"Latvijas Vēstnesim"

Žurnālistu jautājumiem atvēlēto daļu ievadīja "Latvijas Vēstneša" jautājums Uzbekistānas prezidentam: kādi secinājumi augstajam viesim radušies pēc tikšanās ar saviem tautiešiem par Latvijā dzīvojošo uzbeku stāvokli, par viņu iespējām saglabāt savu nacionālo identitāti.

Islama Karimova atbilde uz "LV" jautājumu bija visnotaļ pozitīva. Prezidentam radusies pārliecība, ka šajā ziņā Latvijā nepastāv nekādas problēmas. Pēc Islama Karimova domām, Latvijas valsts politika šajā aspektā nedod nekādu pamatu apgalvojumiem par nacionālo mazākumtautību tiesību ierobežošanu. Ja kaut kur masu saziņas līdzekļos vēl arī parādās šādi apgalvojumi, tad tie neatbilst patiesībai.

Atbildot uz citu žurnālistu jautājumiem, Islams Karimovs visnotaļ pozitīvi izteicās par Uzbekistānas kokvilnas piegāžu iespējām Latvijai. Pašlaik jau Uzbekistāna sekmīgi piegādā kokvilnu Lietuvai. I.Karimovs minēja šādai sadarbībai nepieciešamos priekšnoteikumus: norēķiniem jānotiek cietajā valūtā vai arī preču apmaiņas ceļā, jo Uzbekistānas nacionālā valūta pagaidām vēl nav brīvi konvertējama. Augstajam viesim nācās atbildēt arī uz kādu, liekas, ne visai nopietnu jautājumu — par kaut kur presē pirms I.Karimova vizītes pasprukušo "informāciju", ka Latvija varētu no Uzbekistānas iegādāties... kara lidmašīnas. I.Karimovs uz šo jautājumu, saglabājot nopietnību, atbildēja, ka Uzbekistānā kara lidmašīnas neražo un ka šāds jautājums abu valstu prezidentu sarunās nav apspriests.

Plašāka bija Uzbekistānas prezidenta atbilde uz jautājumu, vai atšķirīgie priekšstati par demokrātiju netraucēs Latvijas un Uzbekistānas sadarbību. Islams Karimovs atbildot mudināja žurnālistus padomāt par saviem informācijas atlases kritērijiem. Pēc I.Karimova domām, Latvijas žurnālista jautājumā izskanējis tas Uzbekistānas imidžs, ko par šo valsti rada Krievijas propagandas līdzekļi. "Ja jūs pats esat bijis Uzbekistānā un guvis savu viedokli par demokrātijas līmeni mūsu valstī, tad es būtu ar mieru ar jums par to diskutēt," teica I.Karimovs. Taču augstais viesis arī atzina, ka demokrātijas process Uzbekistānā attīstās lēnāk nekā ekonomiskās reformas. Šajā jomā Uzbekistāna var daudz mācīties no Latvijas pieredzes.

Preses konferences gaitā varēja secināt, ka Uzbekistānas prezidenta valsts vizīte ir nozīmīgs solis Latvijas starptautisko ekonomisko un politisko sakaru un līdz ar to arī starptautiskās autoritātes nostiprināšanā. Grūti pārvērtēt Vidusāzijas tirgus potenciālās perspektīvas Latvijas ražojumiem — laikā, kad mūsu valsts bija inkorporēta PSRS sastāvā, Uzbekijā, tāpat kā visās citās Padomju Savienības republikās, Latvijas radioaparātiem, mikroautobusiem, parfimērijas izstrādājumiem, modes precēm un daudziem citiem Latvijas ražojumiem bija laba slava. Nav pamata šaubām, ka šo, pēc PSRS sabrukuma zaudēto, būtu ekonomiski izdevīgi atgūt. Latvijas preces Austruma tirgū varētu sekmīgi konkurēt ar citu valstu ražojumiem savas relatīvi augstās kvalitātes un zemo cenu dēļ.

Diemžēl iepriekšējo divu gadu pieredze abu mūsu valstu savstarpējā tirdzniecībā rāda, ka netiek pilnīgi izmantotas šīs iespējas. Ja 1993.gadā Latvijas eksporta apjoms uz Uzbekistānu bija 5,9 miljoni latu un importa apjoms — 0,8 miljoni latu, tad pērn tas bija pat mazāks — 5,5 miljoni latu eksporta veidoja tikai 93 procentus no 1993.gada līmeņa. Jau tā mazais preču imports no Uzbekistānas pērn bija sarucis uz pusi un veidoja vairs tikai 0,4 miljonus latu.

Atceroties, ka pērn Latvija pavisam eksportēja preces par 553 miljoniem latu, var secināt, ka mūsu valsts eksports uz Uzbekistānu sasniedza tikai vienu procentu no Latvijas eksporta kopapjoma. Nav šaubu, ka šeit pastāv plašas neizmantotas iespējas Latvijas un Uzbekistānas Republikas abpusēji izdevīgas sadarbības sekmēšanai jau tuvākajā nākotnē.

Augstu vērtējama Latvijas un Uzbekistānas Republikas sarunu politiskā nozīme. Īpaši ņemot vērā, ka Uzbekistāna ir jau otrā NVS valsts, kuras prezidents ierodas valsts vizītē Latvijā (Ukraina, kuras prezidents L.Kučma pavisam nesen bija valsts vizītē Latvijā, ir NVS asociētā locekle).

Liela nozīme abu valstu turpmākajā ārpolitikā un īpaši to savstarpējās attiecībās ir un joprojām būs plašajam divpusējās sarunās skartajam jautājumu lokam.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors