vairāk nekā pirms pusgadsimta

Jau gadsimta otrajā pusē iegājusi Otrā pasaules kara beigu cēliena vēsture. Šonedēļ apritēja piecdesmit pirmā gadskārta kopš viena no nozīmīgākajiem un izšķirošākajiem Otrā pasaules kara notikumiem — otrās frontes atklāšanas Eiropā.

944.gada 6.jūnijā Francijas piekrastē Normandijā tika izcelts amerikāņu un angļu armijas desants. Mēroga ziņā tā bija bezprecedenta militāra operācija, kurā piedalījās 150 tūkstoši kareivju un virsnieku, pusotrs tūkstotis tanku, 12 tūkstoši lidmašīnu un 5300 dažādi kuģi, ieskaitot sešus līnijkuģus, 22 kreiserus un tūkstošiem transportkuģu desanta laivas, mīnu kuģus un mīnu tralerus. Pirms šīs operācijas desantnieki tika ilgi un pamatīgi sagatavoti Lielbritānijas militārajās bāzēs. Amerikāņu žurnālists, viens no leģendārā desanta dalībniekiem, atceras, ka pirms 6.jūnija viņus Devonšīrā (Anglijā) pie Dartmūras atkal un atkal trenējuši pa īpašiem desantnieku tīkliem — trapiem kā pa virvju kāpnēm rāpties no māju jumtiem, mācot pārkāpšanai no lielajiem kuģiem desanta laivās.

Diemžēl masveidīgais un labi gatavotais uzbrukums nebija tik veiksmīgs, kā tika iecerēts. Kā jau tas mēdz būt lielās militārās operācijās, ne viss noritēja pēc plāna. Desanta dienā Normandijas piekrastā viļņi bija daudz lielāki, nekā operācijas izstrādātāji bija plānojuši. Rietumu sabiedroto daļas sajaucās savā starpā. Piekrastē angļu un amerikāņu spēki sastapās ar ārkārtīgi stipru vācu armijas uguni — hitlerieši Normandijas piekrasti bija nocietinājuši ar vareniem dzelzsbetona bunkuriem, ar šķietami nepārvaramiem betona vaļņiem, prettanku aizsardzības tērauda "ežiem", kā arī daudzkārtējām dzeloņstiepļu joslām. Gēbelsa propagandas mašīna vēl ilgi pirms desanta izcelšanas bija pasludinājusi, ka piekraste ir praktiski neieņemama.

6.jūnijā Normandijas piekrastē plosījās vētra, un daudzi desantnieki, izlecot no desantlaivām, nokļuva viļņu varā. Savukārt tos, kam izdevās spēcīgajos viļņos noturēties kājās, sagaidīja viesuļuguns no vāciešu dzotiem. Bet krastā izkļuvušiem karavīriem vēl vajadzēja pārvarēt mīnu laukus, dzeloņstiepļu žogus, betona vaļņus, apklusināt dzotus... Jau pirmajā dienā sabiedroto zaudējumi sasniedza 6600 cilvēku, no tiem 1465 — kritušo. Taču sabiedrotajiem tomēr izdevās nostiprināties sākumā šaurā krasta iecirknī un pēc tam arī paplašināt placdarmu. Šeit izšķiroša nozīme bija amerikāņu un angļu karavīru varonībai, kā arī apjukumam vācu pusē. Desanta izcelšanās vietā vāciešiem praktiski nebija kara aviācijas, un pret sabiedrotajiem tika vērsts tikai gluži simbolisks dažu vācu iznīcinātāju uzlidojums. Vācu armijas pavēlniecība vilcinājās par desantu ziņot histēriskajam fīreram, lai izprasītu Normandijas krasta aizsardzībai tanku divīziju. Tā visa rezultātā sabiedrotajiem jau pirmajās piecās dienās kopš desanta izcelšanas izdevās iekarot 130 kilometrus platu Normandijas piekrastes joslu un iespiesties 30 kilometrus Francijas iekšienē. Līdz 1944.gada 1.jūlijam Normandijā jau bija nogādāts gandrīz pusmiljons amerikāņu un angļu kareivju, vairāk nekā 500000 tonnu bruņojuma un 177000 dažādu transporta līdzekļu. Taču vēl bija gaidāmas nežēlīgas kaujas, jo vācu spēki nikni aizstāvēja katru kaut cik nozīmīgu apdzīvoto vietu.

Otrās frontes atklāšana, neapšaubāmi, ļoti pasliktināja vācu bruņoto spēku situāciju un būtībā neatgriezeniski pavērsa kara gaitu uz fašistiskās Vācijas sakāvi. Šis notikums atviegloja Sarkanās armijas situāciju, kā arī stimulēja pastiprināt uzbrukumu Rietumu virzienā, iekļaujot savā ietekmes sfērā aizvien jaunas valstis un tautas.

Vēsturnieki vēl tagad lēš, ka daudzu Eiropas tautu liktenis būtu varējis veidoties daudz labvēlīgāk, ja amerikāņu un angļu armijas jau 1943.gada jūlijā pēc sekmīgas desanta izcelšanas Sicīlijā būtu no dienvidiem attīstījušas uzbrukumu Balkānu virzienā. Tad Viduseiropas valstis no vācu okupācijas atbrīvotu Rietumu sabiedrotie, un padomju impērija tām nevarētu gandrīz uz pusgadsimtu uzspiest komunistiskos padomju marionešu režīmus. Taču vēsturi nevar izmainīt. Vēsturē redzams, ka līdzās karavīru varonībai bija arī politiķu aprēķini, kuros mazo valstu un tautu likteņi bieži vien tika izspēlēti kā figūras lielās politikas šaha spēlē.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Attēlā: Desanta izcelšanas pirmie mirkļi: amerikāņu karavīri pie prettanku "ežiem" Normandijas piekrastē.

Fotogrāfija no žurnāla "Amerika"