Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24. nr.; 2003, 16. nr.; 2004, 10. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 1., 5., 9. nr.; 2007, 5., 15. nr.; 2008, 3., 13. nr.; 2009, 8. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74. nr.; 2011, 19., 93. nr.; 2013, 250. nr.; 2014, 98., 108. nr.; 2016, 123. nr.; 2017, 36., 242. nr.; 2018, 132. nr.; 2019, 123. nr.; 2021, 176.A nr.; 2022, 49., 70.A, 115., 185.A nr.; 2023, 69.A, 116., 180.A nr.; 2024, 110. nr.) šādu grozījumu:

Papildināt pārejas noteikumus ar 67., 68., 69., 70., 71., 72., 73. un 74. punktu šādā redakcijā: 

"67. Krievijas Federācijas pilsonim, kas saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" 23.¹ pantu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz:

1) 2025. gada 15. jūlijam, ja Pārvaldē līdz 2025. gada 30. jūnijam nav saņemti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti;

2) 2025. gada 17. novembrim attiecībā uz personu, kurai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja Pārvaldē līdz 2025. gada 30. jūnijam ir saņemta informācija par to, ka šī persona līdz 2025. gada 16. jūnijam vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un ir reģistrējusies atkārtotai pārbaudei, ko kārto līdz 2025. gada 30. septembrim, bet Pārvaldē līdz 2025. gada 31. oktobrim nav saņemti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti;

3) dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanu, ja ir iesniegti šā statusa pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti.

68. Šo pārejas noteikumu 67. punkta 1. un 2. apakšpunktā minēto pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai Pārvalde izskata viena gada laikā no tā saņemšanas dienas.

69. Attiecībā uz šo pārejas noteikumu 67. punkta 1. un 2. apakšpunktā minēto pieteikumu piemērojama zemākā valsts nodeva, kas paredzēta par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai ārzemnieka iesniegto dokumentu izskatīšanu, un valsts valodas apguvi apliecina arī valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošana naturalizācijas procesā.

70. Šo pārejas noteikumu 67. punktā minētajai personai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai pietiekams iztikas nodrošinājums ir arī personai piešķirtā pensija.

71. Krievijas Federācijas pilsonim, kura pastāvīgās uzturēšanās atļauja saskaņā ar šo pārejas noteikumu 67. punkta 1. vai 2. apakšpunktu zaudē spēku, ir tiesības pieprasīt jaunu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz šā likuma 24. panta pirmās daļas 7. punktu, ja šī persona ir:

1) nokārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi atbilstoši šā likuma 24. panta piektās daļas vai šo pārejas noteikumu 69. punkta prasībām;

2) nokārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi atbilstoši šā likuma 24. panta piektās daļas vai šo pārejas noteikumu 69. punkta prasībām, bet Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu nevar saņemt vai nu tādēļ, ka ir pārsniegts prombūtnei no Latvijas Republikas noteiktais termiņš, vai arī finanšu līdzekļu nepietiekamības dēļ.

72. Šo pārejas noteikumu 71. punktā paredzētajā gadījumā pieteikumu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai līdz ar nepieciešamajiem dokumentiem Krievijas Federācijas pilsonis var iesniegt arī normatīvajos aktos paredzētajā izbraukšanas termiņā. Pieteikums un dokumenti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedzami ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. oktobrim. Iesniedzot pieteikumu, maksājama valsts nodeva 100 euro apmērā. Pieteikumu Pārvalde izskata četru mēnešu laikā.

73. Izskatot Krievijas Federācijas pilsoņa pieteikumu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai (šo pārejas noteikumu 71. punktā paredzētajā gadījumā), ievērojami šādi noteikumi:

1) nav iestājies neviens no šā likuma 36. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) par pietiekamiem finanšu līdzekļiem uzskatāmi personas rīcībā faktiski esošie iztikas līdzekļi.

74. Krievijas Federācijas pilsonim, kura pastāvīgās uzturēšanās atļauja saskaņā ar šo pārejas noteikumu 67. punkta 1. vai 2. apakšpunktu zaudē spēku un kura faktiskā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā, līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā par pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir tiesības:

1) uzturēties Latvijas Republikā, kā arī tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem Latvijas Republikā, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

2) valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros saņemt tādus pašus veselības aprūpes pakalpojumus, kādi saskaņā ar tiesību normām ir paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

3) saņemt tādus pašus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras administrētos pakalpojumus, bezdarbnieka statusu, invaliditātes ekspertīzi un atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, pašvaldību sociālās palīdzības pabalstus un sociālos pakalpojumus, kādi saskaņā ar tiesību normām ir paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā."

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 20. jūnijā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Rīgā 2024. gada 4. jūlijā