Valsts meža dienesta rīkojums Nr. 164

Rīgā 2024. gada 11. jūlijā

Par pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 2024./2025. gada medību sezonā

Valsts meža dienests (turpmāk – VMD) 2023./2024. gada medību sezonā ir veicis vilku populācijas izplatības novērtējumu Latvijā, izvērtējis nomedīto un bojā gājušo vilku dzimuma un vecuma struktūru, analizējis vilku populācijas pārmaiņu tendences pēdējos gados un mijiedarbību ar citām sugām, noteicis dzīvnieku skaitu, kā arī apkopojis pieejamo informāciju par vilku postījumiem mājlopiem. Kopsakarā ar pelēkā vilka (Canis lupus) sugas aizsardzības plānu un LVMI "Silava" pētījumu "Medību ietekme uz pelēkā vilka (Canis lupus) populācijas stāvokli Latvijā" secināts, ka vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir labvēlīgs un stabils, vilku populācija ilgstoši nodrošina savu eksistenci kā raksturīgā biotopa dzīvotspējīga sastāvdaļa, tās dabiskais izplatības areāls un dzīvotnes saglabājas un nav konstatējamas vilku populācijas stāvokļa pasliktināšanās pazīmes.

1. Pamatojoties uz Medību likuma 6. pantu, 20. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 22.07.2014. noteikumu Nr. 421 "Medību noteikumi" (turpmāk – Medību noteikumu) 3.1.7. punktu un Zemkopības ministrijas 20.06.2018. kārtības Nr. 18 "Medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa novērtēšanas un pieļaujamā apjoma noteikšanas metodika" (turpmāk – Kārtības) 25. un 25.1. punktu, izvērtējot lietderības apsvērumus, kas izriet no lielo plēsēju aizsardzības un nopietna kaitējuma mājlopiem nepieļaušanas, 2024./2025. gada medību sezonā nosaku pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu, saglabājot iepriekšējā medību sezonā noteikto kopējo pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu – 300 (trīs simti) dzīvnieku.

2. Lai nodrošinātu Medību likuma 1. panta 6.¹ punktā un 6. pantā noteiktā izpildi, pamatojoties uz Medību noteikumu 10. punktu un saskaņā ar Kārtības 25. punktu, paturu tiesības:

2.1. sugas aizsardzības nolūkos samazināt pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu vai noteikt medību slodzes samazināšanas iespējas;

2.2. lai nepalielinātu zaudējumu risku, ko vilku nodarītie postījumi varētu radīt mājlopiem, pārskatīt pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu vai noteikt pieļaujamā vilku nomedīšanas apjoma sadali pa virsmežniecībām.

3. Lai nodrošinātu vilku populācijas stāvokļa novērtējumam nepieciešamos datus, pamatojoties uz Medību noteikumu 10. punktu, nosaku medību vadītājam pienākumu:

3.1. nodrošināt nomedītā vilka fiksēšanu fotoattēlā atbilstoši Pielikumā Nr. 1 norādītajam paraugam;

3.2. aizpildīt Rīkojuma Pielikumu Nr. 2 "Medību slodze un vilku populācijas tendences" un piecu darba dienu laikā pēc medībām to iesniegt VMD;

3.3. lai izpildītu speciālā vilku monitoringa uzdevumus nomedīto vilku izpētē, nodrošināt:

3.3.1. LVMI "Silava" pārstāvja (tālruņa Nr. 26320528) informēšanu par nomedīto vilku;

3.3.2. saglabāt vilka ķermeni vai tā daļu telefoniski saskaņotajā apjomā un stāvoklī līdz nodošanai LVMI "Silava" pārstāvju rīcībā, ja tas ticis pieprasīts, ziņojot par vilka nomedīšanu.

4. Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts noteiktais vilku nomedīšanas apjoms valstī, kad līdz noteiktā pieļaujamā vilku nomedīšanas apjoma izpildei ir atlikuši 10 (desmit) dzīvnieki, pamatojoties uz Medību noteikumu 10. punktu, medību tiesību lietotājiem aizliegts organizēt vilku medības bez ikreizējas to pieteikšanas un saskaņošanas ar VMD.

Pielikumā:

1. Nomedītā vilka fiksēšanas fotoattēlā paraugs.

2. Veidlapa "Medību slodze un vilku populācijas tendences".

Valsts meža dienesta ģenerāldirektors A. Ozols

Pielikums Nr. 1
VMD 11.07.2024. rīkojumam Nr. 164

Nomedītā vilka fotoattēla paraugs, fiksējot to mobilajā lietotnē "Mednis"

1. att.

2. att.

Fotoattēlam jānodrošina zemāk norādītās informācijas identificēšana:

1. att. No medību termiņa atklāšanas 15. jūlijā līdz dažkārt oktobra beigām vilcēniem, kas dzimuši attiecīgā gada pavasarī, ir piena zobi, kas viegli atšķirami, paverot un aplūkojot dzīvnieka muti.

2. att. Turpmākajos vēla rudens un ziemas mēnešos jaunajiem vilkiem vecumu norāda vēl nepietiekami izaugušie ilkņi, kas ir ievērojami īsāki nekā viengadīgiem un vecākiem indivīdiem. Par ilkņu garumu visērtāk spriest, tos salīdzinot ar blakus novietotajiem malējiem priekšzobiem. Ja augšējais ilknis ir tikpat garš vai tikai uz pusi garāks par līdzās esošo priekšzobu, tad vilks ir jaunāks par gadu. Gadu veciem un vecākiem vilkiem augšējais ilknis ir vismaz trīsreiz garāks par priekšzobu.

Pielikums Nr. 2
VMD 11.07.2024. rīkojumam Nr. 164

Medību slodze un vilku populācijas tendences