Latvijas starptautiskie līgumi iznākusi "Latvijas Vēstneša" šā gada 1. burtnīcā

Jau septīto gadu "Latvijas Vēstneša" apgādā tiek izdotas Latvijas Republikas starptautisko līgumu burtnīcas. Tajās apkopoti attiecīgā gadā noslēgtie līgumi, kas burtnīcās kārtoti hronoloģiskā secībā atbilstoši tam, kad tie ratificēti Saeimā. Līgumi lasāmi latviešu valodā un likumā paredzētajā otras līgumslēdzējas puses valodā (atkarībā no tā, kādu starpniekvalodu puses ir izvēlējušās).

2000. gada 1. burtnīcā ir ietverti pieci starptautiskie dokumenti — trīs divpusējie un divi daudzpusējie līgumi. Divpusējie līgumi, ko Latvija noslēgusi ar Baltkrieviju, Moldovu un Poliju, attiecas uz transporta jomu. 1999. gada 9. novembrī Minskā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgums par nosacījumiem Baltkrievijas Republikas kravu tranzītam, izmantojot Latvijas Republikas ostas un citu transporta infrastruktūru. Tas noteic, ka Latvija kā tranzīta valsts piešķir Baltkrievijai kā valstij, kurai nav izejas uz jūru, tiesības piekļūt jūrai, izmantojot īsāko maršrutu. Līgumslēdzējas puses veicina tranzīta brīvības principa ievērošanu un atturas no jebkādām darbībām, kas varētu kaitēt starptautisko transporta sakaru attīstībai.

1999. gada 22. septembrī Rīgā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgums par Latvijas Republikas ostu izmantošanu Moldovas Republikas kravu apstrādei un transportēšanai. Tajā puses vienojas izmantot Latvijas ostas Moldovas tranzīta eksporta un importa kravu apstrādei, minēto kravu jūras pārvadājumiem pēc iespējas izmantot Latvijas Republikas jūras kuģus; veikt operatīvus pasākumus, lai novērstu cēloņus, kas Latvijas ostās kavē Moldovas eksporta un importa kravu efektīvu apstrādi. Lai izskatītu ar šī nolīguma piemērošanu saistītus savstarpēji interesējošus jautājumus, tiek izveidota kopēja komisija, kurā ietilpst abu pušu kompetento institūciju pārstāvji.

1999. gada 27. oktobrī Rīgā parakstīts Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības nolīgums par jūras transportu. Tas nosaka nolīguma piemērošanas jomu, nacionālo likumu un noteikumu ievērošanas normas, pasākumus kuģa dokumentu savstarpējā atzīšanā, jautājumus par jūrnieku identitātes dokumentiem, apkalpes locekļu iebraukšanu, tranzītu un uzturēšanos, kuģniecību pārstāvniecību dibināšanu u.c. Nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku. Dienā, kad šis nolīgums stājas spēkā, zaudē spēku 1929. gada 12. februārī Rīgā parakstītā Latvijas un Polijas Tirdzniecības un kuģniecības līguma noteikumi attiecībā uz jūras transportu un glābšanu.

Saeimā 3. februārī tika apstiprināts Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par autortiesībām un Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgums par izpildījumu un fonogrammām. Līgumā par autortiesībām ir noteikts autortiesību aizsardzības apjoms, izplatīšanas tiesības, iznomāšanas tiesības, datorprogrammu aizsardzība, fotogrāfisku darbu aizsardzības termiņš, līgumslēdzēju valstu tiesību īstenošanas kārtība. Līgumā par izpildījumu un fonogrammām reglamentētas izpildītāju morālās un mantiskās tiesības, izplatīšanas un reproducēšanas tiesības, fonogrammu producentu tiesības, tiesības uz atlīdzību par raidīšanu ēterā vai par komunicēšanu ar publiku. Abi šie līgumi lasāmi latviešu un angļu valodā.

Interesenti šo starptautisko līgumu burtnīcu var nopirkt "Latvijas Vēstneša" kioskā Bruņinieku un K.Barona ielas skvērā, redakcijas Realizācijas daļā Bruņinieku ielā 41 vai Mazās poligrāfijas daļā Bruņinieku ielā 36–1. Jūsu "LV"