|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 463 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 18.07.2024., Nr. 138 https://www.vestnesis.lv/op/2024/138.10
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr. 466Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādis Vēl šajā numurā18.07.2024., Nr. 138 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 463 Pieņemts: 16.07.2024. OP numurs: 2024/138.10 |
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 18 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 463
Rīgā 2024. gada 16. jūlijā (prot. Nr. 29 27. §)
Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma
4. panta otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu,
7. panta piekto daļu un 12. panta 6.1 daļu un
Valsts sociālo pabalstu likuma 7.1 panta pirmo daļu,
12. panta pirmo daļu un 12.1 panta 1.1 daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 257. nr.; 2017, 183. nr.; 2018, 96., 245. nr.; 2019, 58., 245. nr.; 2021, 73. nr.; 2022, 111. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 3.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.5. citus nosūtījumā uz komisiju minētos dokumentus, kuri pamato veselības traucējumus un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus, ja ārsts vai pati persona uzskata tos par nepieciešamiem ekspertīzei."
2. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Ja, nosakot medicīniskās indikācijas īpašai kopšanai personai no 18 gadu vecuma, ir nepieciešams ikdienā veicamo darbību un vides novērtējums saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikuma 2. punktu, pēc komisijas pieprasījuma to veic pašvaldības sociālā dienesta vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālais darbinieks vai pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeits (2. pielikums). Pieprasījumu veikt ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu komisija nosūta pašvaldības sociālajam dienestam vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijai 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 3. punktā minētā iesnieguma un dokumentu saņemšanas."
3. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:
"12. Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt pirms šo noteikumu 11. punktā minētā termiņa, ja personai veselības traucējumi ir nepārejoši un radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti."
4. Izteikt 13. punktu šādā redakcijā:
"13. Personai, kurai noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums, ir tiesības lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi jebkurā laikā, ja personas veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un tā radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti."
5. Izteikt 17.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"17.3. pārbauda personas ikdienā veicamo darbību un vides novērtējuma anketu, ja komisija tādu ir pieprasījusi, un neskaidrību vai pretrunu gadījumā pieprasa papildu informāciju pašvaldības sociālā dienesta vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālajam darbiniekam vai pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeitam;".
6. Izteikt 19.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"19.1. "slimība no bērnības" – pamatojoties uz medicīniskiem vai citiem dokumentiem, kas bija izdoti, līdz persona sasniedz 18 gadu vecumu, un kas bija vai varēja būt par pamatu invaliditātes noteikšanai bērnam līdz 18 gadu vecumam saskaņā ar kritērijiem, kādi attiecīgajā laikposmā normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai;".
7. Izteikt 21.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"21.1. atzinumus, nosakot tā termiņu uz tādu pašu periodu, kāds ir noteikts invaliditātei un darbspēju zaudējumam, vai uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem, bet ne ilgāk kā līdz noteiktās invaliditātes perioda beigām:
21.1.1. par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai personai no viena gada un sešu mēnešu vecuma atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumā minētajiem kritērijiem;
21.1.2. par īpašas kopšanas nepieciešamību:
21.1.2.1. personai līdz 18 gadu vecumam – atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļā minētajiem kritērijiem;
21.1.2.2. personai no 18 gadu vecuma – atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumā minētajiem kritērijiem;
21.1.3. par normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai;
21.1.4. par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem;
21.1.5. par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību atbilstoši šo noteikumu 10. pielikumā minētajiem kritērijiem;".
8. Izteikt 22.4 punktu šādā redakcijā:
"22.4 Apliecības izsniegšanas vai nosūtīšanas uzskaiti komisija veic valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes informatīvā sistēma"."
9. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
10. Izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
11. Izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).
12. Izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums).
13. Izteikt 9. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums).
14. Izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums).
Ministru prezidente E. Siliņa
Labklājības ministra pienākumu izpildītājs ‒
klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463
"1. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805
IESNIEGUMS AIZPILDĀMS DRUKĀTIEM BURTIEM
| 1. Personas dati | |
| 1.1. Vārds | 1.2. Uzvārds |
| 1.3. Personas kods | |
| 1.4. Personas dzimšanas dati: dd.mm.gggg. | |
| 1.5. Kontaktinformācija (norāda vienu
vai vairākus vēlamās saziņas veidus)** 1.5.1. Faktiskās dzīvesvietas adrese 1.5.2. Tālrunis 1.5.3. E-pasta adrese |
|
| 1.6. Valstiskās piederības veids (atzīmē
tikai vienu veidu) 1.6.1. 1.6.2. 1.6.3. |
|
| 2. Pilnvarotās personas vai likumiskā pārstāvja personas dati*** | |
| 2.1. Pārstāvības veids |
|
| 2.2. Vārds | 2.3. Uzvārds |
| 2.4. Personas kods | |
| 2.5. Kontaktinformācija (norāda vienu
vai vairākus vēlamās saziņas veidus)** 2.6. Faktiskās dzīvesvietas adrese 2.7. Tālrunis 2.8. E-pasta adrese |
|
| 3. Informācija par izglītību un
nodarbinātību 3.1. Profesija, izglītība 3.2. Esmu nodarbināts (strādāju) 3.3. Ja atbilde ir "jā", pašreizējie darba pienākumi (amats) |
|
| 4. Vēlos saņemt informatīvus
paziņojumus par iesnieguma izskatīšanas gaitu
Ja atbilde ir "jā", norādiet vēlamo informatīvo paziņojumu saņemšanas veidu |
|
| 5. Lēmumu vēlos saņemt |
|
| 6. Vēlos saņemt invaliditātes
apliecību Ja atbilde ir "jā", norādiet vēlamo invaliditātes apliecības saņemšanas veidu |
|
| 7. Iesniegumam pievienotie dokumenti | |
 Nosūtījums uz Veselības un
darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr. 088/u) (obligāti
pievienojams dokuments) |
|
| 8. Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa (personām, kas vecākas par 18 gadiem, anketa jāaizpilda obligāti). Metodiskie norādījumi anketas aizpildīšanai atrodami iesnieguma beigās | |
| Anketā ir jautājumi par darbībām, kuras veicot Jums var rasties grūtības saistībā ar Jūsu fiziskās un garīgās veselības stāvokli. Atbildiet uz šiem jautājumiem, apsverot, cik lielas grūtības jums sagādājušas minētās darbības. Izvēlieties vienu atbildi un attiecīgajā ailē to atzīmējiet ar x. | |
|
Nr. p. k. |
Veicamā darbība |
Grūtību pakāpe |
|||||
|
nekādu grūtību |
nelielas grūtības |
vidējas grūtības |
lielas grūtības |
ļoti lielas grūtības |
|||
| Saprašana un komunikācija | |||||||
|
8.1. |
Koncentrēšanās kādam darbam uz 10 minūtēm | ||||||
|
8.2. |
Atcerēšanās paveikt kaut ko svarīgu | ||||||
|
8.3. |
Ikdienas problēmu analīze un to risināšana | ||||||
|
8.4. |
Jauna uzdevuma apgūšana, piemēram, nokļūšana iepriekš nezināmā vietā | ||||||
|
8.5. |
Citu cilvēku teiktā saprašana | ||||||
|
8.6. |
Saskarsme ar nepazīstamiem cilvēkiem | ||||||
|
8.7. |
Saprašanās ar sev tuviem cilvēkiem | ||||||
|
8.8. |
Sarunāšanās un sarunas uzturēšana | ||||||
| Mobilitāte | |||||||
|
8.9. |
Atrašanās vertikālā stāvoklī (piemēram, stāvēšana, iešana) ilgāku laiku (30 minūtes) | ||||||
|
8.10. |
Piecelšanās kājās no sēdus stāvokļa | ||||||
|
8.11. |
Pārvietošanās pa mājokli | ||||||
|
8.12. |
Iziešana no mājokļa | ||||||
|
8.13. |
200 metru attāluma noiešana | ||||||
| Pašaprūpe | |||||||
|
8.14. |
Mazgāšanās | ||||||
|
8.15. |
Ģērbšanās | ||||||
|
8.16. |
Ēšana | ||||||
|
8.17. |
Palikšana uz dažām dienām vienatnē | ||||||
| Mājas dzīve un darbs | |||||||
|
8.18. |
Galveno mājsaimniecības darbu veikšana | ||||||
|
8.19. |
Darba pienākumu veikšana (ja Jūs strādājat) | ||||||
| Ja šīs anketas 8.19. apakšpunktā
norādījāt, ka Jums ir grūtības veikt darba pienākumus, lūdzu, īsumā
aprakstiet, kādus darbus un cik ilgi pēdējo 3 (trīs) gadu laikā esat
strādājis (-usi) un kā izpaužas grūtības šos pienākumus veikt:
|
|||||||
| Šeit Jūs varat precizēt Jums svarīgu
informāciju saistībā ar anketas jautājumiem. Lūdzu, norādiet jautājuma
numuru un īsumā aprakstiet problēmu.
|
|||||||
| 9. Datums: | 10. Paraksts****: | ||||||
* Iesniegumu aizpilda, ievērojot prasības, kas noteiktas Valsts valodas likumā.
** Norāda informāciju, kurā persona ir faktiski sasniedzama iesnieguma izskatīšanas laikā.
*** Iesniegumu aizpilda pilnvarotā persona (uz notariālas pilnvaras pamata) vai likumiskais pārstāvis (bērna vecāks, aizbildnis vai aizgādnis uz attiecīga dokumenta pamata).
**** Ja iesniegumu iesniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, "paraksta" lauku neaizpilda.
Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketas aizpildīšanas
metodiskie norādījumi (iesnieguma 8. punkta aizpildīšanai)
Nosakot grūtību pakāpi – nekādu grūtību, nelielas grūtības, vidējas pakāpes grūtības, lielas grūtības, ļoti lielas grūtības –, jāņem vērā, vai attiecīgās darbības veikšanai nepieciešamas lielas pūles, vai tā rada diskomfortu vai sāpes, vai darbības veikšanas ātrums ir palēnināts, vai ir mainījies darbības veikšanas veids.
Veicot pašnovērtējumu, jānovērtē grūtības, kas rodas veselības stāvokļa dēļ, nevis citu iemeslu dēļ.
Atbildot uz anketas jautājumiem, jādomā par šādām veicamajām darbībām:
1. jautājumā – koncentrēšanās kādam darba uzdevumam, lasīšanai, rakstīšanai, mūzikas instrumenta spēlēšanai;
2. jautājumā – ikdienā svarīgās lietas un spēja tās atcerēties, ieskaitot piezīmju grāmatiņu izmantošanu;
3. jautājumā – kā tiek identificētas problēmas, kā tiek meklēti risinājuma veidi un kā tie tiek īstenoti, lai sasniegtu vēlamo rezultātu;
4. jautājumā – cik viegli tiek apgūta jauna informācija, vai nepieciešama palīdzība, lai iemācītos jaunu uzdevumu, vai nepieciešams atkārtot apgūto un cik daudz;
5. jautājumā – spēja saprast runu, arī tad, ja tā ir ātra, ja apkārt ir fona troksnis, ja vienlaikus runā vairākas personas;
6. jautājumā – sazināšanās gan mutiski, gan rakstiski, izmantojot zīmju valodu vai žestus;
7. jautājumā – attiecību uzturēšana ar tuvumā esošiem cilvēkiem gan ģimenē, gan ārpus tās;
8. jautājumā – kontaktu veidošana un uzturēšana, vēlamā rezultāta sasniegšana, piemēram, kontaktēšanās ar veikala pārdevēju, ar pakalpojuma sniedzēju, lai saņemtu nepieciešamo preci vai pakalpojumu;
9. jautājumā – atrašanās ilgāku laiku stāvus stāvoklī, tas nenozīmē, ka jābūt miera stāvoklī, pieļaujamas kustības;
10. jautājumā – spēja piecelties no krēsla vai tualetes poda. Nav attiecināms uz piecelšanos kājās no sēdus stāvokļa uz grīdas;
11. jautājumā – pārvietošanās istabā vai no istabas uz istabu, arī izmantojot palīglīdzekļus;
12. jautājumā – fiziskas spējas iziet no mājokļa, arī emocionāli psiholoģiskie aspekti, piemēram, depresija, trauksme;
13. jautājumā – spēja pārvietoties pa līdzenu virsmu, noejot noteiktu attālumu;
14. jautājumā – spēja nomazgāties (ķermeņa mazgāšana), arī izmantojot palīglīdzekļus;
15. jautājumā – drēbju izņemšana no skapja, noņemšana no pakaramā, to uzvilkšana un sakārtošana, piemēram, pogu, rāvējslēdzēja lietošana;
16. jautājumā – ēdiena paņemšana no šķīvja, ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana. Nav domāta ēdiena pagatavošana;
17. jautājumā – spēja palikt vienam ilgāku laiku, iztiekot bez citu palīdzības;
18. jautājumā – mājas tīrīšana, veļas mazgāšana, mājsaimniecības ierīču lietošana;
19. jautājumā – darba uzdevumu veikšana atbilstošā apjomā, kvalitātē un laikā."
2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463
"5. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805
I. Veselības traucējumu novērtēšanas tabula
| Veselības traucējumu smaguma pakāpe | Viegla | Mērena | Smaga | Ļoti smaga |
| Simptomu raksturojums | Simptomi tiek kontrolēti ar ārstēšanu vai periodiski ir viegli simptomi, arī pēc ārstēšanas | Arī pēc ārstēšanas saglabājas viegli simptomi vai periodiski mēreni simptomi | Arī pēc ārstēšanas saglabājas mēreni simptomi vai periodiski smagi simptomi | Arī pēc ārstēšanas saglabājas smagi simptomi vai periodiski ļoti smagi simptomi |
| Fizikālās izmeklēšanas dati | Fizikālā atradne normāla vai periodiski ir viegla fizikālā atradne | Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir viegla vai periodiski mērena | Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir mērena vai periodiski smaga | Arī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir smaga vai periodiski ļoti smaga |
| Laboratoriski instrumentālās izmeklēšanas dati | Izmaiņu nav vai periodiski ir vieglas izmaiņas | Arī pēc ārstēšanas saglabājas vieglas izmaiņas vai periodiski mērenas izmaiņas | Arī pēc ārstēšanas saglabājas mērenas izmaiņas vai periodiski smagas izmaiņas | Arī pēc ārstēšanas saglabājas smagas izmaiņas vai periodiski ļoti smagas izmaiņas |
II. Funkcionālo spēju novērtēšanas tabula
| Funkcionēšanas domēni un kategorijas (saskaņā ar SFK) |
Ierobežojuma pakāpe 0 – ierobežojuma nav 1 – viegla 2 – mērena 3 – smaga 4 – ļoti smaga |
Piezīmes |
|
1. Specifiskās garīgās funkcijas 1.1. b140. Uzmanība (noturība, maiņa, sadalīšana) 1.2. b144. Atmiņa (īslaicīgā, ilglaicīgā) 1.3. b164. Augstākā līmeņa kognitīvās funkcijas (abstrahēšana, organizēšana un plānošana, izpratnes spēja, spriestspēja, problēmu risināšana) |
Uzmanība – novērtē uzmanības koncentrēšanu nepieciešamajā laika periodā, uzmanības maiņu, kā arī tās sadalīšanu uz diviem vai vairākiem stimuliem vienlaikus. Atmiņa – novērtē īslaicīgo un ilglaicīgo atmiņu. Abstrakcija – loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana – abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana. Organizēšana – apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai). Kārtot, veidot (ko) plānveidīgi, saskaņoti. Plānošana – spēja un/vai process, kas nodrošina uzvedības pakāpeniskumu, posmsecīgumu, mērķtiecīgumu un efektivitāti. Pašizpratne – sevis un savas uzvedības apzināšanās un saprašana. Spriestspēja – spēja veidot spriedumu. Problēmu risināšana – spēja identificēt un analizēt pretrunīgu informāciju un rast risinājumu |
|
|
2. Sensorās funkcijas un sāpes 2.1. b280. Sāpes (sāpju sajūta) |
Novērtējot sāpes, ņem vērā sāpju patofizioloģiju – nociceptīvas vai neiropātiskas (perifēras, centrālas); sāpju ilgumu (hroniskas sāpes ilgst vairāk par 3–6 mēnešiem), lokalizāciju, stiprumu, nepārtrauktību, provocējošos faktorus, kontrolēšanas iespējas. Par sāpēm spriež, uzklausot klienta sūdzības, novērojot uzvedību, veicot klienta izmeklēšanu, kā arī ņemot vērā informāciju medicīniskajos dokumentos | |
|
3. Sirds–asinsvadu, asinsrades, imūnās un elpošanas sistēmu funkcijas 3.1. b455. Slodzes tolerances funkcijas (vispārējā fiziskā izturība, aerobiskā spēja, nogurdināmība) |
Slodzes toleranci novērtē, ņemot vērā sirds slimību funkcionālo klasifikāciju (NYHA), EhoKG un veloergometrijas datus, arteriālās hipertensijas pakāpi, pulmonāro hipertensiju, intermitējošo klaudikāciju, venozo mazspēju, elpošanas mazspēju, imūnsistēmas un hematoloģiskās sistēmas izmaiņas | |
|
4. Nervu–muskuļu–skeleta un ar kustībām saistītās funkcijas 4.1. b710. Locītavu kustību funkcijas (kustību apjoms un vieglums) 4.2. b730. Muskuļu spēka funkcijas (muskuļu spēks) |
Novērtē locītavu kustību apjomu, vieglumu un stabilitāti un patoloģijas gadījumā – ietekmi uz ikdienas aktivitātēm. Novērtē muskuļu spēku: 5 balles – normāls spēks; 4++ balles – var izturēt pietiekami lielu pretestību, bet spēks tomēr nedaudz samazināts; 4+ balles – var izturēt mērenu pretestību; 4 balles – var izturēt vieglu pretestību; 3 balles – var veikt kustības, bet bez pretestības; 2 balles – nevar pārvarēt gravitācijas spēku, kustības iespējamas, tikai saglabājot locekļa balstu; 1 balle – tikai atsevišķu muskuļa šķiedru saraušanās, bez locekļa kustībām; 0 – pilnīga paralīze |
|
|
5. Mācīšanās un zināšanu lietošana 5.1. d155. Prasmju apgūšana (elementāru, mērķtiecīgu darbību apgūšana, sarežģītu prasmju apgūšana) 5.2. d177. Lēmumu pieņemšana (izvēles veikšana, izvēles īstenošana, izvēles efektu novērtēšana) |
Prasmju apgūšana. Novērtē elementāru mērķtiecīgu darbību apgūšanu, piemēram, manipulēt ar galda piederumiem, zīmuli vai vienkāršiem darba rīkiem, kā arī sarežģītu prasmju apgūšanu, piemēram, rīkoties ar datoru, braukt ar automašīnu. Lēmumu pieņemšana. Novērtē spēju veikt izvēli starp vairākām iespējām, izvēles īstenošanu un efekta novērtēšanu, piemēram, noteikta priekšmeta izvēle un nopirkšana, viena no vairākiem veicamiem uzdevumiem izvēle un īstenošana |
|
|
6. Komunikācija 6.1. d399. Komunicēšana (Spēja sazināties ar valodas, zīmju un simbolu palīdzību, spēja lietot saziņas līdzekļus) |
Komunicēšana. Novērtē spēju sazināties verbāli un rakstveidā, kā arī izmantojot zīmes vai simbolus un telekomunikācijas līdzekļus | |
|
7. Mobilitāte 7.1. d410. Ķermeņa stāvokļa maiņa (stāvokļa ieņemšana un maiņa) 7.2. d415. Ķermeņa pozīcijas saglabāšana (atrašanās vienā ķermeņa stāvoklī nepieciešamo laikposmu) 7.3. d430. Priekšmetu pacelšana un pārnešana (priekšmetu pacelšana un pārvietošana) 7.4. d440. Smalku darbību veikšana ar rokām (koordinētu darbību veikšana ar roku pirkstiem) 7.5. d445. Plaukstu un roku izmantošana (koordinētu darbību veikšana, lietojot plaukstas un rokas) 7.6. d450. Staigāšana (pārvietošanās kājām pa dažādām virsmām) |
Ķermeņa stāvokļa maiņa. Novērtē spēju ieņemt un mainīt dažādus ķermeņa stāvokļus, piemēram, sēdus vai stāvus, noliekšanās. Ķermeņa pozīcijas saglabāšana. Novērtē ķermeņa stāvokļa saglabāšanas ilgumu tik, cik nepieciešams, piemēram, stāvēt 30 minūtes. Priekšmetu pacelšana un nešana. Novērtē spēju pacelt un pārnest priekšmetus, piemēram, pacelt un pārnest somu. Smalku darbību veikšana ar rokām. Novērtē mazu priekšmetu satveršanu ar pirkstiem, sīkas manipulācijas. Plaukstu un roku izmantošana. Novērtē roku izmantošanu koordinētu darbību veikšanai, satverot un manipulējot priekšmetus, piemēram, durvju roktura satveršana un durvju vilkšana vai grūšana. Staigāšana. Novērtē spēju staigāt gan mājās, gan ārpus mājas |
|
|
8. Pašaprūpe 8.1. d510. Mazgāšanās (visa ķermeņa vai ķermeņa daļu mazgāšana un noslaucīšana) 8.2. d540. Ģērbšanās (koordinētu darbību veikšana noteiktā secībā, uzvelkot un novelkot drēbes un apavus) 8.3. d550. Ēšana (barības paņemšana no šķīvja, ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana) 8.4. d598. Cita precizēta pašaprūpe |
Mazgāšanās. Novērtē spēju veikt visa ķermeņa mazgāšanu, noslaucīšanos. Ģērbšanās. Novērtē spēju uzvilkt un novilkt apģērbu un apavus. Ēšana. Novērtē spēju ēst un dzert |
|
|
9. Mijiedarbība un attiecības ar citiem cilvēkiem 9.1. d720. Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem (attiecību veidošana, uzvedības kontrole, sociālo normu ievērošana) |
Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem. Novērtē attiecību veidošanu, uzvedības regulēšanu, sociālo normu ievērošanu |
Piezīmes.
1. Veicot funkcionālo spēju novērtējumu un nosakot funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga, ļoti smaga), komisijas ārsts ņem vērā funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma izteiktību, aktivitātes veikšanas kvalitāti, tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu.
2. Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu, eksperts izdara gala slēdzienu par klienta funkcionēšanas ierobežojumu, kā arī izsaka viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi.
3. Veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu:
3.1. funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir viegli – nerada būtiskas problēmas funkcionēt. Invaliditāti nenosaka. Vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24 %;
3.2. funkcionēšanas ierobežojumi mēreni – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā). Nosakāma III invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 25–59 %;
3.3. funkcionēšanas ierobežojumi smagi – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, ierobežojums ir lielāks par mērenu, bet tas nav ļoti smags (ikdienas dzīves aktivitāšu lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā, epizodiski nepieciešama palīdzība vai uzraudzība). Nosakāma II invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 60–79 %;
3.4. funkcionēšanas ierobežojumi ļoti smagi – funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama (nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs). Nosakāma I invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 80–100 %."
3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463
"6. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805
|
Nr. p. k. |
Veselības traucējumi |
Darbspēju zaudējums (%)* |
|
|
1. |
Tuberkuloze (SSK–10: A15–A19; B90) |
||
|
1.1. |
Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem |
0–24 |
|
|
1.2. |
Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem |
25–59 |
|
|
1.3. |
Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja |
60–79 |
|
| Klīniski izārstēta tuberkuloze ar
plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas
vai daļējas plaušu rezekcijas): a) ciroze; b) plānsienu dobumi; c) atelektāzes; d) bronhektāzes; e) plaušu fibroze; f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā; g) elpošanas funkcijas traucējumi II–III pakāpē, plaušu sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās |
|||
| Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes
(citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas,
jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi: a) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze; b) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze |
|||
|
1.4. |
Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi |
80–100 |
|
|
2. |
Sarkoidoze (SSK–10: D86) |
||
|
2.1. |
Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III–IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību. Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus |
25–79 |
|
|
2.2. |
Aktīva sarkoidoze: a) plaušu sarkoidoze III–IV stadijā; b) ārpusplaušu sarkoidoze; c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori |
60–79 |
|
|
3. |
Ļaundabīgie audzēji (SSK–10:C00–C96; D00–D09;D45) |
||
|
3.1. |
Krūts vēzis (C50) | ||
|
3.1.1. |
T0–1 N0M0 stadija – viegli funkciju traucējumi – labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija |
10–24 |
|
|
3.1.2. |
T2–2A N0M0 stadija – mēreni funkciju traucējumi – saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu |
25–59 |
|
|
3.1.3. |
T2B–3A–B N0M0 stadija – izteikti funkciju traucējumi – plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze |
60–79 |
|
|
3.1.4. |
4. stadija – ļoti izteikti funkciju traucējumi – plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana |
80–100 |
|
|
3.2. |
Dzemdes audzējs (C54) | ||
|
3.2.1. |
audzējs izņemšanas stadijā T1–2 N0M0 |
25–59 |
|
|
3.2.2. |
saslimšana T2B –3 N0M0 stadijā |
60–79 |
|
|
3.2.3. |
ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana |
80–100 |
|
|
3.3. |
Olnīcu audzējs (C56) | ||
|
3.3.1. |
saslimšana T1N0M0 stadijā |
25–59 |
|
|
3.3.2. |
saslimšana T2 stadijā un lielākā |
60–79 |
|
|
3.4. |
Balsenes audzējs (C32) | ||
|
3.4.1. |
saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā |
25–59 |
|
|
3.4.2. |
saslimšana T2–3 N0M0 stadijā (ar balss zudumu) |
60–79 |
|
|
3.4.3. |
pastāvīga traheostoma |
50–79 |
|
|
3.5. |
Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34) | ||
|
3.5.1. |
saslimšana T2–3 NxMx stadijā, operēts vai neoperēts |
60–79 |
|
|
3.5.2. |
ielaists gadījums, specifiska kopšana |
80–100 |
|
|
3.6. |
Mēles audzējs (C01) | ||
|
3.6.1. |
saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā |
25–59 |
|
|
3.6.2. |
saslimšana T2 stadijā un lielākā |
60–79 |
|
|
3.6.3. |
izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana |
80–100 |
|
|
3.7. |
Kuņģa un barības vada audzējs (C15–16) | ||
|
3.7.1. |
pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā |
60–79 |
|
|
3.7.2. |
izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana |
80–100 |
|
|
3.7.3. |
gastrektomija |
50–79 |
|
|
3.8. |
Zarnu trakta audzējs (C17–21) | ||
|
3.8.1. |
resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā |
25–59 |
|
|
3.8.2. |
resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu |
70–95 |
|
|
3.8.3. |
fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ |
70–95 |
|
|
3.9. |
Nieru audzējs (C64) | ||
|
3.9.1. |
nieres izņemšana agrīnā stadijā (T1N0M0) ar saglabātu otras nieres funkciju |
25–59 |
|
|
3.9.2. |
citās stadijās |
60–79 |
|
|
3.9.3. |
nepieciešama hemodialīze |
100 |
|
|
3.10. |
Prostatas audzējs (C61) | ||
|
3.10.1. |
operācija agrīnā stadijā |
25–59 |
|
|
3.10.2. |
operācija citās stadijās |
60–79 |
|
|
3.10.3. |
neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju |
60–79 |
|
|
3.11. |
Urīnpūšļa audzējs (C67) | ||
|
3.11.1. |
operācija agrīnā stadijā |
25–59 |
|
|
3.11.2. |
operācija citās stadijās |
60–79 |
|
|
3.11.3. |
cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā |
65–95 |
|
|
3.12. |
Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43–44) | ||
|
3.12.1. |
saslimšana T1N0M0 stadijā |
25–59 |
|
|
3.12.2. |
augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija |
55–75 |
|
|
3.12.3. |
saslimšana T2 stadijā un lielākā |
60–79 |
|
|
3.12.4. |
izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība |
80–100 |
|
|
4. |
Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK–10: C81–C96; D46) |
||
|
4.1. |
Limfomas | ||
|
4.1.1. |
Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne
Hodžkina limfoma I, II stadija: a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā; b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā |
60–79 |
|
|
4.1.2. |
Hodžkina limfomas IV stadija, ne
Hodžkina limfomas III, IV stadija: a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā; b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā |
80–95 |
|
|
4.1.3. |
Hodžkina, ne Hodžkina limfomas: a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija; b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma); c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības); d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas |
80–95 Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa |
|
|
4.1.4. |
Hodžkina, ne Hodžkina limfomas piecu gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas | ||
|
4.1.4.1. |
divi gadi |
60–79 |
|
|
4.1.4.2. |
trīs gadi |
30–55 |
|
|
4.2. |
Akūtas leikozes | ||
|
4.2.1. |
akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā |
60–90 |
|
|
4.2.2. |
akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē |
80–95 |
|
|
4.2.3. |
remisijas fāzē | ||
|
4.2.3.1. |
trīs gadi |
60–79 |
|
|
4.2.3.2. |
divi gadi |
25–59 |
|
|
4.2.3.3. |
slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijas |
Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes |
|
|
4.3. |
Hroniska mieloleikoze | ||
|
4.3.1. |
hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā |
60–79 |
|
|
4.3.2. |
blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā |
80–95 |
|
|
4.3.3. |
diagnosticējot agresīvas pārveides variantus |
80–95 |
|
|
4.3.4. |
slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijas |
Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes |
|
|
4.4. |
Hroniska limfoleikoze | ||
|
4.4.1. |
hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika |
0–24 |
|
|
4.4.2. |
hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods |
25–59 |
|
|
4.4.3. |
B un C stadijas ārstēšanas laikā |
60–79 |
|
|
4.4.4. |
hroniskas limfoleikozes komplikācijas |
60–79 |
|
|
4.4.5. |
agresīvas pārveides varianti |
80–95 |
|
|
4.4.6. |
īstā sarkano šūnu aplāzija |
80–95 |
|
|
4.4.7. |
staru terapijas, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas |
Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes |
|
|
4.5. |
Mieloma | ||
|
4.5.1. |
asimptomātiska, snaudoša mieloma, stabila gaita |
25–59 |
|
|
4.5.2. |
izteikti orgānu funkcijas traucējumi
saistāmi ar: a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu; b) neiroloģisko sindromu; c) nefroloģisko sindromu; d) anēmisko sindromu; e) hemorāģisko sindromu; f) ekstraossāliem audzēja depozītiem – dissemināciju |
60–79 |
|
|
4.5.3. |
ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir šā pielikuma 4.5.2. apakšpunktā minētie sindromi, nepieciešama kopšana |
80–95 |
|
|
4.5.4. |
slimības komplikācijas un prognostiski
slikta norise: a) izteikta mielosupresija; b) ātra audzēja augšana; c) plazmas šūnu metastāzes; d) agrīna mielomas leikemizācija; e) kaulu smadzeņu izsīkums; f) amiloidozes attīstība |
80–95 |
|
|
4.5.5. |
ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas |
Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes |
|
|
4.6. |
Mielodisplastiskais sindroms | ||
|
4.6.1. |
refraktērā anēmijas forma |
25–59 |
|
|
4.6.2. |
hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša |
25–59 |
|
|
4.6.3. |
refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi |
60–79 |
|
|
4.6.4. |
refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem |
60–79 |
|
|
4.6.5. |
refraktērā anēmija, kas norit ar neitropēniju, trombocitopēniju |
60–79 |
|
|
4.6.6. |
refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru |
90–100 |
|
|
4.6.7. |
refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem |
90–100 |
|
|
4.6.8. |
hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē |
90–100 |
|
|
4.7. |
Anēmijas | ||
|
4.7.1. |
aplastiskā anēmija | ||
|
4.7.1.1. |
mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos |
60–79 |
|
|
4.7.1.2. |
izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas |
80–100 |
|
|
4.7.1.3. |
negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos |
90–100 |
|
|
4.7.1.4. |
pārveide agresīvajās formās |
90–100 |
|
|
4.7.2. |
hemolītiskās anēmijas | ||
|
4.7.2.1. |
hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi |
25–59 |
|
|
4.7.2.2. |
hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem |
60–79 |
|
|
4.7.2.3. |
hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams |
80–100 |
|
|
4.7.2.4. |
pārveide agresīvajos variantos |
80–100 |
|
|
4.8. |
Mieloproliferatīvās slimības | ||
|
4.8.1. |
īstā policitēmija | ||
|
4.8.1.1. |
asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama |
0–20 |
|
|
4.8.1.2. |
mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti |
25–59 |
|
|
4.8.1.3. |
izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas |
60–79 |
|
|
4.8.1.4. |
izsīkuma stadija |
60–90 |
|
|
4.8.1.5. |
pārveide agresīvajos tipos |
80–100 |
|
|
4.8.1.6. |
pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija |
80–100 |
|
|
4.9. |
Hemofīlijas | ||
|
4.9.1. |
pēc norises smaguma pakāpes | ||
|
4.9.1.1. |
viegla pakāpe |
10–24 |
|
|
4.9.1.2. |
vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi |
25–59 |
|
|
4.9.2. |
smaga pakāpe | ||
|
4.9.2.1. |
izteikti orgānu funkcijas traucējumi |
60–80 |
|
|
4.9.2.2. |
ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi |
85–100 |
|
|
4.10. |
Trombocitopēnijas | ||
|
4.10.1. |
pēc norises smaguma pakāpes | ||
|
4.10.1.1. |
viegla norise (trombocītu skaits 150–100 x 109/l) |
10–20 |
|
|
4.10.1.2. |
vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100–50 x 109/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem |
25–59 |
|
|
4.10.1.3. |
smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem |
60–85 |
|
|
4.10.1.4. |
pārveide agresīvajos tipos |
85–100 |
|
|
5. |
Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK–10: E00–E90) |
||
|
5.1. |
Cukura diabēts, 1. vai
2. tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fona Piezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt šā pielikuma VIII nodaļā (acu slimības) |
10–24 |
|
|
|
|||
|
5.2. |
1. tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm |
25–59 |
|
|
5.3. |
1., 2. tipa cukura diabēts (vairāku
vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem
funkciju traucējumiem: a) diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ); b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta |
25–59 |
|
|
5.4. |
1., 2. tipa cukura diabēts, kas norit
ar izteiktiem funkciju traucējumiem: a) diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija; b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta; d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju; e) diabētiskās čūlas; f) Šarko pēda |
60–79 |
|
|
5.5. |
1., 2. tipa cukura diabēts ar ļoti
izteiktām komplikācijām: a) nieru mazspēja, IV–V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT); b) diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm; c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija; d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem |
80–90 |
|
|
5.6. |
Metabolā sindroma izpausmes: a) adipozitāte; b) arteriāla hipertensija; c) dislipidēmija; d) cukura diabēts |
Nosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes |
|
|
5.7. |
Tireotoksikoze | ||
|
5.7.1. |
tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem |
10–20 |
|
|
5.7.2. |
tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem |
30–50 |
|
|
5.7.3. |
tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem |
60–75 |
|
|
5.7.4. |
subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem |
10–20 |
|
|
5.7.5. |
nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem |
30–50 |
|
|
5.7.6. |
nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem |
60–85 |
|
|
5.8. |
Kušinga sindroms | ||
|
5.8.1. |
veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts |
(skatīt atbilstošajās nodaļās) |
|
|
5.9. |
Akromegālija | ||
|
5.9.1. |
akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem |
30–50 |
|
|
5.9.2. |
akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem |
60–75 |
|
|
6. |
Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK–10: F00–F99) |
||
|
6.1. |
Alcheimera demence (F00) |
80–100 |
|
|
6.2. |
Vaskulāra demence (F01) | ||
|
6.2.1. |
bez psihozes |
60–79 |
|
|
6.2.2. |
ar psihozi |
80–100 |
|
|
6.3. |
Pika demence (F02.0) |
80–100 |
|
|
6.4. |
Kreicfelda–Jakoba demence (F02.1) |
80–100 |
|
|
6.5. |
Demence citu slimību dēļ (F02.8) | ||
|
6.5.1. |
bez psihozes |
60–79 |
|
|
6.5.2. |
ar psihozi vai lēkmēm |
80–100 |
|
|
6.6. |
Organiska halucinoze (F06.0) | ||
|
6.6.1. |
viegli traucējumi |
10–24 |
|
|
6.6.2. |
vidēji smagi traucējumi – bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi |
25–59 |
|
|
6.6.3. |
smagi traucējumi – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi |
60–100 |
|
|
6.7. |
Organiski katatoniski traucējumi (F06.1) | ||
|
6.7.1. |
viegli traucējumi |
10–24 |
|
|
6.7.2. |
vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem |
25–59 |
|
|
6.7.3. |
smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi |
60–100 |
|
|
6.8. |
Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2) | ||
|
6.8.1. |
viegla pakāpe |
10–24 |
|
|
6.8.2. |
vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi) |
25–59 |
|
|
6.8.3. |
smaga pakāpe – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi |
60–100 |
|
|
6.9. |
Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3) | ||
|
6.9.1. |
viegli traucējumi – vieglas epizodes, padodas ārstēšanai |
10–20 |
|
|
6.9.2. |
vidēji smagi traucējumi – ar trauksmi un personības traucējumiem |
25–59 |
|
|
6.9.3. |
smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi |
60–80 |
|
|
6.10. |
Organiska trauksme (F06.4) | ||
|
6.10.1. |
viegli traucējumi |
10–20 |
|
|
6.10.2. |
vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem) |
25–59 |
|
|
6.10.3. |
smagi traucējumi – ar depresiju, paniku, personības traucējumiem |
60–80 |
|
|
6.11. |
Organiski personības traucējumi (F07.0) | ||
|
6.11.1. |
viegli traucējumi – viegli astēniski un kognitīvi traucējumi |
10–20 |
|
|
6.11.2. |
vidēji smagi traucējumi – ar dekompensācijām 2–3 reizes gadā |
25–59 |
|
|
6.11.3. |
smagi traucējumi ar progresējošu gaitu |
60–80 |
|
|
6.12. |
Postkontūzijas sindroms (F07.2) | ||
|
6.12.1. |
viegli traucējumi – īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai |
10–20 |
|
|
6.12.2. |
vidēji smagi traucējumi – ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi |
25–59 |
|
|
6.12.3. |
smagi traucējumi – izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hroniski traucējumi |
60–80 |
|
|
6.13. |
Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10) | ||
|
6.13.1. |
psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5) |
60–79 |
|
|
6.13.2. |
amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6) |
60–79 |
|
|
6.14. |
Šizofrēnija | ||
|
6.14.1. |
paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0) | ||
|
6.14.1.1. |
viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi |
10–24 |
|
|
6.14.1.2. |
vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti |
25–59 |
|
|
6.14.1.3. |
smaga gaita – paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un/vai izteikti personības traucējumi |
60–79 |
|
|
6.14.2. |
paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises | ||
|
6.14.2.1. |
viegla gaita – ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi |
10–24 |
|
|
6.14.2.2. |
vidēji smaga gaita – remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi |
25–59 |
|
|
6.14.2.3. |
smaga gaita – rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi |
60–79 |
|
|
6.14.2.4. |
ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem |
80–100 |
|
|
6.14.3. |
hebefrēnā šizofrēnija (F20.1) | ||
|
6.14.3.1. |
viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi |
10–24 |
|
|
6.14.3.2. |
vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi |
25–59 |
|
|
6.14.3.3. |
smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti |
60–79 |
|
|
6.14.3.4. |
ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi |
80–100 |
|
|
6.14.4. |
katatonā šizofrēnija (F20.2) | ||
|
6.14.4.1. |
viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi |
10–24 |
|
|
6.14.4.2. |
vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti |
25–59 |
|
|
6.14.4.3. |
smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti |
60–79 |
|
|
6.14.4.4. |
ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi |
80–100 |
|
|
6.14.5. |
nediferencētā šizofrēnija (F20.3) | ||
|
6.14.5.1. |
viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi |
10–24 |
|
|
6.14.5.2. |
vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi |
25–59 |
|
|
6.14.5.3. |
smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti |
60–79 |
|
|
6.14.6. |
postšizofrēniska depresija (F20.4) |
sk. F20.3 |
|
|
6.14.7. |
reziduāla šizofrēnija (F20.5) | ||
|
6.14.7.1. |
viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi |
10–24 |
|
|
6.14.7.2. |
vidēji smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti |
25–59 |
|
|
6.14.7.3. |
smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju |
60–79 |
|
|
6.14.8. |
vienkāršā šizofrēnija (F20.6) | ||
|
6.14.8.1. |
viegla gaita – personības traucējumi viegli |
10–24 |
|
|
6.14.8.2. |
vidēji smaga gaita – ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem |
25–59 |
|
|
6.14.8.3. |
smaga gaita – ar izteiktiem personības traucējumiem |
60–79 |
|
|
6.14.8.4. |
ļoti smaga gaita – ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem |
80–100 |
|
|
6.14.9. |
citu veidu šizofrēnija (F20.8) |
sk. F20.9 |
|
|
6.14.10. |
neprecizēta šizofrēnija (F20.9) | ||
|
6.14.10.1. |
viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi |
10–24 |
|
|
6.14.10.2. |
vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi |
25–59 |
|
|
6.14.10.3. |
smaga gaita – paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti |
60–79 |
|
|
6.14.11. |
šizotipiski traucējumi – neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21) | ||
|
6.14.11.1. |
viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi |
10–24 |
|
|
6.14.11.2. |
vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi |
25–59 |
|
|
6.14.11.3. |
smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti |
60–79 |
|
|
6.15. |
Persistējoši murgi (F22) | ||
|
6.15.1. |
viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas |
10–24 |
|
|
6.15.2. |
vidēji smaga gaita – pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas |
25–59 |
|
|
6.15.3. |
smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi |
60–79 |
|
|
6.16. |
Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta |
25–59 |
|
|
6.17. |
Inducēti murgi (F24) | ||
|
6.17.1. |
viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas |
10–24 |
|
|
6.17.2. |
vidēji smaga gaita – pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas |
25–59 |
|
|
6.17.3. |
smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi |
60–79 |
|
|
6.18. |
Šizoafektīvi traucējumi (F25) | ||
|
6.18.1. |
viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi |
10–24 |
|
|
6.18.2. |
vidēji smaga gaita – paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi |
25–59 |
|
|
6.18.3. |
smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi |
60–79 |
|
|
6.19. |
Bipolāri afektīvi traucējumi (F31) | ||
|
6.19.1. |
viegla gaita – retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai |
10–24 |
|
|
6.19.2. |
vidēji smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas |
25–59 |
|
|
6.19.3. |
smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu |
60–79 |
|
|
6.20. |
Depresīva epizode (F32) | ||
|
6.20.1. |
viegla gaita – labi padodas ārstēšanai |
10–24 |
|
|
6.20.2. |
vidēji smaga gaita – vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas |
25–59 |
|
|
6.20.3. |
smaga gaita – smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas |
60–79 |
|
|
6.21. |
Rekurenti depresīvi traucējumi (F33) | ||
|
6.21.1. |
viegla gaita – labi padodas ārstēšanai |
10–24 |
|
|
6.21.2. |
vidēji smaga gaita – vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta |
25–59 |
|
|
6.21.3. |
smaga gaita – smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas |
60–79 |
|
|
6.22. |
Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34) | ||
|
6.22.1. |
traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai |
25–59 |
|
|
6.23. |
Posttraumatisks stresa sindroms (F43) | ||
|
6.23.1. |
viegla gaita – klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai |
10–24 |
|
|
6.23.2. |
vidēji smaga gaita – klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi |
25–59 |
|
|
6.24. |
Somatoformi traucējumi (F45) | ||
|
6.24.1. |
viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai |
10–24 |
|
|
6.24.2. |
vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai |
25–59 |
|
|
6.25. |
Neirotiski traucējumi (F48) | ||
|
6.25.1. |
viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai |
10–24 |
|
|
6.25.2. |
vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai |
25–59 |
|
|
7. |
Nervu sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: A80–A89; G00–G99; S00–S39) |
||
|
7.1. |
Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes) | ||
|
7.1.1. |
viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā |
0–24 |
|
|
7.1.2.
|
mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3–6 reizes gadā |
25–59 |
|
|
7.1.3. |
izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7–12 reizes gadā |
60–79 |
|
|
7.1.4. |
ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana |
80–100 |
|
|
7.2. |
Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi) | ||
|
7.2.1. |
viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi |
0–24 |
|
|
7.2.2. |
mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi |
25–59 |
|
|
7.2.3. |
izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi |
60–79 |
|
|
7.2.4. |
ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana |
80–100 |
|
|
8. |
Acu un to palīgorgānu slimības (traumas) (SSK–10:A18; B31; B58; C69; H05–H54; Q12;Q15; S05; T26) |
||
|
8.1. |
Redzes asuma samazinājums | ||
|
8.1.1. |
slimības dēļ Piezīme. Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju |
Sk. 1. tabulu |
|
|
8.1.2. |
traumas dēļ |
Sk. 2. tabulu |
|
|
8.2. |
Darbspēju zaudējums pēc
slimības vai traumas Piezīme. Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai |
||
|
8.2.1. |
afakija (bez papildu redzes traucējumiem) | ||
|
8.2.1.1. |
vienā acī |
10 |
|
|
8.2.1.2. |
abās acīs |
15 |
|
|
8.2.1.3. |
vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst |
25 |
|
|
8.2.1.4. |
ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs |
5 |
|
|
8.2.2. |
plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums | ||
|
8.2.2.1. |
vienā acī | ||
|
8.2.2.1.1. |
acs pilnīgi aizvērta |
20 |
|
|
8.2.2.1.2. |
citādi |
10 |
|
|
8.2.2.2. |
abās acīs | ||
|
8.2.2.2.1. |
acs pilnīgi aizvērta |
40 |
|
|
8.2.2.2.2. |
citādi |
20 |
|
|
8.2.3. |
oftalmoplēģija | ||
|
8.2.3.1. |
totāla |
30 |
|
|
8.2.3.2. |
citādi |
10 |
|
|
8.2.4. |
rētaina asaru kanālu vai asaru–deguna kanālu necaurlaidība |
10 |
|
|
8.2.5. |
homonīmā hemianopsija | ||
|
8.2.5.1. |
pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija | ||
|
8.2.5.1.1. |
homonīmā hemianopsija |
40 |
|
|
8.2.5.1.2. |
bitemporālā hemianopsija |
25 |
|
|
8.2.5.1.3. |
binazālā hemianopsija |
10 |
|
|
8.2.5.1.4. |
homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā |
20 |
|
|
8.2.5.1.5. |
homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā |
30 |
|
|
8.2.5.1.6. |
hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst |
60 |
|
|
8.2.5.2. |
nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5–10 % atkarībā no defekta lieluma | ||
|
8.2.6. |
sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs) | ||
|
8.2.6.1. |
sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t. i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās | ||
|
8.2.6.1.1. |
100 grādu robežās |
5 |
|
|
8.2.6.1.2. |
60 grādu robežās |
10 |
|
|
8.2.6.1.3. |
20 grādu robežās |
15 |
|
|
8.2.6.1.4. |
10 grādu robežās |
25 |
|
|
8.2.6.2. |
sašaurināts redzeslauks katrai acij | ||
|
8.2.6.2.1. |
100 grādu robežās |
15 |
|
|
8.2.6.2.2. |
60 grādu robežās |
30 |
|
|
8.2.6.2.3. |
20 grādu robežās |
70 |
|
|
8.2.6.2.4. |
10 grādu robežās |
90 |
|
|
8.2.6.3. |
vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst | ||
|
8.2.6.3.1. |
100 grādu robežās |
40 |
|
|
8.2.6.3.2. |
60 grādu robežās |
60 |
|
|
8.2.6.3.3. |
20 grādu robežās |
90 |
|
|
8.2.6.3.4. |
10 grādu robežās |
95 |
|
|
8.2.7. |
lielas skotomas, t. i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst | ||
|
8.2.7.1. |
vismaz 1/3 redzeslauka neaptver |
20 |
|
|
8.2.7.2. |
vismaz 2/3 redzeslauka neaptver |
50 |
|
|
8.2.8. |
hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja | ||
|
8.2.8.1. |
asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras reizes gadā un vairāk |
40 |
|
|
8.2.9. |
tīklenes atslāņošanās | ||
|
8.2.9.1. |
pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām | ||
|
8.2.9.1.1. |
pirmo gadu pēc operācijas |
60 |
|
|
8.2.9.1.2. |
otro gadu pēc operācijas |
30 |
|
|
8.2.9.1.3. |
trešo gadu pēc operācijas un vēlāk |
15 |
|
|
8.2.9.2. |
ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām | ||
|
8.2.9.2.1. |
pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas |
60 |
|
|
8.2.9.2.2. |
divus gadus pēc 8.2.9.2.1. apakšpunktā norādītā termiņa |
30 |
|
|
8.2.9.2.3. |
trīs gadus pēc 8.2.9.2.2. apakšpunktā norādītā termiņa |
15 |
|
|
8.2.9.3. |
tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst | ||
|
8.2.9.3.1. |
novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs šajā laikā |
60 |
|
|
8.2.9.3.2. |
pēc pieciem gadiem un vēlāk |
40 |
|
|
8.2.10. |
glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka, ņemot vērā glaukomas stadijas radītos redzes traucējumus: redzes asuma samazinājumu un izmaiņas redzes laukā | ||
|
8.2.11. |
šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem | ||
|
8.2.12. |
medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā | ||
|
8.2.12.1. |
piecu gadu ciklā | ||
|
8.2.12.1.1. |
ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols izņemts) |
60 |
|
|
8.2.12.1.2. |
citādi |
līdz 80 |
|
|
8.2.12.2. |
pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka pēc redzes funkcijām | ||
|
8.2.13. |
diabētiska retinopātija Piezīme. Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem |
||
|
9. |
Ausu un aizauss paugura slimības (traumas) (SSK–10:H60–H95; S08.1) |
||
|
9.1. |
Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa) |
5–10 |
|
|
9.2. |
Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām |
10–20 |
|
|
9.3. |
Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa) | ||
|
9.3.1. |
vienas auss |
5 |
|
|
9.3.2. |
abu ausu |
10 |
|
|
9.4. |
Vienpusēja vājdzirdība | ||
|
9.4.1. |
III–IV pakāpe |
0–10 |
|
|
9.4.2. |
V pakāpe vai kurlums |
10–20 |
|
|
9.5. |
Abpusēja vājdzirdība | ||
|
9.5.1. |
I–II pakāpe |
0–10 |
|
|
9.5.2. |
III pakāpe |
10–20 |
|
|
9.5.3. |
IV pakāpe |
20–30 |
|
|
9.5.4. |
V pakāpe vai kurlums |
45 |
|
|
9.6. |
Vestibulārās funkcijas traucējumi | ||
|
9.6.1. |
galvas reiboņi lēkmju veidā (1–2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes |
10–20 |
|
|
9.6.2. |
galvas reiboņi lēkmju veidā (3–5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes |
30–50 |
|
|
9.6.3. |
galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes |
60–70 |
|
|
9.7. |
Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes pasliktināšanos |
0–5 |
|
|
10. |
Asinsrites sistēmas slimības (traumas) (SSK–10:I00–I99; S26) |
||
|
10.1. |
Iedzimtas un iegūtas sirdskaites | ||
|
10.1.1. |
iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem |
0–20 |
|
|
10.1.2. |
iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem |
30–50 |
|
|
10.1.3. |
iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku III–IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas |
60–90 |
|
|
10.2. |
Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas, restriktīvās) | ||
|
10.2.1. |
ar hronisku II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem |
30–59 |
|
|
10.2.2. |
ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem |
60–79 |
|
|
10.2.3. |
ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem |
80–100 |
|
|
10.3. |
Sekundārās
kardiomiopātijas, vērtējamas pēc: a) pamatslimības; b) hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm; c) ritma traucējumiem |
||
|
10.4. |
Hroniska sirds mazspēja | ||
|
10.4.1. |
hroniska sirds mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma | ||
|
10.4.1.1. |
II funkcionālā klase |
10–20 |
|
|
10.4.1.2. |
III funkcionālā klase |
60–79 |
|
|
10.4.1.3. |
IV funkcionālā klase |
80–100 |
|
|
10.5. |
Primāra arteriāla hipertensija | ||
|
10.5.1. |
arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi, norit ar | ||
|
10.5.1.1. |
mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos) |
30–59 |
|
|
10.5.1.2. |
mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem
klīniskajiem stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem
(hroniskas sirds mazspējas
III–IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes) |
60–95 |
|
|
11. |
Elpošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: J00–J99; S20–S29; T27) |
||
|
11.1. |
Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto audu) |
60–75 |
|
|
11.2. |
Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un galiņa) |
45 |
|
|
11.3. |
Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums |
20 |
|
|
11.4. |
Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju sašaurinājums) | ||
|
11.4.1. |
ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja |
5–10 |
|
|
11.4.2. |
smaga vienpusēja, izteikta abpusēja |
15 |
|
|
11.4.3. |
pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu elpošanu |
20 |
|
|
11.5. |
Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ | ||
|
11.5.1. |
vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes laikā |
10 |
|
|
11.5.2. |
disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera stāvoklī |
20–24 |
|
|
11.5.3. |
pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums) |
50 |
|
|
11.6. |
Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi | ||
|
11.6.1. |
I pakāpe (FEV1 60–80 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60–80 % no NR) |
10–24 |
|
|
11.6.2. |
II pakāpe (FEV1 40–60 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40–60 % no NR) |
25–59 |
|
|
11.6.3. |
III pakāpe (FEV1 |
60–100 |
|
|
11.7. |
Pulmonektomija (plaušas izņemšana) |
50 |
|
|
11.8. |
Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā | ||
|
11.8.1. |
II pakāpe |
60–75 |
|
|
11.8.2. |
III pakāpe |
75–100 |
|
|
11.9. |
Krūškurvja deformācija | ||
|
11.9.1. |
mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0–I pakāpes elpošanas mazspēja |
0–20 |
|
|
11.9.2. |
izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes elpošanas mazspēja |
30–40 |
|
|
11.9.3. |
izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds |
60–79 |
|
|
11.9.4. |
izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu sirds |
80–90 |
|
|
11.10. |
Bronhiālā astma | ||
|
11.10.1. |
viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā astma |
10–24 |
|
|
11.10.2. |
persistējoša smagas norises bronhiālā
astma ar biežiem ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas
lēkmēm, I–II pakāpes elpošanas mazspēja |
25–59 |
|
|
11.10.3. |
persistējoša smagas pakāpes bronhiālā
astma ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas
lēkmēm, astmatisku stāvokli,
II–III pakāpes elpošanas mazspēja ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi |
60–79 |
|
|
11.11. |
HOPS | ||
|
11.11.1. |
vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe |
25–59 |
|
|
11.11.2. |
HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II–III pakāpe, labā kambara disfunkcija |
60–95 |
|
|
11.12. |
Intersticiālās plaušu slimības |
Vērtējamas: pēc pamatslimības; pēc hroniskas elpošanas mazspējas pakāpes |
|
|
12. |
Gremošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: K00–K93; S30–S39; T28) |
||
|
12.1. |
Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa izmežģījuma gadījumā | ||
|
12.1.1. |
mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi |
20 |
|
|
12.1.2. |
izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi |
50 |
|
|
12.2. |
Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju traucējumiem |
10 |
|
|
12.3. |
Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem košļāšanas funkcijas traucējumiem |
40 |
|
|
12.4. |
Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu, sekundāri valodas traucējumi |
80–90 |
|
|
12.5. |
Mutes sašaurinājums (lūpas defekts) | ||
|
12.5.1. |
bez siekalu dziedzera fistulas |
10–24 |
|
|
12.5.2. |
siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu siekalošanos |
25–40 |
|
|
12.6. |
Mēles zudums | ||
|
12.6.1. |
distālās trešdaļas līmenī |
15 |
|
|
12.6.2. |
vidējās trešdaļas līmenī |
40 |
|
|
12.6.3. |
pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi) |
80–90 |
|
|
12.7. |
Rīkles vai barības vada sašaurinājums (stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma | ||
|
12.7.1. |
bez būtiskiem funkciju traucējumiem |
10 |
|
|
12.7.2. |
apgrūtināta cietās barības rīšana |
20 |
|
|
12.7.3. |
apgrūtināta šķidrās barības rīšana |
40–50 |
|
|
12.7.4. |
barības vada necaurlaidība (gastrostoma) |
70–90 |
|
|
12.8. |
Barības vada slimības | ||
|
12.8.1. |
divertikuloze, barības vada stenoze, kas norit ar disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju–sārmu bufersistēmas traucējumiem |
40–70 |
|
|
12.8.2. |
pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka disfagija, kosmētiskais defekts |
25–59 |
|
|
12.9. |
Kuņģa–zarnu trakta funkciju traucējumi | ||
|
12.9.1. |
saauguma slimība bez funkciju traucējumiem (apstiprināta rentgenoloģiski) |
10–20 |
|
|
12.9.2. |
saauguma slimība ar zarnu trakta funkciju traucējumiem |
25–59 |
|
|
12.9.3. |
tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai) |
70–90 |
|
|
12.10. |
Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc traumas) līdz slēgšanai | ||
|
12.10.1. |
trūces vārtu lielums līdz 10 cm |
10 |
|
|
12.10.2. |
trūces vārtu lielums līdz 20 cm |
20 |
|
|
12.10.3. |
trūces vārti, lielāki par 20 cm |
30–59 |
|
|
12.11. |
Aknu bojājums (hepatīti, cirozes, traumas) | ||
|
12.11.1. |
kompensēts |
10–24 |
|
|
12.11.2. |
subkompensēts |
25–59 |
|
|
12.11.3. |
dekompensēts | ||
|
12.11.3.1. |
ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem |
60–79 |
|
|
12.11.3.2. |
ar ļoti izteiktiem aknu funkciju traucējumiem |
80–90 |
|
|
12.12. |
Žultspūšļa izņemšana traumas dēļ |
10 |
|
|
12.13. |
Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta kuņģa slimība) | ||
|
12.13.1. |
vieglas pakāpes |
10–24 |
|
|
12.13.2. |
vidēji smagas pakāpes |
25–59 |
|
|
12.13.3. |
smagas pakāpes | ||
|
12.13.3.1. |
ar izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem |
60–79 |
|
|
12.13.3.2. |
ar ļoti izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem |
80–90 |
|
|
12.13.4. |
gastrektomija |
55–90 |
|
|
12.14. |
Liesas izņemšana (traumas dēļ) |
10 |
|
|
12.15. |
Aizkuņģa dziedzera bojājums, hronisks recidivējošs pankreatīts | ||
|
12.15.1. |
ekzokrīnās funkcijas traucējumi | ||
|
12.15.1.1. |
vieglas pakāpes malabsorbcijas sindroms |
10–24 |
|
|
12.15.1.2. |
vidēji izteikts malabsorbcijas sindroms |
25–59 |
|
|
12.15.1.3. |
izteikts malabsorbcijas sindroms |
60–85 |
|
|
12.16. |
Pankreatogēns cukura diabēts |
sk. šā pielikuma 5.1.–5.5. apakšpunktu |
|
|
12.17. |
Tievo zarnu rezekcija | ||
|
12.17.1. |
pēc apjoma | ||
|
12.17.1.1. |
viegla pakāpe (rezekcija līdz 100 cm) |
10–24 |
|
|
12.17.1.2. |
vidēji smaga pakāpe (rezekcija 100–200 cm) |
25–59 |
|
|
12.17.1.3. |
smaga pakāpe (rezekcija vairāk par 200
cm), malabsorbcija |
60–90 |
|
|
12.17.2. |
pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības pakāpes | ||
|
12.17.2.1. |
viegla pakāpe |
10–24 |
|
|
12.17.2.2. |
vidēji smaga pakāpe |
25–59 |
|
|
12.17.2.3. |
smaga pakāpe (nepārtraukta substitūcijas terapija) |
60–90 |
|
|
12.18. |
Resno zarnu bojājums un rezekcija | ||
|
12.18.1. |
vieglas pakāpes funkciju traucējumi (bojājuma nošūšana) |
10–20 |
|
|
12.18.2. |
vidējas pakāpes funkciju traucējumi (hemikolektomija) |
25–59 |
|
|
12.18.3. |
smagas pakāpes funkciju traucējumi (totāla kolektomija) |
60–90 |
|
|
12.19. |
Cekostoma (resnās zarnas atvere), sigmostoma |
70–90 |
|
|
12.20. |
Pastāvīga normāli funkcionējoša stoma |
55 |
|
|
12.21. |
Iekaisīgas zarnu slimības | ||
|
12.21.1. |
nespecifisks čūlains kolīts | ||
|
12.21.1.1. |
viegla pakāpe |
10–24 |
|
|
12.21.1.2. |
vidēja pakāpe |
25–59 |
|
|
12.21.1.3. |
smaga gaita |
60–90 |
|
|
12.21.1.4. |
komplikācijas (ārpuszarnas simptomātika) |
60–90 |
|
|
12.21.2. |
Krona slimība | ||
|
12.21.2.1. |
viegla gaita |
10–24 |
|
|
12.21.2.2. |
vidēja gaita |
25–59 |
|
|
12.21.2.3. |
smaga gaita |
60–90 |
|
|
13. |
Uroģenitālās sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: N00–N99; S30–S39; T28) |
||
|
13.1. |
Nieres izņemšana (ja otrās nieres funkcija netraucēta) |
20 |
|
|
13.2. |
Nieres izņemšana un | ||
|
13.2.1. |
otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar samazinātu nieres funkciju (hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums) |
25–59 |
|
|
13.2.2. |
otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar pazeminātu nieres funkciju (hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums) |
60–79 |
|
|
13.2.3. |
nepieciešama nieres funkciju aizstājterapija (dialīze vai nieres transplantācija) |
100 |
|
|
13.3. |
Urīna izvadsistēmas orgānu funkciju traucējumi | ||
|
13.3.1. |
neliels urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums (bez būtiskiem urinācijas traucējumiem) |
10 |
|
|
13.3.2. |
urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums un/vai urīnpūšļa tilpuma samazināšanās (ar biežiem urinācijas traucējumiem) |
20 |
|
|
13.3.3. |
urīnvada vai urīnizvadkanāla
necaurlaidība (regulāra katetrizācija) vai uroģenitālā fistula
(urīna nesaturēšana), pastāvīgais katetrs. Piezīme. Urīna nesaturēšanai jābūt objektīvi pierādītai |
65 |
|
|
13.4. |
Hronisks intersticiāls abakteriāls nefrīts | ||
|
13.4.1. |
hronisks intersticiāls nefrīts ar retiem paasinājumiem |
0–24 |
|
|
13.4.2. |
hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju (pēc GFĀ), ar vidēji biežiem paasinājumiem |
25–59 |
|
|
13.4.3. |
hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju, glomerulu filtrācijas ātrums |
60–79 |
|
|
13.4.4. |
hronisks intersticiāls nefrīts, nepieciešama nieru aizstājterapija |
100 |
|
|
13.5. |
Hroniskas glomerulopātijas | ||
|
13.5.1. |
hronisks nefrīts vai nefrotisks sindroms ar retiem uzliesmojumiem |
0–20 |
|
|
13.5.2. |
hroniska glomerulopātija ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju bez nefrotiska sindroma vai nefrotiska sindroma aktivitāte ar sekundāru arteriālu hipertensiju vai bez tās |
25–59 |
|
|
13.5.3. |
medikamentozi rezistents persistējoši nefrotisks sindroms vai bieži recidivējošs nefrotisks sindroms (vai smaga arteriāla hipertensija) |
40–59 |
|
|
13.5.4. |
hronisks III–IV pakāpes glomerulonefrīts vai hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja un nefrotisks sindroms aktivitātē |
60–79 |
|
|
13.5.5. |
hronisks glomerulonefrīts un nieru aizstājterapija |
100 |
|
|
13.6. |
Nieru policistiskās slimības (ADNP vai medulāra "sūkļa" niere) | ||
|
13.6.1. |
nieru policistiska slimība ar saglabātu nieru funkciju, bet biežām urīnceļu infekcijām un/vai nierakmeņiem, un/vai cistu infekcijām (hemorāģiskām un/vai ekstrarenālām manifestācijām) |
25–59 |
|
|
13.6.2. |
nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju |
25–59 |
|
|
13.6.3. |
nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju un 13.6.1. apakšpunktā minētajām komplikācijām |
60–79 |
|
|
13.6.4. |
nieru policistiska slimība ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju un/vai smagu sekundāru arteriālu hipertensiju |
60–79 |
|
|
13.6.5. |
nieru policistiska slimība un nieru aizstājterapija |
100 |
|
|
13.7. |
Hroniska obstruktīva uropātija | ||
|
13.7.1. |
hroniska obstruktīva uropātija, asimptomātiska |
10–24 |
|
|
13.7.2. |
hroniska obstruktīva uropātija ar biežiem urīnceļu infekciju uzliesmojumiem un/vai retām nierakmeņu lēkmēm, un/vai nekoriģētu arteriālu hipertensiju, un/vai nelikvidējamu iemeslu |
25–59 |
|
|
13.7.3. |
hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar retiem uzliesmojumiem |
25–59 |
|
|
13.7.4. |
hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar biežiem uzliesmojumiem un 13.6.1. apakšpunktā minētajām komplikācijām |
60–79 |
|
|
13.7.5. |
hroniska obstruktīva uropātija un hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja |
60–79 |
|
|
13.7.6. |
hroniska obstruktīva uropātija un nieru aizstājterapija |
100 |
|
|
13.8. |
Dzimumorgānu sistēmas bojājums | ||
|
13.8.1. |
uroģenitālā vagīnas fistula (taisnās zarnas vagīnas fistula) |
65 |
|
|
13.8.2. |
dzimumlocekļa daļēja amputācija ar saglabātu sfinkteru |
30 |
|
|
13.8.3. |
dzimumlocekļa amputācija pie pamatnes |
65 |
|
|
14. |
Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (traumas) (SSK–10: M00–M99; S22–S24; S32–S34) |
||
|
14.1. |
Mugurkauls |
||
|
14.1.1. |
viegli izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi |
0–20 |
|
|
14.1.2. |
mēreni izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi |
25–55 |
|
|
14.1.3. |
izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi |
60–75 |
|
|
14.1.4. |
ļoti izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi, kas prasa pastāvīgu palīdzību vai kopšanu |
80–100 |
|
|
14.2. |
Podagra (M10) | ||
|
14.2.1. |
skarto locītavu vieglas pakāpes funkcijas ierobežojumi |
10–20 |
|
|
14.2.2. |
skarto locītavu mēreni izteikti funkcijas ierobežojumi, intersticiāls nefrīts, nierakmeņu slimība, hronisks pielonefrīts ar retiem paasinājumiem, nieru mazspēja I–II stadijā (pēc GFĀ) |
30–50 |
|
|
14.2.3. |
smagas pakāpes locītavu funkcijas traucējumi, nieru mazspēja | ||
|
14.2.3.1. |
III stadija |
60–75 |
|
|
14.2.3.2. |
IV stadija |
80–95 |
|
|
14.3. |
Hronisks osteomielīts ar drenējamu dobumu (M86.4) |
35–65 |
|
|
15. |
Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (SSK–10: S00–S99; T00–T98) |
||
|
|
Augšējā ekstremitāte |
Roka |
|
|
vadošā |
nevadošā |
||
|
15.1. |
Lāpstiņa un atslēgas kauls | ||
|
15.1.1. |
pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma | ||
|
15.1.1.1. |
neliela deformācija, muskuļu hipotrofija, pazemināts ekstremitātes spēks |
10 |
5 |
|
15.1.1.2. |
izteikta deformācija, muskuļu hipotrofija, mēreni ierobežots kustīgums pleca locītavā |
20 |
15 |
|
15.1.1.3. |
nesaaudzis vecs lūzums, neīsta locītava |
30 |
25 |
|
Pleca locītava |
|||
|
15.2. |
Ankiloze |
40 |
30 |
|
15.3. |
Patoloģisks kustīgums pleca locītavā pēc pleca kaula vai lāpstiņas rezekcijas |
40 |
30 |
|
15.4. |
Pleca locītavas kontraktūra | ||
|
15.4.1. |
viegla pakāpe (fleksija 150–120 grādu,
ekstensija 60–40 grādu, abdukcija 170–120 grādu) |
10 |
5 |
|
15.4.2. |
vidēja pakāpe (fleksija 115–75 grādi,
ekstensija 35–30 grādu, abdukcija 115–75 grādi) |
15 |
10 |
|
15.4.3. |
smaga pakāpe (fleksija, mazāka par 75 grādiem, ekstensija, mazāka par 30 grādiem, abdukcija, mazāka par 75 grādiem) |
30 |
25 |
|
15.5. |
Pleca locītavas ieraduma mežģījums |
15 |
10 |
|
Augšdelms |
|||
|
15.6. |
Augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas) zudums |
75 |
55 |
|
15.7. |
Augšējās ekstremitātes zudums pēc eksartikulācijas vai amputācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas līmenī |
75 |
55 |
|
15.8. |
Pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī |
70 |
50 |
|
15.9. |
Augšdelma kaula neīsta locītava |
50 |
35 |
|
Elkoņa locītava |
|||
|
15.10. |
Patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa locītavu veidojošo kaulu rezekcijas |
55 |
40 |
|
15.11. |
Elkoņa locītavas ankiloze | ||
|
15.11.1. |
funkcionāli izdevīgā stāvoklī (60–90 grādu) |
40 |
25 |
|
15.11.2. |
funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (leņķis, mazāks par 60 grādiem vai lielāks par 90 grādiem) |
40 |
30 |
|
15.12. |
Elkoņa locītavas kontraktūra | ||
|
15.12.1. |
viegla kontraktūra (fleksija 130–120 grādu, ekstensija 5–20 grādi) |
10 |
5 |
|
15.12.2. |
mērena kontraktūra (fleksija 120–90 grādu, ekstensija 20–45 grādi) |
20 |
15 |
|
15.12.3. |
izteikta kontraktūra (0–45 grādi) |
40 |
25 |
|
|
Apakšdelms |
||
|
15.13. |
Apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī |
70 |
40 |
|
15.14. |
Apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī |
70 |
50 |
|
15.15. |
Neīsta locītava | ||
|
15.15.1. |
viena kaula |
15 |
10 |
|
15.15.2. |
abu kaulu |
30 |
25 |
|
15.16. |
Apakšdelma funkciju traucējumi | ||
|
15.16.1. |
viegli pronācijas un supinācijas traucējumi plaukstas locītavā, muskuļu hipotrofija |
10 |
5 |
|
15.16.2. |
vidēji izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi, mēreni izteikta deformācija, mēreni izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās |
15 |
10 |
|
15.16.3. |
izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi vai izteikta deformācija, vai izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās |
30 |
25 |
|
Plaukstas locītava |
|||
|
15.17. |
Plaukstas locītavas ankiloze | ||
|
15.17.1. |
funkcionāli izdevīgā stāvoklī (fleksija līdz 60 grādiem, ekstensija līdz 30 grādiem) |
20 |
15 |
|
15.17.2. |
funkcionāli neizdevīgā stāvoklī
(fleksija 60–80 grādu, ekstensija 30–70 grādu) |
40 |
30 |
|
15.18. |
Plaukstas locītavas kontraktūra | ||
|
15.18.1. |
viegli izteikta (fleksija 0–60 grādu, ekstensija 0–50 grādu) |
10 |
0 |
|
15.18.2. |
vidēji izteikta (fleksija 0–30 grādu, ekstensija 0–30 grādu) |
15 |
10 |
|
15.18.3. |
izteikta kontraktūra (fleksija 0–10 grādu; ekstensija 0–10 grādu) |
24 |
15 |
|
Plauksta |
|||
|
15.19. |
Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī | ||
|
15.19.1. |
vienas rokas |
70 |
50 |
|
15.19.2. |
abu roku |
100 |
|
|
15.20. |
Karpālo vai metakarpālo kaulu neīsta locītava |
15 |
10 |
|
15.21. |
Plaukstas funkciju traucējumi – deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi | ||
|
15.21.1. |
viegli izteikti |
10 |
0 |
|
15.21.2. |
mēreni izteikti |
15 |
10 |
|
15.21.3. |
izteikti |
25–30 |
15 |
|
Plaukstas pirksti |
|||
|
Pirmais pirksts (īkšķis) |
|||
|
15.22. |
Naga falangas mīksto audu izteikts defekts, deformācija |
5 |
0 |
|
15.23. |
Amputācijas stumbrs | ||
|
15.23.1. |
naga falangas līmenī |
5 |
0 |
|
15.23.2. |
starpfalangu locītavas līmenī |
10 |
5 |
|
15.24. |
Pirksta zudums |
20 |
10 |
|
15.25. |
Abu īkšķu zudums |
50 |
|
|
15.26. |
Pirksta un metakarpālā kaula vai tā daļas zudums |
25 |
20 |
|
15.27. |
Ankiloze starpfalangu locītavā | ||
|
15.27.1. |
funkcionāli izdevīgā stāvoklī |
5 |
0 |
|
15.27.2. |
funkcionāli neizdevīgā stāvoklī |
15 |
10 |
|
15.28. |
Ankiloze divās locītavās | ||
|
15.28.1. |
funkcionāli izdevīgā stāvoklī (pirksts pussaliektā stāvoklī) |
10 |
5 |
|
15.28.2. |
funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (pirksts iztaisnotā vai saliektā stāvoklī) |
20 |
15 |
|
15.29. |
Pirksta kontraktūra | ||
|
15.29.1. |
viegli izteikta |
5 |
0 |
|
15.29.2. |
mēreni izteikta – pirksts funkcionāli izdevīgā (pussaliektā) stāvoklī |
10 |
5 |
|
15.29.3. |
izteikta – pirksts funkcionāli neizdevīgā (iztaisnotā vai saliektā) stāvoklī |
20 |
15 |
|
Otrais pirksts (rādītājs) |
|||
|
15.30. |
Izteikts naga falangas mīksto audu defekts, deformācija, amputācijas stumbrs naga falangas distālās daļas līmenī |
5 |
0 |
|
15.31. |
Amputācijas stumbrs | ||
|
15.31.1. |
naga falangas proksimālās daļas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī |
5 |
0 |
|
15.31.2. |
vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī |
10 |
5 |
|
15.31.3. |
pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums) |
15 |
10 |
|
15.32. |
Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu |
20 |
15 |
|
15.33. |
Pirksta funkciju traucējumi | ||
|
15.33.1. |
viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze) |
5 |
0 |
|
15.33.2. |
pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās starpfalangu vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze) |
10 |
5 |
|
15.33.3. |
pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (divu vai triju locītavu ankiloze) |
15 |
10 |
|
Trešais, ceturtais vai piektais pirksts |
|||
|
15.34. |
Amputācijas stumbrs | ||
|
15.34.1. |
naga falangas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī |
5 |
0 |
|
15.34.2. |
vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī |
5 |
0 |
|
15.34.3. |
pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums) |
10 |
5 |
|
15.35. |
Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu |
15 |
10 |
|
15.36. |
Pirksta funkciju traucējumi | ||
|
15.36.1. |
viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze) |
5 |
0 |
|
15.36.2. |
pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze) |
10 |
5 |
|
15.36.3. |
pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu locītavu ankiloze) |
15 |
10 |
|
Vienas plaukstas vairāki pirksti |
|||
|
15.37. |
Vienas plaukstas divu pirkstu zudums | ||
|
15.37.1. |
pirmā un otrā vai trešā (I+II), (I+III) |
24 |
20 |
|
15.37.2. |
pirmā un ceturtā vai piektā (I+IV), (I+V) |
20 |
15 |
|
15.37.3. |
otrā un trešā vai ceturtā, vai piektā (II+III), (II+IV), (II+V) |
15 |
10 |
|
15.37.4. |
trešā un ceturtā vai piektā (III+IV), (III+V) |
15 |
10 |
|
15.37.5. |
ceturtā un piektā (IV+V) |
10 |
5 |
|
15.38. |
Vienas plaukstas triju pirkstu zudums | ||
|
15.38.1. |
pirmā un otrā, un trešā vai ceturtā, vai piektā (I+II+III), (I+II+IV), (I+II+V) |
50 |
40 |
|
15.38.2. |
pirmā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+III+IV), (I+III+V) |
40 |
30 |
|
15.38.3. |
pirmā un ceturtā, un piektā (I+IV+V) |
30 |
25 |
|
15.38.4. |
otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (II+III+IV), (II+III+V) |
20 |
15 |
|
15.38.5. |
otrā un ceturtā, un piektā (II+IV+V) |
20 |
15 |
|
15.38.6. |
trešā un ceturtā, un piektā (III+IV+V) |
15 |
10 |
|
15.39. |
Vienas plaukstas četru pirkstu zudums | ||
|
15.39.1. |
pirmā, otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+II+III+IV), (I+II+III+V) |
55 |
45 |
|
15.39.2. |
pirmā, otrā, ceturtā un piektā (I+II+IV+V) |
55 |
45 |
|
15.39.3. |
pirmā, trešā, ceturtā un piektā (I+III+IV+V) |
50 |
40 |
|
15.39.4. |
otrā, trešā, ceturtā un piektā (II+III+IV+V) |
40 |
30 |
|
15.40. |
Visu pirkstu zudums | ||
|
15.40.1. |
vienas plaukstas |
70 |
50 |
|
15.40.2. |
abu plaukstu |
90 |
|
|
15.41. |
Plaukstas visu pirkstu kontraktūra | ||
|
15.41.1. |
viegli izteikta |
15 |
10 |
|
15.41.2. |
kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī |
20 |
15 |
|
15.41.3. |
kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze) |
50 |
40 |
|
15.42. |
Plaukstas četru pirkstu (II–III–IV–V) kontraktūra | ||
|
15.42.1. |
viegli izteikta |
10 |
5 |
|
15.42.2. |
kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī |
15 |
10 |
|
15.42.3. |
kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze) |
40 |
30 |
|
|
Piezīme. Pirkstu trūkums: 1. pirksta zudums – abu falangu amputācija, pārējos pirkstos – ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenī | ||
|
Iegurnis |
|||
|
15.43. |
Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma | ||
|
15.43.1. |
viegli statikas traucējumi |
10–24 |
|
|
15.43.2. |
mēreni statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu vienā gūžas locītavā |
25–40 |
|
|
15.43.3. |
izteikti statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu abās gūžas locītavās |
60–80 |
|
|
Apakšējā ekstremitāte |
|||
|
Gūžas locītava |
|||
|
15.44. |
Gūžas locītavas ankiloze | ||
|
15.44.1. |
funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī |
30 |
|
|
15.44.2. |
funkcionāli neizdevīgā – saliektā (0–120 grādu) stāvoklī |
45 |
|
|
15.45. |
Gūžas locītavas kontraktūra | ||
|
15.45.1. |
viegli izteikta kontraktūra (kājas
saīsinājums līdz 5 cm, fleksija
0–100 grādu, ekstensija 0–10 grādu) |
10 |
|
|
15.45.2. |
mēreni izteikta kontraktūra (kājas
saīsinājums 5–7 cm, fleksija
0–70 grādu, ekstensija 0–5 grādi) |
20 |
|
|
15.45.3. |
izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums vairāk par 7 cm, fleksija, mazāka par 60 grādiem, ekstensija 0 grādu) |
55 |
|
|
15.46. |
Nereponēts gūžas locītavas mežģījums |
40–50 |
|
|
Augšstilbs |
|||
|
15.47. |
Eksartikulācija gūžas locītavā |
75 |
|
|
15.48. |
Augšstilba amputācijas stumbrs | ||
|
15.48.1. |
augšējās trešdaļas līmenī | ||
|
15.48.1.1. |
vienai kājai |
60 |
|
|
15.48.1.2. |
abām kājām |
90–100 |
|
|
15.48.2. |
vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī | ||
|
15.48.2.1. |
vienai kājai |
40 |
|
|
15.48.2.2. |
abām kājām |
70–80 |
|
|
15.49. |
Augšstilba kaula neīsta locītava | ||
|
15.49.1. |
vienai kājai |
50 |
|
|
15.49.2. |
abām kājām |
75–80 |
|
|
Ceļa locītava |
|||
|
15.50. |
Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā | ||
|
15.50.1. |
vienai kājai |
20 |
|
|
15.50.2. |
abām kājām |
35–50 |
|
|
15.51. |
Ceļa locītavas ankiloze | ||
|
15.51.1. |
funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī | ||
|
15.51.1.1. |
vienai kājai |
30 |
|
|
15.51.1.2. |
abām kājām |
50–60 |
|
|
15.51.2. |
funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija, ne mazāka par 20 grādiem) | ||
|
15.51.2.1. |
vienai kājai |
40 |
|
|
15.51.2.2. |
abām kājām |
70–80 |
|
|
15.52. |
Ceļa locītavas kontraktūra | ||
|
15.52.1. |
viegli izteikta (fleksija 10–100 grādu; ekstensija 10–80 grādu) | ||
|
15.52.1.1. |
vienai kājai |
10 |
|
|
15.52.1.2. |
abām kājām |
20 |
|
|
15.52.2. |
vidēji izteikta (fleksija 90 grādu; ekstensija, mazāka par 80 grādiem) | ||
|
15.52.2.1. |
vienai kājai |
20 |
|
|
15.52.2.2. |
abām kājām |
40 |
|
|
15.52.3. |
izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par 30 grādiem; ekstensija 0 grādu) | ||
|
15.52.3.1. |
vienai kājai |
35–40 |
|
|
15.52.3.2. |
abām kājām |
70–80 |
|
|
Apakšstilbs |
|||
|
15.53. |
Apakšstilba eksartikulācija ceļa locītavā | ||
|
15.53.1. |
vienai kājai |
50 |
|
|
15.53.2. |
abām kājām |
75 |
|
|
15.54. |
Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī | ||
|
15.54.1. |
vienai kājai |
45 |
|
|
15.54.2. |
abām kājām |
70 |
|
|
15.55. |
Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī | ||
|
15.55.1. |
vienai kājai |
40 |
|
|
15.55.2. |
abām kājām |
65 |
|
|
15.56. |
Apakšstilba kaulu neīsta locītava | ||
|
15.56.1. |
abu kaulu |
30 |
|
|
15.56.2. |
lielā lielakaula |
25 |
|
|
15.56.3. |
mazā lielakaula |
0 |
|
|
Pēdas locītava |
|||
|
15.57. |
Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā (dorsālfleksija 0–30 grādu, plantārā fleksija 0–70 grādu) | ||
|
15.57.1. |
vienā |
10–15 |
|
|
15.57.2. |
abās |
25–30 |
|
|
15.58. |
Pēdas locītavas ankiloze
funkcionāli izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā
fleksija 0–40 grādu) |
||
|
15.58.1. |
vienā |
10–15 |
|
|
15.58.2. |
abās |
25–30 |
|
|
15.59. |
Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par 10 grādiem) | ||
|
15.59.1. |
vienā |
30 |
|
|
15.59.2. |
abās |
60–70 |
|
|
15.60. |
Pēdas locītavas kontraktūra | ||
|
15.60.1. |
viegli izteikta (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu) |
5 |
|
|
15.60.2. |
vidēji izteikta (dorsālfleksija 0–10 grādu, plantārā fleksija 0–20 grādu) |
10 |
|
|
15.60.3. |
izteikta kontraktūra (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, mazāka par 20 grādiem) |
30 |
|
|
Pēda |
|||
|
15.61. |
Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc Lisfranka, Šopara, Pirogova) | ||
|
15.61.1. |
vienas pēdas |
50 |
|
|
15.61.2. |
abu pēdu |
70 |
|
|
15.62. |
Pēdas amputācija metatarsālo kaulu līmenī (pēc Šarpa) |
|
|
|
15.62.1. |
vienas pēdas |
20 |
|
|
15.62.2. |
abu pēdu |
40 |
|
|
15.63. |
Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kaulu lūzuma vai mežģījuma | ||
|
15.63.1. |
viegli kustību un balsta traucējumi |
|
|
|
15.63.1.1. |
vienā |
0 |
|
|
15.63.1.2. |
abās |
10 |
|
|
15.63.2. |
pēdas deformācija ar viegliem balsta un kustību funkciju traucējumiem | ||
|
15.63.2.1. |
vienā |
10 |
|
|
15.63.2.2. |
abās |
20 |
|
|
15.63.3. |
pēdas deformācija ar mēreniem balsta un kustību funkciju traucējumiem | ||
|
15.63.3.1. |
vienā |
25–30 |
|
|
15.63.3.2. |
abās |
40–50 |
|
|
|
Pēdas pirksti |
||
|
15.64. |
Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālās locītavās | ||
|
15.64.1. |
vienā |
10 |
|
|
15.64.2. |
abās |
20 |
|
|
15.65. |
Pirmā pirksta un atbilstošā metatarsālā kaula vai tā daļas zudums |
20 |
|
|
15.66. |
Pirmā pirksta eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī |
10 |
|
|
15.67. |
Jebkura pēdas pirksta (izņemot pirmo) eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī |
0 |
|
|
15.68. |
Pirksta (izņemot pirmo) un metatarsālā kaula distālās trešdaļas zudums |
10 |
|
|
15.69. |
Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu falangu zudums | ||
|
15.69.1. |
viena–divu pirkstu |
0 |
|
|
15.69.2. |
trīs–četru pirkstu |
5 |
|
|
15.70. |
Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi, trofikas traucējumiem | ||
|
15.70.1. |
viegla pakāpe |
0 |
|
|
15.70.2. |
vidēja pakāpe |
15 |
|
|
15.70.3. |
izteikta pakāpe | ||
|
15.70.3.1. |
bez trofiskām čūlām |
20 |
|
|
15.70.3.2. |
ar trofiskām čūlām |
30–40 |
|
|
15.71. |
Pēctraumas osteomielīts ar strutojošu procesu, funkcionējošu fistulu (paasinājuma biežums, ilgums, ekstremitātes funkciju traucējumu pakāpe) |
30–60 |
|
|
Mīkstie audi |
|||
|
15.72. |
Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu virsmā | ||
|
15.72.1. |
sejas kosmētisks defekts |
15–24 |
|
|
15.72.2. |
sejas izkropļojums |
25–50 |
|
|
15.72.3. |
sejas izkropļojums ar atbaidošu izskatu |
60–75 |
|
|
15.73. |
Rētas uz ķermeņa un ekstremitātēm | ||
|
15.73.1. |
rētas laukuma lielums 1–2 % |
5 |
|
|
15.73.2. |
rētas laukuma lielums 3–4 % |
10 |
|
|
15.73.3. |
rētas laukuma lielums 5–10 % |
15 |
|
|
15.73.4. |
rētas laukums, lielāks par 10 %
Piezīmes. |
20 |
|
|
15.74. |
Muskuļu un saišu bojājuma sekas ar funkciju traucējumiem | ||
|
15.74.1. |
viegla pakāpe |
10 |
|
|
15.74.2. |
vidēja pakāpe |
20 |
|
|
15.74.3. |
smaga pakāpe |
40 |
|
|
16. |
Dažādas etioloģijas ādas saslimšanas (dermatozes) (SSK–10: L00–L99) |
||
|
|
a) parastā ekzēma; b) endogēnā ekzēma; c) hroniska recidivējoša nātrene; d) Pemphigus; e) Psoriasis vulgaris; f) ihtiozes |
||
|
16.1. |
Neliela izplatība, recidīvi (paasinājumi) līdz divām reizēm gadā, īslaicīgi (dažas nedēļas) |
10–20 |
|
|
16.2. |
Paasinājumi biežāk nekā divas reizes gadā, ilgstoša gaita (ādas izmaiņas skar plaukstas, pēdas, seju) |
25–59 |
|
|
16.3. |
Paasinājumi bieži, gaita hroniska, progresējoša (ietekme uz iekšējiem orgāniem, kaulu locītavu sistēmu) |
60–79 |
|
|
17. |
Šajā pielikumā neminēts veselības traucējums, kurš ir pielīdzināms kādam no šajā pielikumā norādītajiem veselības traucējumiem atbilstoši tā saistībai ar kādu ķermeņa daļu vai funkciju** | ||
Piezīmes.
* Ja personai ir vairāki veselības traucējumi, darbspēju zaudējumu nosaka, ņemot vērā smagāko veselības traucējumu. Katram konkrētajam veselības traucējumam atbilstošās vērtības nesummē.
Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs noteiktu veselības traucējumu gadījumos ir orientējošs un tā galīgā pakāpe ir atkarīga no tā, vai personai ir arī citi nozīmīgi veselības traucējumi, no to ietekmes uz ikdienas dzīves aktivitātēm, kā arī no personas vecuma, izglītības, darba pieredzes, darba attiecībām, konkurētspējas darba tirgū un darba prognozes (turpmāk – profesionālie kritēriji).
Ja darbspēju zaudējums paredzēts noteiktā diapazonā, izvēloties konkrētu lielumu, ņem vērā pārējo tā paša cēloņa veselības traucējumu ietekmi uz ikdienas dzīves aktivitātēm un profesionālos kritērijus.
Darbspēju zaudējums nevar būt lielāks par 100 %. Ja darbspēju zaudējums ir no 25 % līdz 59 %, personai nosaka III invaliditātes grupu, ja no 60 % līdz 79 %, nosaka II invaliditātes grupu, ja no 80 % līdz 100 %, nosaka I invaliditātes grupu.
** Darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši šajā pielikumā norādītajiem veselības traucējumiem.
1. tabula
Darbspēju zaudējums (procentos) atkarībā no redzes asuma samazinājuma
| Vislabāk koriģētais redzes asums | 1,0 | 0,9 | 0,8 | 0,7 | 0,6 | 0,5 | 0,4 | 0,3 | 0,2 | 0,1 | 0,09–0,07 | 0,06–0,05 | praktisks aklums*** | 0 (nulle) |
| 1,0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,9 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,8 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,7 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,6 | 0 | 0 | 0 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,5 | 0 | 0 | 0 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,4 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,3 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 25 | 25 |
| 0,2 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 25 | 25 | 30 | 30 | 35 | 35 |
| 0,1 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 10 | 20 | 25 | 40 | 40 | 40 | 50 | 50 |
| 0,09–0,07 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 30 | 40 | 60 | 60 | 70 | 70 |
| 0,06–0,05 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 30 | 40 | 60 | 70 | 70 | 70 |
| praktisks aklums*** | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 35 | 50 | 70 | 70 | 80 | 90 |
| 0 (nulle) | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 35 | 50 | 70 | 70 | 90 | 100 |
Piezīme. *** Praktisks aklums ir redzes asums 0,04 un mazāk ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5º no fiksācijas punkta.
2. tabula
Darbspēju zaudējums (procentos) traumas gadījumā atkarībā no redzes asuma samazinājuma
| Koriģētais redzes asums līdz traumai**** | Maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekciju pēc traumas | ||||||||||
| 0,9 | 0,8 | 0,7 | 0,6 | 0,5 | 0,4 | 0,3 | 0,2 | 0,1 | 0,09–0,05 | praktisks aklums | |
| 1,0 | 5 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 15 | 20 | 20 | 25 |
| 0,9 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 15 | 20 | 20 | 25 |
| 0,8 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 20 | 20 | 25 |
| 0,7 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 20 | 20 |
| 0,6 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 | 10 | 15 | 15 | 15 |
| 0,5 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 10 | 10 | 15 | 15 |
| 0,4 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 10 | 10 | 10 |
| 0,3 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 10 | 10 |
| 0,2 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 | 5 |
| 0,1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 | 5 |
| 0,09–0,05 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 5 |
| praktisks aklums | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Piezīme. **** Koriģētais redzes asums līdz traumai – redzes asums, kas ir pēdējais dokumentētais redzes asums pirms traumas. Ja redzes asumu pirms traumas nav iespējams dokumentāri pierādīt, tiek pieņemts, ka koriģētais redzes asums pirms traumas ir bijis 1,0."
4. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463
"8. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805
Personai ar I invaliditātes grupu nepieciešama īpaša kopšana, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
1) nepieciešama 24 stundu palīdzība un uzraudzība garīgo spēju ierobežojuma dēļ, ja ārstējošais psihiatrs personai ir konstatējis stabilus, ar ārstēšanu nekoriģējamus uzvedības traucējumus, kuru dēļ persona apdraud savu vai citu personu veselību, drošību vai dzīvību;
2) pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 6. punktam ir zemāks par 7 punktiem, un tas korelē ar medicīnisko informāciju."
5. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463
"9. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805
1. Vienas kājas amputācijas stumbrs augšstilba līmenī vai abu kāju amputācijas stumbri augšstilba vai apakšstilba līmenī (neatkarīgi no protezēšanas iespējām).
2. Neprotezējams vienas kājas amputācijas stumbrs apakšstilba distālā trešdaļā vai augstākā līmenī vai vienas pēdas amputācijas stumbrs (pēc Pirogova vai Šopara), ko apstiprina ārsta speciālista slēdziens.
3. Neprotezējami abu pēdu amputācijas stumbri (pēc Lisfranka) un augstākā līmenī, ko apstiprina ārsta speciālista slēdziens.
4. Vienas kājas saīsinājums, ne mazāks par 7 cm, ja tas rada izteiktus pārvietošanās traucējumus.
5. Vienas kājas dziļa parēze (plēģija).
6. Hemiplēģija vai izteikta hemiparēze.
7. Abu kāju mērena vai izteikta parēze (paraparēze).
8. Hroniska apakšējās ekstremitātes artēriju išēmija, ja vienlaikus ir arī intermitējošā klaudikācija distancē līdz 200 metriem, miera vai nakts sāpes, perifēra neiropātija, kā arī išēmiska čūla uz apakšstilba vai pēdas vai pirkstu gangrēna.
9. Gūžas vai ceļa locītavas smaga osteoartroze.
10. Abu pēdu locītavu izteikta kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī.
11. Stāvoklis pēc apakšējo ekstremitāšu lielo locītavu (gūžas, ceļa) endoprotezēšanas, ja saglabājas izteikti pārvietošanās traucējumi.
12. Izteikta smadzenīšu ataksija vai izteikti ekstrapiramidāli traucējumi.
13. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē ar dziļiem ādas trofikas traucējumiem.
14. Nieru mazspēja, ja nepieciešama hemodialīze.
15. Ļaundabīgi audzēji terminālā stadijā, ja ir nelabvēlīga prognoze un persona saņem simptomātisku terapiju.
16. Dekompensēta sirds mazspēja ar ascītu un anasarku vai ļoti smaga elpošanas nepietiekamība ar 24 stundu skābekļa atkarību.
17. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kuri izpaužas ar atkārtotu un persistējošu asociālu, agresīvu vai izaicinošu uzvedību un rada izteiktus pārvietošanās traucējumus.
18. Šajā pielikumā neminētas slimības, kuras rada izteiktus pārvietošanās traucējumus vai tādus traucējumus, kuru dēļ persona pat ar citas personas pastāvīgu atbalstu nevar izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus."
6. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 16. jūlija
noteikumiem Nr. 463
"11. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr. 805
1. Invaliditātes apliecības vispārīgā struktūra
Apliecības formāts atbilst ID-1 formātam.
Garums 85,47–85,72 mm.
Platums 53,92–54,03 mm.
Biezums 0,76±0,08 mm.
Stūra noapaļojuma rādiuss 3,18±0,30 mm.
Apliecībai tiek izmantota polivinilhlorīda (PVC) daudzslāņu laminēta karte.
2. Invaliditātes apliecības averss (1. attēls)
Vizuāli redzamais teksts apliecības aversā:
INVALIDITĀTES APLIECĪBA
1. VĀRDS
2. UZVĀRDS
3. Personas kods
4. Invaliditātes grupa (tikai pilngadīgām personām)
5. Invaliditātes periods
6. Apliecības numurs
Pretviltošanas elementi apliecības aversā.
Smalku līniju pretkopēšanas un pretviltošanas raksts ar fonu divās Pantone krāsās.
Negatīva mikrodrukas līnija ar mikrotekstu "INVALIDITĀTES APLIECĪBA".
Caurspīdīga, pēc laminēšanas uzklājama aizsargplēve, kura nodrošina apliecības personalizācijas datu paaugstinātu mehānisko un pretviltošanas aizsardzību.
3. Invaliditātes apliecības reverss (2. attēls)
Vizuāli redzamais teksts apliecības reversā:
DISABLED PERSON'S IDENTITY CARD
7. Izsniedzējs – VESELĪBAS UN DARBSPĒJU EKSPERTĪZES ĀRSTU VALSTS KOMISIJA
Invaliditātes apliecība ir derīga, to uzrādot kopā ar personu apliecinošu dokumentu.
Pozīciju 1.–7. atšifrējums angļu valodā:
1. NAME
2. SURNAME
3. PERSONAL ID
4. DISABILITY GROUP
5. VALID UNTIL
6. CARD No
7. AUTHORITY
Apliecības atrašanas gadījumā zvanīt pa tālruni (tālruņa numurs ar cipariem).
Pretviltošanas elementi apliecības reversā.
Smalku līniju pretkopēšanas un pretviltošanas raksts ar fonu divās Pantone krāsās.
Negatīva mikrodrukas līnija ar mikrotekstu "INVALIDITĀTES APLIECĪBA".
Fona apdrukā integrēts ultravioletajā gaismā redzams papildinātais mazais valsts ģerbonis.
Optiski mainīgs elements – metalizēta karstspiedes hologramma 15 x 15 mm – divdimensiju oriģinālā hologrāfiskā drošības matrica.
Caurspīdīga, pēc laminēšanas uzklājama aizsargplēve, kas nodrošina apliecības personalizācijas datu paaugstinātu mehānisko un pretviltošanas aizsardzību.
1. attēls
2. attēls"
Ministru kabineta noteikumi Nr. 461
Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra noteikumos Nr. 691 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo...VAIRĀK
Ministru kabineta noteikumi Nr. 466
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādis