No 7. līdz 10. jūnijam Kongresu namā Rīgā risinās starptautiskā konference "Ekonomiskā izglītība pārejas periodā (problēmas un risinājumi)"
Ministru prezidenta vēlējumi un situācijas vērtējums
Godājamie konferences delegāti un viesi, dāmas un kungi!
Ekonomiskā izglītība var būt kā ekonomiskās attīstības stimuls, tā arī bremze. Pārejas periodā no plānveida sistēmas uz tirgus ekonomiku tādā tranzītsabiedrībā kā mūsējā izglītībai ir īpaši svarīga nozīme. Pastāv daudz dažādu un bieži vien krasi atšķirīgu viedokļu, kā ekonomiskajai izglītībai jābūt organizētai pārejas periodā, tiek realizētas daudzas un dažādas programmas. Diemžēl līdz šim tās nav īpaši apspriestas, koordinētas un novērtētas. Trūkst plašākas pieredzes apmaiņas šajā jomā, nav pietiekami daudz publikāciju par dažādām pieejām un dažādas pieredzes rezultātiem.
Īpaši aktuāli ir apzināties ekonomiskās izglītības nozīmi patlaban, kad daudzi savas nezināšanas dēļ ir zaudējuši iepriekšējās pozīcijas nežēlīgajā ekonomiskajā cīņā. Netrūkst arī tādu, kuri ir nevarīgi un nevar neko tā īsti uzsākt pienācīgu zināšanu trūkuma dēļ. Tagad ir jāmācās gan vecam, gan jaunam.
Tāpēc arī radās ideja organizēt konferenci par ekonomisko izglītību, par labo un slikto pieredzi ekonomiskās izglītības realizēšanā un par priekšlikumiem tās uzlabošanā.
Atsaucība bija necerēti liela, sagatavošanas darbs tika sākt jau pagājušā gada vasarā toreizējā ekonomikas ministra Ojāra Kehra vadībā. To atbalstīja toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Jānis Vaivads, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, ekonomikas ministrs Jānis Zvanītājs, līdzšinējais finansu ministrs Andris Piebalgs, Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis un daudzi citi. Darbā iekļāvās ļoti daudzas mācību iestādes — Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Ekonomikas augstskola, Rīgas biznesa institūts, Latvijas Banku koledža, Valsts Administrācijas skola, kustība "Junior Achievement", Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija un daudzas mācību iestādes, masu informācijas līdzekļu pārstāvji un citi speciālisti.
Konferencei iesniegti vairāk nekā simts referātu. Tajos netrūkst interesantu priekšlikumu un pieredzes izklāsta. Atradīsim gan Latvijas un Igaunijas, gan Čehijas, Maķedonijas un citu Austrumeiropas valstu pārstāvju pieredzi. Ir Zviedrijas, Amerikas, Kanādas, Dānijas, Zviedrijas un citu attīstīto valstu priekšlikumi un vērtējumi.
Šīsdienas konferences auditorijā ir, uzdrīkstos cerēt, paši labākie speciālisti, kas iesaistīti ekonomiskajā izglītošanā, sākot no universitātes līmeņa līdz pat pieaugušo pārkvalificēšanai, īpaši laukos. Konferences laikā varētu notikt pieredzes apmaiņa par ekonomiskās izglītības projektiem un programmām, konsultācijas ar Rietumu, Viduseiropas un Baltijas valstu speciālistiem. Pieredzes apmaiņa par šādu projektu ieviešanas gaitu un pieredzi Viduseiropā un Baltijas valstīs ir ļoti nepieciešama, jo gandrīz katra no šīm valstīm iet savu ceļu un nav pietiekami daudz fiksētas informācijas par šo pieredzi un problēmām. Tiek realizēti dažādi izglītības projekti, ko bieži sponsorē rietumvalstis, tāpēc būtu interesanti uzzināt šo projektu realizācijas efektivitāti. Ceru, ka konferences materiāli būs noderīgi parlamentu deputātiem, ierēdņiem, mācībspēkiem, studentiem un potenciāliem ekonomiskās izglītības procesa dalībniekiem.
Labu veiksmi konferences darbā!