Šogad vēlais pavasaris iekavēja sēju, tāpēc tikai desmitajā maijā to pabeidza masveidā. Tātad arī rudenī prognozējama krietni vēlāka ražas vākšana. Tā, aizsākot sarunu par pavasara sējas gaitu Latvijā, kārtējā preses konferencē Zemkopības ministrijā klātesošos informēja Lauksaimniecības departamenta direktors Juris Kuzma.

Patlaban ziemāju sējumi aizņem 121 tūkstoti hektāru un ir par 19,6 tūkstošiem hektāru mazāk nekā iepriekšējā gadā. Gads iesākās cerīgāk, jo tika atrisināts jautājums par rudziem, to krājumus pārdodot. Ar cukurbiešu audzētājiem norēķinājusies arī Jēkabpils cukurfabrika, atsevišķiem zemkopjiem palikusi parādā Liepājas cukurfabrika. Sējas gaitā problēmas nesagādāja degviela, toties grūtības bija ar slāpekļa mēslojuma iegādi.

Šopavasar tīrumi apsēti ar kvalitatīvāku sēklu. Tas bija arī tāpēc, ka radās iespēja šķirņu uzlabošanai ievest sēklu no ārvalstīm bez muitas nodevas.

Patlaban vislielākās grūtības rada tas, ka vēl līdz šim nav saņemtas plānotās subsīdijas — 1,7 miljonu latu apmērā, tāpat nav nokārtoti parādi par pienu 880 tūkstošu latu apjomā. Subsīdiju trūkums var ietekmēt sējumu kopšanu un līdz ar to arī to kvalitāti, jo zemniekiem nepietiks līdzekļu virsmēslojuma iegādei.

Sējumu kopplatības nav ievērojami sarukušas. Atsevišķos novados, piemēram, Jelgavas rajonā pat palielinājušās. To samazinājumu visvairāk ietekmē statūtsabiedrību likvidācija. Kaut arī nedaudz, bet Latgalē paplašinājušies linu sējumi. Šogad mazāk tiks audzēti kartupeļi un cukurbietes. Vienīgi Jelgavas un Tukuma rajonu zemkopji ar šīm kultūrām apsējuši vairāk. Neizmantotās aramzemes platības salīdzinot ar 1994.gadu ir palielinājušās par 100 tūkstošiem hektāru un aizsniedz 350 000 hektāru. Pašlaik iepirkti pārtikas kvieši, pirmās 6000 tonnas jau ir ievestas Latvijā. Tā kā pieprasījums pēc pārtikas kviešiem ir liels, tad prognozējams, ka to pārdošana neaizkavēsies un rudenī arī pašaudzēto labību no zemniekiem iepirks valsts bez ierobežojumiem. Plānotās iepirkuma cenas — kviešus 71 lats un rudziem 55 lati par tonnu. Līdz jaunajai ražai saņemtas kvotas 50 tūkstošu tonnu kviešu ievešanai, patlaban jau atsūtīti 15 tūkstoši tonnu. Izmantojot esošo rezervi, pieļaus miltu cenas paaugstināšanos.

Atbalstu saņems arī Latgales zemkopji, kuriem no Graudu ražošanas izlīdzināšanas fonda izmaksās pa 9 latiem par iesēto vasarāju un 6 latus par ziemāju hektāru.

Šoruden tiek plānots iegūt 20cnt no hektāra graudaugu klētssvara: Tur, kur sējumi labi virsmēsloti, gaidāma laba raža.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore