7 jūnija ārkārtas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.88.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

A.Rugāte

. 11. daļā priekšlikums nav bijis.

4. pants "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidi". Pirmajā daļa priekšlikumu nav.

Otrajā daļā ir atbildīgās komisijas priekšlikums terminoloģijas latviskojumam, mainot vārdus "lokālos" ar vārdu "vietējos" — tas nemaina lietas būtību, bet tomēr it kā patīkamāk skan, aizstāt vārdus šeit un arī turpmāk likuma tekstā "privāto" ar "komerciālo". Šeit ir cits pamatojums. Pamatojums komisijā bija šāds, ka termins "privātais" nozīmē piederību, bet termins "komerciālais" nozīmētu finansējuma avotus, finansējuma formu. Te varētu, protams, arī pasaules praksē ielūkoties un teikt, ka pastāv privātās raidorganizācijas pasaulē. Piemēram, Francijā ir lokālie, nekomerciālie, kas saucas privātie, tiek izveidots pat speciāls balansa fonds no komercraidstaciju nodokļiem, lai balstītu šīs lokālās stacijas, jo tieši šīs lokālās, mazās nekomerciālās privātās stacijas, kurām pašām ļoti grūti citādi būtu pastāvēt šajās nelielajās teritorijās, arī nodrošina vai pastiprina plurālisma iespēju un viedokļu izteiksmes daudzveidību valstī. Tā kā šeit nav viennozīmīgs skaidrojums, taču komisijas atzinums bija šādā veidā šos terminus mainīt ar šādu argumentāciju. Un tādēļ otrās daļas (te atkal jāatvainojas, viena iekaviņa trūkst) otrās daļas redakcija skan šādi: "Pēc īpašuma formas elektroniskos sadzīves saziņas līdzekļus iedala sabiedriskajos un komerciālajos, bet pēc teritoriālās aptveramības — nacionālajos, reģionālajos, vietējos un pārrobežu elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos".

Sēdes vadītājs. Par šo redakciju nav iebildes deputātiem? Nav nepieciešams balsot? Nav. Esam akceptējuši. Tālāk!

A.Rugāte.

Ir vēl viens priekšlikums šajā daļā, ko iesniedza deputāti Jurkāns, Kuprijanova un Urbanovičs — aizstāt vārdu "sabiedriskajos" ar vārdu "valsts". Te ir komisijas atzinums, ka šāds priekšlikums neatbilst likumprojekta koncepcijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neuzstāj? Uzstāj uz balsojumu. Lūdzu, zvanu! Balsosim par deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu — aizstāt vārdus "sabiedriskajos" ar vārdu "valsts". Lūdzu, rezultātu! Par — 13, pret — 23, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Rugāte.

5.pants. "Sabiedriskie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Pirmajā daļā ir deputātes Počas priekšlikums, kas ir pieņemts ar atbildīgās komisijas precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes par šo redakciju? Nav. Akceptējam.

A.Rugāte.

Šeit ir pamatā finansēšanas princips, kas tiek izklāstīts, ja komentārs ir vajadzīgs. Bet ja iebildumu nav, tad varam turpināt.

Atbildīgā komisija piedāvā precizēt arī otro daļu pati savā redakcijā, kas papildina pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, un redakcija ir šāda: "Sabiedriskās raidorganizācijas nodrošina daudzveidīgas un līdzsvarotas programmas visām sabiedrības grupām, kas sastāv no informatīviem, izglītojošiem, izklaidējošiem raidījumiem, kā arī nodrošina informācijas un izpausmes brīvību un objektivitāti un raidījumu dažādību". šādu papildinājumu vai precizējumu komisija pieņēma, vadoties pēc starptautiskajā praksē atzītās klasifikācijas attiecībā uz raidījumu veidiem, proti, informatīvie, izglītojošie un izklaidējošie raidījumi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo daļu. Deputāts Ābiķis atsauc savu lūgumu runāt. Vai citiem deputātiem nav iebildes par šo komisijas redakciju otrajai daļai 5.pantam? Nav. Tā ir pieņemta.

A.Rugāte.

Šai daļai ir arī deputāta Ābiķa un Putniņa priekšlikums — aizstāt vārdu... Jūs noņemat savu priekšlikumu? Es arī gribēju teikt, ka sakarā ar jauno redakciju tas kļūst praktiski neizmantojams, tādēļ arī netika pieņemts. Paldies.

Trešajā daļā atbildīgā komisija precizē, kā jau pirmīt mēs kādā iepriekšējā daļā vienojāmies, ka turpmāk tas tā arī būs, — politiskās organizācijas un partijas, tas ir tīri redakcionāli, taču šeit ir deputātes Počas priekšlikums — svītrot "un finansiālu neatkarību", kas komisijā nav pieņemts, jo neatbilst likumprojekta koncepcijai un koncepcijai attiecībā uz sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju. Tas, ka ir šī finansiālā neatkarība, tomēr ir viens no šīs sabiedriskās būtības sastāvdaļām. Tādēļ arī tas netika pieņemts kā priekšlikums.

Un vēl ir arī deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums — svītrot vārdus "finansu un ekonomisko aprindu". Arī tas nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Poča lūdz? Deputāte Poča ir pilnvarojusi deputātu Edvīnu Inkēnu noņemt savu priekšlikumu. Deputāti Jurkāns, Kuprijanova, Urbanovičs nelūdz balsojumu. Pārējiem deputātiem nav iebildes? Nav. Līdz ar to komisijas redakcija tiek akceptēta.

A.Rugāte.

Paldies. Ceturtajā daļā atbildīgā komisija piedāvā svītrot saikli "vai".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

A.Rugāte.

Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" piedāvā svītrot "un vai abonentmaksas". Arī šeit komisijas atzinums bija, ka tas neatbilst šī likumprojekta un sabiedrisko raidītāju pamatkoncepcijai, tādēļ arī priekšlikums netika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Nelūdz.

A.Rugāte.

Paldies. Deputāts Putniņš...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti, es atvainojos, divi deputāti vienlaicīgi, izšķirieties, kurš jūs pirmais dodaties uz tribīni. Pēteris Tabūns — Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Atklājam debates!

P.Tabūns

(LNNK). Es tomēr uzturu šo prasību — svītrot "un vai abonentmaksas". Un, lūk, kāpēc. Sāksim varbūt ar to, ka cilvēki šodien, milzīga daļa, mēs jau runājam un minam procentus 80, ir maksātnespējīga. Nemaz nerunāsim te par pensionāriem un invalīdiem un tā tālāk. un ja mēs papildus viņiem prasīsim abonentmaksu vēl arī par radio klausīšanos un televīzijas skatīšanos, lai gan daudzi varbūt nevar nopirkt jaunus radioaparātus, par televizoru nerunājot, tas nebūtu pieņemams no šī aspekta vien. It kā runa ir par to, ka ne tūlīt, ne šodien, ne nākamgad, bet pēc pāris gadiem, taču arī tas nav arguments.

Nākamais, kas ir pret šīm abonentu maksām, manuprāt, ir tas, ka tiks sarežģīta šo abonentu maksu ievākšanas sistēma. Lielā mērā sarežģīs. Un galu galā nodokļus, kurus tagad iedzīvotāji maksā un ar tiem, ar budžeta starpniecību tiek finansēts radio un televīzija, tās taču ir sava veida maksas jau tagad. Un vēl. Patiešām šī abonentu maksu ievākšana var būt ļoti apgrūtināta. Daudzās pasaules valstīs, kurās šīs abonentu maksas ieviestas, apgalvo, ka gandrīz nevienā neizdodas savākt tos simtprocentīgi. Tātad mēs lielā mērā pakļautu sabiedrisko radio un televīziju riskam. Tātad līdzekļu trūkumam. Tātad nāktos izdarīt dažādas korekcijas, noņemt raidījumus un tā tālāk. Tas viss ir iespējams. Varētu būt runa, it kā par jaukto kādā no pārejas periodiem šo finansēšanas sistēmu, bet tā būtu vēl sarežģītāka. Tāpēc es domāju, ka ar laiku mēs varbūt patiešām varēsim ieviest labojumus šajā likumā, ja to pieņems. Tad varēs izdarīt šo papildinājumu par abonentu maksām. Bet šobrīd — svītrot "un vai abonentmaksas". Paldies.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Putniņš. Es vēlreiz ļoti atvainojos. Viesturs Pauls Karnups — Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

V.P.Karnups

(LNNK). Cienījamie kolēģi! Jautājums par abonentu maksu ir ļoti rūpīgs un svarīgs jautājums, kas vienkārša likuma sākumā, it kā garām ejot, tiek pamests. Mēs iepriekš debatējām, ka 10.pantā ceturtajā nodaļā tur ir viss runāts par konkursa kārtību, kāpēc mums sākumā par to vispār vajag runāt? Kaut mēs runājam par principiem, kādi principi būs. Un šeit ar vieglu roku vienkārši tiek pieminētas un jaunā redakcijā iekaltas granītā abonentu maksas, un tikai kaut kur 60. pantā sāk runāt, no kādiem līdzekļiem sabiedriskā televīzija dzīvos, un tur ir minētas arī abonentu maksas. Un tāpēc šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, jo ir vesela sabiedrības daļa, kas mēģināja iestāstīt mums, ka abonentu maksas ir nepieciešamas un ka tas ir vienīgais veids, kā mums būs neatkarīga valsts televīzija. Blēņas! Atsaucas uz Eiropas pieredzi, kur daudzās valstīs vēl joprojām ar lielām grūtībām, ar lielu valsts līdzekļu izšķērdēšanu sagrabina abonentu maksas... Tas ir vēsturisks gadījums, jo pēc Otrā pasaules kara, sekojot paraugiem, kas bija pirms Otrā pasaules kara sakarā ar radio, — pēc Otrā pasaules kara gandrīz visas rietumvalstis ieveda kaut kāda veidu abonentu maksas. Vairums valstu, izņemot Eiropu, citās pasaules malās ir šo abonentu maksu ideju, koncepciju atmetušas. Un šeit ir viena no retajām reizēm, kad es gribu jums likt priekšā Austrālijas pieredzi ar abonentu maksām. Viņiem arī bija, bet tad sešdesmito gadu beigās viņi atjēdzās, ka, pirmkārt, nevarēja iekasēt to, kas bija projektēts, vajadzēja izveidot veselu jaunu valsts aparātu, kas braukāja pa ielām ar frekvenču uztveramajiem, mēģināja atrast, kur cilvēks skatās televīziju bez licences, respektīvi, bez abonenta maksas samaksāšanas. Austrālijā tas bija daudz vieglāk nekā Latvijā, jo 90 procenti no iedzīvotājiem dzīvo savrupmājās, un tad varēja izolēt vismaz, kur ir televīzija vai radio, un inspektors varēja tur iet un paprasīt abonenta maksas kvīti. Latvijā, kā mēs zinām, vairums cilvēku dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Pat līdz 100 dzīvokļiem vienā blokā. Un kas tagad notiksies? Mēģiniet tagad atrast, kur ir tas cilvēks, kas nav maksājis to abonenta maksu! Kurā istabā viņš slēpj savu televīziju? Un mēģiniet tad piedzīt!

Vēl viens faktors. Abonentu maksa ir politisks jautājums, un es redzēju, ka pirmajā lasījumā tas bija tā uztverts, ka to nosaka valdība un — dubults neplīst — nākamā Saeima, lai šī Saeima tomēr varētu un šī valdība varētu iet ar tīrām rokām pie vēlētājiem, ka mēs neesam uzlikuši vēl vienu lieku nodokli mūsu jau tā cietušajiem tautiešiem.

Un kāds bija rezultāts? Austrālijā vienkārši atteicās no abonentu maksas, finansēja valsts radio un televīziju no budžeta, nebija nekādas runas, ka valsts televīzija un radio nebūtu neatkarīgi, bija normālas sabiedriskās raidorganizācijas.

Es domāju, ka, ja mēs piekrītam abonentu maksai kā daļējai sabiedrisko raidorganzāciju finansēšanai, tad mēs uzliekam vēl vienu nodokli. Un tas ir nodoklis. Tas ir nodoklis, ko cilvēkiem, īpaši lauku cilvēkiem, kuriem vienīgā informācija par to, kas notiek pasaulē, nāk no radio un televīzijas, lieku reizi mēs atkal liekam maksāt. Un es domāju, ka, neskatoties uz to, ka "Tēvzemei un brīvībai" negribēja uzturēt savu priekšlikumu svītrot "un (vai) abonentu maksas", es aicinātu deputātus tomēr to atbalstīt. Ja mēs svītrojam šeit, tad automātiski tas atkritīs arī turpmāk likumā. Bet, ja mēs šo pieņemam, tad abonentu maksas kā jauns nodoklis nāks. Un tas jautājums ir tāds — ja tie, kas atbalsta abonentu maksas, domā, ka tās ir vienīgais veids, kā var nodrošināt sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību, kāpēc viņi tik kautrīgi atliek? Pirmajā lasījumā - uz 1996. gadu... es skatos, otrajā lasījumā - uz 1997. gadu. Vai tas nozīmē, ka nākamos divus gadus Latvijas radio un televīzija nebūs neatkarīgi? Viņi būs atkarīgi? Kas tas par tādu nonsensu? Ja cilvēks ir par abonentu maksām, tad lai viņš būtu drošsirdīgs un stāvētu šeit, tribīnē, un runātu par to ievešanu ar budžeta izmaiņām pēc šī likuma pieņemšanas. Un tad mēs redzēsim, cik patiesa ir šī valdība un Saeimas vairākums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Andersons, "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Aivars Berķis.

M.Andersons

(LC). Kolēģi, es lielisku saprotu, ka gandrīz ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam vārds "nodoklis" un "jauns nodoklis" pamatoti var uzdzīt šermuļus. Arī cienītais iepriekšējais runātājs savas runas beigās runāja par šo jauno nodokli, cik tas atkal smagi gulsies uz mūsu valsts iedzīvotāju pleciem. Taču atkal gribu atkārtot to, kas tika teikts sākumā, ka diemžēl mūsu iesniegtais likumprojekts, tātad komisijas iesniegtais likumprojekts, nav lasīts līdz galam. Es uzreiz gribu pateikt tiem, kas uztraucas par to, ka šis nodoklis būs tūdaļ, rīt, parīt vai aizparīt, — šis nodoklis nebūs ne rīt, ne parīt un ne aizparīt, ne par velti pārejas noteikumos ir ierakstīts, es citēju, ka "Nacionālajai radio un televīzijas padomei izstrādāt abonentu maksas ieviešanas koncepciju un iesniegt to Ministru kabinetam, lai sagatavotu attiecīgu likumprojektu". Un šis termiņš ir 1996. gada 1. septembris. Gluži loģiski, ka 2. septembrī šāds likumprojekts netiks iesniegts. Es šobrīd nevaru prognozēt, cik gadu paies, lai tas realizētos, jo pilnīgi pareizi tika aizrādīts par šī nodokļa ievākšanas mehānisma problēmām. Acīmredzot pie tā būs Ministru kabinetam jāstrādā.

Un vēl viena lieta, ko es noteikti gribu uzsvērt. Šis nodoklis nebūs liels. Es pat viņu prognozēju šobrīd desmit, aptuveni desmit santīmu mēnesī. Bet spriediet, lūdzu, paši, vai šāds nodoklis ir milzīgs vai nav.

Kāpēc ir vajadzīgs šāds nodoklis? Tik tiešām, viena no sabiedriskās televīzijas pamatiezīmēm, kas atšķir sabiedrisko televīziju un sabiedrisko radio, tātad sabiedriskās raidorganizācijas, no attiecīgajām valsts institūcijām, lūk, ir tiešā finansēšana no sabiedrības.

Un tātad es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un atstāt abonentu maksas.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis

(LZS). Strīdi ir strīdi, bet loģika ir loģika. No kā tad pašreiz uztur radio un televīziju, godātie deputāti? Taču, protams, no tiem pašiem nodokļiem. Protams, tādā gadījumā tā tad būtu speciāla īpaša nodokļu kategorija, bet tik un tā mēs viņu uzturam no nodokļiem. Tas — lai būtu objektīvi.

Citādi ir taisnība visiem tiem, kuri saka, ka šī ievākšana, protams, sarežģī visu lietu, un tā tālāk. Un mēs varam balsot, kā gribam, tas galu galā neizšķir neko īpaši. Es tikai gribu atgādināt, ka, ja mēs mēģinām šeit respektēt Eiropas ekspertus vai arī turpmāk nerespektēsim viņus, tad tas pats Eiropas padomes eksperta Vernera Rumphorsta atzinums tomēr skan tā: galvenajam Latvijas radio un Latvijas televīzijas finansu avotam jābūt abonentu maksām un papildus arī valsts budžetā iedalītajiem līdzekļiem un peļņai, kuru tie saņem no reklāmas un sponsoriem. Tā ka Rumphorsta kungs šinī gadījumā ir par to, ka abonentu maksām vajadzētu būt.

Mēs komisijā izspriedām, ka acīmredzot mums pamazām nāksies iet uz šīm abonentu maksām... Nu, es, piemēram, tomēr balsošu par šīm abonentu maksām.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns! Pēc tam - Pauls Putniņš.

E.Inkēns

(LC). Protams, es saprotu dažu deputātu vēlēšanos pirms vēlēšanām būt tiem labajiem. Es atļaušos aizrādīt, ka tad, kad pagājušā gada rudenī notika līdzīga likumprojekta apspriešana, es arī nebiju nekāds entuziasts abonentu maksām. Bet tomēr ir jāsaprot, kāpēc šīs abonentu maksas ir un kur slēpjas viņu "sāls"? Viņu "sāls" neslēpjas naudā. Tas ir pats galvenais. Karnupa kungs, mēs nestrīdamies šodien par naudu, jo matemātikā ir tāds likums, ka no saskaitāmo vietas summa nemainās. Šodien reāli nodokļu maksātāji maksā par valsts radio un valsts televīziju. Tas, vienalga, notiek. Kur ir atšķirība? Jūs teicāt, ka no abonentu maksām sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija nekļūs neatkarīga. Jums ir taisnība. Tieši otrādi. Viņi kļūs atkarīgi. Tāpēc, ka pašreizējā brīdī nodoklis par radio un televīziju, kurš varbūt tiek nosaukts kaut kādā pilnīgi citādā veidā un tiek ņemts no citiem posteņiem, tomēr ir reāla nauda, kas tiek izlietota radio un televīzijai. Šo naudu maksā visa sabiedrība. Tas nozīmē — arī tie, kas neskatās un neklausās, kamēr nodokļu likums ir tāds, ka jāmaksā ir tiem, kas lieto attiecīgo pakalpojumu. No vienas puses, tas vienkārši ir pareizāk, kaut arī naudas summa, kā es saku, nemainās. Bet ir otra loģika. Pašreizējā brīdī šis nodoklis iziet caur valsts budžetu, un tādā veidā sabiedriskais radio un televīzija kļūst atkarīgāki no valsts politiskajām institūcijām. Un tas ir bīstami. Turpretim abonentu maksas netiek izlaistas cauri šādā veidā, viņas tiek saņemtas pa tiešo, un tas galvenais pluss, kas parādās, ir pavisam vienkāršs - tajā brīdī, kad skatītāji un klausītāji pa tiešo samaksā radio un televīzijai caur nacionālo pasūtījumu un padomi, protams, kas ir normāli instrumenti, tajā brīdī viņi var diktēt kā interešu grupa savus noteikumus, ko viņi grib redzēt un dzirdēt radio un televīzijā. Šis ir pats galvenais aspekts. Sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija tieši tāpēc ir sabiedriski, ka skatītāji un klausītāji var viņus kaut kādā veidā ietekmēt. Tas ir tas Eiropas modeļa pats galvenais elements. Nevis naudas jautājums. Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas Republikā no abonentu maksām nevarēs uzturēt nedz radio, nedz televīziju. Ir pilnīgi skaidrs, ka vajadzēs vēl citas budžeta "piešprices".

Attiecībā uz reālo finansu situāciju un nodokļu administrēšanu. Eiropas valstīs ir visplašākā un visdažādākā pieredze, kā šo nodokli administrēt. Šodien arī mēs nesavācam visus nodokļus, un tas nodoklis ne ar ko neatšķirsies. Administrēšanas veidi ir ļoti dažādi. Pieskaitījumi pie elektrības rēķina un tā tālāk. Tas būtiskais ir tiešām tas, ka mēs nevaram atļauties šo nodokļu izmaiņu šodien, tā ir jāatliek uz pāris gadiem. Bet tas, ka mēs viņu atliekam uz trijiem, pat ne uz pāris gadiem, es domāju, patiešām tie ir 3-4 gadi... tas, ka mēs viņu atliekam, nedrīkst traucēt mums mēģināt ieviest pareizo sistēmu, jo tā ir tā pareizā sistēma. Jo, ja radio un televīzija ir atkarīgi pa tiešo no valsts budžeta, tad viņi kļūst arvien atkarīgāki.

Ar vārdu sakot, mēs , protams, varam par to šodien nenobalsot, un konkrētā laika sprīdī nekas nemainīsies no tā, ka mēs šodien to nenobalsosim. Bet mēs vienkārši būsim izdarījuši nepareizu lietu. Nekas vairāk nenotiks.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

P.Putniņš

(LZS). Godāto priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Kolēģis Karnups — vārda brālis — drusciņ dramatizēja šo situāciju, bet šis ir tas gadījums, kad es ar Edvīnu Inkēnu esmu vienisprātis. Redziet, ja mēs nobalsojam, ka šī ir sabiedriskā televīzija un sabiedriskais radio, tad mums arī jāmēģina tālāk risināt šis jautājums. Un tur iekļaujas "vai abonentu maksas", kuras, kā jūs redzējāt, pašlaik vēl nebūs, bet ar laiku likumā tas ir ieprogrammēts. Es domāju, ka nekādas tādas materiālas traģēdijas tur nebūs, bet, tā kā tas ir tas pats punkts, es gribu izmantot izdevību un teikt, ka, mūsuprāt, svarīgi ir, lūk, paredzēt likumā noteiktu un nemainīgu budžeta procentuālo daļu. Ar to mēs būtu tad mēģinājuši nodrošināt no budžeta noteiktu, stabilu finansējumu šai sabiedriskajai televīzijai un sabiedriskajam radio. Komisijas pieņemtajā variantā ir tā: "Finansējums no tā nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā." Un šī ir tā plūstošā pozīcija un mazsološā. Pasolīsim kaut ko ļoti noteiktu un konkrētu tieši attiecībā uz finansēm! Paldies!

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups otrreiz! Piecas minūtes. Pēc tam — deputāts Žīgurs.

V.P.Karnups

(LNNK). Cienījamie kolēģi! Valdošās koalīcijas runātāji principā runāja sev pretim. Ja nekas nemainīsies četri, pieci gadi, tad nav iemesla ierakstīt likumā šodien kaut ko, kas nenotiks. Un tad mierināt cilvēkus: "Būs jau labi! Ticiet mums!" Mēs zinām, cik tālu mēs varam uzticēties valdošajai koalīcijai un tās izveidotajai valdībai. Bet jautājums ir saistīts ar to, ka abonentu maksas ir jauns nodoklis bez vārda runas. Mēs visi maksājam ienākuma nodokli, mēs caur ienākuma nodokli, kuru mēs zinām, finansējam daudzas valsts darbības. Ja man nebūtu bērnu, es varētu prasīt, kāpēc daļa no mana nodokļa tiek izmaksāta citu cilvēku bērnu pabalstam. Ar to pašu argumentāciju, ko Inkēna kungs lietoja sakarā ar to, ka ir princips — kas lieto, — tas maksā. Ja mēs finansējam sabiedrisko televīziju un radio no valsts budžeta, un to mēs darīsim vismaz visus nākamos piecus gadus, tad tā ir cilvēku mānīšana — ierakstīt šeit "un abonentu maksas". Jo tādu nav un nebūs piecus gadus! Tad, kad viss ir gatavs, kad ir likums par abonentu maksu, kad mēs varam redzēt, kāds konkrēti šeit būs šis jaunais nodoklis, cik tas vēl nāks klāt, jo nav noteikts, ka abonentu maksas atvietos to daļu no mana ienākuma nodokļa, kas tagad iet televīzijai. Tā būs papildu iemaksa. Tātad tas ir jauns nodoklis. Un nevajag cilvēkus mānīt! Ja mēs redzēsim konkrētu likumu, konkrētu nolikumu, kādā veidā tas tiks iekasēts, cik tas viss maksās, tā iekasēšana, kādu jaunu birokrātisko struktūru mēs tagad uzstādīsim, vai mēs ļausim trijos no rīta nolauzt kaut kādas durvis: "Jā, tev nav abonentu maksa samaksāta!" Ko mēs darīsim, ja tas cilvēks nav maksājis? Liksim pie sienas? Cietumā? Ūtrupēsim viņu mantu, lai samaksātu abonentu maksas. Kungi un dāmas! Lūdzu, padomājiet kas notiekas? Būtu labi, ja atbalstītu šo priekšlikumu un noraidītu abonentu maksu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Pēteris Elferts.

A.Žīgurs

(LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Katrā ziņā vajag noraidīt šo abonentu maksu, jo jūs paši zināt, ka ir maksas televīzija. Šī maksas televīzija dod programmu, par kuru mēs esam ar mieru maksāt. Bet pašreiz… Man nav nekas pretī pret tiem cilvēkiem, kas strādā televīzijā un radio. Radio, es domāju, ir diezgan pieņemams, bet televīzijas raidījumi nav tādi. Nav kvalitatīvi. Tad jau mēs labāk dziedāsim "Aijā žūžū lāča bērni" un iesim visi gulēt. Tādu programmu mēs nevaram apmaksāt. Ja tie cilvēki, kas tur strādā, nevar mums pasniegt labāku, tad par tādu mēs nevaram maksāt. Vienīgi, ja viņi uzlabotu šo programmu, tad mēs būtu ar mieru. Es nevainoju arī neatkarīgo TV—5, kas tomēr ir labāka nekā otrais kanāls, bet par šo maksāt mēs nevaram. Un, es domāju, ja kāds grib maksāt, lai viņš maksā! Bet uzlikt visiem maksāt… Mēs jau lielā daļa nesaņemam pat minimumu mūsu algās, no kurām varētu kaut ko maksāt. Tas nav iespējams pašreizējos apstākļos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, "Latvijas ceļš"! Pēc tam — Jānis Lucāns.

P.Elferts

(LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Principā es esmu pret abonentu maksu, ja mēs definējam to tā, ka no katra, kuram ir televīzija, katrs ierēdnis tagad sāks iekasēt 10 santīmus mēnesī par katru televizoru vai radio, kas ir mājās. Es domāju, ka tik tiešām, ja tas ir tādā veidā domāts, tad tas ir absurds. Bet, ja mēs varam definēt abonentu maksu kā papildu nodokli, ja mēs uzliekam papildu nodokli uz jauna vai arī varbūt lietota televizora vai radio iegādāšanos, tad es varētu tam piekrist, jo tad lietotājs maksā. Jūs varat apstrīdēt un teikt, ka tādā gadījumā maksā tikai jaunie lietotāji, bet gribu atgādināt reālo situāciju. Tādā gadījumā faktiski tie cilvēki, kuri pērk jaunus televizorus un radio droši vien ir naudīgāki nekā daļa no mūsu sabiedrības. Un, ja mēs faktiski to papildu maksu prasām no tiem, kuri iegādājas jaunus televizorus un radio, tad necietīs maznodrošinātā sabiedrības daļa. Un, ja var definēt abonentu maksu kā šo papildu nodokli uz jauniem radio un televīzijas aparātiem, es to atbalstītu, citādi ne.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns

(TPA). Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka es nepateikšu neko īpaši jaunu, ja teikšu tādus vārdus, ka Latvijā ir radies diezgan liels slānis cilvēku, kuri jau šobrīd dzīvo informācijas nabadzībā. Jā, mūsu informācijas pārbagātajā laikmetā dzīvo informācijas nabadzībā, jo nevar nopirkt vairs avīzes, nevar nopirkt vairs grāmatas. Viņiem, protams, nav arī televīzijas aparāta, un, protams, viņi nemaksā vairs nodokļus. Lūk, par šiem cilvēkiem mēs kaut kādā veidā nekādi negribam mazliet padomāt. Un lai man nestāsta, ka 10 santīmi būs šī abonēšanas maksa! 10 santīmu dēļ neviens nesāktu šo procedūru. Tās ir blēņas! Es gribu teikt vēl vairāk. Faktiski visā drīzumā arī telefona sakari būs daudziem cilvēkiem liegti to dārdzības dēļ. Būtībā Latvijas radio paliek vienīgais reālais informācijas līdzeklis, jo kaut kāds radio tomēr ir katrā ģimenē un vidējos viļņos ar to uztvert var. Un, ja mēs vēl tagad sāksim mēģināt šos cilvēkus spīdzināt ar šīm abonēšanas maksām, tad man tas liekas vienkārši bezjēdzīgi un lielākajā mērā necivilizēti.

Šeit Inkēna kungs minēja tādu argumentu, ka, lūk, nodokļi padarot atkarīgus no politiskajām partijām šos raidījumus. Es domāju, ka šajā gadījumā neiet runa par nodokļiem, kas padara atkarīgus šos raidījumus no politiskajām partijām. Ir drīzāk runa par likumiem, kurus Inkēna kungs rada. Un rada Radio un televīzijas padomes, kuras būs patiešām atkarīgas no politiskajām partijām. Lūk, par to ir runa. Un tāda ir šī kopējā atkarība, bet nevis atkarība caur nodokļiem un ar nodokļu palīdzību. Tā ka šīs lietas būtu jāņem vērā. Un man gribētos atbalstīt gan to šajā punktā, ka vajag svītrot abonēšanas maksas, gan arī atbalstīt Putniņa kunga priekšlikumu par to, ka ir jābūt stabilam procentam, ko atskaita radio un televīzijai no budžeta, jo arī inflācijas jēdziens politiķu rokās ir kļuvis diezgan maināms lielums un līdz ar to, teiksim, inflācija, kas tur ir minēta, ko it kā ņem par korekciju tajā redakcijas priekšlikumā, var izrādīties diezgan nenopietni ņemams formulējums. Tāpēc precīzs procents no budžeta būtu visstabilākais atskaitījuma veids. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintar Ābiķi, jūs izmantosit septiņas minūtes? Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāts. Pēc tam - Edvīns Kide.

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu izbeigt tās priekšvēlēšanu runas! Jo te ir absolūti skaidrs, kāda tā situācija ir. Protams, es domāju, ka visiem šodien ir skaidrs, ka šāda nodokļa iekasēšana, proti, administrēšana, iznāks dārgāka nekā tā summa, ko varēs ieņemt. Pie tam kurš varēs man pierādīt, vai es skatos ar savu televizoru satelītprogrammu un neskatos Rīgas pārraides, vai es klausos BBC un neklausos Rīgas radio, un tā tālāk, un tā joprojām. Tajā pašā laikā, es domāju, arī radio un televīzijai ir diezgan naivi cerēt, ka šī summa, šis nodoklis varētu pārvērsties televīzijai un radio par taustāmu labumu, ja. Jo, ņemot vērā to, ka tā administrēšana nodokļu iekasēšanā izmaksās dārgāk, tad nepārprotami proporcionāli valsts no budžeta varēs atvēlēt citādā veidā radio un televīzijai. Tā ka tā situācija ir diezgan bezjēdzīga.

Visloģiskākais, manuprāt, priekšlikums, ja mēs paturam likumā šo nodokli, bija tas, ko izteica Elferta kungs. Šobrīd tiešām televizori ir dārgi un radioaparāti ir dārgi, un pamatā jau viņus pērk turīgi cilvēki. Tie, kas ir mazturīgi, lietos šos vecos aparātus vai arī nopirks no rokas tirgū vai no saviem paziņām lietotus televizorus vai vecus televizorus, un valsts kasei šī pirkšanas-pārdošanas lieta kaut kādā nodokļu veidā tāpat valsts kasei, protams, aizies gar degunu. Tāpēc Elferta kunga priekšlikums, ka varētu iekasēt kaut kādu absolūti minimālu šo nodokli, pārdodot televīzijas un radio aparātus, ir loģisks. Bet, protams, tas ir loģisks vēl pie viena nosacījuma — ja valstī pastāv tā saucamais "taxfree" nodoklis uz robežas, jo pretējā gadījumā es pasaku, ka es to radioaparātu tūlīt aizvedīšu savai tantei uz Zviedriju. Tā ka es domāju, ka tās lielās, karstās diskusijas šeit ir pilnīgi nevietā, redzot šā jautājuma būtību šodien. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide Tautsaimnieku politiskā apvienība. Jūs atlikušo laiku izmantosit? (No zāles deputāts E.Kide: "Jā!") Lūdzu!

E.Kide

(TPA). Cienītie deputāti! Cienījamais Prezidij! Es domāju, mums nevajadzēja lauzt vienu pastāvošo sistēmu, kas tiek segta pašlaik no nodokļiem, un ieviest otru sistēmu, kuru mēs neesam spējīgi realizēt. Šodien mēs neesam spējīgi iekasēt nodokļus, neesam spējīgi iekasēt nodokļus lielās summās, bet mēs tagad runājam, ka staigāsim apkārt un ievāksim par 10, pa 20 santīmiem no visiem šiem punktiem. Tā ir nerealitāte šodien.

Un otrs, ko teica Lucāna kungs. Atstāsim iespēju izmantot šos vienīgos informācijas līdzekļus - televīziju un radio — tiem cilvēkiem, kuri avīzes, laukos it īpaši, nespēj vairs nopirkt. Tāpēc es lūdzu atbalstīt "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu svītrot abonentu maksu, segt to ar nodokļiem, jo mēs par dārgiem televizoriem un dārgiem radio saņemam 18 procentus apgrozījuma, tas ir, jaunradītās vērtības nodokli, un no tā mums arī jāsedz šie izdevumi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referente vēlas komentēt?

A.Rugāte.

Es tikai gribu piebilst, ka šajā daļā ir arī vēl Putniņa kunga priekšlikums, par kuru viņš pats jau arī izteica savu komentāru. Bet ir vēl viens priekšlikums, kuru vajadzētu vispirms izdebatēt, un tikai pēc tam varētu būt balsojums. Tas ir Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča, trīs deputātu, priekšlikums svītrot vārdus "ne mazāk kā iepriekšējā gadā". Tas komisijā nav pieņemts kā priekšlikums, jo šeit mums bija pamatots jautājums, kāda tad būs tā summa, kuru piedāvātais priekšlikums paredz kā tādu, kas varētu nodrošināt nacionālā radio un nacionālās televīzijas finansējumu, un kāds būs tad šis garants. Tā kā mums komentāra šim priekšlikumam nebija, mēs to nevarējām atbalstīt, un šobrīd tas arī ir tātad vai nu aizstāvams vai balsojams. Bet arī tas pieder pie šīs daļas.

Sēdes vadītājs. Jā, bet mēs balsojām un balsosim par konkrētu deputātu priekšlikumu, tāpēc arī nevajadzētu tagad komentēt tos priekšlikumus, kurus mēs vēl neapspriežam un nebalsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu 5.panta ceturtajā daļā svītrot "un (vai) abonentu maksas". Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 12, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts.

Vai uzsāksim izskatīt nākamo — deputāta Putniņa priekšlikumu? Bet laika ir ļoti maz, es ierosinātu tagad konkrēto priekšlikumu izskatīšanu pārtraukt. Pēc pārtraukuma izskatīsim deputāta Putniņa priekšlikumu. Bet tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu uzmanību! Reģistrēsimies, bet deputāts Ābiķis nāks tribīnē ar paziņojumu.

Dz.Ābiķis

(LC). Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir ārkārtas sēde šajā starpbrīdī, es to gribētu atgādināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane

(Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Gundars Bērziņš, Andris Gūtmanis, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Gunārs Meierovics, Uldis Osis, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Jānis Ritenis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Jevgēnijs Zaščerinskis... ir zālē... un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Gunārs Meierovics arī ir zālē. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 52 deputāti. Turpinām izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Mēs apstājāmies pirms pārtraukuma pie 5.panta ceturtās daļas un tagad izskatām deputāta Putniņa priekšlikumu. Vai deputāts Putniņš runās? Viņš ir izteicis savu viedokli un lūdz balsot par savu priekšlikumu. Atgādināšu deputātiem, ka deputāts Putniņš ierosina sabiedriskās raidorganizācijas finansēt no valsts budžeta ar likumu noteiktu nemainīgu budžeta procentuālu daļu un (vai) abonentu maksas, no pašu komercdarbības, sponsoru līdzekļiem, ziedojumiem un dāvinājumiem un ienākumiem no tematisko programmu (kanālu) izmantošanas. Nu, daļa jau ir balsota un līdz ar to nav balsojama, piemēram, par abonentu maksu, bet pārējais ir balsojams. Atklājam debates. Vārdu lūdz Aija Poča, "Latvijas ceļa" deputāte.

A.Poča

(LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst deputāta Putniņa priekšlikumā jūsu uzmanību uz šiem vārdiem "ar likumu noteikt nemainīgu procentuālu daļu". Faktiski likumā, kurš ir mums rakstīts nevis vienam gadam, diviem gadiem, bet desmit gadiem, es ceru, varbūt ilgākam laikam, ir paredzēts, ka katru gadu būs noteikta procentuāla daļa, vai tas būtu 1 procents vai 2 procenti, bet šeit gan nav rakstīts, cik liels ir šis procents. Starp citu, būtību interesanti zināt, cik liels tad ir šis procents, kuru grib noteikt, un ar kuru likumu tad to noteiks. Ja jau šajā likumā to nosaka, tad jau vajadzētu šeit parādīties šai procenta daļai. Kā gan mēs finansēsim sabiedriskās raidorganizācijas? Pašreiz stāvoklis mums budžetā ir drūms, nākošgad arī nekādi sevišķi labi apstākļi acīmredzot nav gaidāmi. Nu, 1 procents, 2 procenti, varbūt tā nav liela summa, un, ja mēs ierakstām šogad - un nākošgad 1 vai 2 procentus, vai vēl mazāk, pusprocentu, tas varbūt nekādas problēmas neradītu. Bet, ņemot vērā to, ka mums ir cerības, ka ekonomikas attīstības rezultātā budžeta ieņēmumi varētu stipri pieaugt un šis budžets varētu būt stipri lielāks, šis procents būs ar lielāku pildījumu, tātad absolūtās summās šie skaitļi būs stipri lielāki. Un vai tiešām tad šīs summas, teiksim, šo raidorganizāciju finansēšanai būs nepieciešamas no budžeta līdzekļiem? Varbūt to varēs tiešām nodrošināt arī ar šiem papildu... Cik vispār tad... Man ir jautājums, cik lielam tad ir jābūt šiem sabiedriskās raidorganizācijas štatiem, kura nodrošina visai sabiedrībai, teiksim, kaut kādu informāciju un tamlīdzīgi. Paralēli attīstīsies arī šīs privātās raidstacijas. Manuprāt, tas, ko ir piedāvājusi atbildīgā komisija savā redakcijā, ka finansējums nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, ievērojot inflāciju, ir ļoti korekts. Es jums gribu atgādināt, ka līdzīgu ierakstu par procentuālu daļu no budžeta savā laikā piedāvāja arī Pašvaldību savienība, un, runājot par šo pašvaldībām paredzēto dotāciju no budžeta, mēs šo priekšlikumu noraidījām. Es lūgtu arī šoreiz padomāt un neatbalstīt Putniņa priekšlikumu tādā redakcijā, bet atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, "Latvijas ceļš" lūdzu!

E.Inkēns

(LC). Es saprotu, ka Putniņa kunga priekšlikums nāk no tā vienkāršā pieņēmuma, kas atbilst pilnīgai patiesībai, ka šodien gan Latvijas radio, gan Latvijas televīzijas finansējums ir nepietiekams. Tā ir pilnīga taisnība. Bet diemžēl veids, kā ir izteikts Putniņa kunga priekšlikums, nekādā veidā nesaistās ar iespējamām pozitīvām vai negatīvām izmaiņām Latvijas ekonomikā. Ar vārdu sakot, šis abstraktais procents, kurš var tikt piepildīts ar ļoti dažādu naudas summu, reāli nekādā veidā nesasaucas ar radio un televīzijas vajadzībām. Ir vēl otras bažas, kas parādās man pie šāda veida precedenta ieviešanas. Pirmkārt, šāda precedenta nav. Tāpēc, ka tad mēs visu budžetu varam sadalīt, — aizsardzībai tik, tam un tam tik. Bet tas ir pilnīgi cits veids, kā sastāda budžetu, un tad par to ir jālemj budžeta likumā. Tad ir jāmaina viss budžeta sastādīšanas princips. Īstenībā pats galvenais likums, kas jāpieņem katru gadu parlamentam. Nu, tad parlaments būtībā nav vajadzīgs, ja viss ir sadalīts. Vārdu sakot, ar šo labojumu, Putniņa kungs, saprotot jūsu labos nodomus, mēs izmainām tik dziļi budžeta veidošanas tehnoloģiju, ka diezin vai radio un televīzijas likums ir tā īstā vieta, kur to izdarīt. Es domāju, ka komisijas piedāvātais variants panāk praktiski tieši to pašu, ko jūs gribat. Tātad nauda katru gadu nav mazāka. Un tas nozīmē arī to, ka sabiedriskais radio un televīzija, paplašinoties tirgus iespējām, var vairāk nopelnīt no reklāmām un citiem ienākumu veidiem. Tā ka es lūgtu jūs tomēr balsot par komisijas priekšlikumu, jo mēs ļoti ilgi un dziļi apspriedām šo jautājumu un mūsu kritērijs bija tieši tāds pats kā jums, Putniņa kungs, — nenodarīt pāri nedz radio, nedz televīzijai.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

P.Tabūns

(LNNK). Jā, mēs daudz par to esam runājuši, tas ir taisnība, kolēģi, komisijā, bet mans pretarguments nupat Inkēna kunga teiktajam ir, lūk, kāds. Vai tad mēs Latvijas radio un Latvijas televīzijai liksim tādā pašā nabadzībā un ar tādām pašām maziņām algām dzīvot arī tupmāk? Vai tad, kad valsts budžetā jau ienāks krietni lielāka summa, viņi turpinās saņemt tikpat maz gan algās, gan dažādas aparatūras iegādei, apkalpošanai un tā tālāk, kur pašlaik notiek vienkārši, nu, tāda knapināšanās. Knapināšanās, lai šī aparatūra kaut kādā veidā strādātu, lai radio vai televīzija, tā sakot, neapstātos. Un loģiski — ja jau tauta, ja valsts sāk dzīvot labāk, nu, kāpēc sabiedriskais radio un televīzija nevarētu attīstīties. Un tās būtu iespējas arī augt kvalitatīvi. Es domāju, ka samērā loģisks ir šis priekšlikums. Tāpēc es lūdzu arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aija Poča, "Latvijas ceļš"! Otrreiz — piecas minūtes.

A.Poča

(LC). Paldies priekšsēdētāja kungs! Tā būs tikai replika Tabūna kungam. Likumā skaidri un gaiši ierakstīts, ka nedrīkst būt mazāk. Tas neizslēdz iespēju, ka summa varētu būt lielāka un daudz lielāka. (No zāles: "Solīts makā nekrīt! Te pat solīts nav!")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referenti, ja vēlas, komentēt!

A.Rugāte

. Paldies! Es tiešām varu tikai apliecināt to, ka Finansu ministrija, kas komisijā vairākkārt mūs konsultēja šajā jautājumā, patiešām atzina, ka nav tāda precedenta valstī, ka varētu šādu finansējuma veidu, kas ir piedāvāts Putniņa kunga priekšlikumā, realizēt, un tāpēc arī komisijas vairākums neatbalstīja šādu finansējumu. Taču tas nozīmē arī ko citu, proti, ko arī teica Finansu ministrijas pārstāvji, — ja likums paredz citādi, tad citādi arī dara. Tā ka šeit nebūtu īsti varbūt vietā vairs diskutēt par šo jautājumu, tas ir koncepts. Par to ir jāizšķiras balsojumā, jāizdara šī izvēle.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāts Putniņš lūdz balsot savu priekšlikumu. Tikai šeit jāsvītro vārdi, es lūdzu referenti izsvītrot vārdus, lai atbilst mūsu balsojumam.

A.Rugāte.

Acīmredzot tātad redakcija šobrīd ir tāda, ka "sabiedriskās raidorganizācijas finansē no valsts budžeta ar likumā noteiktu nemainīgu budžeta procentuālo daļu". Tālāk ir svītrojums un turpinās teksts "no pašu komercdarbības un sponsoru līdzekļiem", un tālāk kā tekstā. Putniņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Budžeta procentuālo daļu, komats, un tālāk kā tekstā. Svītrojot "un (vai) abonentu maksu". Lūdzu, balsosim par deputāta Putniņa priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 19, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamo priekšlikumu šajā daļā!

A.Rugāte

. Vēl viens priekšlikums. To ir iesnieguši trīs deputāti — deputāti Jurkāns, Kuprijanova un Urbanovičs, piedāvājot pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā svītrot "ne mazāku kā iepriekšējā gadā". Es jau pasteidzos ar komisijas viedokļa vai komisijas attieksmes komentāru iepriekš, tāpēc es vairs neatkārtošos. Tā ka, ja deputāti uztur šo balsojumu, tas ir balsojams priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti uztur balsojumu? Lūdz balsot? Deputāte Kuprijanova, paudiet izteiktāk savu viedokli. Uzturam, ja? (No zāles deputāte L.Kuprijanova: "Uzturam!") Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu svītrot vārdus "ne mazāk kā iepriekšējā gadā". Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 28, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad mums būtu jābalso par komisijas piedāvāto redakciju 5.panta ceturtajai daļai.

A.Rugāte.

Ar svītrojumu "un abonentu maksas".

Sēdes vadītājs. Protams, ņemot vērā mūsu iepriekšējos balsojumus. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 1, atturas — 5. Pieņemts.

A.Rugāte

. Tālāk 6.pants "Privātie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi", kas otrajam lasījumam ir ar mainītu nosaukumu "Komerciālie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Un šeit ir atbildīgās komisijas atrastā nelielā kļūda, pārlasot priekšlikumus pirmajā daļā, ko es lūdzu uzreiz izlabot, jo priekšlikumā šeit ir palikušas "privātās raidorganizācijas". Taču redakcijā, kas ir piedāvāta otrajam lasījumam, ir pareizais teksts. Tur ir komerciālās raidorganizācijas. Bet atbildīgās komisijas priekšlikums ir papildināt aiz vārda "līdzekļus" ar vārdiem "komerciālās raidorganizācijas" un mainīt aiz vārda "valsts" vārdu "un" uz "vai".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Lūdzu tālāk!

A.Rugāte

. Otrajā un trešajā daļā nav priekšlikumu. Panta ceturtajā daļā ir deputāta Putniņa priekšlikums papildināt pantu ar šo jauno daļu, kuru komisija arī ir atbalstījusi un pieņēmusi savā precizētajā redakcijā. Un tagad šī daļa skan šādi: "Komerciālās raidorganziācijas savu darbību finansiāli nodrošina ar ienākumiem no pašu komercdarbības, sponsorēšanas un abonentu maksas." Maksas televīzija šeit ir domāta. Tādēļ ir arī iekavās paskaidrojums.

Sēdes vadītājs. Pret šo komisijas ierosinājumu nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Rugāte

. 7.pants. Atbildīgā komisija atkal ierosina, kā jau iepriekš es minēju citā pantā, latviskot terminus. "Lokālie" top par "vietējiem". Un vēl papildināt ar vienu veidu, kas šeit bija pirmajā lasījumā kaut kā izkritis laukā un zudis, tas ir, "pārrobežu". Tātad panta nosaukums ir "Nacionālie reģionālie, vietējie un pārrobežu elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Pirmajā, otrajā un trešajā daļā nav saņemts neviens priekšlikums.

Ceturtajā daļā atbildīgā komisija precizē "lokālie" — "vietējie".

Piektajā daļā atbildīgā komisija uzskata par nepieciešamu aizstāt šeit un arī turpmāk visā likuma tekstā vārdus "Latvijas Republika" ar "Latvija".

Sestajā daļā atbildīgā komisija piedāvā redakciju, kas ir atšķirīga no pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas un tagad skan šādi: "Uz pārrobežu elektroniskajiem saziņas līdzekļiem attiecas likuma normas, kas regulē kabeļtelevīziju."

8.pants. "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu koncentrācijas un monopolizācijas ierobežošana". Pirmajā punktā... es atvainojos, daļā, šeit ir atkal iekavas kļūda. Pirmā daļa tā ir. Atbildīgās komisijas precizējums "Politiskas organizācijas un partijas". Ir arī deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums svītrot šo daļu, kas komisijā nav pieņemts. Argumentācija ir tāda, ka šis pants esot deklaratīvs un neko neizsakot, taču tam pretī es varu likt tikai vienu argumentu un pamatojumu no komisijas un arī no Eiropas Padomes atzinumiem, proti, ka šis ir pants, kas regulē monopola ierobežojumu šajā nozarē. Jo kurš gan tiešām negrib monopolu?

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Edvīns Kide — Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide

(TPA). Cienījamie deputāti! Pants patiešām vajadzīgs, un neviens nevar noliegt tā nepieciešamību cīņā pret sabiedrības saziņas līdzekļu monopolizāciju. Bet nepavisam nav skaidrs, kā to panākt. Es domāju, ka šeit vēl trūkst viena teikuma, un proti, ko tad darīt šajā nolūkā. Pretējā gadījumā tas patiešām, kā Kuprijanovas kundze teica, tas ir deklaratīvs. Tas ir tikai uzsaukums bez mehānisma, kā to realizēt. Nākošajā pantā ir realizēts pretmonopolu mehānisms — aizliegt saslēgt tīklos reģionālos vai vietējos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus. Jā, tur es redzu to mehānismu, kaut viņš arī tālāk ir noslēpts, izņemot tos gadījumus, kad Nacionālā padome to atļauj. Tātad Nacionālā padome var atļaut monopolu. Un šeit es domāju, ka vajadzētu uz trešo lasījumu padomāt. Es neesmu pret šo punktu, bet vajadzētu padomāt, kā to realizēt, un tad tas patiešām būtu vērtīgs punkts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Beidzam debates.

A.Rugāte

. Paldies Kides kungam par aizrādījumu šai daļai. Tas ir ņemams vērā trešajam lasījumam un šobrīd, ja priekšlikums tiek uzturēts, ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kuprijanova lūdz balsojumu? Nelūdz. Pārējie deputāti arī neiebilst? Līdz ar to ir komisijas piedāvātā redakcija.

A.Rugāte

. Paldies! Otrajā daļā atkal lūdzu iekaviņas no kreisās puses, tas nav punkts, bet daļa. Atbildīgās komisijas latviskotie termini, citu priekšlikumu šajā daļā nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte

. Trešajā daļā ir deputāta Putniņa priekšlikums, kurš daļēji komisijā ir pieņemts. Ar izcelto druku jūs to varat arī paši sazīmēt, kura ir tā daļa, kas ir daļēji pieņemta. Un līdz ar to trešās daļas redakcija komisijas piedāvātajā tekstā ir šāda: "Programmu veidošana ir neatkarīga. Aizliegts bez retranslācijas atļaujas veikt programmu sinhronu un paralēlu raidīšanu, izņemot bērnu, kultūras un sporta raidījumus, kā arī dažādu sabiedrisku pasākumu un notikumu tiešas translācijas."

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Rugāte

. Ceturtajā daļā atbildīgā komisija piedāvā citu, precizētu redakciju, kas šobrīd skan tā: "Katra raidorganizācija, izņemot sabiedrisko raidorganizāciju, var veidot ne vairāk kā trīs programmas." Ir deputāta Putniņa priekšlikums, kurš nav pieņemts un skan tādā veidā, ka katra raidorganizācija, izņemot sabiedriskās raidorganizācijas, var veidot un izplatīt vienu programmu, kā arī vienu vai vairākas papildinošas programmas (teleteksts, radio, datu sistēma un citas). Šeit man gribas vērst jūsu uzmanību, cienījamie kolēģi, uz to, ka tas arī ir konceptuālas dabas jautājums, uz ko mēs varam šobrīd sagaidīt diezgan sīvu norādi no Eiropas Padomes likumdošanas, ka šeit patiesībā pastāv iespēja tām bažām par tīklu veidošanu un par sabiedrisko raidītāju praktisko neaizsargātību, proti, tas ir tā saucamais Beluskoni variants, lai nerunātu gari un plaši. Tā ka tas ir konceptuāls balsojums un konceptuāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība! Atklājam debates.

P.Putniņš

(LZS). Godāto priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Jā, tas ir konceptuālas dabas jautājums un tās ir tās lielās bažas. Negribas nevienam nodarīt pāri, bet par ko tad mums ir jādomā? Mums ir jādomā par sabiedriskās televīzijas un radio iespēju, un mums ir jādomā par to, lai šīs, kā mēs tagad esam nosaukuši, komerciālās televīzijas iespēja nekļūst jau par monopoliespēju. Es jūs lūdzu, varbūt izsakieties, un pēc tam balsosim, bet ļoti iedziļinieties šajā jautājumā, nenodarot varbūt arī pāri. Un es domāju, manā piedāvājumā nav nodarīts pāri komerciālajai televīzijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Šī panta 8. panta ceturtā daļa tiešām ir ārkārtīgi izšķirošs jautājums, tas ir konceptuāls jautājums, jo, ja mēs pieļaujam vienai raidorganizācijai veidot trīs atsevišķas programmas, kuras zināmā mērā rada maldīgu iespaidu skatītājos un klausītājos, var būt, ka ar triju dažādu programmu palīdzību tiek filtrēta cilvēku apziņā viena un tā pati ideja ar dažādiem līdzekļiem.

Un tāpēc es atbalstu deputāta Putniņa priekšlikumu, ka katrai raidorganizācijai, izņemot sabiedriskās raidorganizācijas, ir iespējams izplatīt tikai vienu programmu, nevis trīs, nevis uzmācīgi šo savu ideju paust masu informācijas līdzekļos. Un aicinu atbalstīt Paula Putniņa ierosinājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns

(LNNK). Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu jūs nopietni iedziļināties, izlasīt vēlreiz šo pantu, šo piedāvāto labojumu, jo tas ir ļoti nozīmīgs. Lai mani nepārprot arī komercraidstaciju vadītāji un cilvēki, kas tajās strādā un grib strādāt! Es nebūt neiestājos pret viņiem, bet patiešām ir tā, kā teica arī Seiles kundze, ka, izvēršot plašu darbību trijās programmās vienpusēji, varbūt ne tādā virzienā, kādu mēs vēlamies savā topošajā neatkarīgajā valstī, viņi var izraisīt nevēlamas sekas. Tādēļ es ieteiktu palikt pie vienas programmas, izņemot varbūt — šeit gan nav rakstīts — šobrīd esošās darbojošās raidstacijas. Ar šādu piebildi tas varētu būt tām, kuras jau strādā ne tikai vienā, bet vairākās programmās, to varētu pieļaut. Bet tām, kas turpmāk dibināsies, pietiktu ar vienu programmu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Mariss Andersons, lūdzu! "Latvijas ceļš".

M.Andersons

(LC). Kolēģi! Es jums uzdotu tādu jautājumu no šodienas prakses. Ja jums vajadzētu izvēlēties šobrīd, kuru no stacijām slēgt — SWH, SWH—plus vai SWH—amadeus? Kuru jūs slēgtu? Tūlīt paskaidrošu, kāpēc es uzdevu šādu jautājumu. Visupirms, ja ir viena programma, tad šinī gadījumā divas programmas no vienas komerciālās raidorganizācijas būtu jālikvidē. Bet radio tiek izsniegtas, lūk, šīs pārraides atļaujas, šie formāti uz konkrētu, teiksim, mūzikas novirzienu. Šobrīd, piemēram, ar klasisko mūziku neviena komerciāla stacija nevar izdzīvot. Šinī gadījumā es gribētu teikt, ka tas ir spilgts piemērs tam, ka ar vienu programmu tik tiešām ir par maz. Protams, šeit ir atruna, ka ir sabiedriskās raidorganizācijas. Teorētiski viņām varētu būt simt programmas. Protams, finansiāli tās nekad tā nebūs. Bet, lai šo monopolu ierobežotu, komerciālajām ir šis skaitlis trīs.

Turklāt vēl pieņemsim tādu situāciju — kāpēc gan nevarētu būt raidorganizācijai vietējais tīkls, teiksim, Kurzemē un citā reģionā — Zemgalē? Tas arī būtu pret. Vai beigu beigās varētu būt viena raidorganizācija ar vienu radioprogrammu un vienu televīzijas programmu. Tā kā es domāju, kaut vai sakarā ar šo piemēru, kas man tagad ienāca prātā, es noraidu šādu deputāta Putniņa ierobežojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece, "Latvijas ceļš"!

I.Birzniece

(LC). Godājamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Ir dīvaini, ka mēs piecus gadus pēc 4. maija sākam dzirdēt, ka nu ir bailes no vietējās konkurences. Kas ir demokrātija? Sākt kontrolēt... Mums tikai vajag vienu ideju parādīt vienā vietā, mēs rakstām šeit, ka tur neeksistē cenzūra televīzijas un radio sistēmai... Mēs to rakstām, bet domas, ko es dzirdu dažu deputātu runās, liecina, ka ļoti grib kontrolēt saturu. Un tieši kā deputāts Andersons teica, tur ir dažādi formāti - viens, cik es saprotu, ir ierobežojums šeit ne vairāk kā trīs, lai nebūtu nekādas lielas koncentrācijas viena cilvēka rokās kā deputāts Kides kungs runāja par 8. panta pirmo daļu ....Es piekrītu viņam, ka tālāk ir jādefinē, kas ir monopolizācija, lai neatļautu monopolizāciju. Un tālākajās daļās ir ierobežojumi fiziskajām personām, cik daudz var būt viņu īpašumā. Bet vai mums tiešām ir tik lielas bailes un mēs tik zemu vērtējam klausītājus un skatītājus, ka viņi paši nevar izlemt, ko viņi grib dzirdēt un klausīties. Šeit ir jau ierobežojums uz trijām programmām. Padomājiet! Citādāk jūs... Man sākas tāda doma, ka ieslīdam atpakaļ pussolīti, pusolīti iepriekšējā ļoti regulējošajā sistēmā.