• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par lauksaimniecības nākotni ikvienā Latvijas novadā, katrā pagastā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.06.1995., Nr. 88 https://www.vestnesis.lv/ta/id/35366

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par sadarbību narkotiku kontrolei

Vēl šajā numurā

08.06.1995., Nr. 88

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par lauksaimniecības nākotni ikvienā Latvijas novadā, katrā pagastā

Ārijs Ūdris, zemkopības ministrs, speciāli "Latvijas Vēstnesim" — par lauksaimniecības situāciju patlaban un iespējām racionāli saimniekot turpmāk

—Kāds ir bijis šis pavasaris Latvijas lauku ļaudīm?

— Iesēt ir viena lieta, bet apkopt sējumus un ievākt labu ražu rudenī — pavisam kas cits. Šoreiz patiešām nav izmantotas visas iespējas iegādāties vai paņemt uz kredīta ķīmijas līdzekļus. Daudzi zemnieki nodarbojas ar alternatīvo lauksaimniecību un ieaudzē sējumus nezālēs, lai būtu "ekoloģiski tīra" produkcija. Esam vienojušies ar lauksaimniecības departamentiem, ka apkopojam pa hektāriem izsēto sēklas daudzumu,jūnija sākumā skaitļus precizēsim. Liela daļa lauksaimniecības departamentu jau vāc šīs ziņas un tiem ir izveidojies labs kontakts ar pagastiem.

— Zemnieku federācija izteica pārmetumus ministrijai, ka tiešām nav tādas pilnīgas uzskaites un nav iespējams prognozēt, cik liela raža gaidāma un cik daudz labības vajadzētu iepirkt.

— Par šo bilanci pārmetumi jāuzņemas pašai federācijai. Ko tad viņi paši ir darījuši, lai no rajonu pārstāvjiem kopā ar savu organizāciju kaut ko apkopotu? Esam vienojušies ar konsultāciju dienestu, ka valstī vidējās statistikas bāzēs apkoposim rādītājus. Zemniekiem to nevajadzētu uztvert kā uzspiešanu no malas. Ļoti nepatīkami, ka cilvēks hektārus gan ir apsējis, bet nepietiek zināšanu, lai tos apkoptu.

— Kāpēc tomēr ir jāiepērk kvieši?

— Par bilanci kopumā. Mēs zinām, ka valstī mēnesī patērē l3 tūkstošus tonnu kviešu.Varam aprēķināt gada vajadzību. Rudenī iesēts ap 8O tūkstošiem hektāru kviešu, un tīrais iznākums varētu būt ap 100 tūkstoš tonnām. Tātad neliels deficīts ir. l996.gadā būs jāprognozē no valsts rezerves naudas iepirkt kviešus, tā kā to darām šogad. Liels sarūgtinājums tiem, kas cerēja, ka valdība varbūt nebūs spējīga ievest kviešus un varēs pārdot nelegāli ievestos kviešus. Satraukumam nav pamata, ir ievestas 6000 tonnas labības par 7O latiem tonnā.

— Jūs iepriekšējā preses konferencē runājāt par kontrabandu un par to, kā pret to cīnīties.

— Kamēr visa sabiedrība nebūs pret ievesto nekvalitatīvo produkciju, tikmēr nekas labs nav gaidāms. Visa valdība ietur politiku, lai sagatavotos iestājai Eiropas Savienībā. Mums ir jāievēro noteiktas normas, kuras būs pakāpeniski jāievieš Latvijā. Varu minēt vienu skandalozu faktu: atvests pārdošanai vesels kuģis ar gaļu, kura sertificēta pirms vairākiem gadu desmitiem. Un tas ir starptautisks skandāls. Ar to patlaban nodarbojas Iekšlietu ministrija. Nekādā ziņā negribētu, lai šī gaļa paliktu šeit, Latvijā. Pērkot produktus,derētu pajautāt, no kurienes tie ievesti. Tas pats sakāms par pirms daudziem gadiem izgatavotajiem gaļas konserviem.Dabīgi, ka tā nav kvalitatīva produkcija,ja pat mājas kaķis to negrib ēst. Tā jau nav, ka paši nevaram saražot. Jābūt zināmai kopējai bilancei, ko iegūstam, lai nodrošinātu savu tirgu.Un tad tikai pārējo ievest un uz līdzvērtīgiem noteikumiem. Ārzemēs lauksaimniecības produkciju subsidē, mēs vēl neesam spējīgi subsīdijas dabūt un neesam arī Eiropas Savienības locekļi, lai varētu pretendēt uz ES budžeta atvieglojumiem. Mūsu rūpniecība nav spējīga neko dot lauksaimniecībai. Tieši otrādi — lauksaimniecība tagad ir tā nozare, kas dotu atdevi, kopbudžetu veidojot šajā pārejas posmā. Ar to ir jārēķinās.

— Patlaban ir grūtības ar kvalificētu kontroli. Nepietiek speciālistu, un bieži vien šīs funkcijas veic policisti.

— Esmu pret policejisku valsti. Šādi pasākumi dod īslaicīgu efektu, piemēram, konfiscējot kādu kravu. Jābūt likumdošanai, kas stimulētu ražošanu.Nav jau noslēpums, ka patlaban šī nodokļu pakete nestimulē oficiāli maksāt nodokļus. Tas ir pie šī ražošanas līmeņa. Katra produkcijas ražošana un pārstrāde ir saistīta ar ekonomiski optimālu ražošanas apjomu nevar, pieņemsim, savā sētā ražot margarīnu vai sviestu. Savai iztikšanai, savam pagastam tas ir labi, bet, lai nopelnītu dolārus,tad nepieciešamas diezgan lielas pārstrādes jaudas un atbilstoša kvalitāte.

— Ir jau sagatavoti daži priekšlikumi likumdošanai.

— Esam mēģinājuši sakārtot likumdošanu, kas saistīta ar lauksaimniecību. Mūsu darbs beidzamajās simts dienās būs veltīts likumdošanas paketes apspriešanai, lai redzētu dažādu politisku grupu attieksmi. Jāsakārto līdz galam šī sistēma, lai lauksaimniecībai būtu motivācija, ar perspektīvu varētu plānot — ko darīt šogad, ko pēc trijiem gadiem.Tagad jau daudziem tas nepatīk.Bet mums jau tāda daba — kamēr nav pats pārbaudījis, daudzi netic. Neviena metode nepalīdzēs, ja nebūs sakārtota ražošana, šī te nodokļu rašanās bāze. No tirdzniecības un pārējām operācijām diezko budžets nepildīsies. Par šo likumdošanas paketi. Tā ir vesela likumu sistēma, kas ievieš noteiktu kārtību lauksaimnieciskajā ražošanā, saistās ar valsts stratēģiju konceptuālos jautājumos attieksmē pret lauksaimniecību. Otrs svarīgs aspekts ir Lauksaimniecības likums, kur noteikta šī attieksme. Trešais — likums "Par lauku saimniecību", tas ir, par individuālo zemnieku sētu, par to, kādai tai vajadzētu būt, kādas ir tiesības un pienākumi, mantojamības iespējas,sadales mehānisms, minimālās un maksimālās platības. Līdz šim tādu likumprojektu nav bijis.Gatavosim lauksaimniecības gada ziņojumu.Tas ir būtisks dokuments. Ziņojuma shēma ir sagatavota. Uz tā pamata pirms budžeta pieņemšanas Saeimā varētu informēt valdības locekļus, deputātus, visus tos, kas ikdienā nav saistīti ar lauksaimniecību, kāda ir situācija, kāds likums ir jāpieņem, tieši par to nelielo līdzekļu daļu sadales koncentrāciju tuvākajam laika posmam — ražošanas sezonai, gadam.Tas ir ļoti būtiski. Tad arī būs atbildēts uz jautājumiem — sēt vai nesēt. Gatavojam to savlaicīgi, lai iesniegtu līdz 1.oktobrim, kad būs iesniegts budžets.Tad būtu vieglāk orientēties, kādus līdzekļus jāiegulda, kādi akcenti jāliek nākošajai sezonai un gadam.

— Runājot par lauku sētām, vai ir iespējams noteikt, cik lielām tām vajadzētu būt ?

— Nē, žurnālisti manu atbildi reizēm nesaprot. Tas ir atkarīgs no vietas, no cilvēku uzņēmības un no izvēles virziena, kādā cilvēkam savu "es" izteikt. Saimniecības specifiku noteiks arī tas, kur tā atrodas — Latgalē vai pie Rīgas,vai jāaudzē dārzeņi, vai piena lopi. Likumā par lauku saimniecībām ievērotas arī aizsargājamās teritorijas. Nevienā valstī bezatbildīgi pret aramzemi neizturas.

— Runājot par lielajām saimniecībām — tik daudz reformu nevienā citā nozarē nav bijušas kā laukos.Un neviena nozare tik daudz nav arī cietusi kā lauksaimniecība.

— Jā, lauksaimniecība ir tā nozare, kas visvairāk cieš no jebkura satricinājuma, un nevar jau būt šo tūkstoš patiesību lauksaimniecības attīstības koncepcijā.Visās valstīs lauksaimniecība ir bijusi ne tikai ražošanas vieta, bet arī nacionālās identitātes apliecinātāja. Ar to ir jārēķinās. Pirms diviem gadiem nacionālajā kopproduktā lauksaimniecība deva 3O līdz 4O procentus. Šie skaitļi vidēji vienādi ir visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, četri pieci procenti (Vācijā tikai pusprocenta no kopprodukta dod lauksaimniecība). Un nevar tā viennozīmīgi pateikt— tas ir tā un nevar savādāk. Lauksaimniecība ir nepieciešama. Tas, ka mēs nevaram tik daudz atbalstīt lauksaimniecību, kā vēlētos, ka daudzi kredīti aizgājuši garām lauksaimniecībai,tas ir viss pārējais.Ja tie būtu veiksmīgāk ieguldīti,tad nebūtu tik traki. Iepriekšējos gados nelietderīgi izmantotas lielas naudas summas.Un tagad sabiedrība prasa, kāpēc nav atdeves, kur tas viss palika? Tas jāizvērtē ekonomiski, esam pieraduši pie politiska vērtējuma, bet tas neiet cauri.

— Kāda ir jūsu attieksme pret lielajām paju sabiedrībām?

— Esmu tomēr par reāli darbojošos visā pasaulē pieņemtu mehānismu. Es tomēr nesaprotu šo paju sabiedrību būtību tādā veidā, lai varētu runāt līdzvērtīgi ar ārvalstu partneriem par ieguldījumiem.Neviens nesaprot, kas tā paju sabiedrība ir. Tas vienkārši bija vairāk vai mazāk veiksmīgi darbojies kopīpašuma sadales mehānisms. Pakāpeniski jāpāriet uz jaunu sistēmu. Līdz šim esam to izdarījuši ar lieliem zaudējumiem un to noteikti izjutīsim, kad iestāsimies Eiropas Savienībā un pieņemsim šos spēles noteikumus. Tad vēl vairāk izpaudīsies ražošanas optimizācija — industriālo metožu pielietošana. Un tas ir ļoti būtiski, jo attīstīties var tikai tās saimniecības, kam būs optimāls ražošanas apjoms, kas raksturīgs Latvijas apstākļiem. Nekādā veidā naturālās saimniecības nevarēs sevi atpelnīt un arī valsts nevarēs palīdzēt.

— Kur paliks šie liekie cilvēki?

— Tie nav liekie cilvēki.Mums ir jādomā par to, vai mums ir vai nav bezdarbs. Es esmu tās versijas piekritējs, ka mums tomēr bezdarba nav — ir gribēšana vai negribēšana strādāt. Katrs gadījums prasa analīzi, bet lielākajā daļā gadījumu pašu vaina vien ir.

— Būtiska problēma ir ar zinātniskās pētniecības saimniecībām, jo tām nepietiek līdzekļu zemes atpirkšanai.Kāda ir jūsu attieksme?

— Man ir pozitīva attieksme pret to zinātnes daļu, kas ir saistīta ar lauksaimniecības potenciāla saglabāšanu, veidošanu — sēklkopībā, lopkopībā — ciltsdarbā. Bet daudzas saimniecības nepiekrīt, ka varētu daļu no šī pavairošanas darba, netērējot jau tā mazos budžeta līdzekļus, balstīt uz normālām zemnieku saimniecībām. Ja mums ir Latvijā jāizpērk kopumā vairāki tūkstoši hektāru zemes, tad varam secināt, cik gados tas būs izdarāms, ja ir iedalīts tikai pusmiljons latu. Daudzi zinātnisko saimniecību vadītāji ar to spekulē labā nozīmē, ka grib varbūt labu, bet jārēķinās arī ar to, ka tie īpašumi būs jāatdod bijušajiem īpašniekiem.Ja saimniecības vadītājs ir vienojies ar īpašnieku par akciju iegādi vai renti,tad tas ir labi. Dabīgi, ka vieglāk ir pateikt, ka ministrija neko nedara. Tādas attiecības atsevišķām zinātniskām saimniecībām ir radušās. Es negribu būt galvenais nacionalizētājs, kas ar vienu paraksta vilcienu konfiscē, piemēram, zemi Priekuļu pagastā 8OO hektāru platībā īpašniekiem un pakļauj kaut kādai kompensācijai ar sertifikātiem.Ja direktors saprot, kāda ir valsts vajadzība un ko var darīt, tad viss ir kārtībā.

— Ne mazāk svarīgs ir jautājums par līdzekļu sadali zinātniskajām saimniecībām. Vai nebūtu vairāk jāievēro to saimniecību vēlmes, kur ir augsts zinātniskais potenciāls, kur labas iestrādes un sadarbība ar ārvalstu kolēģiem?

— Mums jau to zinātnisko saimniecību nav tik daudz.Ja skatāmies, ko mums zinātne ir palīdzējusi tieši pēdējā laikā, ko tā varēja sniegt, varu pateikt — lielākā daļa zinātnieku nav pārkārtojusi savu darbu atbilstoši šodienas un nākotnes vajadzībām. Jautājums tiem, kas nodarbojas ar vietējo mašīnbūvi: ko viņi ir izgudrojuši, kas būs aktuāls un konkurētspējīgs pēc pieciem desmit gadiem. Nav. Šīs tehnikas nav. Tas pats jautājums par lopkopību un augkopību. Kur ir zinātnieku ieguldījums, kā viņi palīdz zemnieku saimniecībām,kaut vai biznesa plānus izstrādāt, lai bizness būtu veiksmīgs? Mēs nevaram atrast daudz veiksmīgu piemēru. Es neesmu zinātnes nīdējs, bet esmu tikai par normālu zinātni,kas dotu iespēju konkurēt. Bet, ja kaut ko vecu izceļ kā aktuālu šodien, tā nav zinātne.Lieli vai mazi ir iedalītie līdzekļi, bet mēs esam pieraduši, ka katru no viņiem vajag uzturēt, neskatoties uz to, kāda ir atdeve.

—Zinātnes likums ir novecojis, vai iecerēts to grozīt vai pārstrādāt?

— Jā, tas jau sen ir novecojis.Bet tas nozīmē, ka 8O procenti zinātnieku paliek bez ikgadējiem tematiem, ko viņi pētī visu mūžu. Cilvēks pārdzīvo to, ka viņš nevienā sabiedrības daļā nav vajadzīgs, tas arī ir diezgan smagi. Mēs esam iesnieguši izmaiņas likumā "Par zinātni".

—Ko jūs gaidāt no zinātnes?

— Jaunas izstrādnes par jaunu produkcijas veidu radīšanu, izmantojot vietējās izejvielas. Ja runājam par jaunām šķirnēm, atsevišķi virzieni ir pieņemami. Bet citos virzienos selekcionāriem nav vērts lauzties iekšā, piemēram, cukurbiešu audzēšanā vieglāk viendīgstu sēklas nopirkt nekā selekcionēt. Un arī no tā veidojas šī attieksme. Kad mēs noteicām katras selekcijas stacijas specializācijas virzienu, tad tam nepiekrīt zinātnieki. Ja nodarbojas ar visu apjomu, tad nav šīs naudiņas.

— Kāda ir jūsu sadarbība ar Kopdarbības savienību?

— Tas, ka ļoti grūti katrai asociācijai uzsākt savu darbu, ietekmēt ražošanu, lai būtu objektīva informācija, lai regulētu tirgu, rastu eksporta iespējas, tā ir viena lieta. Otra, ja negribi būt asociācijā — piena vai gaļas ražotāju — lūdzu. Pieņemam jebkuru alternatīvu, tikai vajag darīt, nevis žēloties. Asociācijas, kas ir Kopdarbības savienībā, sāks ar laiku efektīvāk strādāt, un neviens nevarēs pārmest, ka tās veidojas no augšas.Maz ir izejvielu ražotāju, bet katrā privatizācijas procesā ir kāda vieta arī zemniekiem.

Mēs nekādas valstiskas funkcijas nenodosim, Kopdarbības savienība uzņemas šo ražošanas funkciju pārvaldīšanu. Varbūt rīkojumā tas nav tik precīzi pateikts.Mēs atstājam sev tikai tīri valstiskas funkcijas, kas saistītas ar veterināriju, ciltsdarbu,augu aizsardzību, karantīnu, izglītības sistēmu laukos — to visu, ko jāpilda valstij. Līdz šim šīs funkcijas bija jauktas. Arī presē ir šie nepareizie vienpusīgie tulkojumi. Tas pats attiecībā par konsultatīvo padomi. Ja man jāatrisina vai jādabū atbalsts kādai konceptuālai lietai par lauksaimniecības attīstības vai cenu veidošanas procesu, tad dzirdu visu attieksmi un man ir vieglāk izšķirties. Varbūt citam ministram būs savādāk. Bet tāpēc noliegt to, ka tas nav pieņemami un tas nav populāri, es tā neesmu domājis. Jebkurā ražošanas procesā demokrātija ir līdz zināmam laikam. Galvenais kritērijs, kā vērtēt vadītāju ražošanas uzņēmumā — ja sistēma darbojas bez vadītāja. Kad ražošanu neietekmē tas, vai vadītājs ir vai nav uz vietas.Tas pierāda vadītāja māku bez liekas bļaustīšanās regulēt normālu ražošanas procesu. Plānojot l996.gada budžetu, vienojāmies ar Ministru prezidentu Māri Gaili, ka Zemkopības ministrija un Aizsardzības ministrija sāks budžeta plānošanu no nulles līmeņa, pierādot katra ierēdņa vai štata vietas vajadzību, viņa funkcijas, atbildību, to, ko viņš darīs. Plānots samazināt 5OO štata vietas Zemkopības ministrijā. Un uz tā rēķina katrā pagastā paredzēts palīdzēt ar papildus štata vietu, kuru daļēji atalgos Zemkopības ministrija.

—TV Panorāmā izskanēja pārmetums, ka zemniekiem nav rasta iespēja privatizēt labības pārstrādes uzņēmumus.

— Jebkurā gadījumā, ja zemnieks gaida, kad kaut kas nokritīs no gaisa, to es neesmu atbalstījis. Tagad privatizē "Rīgas dzirnavnieku".Viens ir iegūt šīs akcijas, bet otrs — piedalīties tā pārvaldīšanā. Arī tad, ja būs tūkstoš akcionāru, aktīvi darbosies tikai daži, tie, kam būs kontrolpakete. Lai piedalītos privatizācijā, tad arī koordinators pagastā varētu palīdzēt šo darbu organizēt.

— Pašreizējā finansu krīze smagi skārusi arī zemniekus un paju sabiedrības. Kāda patlaban ir situācija?

— Apturēti ir savstarpējie norēķini. Tie, kuri nepaspēja savu naudu izņemt un pārlikt citā bankā, tiem jārēķinās, ka atgūt naudu varēs vairāku gadu garumā. Daudzus uzņēmumus tas novedīs līdz bankrotam.

—Vai jūs uzskatāt, ka zemāks lata kurss būtu izdevīgāks lauksaimniekiem?

— Kopumā es esmu pret devalvāciju. Es varu izteikt tikai savu vēlmi, ka būtu LABĀK, JA BŪTU. Ja radīsies kaut mazākās šaubas par lata devalvāciju, tad būs liela ažiotāža un Latvijas Bankas valūtas rezerves tiks ātri izpirktas, un mēs varam nonākt neapskaužamā situācijā. Labāk jau lai lats noturas.

— Ko vajadzētu darīt, lai lauksaimniecība būtu rentabla?

— Domāju, ka administratīvā veidā daudz neko neizdarīs, par to jau esam sen pārliecinājušies. Lai būtu attīstība, visas ražošanas jaudas ir jāoptimizē, nevar darboties desmit dažādos virzienos tādā mazā zemē kā Latvija. Lieli ieguldījumi nepieciešami pārstrādes rūpniecībai, lai preci ražotu atbilstoši standartam.Tas, ko tagad darām ar sertificēšanu, tas ir veltīgs laika patēriņš. Lai izturētu starptautiskos standartus, būtu nepieciešami 100 miljoni latu lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu pārkārtošanai, jo tikai daži uzņēmumi no vairākiem simtiem ražo kvalitatīvu produkciju, kuru varētu eksportēt.Tas ir vairāku gadu uzdevums. ES un citu attīstīto valstu budžets tādā mērā subsidēt lauksaimniecību nevarēs, arī mums, esot ceļā uz ES, ar to jārēķinās. Sabiedrībai būs jāpērk produkti par to cenu, kādu piedāvā ražotājs bez subsīdijām.

— Patlaban jau mūsu zemnieki solītās subsīdijas nav saņēmuši...

— Jā, subsīdijas nav saņemtas. Zemkopības ministrija uzņemas vainu uz sevi, ka nav panākusi likumdošanas sakārtošanu un tas viss ir saistīts ar budžetu, un tā ir lielākā mērā neizdarība, kāpēc subsīdijas netika nodrošinātas laikā.

— Ja pārstrādes uzņēmumi būtu augstākā līmenī, tad to ārvalstu preci nepirktu.

— Pārstrādes uzņēmumi ir spējīgi piedāvāt lielu daudzumu produkcijas, bet nepietiek izejvielas atsevišķos veidos — liellopu gaļa, cūkgaļa. Iekšējam patēriņam pietiktu, bet eksporta prasībām neatbilst arī daudzuma ziņā. Visneizdevīgākā produkcija ir sviests. Labāk tad ražot sieru vai pat saldējumu. Ar margarīna ražošanu Latvijā nav vērts nodarboties, ja nu vienīgi būvē kopēju uzņēmumu trim Baltijas valstīm. Tā ir Somijā, kas piegādā savu margarīnu Eiropas tirgum, Krievijai, ieved arī mums. Tad jau drīzāk pārdot somiem mūsu rapsi apmaiņā pret margarīnu.

— Kāda ir perspektīva sadarbībai ar Lietuvu un Igauniju?

— Te ir viens Baltijas reģions.Taču šī dažādās attiecības, lits pret dolāru un krona pret dolāru, veicina to, ka Latvijā no kaimiņu valstīm, arī citām valstīm, kontrabandas veidā ieved pārtikas preces. 1994.gadā no Igaunijas ieveda 37 miljonu latu vērtībā pārtikas produktus. Mums ir jāizveido vienota Baltijas valsts muitas Ūnija, tad varētu ievērot brīvās tirdzniecības normas. Konvertējot latus pret dolāru, iegūst tie, kas ved iekšā. Tikai tāpēc mēs nevaram parakstīt vienošanos par Baltijas valstu ārējo robežu nostiprināšanu. Valdību līmenī gan vienošanās ir, bet dzīvē viss notiek citādāk.

 

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!