1. jūnija sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 86., 87.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

V.E.Bresis

. Šeit ir arī nelieli, pēc dabas praktiski redakcionāli priekšlikumi un ir arī Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums izslēgt 21.panta pirmās daļas otro teikumu. Redakcionālas dabas priekšlikumi, godātie kolēģi, ir nākuši no atbildīgās komisijas, kura iesaka 20.panta pirmo daļu papildināt ar vārdiem "limitēto medījamo dzīvnieku", lai būtu pilnīgi skaidrs, ka šajā pantā mēs pirmajā apakšpunktā runājam tieši par limitēto medījamo dzīvnieku medību atļauju izsniegšanas kārtību. Es domāju, ka šeit tas ir redakcionālas dabas papildinājums, un acīmredzot nav iebildumu pret to.

Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums ir izslēgt otro teikumu, kurš runā par to, ka Valsts mežu dienestam ir tiesības izmantot medību atļaujas valsts mežos līdz 5 procentiem no ikgadējā dzīvnieku nomedīšanas lielākā pieļaujamā skaita. Es gribu teikt, kolēģi, ka vēl nupat pārtraukumā runāju ar mūsu medību ekspertiem par to, ka zināmā mērā tas ir tomēr ierocis par labu medniekiem, lai mednieki, slēdzot šos līgumus ar Valsts medību dienestu, Valsts mežu dienestu, piedodiet, varētu arī nolīgt, kādā apjomā šiem 5 procentiem šīs atļaujas tiek atstātas Valsts mežu dienestam. Es domāju, jūs labi saprotat, ka medību noteikumos tieši tiks ieslēgta šī procedūra, aprakstīta šī procedūra, kā līdz pieciem procentiem limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas atļauju tiek nodotas Valsts mežu dienestam. Ja šādas normas nebūtu, tad tas faktiski nāktu par sliktu pašiem medniekiem, jo viņiem nebūtu šī dialoga un līdz ar to faktiski nebūtu arī argumentu tanī brīdī, kad vajadzēs vienoties par nomas maksu uz attiecīgajām valsts meža platībām. Tāpēc es uzskatu un lūdzu arī mūsu komisijas vārdā nesvītrot šo teikumu no attiecīgā teksta.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība! Atklājam debates.

M.Ā.Kalniņš

(LZS). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Man būtībā ir jautājums par šo teikumu. Šeit ir rakstīts, ka Valsts mežu dienestam ir tiesības izmantot medību atļaujas un tā tālāk 5 procentu apmērā. Man tādas pārdomas ir, ja, piemēram, mūsu Budžeta komisija izveido valsts budžetu, vai nav arī zināma līdzība, ka tad varētu zināmus procentus no valsts budžeta paturēt Budžeta komisija? Ja mūsu ierēdņi, kuri ir Valsts mežu dienestā, var izmantot vienu zināmu skaitu no medību atļaujām — te nekas nav teikts, kādā veidā, vai nevar rasties aizdomas, ka viņi izmantotu atļaujas, vai nu paši šaujot dzīvniekus lielākā skaitā, vai varbūt pārdodot šīs atļaujas, vai varbūt atvedot no ārzemēm bagātus medniekus un tādā veidā gūstot līdzekļus. Tamdēļ es varbūt vēlētos pajautāt, vai mūsu godātais referenta kungs varētu paskaidrot, kā ir parasts, kā tā atļauju izmantošana notiek. Es pieņemu, ka tur ir vairāki veidi un droši vien daudzi no tiem ir tādi, ka nekādu iebildumu nevarētu būt, bet, tā kā te ir izteikts vārdos un teikumos, te tiešām ir pamats aizdomām, ka varbūt šeit notiek kaut kāda neētiska atļauju izmantošana. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Man diemžēl nākas atkal iebilst Mārtiņam Ādamam Kalniņam, kura uzskatus, it sevišķi medību lietās, es ļoti cienu. Nevar atstāt meža darbiniekus bez licencēm, jo tieši viņi ir tie, kas dzīvo mežā, un tieši viņi ir tie, kas ir mednieki. Un, ja mēs viņiem, tiem, kas dzīvo mežā, kas strādā mežā, neatvēlam vismaz piecus procentus no kopējā licenču skaita, ko tad viņi tur, tajā mežā, darīs? Un viņiem zudīs visa medību pieredze. Neesam vieglprātīgi, atstājam komisijas redakcijā!

Sēdes vadītājs. Deputāts Grīgs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Jā, šeit ir tāds interesants moments. Varbūt daļēji sava loģika jau ir arī šai redakcijai, ko piedāvāja Breša kungs, ir sava loģika arī Kalniņa kunga teiktajā, un arī sava loģika Seiles kundzes teiktajā. Bet kā lai iziet no šīs situācijas, manuprāt? Es domāju, ka daudzreiz arī šos piecus procentus mežu dienesta darbinieki varētu izmantot ļaunprātīgi. Ar tām licencēm ir tā. Ziniet, licence un licence, uz vienu licenci var daudz zvēru izšaut, bet, teiksim, meža darbinieki taču ir savos kolektīvos arī. Var jau būt, ka viņiem vajadzētu atstāt kaut kādu balvu fondu par pirmšķirīgu mednieku darbu mežu atjaunošanā vai kaut kādā citā pasākumā, viņiem būtu tiesības izsniegt kā balvu lieku licenci, tā arī varētu būt. Te ir teikts — līdz pieciem procentiem. Un es šajā mirklī nevaru pateikt, kas būtu loģiskākais. Var būt, ka vajadzētu atstāt tos piecus procentus, var arī būt, ka ne, jo paši meža darbinieki jau sastāv arī kolektīvos. Ne vienmēr kolektīvs ir kolektīvs. Un, ja ir, teiksim, meža postījumi, tāpat ir speciāli tur atļaujas atkal. Tā ka es personīgi nevaru izšķirties, bet te ir medību profesionāļiem jāizsver šis jautājums.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es aicinātu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu. Es arī esmu mednieks, kopš esmu kļuvis par deputātu, gan laikam nosacīts mednieks, jo vienkārši man nav laika to darīt. Bet tajā pašā laikā šis mežu dienesta darbinieks dzīvo šajā mežā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta — viņam ir jāpavada jebkurš kolektīvs, kas dodas medībās, viņam ir, varētu teikt, ja biežāk nāk, tur daudz laika jāpavada. Viņš pārzina šo mežu. Viņš arī pamatā bieži vien ir tas, kas strādā tieši, gan šīs barotavas piepildot, gan arī restaurējot, atjaunojot, un tā ir zināmā mērā arī tāda prēmija, es tā varētu teikt. Un šinī gadījumā es domāju, ja mēs runājam par to, ka viņš var šos piecus procentus ļaunprātīgi izmantot, tad viņš var tikpat ļaunprātīgi medīt acīmredzot bez jebkādas licences, jo viņš to mežu pazīst kā savu kabatu. Bet es domāju, ka tas ir ļoti normāli, jo galu galā visas šīs limitēto dzīvnieku licences ir uzskaitītas. Tātad tas ir izkontrolējams fakts — cik ir šo licenču un kur tās paliek. Jo mēs, kungi no Rīgas vai no citurienes, ierodamies vienkārši uz medībām, bet tie ir cilvēki, kas tur strādā uz vietas. Un būtībā bieži vien dara šo melno darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas galavārdu teikt? Lūdzu!

V.E.Bresis

. Godātie kolēģi! Mēs esam šajā zālē, lai zināmā mērā noteiktu dažādu mūsu iedzīvotāju kategoriju interešu līdzsvaru, lai viens būtu taisnīgs pret otru. Un es domāju, ka šinī ziņā mūsu komisijas un dažu deputātu atbalstītais variants tieši ir panācis šo rezultātu. Es gribētu atgādināt, ka iepriekšējā laika periodā faktiski nebija noteikts, cik atļauju var paturēt mežu dienesta darbinieki un cik viņiem jāatdod kolektīviem. Līdz ar to patiešām šis princips nebija ievērots.

Otrs moments, ko es jums gribētu ļoti atgādināt, ir tas, ka šodien piedalīties medībās vai medības organizēt nevar medību kolektīvs bez mežu dienesta darbiniekiem, tāpat kā mežu dienesta darbinieki bez medību tiesību lietotāju atļaujas. Tā ir savstarpēja likumsakarība. Un tāpēc domāt, ka zem šiem pieciem procentiem, protams, līdz šiem pieciem procentiem, ka tos varēs ekspluatēt un šaut pa labi un pa kreisi, un daudz ko neievērot, ir pilnīgi aplam, jo faktiski tā vai citādi arī šiem meža darbiniekiem ar medību tiesību lietotājiem medības ir jāsaskaņo.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt, kolēģi! Acīmredzot paši mednieki būs ieinteresēti tādā procesā, jo bieži vien mums ir jāizvērš cīņa ar plēsējiem, kuru mums ir ievērojami virs normas, pašreiz četras, piecas reizes vairāk, nekā tas ir faktiski bioloģiski pieļaujams šodien Latvijā. Un, lai cīnītos kaut vai ar tādiem plēsīgiem dzīvniekiem kā vilki, ir vajadzīgi ļoti profesionāli mednieki, un acīmredzot šiem valsts mežu dienesta darbiniekiem vajadzēs šos profesionāļus arī piesaistīt. Un tad šīs piecu procentu licences arī būs jāliek lietā. Tā ka es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, zvanu! Balsosim par deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu 21.panta pirmajā daļā izslēgt otro teikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 30, atturas — 19. Nav pieņemts.

Tagad par otrā lasījuma 21.pantu, trešajā lasījumā tam atbilst 20.pants. Par to redakciju, kuru iesaka atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 6. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Un tagad, kad šis pants ir pieņemts, es gribētu aicināt deputātus tomēr debatēs, runājot par saviem kolēģiem, piemēram, neteikt, ka tie, kas balsos tā, būs vieglprātīgi, vai arī, kā cits kolēģis teica, ka tā būs aplam.

Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis

. Par 21.pantu nav saņemti priekšlikumi izmaiņām.

Par 22.pantu ir priekšlikumi saņemti no atbildīgās komisijas, kura iesaka 22.panta otro daļu rakstīt sekojošā redakcijā: "Medīt ar medību rīkiem drīkst vienīgi ar Valsts mežu dienesta rakstveida atļauju." Es domāju, ka tas ir ļoti precīzs iepriekšējās redakcijas precizēts teksts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

V.E.Bresis

. Par 24.pantu ir atbildīgās komisijas priekšlikumi — izslēgt no 24.panta 2.punkta vārdu iekavās "praktikantiem", jo šāda termina mums nav pirmajā skaidrojumā, turklāt tas zināmā mērā var izsaukt arī divdomības. Tāpēc mēs iesakām izslēgt šo vārdu "praktikanti". Kā arī tālāk šajā otrajā punktā precizēt tekstu — nevis vispār "šaujamieroču lietošanas atļauju", bet "medību šaujamieroču lietošanas atļauju". Jo, piemēram, var kāds pilsonis piedalīties medībās, teiksim, ar pistoles atļauju un teikt, ka viņam ir šī šaujamieroča lietošanas atļauja, bet šeit ir precīzi pateikts: "medību šaujamieroču lietošanas atļauju".

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav. Pieņemts.

V.E.Bresis

. Jau otrā lasījuma laikā es jums, kolēģi, ieteicu, un tas tagad ir realizēts, no 7.punkta izslēgt vārdus "diennakts tumšajā laikā", jo šos nakts tēmekļus faktiski var izmantot arī gaišajā laikā. Precīzi pateikts, ka ne dienā, ne naktī ar šiem neatļautajiem rīkiem medībās nedrīkst iet.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis

. Vairāk par šo pantu nekādi priekšlikumi nav saņemti.

24.pantā nav izmaiņu.

Sēdes vadītājs. Pareizāk būtu teikt — 25.

V.E.Bresis

. 25.pantā otrā lasījuma redakcijā nav izmaiņu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.E.Bresis.

26.pantā otrā lasījuma redakcijā ir ļoti minimāls priekšlikums — pirmajā teikumā domuzīmes vietā iestarpināt vārdu "arī", kas izteiktu precīzāk visu šī teikuma loģiku.

Sēdes vadītājs. Pants izteikts 25.pantā trešajā lasījumā. Nav iebildumu? Nav.

V.E.Bresis

. Par otrā lasījuma 27.pantu nav nekādi priekšlikumi saņemti.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.E.Bresis

. 28. pantā arī nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.E.Bresis

. 29. arī nav.

Sēdes vadītājs. 30.pants.

V.E.Bresis

. Par 30.pantu atbildīgā komisija...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vispirms nosaukumu laikam, sestās nodaļas nosaukumu...

V.E.Bresis

. Sestās nodaļas nosaukums, un tas, piedodiet, arī, protams, ir pantā atspoguļojies, ka runa iet nevis par starpvalstu līgumiem un nolīgumiem, bet par starptautiskajiem līgumiem. Tad arī precizēts šis juridiskais termins, visa pārējā redakcija pēc būtības paliek tāda pati. Tātad izslēgti starpvalstu līgumi un nolīgumi un to vietā iekļauts termins "starptautiskie līgumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.E.Bresis.

Tātad tas ir gan nodaļas nosaukumā, gan arī 30.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.E.Bresis

. Līdz ar to likumprojekta daļa ir izskatīta, un pārejas noteikumos ir sekojoši priekšlikumi. Aizvietot vārdu "maijs" ar vārdu "augusts", jo mēs esam mazliet iekavējušies ar izskatīšanu. Tālāk ir priekšlikums pārejas noteikumu 2.punktā paredzēt to, ko mēs esam paredzējuši un jau iebalsojuši pašā likumā, ka Ministru kabinets izstrādā un pieņem arī medību šaujamieroču iegādes, reģistrēšanas, glabāšanas un realizācijas noteikumus. 3.punktā paredzēts, ka Zemkopības ministrijai jāizstrādā paredzētie noteikumi līdz 1.augustam. Visi pārējie panti paliek iepriekšējā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Medību likums" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 4. Likums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Aija Poča, "Latvijas ceļa" deputāte!

A.Poča

(LC). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pamatdokuments, kurš mums jāizskata pirmajā lasījumā, ir ziemas sesijas dokuments nr.207, kur frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ierosināja izdarīt labojumus 1995.gada budžetā divos posteņos. Respektīvi, ierosināja palielināt valsts dotāciju sadaļā "Valsts uzņēmuma "Latvijas radio" budžets" par 72 073 latiem un kā avotu minēja izdevumu samazināšanu pozīcijā "Izdevumi Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai un attīstības izdevumi" par šo pašu summu.

Otrs labojums bija samazināt sadaļā "Valsts reformu ministrijas budžets" pozīcijā "Civildienesta pārvalde" attīstības izdevumus par 237 205 latiem, attiecīgi šo summu novadot sadaļā "Kultūras ministrija" jaunā pozīcijā, tātad izveidot jaunu pozīciju "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšana un restaurācija". Budžeta komisija izskatīja šo priekšlikumu, izskatīja Finansu ministrijas atzinumu, izskatīja informāciju no Valsts reformu ministrijas, kā arī no Saeimas Saimnieciskās komisijas un rezultātā nolēma šo likumprojektu neatbalstīt. Un motivācija bija šo atbildīgo institūciju ziņojumi. Respektīvi, attiecībā uz Valsts civildienesta pārvaldes attīstībai paredzētajiem izdevumiem šī summa gandrīz ne gluži pilnīgi šī summā 237 tūkstoši latu, bet 200 tūkstoši, bija paredzēta jaunās civildienesta administrācijas skolas restaurācijas darbiem. Līgums par šīs skolas restaurācijas darbiem ir noslēgts, avansējums un iemaksātas summas jau bija apmēram 9000 latu apmērā, un ja nākošās summas vairs nepiešķirtu, jebkurā gadījumā no līguma laušanas un no visām šīm soda naudām varētu būt arī lieli zaudējumi. Tajā pašā laikā bija arī Saeimas Saimnieciskās komisijas atzinums, ka, ņemot vērā vispār saspringto stāvokli Saeimas budžetā, nebūtu lietderīgi samazināt arī šos Saeimas izdevumus.

Bez tam es gribētu jūs informēt vēl par jau slaveno balsojumu, izskatot budžeta likumu 1995.gadam, par 60 tūkstošiem, kurus noņēma Valsts prezidenta Kancelejai un gribēja novirzīt tātad Brāļu kapu restaurācijai. Saeima toreiz nobalsoja, ka 60 tūkstoši jāparedz Kultūras ministrijas speciālajā budžetā, kurā ieņēmumus veido ieņēmumi no izložu un azartspēļu nodokļa. Tajā brīdī, kad šī vēstule un šis frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegums parādījās komisijās, nebija informācijas par to, ka ir izveidots šāds speciālais budžets un ka šāda nauda Brāļu kapu restaurācijai ir paredzēta. Šobrīd manā rīcībā ir Ministru kabineta 1995.gada 16.maija rīkojums nr.256 par speciālā budžeta kultūras vajadzībām sadalījumu nacionālajām kultūras iestādēm un struktūrvienībām, kur 2.punktā ir paredzēti līdzekļi 155 tūkstošu latu apmērā jeb 22 procenti no šī fonda kultūras mantojuma saglabāšanai, tajā skaitā Rīgas Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa restaurācijai, Rēzeknes luterāņu baznīcas remontam, Vidberga vitrāžu restaurācijai Straupes baznīcā, Latgales keramikas ekspozīcijas izveidei Rēzeknē un tautas tērpu centra izveidei. Tātad praktiski šajos 155 tūkstošus latu ir paredzēti arī šie 60 tūkstoši latu atbilstoši mūsu Saeimas balsojumam Brāļu kapu restaurācijai. Īsi pirms šīs likumprojekta izskatīšanas man bija tikšanās ar Upmaņa kungu. Protams, viņu šī summa neapmierina, viņš saka, ka, veicot darbus, rodas arvien jaunas problēmas, un šī summa, viņaprāt, ir nepietiekoša. Bet šajā brīdī, apzinoties vispār smago stāvokli budžetā un to, ka šis izložu un azartspēļu nodoklis ir faktiski speciāls iezīmēts nodoklis šim kultūras speciālajam budžetam un to nevar izmantot citiem mērķiem, jāatzīst, ka tas ir savā ziņā samērā tāds stabils finansēšanas avots.

Sakarā ar to, ka komisija neatbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, mēs griezāmies pie iesniedzējas frakcijas, un iesniedzēja frakcija atbilstoši Saeimas Kārtības rullim tomēr uzturēja šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā Saeimā. Es lūgtu jūs, protams, balsojot izšķirties par to, vai atbalstīt vai neatbalstīt šo likumprojektu šoreiz, bet gribu jūs informēt, ka valdība ir sagatavojusi un tuvākajā laikā iesniegs Saeimā grozījumus 1995.gada budžetā, nemainot ne ieņēmumu, ne izdevumu summas, tas ir, kopējās ieņēmumu un izdevumu summas, tikai mainot atsevišķus finansējuma posteņus esošā budžeta ietvaros sakarā ar atsevišķu struktūrvienību reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī izpildot Saeimas lēmumu par speciālo budžetu izveidošanu no akcīzes nodokļa autoceļiem un medicīnas vajadzībām. Tā ka šis jautājums jebkurā gadījumā būs Saeimas dienas kārtībā un mēs varēsim meklēt šos avotus, ja tas būs iespējams. Tātad izsakiet, lūdzu, savu attieksmi balsojot par vai pret. Komisija šo likumprojektu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Māris Grīnblats, frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB). Godātie Saeimas deputāti! Es īpaši nepakavēšos pie samērā sen iesniegtā projekta un pie īpašās nozīmes, kāda ir Latvijas valsts radio un Brīvības piemineklim, un Brāļu kapiem. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldes direktors Upmaņa kungs arī ir informējis par to, kādi ir vajadzīgi faktiskie izdevumi. Tātad, ja no Kultūras ministrijas speciālā budžeta tiek piešķirti 60 tūkstoši latu pieminekļu uzturēšanai un restaurācijai, pat tad, ja pieņem, ka visa šī summa tiek izlietota Brāļu kapiem un Brīvības piemineklim, tomēr aprēķinos, ko veikusi šī pārvalde, ir sekojoši skaitļi. Proti, tā ir Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas un restaurācijas darbu tāme 1995.gadam. Kārtējie izdevumi — kopsummā 232 205 lati, tajā skaitā kārtējā un kapitālā remonta darbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumu apmaksa — 188 450 latu, tā ka šie 60 tūkstoši latu, pat ja tie pilnībā tiktu izlietoti šiem diviem īpaši nozīmīgajiem vēstures un kultūras objektiem, būtu apmēram ceturtā daļa no tā, kas būtu vajadzīgs šīs lietas funkcionēšanai. Tādējādi, mūsuprāt, būtu tomēr lietderīgi atbalstīt pirmajā lasījumā šo projektu, jo tikai tādā gadījumā uz otro lasījumu mēs varētu izdarīt kaut kādas korekcijas summā, dabiski, ņemot vērā to, kas ir jau piešķirts. Protams, būtu diskusijas objekts arī avoti, no kuriem šie līdzekļi tiek ņemti.

Var jau būt, ka Saeimai šī nauda ir vairāk vajadzīga, kaut gan es domāju, ka Saeima, kura vienmēr lemj par līdzekļu pārskatīšanu citiem, varētu izņēmuma kārtā arī sev kaut ko mazliet samazināt līdzekļu apjomā. Un Valsts reformu ministrijai, kura aizvada pašlaik pēdējos mēnešus, varbūt arī šī ekonomēšana nebūtu pati grūtākā. Bet, ja ir kādi labāki varianti, dabiski, var pieņemt arī labākus variantus. Un, tā kā valdība gatavojas virzīt uz priekšu arī dažu labu citu grozījumu 1995.gada valsts budžetā, ja mēs atceramies pēdējās sēdes, vairāku sēžu diskusijas par to, kur palika skolotājiem domātie daži miljoni, kuri izkūpēja, kuri neparādījās nekur, tad šādi grozījumi ir vajadzīgi. Šodien pirmo lasījumu vispār vajadzētu atbalstīt konceptuāli, tad tehniski precīzi varētu formulēt, vajadzības gadījumā arī koriģējot , šīs summas reizē ar citiem 1995.gada budžeta grozījumiem, kurus, es ceru, mēs izdarīsim vēl, nu, šīs Saeimas laikā, jo nākamajai Saeimai būs jārunā par citu budžetu jau. Tā ka vismaz šādu apsvērumu dēļ, ne tikai šo vispār kultūrvēsturisko nacionālo un tīri prestiža apsvērumu dēļ, ir svarīgi, jo šādi pieminekļi tomēr nav kuri katri, atbalstīt pirmajā lasījumā, pieļaujot to, ka uz otro lasījumu, dabiski, tiek izdarītas zināmas korekcijas gan avotos, gan apjomā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Nav. Es atvainojos, āmura klaudziens bija vienlaicīgs ar deputātes Ilgas Kreituses piecelšanos runāt, tāpēc, lūdzu, jums vārds!

I.Kreituse

(DPS). Man būtu lūgums šī likumprojekta ierosinātājiem tomēr veikt tādu korektu pārskatījumu naudas summām, kas ir uzrādītas, un pamatojumiem, jo izskatot otrajā lasījumā, tas ir noteikti jāpamato. Izskatot šos dokumentus, es atradu vienlaicīgi divus paralēlus darbus, kas tiek veikti. Tiek veikta restaurācija par ļoti lielām summām un vienlaicīgi zinātniski pētnieciskais darbs, lai veiktu restaurāciju. Parasti tas notiek divās pakāpēs — vispirms izpēta, ko un kā restaurēt, tam izdala naudu, pabeidz šo darbu, un tad sāk praktisko restaurāciju. Tā ka būtu lūgums sakārtot šos datus, kas ir doti, lai būtu iespējams spriest par darbu mērķtiecību un pamatotību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl vēlas deputāti runāt? Nē. Nu, mēs debates jau bijām pabeiguši.

Vai referente vēlas vēl galavārdu teikt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā par valsts budžetu 1995. gadam" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 5, atturas - 12. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Poča.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt arī 8. maijs... nākošā piektdiena. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par šo... 8. maiju? Tad kurā gadā?

A.Poča.

Es ļoti atvainojos... 8. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais ir lēmuma projekts "Par likumprojekta "Par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem" priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu." Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Lūdzu referentu! Pauls Putniņš - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, Latvijas Zemnieku savienības deputāts. Lūdzu!

P.Putniņš

(LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Situācija ir diezgan tāda jocīga, jo mēs lūdzām pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 22. maijam, bet šodien jau ir 1. jūnijs. Nu, man priekšlikums ir, ja jums nav nekas pretī, apstiprināt mūsu lūgumu, jo faktiski komisija, atbildīgā komisija ļoti nāca mums pretī, priekšlikumi ir iesniegti, daudz priekšlikumu, un komisija ir sirsnīgi visu laiku strādājusi. Faktiski tas darbs ir tā noritējis bez Saeimas akcepta, pagarinot priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Bet var būt arī kaut kāds citāds priekšlikums... Es nezinu, tas jau tagad ir tā tīri formāli... Nu, ja, bet līdz šodienai nav iesniegts... Ir rakstīts 22. maijs. (Balsis no zāles.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, nu, var jau dažādi šeit lemt, bet grūti ir komentēt.

Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis

(LZS). Godātie deputāti un godātā Izglītības komisija! Es domāju, ka vispareizāk būtu, ja jūs šodien savu priekšlikumu noņemtu. Tas nekas, ka tasir ar aizvadītu datumu, jo mēs tik tiešām, strādādami šajā komisijā, esam pieņēmuši priekšlikumus un iestrādājuši tos visu laiku. Ja nemaldos, vēl vakar tika iestrādāti pēdējie priekšlikumi tūlīt, kā saka, īsti silti, tādi, kādi tie tika iesniegti. Un es vakar saskaitīju: pavisam pēc pirmā lasījuma ir izskatīti un noraidīti vai pieņemti, iekļauti vai atstāti deputātu apspriešanai otrajā lasījumā 130 komisiju, atsevišķu deputātu un tā tālāk priekšlikumi. Un 103 mūsu pašu komisijas priekšlikumi. Tā ka pavisam ir 233 priekšlikumi pēc pirmā lasījuma izskatīti, un šādā vai tādā veidā ar tiem esam rīkojušies. Es domāju, ka mēs esam strādājuši godprātīgi, un es ierosinu komisijai savu priekšlikumu noņemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Pauls Putniņš!

P.Putniņš

(LZS). Godātie kolēģi! Man jau nekas nebūtu pretī, bet jūs saprotat, tagad var iznākt tā, ka šis priekšlikums tiek noņemts un arī visi tie iesniegtie priekšlikumi tiek anulēti, jo Saeima jau nav devusi tādas pilnvaras. Vai nebūtu loģiskāk, ja mēs to 22. maiju nomainītu ar 1. jūniju, tur izdarītu tādu maziņu izmaiņu, bet tas nav uzrakstīts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Nu kārtējo reizi sēdes vadītājs ir situācijā, kur viņš ir vainīgs bez vainas. Jūs, redzot šo situāciju, ka maijs ir garām, ceriņi zied un Vasarsvētki klāt, neko nedarāt, lai šo datumu nomainītu. Tur taču var darīt tā, lai šo dokumentu būtu iesniegusi komisija. Komisija vakar un aizvakar savā sēdē sanāca, bet tagad visa Saeima ilgi un dikti lems, ko darīt. Nu, bez rakstiska iesnieguma es nevaru neko te darīt... bez rakstiska. Lūdzu, par procedūru tagad runāsiet, jo...

P.Putniņš

. Mēs bijām aizrāvušies ar savu darbu un bijām palaiduši garām procedūras jautājumu.

Sēdes vadītājs. Lemsim par procedūru, jo ir grūtības. Tātad nevar tādu precedentu pieļaut, ka mēs balsojam kaut ko ar atpakaļejošu datumu. Tas nu nebūtu pieļaujams, taču varam balsot par to, ka šeit izmainīt datumu, mums ir bijuši tādi precedenti, bet tad tikai nevienam, nevienam, nevienam deputātam neiebilstot. Ja kāds no deputātiem iebilst, tad nevar sēdes vadītājs likt uz balsojumu priekšlikumu, kurš nav rakstiski iesniegts.

Lūdzu, izsakiet savu viedokli par procedūru! Lūdzu, deputāte Rugāte!

A.Rugāte

(KDS). Paldies! Es lūdzu Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju šajā brīdī varbūt iesniegt tādu dokumentu, kas apliecinātu, ka vismaz līdz šodienai šie iesniegumi ir pieņemami, un Saeima par to varētu tad arī balsot, jo es patiesi varu apliecināt, ka visi iesniegtie priekšlikumi ir skatīti, taču izmainīt Izglītības komisijas iesniegto datumu mums nav nekāda pamata. Taču šie priekšlikumi var kļūt par nederīgiem, ja mēs sāksim skatīt, kad kurš ir iesniegts. Te jau nav runa par to, ka gandrīz visi kolēģi nokavējuši iesniegšanas datumu, to, kas bija noteikts, — 3. maiju. Ne jau par to šobrīd ir runa, un tādēļ, ja ir priekšlikums iespējams par 1. jūniju, kuru šobrīd gatavo Putniņa kungs, un ja Saeima par to varētu nobalsot, tad var būt, ka procedūra ar to arī varētu tikt izbeigta šajā reizē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Kārtības rullis mums nosaka kārtību un termiņus. Es saprastu Paulu Putniņa kungu, Rugātes kundzi, ja tas būtu pēdējais lasījums, kad nu vairs it kā nekādas iespējas nepastāv. Kad nu ir galīgais termiņš... Paši atzināt, ka komisija strādājusi ar visiem priekšlikumiem un vēl šodien vai vakar ir iestrādāti vēl pēdējie priekšlikumi. Bet vēl paliek trešais lasījums. Un it sevišķi, ja jums ir rakstveidā iesniegts dokuments, kur figurē 22. maijs. Es saprastu tādā veidā, ja iesniedzēji būtu rakstījuši savlaicīgi iepriekš jau un arī parūpējušies par to, lai dienas kārtībā tas būtu ātrāk izskatīts, tad būtu loģika. Šodien ar atpakaļejošu datumu kaut ko pieņemt... nu, tas ir absurds!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad pārlikt šo termiņu, vienkārši uzklausot mutiskus paziņojumus, šeit nav iespējams, jo deputāts Endziņš iebilst. Līdz ar to ir jāmeklē citi ceļi.

Desmit deputātu iesniegums. Atlikt 21. darba kārtības punkta izskatīšanu un pagarināt priekšlikumu izskatīšanas termiņu līdz 5. jūnijam.

Tātad vispirms deputāte Seile piecēlās, pēc tam — deputāts Ābiķis, pēc tam — deputāts Berķis.

Lūdzu, deputāte Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! 10 deputātu priekšlikums satur šādu būtību: pārtraukt šodien šī jautājuma izskatīšanu, turpināt to nākošajā plenārsēdē un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņus līdz pirmdienai. Tas nav pirmais gadījums, kad mēs tā darām, un procedūra, manuprāt, šādu lietu pieļauj. 10 deputātu paraksti ir savākti.

Sēdes vadītājs. Tad deputāts Ābiķis... Es atvainojos, jūs tātad negribat runāt. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība, lūdzu! Pēc tam —Edvīns Inkēns.

A.Berķis

(LZS). Godātie deputāti, es, godīgi sakot, nesaprotu, kas te notiek. Jo šis likumprojekts sagatavots otrajam lasījumam uz 83 lappusēm. Šajā gatavošanā piedalījās... Kas tad bija galvenie iesniedzēji? Galvenā iesniedzēja bija tātad pati Izglītības komisija, kuras pārstāvji piedalījās. Visi jūsu priekšlikumi šeit ir ielikti, visi... Tu pats, Paul, met ar galvu... Otrs. Šeit bija radošo savienību priekšlikumi. Piedalījās lielāko tiesu kāds no radošo savienību pārstāvjiem, sēdēja klāt. Visi šie priekšlikumi ir iestrādāti, visi tie ir pieņemti vai ir atstāti kā paralēlais balsojums, ja kāds no deputātiem, protams, uzturēja. Es nevaru iedomāties, kurš no jums tad šobrīd vēl grib iesniegt priekšlikumus. Kurš? Un kāpēc tagad, kad viss ir nodrukāts uz 83 lappusēm tik daudzos eksemplāros, šodien mēs gribam iet un apspriesties, vai neprasīt nākošajai nedēļai šo lasījumu? Jo stāv radio un televīzijas priekšnieki jau te, un pats padomes priekšsēdētājs... Tiem jau ir pilnvaras beigušās. Un kāpēc šāda pārskatīšana kādam vajadzīga? Tad es gribētu sacīt, lai kāds paskaidro, par ko jūs šodien strīdaties? Ja patiešām ir iespējas trešajam lasījumam iesniegt vēl visus priekšlikumus, kurus jūs gribat?

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

E.Inkēns

(LC). Cienījamie kolēģi, varētu tiešām likties, kas ir vienalga, vai tas ir 1. datums vai 5. datums, bet Berķa kungam jau ir pilnīga taisnība, mēs jau esam gatavi. Pēc šīs plenārsēdes mēs sanākam un lemjam, ko darīt tālāk ar likumprojektu. Ja ir līdz 5.jūnijam, tad tas izjauc to grafiku, ko komisija iekšēji priekš sevis ir nolēmusi. Kāpēc jūs gribat kavēt mūsu darbu? 1. datums, ja tas jūs netraucē to arī tālāk virzīt uzreiz uz pelnārsēdi, mūs apmierina, jo tiešām mēs esam saņēmuši pilnīgi visus priekšlikumus. 23 dažādas organizācijas vai personas mums ir iedevušas priekšlikumus... Berķa kungs teica — tuvu pie 200 labojumiem. Visi ir iekšā, nekas jauns vairs nenāks. Tā ka es ierosinu, lai tad… Es piekrītu Putniņa kungam, lai tas ir 1. datums, nobalsojam, un ar šodienu arī beidzas priekšlikumi, lai šodien komisija var strādāt tālāk. Citādāk jūs paralizējat komisijas darbu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vienu mirklīti! Ja tā iedziļinās no formālās puses, tad tuvāk lietas būtību var atrisināt, ja mums šo situāciju uz labo pusi vērš deputātes Seiles priekšlikums. Vienīgais, par datumu šeit var debatēt. Jo vienkārši pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu... Nu, es vienkārši varu šeit paskaidrot. Šeit atkal stāv kolēģi, acīmredzot ir dažādas iespējas arī šo priekšlikumu nepieņemt, bet deputātes Seiles priekšlikums atlikt, tātad vārds atlikt, — 136 . pants — līdz ko ir atlikt, viņš ir balsojams pirmais. Bet vienkārši, ja grib kolēģi tiešām vienoties, nu es jau sāku te komentēt, ko man nepienākas darīt, tad jāvienojas par šo datumu. Tad tā lieta varbūt var tālāk tikt virzīta uz priekšu.

Vispirms deputāts Endziņš, pēc tam — deputāte Seile.

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Iesniegtais patstāvīgais priekšlikums, kas arī tajā sadaļā mūsu dienas kārtībā ielikts, ir ar datumu, kurš jau sen ir notecējis. Tātad šāds priekšlikums vispār nav balsojams pēc būtības. Ja tagad ir iesniegts jauns priekšlikums ar desmit deputātu parakstiem, tad tas ir jauns patstāvīgais priekšlikums un šinī gadījumā šeit jau ir Kārtības ruļļa 117. pants. Kārtības rullis ir likums, Saeimas darbības likums. Un šajā gadījumā, ja tāds priekšlikums ir, es nezinu, tas priekšsēdētājam laikam labāk zināms. Ja ir ienācis tāds 10 deputātu priekšlikums, tad es esmu vismaz viens no tiem deputātiem, kas iebilst pret šāda priekšlikuma izskatīšanu šodien vispār.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es jums paskaidrošu, lai mēs neiekarstam šajā karstajā laikā. Protams, ja deputāts Endziņš izvirza jautājumu, ka šis lēmuma projekts, kurš mums ir iesniegts oficiāli, nav apspriežams pēc būtības, tad Saeima par to balso, un, ja pieņem lēmumu, līdz ar to visa šī apspriešana beidzas.

Bet, ja tas nenotiek, tad man ir jāatsaucas uz precedentu, tieši tādu pašu precedentu par Latvijas Banku. Tur gan bija likums. Šeit ir lēmums, bet, kā zināt, likumu un lēmumu pieņemšanas lietas nav nodalītas. Un Saeima pieņēma lēmumu — atlikt un pagarināt termiņu.

Deputāte Seile!

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka tieši paša likuma apspriešana ir turpinājusies, ir saņemti priekšlikumi, bet šie priekšlikumi ir saņemti pēc likumīgi noteiktā termiņa. Un jebkurš tagad zālē, ja viņš negrib šo likumprojektu pieņemt, var apstrīdēt šo priekšlikumu iesniegšanas likumību. Tāpēc ir vajadzīgs pagarināt praktiski šo priekšlikumu pieņemšanas termiņu, ir jāizmaina šis datums — jāpagarina priekšlikumu iesniegšana. Īstenībā visi šie priekšlikumi jau ir iesniegti. Tā ir formalitāte. Es piekrītu iesniedzēju vārdā, ka šo termiņu var nomainīt līdz rītdienai, un nekas mūs netraucē likumīgi nākamajā sēdē skatīt pašu likumu. (Zālē troksnis.) Varbūt nav jāskata šodien? Es uzturu spēkā savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ziniet, pēc tādas runas, es nesaprotu jūsu priekšlikumu. Konkrēti pasakiet datumu un izmainiet tad to!

A.Seile

.Viss 10 deputātu ierosinājums paliek spēkā, izņemot datumu. Tā kā sēdē izraisījās debates par datumu, šis datums varētu būt 1.jūnijs. (Endziņš kaut ko saka no vietas.)

Sēdes vadītājs. Deputāt Endziņ! Man ļoti žēl, ka mēs par bankām pieņēmām tieši tādu pašu lēmumu. Jā, lūdzu, varbūt komentējiet un pasakiet, ka man nav taisnība, un es labprāt tad teikšu, ka tiešām man nav taisnība.

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Vakar, kad Saeima izskatīja, bija iesniegts viens priekšlikums ar 20 deputātu parakstiem.

Otrs priekšlikums bija analoģisks — arī bija 10 deputātu paraksti. Sakrita arī datums, līdz kuram tiek pagarināts iesniegšanas termiņš. Ja šodien mums būtu dienas kārtībā lēmuma projekts, kurā nebūtu šis 22.maijs, bet būtu 1.jūnijs, arī jau īsti nav loģikas acīmredzot. Bet būtu, teiksim, kaut vai 2. vai 5., vai 6., vai 10.maijs, jūnijs, piedošanu! Tad viss būtu kārtībā. Un šeit es nekādu precedentu neredzu. Tur bija skaidri un gaiši, te bija patstāvīgais priekšlikums. Saeima piekrita, tas tika iekļauts un par to arī nobalsoja. Par šo termiņu. Bet tagad mēs sākam šeit — viens teiks 1.jūniju, otrs, kas nāk ar šādu pašu priekšlikumu, es atvainojos, teiks 10.jūniju, bet tam visam ir jābūt rakstveidā. Tāpēc es aicinu tomēr ievērot likumu, Saeimas darbības likumu — Kārtības rulli. Un šī lieta visa ir noregulēta. Un nevar šeit meklēt un strādāt pēc precedentiem nepārtraukti, jo ar mazāko atkāpi vienmēr mēs radām kaut kādu priekšnoteikumu nākošajai reizei atkal, ja atsaucamies uz precedentu, nevis uz likumu. Mēs esam likumdevēji. Un acīmredzot mums pašiem vispirmām kārtām ir jāievēro likums.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad deputāts Endziņš... No viņa teiktā es sapratu to, ko es arī teicu pirms tam, — gan pēc savas būtības, gan pēc savas formas šis iesniegtais dokuments atbilst tam dokumentam, kuru iesniedza 10 un 20 deputāti un par kuru deputāts Endziņš teica, ka tas ir patstāvīgais priekšlikums. Arī šis ir patstāvīgais priekšlikums. Un tas atbilst tieši tam, ko mēs bijām pieņēmuši. Es varu pacelt augšā šo dokumentu, jo es arī toreiz drusciņ skatījos uz to šķībi, jo tas īsti it kā neatbilst Kārtības rullim. Bet līdz ko tas tika darīts, es nevaru kā sēdes vadītājs rīkoties tā, ka ja vienreiz vienai frakcijai vai divām bija vajadzīgs tieši tādā veidā un Saeima to pieņēma, tad tagad es to noraidītu pēc formas. Pēc formas es to nevaru noraidīt, bet deputātam Endziņam ir taisnība, ka viņš nav rakstiski izsniegts deputātiem. Tāpēc es kā sēdes vadītājs varu lūgt Saeimai, un man tādas tiesības ir, 10 minūšu pārtraukumu, un tikai Saeimai ir jānobalso, un tad deputāti šo savu iesniegumu var caur sekretariātu pavairot un iesniegt rakstiski visiem deputātiem, un tad nekādu iebilžu nevar būt.

Lūdzu, deputāts Tomiņš!

Z.Tomiņš

(LZS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man tomēr ir pamats uzskatīt, ka Kārtības rullis tieši šādā veidā tiktu pārkāpts. Ja tas bija attiecībā uz bankām, tik tiešām tas bija patstāvīgs priekšlikums, ar 10 vai 20 parakstiem patstāvīgs priekšlikums. Ja mēs skatāmies, Endziņa kungs, 117.pantu, tad mēs redzam, ka patstāvīgu priekšlikumu var iesniegt tikai un vienīgi ne mazāk kā desmit deputāti. Līdz šim, lemjot par likumprojekta izskatīšanu pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā, mēs lēmām par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Šajā gadījumā mums tas nebija patstāvīgs priekšlikums. Līdz šim iesniegšanas termiņu parasti ieteica komisija. Un vispār Kārtības rullī nav noteikts, kas iesaka šos termiņus, līdz kuriem iesniedzami priekšlikumi. Un tāpēc, es uzskatu, varētu būt runa par šāda termiņa pagarināšanu. Šajā gadījumā skatāmies, piemēram, 90.pantu Kārtības rullī. "Ja likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj (54.pants) par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi." Nav teikts, ka tam ir jābūt patstāvīgam priekšlikumam ar 10 deputātu parakstiem. Līdz šim nekad tā nav bijis. Parasti komisija uznāca — vai tā bija Novakšānova komisija, vai cita — un lūdza iekļaut darba kārtībā jautājumu nevis kā patstāvīgu priekšlikumu, bet komisijas vārdā kā jautājumu par termiņa pagarināšanu. Šajā gadījumā tātad viens izsakās "par", viens "pret", bet jau konkrēti par šo termiņu, vai tas ir piemērots. Šajā gadījumā šodien neko tas nedos, ja mēs atliksim šā jautājuma izskatīšanu vēl līdz kādam tur datumam. Jo mums ir svarīgi leģimitizēt jeb padarīt par derīgiem tos priekšlikumus, kas tika iesniegti, kā Berķa kungs teica, jau vakar, aizvakar, pēc 22.datuma. Un šeit konkrēti ir šis lēmuma projekts, kuru parakstījuši pat 10 deputāti, ja, tas ir vairāk, nekā Saeimas Kārtības rullī noteikts, izmainīt 22.datumu uz 1.datumu. Šāds rakstisks priekšlikums mums ir no Paula Putniņa puses komisijas vārdā iesniegts. "Nomainīt lēmuma projektā 22.datumu ar 1.datumu." Šeit varētu viens runāt "par" un viens — "pret", vai tas ir pieņemams. Un es saprotu, ka komisijai tas ir pieņemams. Ja kādam nav, tad varētu izteikties, bet attiecināt uz šo jautājumu pie likumprojekta izskatīšanas 117.pantu par patstāvīgu priekšlikumu nav iespējams, un es pilnīgi nepiekrītu Endziņa kungam. Tagad vajadzētu, par cik ir iesniegts priekšlikums, es domāju, izskatīt to un balsot par to, vai nomainīt lēmuma projektā 22.datumu ar 1.datumu. Tad arī viss atrisināsies, visi jautājumi un visas problēmas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Redziet, tā ir procedūra, un sēdes vadītājam, pieņemot lēmumu, ir jākomentē, un deputātiem attiecīgi atkal ir jāreaģē. Es diemžēl nevaru pieņemt visu to, ko jūs teicāt, deputāt Tomiņ, tikai viena apsvēruma dēļ, jo šis lēmuma projekts ir darba kārtībā. Ja nebūtu darba kārtībā un mēs nesāktu apspriest to, ka tur ir 22.maijs, bet būtu iesniegts, kā deputāts Endziņš tiešām pareizi saka, būtu iesniegts un pavairots deputātiem un tā tālāk, tad viss jūsu teiktais būtu pilnīgi atbilstīgs tālākam risinājumam, bet, tā kā šeit tas lēmuma projekts ir darba kārtībā un tur ir — pagarināt iesniegšanas termiņu līdz 22.maijam, ar to jau sākās visas mūsu nepatikšanas.

Tagad tiešām no šīs situācijas pēc mana personīgā viedokļa izeja ir tikai viena. Ja deputāts Endziņš uztur prasību, ka nevar pēc būtības izskatīt, tad tas ir balsojams, un tālāk deputātiem ir jāvienojas, ja nav iebilžu, par šo 1.datumu. Tad deputāti to iesniedz un tas ir jāpavairo. Deputāts Endziņs pieprasa, lai būtu izsniegts, un tad ir vajadzīgs starpbrīdis, lai to izdarītu.

Par procedūru? Lūdzu! Deputāts Panteļējevs!

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es varbūt varētu lūgt priekšsēdētāja uzmanību arī! Es tomēr uzskatu, es saprotu, ka pašlaik pārtraukumu izsludināt šo papīru pavairošanai ir zināmā mērā priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja savstarpējo attiecību jautājums. Bet es gribu būt tomēr pragmatiskāks, es domāju, ka visiem deputātiem šobrīd ir skaidrs, par ko ir runa. Tātad šajā gadījumā, es saprotu, ir viens priekšlikums reāli pēc būtības. Tas ir — noteikt šo termiņu līdz 1.jūnijam, un es lūgtu par šo priekšlikumu nobalsot. Un pēc tam, es domāju, Saeima varētu atļaut priekšsēdētājam un Juridiskās komisijas priekšsēdētājam noskaidrot attiecības par turpmāko laiku precedentiem un pavisam citiem jautājumiem. Jo es nedomāju, ka ir racionāli tagad izsludināt pārtraukumu un izdalīt priekšlikumu, kura būtība visiem deputātiem ir skaidra. 1.jūnijs — priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es domāju, ka deputāts Endziņš var apgalvot to pašu, ka mūsu attiecības ir ļoti normālas. Un tie iebildumi ir vietā, kas tiek izteikti, jo tā situācija tāda ir, ka te nevar lemt viennozīmīgi. Katram lēmumam ir arī savas iebildes.

Vai nevienam deputātam nav iebildes, ja mēs balsojam 10 deputātu iesniegto priekšlikumu atlikt darba kārtības 21.punkta izskatīšanu un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.jūnijam? Nav nevienam deputātam iebildes? (Zālē troksnis.)

Lūdzu, deputāts Panteļējevs!

A.Panteļējevs.

Ziniet, es tagad kaut ko nesaprotu. Atlikt 21.jautājumu. 21.ir lēmuma projekts par termiņa noteikšanu. Mēs jau to neatliekam, mēs nosakām priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumam 1.jūnijā, bet tas jau ir 21.punkta saturs. Ja mēs atliekam 21.punktu, kas ir pats lēmums par termiņu, nevis pats likums... Cik es saprotu, tad priekšlikums ir sekojošs: noteikt šodien priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumam līdz 1.jūnijam. Par to jau komisija runāja, frakcija. Ja ne, tad mēs atkal atgriežamies pie nulles punkta.

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Panteļējev! Ir iesniegts šāds lēmuma projekts. Vai jūs savu iebildi noņemat, vai varam balsot?

A.Panteļējevs.

Es atvainojos, es lūdzu paskaidrot, par ko mēs balsojam. Jo tagad man no Seiles kundzes, no Budovska kunga nāk dažādi paskaidrojumi šeit. Vai mēs balsojam, ka tiek pagarināts termiņš līdz 1.jūnijam priekšlikumu iesniegšanai likumam? Bet no priekšsēdētāja interpretācijas izriet, ka mēs atliekam 21.punktu, kas ir lēmums. Un nosakām priekšlikumu iesniegšanas termiņu attiecībā uz lēmumu. Tās ir divas dažādas lietas. Ja mēs pašu lēmumu atliekam, tad mēs nelemjam šodien par termiņu. Ja ir pareizi tā, kā Seiles kundze saka, tad mēs šodien nosakām līdz 1.jūnijam priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tad es piekrītu, bet nevis atliekam lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es varu jums piedāvāt tikai to, kas šeit ir uzrakstīts. "Atlikt 21.darba kārtības punkta izskatīšanu un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.jūnijam." Tik bieži uz tribīni nenāciet, padomājiet visi! Padomājiet! Man salūza šeit ieslēgšanas mehānisms, pareizāk sakot, izslēgšanas mehānisms. Es visu laiku esmu tagad ēterā. Godātie deputāti! Ja jau šeit mēs nemitīgi precizējam un deputāte Seile ir precizējusi, vai jūs nebūtu tik laipna un nepierakstītu klāt 1.jūnijam "likumprojekta otrajam lasījumam par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem"? Deputāte Seile, jūs varat pierakstīt to klāt? Godātie deputāti! Tātad deputāte Seile un tagad arī deputāts Endziņš rediģēja šo projektu, un tas tagad skan sekojoši: "Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.jūnijam likumprojekta par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem otrajam lasījumam." Neviens no deputātiem neiebilst? Nē! Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

 

Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt jautājumus, un pēc tam būs reģistrācija.

I.Daudišs

(Saeimas sekretārs). Jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim.

"Cienītais Gaiļa kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Vai valdībā ir precīzi zināmas saistības, kuras uzņēmusies banka "Baltija"?

2) Kādēļ valdībai, pārņemot banku "Baltija", tikpat kā nav informācijas par bankas aizvadītā gada finansu stāvokli un trūkst arī neatkarīgu ārvalstu auditorfirmu slēdziena par bankas darbību?

3) Vai ir taisnība, ka bankai "Baltija" ir finansiālas attiecības ar Latvijas politiķiem un politiskajām partijām, kā rezultātā bankas darbība nav tikusi kontrolēta?

4) Kādēļ valdība ir iesaistījusies tieši bankas "Baltija" glābšanā, bet neatbalsta citas bankas, kuru finansu stāvoklis ir smagāks?

5) Vai valdības centieni mākslīgi uzturēt pie dzīvības banku "Baltija" ilgs tikai līdz vēlēšanām, lai pēc tam, iespējams, noguldītāji zaudētu savu naudu?

6)Vai ir taisnība, ka šīs dramatiskās krīzes sākumā finansu ministrs par to nebija informēts un atpūtās Spānijā, spēlējot tenisu?

7) Vai ir taisnība, ka Valsts prezidents Ulmanis dzīvo ēkā, kura pieder Laventam, kaut arī viņam ir zināms, ka Lavents ir krimināli sodīts par kontrabandu un valūtas operācijām un no 1980. līdz 1985.gadam bijis ieslodzīts cietumā.

8) Vai valdībai ir zināms, ka Eiropas finansu aprindas bankas "Baltija" sabrukumu saista ar visas Latvijas valsts finansiālu bankrotu? Vai tiešām Latvija nepareizas saimnieciskās un finansu politikas dēļ atrodas bankrota priekšā?

9) Kā valdība panāks, lai varbūtējā bankas "Baltija" sabrukuma gadījumā noguldītāji nezaudētu savu naudu.

10) Kādus kontroles mehānismus valdība ir paredzējusi izstrādāt, lai nākotnē novērstu līdzīgu bankas sabrukumu?

Saeimas deputāti Joahims Zīgerists, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Andris Saulītis, Roberts Milbergs."

Sēdes vadītājs. Jautājumi nododami Ministru prezidentam Mārim Gailim.

 

Vēl ir astoņas minūtes, un Ārlietu komisijas vadītājs Kiršteina kungs lūdz trīs minūtes un piedāvā izskatīt likumprojektu "Par starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu" , kas ir nākamais jautājums.

A.Kiršteins

(LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka lielajā karstumā mēs esam noguruši, bet ļoti svarīgo likumprojektu, kurš ir izskatīts 27.aprīļa sēdē, — "Par starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu" vienbalsīgi ir nolemts virzīt pirmajam lasījumam. Tāpēc es gribētu lūgt jūsu atbalstu likumam kā steidzamam. Pirmkārt, nobalsot par steidzamību pirmajā lasījumā un pēc tam iesniegt arī priekšlikumus nākošajam līdz 8.jūnijam. Paldies

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šī likumprojekta steidzamību! Balsojam! Lūdzu, rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

Komisijas vārdā deputāts Kiršteins lūdza pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu, rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Otro lasījumu kad skatīsim?

A.Kiršteins.

Nākošajā sēdē — 8.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Lūdzu, reģistrācija! Imantu Daudišu - Saeimas sekretāru — lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Daudišs

(Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Irēna Folkmane, Andris Grots, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Valdis Pavlovskis, Pauls Putniņš...

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš ir zālē...

I.Daudišs.

Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Andrejs Siliņš, Jevgēnijs Zaščerinskis...

Sēdes vadītājs. Zaščerinskis ir zālē, Odisejs Kostanda arī ir zālē.

I.Daudišs.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ja nebūs Prezidijā nekādu iesniegumi par ārkārtas sēdi trešdien, tad kārtējā sēde nākamceturtdien, 8.jūnijā, pulksten 9.00, bet klausieties radio un skatieties televīziju!