Informācija

Par Frakciju padomes 6. jūnija sēdi

 

1. Padome sēdē izskatīja Pilsonības likuma izpildes komisijas ierosināto kārtību, kādā izskatāmi priekšlikumi personu uzņemšanai Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma lūgt komisijai šo dokumentu precizēt, ievērojot Frakciju padomes un Juridiskā biroja ieteikumus, un pēc tam iesniegt to Saeimas Prezidijam kā oficiālu dokumentu izplatīšanai deputātiem.

2. Tāpat tika izskatīts Ārlietu komisijas ierosinājums par starptautisko novērotāju nosūtīšanu uz parlamenta vēlēšanām Armēnijā šā gada 5. jūlijā.

Sakarā ar to, ka nosūtītāju valstij jāsedz visi izdevumi, nolēma Saeimas pārstāvi uz vēlēšanām Armēnijā nesūtīt.

3. Izskatīja arī LNNK frakcijas ierosinājumu apspriest jautājumu par pavasara sesijas slēgšanu - LNNK frakcijas deputāti ierosina beigt darbu pavasara sesijā 22. jūnijā un atsākt darbu rudens sesijā 6. jūlijā.

Vairums frakciju pārstāvju piekrita šim priekšlikumam, nolēma apspriest to frakcijās un tad galīgi izlemt Saeimas sēdē.

Saeimas sekretārs I.Daudišs

 

Steidzams frakciju pieprasījums

Dokuments nr.598

Par pensiju indeksāciju

 

Ministru prezidentam M.Gailim

Jau apspriežot 1995.gada budžetu, LZS frakcija iesniedza priekšlikumus par pensiju indeksāciju ne vēlāk kā no 1995.gada 1. jūlija. Indeksācijas nepieciešamība un iespējamība tika pamatota ar sociālā nodokla ieņēmuma prognozi un nepieciešamajiem aprēķiniem.

Situācija valstī ir izveidojusies tā, ka inflācija ievērojami pārsniedz 5 mēnešos prognozēto, un šajos 5 mēnešos ir tuvu valdības gada prognozētajai inflācijai.

Ir sākusies un turpinās banku krīze, kas kopumā ir novedusi pie plaša iedzīvotāju slāņa, īpaši pensionāru, trūcīgo ietaupījumu zaudēšanas un materiālā stāvokļa ievērojamas pasliktināšanās. Šī gada, īpaši februāra un marta, mēnešos bija vērojama pensiju izmaksāšanas aizkavēšanās. Kā redzams no budžeta izpildes analīzes par 1995. gada I kvartālu, milzīga budžeta deficīta segšana ir veikta arī uz sociālā budžeta - pensionāru rēķina. Valdība un valdošās koalīcijas politiķi vairākkārt ir solījuši veikt pensiju indeksāciju, nosaucot termiņus, kuri jau ir pagājuši. Sociālā budžeta ieņēmumu analīze rāda, ka indeksāciju varēja veikt jau ātrāk, ja šie līdzekļi nebūtu izmantoti valsts budžeta deficīta segšanai.

Tā kā daudzie solījumi no valdības un Ministru prezidenta puses nav pildīti, uzskatām par nepieciešamu šo jautājumu izskatīt Saeimā un rast skaidrību par pensiju indeksācijas termiņiem un apjomiem.

Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1) ar kuru datumu tiks veikta pensiju indeksācija;

2) kāds būs pensiju indeksācijas mehānisms un vai šī pensiju indeksācija nosegs vismaz šī gada inflācijas radītos zaudējumus pensionāriem.

 

Saeimas deputāti: G.Bērziņš, A.Rozentāls, J.Kokins, A.Berķis, V.Novakšānovs,

A.Prēdele, Z.Tomiņš, A.Grots, P.Putniņš, U.Lakševics

1995. gada 7. jūnijā (Kancelejā reģistrēts pl.11.59.)

 

Deputātu jautājumi

 

Informācija

Par Frakciju padomes 6. jūnija sēdi

 

1. Padome sēdē izskatīja Pilsonības likuma izpildes komisijas ierosināto kārtību, kādā izskatāmi priekšlikumi personu uzņemšanai Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma lūgt komisijai šo dokumentu precizēt, ievērojot Frakciju padomes un Juridiskā biroja ieteikumus, un pēc tam iesniegt to Saeimas Prezidijam kā oficiālu dokumentu izplatīšanai deputātiem.

2. Tāpat tika izskatīts Ārlietu komisijas ierosinājums par starptautisko novērotāju nosūtīšanu uz parlamenta vēlēšanām Armēnijā šā gada 5. jūlijā.

Sakarā ar to, ka nosūtītāju valstij jāsedz visi izdevumi, nolēma Saeimas pārstāvi uz vēlēšanām Armēnijā nesūtīt.

3. Izskatīja arī LNNK frakcijas ierosinājumu apspriest jautājumu par pavasara sesijas slēgšanu - LNNK frakcijas deputāti ierosina beigt darbu pavasara sesijā 22. jūnijā un atsākt darbu rudens sesijā 6. jūlijā.

Vairums frakciju pārstāvju piekrita šim priekšlikumam, nolēma apspriest to frakcijās un tad galīgi izlemt Saeimas sēdē.

Saeimas sekretārs I.Daudišs

 

Steidzams frakciju pieprasījums

Dokuments nr.598

Par pensiju indeksāciju

 

Ministru prezidentam M.Gailim

Jau apspriežot 1995.gada budžetu, LZS frakcija iesniedza priekšlikumus par pensiju indeksāciju ne vēlāk kā no 1995.gada 1. jūlija. Indeksācijas nepieciešamība un iespējamība tika pamatota ar sociālā nodokla ieņēmuma prognozi un nepieciešamajiem aprēķiniem.

Situācija valstī ir izveidojusies tā, ka inflācija ievērojami pārsniedz 5 mēnešos prognozēto, un šajos 5 mēnešos ir tuvu valdības gada prognozētajai inflācijai.

Ir sākusies un turpinās banku krīze, kas kopumā ir novedusi pie plaša iedzīvotāju slāņa, īpaši pensionāru, trūcīgo ietaupījumu zaudēšanas un materiālā stāvokļa ievērojamas pasliktināšanās. Šī gada, īpaši februāra un marta, mēnešos bija vērojama pensiju izmaksāšanas aizkavēšanās. Kā redzams no budžeta izpildes analīzes par 1995. gada I kvartālu, milzīga budžeta deficīta segšana ir veikta arī uz sociālā budžeta - pensionāru rēķina. Valdība un valdošās koalīcijas politiķi vairākkārt ir solījuši veikt pensiju indeksāciju, nosaucot termiņus, kuri jau ir pagājuši. Sociālā budžeta ieņēmumu analīze rāda, ka indeksāciju varēja veikt jau ātrāk, ja šie līdzekļi nebūtu izmantoti valsts budžeta deficīta segšanai.

Tā kā daudzie solījumi no valdības un Ministru prezidenta puses nav pildīti, uzskatām par nepieciešamu šo jautājumu izskatīt Saeimā un rast skaidrību par pensiju indeksācijas termiņiem un apjomiem.

Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1) ar kuru datumu tiks veikta pensiju indeksācija;

2) kāds būs pensiju indeksācijas mehānisms un vai šī pensiju indeksācija nosegs vismaz šī gada inflācijas radītos zaudējumus pensionāriem.

 

Saeimas deputāti: G.Bērziņš, A.Rozentāls, J.Kokins, A.Berķis, V.Novakšānovs,

A.Prēdele, Z.Tomiņš, A.Grots, P.Putniņš, U.Lakševics

1995. gada 7. jūnijā (Kancelejā reģistrēts pl.11.59.)

 

Deputātu jautājumi

 

Dokuments nr.599

Par valsts graudu rezerves fondu izmantošanu graudu iepirkšanai ārzemēs

 

Ministru prezidentam M.Gailim

Zemkopības ministram Ā.Ūdrim

Kopš 1992.gada, kad valstī tika ievestas 336 000 tonnu graudu, pateicoties iepriekšējās valdības darbībai, ir izdevies samazināt milzīgos nekvalitatīvās labības uzkrājumus elevatoros, kas, samazinoties labības krājumiem valstī, ļāva pārdot valsts rezervi, radot 2,4 miljonu latu valsts līdzekļu valsts labības rezerves fondā.

Šobrīd no masu informācijas līdzekļiem ir kļuvis zināms, ka pirmo reizi kopš 1992.gada par valsts līdzekļiem ārvalstīs tiks iepirkti graudi. Neizprotama šķiet valdības rīcība, ka šie grūti sakrātie līdzekļi, kas paredzēti graudu iepirkšanai no zemniekiem un kooperatīvajām sabiedrībām, atkal kā vecos laikos tiek uzsākta graudu iepirkšana ārzemēs, tā atbalstot ārvalstu zemniekus.

Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāpēc līdzekļi, kas paredzēti graudu iepirkšanai no zemniekiem un kooperatīvajām sabiedrībām, tiek paredzēti graudu iepirkšanai ārzemēs?

2. Kāpēc tik ilgi kavējas un kad tiks izstrādāta un paziņota graudu iepirkšanas kārtība 1995.gada valsts rezervei?

3. Kā tiks garantēta likumā paredzētā valsts minimālā graudu iepirkšanas cena?

 

Deputāti: G.Bērziņš, A.Rozentāls, Z.Tomiņš, A.Prēdele, V.Novakšānovs

1995.gada 7.jūnijā

Dokuments nr.600

Par dotāciju izmaksām

lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem

 

Ministru prezidentam M.Gailim

(Lūdzam atbildi sniegt personīgi Saeimas sēdē gan rakstiski, gan mutiski)

 

Pirmo reizi 1994.gadā budžets paredzēja izmaksas lauksaimniecības dotācijām. 1993.gada beigās un 1994.gada sākumā ir izveidots dotāciju sadales mehānisms un shēmas, ko par pareizām un lietderīgām atzinusi arī pašreizējā valdība. Visās attīstītajās valstīs arī tirgus ekonomikas apstākļos ir ievērojams atbalsts lauksaimniekiem. Pieņemot kā etalonu Eiropas Savienību, uz kuru Latvija tiecas, 1995.gada budžetā paredzēto dotāciju apjoms attiecīgās lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai sastāda 5% no Eiropas Savienības lauksaimniecības dotēšanas apjomiem.

Dotācijas ir vērstas uz lauku atdzimšanu un attīstību. Pašreiz valdība savā deklarācijā lauksaimniecību ir nosaukusi kā vienu no trijām prioritātēm, bet, neskatoties uz to, nav izmaksātas pilnā apjomā dotācijas par 1994.gadu un nekas nav izmaksāts par 1995.gadu.

Mēs, deputāti, jau esam pārliecinājušies, ka Ministru prezidenta M.Gaiļa solījumi nepildās, bet, zinot lielo neziņu un satraukumu, kas valda lauku cilvēkos, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāpēc lauksaimniecībā, kas ir pasludināta par valdības prioritāti, pirmajos piecos mēnešos budžeta atvērums ir viszemākais (50% no paredzētā atvēlētā budžeta) salīdzinājumā ar citām tautsaimniecības nozarēm?

2. Nosauciet, lūdzu, konkrētu datumu, kad tiks izmaksātas lauksaimniekiem parezētās dotācijas par 1995.gada I kvartālu augkopībā un lopkopībā?

Deputāti: G.Bērziņš, A.Rozentāls, V.Novakšānovs, A.Prēdele, Z.Tomiņš

1995.gada 7.jūnijā

Dokuments nr.601

Par "Daugavpils dzirnavnieka" privatizāciju

 

Zemkopības ministram Ā.Ūdrim

Kooperācijas valsts ministram V.E.Bresim

Ir noslēdzies "Daugavpils dzirnavnieka" privatizācijas konkurss un paziņots šā konkursa uzvarētājs. Neskatoties uz to, ka konkursā startēja četru rajonu kooperatīvās sabiedrības, kurās reāli bija iesaistījušies apmēram 200 zemnieku, par uzvarētāju tika atzīta kooperatīvā apvienība no pieciem rajoniem, kur katru no šīm rajona graudu audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām bija dibinājuši vieni un tie paši pieci cilvēki, kas pārsvarā dzīvo pilsētā. Tā kā privatizācija tiek veikta pēc speciāla likuma un tā ir Zemkopības ministrijas kontrolē, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai "Daugavpils dzirnavnieka" privatizācija veikta likumīgi un uzvarētājs ir atzīstams par lauksaimniecības produktu ražotāju, kā to paredz likums?

2. Kas tiks darīts, lai labotu stāvokli "Daugavpils dzirnavnieka" privatizācijā?

3. Vai šā uzvarētāja kooperatīvais modelis ir tas īstais, uz ko aicina Tautsaimnieku politiskā apvienība un kooperācijas valsts ministrs?

Deputāti: G.Bērziņš, A.Rozentāls, A.Prēdele, Z.Tomiņš, V.Novakšānovs

1995.gada 7.jūnijā

Dokuments nr.609

Par Latvijas karavīru piedalīšanos

karadarbības akcijās ārzemēs

 

Ministru prezidentam M.Gaiļa kungam

Valsts masu informācijas līdzekļos parādījusies informācija, atsaucoties uz NBS augsti stāvošu amatpersonu apgalvojumiem par to, ka LR NBS karavīru grupa dodas uz militārām apmācībām Dānijā, lai pēc tam šīs valsts militārajā kontingentā, kas ietilpst ANO karaspēkā, piedalītos miera uzturēšanas akcijās karadarbības rajonā bijušajā Dienvidslāvijā.

1. Saskaņā ar kādiem normatīvajiem dokumentiem tiek realizēta šī akcija?

2. Kā šī akcija atbilst Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem, kas nosaka LR Bruņoto spēku dalību akcijās karadarbības rajonos ārvalstīs?

3. Kas noteicis atalgojumu (400 Ls) akcijas dalībniekiem un no kādiem avotiem tas tiks finansēts?

4. Kā Ministru prezidents un aizsardzības ministrs vērtē šo akciju?

 

1995.gada 7.jūnijā R.Milbergs, O.Grīgs, M.Grīnblats, A.Grots, A.Rugāte

 

Dokuments nr.612

Par Latvijas armijas lidmašīnas avāriju

 

Aizsardzības ministram M.Gailim

Sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku lidmašīnas avāriju šā gada 7.jūnijā lūdzam atbildēt uz jautājumiem:

1. Cik bieži bojā gājušajiem lidotājiem bija iespēja veikt treniņlidojumus?

2. Kas deva pavēli veikt pilotāžas paraugdemonstrējumus un lidot uz Bri-

seli - Jūs vai Dalbiņš?

 

Deputāti: A.Čepānis, A.Kreituss,

1995.gada 8.jūnijā J.Jurkāns, Ē.Kaža, E.Kide

 

Ministra atbildes

Dokuments nr.573a

Par konkursu "Par tiesībām veikt pensiju

un pabalstu izmaksas"

 

Latvijas Republikas Saeimai

Labklājības ministrijas uzdevumā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr.60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām" (1994.gada 01.03.) Valsts sociālās apdrošināšanas fonds (VSAF) šī gada 31.martā izsludināja konkursu "Par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu Latvijā" ar sekojošu mērķi:

"Pilnveidot pensiju un pabalstu izmaksas organizāciju, kura nodrošinātu:

1. Pensionāru un pabalstu saņēmēju apkalpošanas uzlabošanu attiecīgajā teritorijā vai reģionā.

2. Naudas līdzekļu aprites un izmantošanas efektivitāti un izmantošanas drošību.

3. Vienota informācijas tīkla valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā izveidošanu, nodrošinot tā saistību ar citu valstu institūciju datu bāzēm."

Lai izvērtētu konkursa rezultātus, konkursa rīkotāji izveidoja komisiju, kuras sastāvā tika iekļauts Finansu ministrijas pārstāvis A.Veisa kungs, Valsts sociālās apdrošināšanas padomes priekšsēdētājs A.Siliņa kungs, Labklājības ministrijas un VSAF pārstāvji.

Atbildot uz deputāta grupas jautājumiem, Labklājības ministrija sniedz sekojošas atbildes.

 

1. Kādi bija katra konkursa dalībnieka piedāvājumi un to reālās nodrošināšanas iespējas?

Konkursā tika iesniegti 14 pieteikumi (sk. pielikumu), tajā skaitā no 9 komercbankām un 5 SIA.

Pēc iesniegto dokumentu pārbaudes konkursa prasībām neatbilda sekojošu pretendentu iesniegtie materiāli:

1) a/s "Banka Baltija" - neiesniedza audītpārbaudes rezultātus par 1994.gadu;

2) a/s "Latvijas Krājbanka" - apņēmās nodrošināt tikai sociālo pensiju izmaksas, kā arī bankas pamatkapitāla apjoms neatbilda konkursa noteikumiem;

3) SIA "RAM"‚ neatbilst konkursa noteikumu 2.punktam par statūtkapitāla lielumu;

4) SIA "SAS Jūrmala" - neatbilst konkursa noteikumu 2.punktam par statūtkapitāla lielumu;

5) SIA "Labdien - 9" - neatbilst konkursa noteikumu 2.punktam par statūtkapitāla lielumu.

Sekojošu pretendentu piedāvājums ietver pakalpojumu sniegšanu tikai atsevišķā rajonā vai rajona daļā, kas neatbilst konkursa izvirzītajam mērķim par vienotas reģionālas informācijas bāzes izveidi:

1) a/s "Ogres Komercbanka"

2) SIA "Eiva"

3) a/s "Rīgas Banka"

4) a/s "Aizkraukles Banka" Jēkabpils filiāle

5) SIA "VAG".

Konkursa prasībām atbilda sekojošu pretendentu iesniegtie pieteikumi:

1) a/s "Rīgas Komercbanka":

- nodrošina pensiju, pabalstu sarakstu izdruku apkalpojamajā reģionā;

- nodrošina elektronisko sakaru izmantošanu informācijas pārraidē;

- plašs filiāļu tīkls republikā;

2) a/s "Rīgas Komercbanka" Liepājas filiāles piedāvājums:

- apkalpot Kurzemes reģionu;

- veikt pensiju un pabalstu izmaksu VSAF noteiktā tarifa apmērā;

- nodrošināt bezmaksas pensiju un pabalstu izmaksu sarakstu izdruku;

- izmantot bez maksas Kurzemes reģiona bankas informatīvo tīklu;

- maksāt procentus par vidējo mēneša sociālās apdrošināšanas kontu atlikumu saskaņā ar atsevišķu līgumu;

- nodrošināt operatīvo ikdienas informāciju par darba dienā veiktajām iemaksām un izmaksām;

- samazināt naudas aprites laiku;

3) a/s "Latvijas Zemes banka" kopā ar a/s "Latvijas Universālā banka" un v/u "Latvijas Pasts" piedāvā trīs variantus:

a) ja apkalpo visu republiku, tad nodrošina:

- 38 datoru bezmaksas lietošanu, ko bez maksas pieslēgtu pasta datoru tīklam, kurš patlaban tiek veidots;

- bezmaksas datu pārraidi valsts robežās;

- bezmaksas pensiju un pabalstu izmaksu sarakstu izdrukas;

- piegādes tarifus no 15 līdz 19 santīmiem pilsētās un 24 - 25 santīmus laukos;

- samazināt naudas aprites laiku no 5 uz 3 dienām;

- maksāt 4% gadā par sociālās apdrošināšanas budžeta kontu atlikumiem;

b) ja apkalpo 90% no republikas, tad nodrošina:

- bezmaksas datu pārraidi;

- bezmaksas pensiju un pabalstu sarakstu izdruku;

- piegādes tarifus no 16 - 20 santīmiem pilsētās un 26 - 27 santīmus laukos;

c) ja apkalpo 60 - 90% no republikas, tad nodrošina:

- datu pārraidi par samaksu;

- bezmaksas pensiju un pabalstu izmaksas sarakstu izdruku;

- piegādes tarifus no 17 - 21 santīmam pilsētās un 27 - 28 santīmus laukos;

4) a/k "Baltijas Tranzītu banka" piedāvājums:

- apkalpot Latgales un Zemgales reģionus;

- izmantot bez maksas reģiona bankas informatīvo tīklu;

- apmaksāt pensiju un pabalstu sarakstu izdruku;

- nodrošināt VSAF ar operatīvu informāciju par pensiju un pabalstu izmaksu;

- paātrināt naudas aprites laiku;

- saglabāt ieviešanas periodā līdzšinējos pensiju un pabalstu izmaksu tarifus.

 

2. Kādi bija konkursā iesniegtie ekonomiskie pamatojumi un kā tie tika vērtēti, nosakot konkursa uzvarētājus?

Konkursa komisija, izvērtējot iesniegtos pieteikumus, secināja, ka daļa no pretendentu pieteikumiem neatbilst konkursa prasībām. Līdz ar to šo pieteikumu detalizēta ekonomiska izvērtēšana nebija nepieciešama. Konkursa mērķu īstenošanai atbilstošus materiālus iesniedza a/s "Latvijas Zemes banka", a/k "Baltijas Tranzītu banka", a/s "Rīgas Komercbanka" Liepājas filiāle.

A/s "Latvijas Zemes banka" piedāvāja vairākus atšķirīgus variantus, no kuriem viens paredzēja visas pensiju un pabalstu izmaksas koncentrēt šajā bankā. Neskatoties uz šī piedāvājuma zemajām izmaksām, kas vienlaikus liecina par to, ka pakalpojuma sniedzējam paredzami ievērojami zaudējumi, šis variants nebija pieņemams konkursa komisijai, jo nozīmētu atgriešanos pie monopola uz šo pakalpojumu. Tas neizbēgami novestu pie pakalpojuma cenas pakāpeniskas paaugstināšanās līdz tā reālajām izmaksām.

A/k "Baltijas Tranzītu banka" piedāvājuma priekšrocība ir tā, ka bankā funkcionē maksājumu dokumentu saņemšanas un nosūtīšanas elektroniskā norēķinu sistēma, kas nodrošina pārskaitījumu operativitāti. Tā rezultātā iespējams paaugstināt naudas aprites efektivitāti.

A/s "Rīgas Komercbanka" Liepājas filiāles piedāvājums ietvēra priekšlikumu Liepājas pilsētā sekmīgi aprobēto pensiju un pabalstu izmaksu tehnoloģiju ieviest visā Kurzemes reģionā. Ievērojot to, ka "Liepājas eksperimenta" rezultātā VSAF ikmēneša līdzekļu ekonomija sastāda 1,3 tūkstošus latu, kā arī minētā banka ieguldījusi 45 tūkstošus latu izmaksu tehnoloģiju un informatīvās bāzes radīšanā un ieviešanā, komisija atzina par pieņemamu šīs bankas piedāvājumu. Vienlaikus šī banka ir apliecinājusi, ka spēj nodrošināt īstermiņa bezprocentu kredītu budžeta deficīta gadījumā.

Ievērojot to, ka šo banku ekonomisko normatīvu izpilde liecina par to stabilitāti, kā arī to, ka šie pretendenti ir izteikuši gatavību piedalīties jaunas pensiju un pabalstu tehnoloģijas izstrādāšanā un ieviešanā, komisija pieņēma lēmumu uzticēt pensiju un pabalstu izmaksu šīm komercbankām.

Turpmāk, pēc savstarpēju līgumu noslēgšanas, a/s "Latvijas Zemes banka" izmaksās pensijas un pabalstus 36,2% no visiem pensiju un pabalstu saņēmējiem, a/k "Baltijas Tranzītu banka" apkalpos 36,9%, bet a/s "Rīgas Komercbanka" Liepājas filiāle - 6,9%. Banku apkalpojamā teritorija parādīta pielikumā.

 

3. - 4. Kā turpmāk darbosies valsts infrastruktūra - Latvijas pasts, kas šī darījuma rezultātā zaudē ievērojamu ienākumu daļu?

Vai, izvērtējot konkursā iesniegtos priekšlikumus, ir pietiekami ievērotas valsts intereses kopumā, vai, iegūstot vienā valsts struktūrā, neradīsies zaudējumi citās valsts struktūrās?

Jautājumā par Latvijas Pastu Labklājības ministrija vadījās no bijušā ministru prezidenta V.Birkava kunga norādījumiem Labklājības ministrijai, kuros viņš raksta: "Es saprotu, ka šīs konkurences parādīšanās pastam un pasta darbiniekiem nesusi daudz jaunu, arī finansiālu problēmu, bet nevienu no tām nedrīkstam risināt un nerisināsim par "pensiju naudu". Tā mums maksimāli racionāli jāizmanto tikai pensijām." (2.11.1993.g. nr.13/4529 - k).

Lai saskaņotu un izvērtētu valsts intereses kopumā, tika izveidota trīs ieinteresēto ministriju valsts sekretāru darba grupa (Finansu ministrija, Labklājības ministrija un Satiksmes ministrija), kura savu slēdzienu iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā un atzina, ka konkursa komisijas lēmums ir atstājams spēkā.

Organizējot konkursu, tika ievērotas likuma "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" 3.nodaļas 9.panta prasības, kas nosaka, ka katram uzņēmējam ir tiesības veikt uzņēmējdarbību godīgas konkurences apstākļos. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka Latvijas Pasts kā patstāvīga juridiska persona nepieteic savu līdzdalību konkursā.

 

5. Kā tiks nodrošināta konkursa noteikumos paredzētā vienotā sociālās apdrošināšanas tīkla veidošana, strādājot kopā šīm dažādajām struktūrām?

VSAF ir izveidota automatizēta datu apstrādes sistēma. Sakarā ar to, ka pensiju un pabalstu izmaksu uz līgumu pamata veiks trīs komercbankas, VSAF speciālisti koordinēs komercbanku darbību šai jomā, uz ilgtermiņa līgumu pamata izmantojot to tehniskos līdzekļus un sakaru kanālus, lai nodrošinātu vienota valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas informācijas tīkla izveidošanu un tā funkcionēšanu.

 

6. Kādus uzlabojumus dos jaunā piegādes sistēma, salīdzinot ar pašreizējo?

Labklājības ministrija uzskata, ka konkursa rezultātā tiek radīti priekšnoteikumi pārejai uz principiāli jaunu pensiju un pabalstu izmaksu sistēmu, kuras pamatā ir pensiju un pabalstu ieskaitīšana personu bankas kontos un to piegāde mājās pēc saņēmēja pieprasījuma vai sociālās palīdzības dienesta piedāvājuma. Tas dos iespēju ekonomēt sociālās apdrošināšanas līdzekļus nākotnē. Lai realizētu līdzīgu projektu ar VSAF spēkiem, nepieciešamas investīcijas, kuru šodien nav. Daļēju šī projekta finansiālu nodrošinājumu ir gatavas veikt minētās komercbankas, piedāvājot programmnodrošinājuma izstrādi un datu pārraides elektroniskās sistēmas uzstādīšanu par saviem līdzekļiem.

Salīdzinot ar pašreizējo piegādes sistēmu, konkursa rezultātā valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi 1995.gada otrajam pusgadam samazināsies par 200 tūkstošiem latu. Vienlaikus tiks nodrošināta iespēja VSAF iegūt operatīvu informāciju par naudas kustību katras bankas darbdienas beigās, kas radīs racionālākus naudas vadības nosacījumus. Tiks paaugstināta arī izmaksājamās naudas drošība, ko šobrīd nespēja garantēt specializētās izmaksas sabiedrības (SIA).

Jāatzīmē, kas sociālās apdrošināšanas līdzekļu aprites efektivitāte sasniedzama tikai pie nosacījuma, ja minētajās bankās tiek atvērti sociālā nodokļa ieņēmumu konti.

Konkursa dokumentos nav norādīts termiņš, kad pensiju un pabalstu izmaksa ir nododama konkursa uzvarētājiem. tas ir atkarīgs no tā, kā tiks saskaņoti un parakstīti ilgtermiņa līgumi ar minētajām komercbankām.

Labklājības ministrs A.Bērziņš

 

Pretendenti uz konkursu

par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu

(uz 17.04.1995. plkst. 17.00)

 

N.p.			Pieteiktā apkalpojamā teritorija
k.
1.	SIA	RAM	Rīgas pils. Centra rajons
2.	SIA	VAG	Vidzemes priekšp. 59., 80., 84. sakaru nod.
3.	A/S	Rīgas	Lūdz paplašināt reģionu, ņemot vērā pieredzi
		komercbanka	Liepājā un Valmierā. Ieteicama Kurzemes,
			Vidzemes zona, Rīgas pilsētā - Pārdaugavas zona
4.	A/S	"Rīgas	Kurzemes reģions, Rīgas pils. Zemgales,
		Komercbanka"	Kurzemes, Latgales priekšp.
		Liepājas filiāle
5.	A/S	Ogres	Ogres rajons
		komercbanka						6.	A/Komb.	Baltijas	Jelgava, Jelgavas raj., Daugavpils, Daugavpils raj.,
		Tranzītu banka	Rēzekne, Rēzeknes raj., Ventspils, Ventspils raj.,
			Rīgas raj., Aizkraukles raj., Krāslavas raj., Ludzas raj.,
			Jēkabpils raj., Rīgas pils. Latgales pr., Centra raj.,
			Kurzemes raj.
7.	SIA	EIVA	Tukuma raj.
8.	A/S	Rīga Banka	Rīgas pils. Latgales priekšp.
9.	A/S	Latvijas	a) 100% - Latvijas teritorijas;
		"Zemes banka"	b) 90% - Latvijas teritorijas;
		(Latvijas	c) 60% - 90% - Latvijas teritorijas.
	Universālā banka,
	Latvijas pasts)
10. A/S	Banka Baltija	Jebkuru Latvijas reģionu pēc VSAF izvēles, jo
			statūtu kapitāls ir 25 milj. Ls un 59 norēķinu
			grupas Latvijā
11. Valsts A/S	Latvijas	a) Rīgas pils. un raj., Ventspls pils. un raj.,
		Krājbanka	Liepājas pils. un raj., Valkas raj.,
			b) pārējās pilsētas un rajoni.
12.	A/S	Aizkraukles	Jēkabpils rajons
		banka,
		bankas filiāle
13.	SIS	SAS - Jūrmala	Jūrmalas pilsēta
14.	SIA	Labdien - 9	Rīgas pils. Zemgales pr., daļēji Kurzemes raj.
			Bijušās sakaru nodaļas 1002., 1004., 1029., 1041.,
			1046., 1058., 1076.

 

 

Konkursa izvērtēšanas komisijas lēmums

Rīgā 1995.gada 20.aprīlī

Komisija konstatēja:

- konkurss tika organizēts un veikts atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem nr.60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām" (pieņemti 01.03.1994.g.);

- konkursā dokumentus iesniegušas 14 juridiskas personas, tajā skaitā 9 komercbankas un 5 SIA.

Izskatot iesniegto materiālu atbilstību konkursa noteikumiem un izvērtējot piedāvātos priekšlikumus, komisija nolēma:

1. Lai nodrošinātu līdzšinējo pensiju un pabalstu izmaksu (tai skaitā piegāžu) tehnoloģijas nepārtrauktamību un neradītu nelabvēlīgus apstākļus pensiju un pabalstu saņēmējiem, kā arī, lai nodrošinātu stabilu informācijas tīklu izveidi, pensiju un pabalstu izmaksas uzticēt stabilām komercbankām, kurām ir pietiekami plašs filiāļu tīkls. Atbalstot Latvijas pensionāru federācijas ieteikumu, pensiju un pabalstu izmaksas atsevišķiem SIA neuzticēt.

2. Piešķirt tiesības veikt pensiju un pabalstu izmaksas Latvijā sekojošiem konkursa dalībniekiem:

- akciju sabiedrībai "Latvijas Zemes banka";

- akciju sabiedrībai "Rīgas Komercbanka" Liepājas filiālei;

- akciju komercbankai "Baltijas Tranzītu banka".

3. Noteikt sekojošas teritorijas klientu apkalpošanai - pensiju un pabalstu izmaksu nodrošināšanā:

3.1. Akciju sabiedrībai "Latvijas Zemes banka":

- Alūksnes rajons;

- Balvu rajons;

- Cēsu rajons;

- Gulbenes rajons;

- Limbažu rajons;

- Ludzas rajons;

- Madonas rajons;

3.2. Akciju sabiedrībai "Rīgas Komercbanka" Liepājas filiālei:

- Dobeles rajons;

- Jūrmalas pilsēta;

- Kuldīgas rajons;

- Rīgas pilsētas

Kurzemes priekšpilsēta;

- Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsēta;

- Rīgas pilsētas

Zemgales priekšpilsēta;

3.3. Akciju komercbankai "Baltijas Tranzītu banka":

- Aizkraukles rajons;

- Bauskas rajons;

- Daugavpils pilsēta;

- Daugavpils rajons;

- Jelgavas pilsēta;

- Jelgavas rajons;

- Jēkabpils rajons;

- Krāslavas rajons;

4. Ieteikt konkursa uzvarētājiem - a/s "Latvijas Zemes banka", a/s "Rīgas Komercbanka" Liepājas filiāle, a/k "Baltijas Tranzītu banka" - pensiju un pabalstu izmaksu veikšanā iesaistīt darbiniekus, kas šīs funkcijas veica līdz šim, slēdzot attiecīgus sadarbības līgumus.

Komisijas priekšsēdētājs N.Baranovskis

Komisijas locekļi: S.Bude, A.Groza, G.Indriksons,

V.Priede, A.Siliņš, A.Veiss

 

- Ogres rajons;

- Rīgas pilsētas

Centra rajons;

- Rīgas rajons;

- Valkas rajons;

- Valmieras rajons.

- Liepājas pilsēta;

- Liepājas rajons;

- Saldus rajons;

- Talsu rajons;

- Tukuma rajons;

- Ventspils pilsēta;

- Ventspils rajons.

- Preiļu rajons;

- Rēzeknes pilsēta;

- Rēzeknes rajons;

- Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsēta;

- Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajons.

Komisijas iesniegums

Dokuments nr.611

Par ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku pensijām

 

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi,

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā deputātu E.Kides, J.Jurkāna, O.Brūvera, I.Kreituses un J.Lucāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"" (z.s.dok.nr.230).

Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina Saeimu to noraidīt.

Pielikumā: Finansu ministrijas atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"".

Ar cieņu, -

L.Kuprijanova ,

1995.gada 7.jūnijā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja

 

 

Finansu ministrijas atzinums:

 

Finansu ministrija ir iepazinusies ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"" un dara zināmu savu viedokli.

Pēc Labklājības ministrijas informācijas ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku, kuri pašlaik saņem pensijas 90% apmērā no darba pamatpensijas, ir 139 cilvēki.

Izdevumi sociālo pensiju izmaksām ir valsts pamatbudžeta izdevumi. Līdz ar to, lai visiem saņēmējiem nodrošinātu šo pensiju izmaksu pilnā apmērā, valsts budžetā papildu nepieciešams: gadā 3520 latu, 9 mēnešos 2640 latu (293,29 lati mēnesī).

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka šī likumprojekta pieņemšana ir vairāk politiska rakstura.

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

 

Saeimas ziņas

 

Cilvēktiesību komisijas sēdē

 

Aizvakar, 7. jūnijā, Cilvēktiesību komisijas sēdē deputāti tikās ar Baltijas jūras valstu padomes komisāru demokrātisko institūciju un cilvēktiesību, tajā skaitā pie minoritātēm piederošo personu tiesību, jautājumos Oli Espersenu. O.Espersens atzina, ka situācija Latvijā cilvēktiesību jomā nav šķērslis Latvijas integrācijai un uzņemšanai Eiropas Savienībā un uzsvēra, ka īpaši būtiska bija Pilsonības likuma pieņemšana, kā arī nepilsoņu statusa noteikšana. Komisārs pozitīvi vērtēja ieplānoto Cilvēktiesību biroja izveidošanu, jo ir svarīgi, lai katram indivīdam, risinot savas problēmas, būtu tiesības griezties kādā neatkarīgā valsts institūcijā vēl bez tiesas. Tas paātrinātu konkrētu jautājumu atrisināšanu, jo tiesas process ir dārgs un ilgstošs. O.Espersens atzīmēja, ka svarīgi ir koordinēt darbību cilvēktiesību aizsardzības jomā ar dažādām starptautiskām institūcijām, piemēram, EDSO. Savukārt komisija informēja O.Espersenu par situāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā un iesniedza ekspertīzei likumprojektu "Par reliģiskām organizācijām", lai pārliecinātos, ka tajā nav nesaskaņu ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Saeimas ziņu dienests, Juris Zalāns