Ministru kabineta rīkojums nr. 313

Rīgā 1995. gada 9. jūnijā (prot. nr. 30, 15.§)

Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu vides aizsardzības jomā

1. Akceptēt Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līguma vides aizsardzības jomā projektu.

2. Pilnvarot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru J.Iesalnieku parakstīt šī rīkojuma 1.punktā minēto līgumu.

Ministru prezidents M.Gailis

Ārlietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs V.Birkavs

  Līgums starp Igaunijas Republikas Valdību, Latvijas Republikas Valdību, Lietuvas Republikas Valdību par sadarbību vides aizsardzības jomā

Igaunijas Republikas Valdība, Latvijas Republikas Valdība un Lietuvas Republikas Valdība, šeit un turpmāk minētas kā "Līgumslēdzējas Puses",

apzinoties atbildību par vides stāvokļa uzlabošanu,

atzīstot katras valsts suverēnas tiesības izmantot savas dabas bagātības, veiks pasākumus, lai novērstu un aizkavētu katras valsts robežšķērsojošo postošo darbību sekas,

kā arī apzinoties, ka daudzas vides problēmas var tikt atrisinātas tikai sadarbībā ar starptautisko kopienu,

paturot prātā Apvienoto Nāciju Konferences Deklarāciju par cilvēku vidi, kas pieņemta Stokholmā 1972. gadā, un Apvienoto Nāciju Konferences Deklarāciju par vidi un attīstību, kas pieņemta Riodežaneiro 1992. gadā, kā arī ievērojot citus starptautiskos līgumus un vienošanās, kas vērsti uz Baltijas jūras aizsardzību,

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Līgumslēdzējas Puses sadarbosies, lai:

- uz divpusēja un daudzpusēja pamata pētītu reģionālās vides problēmas;

- veicinātu starpnozaru pieeju vides jautājumu risināšanā, integrējot vides apsvērumus citās ekonomiskās attīstības jomās;

- palielinātu nacionālo un starptautisko vides aizsardzības pasākumu efektivitāti.

2. pants

Sadarbība, cita starpā, ietvers sekojošus vides aizsardzības sektorus:

- dabas un minerālo resursu ilgtspējīga izmantošana;

- videi draudzīgu tehnoloģiju veicināšana, tai skaitā atkritumu aizvākšanas tehnoloģiju izstrādāšana;

- robežšķērsojošā vides piesārņojuma samazināšana;

- jūras aizsardzība;

- koordinēta vides kritēriju izstrādāšana, lai noteiktu prioritātes un vides politikas līdzekļus;

- vides stāvokļa monitorings, prognoze un novērtējums;

- dabas aizsardzības koordinācija, īpaši attiecībā uz apdraudētām augu un dzīvnieku sugām;

- radiācijas un kodoldrošības jautājumi;

- koordinētas pūles bīstamo atkritumu pārzināšanā.

3. pants

Līgumslēdzējas Puses sadarbosies uz nolīgumu un tehnisko protokolu bāzes.

Svarīgākie sadarbības veidi un metodes būs šādas:

- zinātniskās informācijas apmaiņa;

- konferenču, simpoziju un ekspertu tikšanās organizēšana;

- zinātnieku un speciālistu apmaiņa;

- kopējo programmu un projektu izstrāde un ieviešana;

- vides standartu un likumdošanas koordinācija un attīstība.

4. pants

Līgumslēdzējas Puses regulāri apmainīsies ar informāciju par vides stāvokli.

Vides avāriju gadījumos Līgumslēdzējas Puses informēs citas Līgumslēdzējas Puses un veiks tūlītējus, savstarpēji saskaņotus pasākumus, lai likvidētu šādu gadījumu sekas.

5. pants

Gadījumā, ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm uzskata kādu citas Līgumslēdzējas Puses darbību vai šādas darbības plānošanu par videi bīstamu, tad Līgumslēdzējas Puses apmainīsies ar informāciju par šādu darbību, ietverot sadarbības iespējas ietekmes uz vidi novērtējumā.

6. pants

Vispārējo šī līguma ietvaros notiekošās darbības saskaņošanu veiks Baltijas Ministru padome.

7. pants

Šis līgums var tikt labots un papildināts. Papildinājumi un labojumi tiks apstiprināti pēc vienprātības principa.

Strīdu gadījumā Līgumslēdzējas Puses vienojas pārrunu ceļā.

Šis līgums var tikt papildināts ar īpašiem nolīgumiem un tehniskiem protokoliem.

8. pants

Šis līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi.

Jebkuras puses var izstāties no šī līguma, paziņojot to rakstveidā. Izstāšanās stājas spēkā 12 mēnešu laikā, ja izstāšanās pieteikumu, kas paziņots rakstiski, apstiprina pārējās Līgumslēdzējas Puses.

Izpildīts ............ .............. trijos eksemplāros, igauņu, latviešu, lietuviešu un angļu valodās, saglabājot tekstā autentiskumu.

Strīdu gadījumā priekšroka ir angļu tekstam.