkšņi atvērta āra kafejnīca, kuras viesi vēla vakara un nakts stundu laikā var negatīvi ietekmēt uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tomēr visaptveroša darba laika ierobežošana var negatīvi ietekmēt āra kafejnīcu uzņēmējdarbības dzīvotspēju, īpaši vasaras sezonā, tūristu apmeklētās vietās vai vietās, kur naktsdzīve ir nozīmīga vietējās kultūras un ekonomikas sastāvdaļa un tā tiešā veidā rada mazāku ietekmi uz iedzīvotāju naktsmieru. Tādēļ Noteikumi neparedz darba laika ierobežojumu āra kafejnīcām pie pastāvīgas tirdzniecības vietas dzīvojamās mājās Vecrīgā un Vecāķos. Turklāt Vecrīgu jau kopš 2008. gada darba laika ierobežojums neskāra saistībā ar pašvaldības vēlmi šo apkaimi attīstīt kā tūrisma koncentrēšanās vietu, nodrošinot Rīgas viesiem neierobežotu pieeju ēdināšanas nozares pakalpojumiem, kā arī lielai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietu lokalizācijai šajā apkaimē. Ierobežojums neattieksies arī uz tām āra kafejnīcām, kuras ir iekārtotas pie nedzīvojamām ēkām un pludmales zonām. Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus MK noteikumos Nr. 440, kas paredzēs jaunu papildu deleģējuma noteikšanu pašvaldībām attiecībā uz tiesībām noteikt darba laika ierobežojumus sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai nakts stundās, pašvaldība līdz 2025. gada vasaras un tūrisma sezonas sākumam izvērtēs Noteikumos noteikto darba laika ierobežojumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un šādu ierobežojumu samērīgumu un proporcionalitāti, kā arī apzinās ietekmēto sabiedrības grupu viedokli. |
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to
izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan
fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta
finansētām institūcijām Neietekmē. |
5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un
cilvēkresursiem Ar Noteikumiem tiks nodrošināta pašvaldības autonomo funkciju izpilde – izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai; sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu; piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu; gādāt par iedzīvotāju veselību. Nav nepieciešama papildu cilvēkresursu piesaiste. |
6. Izpildes nodrošināšana Noteikumu izpildi nodrošina Noteikumos norādītās Rīgas valstspilsētas pašvaldības institūcijas atbilstoši tajos norādītajai kompetencei. |
7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko
sniedz mērķa sasniegšana Noteikumu regulējums ir izstrādāts atbilstoši normatīvajos aktos ielu tirdzniecības jomā noteiktajam pilnvarojumam ar mērķi veidot harmoniski attīstītu un sakārtotu vidi Rīgas pilsētā, samērojot gan uzņēmēju intereses, gan pilsētas vides prasības, kā arī iedzīvotāju un viesu intereses. Noteikumos ietvertais regulējums un noteiktie ierobežojumi ir vērsti uz šī mērķa sasniegšanu un ir samērīgi. |
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar
privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa
noskaidrošanā gūtā informācija Lai precizētu aizlieguma pārdot dzērienus glāzēs, kurām nav nodrošināta atkārtota lietošana, nosacījumus, tika rīkotas vairākas konsultācijas ar tirdzniecības organizatoriem, tirdzniecības dalībniekiem, kā arī attiecīgo nozari pārstāvošajām sabiedriskajām organizācijām – Viesnīcu un restorānu asociāciju, Latvijas pasākumu producentu asociāciju, Latvijas restorānu biedrību, Latvijas bāru asociāciju. Jau 2023. gada 13. aprīlī tika organizēta tikšanās ar tirdzniecības dalībniekiem, tirdzniecības organizatoriem un pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina vairākkārt lietojamo glāžu izgatavošanu, mazgāšanu un atkārtotu lietošanu, informējot par noteikto prasību vienreizlietojamo glāžu lietošanai ietveršanu Noteikumos, kā arī vienojoties par pārejas periodu šai prasībai. Notikušas tikšanās ar sabiedriskajām organizācijām jautājuma risināšanai par skaņu pastiprinošu iekārtu lietošanu āra kafejnīcās, kas traucē iedzīvotāju naktsmieru. Notikušas konsultācijas ar Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Tieslietu ministriju par darba laika ierobežošanu āra kafejnīcās. Ņemts vērā Ekonomikas ministrijas viedoklis attiecībā uz nepieciešamību izvērtēt minēto normu atbilstību konkurences regulējumam, kā arī veikt samērīguma testu. Pašvaldība veiks šādus izvērtējumus un nepieciešamības gadījumā veiks vajadzīgās izmaiņas Noteikumos līdz 2025. gada vasaras un tūrisma sezonas sākumam. Veiktas konsultācijas ar Veselības inspekcijas speciālistiem par aizlieguma ielu tirdzniecībā tirgot tabakas aizstājējproduktus ieviešanu. Noteikumu projekts no 2024. gada 15. maijam līdz 2024. gada 29. maijam tika publicēts Rīgas valstspilsētas pašvaldības tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Par Noteikumu projektu nav saņemti viedokļi no fiziskām personām un organizācijām. |
Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis