Atbilstoši Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punktam, dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši šajā likumā ietvertajam pilnvarojumam.

Sabiedriskā kārtība ir tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību (sk. Juridisko terminu vārdnīca. Autoru kolektīvs. Rīga: Nordik, 1998, 230. lpp.). Plašākā izpratnē ikviens tiesību pārkāpums ir rīcība, kas vērsta pret sabiedrisko kārtību (Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: zv. adv. J. Neimanis, 2004, 24. lpp.).

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punktu pašvaldība piedalās sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā un šī likuma 45. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu publiskās vietās. Tomēr pašvaldības nevarētu regulēt jautājumus, kas attiecas uz sabiedrisko kārtību valstiskā līmenī, sabiedrības interesēm un drošību kopumā. Tas nozīmē, ka katrā konkrētajā gadījumā pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētā rīcība, kas vērsta uz sabiedriskās kārtības jomā ietilpstošas tiesiskās intereses aizsardzību, analizējama kopsakarā ar nozaru likumos esošo regulējumu. Sabiedriskās kārtības jomu regulē Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kurā noteikta atbildība par tādiem pārkāpumiem sabiedriskās kārtības jomā kā, piemēram, aizlieguma atrasties uz ūdenstilpes ledus pārkāpšana (9. pants), alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana publiskā vietā vai atrašanās publiskā vietā reibuma stāvoklī (10. pants), sabiedriskās kārtības traucēšana (11. pants), pret personu vērsta agresīva uzvedība (11.¹ pants), maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšana (12. pants). Attiecīgi nav pamata uzskatīt, ka likumdevējs nav paredzējis izsmeļošu regulējumu šajā jautājumā – pašvaldību saistošajos noteikumos nav pieļaujams paredzēt administratīvo atbildību par rīcību, ko aptver likumā ietvertie pārkāpumi sabiedriskās kārtības jomā (sk. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadlīnijas saistošo noteikumu izstrādei par sabiedrisko kārtību, pieejamas – https://www.varam.gov.lv/lv/vadlinijas-saistoso-noteikumu-izstradei).

Pašvaldību likuma 45. pantā ir noteikti vairāki pilnvarojumi pašvaldības domei izdot saistošos noteikumus un tie ir savstarpēji nošķirti, tādējādi arī saskaņā ar katru pilnvarojumu ir izdodami atsevišķi saistošie noteikumi (sk. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vadlīnijas saistošo noteikumu izstrādei par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības zaļo zonu un stādījumu aizsardzību, pieejamas – https://www.varam.gov.lv/lv/vadlinijas-saistoso-noteikumu-izstradei).

Līdz ar to Saistošajos noteikumos Nr. 6 noteiktās prasības pašvaldības zaļās zonas un stādījumu aizsardzībai nosakāmas saistošajos noteikumos, kas ir izdodami saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 5. punktā noteikto pilnvarojumu, savukārt publiskās vietas, kurās aizliegts atrasties ar suni – saistošajos noteikumos par mājas (istabas) dzīvnieku labturību (ievērojot 2024. gada 14. marta likumu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā", kas stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā).

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas pausto viedokli, ka, vērtējot Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā ietverto deleģējumu, konstatējams, ka attiecīgais deleģējums pašvaldībai saistīts nevis ar vispārīgu aizliegumu noteikšanu pirotehnisko izstrādājumu jomā, bet ar izņēmumu noteikšanu atbilstoši konkrētās pašvaldības specifikai, proti, ierobežojumu noteikšanu konkrētām pašvaldības vietām un laikam. Atbilstoši deleģējumam pašvaldība nebūtu tiesīga noteikt vispārīgus atļaujas saņemšanas nosacījumus pirotehnikas izstrādājumu jomā.

Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10. panta 1. punktu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas un izmantošanas kārtību un labturības prasības katras lauksaimniecības dzīvnieku sugas turēšanai un izmantošanai, prasības kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai, kā arī lauksaimniecības dzīvnieka turētāja tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets.

Ņemot vērā minēto, Saistošie noteikumi Nr. 6 atzīstami par spēku zaudējušiem.

Nav iespējams precīzi veikt saistošo noteikumu finansiālo ietekmi uz pašvaldības budžetu, jo ieņēmumi no soda naudas, kas iekasēta par konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ir atkarīgi no pārkāpumu apjoma un darba efektivitātes – jo intensīvāka ir uzraudzība, jo īstermiņā tiek iekasēts vairāk soda naudas un secīgi ir mazāk pārkāpumu (soda naudas) ilgtermiņā. Soda piemērošana nav atbildīgo pašvaldības institūciju darbības uzdevums un mērķis.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai saistošo noteikumu projekts publicēts pašvaldības tīmekļvietnē www.daugavpils.lv sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", termiņš viedokļu iesniegšanai – no 2024. gada 13. jūnija līdz 2024. gada 27. jūnijam.

Par saistošo noteikumu projektu viedokļi netika saņemti.