Informācija

Par Saeimas Prezidija 1995.gada 5.jūnija sēdi

 

1. Saeimas Prezidijs nolēma 1995.gada 7.jūnijā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un izsludināt šādu sēdes darba kārtību — likumprojekts "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi", otrais lasījums.

2. Sēdē izskatīja sešus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs, pievienojot savu atzinumu par to tālākvirzīšanu, ziņos Saeimas sēdē.

3. Izskatīja deputāta A.Amerika iesniegumu par amatu savienošanu.

Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā, lai pieņemtu lēmumu par atļauju deputātam A.Amerikam savienot deputāta amatu ar algotu darbu valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" padomē.

4. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1995.gada 8.jūnija sēdes darba kārtību.

5. Pieņēma zināšanai informāciju, ka deputāts L.Stašs uzņemts Tautas saskaņas partijas frakcijā.

6. Pieņēma zināšanai SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas informāciju par komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Par minētās komisijas priekšsēdētāju ievēlēts deputāts J.Bordāns.

7. Pieņēma zināšanai informāciju, ka deputāts M.Andersons iestājies Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas parlamentu atbalsta grupā.

8. Prezidijs pieņēma paziņojumu sakarā ar laiku pa laikam masu informācijas līdzekļos izplatīto neprecīzo informāciju par Saeimas sēdēm un tajās paredzēto darba kārtību.

Lai turpmāk nepieļautu neprecīzo ziņu izplatīšanu par Saeimas kārtējām un ārkārtas sēdēm, Saeimas Prezidijs nolēma lūgt Latvijas Radio izmantot tikai Saeimas Prezidija lēmumus un materiālus.

9. Prezidijs iepazinās ar Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto projektu par kārtību, kādā izskatāmi priekšlikumi, piešķirot pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Prezidijs nolēma lūgt Juridisko biroju sagatavot atzinumu par minēto dokumentu un nodot jautājumu izskatīšanai Frakciju padomes sēdē.

10. Prezidijs izskatīja Pilsonības likuma izpildes komisijas ierosinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēt to kandidātu autobiogrāfiskos datus, kuri pretendē uz Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā un rekomendētājpersonu sarakstu.

Prezidijs nolēma informēt komisijas priekšsēdētāju J.Kokinu, ka laikraksts "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju jau publicē.

11. Prezidijs izskatīja deputātes L.Laviņas ierosinājumu pēc grozījumu pieņemšanas publicēt "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā" pilnu attiecīgā likuma tekstu.

Prezidijs nolēma paskaidrot deputātei L.Laviņai, ka minētais priekšlikums saistīts ar ievērojamu finansu līdzekļu izlietojumu, tādēļ tā realizācija nav iespējama. Jebkura likuma kontroleksemplārs ar grozījumiem ir pieejams Juridiskā biroja kodifikācijas nodaļā.

12. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: A.Amerikam (Saeimas 31.maija ārkārtas sēdes daļā); O.Brūveram (Saeimas 31.maija ārkārtas sēdes daļā); G.Bērziņam (Saeimas 31.maija ārkārtas sēdē un 1.jūnija sēdē); A.Gūtmanim (Saeimas sēdēs laikā no 6.jūnija līdz 9.jūnijam); A.Grotam (Saeimas 1.jūnija sēdes daļā); J.Jurkānam (Saeimas 1.jūnija sēdē); V.Novakšānovam (Saeimas 31.maija ārkārtas sēdē); O.Pavlovskim (Saeimas 7.jūnija ārkārtas sēdē un Saeimas sēdēs laikā no 11.jūnija līdz 16.jūnijam); A.Rugātei (Saeimas 1.jūnija sēdes daļā); V.Puriņai (Saeimas 31.maija ārkārtas sēdes daļā); D.Staltam (Saeimas 31.maija ārkārtas sēdes daļā); A.Stankēvičai (Saeimas 31.maija ārkārtas sēdē).

13. Deputātu J.Kušneres, A.Saulīša, O.Kostandas un J.Zīgerista iesnieguma izskatīšana par kavējumu attaisnošanu Saeimas sēdēs laikā no 4.jūnija līdz 12.jūnijam sakarā ar piedalīšanos starptautiskā konferencē Vācijā tika atlikta.

Prezidijs nolēma lūgt minētos deputātus iesniegt Prezidijam ielūgumus uz konferenci.

14. Piešķīra komandējumus:

1) Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Likumdošanas un cilvēktiesību komitejas loceklim A.Endziņam laikā no 22.jūnija līdz 25.jūnijam uz semināru Strasbūrā (Francija);

2) Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Ekonomikas lietu un attīstības komitejas loceklim A.Kiršteinam laikā no 24.jūnija līdz 26.jūnijam uz Ekonomikas lietu un attīstības komitejas kārtējo sēdi Parīzē (Francija);

3) Ziemeļatlantijas asamblejas delegācijas locekļiem A.Amerikam un A.Līgotnim laikā no 10.jūnija līdz 13.jūnijam uz semināru Sofijā (Bulgārija);

4) deputātiem A.Kiršteinam, I.Bērziņam, M.Ā.Kalniņam un Saeimas aparāta darbiniecei I.Lācei 6.jūnijā uz Igaunijas Republikas parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas ārlietu komisiju tikšanos Tallinā (Igaunija).

Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane

 

Ministru prezidenta atbildes

Dokuments nr.578a

Par "Banku Baltija"

 

Saeimas Prezidijam

Esmu iepazinies ar jautājumiem par "Banku Baltija" ("LV", nr.86, 6.06.1995.) un informēju, ka:

 

1. Valdība 1995.gada 20.maijā noslēdza līgumu ar starptautisko auditorfirmu par izmeklēšanas veikšanu "Bankā Baltija". (Ziņojuma formāts paredz arī visu bankas saistību apzināšanu.)

Valdība ir lūgusi auditorfirmu "Coopers & Lybrand" sagatavot "Bankas Baltija" bilances stāvokli uz 1995.gada 23.maiju.

 

2. "Coopers & Lybrand" veica "Bankas Baltija" auditorpārbaudi 1993.gadā un apstiprināja bilances datu patiesumu. 1994.gada audita ietvaros nebija iespējams apstiprināt bilances datu patiesumu, jo līdz 1995.gada 31.martam "Banka Baltija" nebija iesniegusi auditoriem savu gada pārskatu (tas jāsagatavo bankai; datu patiesumu savukārt apstiprina auditori).

"Coopers & Lybrand", pamatojoties uz auditoriem pieejamo informāciju, 1995.gada 31.martā uzrakstīja starpslēdzienu, kurš tika nodots Latvijas Bankas rīcībā. Sākot ar šo datumu, "Banka Baltija" pārtrauca sadarbību ar "Coopers & Lybrand".

"Banka Baltija" sadarbību ar "Coopers & Lybrand" atsāka tikai 1995.gada 19.maijā.

Valdībai informācija par bankas finansu stāvokli nebija pieejama, jo auditoriem nav tiesību nodot šo informāciju valdībai. Neapšaubāmi — informācija par "Bankas Baltija" finansu stāvokli bija Latvijas Bankai. Tikai parakstot līgumu par "Bankas Baltija" kontroli, valdība kļuva tiesīga saņemt jebkuru izziņu no bankas auditoriem.

 

3. Valdības rīcībā nav informācijas par "Bankas Baltija" finansiāla rakstura attiecībām ar Latvijas politiķiem un politiskajām partijām.

 

4. Valdība nav pārņēmusi "Banku Baltija" savā īpašumā. Valdība kopīgi ar Latvijas Banku ir pārņēmusi akcionāru pilnsapulces tiesības, respektīvi — pilnīgu kontroli pār bankas darbību. Tas tika darīts nevis bankas glābšanas dēļ, bet gan lai aizstāvētu noguldītāju intereses ("Bankā Baltija" ir 204 000 depozītu kontu).

Finansu analīzes rezultāti, kurus saņemsim no "Coopers & Lybrand" desmit dienu laikā, būs par pamatu bankas pārstrukturēšanas un rekapitalizācijas projektam. Taču nav izslēgta iespēja, ka banku nāksies slēgt.

 

5. Valdība rīkosies profesionāli, necenšoties politizēt šo situāciju un izstrādājot bankas turpmākās darbības plānu tuvāko mēnešu laikā.

Šajā situācijā noguldītāju interešu aizstāvība ir un būs prioritāte.

 

6. Bijušais finansu ministrs Piebalga kungs par situāciju bankā bija informēts. Valdība uzsāka konsultācijas ar Latvijas Banku un "Banku Baltija" pirms Piebalga kunga došanās uz Spāniju.

 

7. Valdība šo jautājumu nav pētījusi.

Ir zināms, ka Valsts prezidents dzīvo Jūrmalas pilsētā.

 

8. Neviena valsts nav pasargāta no banku neveiksmēm (pirms dažiem gadiem banku neveiksmes ir bijušas Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Francijā un Anglijā). Vienas bankas neveiksme nav saistāma ar valsts bankrotu. Valstis nebankrotē.

 

9. Pie "Bankas Baltija" sanācijas plāna strādā speciālisti. Plānā būs paredzēta noguldītāju interešu aizsardzība.

Plāna risinājuma varianti tiks izstrādāti pēc tam, kad tiks precizēts zaudējumu apjoms, respektīvi — tiks pabeigta "Bankas Baltija" biznesa izmeklēšana.

 

10. Banku neveiksmes izraisa nesakārtotā likumdošana, banku neefektīva uzraudzība. Tuvākajā laikā valdība iesniegs Saeimā likumprojektu "Par komercbanku sanāciju un bankrotu".

Cieņā, —

1995.gada 6.jūnijā Ministru prezidents Māris Gailis

 

 

Saeimas ziņas

 

Pilsonības likuma izpildes komisijā

 

Otrdien, 6. jūnijā, Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē deputāti nolēma atbalstīt sportista Vjačeslava Duhanova un aktrises Ņinas Ņeznamovas kandidatūras uzņemšanai Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

 

Saeimas ziņu dienests, Juris Zalāns

Aizsardzības un iekšlietu komisijā

 

Otrdien, 6.jūnijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē deputāti sprieda par Robežapsardzes spēku pakļautības maiņu. Šīs reformas jēga — pārveidot Robežapsardzības spēkus no militāras uz civilu, profesionālu, policejisku institūciju. Komisijas sēdē piedalījās Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības spēku štāba pārstāvji.

Komisijā tika vērtēti divi projekta varianti, Ministru kabineta un pašas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavotais. Ministru kabineta sagatavotais projekts paredz Robežapsardzības spēkus pilnā sastāvā, neko nemainot, no Aizsardzības ministrijas pakļautības nodot Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Savukārt komisijas izstrādātais variants paredz šo procesu 2 etapos. Pirmajā posmā Iekšlietu ministrijai tiek nodoti robežkontroles punkti un robežpārejas punkti ar visiem štatiem, materiāli tehnisko aprīkojumu, bruņojumu, finansēm utt. Bet Iekšlietu ministrija Policijas departamentā bez Kriminālpolicijas un Kārtības policijas veido 3.struktūru — Robežpoliciju, kas vada un organizē robežkontroles punktu robežpārejas punktu darbību. Tādējādi robežkontroles punktos un robežpārejas punktos dienošie kļūst par profesionāliem robežpolicistiem. 2.posmā (līdz 1996.g. beigām) tiek reorganizēti Robežapsardzības spēki no obligātā dienesta uz profesionāliem pamatiem.

Komisija konceptuāli atbalstīja Robežapsardzības spēku pāreju Iekšlietu ministrijas pakļautībā pašu izstrādātajā variantā. Kādā no nākamajām komisijas sēdēm tiks izskatīti šī projekta finansēšanas avoti un iespējas, un tad likumprojektu iesniegs Saeimas Prezidijam.

Trešdien, 7.jūnijā, Aizsardzības un iekšlietu komisija apsprieda likumprojektu "Obligātā valsts dienesta likums". Likumprojekts nosaka, ka aktīvā militārā dienesta ilgums ir 12 mēneši, bet darba dienestā ilgums — 18 mēneši. Paredzēts, ka aktīvais militārais dienests jāizpilida līdz 27 gadu vecumam. Ja iesaucamo skaits ir lielāks par Aizsardzības ministrijas oficiāli noteiktajām Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, iesaukšana tiek veikta izlozes kārtībā. Iesaucamie, kuri lozēšanas rezultātā netiek iesaukti aktīvajā militārajā dienestā, tiek ieskaitīti rezervistos. Likumprojekts paredz arī gadījumus, kad var neiesaukt aktīvajā militārajā dienestā. Ministru kabinets ir izstrādājis un iesniedzis Saeimā alternatīvu likumprojektu.

Saeimas ziņu dienests, Baiba Ģermane

 

Kopsavilkums

 

Trešdienas, 7. jūnija, ārkārtas sēdē deputāti izskatīja 2. lasījumā likumprojektu "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi" līdz likumprojekta 12. pantam.

Sēde tika pārtraukta 7. jūnijā pulksten 19.15 un atlikta uz 1995. gada 14. jūniju pulksten 14.00.

Saeimas ziņu dienests

 

Stenogramma

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie deputāti! Lūdz, ieņemiet savas vietas! Paziņoju 7.jūnija ārkārtas sēdi par atklātu. To saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 38.pantu pēc sava ierosinājuma ir sasaucis Saeimas Prezidijs, ņemot vērā Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Darba kārtībā ir viens jautājums — likumprojekts "Elektroniskie saziņas līdzekļi... Atvainojiet, pilns nosaukums ir likumprojekts "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Otrais lasījums. Lūdzu, referentu! Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte — Kristīgo demokrātu savienības deputāte.

A.Rugāte

(KDS). Labdien, cienījamie kolēģi! Tā nu ir iznācis, ka šis likumprojekts ir jāskata ārkārtas sēdē. Otrajam lasījumam komisijā šis likumprojekts tika sagatavots, izskatot 240 iesniegtos priekšlikumus pēc pirmā lasījuma. Priekšlikumus iesniedza gan deputāti, gan frakcijas, gan arī tie, kuriem likumdošanas iniciatīvas nebija, taču viņi piedalījās komisijas sēdēs, aizstāvēja savus viedokļus un vai nu radošo savienību, Latvijas radio, Latvijas televīzijas, komerciālo radio un televīzijas, reliģisko organizāciju, Monopoldarbības uzraudzības komitejas un arī citu organizāciju pārstāvji, kas tika deleģēti uz šīm sēdēm aizstāvēt savus priekšlikumus, tika uzklausīti un vai nu tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā, vai arī kāds no deputātiem komisijā ir uzturējis šos priekšlikumus, uzskatot, ka tas ir atbalstāms un galīgi izšķirams sēdē ar balsojumu.

Varu apliecināt patiesi, ka komisija gan centās politiski norobežoties, proti, nevis politiski skatīt šo likumu, bet gan censties sakārtot to profesionāli, taču man ir jāatzīst, ka pilnīgi tas nav izdevies. Un izvairoties no pretenzijas uz izveidojušās nevēlamās situācijas nozarē esošu procesu likumīgu legalizāciju, mēs neesam bijuši vienmēr pietiekami korekti. Tādēļ arī sodienas darba gaitā es ļoti lūdzu kolēģus deputātus pievērst īpašu uzmanību šīs nozares profesionālajai sakārtotībai, lai jūsu atzinumus varētu iestrādāt likumprojekta trešajā lasījumā, to sagatavojot. Un te man vēl jāpiemetina tas, ka ārkārtas sēdes dēļ mēs neesam iestrādājuši likumprojektā tos atzinumus, kurus saņēmām no Eiropas Padomes, no neatkarīgajiem ekspertiem, ko mums atsūtīja Erlī kungs, kurš ir Cilvēktiesību direktoriāta mediju nodaļas vadītājs Eiropas Padomē. Šos priekšlikumus un aizrādījumus, šos ieteikumus mēs saņēmām tikai komisijā vakar — 6.jūnijā. Taču komisija ir jau lēmusi savā sēdē, ka, ņemot vērā to, ka šie eksperti piedāvā savu palīdzību un ieradīsies Rīgā 27. un 28.jūnijā, komisija ir lēmusi par to, ka viņi tiks aicināti sēdē, lai kopīgā darbā mēs uzklausītu viņu priekšlikumus un ieteikumus, kuri tad acīmredzot, es ļoti ceru, varētu tikt iestrādāti atbilstoši, sagatavojot trešā lasījuma redakciju.

Bet šodien es jūs lūdzu paņemt divus dokumentus — 581. pavasara sesijas dokumentu. Tam gan ir klāt arī atsauce uz 370. ziemas sesijas dokumentu, man ir jāatvainojas varbūt par dažām drukas kļūdām, kuras mēs kopīgi atradīsim. Es ceru, ka tas netraucēs mums pamatdarbu.

Likuma nosaukums ir "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums". Atbildīgā komisija piedāvā citu redakciju, citu virsrakstu "Radio un televīzijas likums". Tam ir tikai ļoti vienkārša argumentācija, proti, likuma nosaukumam ir jābūt skaidri norādošam, par ko šajā likumā ir, un tā kā tradicionāli ir izveidojies priekšstats, kas ir radio un kas ir televīzija, tad pēc ilgām debatēm vairāku gadu garumā, vairākkārt atgriežoties pie šāda ieteiktā nosaukuma, komisija tomēr ir izšķīrusies piedāvāt otrajā lasījumā — mainīt virsrakstu un nosaukt šo likumu par "Radio un televīzijas likums".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes par šo komisijas priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

A.Rugāte.

1.pants. Likuma regulēšanas priekšmets. Tādēļ arī atbildīgā komisija piedāvā paplašināt redakciju šai pirmajai daļai, kas atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas, lai varētu pilnīgi atspoguļot šā likuma regulēšanas priekšmetu — likuma darbības teritoriju. Tādēļ ka šī elektroniskā saziņa ir izņemta ārā no virsraksta, tad tai ir jāparādās kā informācijas izplatīšanas dažādajiem veidiem šajā nozarē pirmajā daļā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Par 1.panta redakciju, kuru piedāvā atbildīgā komisija, deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Rugāte.

Otrajā daļā arī atbildīgā komisija piedāvā precizējumu — svītrot aiz vārda "pārraidi" vārdus "un vai" ar svītriņu starpā. Un vārdu "un". Tāpat papildinot un precizējot daļā izteikto domu, aiz vārda "ar" ar vārdu "signāla". Redakcija līdz ar to izklausās šāda: "Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kuras nodarbojas tikai ar signāla pārraidi, raidīšanu vai kolektīvo uztveršanas sistēmu ekspluatāciju".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu par otrās daļas redakciju? Te gan tehniski divniekam vēl viena iekaviņa ir jāpieliek, bet tā ir pilnīgi tehniska lieta. Pret redakciju nav iebilžu? Nav. Pieņemta.

A.Rugāte.

Es atvainojos... Paldies! 2.pants. Likumā lietotie termini. 1.punktā nav bijis priekšlikums. 2.punktā arī nav bijis priekšlikumu. 3.punktā ir deputāta Putniņa priekšlikums, kurš piedāvā šādu redakciju: "Programma ir ar tehniskiem līdzekļiem veidots vai veidots un izplatīts viens raidījums vai atsevišķu raidījumu sakopojums ar kopēju nosaukumu. Programma var būt sadalīta laikā, bet atsevišķas tās daļas tiek izplatītas vienā un tajā pašā frekvencē, kanālā un teritorijā." Šī redakcija daļēji ir pieņemta komisijā. Un daļēji tādēļ, ka nav izmantota pēdējā priekšlikuma palīgteikuma daļa, jo praksē Latvijas radio, piemēram, pirmā programma tiek izplatīta dažādās frekvencēs un šādas izplatības metodoloģijas mērķis ir panākt dzirdamību visā valsts teritorijā, kas ir galvenais uzdevums, lai šī programma tiktu noraidīta visai valstij. Tādēļ tīri tehnoloģijas dēļ mēs nevarējām izmantot šādu redakciju pilnīgi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pauls Putniņš — Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

P.Putniņš

(LZS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Mūsuprāt, tomēr ļoti svarīgi ir saglabāt mūsu piedāvāto variantu, lūk, tieši šīs rindas "taja pašā frekvencē un teritorijā". Jo pretējā gadījumā tiek ieprogrammēta iespēja, es teiktu, bīstama iespēja pa dažādiem kanāliem programmas iespēlēt. Un tas sajauc mūsu sistēmu, par ko tālāk jau runāsim vēlāk, kad nonāksim pie privātajiem kanāliem, pie privātām apvienībām. Respektīvi, runa būs par komerciālo radio un par komerciālo televīziju. Tāpēc, lūdzu, tomēr balsot "par".

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis — Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis

(LZS). Godātie deputāti! Nebūtu nekādu problēmu pieņemt Putniņa kunga priekšlikumu, bet šo variantu noraida paši Latvijas radio speciālisti, jo Latvijas arī "Latvijas radio" savu pirmo programmu Latvijā izplata dažādās frekvencēs un dalītos tīklos, citādi viņi nevarētu aptvert visu teritoriju. Tā kā pirmām kārtām, ja jūs to ierakstīsit, tad es nezinu, ko darīs pats "Valsts radio". Mums ir jāaptver Latvijas teritorija, bet lai tas notiek pa dažādiem tīkliem. Un ar dažādām frekvencēm. Tā mums visiem to paskaidroja tehniskie speciālisti.

Sēdes vadītājs. Debates pārtraucam. Lūdzu, referente, ja jūs vēlaties, varat teikt arī savu vārdu vēl pēc debatēm un balsosim.

A.Rugāte.

Paldies. Tas ir balsojums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Putniņa priekšlikumu — 1., es atvainojos, 2.panta 3.punkts "Programma ir ar tehniskiem līdzekļiem veidots vai veidots un izplatīts viens raidījums, vai atsevišķu raidījumu sakopojums ar kopēju nosaukumu. Programma var būt sadalīta laikā, bet atsevišķās tās daļas tiek izplatītas vienā un tajā pašā frekvencē (kanālā) un teritorijā."

Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu, rezultātu! Par — 24, pret — 21, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju 3.punktam. Šī redakcija jums ir. Balsojam. Lūdzu, rezultātu! Par — 34, pret — 5, atturas — 21. 3.punkta redakcija ir pieņemta komisijas priekšlikumā.

A.Rugāte.

4.punkts. Nav saņemts neviens priekšlikums. 5.punktā ir deputāta Berķa priekšlikums — svītrot vārdus "klausītājiem un skatītājiem". Komisija atzina, ka tie patiešām ir lieki vārdi, tādēļ redakcija var tikt precizēta un uzlabota, tādēļ priekšlikums ir pieņemts un redakcija 5.punktā ir šāda: "Raidījums ir ar tehniskiem līdzekļiem veidots informatīvs analītisks vai cita veida materiāls, kuram ir nosaukums un noteikts apjoms. Raidījumi var būt periodiski un neperiodiski, tajos var būt pārtraukumi".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes par šo priekšlikumu un komisijas pieņemto lēmumu? Nav.Akceptējam.

A.Rugāte.

6.punktā atbildīgā komisija piedāvā papildināt aiz vārdiem "izplatīšana" ar vārdiem "publiskai uztveršanai" un svītrot "un". Šī redakcija tātad veidojas precizēta, kurā ir tiešāk pateikts šis izplatīšanas mērķis, jo izplatīts tiek tādēļ, lai patiešām katrs savā televizorā vai radio varētu uztvert un klausīties. Šeit tātad ir tikai precizējums tekstā. Un tas skan tā, ka "raidīšana ir programmu izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, izmantojot elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektra daļas starptautiskajos standartos noteiktajās frekvencēs radio un kanālos televīzijā".

Sēdes vadītājs. Deputāts Resnais ierosina visus tekstus, kuros nav debates, nelasīt. Tā viņš lūdz.

A.Rugāte.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Bet jūs tālāk pēc sava ieskata komentējiet, protams.

A.Rugāte.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes par 5. un 6.punktu? Un redakciju, kuru piedāvā komisija? Nav. Esam akceptējuši.

A.Rugāte

. Tālāk tiek piedāvāta jauna daļa 2. pantā, un šī daļa šeit ir iestrādāta no 18. panta trešajai daļai iesniegtā deputāta Putniņa priekšlikuma. Šis priekšlikums ir pieņemts un šeit šajā septītajā daļā 2. pantā ir iestrādāts. Jaunās daļas redakcija ir šāda. Tā tomēr laikam ir jānolasa: "Neatkarīgs producents attiecībā pret raidorganizāciju ir uzņēmējs vai uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu. Neatkarīgam producentam, kura ražojumus izplata raidorganizācija, ir atklāti finansēšanas avoti."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes par šo redakciju? Nav. Tikai tālāk uz trešo lasījumu tehniski ar iekaviņām, šeit arī ir maza neprecizitāte.

A.Rugāte

. Tātad tā nav daļa, tas ir 7.punkts. Šeit ir kļūme.

Sēdes vadītājs. Jā.

A.Rugāte

. Paldies. 3. pants — elektronisko saziņas līdzekļu darbības principi. Pirmajā daļā deputāta Gūtmaņa priekšlikums izteikt šo daļu, ka elektronisko sabiedrības saziņu sadzīves līdzekļu jomā var darboties uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības, turpmāk — apraides organizācijas, kuras ir reģistrētas Tieslietu ministrijā un saņēmušas Nacionālajā radio un Televīzijas padomē apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai kabeļu televīzijas (kabeļu radio) reģistrācijas apliecību, komisijā nav pieņemts tādēļ, ka termins — apraides organizācijas — nepastāv šajā likumā starp tiem terminiem, kurus mēs esam izlietojuši.

Tādēļ arī ir palikusi atbildīgās komisijas pirmā lasījuma redakcija, tāda tā piedāvāta arī otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gūtmanis — viņa zālē nav. Vai kāds no deputātiem uztur deputata Gūtmaņa priekšlikumu? Neuztur un balsojumu arī nelūdz, līdz ar to paliek komisijas pirmā lasījuma redakcija.

A.Rugāte

. Otrajā daļā nav priekšlikumu. Trešajā daļā atbildīgā komisija precizē atbilstoši citu likumu normām politiskās organizācijas (partijas) un turpmāk visos pantos, kur ir šāda veida formulējumi, šis labojums arī tiek iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte

. Ceturtā daļā nav priekšlikumu. Piektajā daļā nav priekšlikumu ienācis, sestajā daļā nav priekšlikumu bijis. Septītajā daļā ir deputāta Putniņa priekšlikums, kurš piedāvā daļu izteikt šādā redakcijā: "Šajā likumā noteiktā kārtība nodrošina privātām raidorganizācijām līdztiesīgu iespēju konkursa kārtībā izmantot raidīšanai elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektru, kas ir nacionāla bagātība ar ierobežotu apjomu." Šeit acīmredzot ir vajadzīgs neliels komentārs šim priekšlikumam. Komisija uzskatīja, ka, ja pagaidām šī nacionālā bagātība ir ar ierobežotu apjomu, tad vistuvākajā nākotnē tā būšot nacionalā bagātība ar neierobežotu apjomu, un tādēļ arī nav šī ierobežojošā norma komisijas piedāvātajā redakcijā. Tāds bija komisijas vairākuma viedoklis. Taču 10. panta ceturtajā daļā mēs pie šīs iestrādātās normas atgriezīsimies, un tur arī būs šīs kopsakarības varbūt tiešāk saskatāmas, tagad vienīgi priekšlikums, par kuru balsojam vai…

Sēdes vadītājs. Deputāt Putniņ, es jūsu žestus saprotu kā vēlēšanos runāt. Pauls Putniņš — Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

P.Putniņš

(LZS). Godāto priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Es domāju, šī jēga atkal būtu akcentējama šeit jau likuma pašā sākumā. Tātad — kas ir nacionālā bagātība ar ierobežotu apjomu, jo sabiedrībā, it īpaši radio un televīzijas noteiktās aprindās valda uzskats, ka mums šīs iespējas ir ļoti lielas un arī konkursa kārtībā tātad mēs iedibinām jau stingru, nu tādu kārtību, stingru prasīgumu attiecībā uz šīm pozīcijām, tāpēc es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis — Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis

(LZS). Tas, ko prasa Putniņa kungs,— ierakstīt privātām raidorganizācijām konkursa kārtībā — ir 10.panta ceturtajā daļā noteikts. Tā nav problēma, bet tā kā sabiedrībā patiešām ar lielu neuzticību uzņem šo likumprojektu un baidās, vai tikai tur kaut kas netiks tāds iekļauts, tad es domāju, ka nekāda vaina nebūs, ja mēs to atstāsim arī šajā pantā un, kā saka, dubultšūts neplīst.

Sēdes vadītājs. Deputāts Andersons — "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Andersons

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es gribu sākt ar to, ka bagātība vai nu ir vai nu nav, tāpēc es nesaprotu, ko nozīmē bagātība ar ierobežotu apjomu. Bet, ja šeit ir runa par frekvenču spektru, tad pie medernās tehnoloģijas šobrīd ir tāda situācija, ka faktiski tas ir neierobežots un to regulē. To šobrīd ierobežot tehniski nav iespējams. Un vēlreiz gribu atgādināt, ka desmitās daļas 4.punktā ir skaidri un gaiši pateikts, ka apraides tiesības vispirms tiek piešķirtas Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio, bet deputāta Putniņa priekšlikums ir attiecināt šo daļu tikai uz privātajām, bet mums ir uz visām raidstacijām, raidorganizācijām.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups — Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

V.P.Karnups

(LNNK). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs piegriežam par daudz vērības, kas varbūt ir ne tikai būtiska, respektīvi, vai nacionālā bagātība ir ierobežota, vai ne. Un palaidām garām šī priekšlikuma būtību, respektīvi, ka privātām raidorganizācijām līdsztiesīga iespēja ir tikai konkursa kārtībā. Tas nav sabiedriskā radio un televīzija, kas nepiedalās konkursā ar privātām raidorganizācijām, lai izmantotu raidīšanai elektromagnētiskā lauka svārstību frekvences spektru. Viņiem... Tāpēc ir šis likums, tas nosaka, ka viņiem ir, jautājums ir, ko darīt ar privāto, un vajag ielikt šajā likumā konkursa kārtību, jo citādi mēs zinām, kas notiek, ja nav atklāta konkursa noteikumi. Es lūdzu, lai atbalstītu Putniņa kunga priekšlikumu un var tad trešā lasījumā izmainīt, ja ir vajadzība. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns — "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns

(LC). Es domāju, ka Karnupa kungs ļoti pareizi pamanīja šī panta būtību. Bet šajā vietā to rakstīt... nav pareizi, protams, nekas slikts nenotiek, ja šo pantu ieraksta šajā vietā Putniņa kunga redakcijā, tikai no likumdošanas tīrības viedokļa tas nav pareizi. Likuma izklāsta gaitā jūs skaidri redzēsiet, ka tikai konkursa kārtībā un tas ir aprakstīts vairākos pantos.

Nākamais par ierobežoto apjomu. Es pat nerunāju par tehniskām iespējām. Raidīšanas apjomu Latvijā ierobežos nevis tehniskās iespējas, bet tirgus lielums. Latvijas ekonomiskā situācija arī pārskatāmā nākotnē, un arī visrožainākā perspektīvā neļaus Latvijā būt bezgalīgi daudz raidorganizācijām. It sevišķi komerciālajām vai privātajām, tāpēc, ka vienkārši tirgus nespēs viņas uzturēt. Latvijā reāli nepastāv šis ierobežojums atšķirībā no citām lielajām valstīm, kur, protams, ir daudz plašāks tirgus. Mūsu tirgus ir zem komercminimuma. Kāpēc man ir pretenzijas pret Putniņa kunga pantu? Pavisam vienkāršā veidā. Tāpēc, ka mums nevajadzētu jau likuma sākumā deklarēt par nevienlīdzīgām attiecībām pret dažādām raidorganizācijām, jo šī likuma produkta patērētājam, skatītājam un klausītājam, svarīgi ir saņemt labus raidījumus un ne tik daudz svarīgi ir, kādā veidā viņi tiek saražoti. Tāpēc attiecībā pret lasītāju un klausītāju raidorganizācijas ir vienādas, tāpat kā viņas ir līdztiesīgas attiecībā pret šo te frekvenci. Tajā pašā laikā parlaments tālāk likumā un, tas ir precīzi pateikts 10.panta ceturtajā daļā, mēs skaidri un gaiši pateicām, ka sabiedriskajām radio un televīzijām nav nekāda nepieciešamība piedalīties konkursā, viņiem ir šīs tiesības pirmajiem uz neierobežotu laiku saņemt vislabākās frekvences. Apskatieties 10.panta ceturto daļu. Tāpēc es ierosinu šajā vietā neiebalsot šo priekšlikumu, tāpēc ka praktiski visi šie jautājumi ir atrisināti tālāk likuma gaitā un vienīgie vārdi, kas tālāk netiek lietoti, ir šis ierobežotais apjoms, kurš nav ierobežots.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lucāns — Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns

(TPA). Cienījamie deputāti! Ir, protams, ļoti patīkami klausīties, kad Inkēna kungs runā par likumību, tas skan no viņa lūpām ļoti pārliecinoši, un tomēr man ļoti gribētos aicināt balsot par Putniņa kunga ierosināto šī panta redakciju. Varbūt gluži vienkāršu apsvērumu dēļ, jo ir zināma tāda pasaules prakse, kad privātās raidstacijas zināmā mērā kalpo kā finansiālais atbalsts sabiedriskajām programmām, kuras parasti cieš no līdzekļu trūkuma. Un konkurss varētu būt šajā gadījumā viens no mehānismiem, kādā veidā pārdalīt līdzekļus par labu publiskajām raidstacijām, lai vienkārši tās neaizietu postā. Un tāpēc man liekas, ka Putniņa piedāvātā redakcija ir daudz piemērotāka un ar ļoti nopietnu svaru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns un Aivars Endziņš pēc tam. Pēteris Tabūns — Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

P.Tabūns

(LNNK). Es arī atbalstu Putniņa priekšlikumu, lai tieši pašā sākumā šajā likumā parādītos, ka privātām raidstacijām līdztiesīgu iespēju dod konkursa kārtībā. Līdztiesība, par ko runāja Inkēna kungs, ir jādiferencē. Mums ēterā vai ekrānā laižama ne katra privātraidstacija, bet labākā, un tāpēc ir vajadzīgs šis konkurss. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu balsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Viss būtu ļoti jauki, ja mēs izlasītu arī šo likumu tālāk par šo pantu un par šo punktu. Par ko tad šeit ir strīds? Paskatieties 15. lappusē — 10. pants, ceturtā daļa, apraides tiesības vispirms tiek piešķirtas Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio. Viens. Un skatieties talāk — piektā daļa, komerciālajām raidorganizācijām apraides tiesības piešķir, pamatojoties uz konkursa rezultātiem. Ir te rakstīts vai nav te rakstīts? Ir rakstīts. Šajā gadījumā ir runa par principu, bet tā sadaļa vispār ir apraides atļauja un raidorganizāciju reģistrācija, kur visa šīs konkursa kārtība un tas viss ir noteikts. Un šeit tā ir pilnīgi lieka. Un es nesaprotu kāpēc, ja šeit tā ažiotāža ap šo normu tādā veidā tiek veidota — konkurss ir, Karnupa kungs, tas ir skaidri un gaiši. Tikai konkurss var būt, ja, bet par principiem. Šeit nav runa par principiem. Jā, bet te ir runa par līdztiesību, vispirms nāk Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un pēc tam komercstrukturām ir konkurss, tas ir pateikts tur, kur visas šīs normas tiek reglamentētas, secībā salikts. Un te ir tā likuma loģika, manuprāt, uzbūves loģika.

Sēdes vadītājs. Debates pārtraucam, tas ir, pabeidzam, jo runātāju vairāk nav. Ja referente vēlas, lūdzu!

A.Rugāte

. Tas ir balsojams priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Putniņa priekšlikumu: šajā likumā noteiktā kārtība nodrošina privātām raidorganizācijām līdztiesīgu iespēju konkursa kārtībā izmantot raidīšanai elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektru, kas ir nacionāla bagātība ar ierobežotu apjomu. Lūdzu, rezultātu! Par — 29, pret — 16, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Rugāte

. Tālāk, 8. daļā priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, līdz ar to šī 7. daļa no komisijas nav mainīta. Tā paliek pirmā lasījumā vai ir mainīta tomēr?

A.Rugāte

. Jā, tad arī man ir jāatvainojas. Tā tomēr ir… Nē, tā nav mainīta, jo priekšlikums nav pieņemts arī daļēji.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Rugāte

. 8. daļā nav priekšlikumu bijis.

9. daļā tāpat nav bijis.

Un 10. daļā atbildīgā komisija atkal piedāvā precizējumu, kurš ir tādā redakcijā, ka "raidorganizācijas līdztekus programmu veidošanai un izplatīšanai drīkst veikt tikai tādu uzņēmēju darbību" un tad, lūk, seko precizējums: "kas tieši saistīta ar atraides procesa nodrošināšanu, tā rezultātā radušās produkcijas izplatīšanu, kā arī reklāmu".

Sēdes vadītājs. Vai par šo redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.