Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1.2. Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Savukārt pašvaldībai, lai nodrošinātu minētās autonomās funkcijas izpildi, saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktu, ir piešķirtas tiesības izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas ir saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

Saskaņā ar Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada attīstības programmas 2023.–2029. gadam viens no vidēja termiņa uzstādījumiem ir VTP5. Dzīves vides un dabas kvalitāte, kur RV11. Vides pārvaldība U.11.1. Nodrošināt vides aizsardzību, dabas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu U.11.2. Veicināt sabiedrības izpratni par vides jautājumiem. Atbilstoši Rēzeknes novada teritorijas plānojums (Redakcija 3.2.) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5.5. sadaļas AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA prasības iekļautas, lai nodrošinātu Rēzeknes novadam nozīmīgo ainaviski vērtīgo teritoriju pārvaldību, kura ietver kultūrvēsturisko, ekoloģisko un vizuālo mozaīkveida ainavu vērtību aizsardzību, uzturēšanu un attīstību. Saskaņā ar 531. punktu, necaurredzamus žogus augstumā virs 1,2 m izvieto tikai ap ainaviski vērtīgajā teritorijā esošas viensētas pagalmu un ēkām. Žogi un ceļmalu apstādījumi veidojami tā, lai neaizsegtu skatus uz ainavu.

1.3. Šobrīd nekustamo īpašumu teritoriju kopšanas noteikumus, prasības būvju, to fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanai, pašvaldības veikto kontroli par noteikumu izpildi, atbildību par noteikumu pārkāpumiem, pašvaldības institūciju, kas veic noteikumu par teritoriju un būvju uzturēšanu uzraudzību un kontroli Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā nosaka Rēzeknes novada pašvaldības 2022. gada 7. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 41 "Par namu, to teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā", turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 41 (publicēti "Latvijas Vēstnesis" 04.08.2022., stājušies spēkā 05.08.2022.).

2023. gada 1. janvārī stājies spēkā Pašvaldību likums. Atbilstoši Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punktam, dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam. Līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar Pašvaldību likumu.

1.4. Pašvaldības administratīvajā teritorijā nereti konstatējami nekustamie īpašumi (gan zemes gabali, gan būves), par kuriem tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav pienācīgi rūpējies. Kopš Saistošo noteikumu Nr. 41 spēkā stāšanās brīža Rēzeknes novada pašvaldības (turpmāk arī – pašvaldības) Administratīvajā inspekcijā saņemta 35 sūdzības par Saistošo noteikumu Nr. 41 pārkāpumiem, no kurām – 19 lietās uzsākts administratīvā pārkāpuma process, 15 gadījumos izteikts aizrādījums, neuzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmajai daļai, un 1 gadījumā sūdzībā norādītie fakti nav apstiprinājušies. Tādējādi secināms, ka tiek veikts samērā ievērojams preventīvais darbs, lai nodrošinātu administratīvo pārkāpumu novēršanu. Ja nav šī tiesiskā regulējuma, netiek aizsargātas sabiedrības tiesiskās intereses, nav iespējams veikt arī preventīvos pasākumus administratīvo pārkāpumu novēršanai.

1.5.1. Rēzeknes novada pašvaldības ietvaros pārkāpumi par teritoriju un būvju uzturēšanu ir pietiekoši aktuāli, lai paredzētu administratīvos sodus par saistošo noteikumu pārkāpšanu, īpaši šādu administratīvo pārkāpumu gadījumos: 1) nekustamā īpašuma teritoriju uzturēšanas pienākumu neizpildi (3. punkts) 2) prasību būvju fasādes un citas ārējās konstrukcijas uzturēšanai tādā tehniskajā stāvoklī un ārējā izskatā, kas nedegradē vidi un nebojā apkārt esošo ainavu – pilsētvides ainavu vai ainaviski vērtīgās teritorijas – neievērošanā (5. punkts).

1.5.2. Saistošajos noteikumos noteiktie administratīvie sodi ir attaisnojami, jo saistošajos noteikumos ietvertie pārkāpumi ir attiecināmi uz publiski tiesiskajām attiecībām un aizskar sabiedriskās intereses.

1.5.3. Nenodrošinot saistošajos noteikumos noteikto nekustamo īpašumu teritoriju uzturēšanas pienākumu izpildi, kā arī neievērojot prasības būvju fasādes un citas ārējās konstrukcijas uzturēšanai tādā tehniskajā stāvoklī un ārējā izskatā, kas nedegradē vidi un nebojā apkārt esošo ainavu, tiek nodarīts kaitējums cilvēku veselībai un apdraudējums dzīvībai, kaitējums mantai, tādējādi izdarītie pārkāpumi rezultātā rada pamatotu sabiedrības interešu aizskārumu.

1.5.4. Par saistošajos noteikumos paredzētajiem pārkāpumiem ir paredzēta administratīvā atbildība, jo ir nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams (piemēram, ir jau iestājušās tā materiālās sekas, vai rīcība ir neatgriezeniska).

1.5.5. Saistošajos noteikumos ir paredzēta atbildība par personas prettiesisku, vainojamu rīcību (darbību vai bezdarbību), kad netiek pienācīgi pildītas noteikumos noteiktās prasības, un tas aizskar sabiedrības intereses.

1.5.6. Saistošie noteikumi paredz administratīvo atbildību par šādiem pārkāpumiem: 1) par saistošo noteikumu 3. punkta apakšpunktos noteikto nekustamo īpašumu teritoriju uzturēšanas pienākumu neizpildi: 1.1.) zāliena pļaušanu, ievērojot, ka nekustamā īpašuma teritorijā, kas redzama publiski, zāli pļauj regulāri 1 (vienu) reizi mēnesī un nekustamā īpašuma teritorijā, kas nav redzama publiski un ir norobežota ar sētu vai dzīvžogu, zāli pļauj vismaz 1 (vienu) reizi gadā; 1.2.) celiņu, iekšpagalma un piebraucamo ceļu tīrīšanu ziemas periodā, ievērojot, ka a) celiņu, iekšpagalmu un piebraucamo ceļu attīrīšana no sniega un ledus jāveic katru dienu līdz pulksten 8:00 vai stundas laikā pēc intensīvas snigšanas beigām; b) apledojuma laikā, lai novērstu slīdēšanu, katru dienu jānodrošina celiņu, iekšpagalmu un piebraucamo ceļu nokaisīšana ar pretslīdes materiāliem līdz plkst. 8.00; c) celiņu un piebraucamo ceļu kaisīšanai tiek izmantota smilts, smilts-sāls maisījums vai frakcionētas šķembas; d) pārpalikušie pretslīdes materiāli uz celiņiem, iekšpagalmiem un piebraucamajiem ceļiem savācami 2 (divu) nedēļu laikā pēc pilnīgas sniega nokušanas, bet ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim, izņemot gadījumus, ja tas nav iespējams klimatisko laika apstākļu dēļ; 1.3.) sniega un ledus notīrīšanu no ēkas fasādes un jumta, lai nepieļautu situāciju, kad tiek apdraudēta gājēju vai trešo personu īpašuma (t.sk. transportlīdzekļu) drošība, nepieciešamības gadījumā norobežojot darba zonu un nodrošinot teritorijas sakopšanu pēc darbu pabeigšanas. Noteikumu par zāles pļaušanu prasības iekļautas, lai nodrošinātu sanitārās tīrības uzturēšanu, kā arī pilsētvides ainavas saglabāšanu. Prasības celiņu, iekšpagalmu un piebraucamo ceļu, lai nodrošinātu sanitārās tīrības uzturēšanu un sabiedrības drošību, ņemot vērā iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai, īpašuma drošībai, ja pienākumi netiek pildīti vai netiek veikti savlaicīgi. 2. par saistošo noteikumu 5. punktā noteikto prasību nenodrošināšanu būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim un ārējam izskatam: 2.1.) nepieļaut būvju dekoratīvo elementu bojājumus; 2.2.) nepieļaut būvju apdares materiālu nodrupšanu, koroziju, satrupēšanu, eroziju, atjaunot būvju apdares materiālu gadījumā, ja tas plaisā, drūp vai citādi deformējas; 2.3.) atjaunot būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojumu gadījumā, ja tas nolūp, noskalojas vai citādi zaudē sākotnējo stāvokli; 2.4.) demontēt funkcionalitāti zaudējušus būvju elementus, kas nav nesošās konstrukcijas un potenciāli neietekmē būves konstruktīvo noturību, bet bojā būves ārējo izskatu; 2.5.) nepieļaut bojājumus būvju jumtu segumos (caurumus, plaisas, atsevišķu materiālu kārtu atdalīšanos, ieseguma elementu neesamību, u.c.); 2.6.) nepieļaut bojājumus būvju lietusūdens novadīšanas sistēmu elementos (caurumus, atsevišķu elementu neesamību, deformāciju vai līdzīgus bojājumus); 2.7.) nodrošināt logu stiklojumu, atjaunot atlocījušās palodzes, novērst citus līdzīgus bojājumus; 2.8.) nepieļaut un nekavējoties likvidēt uz būvju fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām, kā arī lietusūdens novadīšanas sistēmā augošu zāli, krūmus, kokus, izņemot būvniecības ieceres dokumentācijā paredzētus gadījumus; 2.9.) nodrošināt būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā, atbilstoši būves arhitektoniskajam stilam un pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām; 2.l0.) nodrošināt nekustamajā īpašumā esošo žogu, vārtu un vārtiņu, kas ir publiski redzami, uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā, to atjaunošanu, remontēšanu vai nojaukšanu.

1.5.7. Saņemot iesniegumu vai iegūstot informāciju, kas dod pamatu administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai, likumā noteiktajā termiņā tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process, kurā veicot aptaujas, pieņemot paskaidrojumus, liecinieku liecības, veicot ekspertīzes, apskates, fiksējot video, faktus un notikumus tiek iegūti pierādījumi, lai persona sauktu pie administratīvās atbildības. Tāpat pastāv iespēja neuzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 15. pantu – personai izteikt rakstisku aizrādījumu, kas ir viens no efektīvas prevencijas veidiem.

1.5.8. Saistošajos noteikumos ir ietverti divi pamatsodu veidi – brīdinājums un naudas sods. Brīdinājumu piemēro gadījumos, kad konstatē, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar pie administratīvās atbildības saucamās personas mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Brīdinājums ir reakcija uz izdarīto pārkāpumu, kurai ir šāda nozīme: 1) personas likumpārkāpums ir pamanīts, 2) personas rīcība konkrētajā situācijā ir nosodīta. Naudas sodam ir jāmotivē pie administratīvās atbildības saucamo personu atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas un jāattur citas personas no pārkāpuma izdarīšanas. Vienlaikus naudas sodam ir jābūt efektīvam un samērīgam ar ieguvumu (labumu), kādu pie administratīvās atbildības saucamā persona guva vai varēja gūt, pārkāpjot noteikumos iekļautās prasības. Par saistošajos noteikumos noteikto nekustamo īpašumu uzturēšanas pārkāpumiem (3. punkta 3.1.–3.3. apakšpunktos), piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskām personām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām līdz divi simti astoņdesmit naudas soda vienībām. Par saistošajos noteikumos noteikto prasību nenodrošināšanu būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim un ārējam izskatam (5. punkta 5.1.–5.10. apakšpunktos), piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskām personām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām līdz divi simti astoņdesmit naudas soda vienībām.

1.5.9. Izvērtējot saistošos noteikumos iekļautos soda veidus un apmērus, ievērojot pēctecību ārējo normatīvo aktu izdošanā un nodrošinot tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, pašvaldība uzskata, ka noteikumos iekļautie sodi ir ar pietiekamu preventīvu spēku, lai, piemērojot sankcijas pārkāpumu gadījumā, tās būs pietiekami atturošas no turpmākiem pārkāpumiem. Tādējādi ir pamatots apgalvojums tam, ka administratīvajiem sodiem būs efektivitāte pārkāpumu skaita samazināšanā un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.

1.5.10. Saistošie noteikumi paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par saistošo noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Rēzeknes novada pašvaldības policijas amatpersonas (saistošo noteikumu II nodaļa) un pašvaldības Centrālās pārvaldes būvvaldes amatpersonas (saistošo noteikumu III nodaļa). Saskaņā ar pašvaldības policijas nolikumu viena no funkcijām ir izmeklēt un atklāt administratīvos pārkāpumus, meklēt personas, kas izdarījušas administratīvos pārkāpumus un viens no uzdevumiem ir atbilstoši savai kompetencei kontrolēt, kā tiek ievēroti pašvaldības domes saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība. Atbilstoši Centrālās pārvaldes būvvaldes nolikumu būvvaldes mērķi ir nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu, vides arhitektonisko un ainavisko kvalitāti, vides pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu un līdzsvarotas vides veidošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā un kontrolēt būvniecības procesu pašvaldības teritorijā, atbilstoši tās attīstības plānam, teritorijas plānojumam un apbūves noteikumiem, Būvniecības likumam un citiem saistītajiem normatīvajiem aktiem. Savukārt, administratīvā pārkāpuma lietas izskata pašvaldības Administratīvā komisija. Saskaņā ar pašvaldības Administratīvās komisijas nolikumu, ir Administratīvā komisija ir koleģiāla institūcija administratīvā pārkāpuma procesa veikšanai, kā arī citu normatīvajos aktos administratīvajai komisijai noteikto uzdevumu veikšanai un viens no Administratīvās komisijas uzdevumiem ir pieņemt lēmumus par pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpumiem.

1.5.11. Saistošie noteikumi paredz atbildību un attiecīgi administratīvos sodus par saistošo noteikumu pārkāpšanu ievērojot Pašvaldību likuma 45. panta pirmajā un otrajā daļā ietverto priekšnoteikumu "ja likumos nav noteikts citādi". Saistošo noteikumu projektā ir ietverta administratīvā atbildība par tādiem pārkāpumiem, kas nav noteikti nozaru normatīvajos aktos.

1.6. Ņemot vērā iepriekšminēto normatīvo aktu regulējumu, citu iespējamo alternatīvu nav, lai noteiktu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju sakopšanas pienākumus, prasību būvju fasādēm un citām ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim vai ārējam izskatam, lai tās atbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, izpildi, kā arī, lai paredzētu atbildību par nekustamo īpašumu teritoriju uzturēšanas un būvju fasāžu un citām ārējo konstrukciju atbilstības pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasību pārkāpumiem.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu

2.1.1. ieņēmumu daļa nav precīzi aprēķināma, jo atkarīga no iekasētajiem naudas sodiem, nebūtiska, bet pozitīva ietekme uz budžeta ieņēmumu daļu;

2.1.2. nav attiecināms uz izdevumu daļu;

2.1.3. nav paredzēta ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļā.

2.2. Lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi, nav nepieciešami papildus resursi sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu.

3.2. Ietekme uz vidi – ar saistošo noteikumu "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" īstenošanu tiek izraisītas netiešas pārmaiņas vidē, sekmējot vides sakārtošanu.

3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību – saistošo noteikumu "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" īstenošana netieši ietekmēs cilvēku veselību, uzlabojot dzīves apstākļus.

3.4. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – saistošie noteikumi "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" neatstās tiešu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā.

3.5. Ietekme uz konkurenci – saistošo noteikumu "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" īstenošanu neietekmē konkurenci.

4.2. Piedāvātais regulējums būtiski nemaina līdzšinējo kārtību.

4.3. Administratīvo procedūru izmaksas nav paredzētas.

5.2. Saistošo noteikumu "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" izpilde notiks iesaistot esošos cilvēkresursus, papildu cilvēkresursu iesaiste saistošo noteikumu īstenošanā netiek paredzēta.

1) Rēzeknes novada pašvaldības policija un pašvaldības Centrālās pārvaldes būvvaldes amatpersonas – veic administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumos paredzētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai;

2) Rēzeknes novada pašvaldības Administratīvā komisija – izskata Administratīvā pārkāpuma lietu.

6.2. Saistošo noteikumu "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" izpildes nodrošināšanai papildu resursi nav nepieciešami.

7.2. Pašvaldības izraudzītais līdzeklis saistošo noteikumu "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" izdošanai ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, nav citu saudzējošāku līdzekļu, lai sasniegtu leģitīmo mērķi un pašvaldības rīcība ir atbilstoša.

8.2. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanas termiņā līdz 2024. gada 6. martam ir saņemts personas J.S. viedoklis par saistošo noteikumu "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" projektu.

Attiecībā uz viedokļa jautājumiem, kas skar saistošo noteikumu "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" projektu tiek sniegts šāds vērtējums.

1. Saistošo noteikumu "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" projekta sagatavots saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktu, kas nosaka, ka dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, jautājumos par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

2. Netiek ņemts vērā izteiktais J.S. viedoklis par saistošo noteikumu "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" projekta papildināšanu ar atvieglojumu vai palīdzības noteikšanu trūcīgām, maznodrošinātām personā, vientuļiem pensionāriem, kā arī papildināšanu ar iespēju paredzēt zālāja pļaušanu vienu līdz tekošā gada 15. septembrim, gadījumos, kad mājas atrodas pašvaldības grants seguma ceļam blakus un pašvaldība nenodrošina pretputes apstrādi:

2.1. jo saistošo noteikumu "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" projekts nosaka nekustamo īpašumu teritorijas sakopšanas darbus, nodrošinot sanitārās apkopes prasības, un prasības būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklim vai ārējam izskatam, lai tas atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām;

2.1.1. personām ar saistošajiem noteikumiem "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" noteiktā prasības izpildāmas neatkarīgi no personas statusa (trūcīga, maznodrošināta, u.tml. persona), bet gan vadoties no Civillikumā ietvertajiem principiem: 1) 1. pants – tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības; 2) 927. pants – īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.

2.1.2. Latvijas Republikas Satversmes 105. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un Latvijas Republikas Satversmes 115. punkts, kas paredz, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Ar saistošajiem noteikumiem "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" noteiktās prasības teritoriju uzkopšanai un būvju uzturēšanai noteiktas vienlīdzīgi visām personām, atvieglojumu noteikšana šajā gadījumā nav saistāma ar personas statusu vai piederību kādam noteiktam statusam, jo prasības ir vērstas sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu, kā arī ainaviski vērtīgās teritorijas vai pilsētvides ainavas saglabāšanu.

2.1.3. personu sociālā atbalsta, tostarp teritoriju uzkopšanā un būvju uzturēšanā, jautājumi ir risināmi kārtībā, kāda paredzēta sociālā atbalsta piešķiršana, ja persona atbilsts personu lokam, kurai ir tiesības prasīt attiecīgā pakalpojuma saņemšanu un ja šāds pakalpojums ir paredzēts ārējā normatīvā aktā, piemēram, Rēzeknes novada pašvaldības 2021. gada 16. decembra saistošo noteikumu Nr. 18 "Sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība Rēzeknes novada pašvaldībā" kārtībā, nevis saistošo noteikumu "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" ietvarā, kuru izdošanas mērķis ir noteikt sanitārās apkopes prasības, un prasības būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklim vai ārējam izskatam, lai tas atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām un atbildību par šo prasību neizpildi.

2.2. Teritorijas sakopšanas darbu – zālāja (krūmāju) nepļaušana, neveikšana nav attaisnojama ar putekļu izplatīšanas samazinājumu pagalmos vai mājās, kas atkarīga no pašvaldības grants seguma ceļa un veiktajiem pretputes apstrādes pasākumiem, jo saistošo noteikumu "Par teritoriju un būvju uzturēšanu Rēzeknes novadā" projekts paredz dažādu zāliena pļaušanas periodiskumu, atkarībā no kopjamās teritorijas, kas vērsta uz sabiedrības drošību un sanitārās tīrības uzturēšanu.