ATSAUCĒ IETVERT:
Vislielākās grūtības, vislielākais gandarījums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.06.1995., Nr. 88 https://www.vestnesis.lv/ta/id/35358
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Vislielākās grūtības, vislielākais gandarījums
Vīgneru Ernests, III un IV latviešu vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģents, Rīgas Fonoloģijas institūta dibinātājs un vadītājs
Manas atmiņas par Jāni Čaksti sākas no viņa studiju gadiem Maskavā, kur laiku pa laikam tikāmies. Starp latviešu studentiem viņš ieņēma izcilu stāvokli ar sava rakstura īpatnību un nosvērtiem uzskatiem dzīves un sabiedrības jautājumos.
Jo sevišķi spilgti man nācās novērot Jāņa Čakstes lielo, īpatnējo raksturu 1895.gadā Jelgavā IV vispārīgos dziesmu un mūzikas svētkos. Viņš bija šo svētku galvenais rīkotājs. Bet taisni šie dziesmu svētki to sarīkošanā bija saistīti ar vislielākām grūtībām. Tā kā rīcības komiteja par nožēlošanu bija ļoti pasīva, tad viss smagums gūlās uz Jāņa Čakstes pleciem. Un te nu es novēroju viņa lielās organizatora spējas.
Lai pieminam tikai grandiozās svētku ēkas celšanu; tad sabraukušo dziedātāju, kuru bija ap 5000, nometināšanu. Te viss bija jau iepriekš jāaprēķina un jābūt nomodā, lai neiznāktu sarežģījumi. Un vienam pašam nācās par visu rūpēties un visur būt klāt. Tā, piemēram, pat svētku dalībnieku nozīmes dziedātājiem viņš izdalīja pats. Un tomēr viņš visu darīja mierīgi, ar smaidu sejā, šo smaidu, kas to neatstāja visā viņa dzīvē.
Sevišķi smagu pārbaudījumu sagādāja pati daba. Un man jāsaka, ka, ja šie dziesmu svētki tomēr nobeidzās labi, tad par to galvenām kārtām jāpateicas mūsu Jānim Čakstem, viņa noteiktajam un uzņēmīgajam raksturam, kuru viņš ne mazāk spilgti parādīja vēlākajā valsts darbā.