Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-69

Rīgā 2024. gada 6. jūnijā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241
"Kultūras ministrijas nolikums"
9.11. apakšpunktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Likums) 14. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par 15 pilskalnu (turpmāk kopā – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Likuma 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma 2. pantam nekustami kultūras pieminekļi – kompleksi objekti – ir arheoloģiskās senvietas, arhitektūras ansambļi un kompleksi, pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskie centri, ielas, laukumi, kvartāli, kultūrslānis, kapsētas, kultūrvēsturiskas ainavas, piemiņas vietas, vēsturiskas vietas un teritorijas. Likuma 14. panta ceturtā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi. Likuma 14. panta piektā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.

3. Saskaņā ar Likuma 1., 2. un 14. pantu ir izvērtēta Objektu atbilstība valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļu statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2022. gada 9. marta sēde Nr. 2022/08-09.4/4 5., 6., 20., 17., 19., 23., 35., 39., 42., 50., 58., 65., 71., 72. un 73. § un 2022. gada 14. oktobra sēde Nr. 2022/08-09.4/11 3., 4., 5., 6., 7., 8., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 18. §) rosināt iekļaut objektus "Svātiunes pilskalns (Zvonu kolni)", "Slobodas pilskalns (Augstais kalns)", "Kurjanovas pilskalns", "Vanagu pilskalns", "Stulbenes pilskalns ar dambi" un "Kaļķu pilskalns" Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģiskos pieminekļus, objektus "Katlešu pilskalns", "Borovkas pilskalns", "Križovkas pilskalns", "Dudaru pilskalns", "Stepiņu pilskalns", "Svātovas pilskalns", "Keklišku pilskalns", "Smeceres sila pilskalns" un "Brunču pilskalns" kā reģiona nozīmes arheoloģiskos pieminekļus.

3.1. Objekti "Svātiunes pilskalns (Zvonu kolni)", "Borovkas pilskalns" un "Dudaru pilskalns" atrodas gan privātīpašumā esošās zemes vienībās, gan Zemkopības ministrijai piederošās zemes vienībās. Objektu "Svātiunes pilskalns (Zvonu kolni)", "Borovkas pilskalns" un "Dudaru pilskalns" īpašnieki (turpmāk – Privātpersonas) saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu informēti par priekšlikumu ar 2022. gada 7. novembra lēmumu Nr. 08-09.1/5354 (Svātiunes pilskalns (Zvonu kolni), 2022. gada 3. novembra lēmumu Nr. 08-09.1/5350 (Borovkas pilskalns), 2022. gada 7. novembra lēmumu Nr. 08-09.1/5349 (Dudaru pilskalns). Likumā noteiktajā termiņā privātpersonu iebildumi nav saņemti. Saskaņā ar Likuma 14. panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka (valdītāja) piekrišana.

3.2. Zemkopības ministrija kā Objektu īpašnieks informēta par priekšlikumu ar 2022. gada 17. novembra lēmumu Nr. 08-09.1/5359. Zemkopības ministrija ar 2022. gada 17. marta vēstuli Nr. 3.2-3e/591/2023 (reģistrēts Pārvaldē 17.03.2023., Nr. 02234/2023) piekritusi kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai Objektiem.

4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1., 2. un 14. panta ceturtās vai piektās daļas un Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkta, 3.1. apakšpunkta un 5. punkta kritērijiem.

4.1. Objekts "Svātiunes pilskalns (Zvonu kolni)" ir divu pilskalnu apvienojums vienotā fortifikācijas sistēmā, ir saglabājies praktiski netraucēts, tam ir raksturīga sarežģīta, vairāku vaļņu, grāvju, terašu un aprakumu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar labi izšķiramām divām ieejas vietām. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas austrumu daļā. Iespējams, pilskalns saistāms ar 1211. gadā rakstītajos avotos minētā Ābelenes novada centru.

4.1.1. Objekta "Svātiunes pilskalns (Zvonu kolni)" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, nemateriālās liecības, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas, nemateriālās liecības.

4.2. Objekts "Katlešu pilskalns" ir labi saglabājies, neliels nocietinājums ar tradicionāli veidotu aizsardzības sistēmu. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Pilskalna tuvumā ir citas arheoloģiski nozīmīgas vietas.

4.2.1. Objekta "Katlešu pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas.

4.3. Objekts "Borovkas pilskalns" ir saglabājies praktiski netraucēts, tam ir raksturīga vairāku vaļņu, grāvju un terašu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar labi izšķiramām divām ieejas vietām. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu būvniecību un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas dienvidaustrumu daļā.

4.3.1. Objekta "Borovkas pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas.

4.4. Objekts "Slobodas pilskalns (Augstais kalns)" ir raksturīga sarežģīta, vairāku vaļņu, grāvju un terašu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar izšķiramu ieejas vietu. Pilskalns veido kompleksu ar valsts aizsardzībā esošajiem Slobodas senkapiem. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas dienvidaustrumu daļā.

4.4.1. Objekta "Slobodas pilskalns (Augstais kalns)" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, nemateriālās liecības, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.

4.5. Objekts "Križovkas pilskalns" ir labi saglabājies, tam ir raksturīga vaļņa un grāvja mākslīgi veidota puslokveida aizsardzības sistēma ar labi izšķiramu ieejas vietu. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas dienvidaustrumu daļā.

4.5.1. Objekta "Križovkas pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas.

4.6. Objekts "Kurjanovas pilskalns" ir labi saglabājies, tam ir raksturīga vairāku vaļņu, grāvju un terašu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar izšķiramu ieejas vietu. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu būvniecību un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas austrumu daļā.

4.6.1. Objekta "Kurjanovas pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.

4.7. Objekts "Dudaru pilskalns" ir labi saglabājies, tam raksturīga vairāku vaļņu un grāvju mākslīgi veidota aizsardzības sistēma. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu būvniecību un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas austrumu daļā.

4.7.1. Objekta "Dudaru pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, nemateriālās liecības, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.

4.8. Objekts "Stepiņu pilskalns" ir labi saglabājies, tam ir vairāku vaļņu un grāvju mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar labi izšķiramām ieejas vietām. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas austrumu daļā.

4.8.1. Objekta "Stepiņu pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas.

4.9. Objekts "Svātovas pilskalns" ir saglabājies praktiski netraucēts, tam ir raksturīga sarežģīta, vairāku vaļņu, grāvju, terašu un aprakumu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar izšķiramu ieejas vietu. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas austrumu daļā.

4.9.1. Objekta "Svātovas pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, nemateriālās liecības, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas.

4.10. Objekts "Keklišku pilskalns" ir daļēji saglabājies, tam ir raksturīga vairāku vaļņu un grāvju mākslīgi veidota aizsardzības sistēma. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas dienvidaustrumu daļā.

4.10.1. Objekta "Keklišku pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas.

4.11. Objekts "Smeceres sila pilskalns" ir labi saglabājies, tam ir raksturīga vairāku vaļņu, grāvju un aprakuma mākslīgi veidota aizsardzības sistēma. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu būvniecību un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas centrālajā daļā.

4.11.1. Objekta "Smeceres sila pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.

4.12. Objekts "Vanagu pilskalns" ir labi saglabājies, tam ir raksturīga nostāvinājuma un terases mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar izšķiramu ieejas vietu. Tā apkārtnē zināmas citas arheoloģiski nozīmīgas vietas. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas centrālajā daļā.

4.12.1. Objekta "Vanagu pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas.

4.13. Objekts "Stulbenes pilskalns ar dambi" ir labi saglabājies, tam ir raksturīga sarežģīta, vairāku vaļņu, grāvju, nostāvinājumu un terašu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma. Pie pilskalna ir mākslīgi veidots dambis, ar kura palīdzību pilskalna pakājē uzpludināts ūdens. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas rietumu daļā.

4.13.1. Objekta "Stulbenes pilskalns ar dambi" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.

4.14. Objekts "Kaļķu pilskalns" ir labi saglabājies, tam ir raksturīga liela grāvja un vaļņa mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar labi izšķiramu ieejas vietu. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas ziemeļrietumu daļā.

4.14.1. Objekta "Kaļķu pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas.

4.15. Objekts "Brunču pilskalns" ir labi saglabājies, tam ir raksturīga puslokveida grāvja un atbilstoša vaļņa mākslīgi veidota aizsardzības sistēma. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas ziemeļrietumu daļā.

4.15.1. Objekta "Brunču pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas.

5. Pamatojoties uz Likuma 14. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādus objektus:

6. Objektu sastāvs:

6.1. Objekts "Svātiunes pilskalns (Zvonu kolni)" atrodas uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 3844 010 0073 un 3844 010 0132.

6.2. Objekts "Katlešu pilskalns" atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 3898 001 0060.

6.3. Objekts "Borovkas pilskalns" atrodas uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 6068 003 2325 un 6068 003 0022.

6.4. Objekts "Slobodas pilskalns (Augstais kalns)" atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6076 002 0147.

6.5. Objekts "Križovkas pilskalns" atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6094 002 2071.

6.6. Objekts "Kurjanovas pilskalns" atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6866 007 0104.

6.7. Objekts "Dudaru pilskalns" atrodas uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 7852 009 0141 un 7852 009 0112.

6.8. Objekts "Stepiņu pilskalns" atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7872 006 0126.

6.9. Objekts "Svātovas pilskalns" atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7880 002 0153.

6.10. Objekts "Keklišku pilskalns" atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4490 008 0157.

6.11. Objekts "Smeceres sila pilskalns" atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7066 003 0027.

6.12. Objekts "Vanagu pilskalns" atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7429 002 0047.

6.13. Objekts "Stulbenes pilskalns ar dambi" atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6268 005 0044.

6.14. Objekts "Kaļķu pilskalns" atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8850 018 0114.

6.15. Objekts "Brunču pilskalns" atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 9870 014 0089.

7. Atbilstoši Likuma 23. panta pirmajai daļai Objektiem noteikta individuālā aizsardzības zona. Apstiprinātie teritoriju un individuālo aizsardzības zonu kartogrāfiskie materiāli ir šā rīkojuma grafiskais pielikums.

8. Lēmuma pamatojums: Likuma 1. pants un 14. panta pirmā, ceturtā, piektā un devītā daļa, 23. panta pirmā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkts, 3.1. apakšpunkts un 5. pukts un Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. apakšpunkts.

9. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 1. punktu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā.

Kultūras ministre A. Logina

Pielikums
Kultūras ministrijas
06.06.2024. rīkojumam Nr. 2.5-1-69

Svātiunes pilskalns (Zvonu kolni)

Balvu novads, Baltinavas pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža

Katlešu pilskalns

Balvu novads, Žīguru pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža

Borovkas pilskalns

Krāslavas novads, Kalniešu pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža

Slobodas pilskalnam (Augstais kalns)

Krāslavas novads, Konstantinovas pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža

Križovkas pilskalns

Krāslavas novads, Šķeltovas pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža

Kurjanovas pilskalns

Ludzas novads, Līdumnieku pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža

Dudaru pilskalns

Rēzeknes novads, Feimaņu pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža

Stepiņu pilskalns

Rēzeknes novads, Mākoņkalna pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža

Svātovas pilskalns

Rēzeknes novads, Pušas pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža

Keklišku pilskalns

Augšdaugavas novads, Šēderes pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža

Smeceres sila pilskalns

Madonas novads, Lazdonas pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža

Vanagu pilskalns

Ogres novads, Tomes pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža

Stulbenes pilskalns ar dambi

Kuldīgas novads, Nīkrāces pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža

Kaļķu pilskalns

Talsu novads, Dundagas pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža

Brunču pilskalns

Ventspils novads, Ugāles pagasts

Teritorijas un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns

	Pieminekļa teritorijas robeža	Kartes pamatdati: Nekustamā pašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.-2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Individuālās aizsardzības zonas robeža