Vakar, 12.jūnijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzsāka darbu atjaunotajā Rīgas pilī, kur izvietojusies arī prezidenta Kanceleja. Ierodoties pilī, strādnieki, kas veica pils remontdarbus, konkrēti — būvdarbu vadītājs Bruno Fibiks — prezidentam pasniedza pils vārtu atslēgu (attēlu augšējā rindā). Pēc tam notika Valsts prezidenta standarta iesvētīšanas procedūra, ko veica macītājs Juris Rubenis. Viņš citēja Bībeles vārdus un vēlāk šo Bībeli pasniedza prezidentam kā dāvanu. Uzrunājot Saeimas, valdības, Rīgas Domes, Valsts apvienotā protokola pārstāvjus un citus sapulcējošos, kā arī savas Kancelejas darbiniekus, Guntis Ulmanis pirms prezidenta standarta pacelšanas Svētā Gara tornī teica:

— "Lai Dievs ir ar jums! Nāks labāki laiki", — tā 1940.gada 21.jūlijā, pēdējo reizi iznākot pa šīs pils vārtiem un stāvot uz šiem pakāpieniem, Kārlis Ulmanis atvadījās no saviem sardzes vīriem.

Ir pagājuši 55 gadi. Dievs ir bijis ar mums, un Dievs ir liecinieks, ka nāk labāki laiki. Nāk caur pretrunām, caur grūtībām, caur visām tām problēmām, kas mums uzliktas, bet mums ir jābūt stipriem. Mums jābūt stipriem, atjaunojot šo prezidenta standartu Svētā Gara tornī, kas šeit atradās no Latvijas pastāvēšanas pirmajām dienām līdz kādai 1940.gada jūlija naktij, kad tas tika slepus norauts. Mēs to atjaunojam un ticam Latvijai, kas veidojās 1918.gadā, bet mēs ticam arī savai atmodai. Atmodas laikā Svētā Gara tornī tika pacelts karogs, kas simbolizē mūsu apņēmību un daudzu jūsu ciešo gribu veidot brīvo Latviju. Un šodien mēs Svētā Gara tornī ieraudzīsim divus karogus: gan to, kas pastāvēja ilgus gadus kopš Latvijas dibināšanas pirmsākumiem, gan to, kas ir mūsu atmodas, mūsu apņēmības simbols.

Šī pils varētu mums stāstīt daudz ko. Droši vien visvairāk par to, kā latviešu zemnieki, sadzīti no malu malām, dzina pirmos koka pāļus, un pēc tam daudzus garus gadu simtus šī pils bija varas un valsts simbols.

Es šodien gribu ar gandarījumu atzīmēt to, ka pēc 1940.gada šīs pils mūros skanēja bērnu balsis. Un tas bija tas labākais, ko varēja paņemt šais gados. Tā ir tā dzīvā saikne, tā ticības ķīla, ko mēs saņemam no pagātnes uz nākotni, caur mūsu bērniem, caur mūsu sirdīm, prātu, apņemšanos un drosmi.

Lai Dievs ir ar mums. Latvijas liktenis jau ir mūsu pašu rokās, caur mūsu sirdīm, prātu, apņemšanos un drosmi!

Blakus Latvijas valsts karogam svinīgi Svētā Gara tornī tika pacelts prezidenta standarts (attēlu augšējā rindā). Pēc tam visi devās ekskursijā par restaurētajām telpām. Par to iekārtojumu un atjaunošanas darbiem stāstīja pils pārvaldnieks Dainis Fārts. Lielākā daļa telpu iekārtota ar īrētiem mākslas priekšmetiem, ar restaurētām mēbelēm. Liela daļa telpu vēl jārestaurē.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis klātesošos uzrunāja arī Latvijas Valsts prezidenta vēsturiskajā darba kabinetā:

— Mēs atrodamies vienā no tām pils zālēm, kurā risinājās daudzi vēsturiski notikumi, un pēdējo reizi šis galds kalpoja savam saimniekam, kā tas minēts vēstures aprakstos, 1940.gada 19.jūnijā, tas bija pilnīgi tīrs, kad vairs nebija neviena dokumenta, neviena lēmuma. Bija palikušas tikai cerības cilvēku prātos un domās. Bet, kā redzat, tagad uz šī galda vienā pusē ir Bībele, otrā — pils atslēga. Un es gribu izteikt cerību, ka ar visu jūsu palīdzību mums izdosies saglabāt vēsturisko ceļu, pa kuru mēs ejam, un nekad šo atslēgu vairs neatdosim citiem.

Protams, ka šī diena ir svarīga un nozīmīga man tīri personiski, jo laikam jau bez pils prezidenta institūcijas atjaunošana nebija un nevarēja būt pilnīga. Es tomēr domāju, ka pavadītie divi gadi Maikapara namā nav bijuši velti un arī šis nams ieies Latvijas vēsturē kā prezidenta institūcijas atjaunošanas pirmie divi gadi. Un ir svarīgi arī lēmumi, kas pieņemti šajos gados Maikapara namā. Cerēsim, ka arī šis nams dos Latvijai savu svētību!

Prezidents pateicās visiem, kas veicināja pils atjaunošanas procesu, galvenokārt tiem, kuri sevišķi pēdējā laikā strādāja pilī dienu un nakti, mēģinot restaurēt visu, kā tas bijis XIII gadsimtā, kā tas ir bijis 1940.gada jūlijā. To visu apvienot ir bijis ļoti grūti, taču Latvijas mākslinieki ar Imantu Lacmani priekšgalā darījuši visu, lai pilī ne tikai saglabātu visu vēsturisko, bet rastu arī mūsdienīgas iespējas strādāt. Lai tiktu atjaunotas senatnes tradīcijas un lai te atrastos vērtības, kas ir bijušas dārgas tās kādreizējiem saimniekiem. Prezidents uzsvēra, ka pils atgūs savu nozīmi arī protokola ziņā. Tas būšot ilgs darbs, jo, sākot no pils vārtiem un beidzot ar kabinetiem, tai jābūt svētai, tīrai, godīgai. Un par to mums jārūpējas visiem kopīgi.

Parlamenta pārstāvji bija ieradušies ar sālsmaizi (attēlu apakšējā rindā), tās priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs uzdāvināja prezidentam Saeimas šķīvi.

Viņš atzīmēja, ka viņam un kolēģiem, tāpat kā visiem Latvijā ir vērtīgi atgādināt to, kā šī pils vēsture saistās ar Latvijas valsts likteni, ar Valsts prezidenta likteni, ar visas Latvijas tautas likteni. Anatolijs Gorbunovs novēlēja, lai labi sokas darbs šajās telpās, lai mums, Latvijas pilsoņiem, prezidenta rezidence kā valstiskais simbols vienmēr uztur dzīvu Latvijas valsts ideju.

Valsts prezidentu viņa telpās sveica pilī izvietoto muzeju darbinieki, Saeimas sekretārs Imants Daudišs, tieslietu ministrs Romāns Apsītis (attēlu apakšējā rindā), Kultūras fonda priekšsēdētāja Ramona Umblija novēlēja prezidentam vienmēr saglabāt mīlestību pret kultūru un mākslu, kā to tagad apliecina pils iekārtojums, Viņa atcerējās, ka apmeklējusi šo namu, būdama pioniere.

Rīgas Domes priekšsēdētājs Māris Purgailis pasniedza jaunus darbarīkus prezidentam — paraksta pildspalvas. Arī citi viesi pasniedza ziedus vai veltes un teica apsveikuma vārdus. Izskanēja novēlējumi, lai prezidenta pieņemtie lēmumi un paraksts zem likuma nekad nebūtu pret paša sirdsapziņu.

Valsts prezidenta Kanceleja

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Arī 3.lpp.