• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2024. gada 11. augusta informatīvais ziņojums "Informatīvais ziņojums par Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam izpildi ". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 13.08.2024., Nr. 156 https://www.vestnesis.lv/op/2024/156.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Dažādi sludinājumi

Skatīt visus oficiālos paziņojumus šajā grupā

Vēl šajā numurā

13.08.2024., Nr. 156

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: informatīvais ziņojums

Pieņemts: 11.08.2024.

OP numurs: 2024/156.1

2024/156.1
RĪKI

Ministru kabineta informatīvie ziņojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ministru kabineta informatīvais ziņojums

Informatīvais ziņojums
par Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam izpildi

Saturs

1. Vispārējs situācijas raksturojums dzimumu līdztiesības jomā 2021.–2023. gadā

2. Pārskats par Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam izpildi

3. Secinājumi un nākotnē plānotā rīcība

Informatīvais ziņojums sagatavots (turpmāk tekstā – Ziņojums), izpildot Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta rīkojumu Nr. 578 "Par Plānu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai
2021.–2023. gadam"1 4. punktā noteikto (turpmāk tekstā – Plāns). Ziņojumā raksturoti īstenotie pasākumi Plāna ietvaros.

Informatīvajā ziņojumā iekļauta Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Tieslietu ministrijas un minēto institūciju padotības iestāžu, kā arī Valsts kancelejas, Sabiedrības integrācijas fonda, Valsts policijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sniegtā informācija par Plāna pasākumu īstenošanu.

Pārskats par Plāna ietvaros īstenotajiem pasākumiem, sasniegtajiem rezultātiem un identificētajiem izaicinājumiem, kā arī turpmāk risināmiem uzdevumiem tika sniegts Dzimumu līdztiesības komitejas2 pārstāvjiem 2023. gada 29. marta un 2024. gada 20. jūnija sanāksmē.

1. Vispārējs situācijas raksturojums dzimumu līdztiesības jomā 2021.–2023. gadā

Katru gadu Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts prezentē Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) Dzimumu līdztiesības indeksu3, kas parāda atšķirības dažādās jomās starp sievietēm un vīriešiem individuālā līmenī par visām ES dalībvalstīm. Šis rādītājs ir unikāls instruments, kas sniedz atbalstu uz faktiem balstītas politikas veidošanā un norāda, kur politiskās prioritātes būtu jāmaina, lai veicinātu dzimumu līdztiesības de facto īstenošanu.

2023. gadā Latvija ar 61.5 punktiem4 (), kas ir par 0.1 punktu labāks rādītājs nekā 2022. gadā, ieņēma 19. vietu starp 27 ES dalībvalstīm. Kopš 2010. gada, kad pirmo reizi tika veikts indeksa apsekojums, Latvijas vērtējums ir uzlabojies par 6.3 punktiem. Vienlaikus var secināt, ka kopš 2020. gada progress Latvijā ir bijis lēns, tādēļ kopvērtējumā Latvija indeksā 2023. gadā ir noslīdējusi par trim vietām zemāk nekā 2022. gadā.

2023. gadā galvenā uzmanība tika pievērsta neapmaksātu aprūpes darbu jomā, lai labāk izprastu, kā tas ietekmē sieviešu un vīriešu darba iespējas, darba un privātās dzīves līdzsvaru, brīvā laika pavadīšanu un sociālās aktivitātes. Latvijas rādītājs laika jomā (62.9 punkti) ir samazinājies, kā rezultātā Latvija šajā jomā ir noslīdējusi no 10. uz 19. vietu salīdzinājumā ar 2022. gadu.

Latvijas augstākais reitings (14. vieta starp visām ES dalībvalstīm) ir darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76.4 punktus. Darba jomā Latvijai visaugstākais rezultāts ir līdzdalības apakšjomā (89.1 punkts), kur ieņemam 7. vietu ES. Tas nozīmē, ka Latvijā sievietēm ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū kopumā. Tāpat ir redzami arī uzlabojumi segregācijas (sieviešu vai vīriešu izteikts pārsvars noteiktās profesijās un nozarēs) un darba kvalitātes apakšjomās.

Dzimumu nevienlīdzība Latvijā ir īpaši izteikta naudas jomā, kurā Latvija ieņem 26. vietu ar 68.1 punktu. Ekonomiskās situācijas apakšjomā Latvija ieņem pēdējo vietu ES, norādot uz satraucošo tendenci, kur sievietes ir pakļautas lielākam nabadzības riskam nekā vīrieši. Īpaši augsts nabadzības risks ir vecākām sievietēm un sievietēm ar invaliditāti. Katra otrā sieviete Latvijā vecumā no 65 gadiem (50%) ir bijusi pakļauta nabadzības riskam.

Salīdzinājumā ar 2022. gada indeksu, vislielākais uzlabojums Latvijas vērtējumā ir bijis zināšanu jomā (+2.7 punkti), ko ietekmējuši pieaugums apakšjomas rādītājos – augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars, kā arī sieviešu un vīriešu iesaiste mūžizglītībā, kā arī nelielas izmaiņas segregācijas apakšjomā. Tomēr, tā kā citas ES dalībvalstis ir panākušas ātrāku progresu, valsts reitings paliek nemainīgs un Latvija ieņem pēdējo vietu ES.

Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem5 ar diskrimināciju dzimuma dēļ ir saskārušies 34% no aptaujātajiem un 57% ar diskrimināciju ir saskārušies pēdējo 12 mēnešu laikā. Lai arī diskriminācijas aizliegums dzimuma dēļ dažādu nozaru regulējošajos tiesību aktos ir noteikts, praksē aizvien ir novērojamas situācijas, kad īpaši nodarbinātības, izglītības, pakalpojumu jomā, pastāv ar dzimumu saistīti stereotipi un aizspriedumi, kas var ierobežot sieviešu un vīriešu izvēles, iespējas un tiesības, kā arī veicināt diskrimināciju. Kā liecina 2022. gada pētījuma "Novatore Baltijas dzimumu līdztiesības barometrs 2022", ko sadarbībā ar organizāciju "Novatore" veica pētījumu aģentūra "Forta Research" un tirgus izpētes datu vācējs "Norstat"6, dzimumu stereotipi sabiedrībā joprojām ir plaši izplatīti – tā, piemēram, 41% respondentu uzsvēra, ka sievietēm ir jāvelta vairāk laika bērnu audzināšanai nekā vīriešiem. Savukārt 33% domā, ka sievietes galvenā loma ir rūpēties par mājokli un ģimeni. Apmēram trešā daļa (31%) atbildētāju uzskata, ka vīriešiem ir spēcīgāka loģiskā domāšana nekā sievietēm, bet 30% secina, ka vīrieša galvenā loma ir pelnīt naudu. Tāpat 29% norāda, ka vīrietim ir jāpelna vairāk nekā sievietei.

Ņemot vērā, ka Latvijā ir vairāki izaicinājumi sieviešu un vīrieši līdztiesības nodrošināšanai, par ko liecina iepriekš aprakstītie dati, laika posmā no 2021. gada līdz 2023. gadam neatkarīgi no Plāna, ir īstenoti nozīmīgi pasākumi, kas ir ietekmējuši vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanu starp sievietēm un vīriešiem Latvijā (to ietekme uz izmaiņām datos varētu parādīties pēc 2023. gada). Būtiskākās pārmaiņas un sasniegumi ir vērojami ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē apkarošanas jomā, kā arī sieviešu un vīriešu darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanā. Īpaši jāuzsver veiktās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai mazinātu vardarbību ģimenē un ar dzimumu saistītu vardarbību, kā arī jaunu atbalsta pakalpojumu ieviešanu no vardarbības ģimenē cietušajiem. Pārskata periodā Latvija ir ratificējusi Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Tāpat ir veikti pasākumi, lai veicinātu darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, ieviešot izmaiņas normatīvajā regulējumā – pagarinot paternitātes atvaļinājumu, ieviešot aprūpētāja atvaļinājumu un divu mēnešu nenododamu apmaksāto bērna kopšanas atvaļinājuma periodu katram vecākam. Lai mazinātu nabadzību, īpaši sieviešu nabadzību 2020. gadā tika uzsākta minimālo ienākumu reformas īstenošana ar mērķi noteikt metodoloģiski pamatotu minimālo ienākumu līmeni, kas atbilstu faktiskajai sociāli ekonomiskajai situācijai, tādējādi cenšoties panākt adekvātākus minimālos pabalstus un pensijas. Minimālo ienākumu paaugstināšanai ir svarīga loma sieviešu nabadzības riska samazināšanā, īpaši pensionēšanās vecumu sasniegušām sievietēm.

Latvijā saglabājas augsts augstāko izglītību ieguvušo sieviešu īpatsvars un pakāpeniski pieaug sieviešu ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības līmenis.

Sabiedrības izpratnes veidošana un informēšana par vienlīdzīgu tiesību un iespēju aspektiem starp sievietēm un vīriešiem ir īpaši būtiska, lai varētu runāt par līdztiesības īstenošanu praksē jeb de facto. Labklājības ministrija ir aktīvi izmantojusi sociālo mediju sniegtās iespējas (Facebook, platformu X, LM tīmekļvietni), informējot sabiedrību, kā arī sniedzot atbildes uz sabiedrību interesējošajiem jautājumiem, kas skar dzimumu līdztiesības aspektus. Tāpat Labklājības ministrija katru mēnesi sagatavoja un izplatīja ministrijām, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām un medijiem informāciju par aktualitātēm dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, ES un pasaulē7.

2. Pārskats par Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam izpildi

Lai sasniegtu Plāna mērķi – nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu, tika izvirzīti trīs rīcības virzieni: (1) sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā; (2) ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē novēršana; (3) dzimumu līdztiesības integrētās pieejas stiprināšana nozaru politikās.

Plānā tika iekļauti 20 pasākumi, kuriem noteikti 62 rezultatīvie rādītāji, no kuriem 34 rezultatīvie rādītāji ir izpildīti, 4 rezultāti tika sasniegti daļēji, 10 rezultāti netika sasniegti, 11 rezultatīvie rādītāji ir pārcelti uz jauno Plānu 2024.–2027. gadam, bet par vienu no pasākumiem LM informācija netika sniegta. Plānā noteiktie pasākumi un to rezultatīvie rādītāji sniedza ieguldījumu Plānā definēto politikas rezultātu sasniegšanā, taču neietekmēja tos tieši. Būtiski uzsvērt, ka veiksmīgākai rezultātu sasniegšanai, nozīmīga ir visu iesaistīto pušu vienota, īpaši nozaru ministriju, izpratne vēlme ieviest dzimumu līdztiesību kā horizontālu principu, kā arī veicināt vienotu izpratni par šo jautājumu un par ieguvumiem, ieviešot dzimumu līdztiesības principu visās nozaru politikās, tādēļ nākamā Plāna ietvaros ir iekļautas visaptverošas mācības valsts pārvaldes darbiniekiem gan valsts, gan pašvaldības iestādēs.

Laikā no 2021. gada līdz 2023. gadam dzimumu līdztiesības politika tika īstenota galvenokārt esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, piesaistot ārvalstu finansējumu, kā arī jau pirms 2021. gada uzsāktu projektu ietvaros: 1) Labklājības ministrijas (LM), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) projekts "Līdzsvars visiem (B4A)8; 2) Sabiedrības integrācijas fonda (SIF), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Nodrošinājuma valsts aģentūras projekts "Dažādības veicināšana"9; 3) Labklājības ministrijas projekts "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās"10; 4) Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla11 (LSOST) īstenotie pasākumi. Plānā iekļautās aktivitātes, kas izrietēja no vēl izstrādes stadijā esošiem LM projektiem "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana12", "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai13" un "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās14", pārskata periodā netika īstenotas, jo 2023. gadā tika izstrādāts normatīvais regulējums pasākumu īstenošanai, attiecīgi šīs aktivitātes ir iekļautas Plānā 2024.–2027. gadam.

1. rīcības virziens. Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā

Plāna īstenošanas gaitā sasniegti vairāki pozitīvi rezultāti, piemēram, sadarbībā ar LDDK un LABS tika īstenots projekts "Līdzsvars visiem (B4A)", lai veicinātu darba un privātās dzīves saskaņošanu, kā arī vīriešu aktīvāku iesaisti aprūpes pienākumu veikšanā. Projektā tika īstenoti dažādi informatīvi un skaidrojoši pasākumi gan darba devējiem, darba ņēmējiem, gan plašākai sabiedrībai, lai atbalstītu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem pārņemšanu Latvijā. Pārskata periodā ir pārņemtas iepriekš minētās direktīvas prasības nacionālajos tiesību aktos.

Lai veicinātu vienlīdzīga atalgojuma praksi Latvijā, Labklājības ministrija sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu 2021. gada novembrī organizēja diskusiju ciklu par efektīvākajiem risinājumiem darba samaksas atšķirību mazināšanai. 2022. gada septembrī uzsāktais dialogs tika turpināts ar dažādām iesaistītajām pusēm un organizācijām par iespējamajiem risinājumiem Latvijā vienlīdzīga atalgojuma vīriešiem un sievietēm jomā. Vienlaikus pārskata periodā – 2023. gada 10. maijā tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/970 par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu. Direktīvas prasības nacionālajos tiesību aktos jāpārņem līdz 2026. gada 7. jūnijam. Labklājības ministrija ir uzsākusi darbu pie esošā normatīvā regulējuma izvērtēšanas, lai apzinātu jomas un jautājumus, kuros būtu nepieciešams veikt kādus tiesiskā regulējuma pilnveidojumus, kā arī domāt par citiem direktīvas mērķa sasniegšanu veicinošiem pasākumiem.

Pārskata periodā izglītības jomā tika īstenoti dažādi pasākumi skolēniem par zēnu un meiteņu karjeras izvēli un par stereotipiem, kas to var ietekmēt, kā arī pasākumi meitenēm programmēšanas apguvei un līderības prasmju attīstīšanai.

Lai veicinātu iekļaujošas darba vides veidošanu darba vietās, SIF mācībās Skatu Punkti ir apmācīti 1140 dažādu uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestāžu un nevaldības organizāciju pārstāvji no visas Latvijas. Šo mācību mērķis bija palīdzēt darba devējiem un darba ņēmējiem ne vien iepazīt un izprast citādo, bet arī apzināties dažādības plašās iespējas, jo dažādu pētījumu dati liecina, ka tieši darba tirgū diskriminācija Latvijā ir sastopama visbiežāk.

2. rīcības virziens. Ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē novēršana.

Pārskata periodā īpaša uzmanība pievērsta vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievieti novēršanai, tādēļ īpaša nozīme šajā Plānā ir efektīvai vardarbības novēršanai un preventīvai pieejai, mazinot ar dzimumu saistītus stereotipus. 2022. un 2023. gada rudenī tika organizēts radošo sarunu darbnīcu cikls par cieņpilnu attiecību veidošanu jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem "Kā mācēt attiecības?". Dažādās Latvijas pilsētās abos gados kopā norisinājās 11 sarunu darbnīcas, kuru laikā ar neformālo izglītības metožu palīdzību tika veicināta izpratne par dzimumu līdztiesību un pilnveidotas jauniešu prasmes par cieņpilnu un līdztiesībā balstītu attiecību veidošanu un vardarbības mazināšanu sabiedrībā.

2023. gada vasarā tika uzsākts darbs pie Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāna 2024.–2029. gadam izstrādes.

Sākot ar 2023. gada 1. jūliju kā atsevišķs valsts apmaksāts pakalpojums tika ieviests krīzes dzīvokļa pakalpojums visā Latvijas teritorijā. Vienlaikus tiek turpināts darbs pie pakalpojumu groza pilnveides no vardarbības cietušām personām.

Starptinstitūciju sadarbības stiprināšanas veicināšanai un labo prakšu un pieredzes apmaiņa ar citām valstīm vienmēr ir vērtīga, domājot gan par īstenotajiem pasākumiem vardarbības ģimenē un pret sievieti novēršanai, kā arī novērtējot īstenoto pasākumu efektivitāti. Tādēļ LM sadarbībā ar Valsts policijas pārstāvjiem iesaistītājās Igaunijas Iekšlietu ministrijas iniciētā un Ziemeļu Ministru Padomes līdzfinansētā projektā15 "Jaunas pieejas ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanā – Ziemeļu un Baltijas valstu pieeja".

3. rīcības virziens. Dzimumu līdztiesības integrētās pieejas stiprināšana nozaru politikās.

Pārskata periodā Horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, ne-diskriminācija un pamattiesību ievērošana" koordinācijas ietvaros, organizētas mācības un semināri ES fonu vadībā un īstenošanā iesaistītajiem speciālistiem.

LM vadībā turpina darboties Dzimumu līdztiesības komiteja16 (turpmāk tekstā – Komiteja), kuras mērķis ir sekmēt dzimumu līdztiesības politikas pilnveidošanu, dzimumu līdztiesības principa īstenošanu un pārraudzību citu politiku jomās, vienlaikus veicinot ministriju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un citu ekspertu sadarbību un līdzdalību. Šobrīd Komitejā ir pārstāvētas gandrīz visas ministrijas (izņemot Ekonomikas ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, kuras norādījušas, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavas piedalīties Komitejas sēdēs), Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs, Tiesībsarga birojs, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, deviņas nevalstiskās organizācijas17 un "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība". Laikā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim notikušas 12 sanāksmes, un tajās piedalījušies gan Komitejas locekļi, gan pieaicinātie eksperti no dažādām valsts pārvaldes un pētniecības institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem. Komitejas sanāksmju darba kārtības, protokoli, kā arī izskatāmo jautājumu prezentācijas ir pieejamas Labklājības ministrijas mājaslapā18. Lai plānotu Komitejas darbu, kā arī nodrošinātu dažādu nozaru un jomu jautājumu aktualizēšanu no dzimumu līdztiesības aspekta, kopš 2021. gada, katru gadu, balstoties uz LM ekspertu un Komitejas locekļu priekšlikumiem, tiek sagatavots un apstiprināts indikatīvais Komitejas darba plāns, pēc kura LM vadās, organizējot Komitejas sanāksmes.

Kopumā vērtējot dzimumu līdztiesības politikas attīstību, secināms, ka viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem šīs politikas mērķu sasniegšanai ir sabiedrības informētība un izpratne par līdztiesības principa nozīmi un ietekmi uz dažādām indivīda dzīves kvalitāti ietekmējošām jomām ilgtermiņā. Tas ir īpaši svarīgi, lai novērstu to, ka dzimumu līdztiesība kā viens no cilvēktiesību principiem publiskajā telpā netiktu pārprasta, interpretēta un izmantota kā sabiedrības pamatvērtību apdraudoša.

3. Secinājumi un nākotnē plānotā rīcība

Plāna īstenošana kopumā ir vērtējama kā sekmīga. Pārskata periodā novērots, ka vēl arvien speciālistu vidū un sabiedrībā kopumā pastāv dažāda izpratne par dzimumu līdztiesības principiem un nepieciešamību tos integrēt dažādās politikas jomās. Dzimumu līdztiesības politikas īstenošanai ir pieejami ierobežoti valsts budžeta līdzekļi, un tas ir būtisks šķērslis regulāru un apjomīgu kampaņu un iniciatīvu īstenošanai. Līdz ar to arī jomu pārstāvošajām organizācijām iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu, veicinot dzimumu līdztiesības nodrošināšanu, iespējas ir ierobežotas. Iespēju robežās tiek piesaistīti Eiropas Savienības, Ziemeļu Ministru padomes un citu programmu līdzekļi, taču jāņem vērā, ka pieejamā cilvēkresursu kapacitāte ir nepietiekama visu programmu efektīvai apgūšanai. Papildus dzimumu līdztiesības ekspertu piesaistīšana valsts pārvaldē būtiski uzlabotu gan iespējas izmantot pieejamos ES resursus, gan aktualizēt dzimumu līdztiesības politikas jautājumus, tādējādi veicinot vienotas izpratnes veidošanos kā speciālistu vidū, tā sabiedrībā kopumā. Savukārt, lai stiprinātu dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu visās politikas nozarēs un visos politikas līmeņos (plānošana, īstenošana, novērtēšana), nepieciešams izglītot ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekus dzimumu līdztiesības jautājumos, jo īpaši skaidrojot to sasaisti ar attiecīgo nozari un ieguvumiem, kas sagaidāmi, horizontāli integrējot dzimumu aspektu visās valsts politikās.

Nevalstisko organizāciju iesaiste un iniciatīvas par dažādiem dzimumu līdztiesības jautājumiem ir viens no būtiskākajiem atbalstiem šo jautājumu aktualizēšanai sabiedrībā. Attiecībā uz nevalstiskā sektora iniciatīvām dzimumu līdztiesības jautājumos, jāsecina, ka atsevišķas organizācijas ļoti veiksmīgi īsteno dažādus projektus saistībā ar vīriešu un sieviešu līdztiesīgu pieeju dažādiem pakalpojumiem, kā arī veido sabiedrisko domu minētajos jautājumos. Savukārt nevalstiskās organizācijas, kuras specializējas konkrētās jomās, ir veiksmīgi integrējušas dzimumu līdztiesības principu gan pakalpojuma sniegšanā, gan reprezentē sevi kā viedokļu līderus publiskajā telpā. Vienlaikus jāuzsver, ka nevalstiskā sektora aktivitātes ir mērogā nelielas un ierobežotas savā kapacitātē, lai spētu piesaistīt un aktivizēt lielāku sabiedrības daļu viedokļa formēšanai.

Saskaņā ar Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 5. rīcības virzienā "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldības stiprināšana" noteikto par mērķtiecīgu pasākumu vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību sekmēšanai dažādās jomās īstenošanu nākotnē, ir izstrādāts un Ministru kabinetā 2024. gada 18. jūnijā apstiprināts Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību veicināšanai 2024.–2027. gadam19.

Detalizēta informācija par Plāna ietvaros īstenoto pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem iekļauta ziņojuma pielikumā.


1 https://likumi.lv/ta/id/325509-par-planu-sieviesu-un-viriesu-vienlidzigu-tiesibu-un-iespeju-veicinasanai-20212023-gadam

2 https://www.lm.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesibas-komiteja

3 https://eige.europa.eu/gender-equality-index/2023/LV

4 100 punkti nozīmē pilnīgu līdztiesību

5 https://www.lm.gov.lv/lv/media/21354/download?attachment

6 https://lvportals.lv/norises/343997-dzimumu-lidztiesiba-joprojam-valda-iesikstejusi-stereotipi-2022

7 https://www.lm.gov.lv/lv/aktualitates

8 https://www.lm.gov.lv/lv/projekts/lidzsvars-visiem-b4a

9 https://www.sif.gov.lv/lv/projekts/dazadibas-veicinasana

10 https://www.lm.gov.lv/lv/projekts/profesionala-sociala-darba-attistiba-pasvaldibas-nr-921115i001

11 https://sadarbibastikls.lv/lv/dzimumu-lidztiesibas-balva

12 https://likumi.lv/ta/id/344124-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gadam-4-3-4-specifiska-atbalsta-merka-sekmet-aktivu-ieklausanu

13 https://likumi.lv/ta/id/345257-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-20212027-gadam-434-specifiska-atbalsta-merka-sekmet-aktivu-ieklausanu-lai-veicinatu-vienlidzigas-iespejas-nediskriminesanu-un-aktivu-lidzdalibu-ka-ari-uzlabotu-nodarbinamibu-jo-ipasi-attieciba-uz-nelabveliga-situacija-esosam-grupam-4343-pasakuma-pasakumi-gimenes-un-darba-dzives-saskanosanai-pirmas-kartas-istenosanas-noteikumi

14 https://likumi.lv/ta/id/350895-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-20212027-gadam-434-specifiska-atbalsta-merka-sekmet-aktivu-ieklausanu-lai-veicinatu-vienlidzigas-iespejas-nediskriminesanu-un-aktivu-lidzdalibu-ka-ari-uzlabotu-nodarbinamibu-jo-ipasi-attieciba-uz-nelabveliga-situacija-esosam-grupam-4342-pasakuma-atbalsta-pasakumi-diskriminacijas-riskam-paklautajam-personam-vienlidzigu-iespeju-un-tiesibu-realizesanai-dazadas-dzives-jomas-istenosanas-noteikumi

15 https://www.norden.ee/en/welfare-society/project-new-ways-to-tackle-gender-based-violence-n-b-approach

16 https://www.lm.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesibas-komiteja

17 Biedrība "Latvijas Jaunatnes padome", Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls, biedrība "Centrs Marta", "Latvijas Darba devēju konfederācija", "Latvijas Pašvaldību savienība", biedrība "Latvijas Bērnu forums", biedrības ģimenes atbalstam "Tēvi", biedrība "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" un Latvijas personāla vadīšanas asociācija.

18 https://www.lm.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesibas-komiteja

19 https://likumi.lv/ta/id/352925-par-sieviesu-un-viriesu-vienlidzigu-tiesibu-un-iespeju-veicinasanas-planu-20242027-gadam

 

Pielikums

Plānā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam iekļauto pasākumu īstenošanas pārskats

1. rīcības virziens: SIEVIEŠU UN VĪRIEŠU VIENLĪDZĪGAS TIESĪBAS UN IESPĒJAS DARBA TIRGŪ UN IZGLĪTĪBĀ

Nr.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija/iesaistītās institūcijas Īstenošanas termiņš Informācija par izpildi
1.

Pilnveidots atbalsts darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai

1.1. Rosinātas diskusijas par darba un privātās dzīves līdzsvara ievērošanu Latvijas uzņēmumos

5 animēti videostāsti par darba un privātās dzīves līdzsvara ieguvumiem1

LBAS/LM

2021. gada

2. ceturksnis

Izpildīts

Izstrādāti 5 animēti videostāsti. Labās prakses piemēru video sižetu izstrāde par darba ņēmēju pieredzi darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktisko piemērošanu, ieguvumiem un ieteikumiem pieredzes nodošanai.

   

Forums par darba un privātās dzīves līdzsvaru cieņpilna darba idejas kontekstā2

LBAS/LM

2022. gada

1. ceturksnis

Izpildīts

2021. gada 4. oktobrī organizēta konference "Stress un izdegšana darba vietā. Kur ir līdzsvars?"

2021. gada 8. oktobrī organizēts forums "Līdzsvara efekts: laimīgi darbinieki = ilgtspējīgi darba devēji",

2022. gada 8. februārī organizēts forums "Tiecoties uz līdzsvaru – kas tālāk?"

 

1.2. Nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES pārņemšana

Grozījumi tiesību aktos (pēc nepieciešamības)

LM/ VK, PKC, LDDK, LBAS, NVO

2022. gada 4. ceturksnis

Izpildīts

Veikti grozījumi Darba likumā, kas Saeimā pieņemti 16.06.2022. un stājušies spēkā 01.08.2022.

Veikti grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 20. oktobrī. Spēkā stājās 2023. gada 1. janvārī.

2022. gada 16. jūnija likuma "Grozījumi Darba likumā" saskaņošanas procesā piedalījās arī Valsts kanceleja.

Saistībā ar direktīvas regulējuma attiecināšanu uz valsts civildienesta ierēdņiem papildu grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 2. panta ceturto daļu valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darbinieku pārstāvības un darba koplīgumu noteikumus, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka Valsts civildienesta likums.

Savukārt saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 40. panta pirmo daļu amatpersonu (darbinieku) atvaļinājumus, to ilgumu un piešķiršanas kārtību, kā arī citus ar atvaļinājumiem saistītus jautājumus regulē attiecīgās Darba likuma normas, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

Ievērojot minēto, un to, kas ir norādīts 2022. gada 16. jūnija likuma "Grozījumi Darba likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) pie tiesību akta projekta atbilstības Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, secināms, ka regulējums, ar kuru ir pārņemta direktīva attiecas arī uz valsts civildienesta ierēdņiem, tostarp uz valsts civildienesta ierēdņiem attiecas Darba likuma 9., 29., 134., 147., 148., 149., 153., 155. un 156. pants.

Valsts kancelejas tīmekļvietnē ir pieejams dokuments – Valsts civildienesta attiecību būtiskie elementi, kurā ietverta informācija par visiem atvaļinājumiem, tostarp minētā sadaļa ir precizēta 2022. gada augustā atbilstoši 2022. gada 16. jūnija likumā "Grozījumi Darba likumā" noteiktajam.

• PKC identificējis normatīvo neskaidrību saistībā ar publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļa nodarbinātību maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, jo pašreizējais tiesiskais regulējums neparedz valdes vai padomes locekļa pilnvaru apturēšanu šajā periodā, savukārt, ja valdes vai padomes loceklis šajā periodā amatu atstāj, tiesību normas neparedz viņa atjaunošanu amatā.

Informatīvā ziņojuma "Par priekšlikumiem turpmākai publisko personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai" projektā. Šī ziņojuma kontekstā, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu"Grozījumi Komerclikumā" (23-TA-3296), kas paredz regulējumu attiecībā uz valdes locekļa tiesībām izmantot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam un citai personai, bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja jāaprūpē adoptējamais bērns, audžubērns vai aizbilstamais, kas tiks attiecināts uz visām kapitālsabiedrībām (gan publiskā sektora, gan privātā sektora). Ņemot vērā minēto, speciāls regulējums publiskas personas kapitālsabiedrībām attiecībā uz publisko personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu, netiks izstrādāts.

2.

Labās prakses piemēru darba un privātās dzīves līdzsvarošanai izpēte

2.1. Popularizēti labās prakses piemēri darba un privātās dzīves līdzsvarošanai uzņēmumos

2 apbalvošanas pasākumi par labāko darba un privātās dzīves līdzsvara pieeju uzņēmumā3

LDDK/LM

2022. gada

1. ceturksnis

Izpildīts

Gan 2020., gan 2021. gadā LDDK īstenoja Līdzsvara balvas pasniegšanu. Uzsākot jaunu iniciatīvu, Līdzsvara balvas 2020. pasniegšanas ceremonijā LDDK apbalvoja tos darba devējus, kas 2020. gadā īpašu uzmanību veltījuši savu darbinieku darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai. Balvas tika pasniegtas četrās kategorijās, bet kopumā uz godalgu pretendēja 43 uzņēmumi.

2021.gadā balvas tika pasniegtas sešās kategorijās, bet kopumā uz godalgu pretendēja 38 uzņēmumi, iesniedzot 58 pieteikumus.

https://www.lm.gov.lv/lv/projekts/lidzsvars-visiem-b4a

 

2.2. Apkopoti darba devēju labās prakses piemēri darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanā

Labās prakses apkopojums par darba un privātās dzīves saskaņošanas praksēm

SIF/ LM, uzņēmumi, NVO

2022. gada

4. ceturksnis

Izpildīts

SIF īstenotās kustības "Dažādībā ir spēks" ietvaros tiek apkopoti labās prakses piemēri par tiem Latvijas darba devējiem, kas savā ikdienas darbā veicina atvērtību dažādām sabiedrības grupām, saskatot, ka dažādība ir resurss, iespēja un konkurences priekšrocība.

Kopā kustībai pievienojušies vairāk kā 120 darba devēji. 2021. gadā kustības "Dažādībā ir spēks" pašnovērtējumu veica 41 un 2022.gadā – 46 darba devēji.

Kustības ietvaros ik gadu bez maksas tiek nodrošinātas profesionāļu konsultācijas un praktikumi par dažādības vadības metožu ieviešanu darba vidē, izstrādāti individualizēti darba plāni, kā izmantot dažādības potenciālu organizācijā. Vairāk informācijas:

https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/kas-paveikts-2021-gada-dazadibas-veicinasana

https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/kas-paveikts-2022-gada-dazadibas-veicinasana

3.

Atšķirīgas attieksmes risku mazināšana darba tirgū

3.1. Mazināta diskriminācija un atšķirīga attieksme darba tirgū pret sievietēm personas vecuma un veselības stāvokļa dēļ

Tematiski pasākumi par sociālo iekļaušanu un diskriminācijas mazināšanu4

SIF/LM

2022. gada

4. ceturksnis

Izpildīts

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību diskriminācijas, tolerances un nevienlīdzīgas attieksmes jautājumiem, SIF organizēja informatīvo kampaņu "Atvērtība ir vērtība", katru gadu aktualizēja kādu no diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām. 2021. gada aktivitātes tika vērstas, lai mazinātu diskrimināciju vecuma dēļ un 2022. gadā – invaliditātes dēļ. 2021. un 2022. gada kampaņas ietvaros īstenotas daudzveidīgas nodarbinātību veicinošas, motivējošas, izglītojošas un iedvesmojošas aktivitātes darba devēju, 50+ vecuma grupas iedzīvotāju, cilvēku ar invaliditāti, jauniešu un citām mērķauditorijām. 2021. gadā kopējais publikāciju skaits – 62, 2022. gadā – 42 publikācijas. Vairāk informācijas:

https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/kas-paveikts-2021-gada-dazadibas-veicinasana

https://www.sif.gov.lv/lv/media/2356/download?attachment

https://www.sif.gov.lv/lv/media/1535/download?attachment

https://www.sif.gov.lv/lv/media/2359/download?attachment

https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/kas-paveikts-2022-gada-dazadibas-veicinasana

https://www.sif.gov.lv/lv/media/2861/download?attachment https://www.sif.gov.lv/lv/media/3350/download?attachment

https://www.sif.gov.lv/lv/media/3897/download?attachment

Valsts darba inspekcija, sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu 2022. gada 13. aprīlī organizēja tiešsaistes diskusiju "Vai dzimumam ir nozīme darba aizsardzībā?"

Lai gan dažādiem darba vides riskiem vienlīdz lielā mērā ir pakļauti gan vīrieši, gan sievietes, statistikas dati jau izsenis rāda, ka vīrieši biežāk cieš nelaimes gadījumos darbā, bet sievietēm biežāk tiek konstatētas arodslimības. Atbilde uz jautājumu – kāpēc tā, nav jāmeklē tālu. Proti, tā dēvētās tipiskākās vīriešu profesijas bieži ir saistītas ar fiziski smagu un bīstamu darbu, kamēr tipiskākās sieviešu profesijas – ar monotonu darbu. Attālināta darba apstākļos gan vieni, gan otri ir līdzīgās pozīcijās. Neraugoties uz to, Latvijas darba devēji attālinātā darba veicējus vīriešus globālās pandēmijas laikā atbalstīja biežāk nekā sievietes, kā liecina RSU veiktā pētījuma dati. https://www.youtube.com/watch?v=VCdH14dS2to

   

3.2. Darba devēju un to darbinieku informētības par diskriminācijas novēršanas, iekļaujošas vides un dažādības vadības jautājumiem paaugstināšana

Izglītojoši pasākumi darba devējiem un to darbiniekiem dažādības vadības un iecietības (tolerances) paaugstināšanai5

SIF/LM

2022. gada

4. ceturksnis

Izpildīts

Sabiedrības integrācijas fonda organizētajās mācībās Skatu Punkti 2021. gadā paaugstinājuši izpratni un kompetenci par dažādības vadības jautājumiem 150 (128 sievietes un 22 vīrieši) pašvaldību iestāžu, biedrību vai nodibinājumu, uzņēmumu vadītāji un speciālisti. Sniegts ieskats dažādības vadības pieejā 84 darba devējiem. Savukārt 2022. gadā paaugstinājuši izpratni un kompetenci par dažādības vadības jautājumiem 271 (230 sievietes un 41 vīrietis) pašvaldību iestāžu, biedrību vai nodibinājumu, uzņēmumu vadītāji un speciālisti. 139 darba devēji pieredzējušu ekspertu vadībā apguva praktiskas iemaņas, kā neapmaldīties plašajos dažādības labirintos.

Kopumā Skatu Punkti mācības ir absolvējuši 1140 dalībnieki – dažādu uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestāžu un nevaldības organizāciju pārstāvji no visas Latvijas. To mērķis bija palīdzēt darba devējiem un darba ņēmējiem ne vien iepazīt un izprast citādo, bet arī apzināties dažādības plašās iespējas, jo dažādu pētījumu dati liecina, ka tieši darba tirgū diskriminācija Latvijā ir sastopama visbiežāk.

2023. gadā tika īstenota jauna un Latvijā līdz šim nebijusi iniciatīva dažādības jomā – Dažādības mentoru programma, kuru absolvēja 20 dalībnieki no dažādiem uzņēmumiem, valsts iestādēm un nevaldības organizācijām, kopā pārstāvot 16 darba devējus. Programma deva iespēju gan paplašināt savas zināšanas par dažādības vadības ieviešanu organizācijās, gan pieredzējušu ekspertu vadībā radīt konkrētu un organizācijas vajadzībās balstītu risinājumu savai darba vietai. Sagatavotās iniciatīvas saistītas ar daudzveidības un iekļaušanas politikas izstrādi, vadītāju un darbinieku izglītošanu, t.sk. dažādu materiālu izstrādi, dažādības audita veikšanu organizācijā. Dažādības mentoru programmas absolventi ir kļuvuši par dažādības vēstnešiem ne tikai savā uzņēmumā vai organizācijā, bet ikvienam darba devējam, kurš iespējams vēl šobrīd šaubās par dažādības potenciālu.

 

3.3. Atbalsta sniegšana darba devējiem iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumos

Metodiskais materiāls darba devējiem par iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem6

LM/ NVO, pašvaldības

2024. gada 4. ceturksnis7

Pasākums pārcelts uz Plānu 2024.–2027. gada periodam.

   

2 izglītojoši un atbalsta pasākumi darba devējiem par sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības mazināšanu uzņēmumā8

LM/ NVO, pašvaldības

2023. gada

4. ceturksnis

Pasākums pārcelts uz Plānu 2024.–2027. gada periodam.

4.

Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pasākumu nodrošināšana personām, kas pakļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam dzimuma dēļ

4.1. Veicināta mērķgrupas motivācija, sniedzot karjeras izvēles, sociālā darba un izglītības jomas speciālistu, juristu, pašapziņas celšanas treneru u.c. ekspertu konsultācijas personas pašvērtējuma paaugstināšanai, attīstot nepieciešamās sociālās prasmes un iemaņas, jo īpaši prasmes, kas palīdz iekļauties sabiedrībā un uzsākt darba meklējumus, iesaistīties izglītībā (apmācībā), kvalifikācijas ieguvē un nodarbinātībā

Individuālās un grupu konsultācijas u.c. atbalsta pasākumi (atbilstoši personu vajadzībām un individuālai problēmsituācijai)9

SIF/ LM, uzņēmēji, NVO

2022. gada

4. ceturksnis

Izpildīts

Motivācijas programmās (2021. gadā) tika sasniegts:

- 597 atbalstu saņēmušo nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju skaits (iznākuma rādītājs).

- 337 nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc dalības pasākumā, ir sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/ apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātībā (rezultāta rādītājs).

Motivācijas programmās (2022. gadā) tika sasniegts:

- 601 atbalstu saņēmušo nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju skaits (iznākuma rādītājs);

- 380 nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc dalības pasākumā, ir sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/ apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātībā (rezultāta rādītājs).

 

4.2. Veicināta Latvijas romu sieviešu līdzdalība pilsoniskās sabiedrības attīstībā un romu integrācijas politikas īstenošanā

Organizēti divi vienas dienas semināri romu sieviešu darbības kapacitātes stiprināšanai.10

LSOST/LM

2022. gada

4. ceturksnis

Izpildīts

2022. gada 8. aprīlī Sieviešu sadarbības tīkls sadarbībā ar Jūrmalas domi organizēja pasākumu romu sieviešu kapacitātes celšanai un iesaistei politikas veidošanā. Tāpat Jūrmalas, Rīgas, Rūjienas, Ventspils un Viļakas romu mediatoriem ir nodrošināta biroja tehnika, ko plānots izvietot piešķirtās telpās pašvaldībās, kas pieejamas romu kopienas pārstāvjiem. https://sadarbibastikls.lv/lv/pasakuma-ietvaros-izsaka-konkretus-ieteikumus-romu-sieviesu-dzives-kvalitates-paaugstinasanai

Starptautiskajā Romu dienā Sieviešu sadarbības tīkls organizēja pasākumu sieviešu līdzdalības veicināšanai un kapacitātes celšanai. Tā ietvaros notika ilgi plānots notikums - Ventspils romu sieviešu NVO dibināšana. Organizācijā apvienojušās romu sievietes un viņu draudzenes. Par organizācijas "Sāre khetene" vadītāju ievēlēta Malda Avramenko. Aktivitāti atbalstīja Aktīvo iedzīvotāju fonds projekta "Sieviešu iesaiste savu interešu aizstāvībā" ietvaros.

Sieviešu sadarbības tīkls ir organizējis 5 romu mediatoru, romu aktīvistu un romu skolotāju palīgu dalību darbnīcās, kas paredzētas vecākiem, kuru bērni sastopas ar grūtībām iekļauties skolā. Darbnīcā dalībniecēm bija iespēja attīstīt komunikācijas iemaņas, stresa noturību, pārliecību par saviem spēkiem un laika plānošanu. Tāpat pasākumā bija iespēja labāk izpētīt savas stiprās un vājās puses, noteikt savas attīstības pamatvirzienus nākotnē.

5.

Vienlīdzīgas darba samaksas veicināšana darba tirgū

5.1. Veicināta sabiedrības informētība par savām tiesībām saņemt vienādu atalgojumu par vienādu vai tādas pašas vērtības darbu, vienlaikus popularizējot Trauksmes cēlēju platformu, kā arī VDI un Tiesībsarga biroja atbalsta pasākumus darba tiesību pārkāpumu jomā

Informatīvi pasākumi par ikviena tiesībām saņemt vienādu atalgojumu par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu, iekļaujot informāciju par darba samaksas atšķirībām konkrētās nozarēs (jo īpaši finanšu un apdrošināšanas sektorā un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektorā)11

LM/ VK, VDI, NVO, nozaru arodbiedrība, pašvaldības

2022. gada

3. ceturksnis

Izpildīts

Lai veicinātu vienlīdzīga atalgojuma praksi Latvijā, Labklājības ministrija sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu 2021. gada novembrī organizēja diskusiju ciklu par efektīvākajiem risinājumiem darba samaksas atšķirību mazināšanai. Trīs diskusiju ciklu ietvaros dažādu jomu eksperti sprieda par efektīvākajiem risinājumiem darba samaksas atšķirības mazināšanai starp vīriešiem un sievietēm, tostarp – kam ir jāuzņemas atbildība par šo risinājumu ieviešanu praksē. Tika aktualizēts jautājums par audzināšanas lomu dzimumu stereotipu un no tiem izrietošo darba samaksas atšķirību starp vīriešiem un sievietēm veicināšanā. Kā arī tika meklētas atbildes uz jautājumiem – kāpēc pētījumu dati joprojām uzrāda darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm dažādās nozarēs un profesijās, kā šo situāciju varētu mainīt atklāta atalgojuma prakse un kā šāda prakse ietekmē organizācijas mikroklimatu?

2022. gadā uzsāktais dialogs ar dažādām iesaistītajām pusēm un organizācijām par iespējamajiem risinājumiem Latvijā tika turpināts, organizējot divus seminārus par efektīvākajiem risinājumiem darba samaksas atšķirību mazināšanai. Dažādu valstu (Kanādas, Luksemburgas, Igaunijas, Lietuvas, Lielbritānijas) eksperti dalījās pieredzē par savā valstī īstenoto praksi un pieeju, lai nodrošinātu darba samaksas pārredzamību, ar mērķi mazināt darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem. Tāpat sadarbībā ar dažādiem Latvijas uzņēmumiem tika diskutēts par efektīvākajiem vienlīdzīgas darba samaksas praksi veicinošajiem risinājumiem, ko varētu īstenot Latvijā.

2022. gada 4. februārī spēkā stājās jaunais Trauksmes celšanas likums. Atbilstoši tam ir precizēti metodiskie un izpratnes veicināšanas materiāli. 2022. gadā aktualizētas:

1) Labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei;

2) Vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai valsts pārvaldes institūcijās;

3) aktualizēta iedzīvotājiem pieejamā informācija par trauksmes celšanas iespējām Valsts kancelejas vietnē

https://trauksmescelejs.lv

Kopš 2019. gada 1. maija Valsts kanceleja ik gadus apkopo datus no valsts un pašvaldību institūcijām par trauksmes cēlēju ziņojumiem, tostarp par ziņojumu jomām, un nodrošināto trauksmes cēlēju aizsardzību, un uz tā pamata gatavo gada pārskatus. Par gada pārskatiem tiek nodrošināta komunikācija sabiedrībai. Gada pārskati un statistika ir pieejami: https://trauksmescelejs.lv/statistika

LBAS izstāde Galerijā Centrs 2021. gada 3. ceturksnī, organizēts foto konkurss un labākās fotogrāfijas izstādītas "Galerijā Centrs".

2023. gada 10. maijā tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/970 par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu. Direktīvas prasības nacionālajos tiesību aktos jāpārņem līdz 2026. gada 7. jūnijam. Labklājības ministrija ir uzsākusi darbu pie esošā normatīvā regulējuma izvērtēšanas, lai apzinātu jomas un jautājumus, kuros būtu nepieciešams veikt kādus tiesiskā regulējuma pilnveidojumus, kā arī domāt par citiem direktīvas mērķa sasniegšanu veicinošiem pasākumiem.

   

Rosinātas publiskas diskusijas par šķēršļiem, kas kavē vienlīdzīgas darba samaksas principa praktizēšanu12

LM/ EM, CSP, NVO, pašvaldības

2022. gada

3. ceturksnis

Izpildīts

Lai veicinātu toleranci un saliedētību starp dažādām sabiedrības grupām, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) laikā no 2022. gada septembra līdz decembrim organizēja mērķtiecīgus pasākumus izpratnes un informētības paaugstināšanai par diskrimināciju uz dažādiem pamatiem, t.sk., arī dzimuma. Kampaņas "Izstāstīt saliedētību" ietvaros notika diskusijas par tādām tēmām kā: stereotipi, kas raksturo vīriešu un sieviešu nodarbinātību, un rezultātā arī priekšstatus par darbiem, kas tiem jāveic un kādu atalgojumu ir jāsaņem, balstoties uz dzimumu, nevis cilvēku spējām un prasmēm noteiktajā profesijā; par profesionalitāti un līderību neatkarīgi no dzimuma, par darba devēju lomu iekļaujošas un taisnīgas darba vides, kas ir brīva no stereotipiem, aizspriedumiem un diskriminācijas, izveidē, par darba samaksas atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem un kā tās novērst, par sieviešu līdzvērtīgu pārstāvniecību vadošos amatos. Tāpat tika organizēti raidieraksti par dzimumu līdztiesības aktualitātēm:

Vīrietis uzvalkā – sieviete apakšveļā. Vēl joprojām? - DELFI

Vīrietis uzvalkā – sieviete apakšveļā. Vēl joprojām? - DELFI

Vai dzimums darbā ir noteicošais? - DELFI

Lomu dalījums ģimenē – sievišķais un vīrišķais - DELFI

Par sievieti, vīrieti un ne tikai... – DELFI

Cīņā pret dzimuma nelīdztiesību – no senatnes līdz tagadnei - DELFI

 

5.2. Izvērtēta iespēja noteikt valsts un pašvaldību institūcijām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām pienākumu publiskot pārskatu par noteiktās amatu grupās nodarbināto atalgojumu dalījumā pēc dzimuma

Grozījumi MK 2016.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.225 "Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām"

LM/ VK, PKC

2022. gada

2. ceturksnis

Izpildīts

VK ieskatā grozījumi nav nepieciešami.

Valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajam Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikumā noteiktās attiecīgās mēnešalgu grupas intervāla ietvaros mēnešalgu nosaka nevis ņemot vērā dzimumu, bet gan šādus kritērijus:

1. kvalifikāciju un kompetences;

2. darba snieguma līmeni;

3. regulāro darba apjomu.

Minētie kritēriji noteikti Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients".

Mēnešalgu publicēšana, ņemot vērā visus šos kritērijus katrā amatu saimē, apakšsaimē un līmenī un norādot arī dzimumu, ir ne tikai liels administratīvais slogs (tostarp mainoties nodarbinātajiem, regulāri precizēt nodarbinātos pa dzimumiem), bet arī pārkāptu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Tas ir, skartu personas privāto dzīvi, īpaši, ja noteiktā saimē, līmenī būtu tikai viens no dzimuma pārstāvjiem, kas ļautu identificēt attiecīgo personu, tostarp saprast, kādas tad ir personas kvalifikācija un kompetences, darba snieguma līmenis un regulārais darba apjoms.

Valsts kanceleja uzsver, ka Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ir norādīta projekta ietekme uz dzimumu līdztiesību – Uz 2021. gada decembri ministriju resoros, kas tiek klasificēti amatu saimēs un kuriem tad attiecīgi saistošs noteikumu projekts, ir nodarbināti 21 tūkst. sieviešu un 7 tūkst. vīriešu.

Noteikumu projekts kopumā ietekmēs pozitīvi dzimumu līdztiesību, jo palīdzēs valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā ievērot līdzvērtīgus nosacījumus, tādējādi nodrošinot darba samaksas pārredzamības standartu ieviešanu valsts tiešajā pārvaldē, attiecīgi mazinot arī darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem.

Ministru kabineta tīmekļvietnē ir pieejami informatīvie ziņojumi par atalgojuma un nodarbināto skaita izmaiņām, kuros tostarp pieejama padziļināta informācija.

Piemēram, nodarbināto sadalījums pēc dzimuma un dažādos vadības līmeņos (t.sk. arī eksperti), tāpat arī sadalījums starp ministrijām un padotības iestādēm, vidējā nodarbinātā portrets, kas sniedz plašāku informāciju (vecums, amats, kā arī vidējo mēnešalgu un darba samaksu). Tāpat jāmin arī grafiskais attēls, kas ietver informāciju par nodarbināto sadalījumu pēc dzimuma, vecuma grupām, kā arī ministrijās un padotības iestādēs, vienlaikus sniedzot arī informāciju par darba vai dienesta attiecību pārtraukušo īpatsvaru katrā vecuma grupā, dalījumā pēc dzimumiem. Minētā informācija tiek gatavota atsevišķi par gadu un par pusgadu, līdz ar to ir iespēja arī veikt nepieciešamos salīdzinājumus.

PKC tiesiskajā regulējumā, kas attiecināms uz valdes un padomes locekļu nodarbinātību publisku personu kapitālsabiedrībās, nav identificējis riskus dzimumu vienlīdzīgas samaksas jomā, jo atlīdzības apmērs tiek publicēts vakantā amata sludinājumā.

Publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojuma līmenis un atalgojuma noteikšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumos Nr. 63 "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru", kas neparedz dzimuma faktora ietekmi uz atalgojuma līmeni, bet sasaista atalgojumu ar pienākumu apjomu, personas kompetenci un darbības rezultātiem.

Papildus norādītajam Publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības un PKC izstrādātās "Informācijas publiskošanas vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem" ietver prasību publisku personu kapitālsabiedrībām un to kontrolē esošām kapitālsabiedrībām publiskot atalgojuma politikas principus un informāciju par katra valdes un padomes locekļa atalgojumu, kas noteikts pilnvarojuma līgumā vai lēmumā par ievēlēšanu amatā.

Kapitālsabiedrības šo pienākumu ievēro tikai daļēji, tādēļ informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem turpmākai publisko personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai" tiek izstrādāts risinājums informācijas publiskošanas pienākuma izpildes veicināšanai, konkretizējot publiskojamās informācijas saturu. Papildus norādītajam nākotnē tiks meklēti risinājumi informācijas centralizētai publiskošanai un dinamiskai atjaunošanai koordinācijas institūcijas vietnē.

 

5.3. Veikts regulārs informācijas apkopojums par sieviešu un vīriešu līdzsvarotas pārstāvniecības uzņēmumu valdēs un padomēs, kā arī izstrādāti priekšlikumi līdzsvarotākas pārstāvniecības veicināšanai

Ikgadējā pārskatā par valsts kapitālsabiedrībām un valsts kapitāla daļām iekļauti priekšlikumi sieviešu un vīriešu līdzsvarotākas pārstāvniecības veicināšanai uzņēmumu valdēs un padomēs, tai skaitā nominācijas procesos

PKC/ LM, NVO

2022. gada

4. ceturksnis

Izpildīts

PKC sagatavotajā publiskajā pārskatā par valsts kapitālsabiedrībām, valstij un pašvaldībām piederošajām kapitāla daļām par 2021. gadu ir iekļauta sadaļa "Dažādības nodrošināšana nominācijas procesos", kuras ietvaros veikts dzimumu līdzsvara rādītāju Latvijas valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs izvērtējums, ņemot vērā Pasaules Ekonomikas foruma un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izmantotos rādītājus. Veikts arī situācijas valsts kapitālsabiedrībās vērtējums kontekstā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas "Par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu padomēs un valdēs un ar to saistītiem pasākumiem", konstatējot normatīvo šķēršļu neesamību un augstus sieviešu līdzdalības rādītājus, kas nerada pamatu ieviest papildus tiesisko regulējumu sieviešu līdzdalības veicināšanai.

Papildus datu apkopošanai, tiek apsvērtas iespējas iegūt informāciju par sieviešu ieinteresētību dalībai valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nomināciju procesos, lai atklātu objektīvos iemeslus zemākai sieviešu pārstāvībai kapitālsabiedrību pārvaldē, kā arī izstrādātu tādus sieviešu iesaisti stimulējošus mehānismus, kas vērsti uz valdes un padomes profesionalitātes kā kandidāta virzībai uz amatu noteicošā faktora saglabāšanu.

2022. gada 23. novembrī tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2022/2381 par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū un saistītiem pasākumiem (turpmāk – Direktīva). Direktīvas mērķis ir panākt līdzsvarotāku sieviešu un vīriešu pārstāvību biržā kotēto uzņēmumu valdēs, nosakot konkrētus pasākumus, kas mērķēti šī līdzsvara sasniegšanai.

Dalībvalstīm Direktīvas noteikumi par sasniedzamajiem mērķiem, to līdzekļiem, piemērojamajiem sodiem un papildu pasākumiem nacionālajos tiesību aktos ir jāpārņem līdz 2024. gada 28. decembrim.

2023. gada maijā Labklājības ministrija izveidoja starpinstitucionālo darba grupu direktīvas prasību pārņemšanai un šīs darba grupas ietvaros tika nolemts, ka veiksmīgākā pieeja direktīvas pārņemšanai Latvijā ir jauna likuma izveide. Tiks pārņemts esošais direktīvas tvērums un kā uzraugošā iestāde ir izraudzīta Latvija Banka. Sankciju pieeja vēl tiek apspriesta, taču jāuzsver, ka uzņēmumi netiek sodīti par mērķa nesasniegšanu.

6.

Stereotipu mazināšana attiecībā uz sievietēm un vīriešiem piemērotām profesijām un nozarēm

6.1. Veikta sabiedrības informēšana par dažādām profesijām un nodarbinātības formām un veidiem, tai skaitā uzņēmējdarbību, akcentējot tiesības un iespējas izvēlēties nodarbošanos neatkarīgi no personas dzimuma

Informatīvi pasākumi diskusiju veicināšanai publiskajā telpā (iedvesmojošas tiešsaistes un klātienes sarunas un diskusijas sociālajos tīklos un sabiedriskos pasākumos, diskusijas rosinoši raksti u.c.)

LM/ LIAA, NVO, pašvaldības

2022. gada

2. ceturksnis

Izpildīts

IZM 26.10.2021. nosūtīja informācija valstspilsētu un novadu pārvalžu vadītājiem, izglītības speciālistiem, Valsts izglītības satura centram par Eiropas Komisijas publicētajiem līdzekļiem (toolkits), kas palīdz cīnīties pret dzimumu stereotipiem, pamatojoties uz transporta nozares piemēru. Iepazīties ar minēto pētījumu, kā arī izstrādātajiem instrumentiem, var sekojot šīm saitēm:

• Pētījums par izglītības līdzekļu izstrādi: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/8c69d189-315c-11ec-bd8e-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-search;

• Izglītības līdzeklis pamatskolām (Educational toolkit to help fight gender stereotypes in primary school): https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e534f832-3085-11ec-bd8e-01aa75ed71a1;

Izglītības līdzeklis vidusskolām (Educational toolkit to help fight gender stereotypes in secondary school): https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/6b595f96-3087-11ec-bd8e-01aa75ed71a1

VIAA izstrādājot jaunus karjeras informācijas resursus un materiālus, ievērots dzimumu līdztiesības princips: 1) 2022. gadā izstrādāti "NIID.LV karjeras testi", karjeras iespēju diagnostikas testā iekļautajā profesiju kārtīs ievērots dzimumu līdztiesības princips, t.sk. laužot stereotipus par dzimumu piemērotību profesijai. 2) Lai veicinātu jauniešu interesi par STEM jomām, mājaslapas "Profesiju pasaule" publicētajos aprakstos iekļauti abu dzimumu profesiju pārstāvji

VBTI 2021. gadā uzsāka un 2022. gadā turpināja organizēt visiem Latvijas bērniem attālinātus tiešsasaistes pasākumus ar profesionālo ievirzi. Pasākumi ar profesionāli tematisko ievirzi tika organizēti, lai palīdzētu bērniem atrast savu aicinājumu un nākamo profesiju, līdz ar to, šajos pasākumos tika piesaistīti dažādu jomu speciālisti un profesionāļi. Informācija tika sagatavota un sniegta, lai pēc iespējas ievērotu katra bērna individualitāti, spējas un intereses. 2022. gadā nodrošināti divi dažādi tiešsaistes interaktīvi pasākumi par profesionālās ievirzes iespējām bērniem par vismaz divām jomām, katras jomas ietvaros apskatot trīs darba tirgū pieprasītas profesijas, seši videomateriāli par vismaz divu dažādu darba tirgū pieprasītu jomu profesijām, visiem videomateriāliem ir nodrošināts surdotulkojums un titrēšana, pasākumu popularizēšanas nolūkos nodrošinātas trīs publikācijas sociālajos mēdijos bērniem saistošā veidā, par plānotajiem pasākumiem un trīs publikācijas par sagatavotajiem videomateriāliem, sadarbībā ar Izpildītāju nodrošināta informācijas un videomateriālu izplatīšana izglītības un bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs Latvijā.

Publicēti dažāda veida tematiskie raksti, intervijas utt. "Labs of Latvia" platformā (https://labsoflatvia.com/ )

 

6.2. Veicinātas publiskas diskusijas par zēnu un meiteņu karjeras izvēli ietekmējošiem faktoriem

Radošās darbnīcas vienlaikus vismaz 10 pašvaldībās

VIAA/ LM, NVO, pašvaldības

2023. gada

4. ceturksnis

Izpildīts

VIAA organizētās Karjeras nedēļas 2023 "Tavs prasmju portfelis" laikā tika akcentēta prasmju nozīme ikviena personīgajā un profesionālajā attīstībā.

Īstenotie pasākumi:

1. Nodarbība vecākiem un skolotājiem "Konkurētspējīgas prasmes ikvienam" (vadīja A. Metuzāle, karjeras konsultante, Karjeras atbalsta balvas 2023 laureāte);

2. "Latvijas skolēnu IT eksāmens" un programmēšanas izaicinājums sadarbībā ar Jauniešu programmēšanas un tehnoloģiju centru, organizāciju She Can Do IT un programmētāju skolu Codelex. IT eksāmena uzvarētāja – skolniece no Taurupes pamatskolas.

3. Video mācību stunda ar L. Zvirgzdiņu no organizācijas "She can do IT" par profesijām IT jomā, to nozīmīgumu, dažādību un nepieciešamajām prasmēm. Organizācija Organizācija "She can do IT" darbojas ar mērķi veicināt izpratni sabiedrībā par sievietēm un IT tehnoloģijām.

4. Klases stundas par prasmju ieguvi profesionālajā izglītībā, izmantojot resursu "Profesionālas izglītības iespējas pēc 9. un 12. klases", akcentējot vienlīdzīgas iespējas profesionālās izglītības ieguvē.

Informācijai: https://www.viaa.gov.lv/lv/karjeras-nedela-2023

 

6.3. Veicināta meiteņu interese par karjeru informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, vienlaikus informējot par izglītības iespējām reģionos

Pasākums programmēšanas apguvei vismaz 10 izglītības iestādēs un novadu bibliotēkās, piedāvājot meitenēm apgūt vienkāršas lietotnes vai kodējuma izstrādi

VIAA/ VARAM, KM, NVO, pašvaldības

2021. gada

3. ceturksnis

Izpildīts

VIAA organizētās kampaņas Karjeras nedēļa 2021 "IKT tavai karjerai" laikā. Izstrādājot kampaņu, īpašs akcents tēmas komunikācijā tika likts uz dzimumu līdzvērtību, sieviešu karjeras iespējām IKT jomā un stereotipu kliedēšanu par IKT kā vīriešu profesionālo jomu. Īstenotie pasākumi:

1. 7.–9. klašu skolēniem radošās programmēšanas nodarbība LearnIT programmēšanas skolas pasniedzējas A.Kramēnas-Juzovas vadībā (sieviete – programmētāja, ikvienam noderīgas prasmes);

2. Video intervijas (t.sk. par dzimumu līdztiesības jautājumu IT nozarē) ar Accenture darbiniekiem;

3. Diskusija jauniešiem "Kā es nokļuvu IKT nozarē?" (t.sk. par sievietēm IKT nozarē, vada OX-Drive dibinātāja E. Gailuma);

4. Diskusija vecākiem "Tehnoloģijas ģimenē – draugs vai svešinieks?" (t.sk. vecāku viedokļi par meiteņu karjeras izvēli IKT nozarē, vada Riga TechGirls mentore A. Andersone);

5. Jauniešu ideju hakatons "Manas karjeras kods" (IKT risinājumu iespējas ikvienam).

6. Publikācijas medijos: Iedvesmas stāsti par sievietēm IKT nozarē, piemēram, https://www.tvnet.lv/7359249/iedvesmas-stasti-ka-es-nokluvu-ikt-nozare

Informācijai: https://www.viaa.gov.lv/lv/karjeras-nedela-2021

 

6.4. Veicināta zēnu interese par karjeru izglītībā, veselības un sociālajā aprūpē

Organizētas zēnu vadītas mācību stundas pašu izvēlētos mācību priekšmetos vismaz 10 izglītības iestādēs

VIAA/ NVO, pašvaldības

2022. gada

4. ceturksnis

Izpildīts

VIAA organizētās Karjeras nedēļas 2022 "Uzņēmējspējas – tavas superspējas" laikā ar radošām aktivitātēm skolēni aicināti atklāt sevī tādas uzņēmējspējas kā drosme, radošums, mērķtiecība, kritiskā domāšana, līderība un komunikācijas prasmes.

Īstenotie pasākumi:

1. Diskusija jauniešiem "Kādas superspējas veidos manu nākotni?" (pieprasītākās prasmes un kā tās attīstīt);

2. Diskusija vecākiem "Kā palīdzēt bērnam atklāt savas superspējas" (vecāku loma, kā neatkarīgi no bērna dzimuma palīdzēt attīstīt viņu prasmes);

3. Sociālo tīklu konkursi "Mans supervaronis" un "meklējam uzņēmēju superpējas", skolēniem viesojoties uzņēmumos un iepazīstot abu dzimumu uzņēmējus un viņu prasmes.

4. Mācību stundas un nodarbības visu vecumgrupu (t.sk. 9.–12. klašu un profesionālās izglītības iestāžu) izglītojamajiem, lai atpazītu un savas uzņēmējspējas, kā arī attīstītu t.sk. līderības prasmes neatkarīgi no dzimuma.

5. Video iedvesmas stāsti, t.sk. par līderības prasmēm un uzņēmējspējām, kas nepieciešamas sievietei – uzņēmējai un vīrietim ar izglītošanu saistītā darbā.

Informācijai: https://www.viaa.gov.lv/lv/karjeras-nedela-2022

   

Organizēta iedvesmojoša sociālo tīklu kampaņa par vīriešiem, kuri izvēlējušies karjeru izglītībā, veselības un sociālajā aprūpē

VIAA/ LM, NVO, uzņēmēji, pašvaldības

2022. gada

4. ceturksnis

 

6.5. Veicinātas meiteņu līderības prasmes savu tiesību aizstāvībai darba tirgū

Organizēti līderības prasmju treniņi 9.–12. klašu un profesionālās izglītības iestāžu audzēknēm

VIAA/ NVO, pašvaldības

2022. gada

4. ceturksnis

7.

Veicināta sabiedrības izpratne par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu un tā nozīmi ikdienas dzīvē

7.1. Rosināta diskusija par mūsdienu sieviešu un vīriešu lomu ģimenē un sabiedrībā

Sarunu cikls dažādos formātos (informatīvi raksti, podkāsti, tematiskas talkas u.c. publicitātes pasākumi)

LM/ Nozaru ministrijas, LIAA, NVO, pašvaldības

2022. gada

2. ceturksnis

Izpildīts

Labklājības ministrija sadarbībā ar biedrību ģimenes atbalstam "Tēvi" (turpmāk – Biedrība "Tēvi") 2021. gada augustā, septembrī un oktobrī organizēja diskusijas un nodrošināja informēšanas pasākumus, īpaši tēviem un topošajiem tēviem, par plānotajām izmaiņām, ko paredz prasības, vienlaikus kopumā veicinot izpratni par darba un privātās dzīves līdzsvara izaicinājumiem un ieguvumiem. 2021. gada 20. augustā Sarunu festivālā LAMPA ietvaros notika divas diskusijas: diskusijā "Vīrietis mācās. Rūpes" tika runāts par izaicinājumiem un iespējām vīrietim aktīvāk piedalīties savu tuvinieku aprūpē un kā to savienot ar darba pienākumiem, savukārt dalītais bērna kopšanas atvaļinājums, kad vismaz divus mēnešus no tā noteikti jāizmanto otram vecākam, bija diskusijas "Tēvi un bērna kopšanas atvaļinājums vai dienests?" galvenais sarunu temats. 2021. gada septembrī "Tēvu radio" publicēta piecu raidierakstu sēriju par tēviem bērna kopšanas atvaļinājumā. Sarunām tika apzināti izvēlēti tēvi ar atšķirīgām pieredzēm un dzīves situācijām, lai iedrošinātu tēvus Latvijā izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, runājot par tēviem bērna kopšanas atvaļinājumā, 2021. gada septembrī sagatavoti trīs 90 sekundes gari video klipi. Tajos trīs tēvi dalās pieredzē par piedzīvoto bērna kopšanas atvaļinājumā. Tāpat biedrība "Tēvi" eksperti sagatavoja trīs tiešsaistes nodarbības tēviem, kas var palīdzēt tēviem gan attiecību ar bērnu veidošanā, gan partnerattiecību stiprināšanā. https://www.lm.gov.lv/lv/projekts/lidzsvars-visiem-b4a

2022. gada Sarunu festivāla LAMPA ietvaros, Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Kanādas vēstniecību Latvijā organizēja pasākumu "Sievietes un lēmumu pieņemšana. Pieredzes stāsti un diskusija". https://festivalslampa.lv/lv/video-arhivs/1992

Lai veicinātu līdzvērtīgu abu vecāku iesaisti bērna kopšanā 2022. gada 11. septembrī, Tēvu dienas ietvaros, LM sadarbībā ar organizāciju Mammām un tētiem, organizēja Tēvu dienas sapulci. Pasākumā īpaša uzmanība tika pievērsta gaidāmajām izmaiņām saistībā ar vecāku atvaļinājuma nenododamās daļas ieviešanu.

2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī tika īstenoti informēšanas pasākumi par veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos, ko paredz Direktīva 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES. Labklājības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sociālo tīklu kontos tika publicēti informatīvi vizuālie materiāli (video un infografikas) par veiktajām izmaiņām normatīvajos un aktos.

Infografikas:

Paternitātes atvaļinājums un pabalsts https://fb.watch/jxqIQnMXAA/

Aprūpētāja atvaļinājums https://fb.watch/jxqNziY_-k/

Vecāku pabalsta nenododamā daļa https://fb.watch/jxqQVM2G1z/

Animācijas:

Aprūpētāja atvaļinājums https://www.youtube.com/watch?v=vlvaBeEzbvA

Nenododamā pabalsta daļa

https://www.youtube.com/watch?v=XYHXhptLTyk

Paternitātes atvaļinājums

https://www.youtube.com/watch?v=3NeRBw_S4lk

   

Domnīca par zēnu un meiteņu, sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām un iespējām13

IZM/ LM, NVO

2022. gada

1. ceturksnis

Izpildīts

2022. gada 12. augustā jauniešu festivālā "Kopums", Jūrmalā, Dzintaru Mežaparkā domnīcā "Kas ir dzimumu (ne) līdztiesība un ko tā ēd?" sadarbībā ar Centrs "Marta", Eiropas jaunatnes dialoga vēstniekiem (jo Eiropas jaunatnes dialoga 9. ciklā viena no tēmām ir "Iekļaujoša sabiedrība"), jaunatnes organizācijas "Protests" pārstāvjiem piedalījās 13 jaunieši, kuri atzina, ka šajā jautājumā bieži vien viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Jaunieši atzina, ka stereotipi par dzimumiem visbiežāk rodas no vecākiem, jaunatnes darbiniekiem un tradīcijām, kuras nosaka pareizos vai nepareizos hobijus, apģērbus, uzvedību u.c. normas, kas piedien tikai sievietēm vai tikai vīriešiem. Kā liecina IZM dati par interešu izglītību, tad joprojām meitenes visu veidu izglītības iestādēs kopumā vairāk apmeklēja vides izglītības un radošo industriju interešu izglītības programmas, bet retāk izvēlējās tehnisko jaunradi. Jaunieši domnīcas laikā atzina, ka šī ir būtiska tēma viņu ikdienā un vēlētos, lai Latvijā ātrāk notiktu dažādas izmaiņas, kas veicinātu dzimumu līdztiesību Latvijā. Informācija par domnīcās pausto tika izplatīta vairāk kā 100 jaunatnes darbiniekiem un jaunatnes lietu speciālistiem pašvaldībās un nevalstiskajās organizācijās, kā arī kopā ar atskatu par festivālu publicēta mājaslapā - https://jaunatneslietas.gov.lv/current-events/aizvadits-jauniesu-festivals-kopums. Gatavojoties domnīcai, notika saziņa ar LM pārstāvjiem, lai iegūtu papildu informāciju par tēmu un informētu jauniešus.

 

7.2. Veikta sabiedrības aptauja, veicinot diskusiju par dzimumu stereotipiem un aizspriedumiem attiecībā uz sieviešu un vīriešu lomu ģimenē un sabiedrībā

Sabiedrības aptauja par iedzīvotāju izpratni un attieksmi pret dzimumu līdztiesības jautājumiem14

LM/NVO, pašvaldības

2023. gada

4. ceturksnis

Pasākums pārcelts uz Plānu 2024.–2027. gada periodam.

 

7.3. Veicināta informācijas pieejamība reģionos par aktuālajiem izaicinājumiem un panākumiem sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas jomā

Vismaz vienas pašvaldības informatīvajā izdevumā izveidota tematiska sadaļa, kurā iedzīvotāji tiek informēti par aktuālajiem dzimumu līdztiesības politikas jautājumiem

LM/ NVO, pašvaldības

2022. gada

3. ceturksnis

Pasākums netika īstenots.

 

7.4. Veicināta darbā ar jaunatni iesaistīto personu un jaunatnes organizāciju pārstāvju izpratnes par dzimumu līdztiesības nozīmi ikdienas dzīvē veidošanās, akcentējot problēmjautājumus, ar kuriem saskaras jaunieši

EK Stratēģiskās partnerības izglītības, apmācības un jaunatnes jomā ietvaros īstenota diskusija par zēnu un meiteņu, sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām un iespējām15

JSPA/ LM, NVO, pašvaldības

2021. gada

3. ceturksnis

Izpildīts

27.10.2021.-28.10.2021. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra kopā ar Igaunijas nacionālo aģentūru rīkoja tiešsaistes mācības jaunatnes darbiniekiem par dzimumu līdztiesības jautājumiem, kurās piedalījās 35 jaunatnes darbinieki. Šo mācību ietvaros tika īstenota diskusija par zēnu un meiteņu, sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām un iespējām.

   

Veikti grozījumi jaunatnes darbinieka profesijas standartā, iekļaujot zināšanas un izpratni par dzimumu līdztiesību profesionālās darbības veikšanai

IZM/ LM, NVO, pašvaldības

2023. gada

3. ceturksnis

Daļēji izpildīts

IZM darbu pie Jaunatnes darbinieka profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes uzsāka 2023. gada aprīlī. Šobrīd profesionālās kvalifikācijas prasības ir izskatīšanā VISC un tās plānots apstiprināt š.g. jūnijā PINTSA sēdē.

Profesionālās kvalifikācijas prasībās ir iekļautas zināšanas par dzimumu līdztiesību profesionālās darbības veikšanai.

 

7.5. Sabiedrības informēšana un izglītošana par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu, savu tiesību aizstāvībai un īstenošanai

Integrēta mediju kampaņa16

LM/ NVO, pašvaldības

2023. gada 4. ceturksnis17

Pasākums pārcelts uz jauno Plānu 2024.-2027. gada periodam.

 

7.6. Sniegts atbalsts sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju realizēšanai dažādās dzīves jomās

1 atklāts projektu konkurss nevalstiskā sektora organizācijām18

LM/ NVO, pašvaldības

2022. gada

4. ceturksnis

Pasākums pārcelts uz Plānu 2024.–2027.gada periodam.

8.

Dzimumu līdztiesības sasniegumu aktualizēšana

8.1. Izvērtēta iespēja ieviest vienlīdzīgu iespēju aktualizēšanas balvu žurnālistikā

1 nominācija valsts mēroga žurnālistikas konkursā

LM/ KM, NVO

2022. gada

4. ceturksnis

Pasākums netika īstenots.

8.2. Veikts dzimumu līdztiesības politikas ieviešanas sasniegumu novērtējums (ik pa 2 gadiem)

Pasniegtas 5 dzimumu līdztiesības veicināšanas balvas pašvaldību politiķiem19

LSOST/ LPS, LM

2021. gada

2. ceturksnis

Izpildīts

2021. gadā notika Dzimumu līdztiesības balvas pasniegšana, kurā tika pasniegtas dzimumu līdztiesības veicināšanas balvas pašvaldību politiķiem par viņu ieguldījumu dzimumu līdztiesības nodrošināšanā. Balvas ieguvēji bija Elita Eglīte, Sergejs Maksimovs, Antoņina Ņenaševa, Uģis Mitrevics, Eva Kārkliņa, Gunārs Ansiņš, Olafs Pulks, Daiga Mieriņa, Jānis Rozenbergs, Regīna Tamane, Nataļja Kožanova un Jānis Ozoliņš. Balvas ceremonija īstenota projekta "Sieviešu iesaiste savu interešu aizstāvībā" ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu "Aktīvo iedzīvotāju fonds". https://sadarbibastikls.lv/lv/par-ieguldijumu-dzimumu-lidztiesibas-politika-godina-devinus-latvijas-politikus

Pasniegtas 3 dzimumu līdztiesības veicināšanas balvas nacionāla līmeņa politiķiem (reģionos)20

LSOST/ LPS, LM

2022. gada

3. ceturksnis

Izpildīts

2022. gadā notika Dzimumu līdztiesības balvas pasniegšana, kurā sumināti deviņi nacionāla līmeņa politiķi par viņu ieguldījumu dzimumu līdztiesības nodrošināšanā.

Politiķus balvai izvirzīja un atbalstīja Sieviešu sadarbības tīkla dalīborganizācijas: jaunatnes organizāciju apvienība "IMKA Latvija", biedrības "EAPN-Latvia", "Sāre khetene", IWO-Starptautiskās sieviešu organizācija Latvijā, Latvijas Sieviešu invalīdu asociācija "Aspazija", Latvijas Bērnu forums, Latvijas Audžuģimeņu biedrība, Jelgavas sieviešu invalīdu organizācija "Zvaigzne", Latvijas Katoļu sieviešu apvienība, biedrība "Patvērums "Drošā māja"", Sieviešu sadarbības tīkls, Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība, biedrība "Vita". Balvas nolikumam atbilstošos balvas kandidātus izvērtēja neatkarīgie žūrijas komisijas locekļi.

2. rīcības virziens: AR DZIMUMU SAISTĪTAS VARDARBĪBAS UN VARDARBĪBAS ĢIMENĒ NOVĒRŠANA

Nr.p.k.

Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija/ Iesaistītās institūcijas Īstenošanas termiņš Informācija par izpildi
9.

Nulles tolerances veicināšana ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē un novēršanai

9.1. Veikta sabiedrības izglītošana par ar dzimumu saistītas vardarbības pazīmēm un veidiem, rosinot publiskas diskusijas par augstas vardarbības tolerances radītajām sekām

Informatīvi pasākumi un diskusijas ar dzimumu saistītas vardarbības jautājumu aktualizēšanai (piesaistot nozares ekspertus, Baltās lentītes kustības vēstnešus La tvijā)21

LM/ IeM, VM, VP, VDI, VBTAI, NVO

2023. gada 4. ceturksnis

Izpildīts

Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts policiju (turpmāk tekstā – VP) 2023. gadā organizēja 4 reģionālos seminārus (Kuldīga, Valmiera, Daugavpils, Jelgava) par starpinsitūciju sadarbību vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievieti gadījumos. Semināros piedalījās VP, Pašvaldības policijas, Sociālā dienesta un Bāriņtiesas pārstāvji, kuri diskutēja par pastāvošo praksi starpinstitūcijas sadarbības ietvaros un nepieciešamajiem uzlabojumiem normatīvajā regulējumā.

Papildus, laikā no 08.11.2023 līdz 18.12.2023. tika īstenota kampaņa "Izglītojoši un izpratni veicinoši pasākumi par vardarbības ģimenē mazināšanu". Kampaņas ietvaros tika izstrādāti vizuālie materiāli, sociālo tīklu saturs, digitālās un vides reklāmas, kā arī informatīvo digitālo stendu saturs, kuri tika izvietoti Rīgā un vēl vairākas citās pilsētās līdz pat 2024. gada jūlijam. Interaktīvajos digitālajos stendos tika ietverta plaša informācija par vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievieti, palīdzības iespējām, kā arī tika nodrošināta iespēja interaktīvi aizpildīt testu.

Labklājības ministrija laikā no 2022. gada 7. novembra līdz 16. decembrim īstenoja sabiedrības informēšanas kampaņu "Emocionālā vardarbība – neredzama, bet īsta", kuras mērķis bija veicināt izpratni par emocionālo vardarbību ģimenē, aicināt atpazīt emocionālās vardarbības pazīmes un mudināt vērsties pēc palīdzības. Emocionālā vardarbība ģimenē var skart ikvienu, tāpēc Labklājības ministrija aicina – sper pirmo soli un vērsies pēc palīdzības. https://www.lm.gov.lv/lv/emocionala-vardarbiba-neredzama-bet-ista

VBTAI Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 (Uzticības tālrunis) rīkoja informatīvo akciju "Pārtrauc klusēšanu!". Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību seksuālās vardarbības problēmai, aicinot nepieciešamības gadījumā saņemt psihoemocionālu un informatīvu atbalstu jautājumos, kas saistīti ar seksuālu vardarbību, kas vērsta pret bērnu.

01.07.2022. VP pārstāvji piedalījās sarunu festivāla "Lampa" ietvaros organizētajā diskusijā "Kā veidot mazāk vardarbīgu sabiedrību?": https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/diskusija-ka-veidot-mazak-vardarbigu-sabiedribu.

23.04.2021. VP pārstāvis piedalījās Eiropas Padomes organizētajā ekspertu diskusijā par LR ziņojumu "Ceļvedis specializētu atbalsta pakalpojumu izveidei no vardarbības cietušām sievietēm un vardarbības ģimenē cietušajām personām Latvijā saskaņā ar Eiropas Padomes standartiem".

20.12.2022. VP pārstāvis piedalījās LM organizētajā darbseminārā – diskusijā starpinstitūciju sadarbība vardarbības ģimenē gadījumos.

No 01.01.2021 līdz 31.12.2022. VP kopā ar Labklājības ministriju iesaistījās kopīgā Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Igaunijā vadītajā projektā "Jaunas pieejas ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanā". Projekta mērķis bija dalīties ar savu praksi un atziņām vardarbības novēršanā starp projekta dalībvalstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Norvēģija). Atsevišķās projekta aktivitātēs iesaistījās arī Islandes un Dānijas pārstāvji. Projekta laikā tika organizēta gan pieredzes apmaiņas vizīte uz Latviju, gan projekta pārstāvji piedalījās pieredzes apmaiņas vizītēs Igaunijā, Lietuvā, Somijā. Projekta noslēgumā, Latvijas puses organizētajā vietējo ekspertu diskusijā (sociālie dienesti, policija, pašvaldības policija, Valsts policijas koledža (turpmāk – VPK), LM) par vardarbības novēršanas tālākajiem darbiem, tika izdiskutēti tuvākie un arī nepieciešamie ilgtermiņa risinājumi, lai kopīgiem spēkiem veicinātu nepieciešamo izmaiņu ieviešanu.

- 17.10.2022. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta
2014.-2021.gada periodā programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" ietvaros VPK sadarbībā ar VP, organizēja konferenci "Reaģēšana ģimenes vardarbības gadījumos, iesaistīto institūciju kompetence un sadarbība", kurā kā lektori piedalījās pārstāvji no Latvijas – VP, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, LM un ārvalstu policijas izglītības iestādēm (Norvēģijas, Polijas, Igaunijas, Islandes). Konferences klausītāji – VP un pašvaldības policijas darbinieki.

VPK tika organizēts seminārs – diskusija "Atsevišķu noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā tikumību un dzimumneaizskaramību: prakse un aktualitātes, problemātika" – piedalījās 92 VP amatpersonas.

VP katru ceturksni sagatavo Pārskatu par vardarbības draudu novēršanu.

- Iekšlietu ministrija un VP sniedza atbalstu LM starptautiskas konferences "No vardarbības brīva rītdienas sabiedrība. Cietušā tiesību nodrošināšana un vardarbības veicēja saukšana pie atbildības" organizēšanā, kura notika 24.11.2022.

 

9.2. Rosināta skolēnu domu apmaiņa par cieņpilnu attiecību veidošanu

Vispārējās izglītības iestāžu 9.-12.klašu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu radošo darbu konkurss

LM/ IZM, VISC, VBTAI, SPKC NVO, pašvaldības

2021. gada 4. ceturksnis

Izpildīts

Lai veicinātu jauniešu agrīnu izglītošanu par dzimumu līdztiesību, kā arī izpratnes veidošanu par nevardarbīgām un savstarpējā cieņā un līdztiesībā balstītām attiecībām, 2022. gada un 2023. gada rudenī Labklājības ministrija sadarbībā ar biedrību "Centrs MARTA" organizēja radošo sarunu darbnīcu ciklu jauniešiem par cieņpilnu attiecību veidošanu "Kā mācēt attiecības?". Dažādās Latvijas pilsētās norisinājās 11 sarunu darbnīcas jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kuru laikā ar neformālo izglītības metožu palīdzību tika veicināta izpratne par dzimumu līdztiesību un pilnveidotas jauniešu prasmes par cieņpilnu un līdztiesībā balstītu attiecību veidošanu un vardarbības mazināšanu sabiedrībā. Kopējais jauniešu skaits, kas piedalījās sarunu darbnīcās 2022. un 2023. gadā sasniedza 236 dalībniekus.

VBTI 2022. gada 3. novembrī organizēja tiešsaistes pasākums pedagogiem. Tēma "Palīgs izglītības iestāžu darbiniekiem – spēle "Ikviens ir svarīgs".

Pasākuma programmā:

Praktiskās darbības spēles pielietošanā (spēle ir izstrādāta kā inovatīvs daudzpakāpju sistēmisks instruments fiziskās un emocionālās vardarbības mazināšanai izglītības iestādē kolektīva emocionālā klimata monitoringam, kā arī vardarbības profilaksei, vardarbības situāciju izmeklēšanai un vardarbības situāciju risināšanai).

Spēle ir instruments pedagogiem darbā ar izglītojamajiem vardarbības mazināšanā izglītības vidē.

Veselības ministrija laika posmā no 2023. gada 14. februāra līdz 2023. gada maijam īstenoja kampaņu "Cik brīvi tu runā seksa valodā? Par veiklu valodu." Kampaņas mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni un zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību (t.sk. vēršot uzmanību uz drošu un cieņpilnu attiecību veidošanu). Kampaņas ietvaros izstrādāta izglītojoša filma jauniešiem un informatīva filma pieaugušajiem, kā arī īstenotas informatīvas un izglītojošas nodarbības 8.-12. klašu jauniešiem skolās par seksuālo un reproduktīvo veselību u.c. aktivitātes. Informācija par kampaņu pieejama: https://esparveselibu.lv/kampana/cik-brivi-tu-runa-seksa-valoda-par-veiklu-valodu .

   

Informatīva kampaņa jauniešiem par cieņpilnu partnerattiecību veidošanu

LM/ IZM, NVO, SPKC, pašvaldības

2021. gada 4. ceturksnis

Izpildīts

• 2022. gadā VM sadarbībā ar biedrību "Papardes zieds" un ar jomas speciālistiem nodrošināja un īstenoja izglītojošas nodarbības jauniešiem ar garīga rakstura attīstības traucējumiem par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, ietverot arī seksuālās vardarbības novēršanas un prevencijas jautājumus. Papildus tam, VM īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001), sadarbībā ar jomas speciālistiem, izstrādāta vienota izglītības programma diviem vecumposmiem (5.–7. klašu un 8.–12. klašu skolēniem) par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, kā arī tika rīkotas apmācības ar mērķi sagatavot speciālistus pašvaldībās darbam ar pusaudžiem un jauniešiem par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, tai skaitā ietverot informāciju par seksuālo vardarbību un tās prevenciju.

• Valsts policijas īstenotie pasākumi, kas vērsti uz skolēniem, skolām.

Vispārējās prevencijas ietvaros Valsts policija strādā ar programmu "Skolu drošība". Programmas mērķis ir pilnveidot izglītības iestāžu drošības sistēmu. Vispārējās prevencijas darbā ar izglītības iestādēm, programmas "Skolu drošība" ietvaros, tiek izmantotas četras metodes - skolēnu informēšana, drošības izvērtējums izglītības iestādē, izglītības iestādes personāla informēšana, reidi, lai risinātu konkrētu problēmu izglītības iestādē. Policijas darbinieks izvēlās vienu vai vairākas no uzskaitītajām metodēm:

Skolēnu informēšanapreventīvās izglītojošās drošības nodarbības. Izglītības iestāžu apmeklēšanas laikā tika lasītas lekcijas par tēmām "Vardarbība", "Vardarbība skolā", "Mobings", "Savstarpējās attiecības". Akcents likts uz vardarbības un tās dažādo formu atpazīšanu, rašanās cēloņiem un iespējamiem risinājumiem, kā arī uz paredzēto atbildību.

2021. gadā VP īstenojusi 507 preventīvus pasākumus vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs un bērnu vidū.

2022. gadā 6 mēnešos VP īstenojusi 530 preventīvus pasākumus vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs un bērnu vidū.

Valsts policija ir izstrādājusi programmu "Drošības vēstnešu programma", kas pieejama izglītības iestāžu darbiniekiem www.manadrosiba.lv sadaļā "Profesionāļiem", "Drošības nodarbības profesionāļiem". Programma paredzēta skolēnu izglītošanai par drošību. Drošības nodarbības var īstenot jebkurš skolas pārstāvis. Drošības nodarbībā tiek izmantotas interaktīvu materiālu kopums, kas neprasa iepriekšēju papildus sagatavošanos no skolas pārstāvja. Nodarbības šobrīd pieejamas jomās – emocionālā vardarbība, seksuālā vardarbība. Plānots papildināt nodarbības ar fiziskās vardarbības jomu.

Tāpat VP amatpersonas ik gadu piedalās vecāku sapulcēs, pēc izglītības iestāžu saņemta pieprasījuma, rodoties noteiktai aktualitātes/problēmai. Pieprasījums pieejams Valsts policijas mājas lapā www.vp.gov.lv.

Valsts policija iesaistās arī individuāla rakstura pārrunās ar bērniem, vecākiem, gadījumos, kad saņemta informācija no izglītības iestādes noteikta gadījuma/situācijas/iespējamo risku gadījumos, kur nepieciešama policijas darbinieka līdzdalība.

No 2018. gada līdz 2022. gada jūnijam Valsts policija ir veikusi dažādas aktivitātes un tika izstrādāti dažādi informatīvi materiāli un rīki emocionālās, fiziskās un seksuālās vardarbības mazināšanai gan skolas vidē, gan ārpus tās: "Emocionāla vardarbība", "Fiziska vardarbība", "Kas Tu esi ikdienā", "Savstarpēja vardarbība", "Atbildība", "Atpazīsti vardarbību", "Ziņo par vardarbību", "Drošība izglītības iestādē" u.c. Materiāli un rīki pieejami Valsts policijas mājas lapās www.vp.gov.lv, www.manadrosiba.lv.

Slimību profilakses un kontroles centrs 2021. gada 18. un 19. martā organizēja divu dienu semināru "Vesela Latvija" Nacionālā Veselību veicinošo skolu tīkla koordinatoriem, kurā tika ietverta informācija par veiksmīgas komunikācijas metodēm, runājot ar izglītojamajiem par seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī sniedzot informāciju par procesu atkarībām un smēķēšanas jaunākajām tendencēm jauniešu vidū. Semināra laikā tika aktualizēta informācija par vienu no aktuālākajām tēmām skolu vidē - emocionālo vardarbību jeb ņirgāšanās izplatību, tās veidiem un atpazīšanu, kā arī sniegta informācija par dažādiem ņirgāšanās profilakses pasākumiem.

 

9.3. Apzināti un analizēti būtiskākie faktori, kas veicina ar dzimumu saistītu vardarbību un kavē nulles tolerances veidošanos sabiedrībā

Jauniešu debates par dzimumu stereotipu nozīmi ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumu veicināšanā un augstas vardarbības tolerances uzturēšanā

KM/ LM, NVO

2023. gada 1. ceturksnis

Daļēji izpildīts.

Jautājums par dzimumu līdztiesības perspektīvu ir iekļauts Pārskatā par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2021. gadā: https://www.iem.gov.lv/lv/parskats-par-cilveku-tirdzniecibas-noversanu-un-apkarosanu-latvija

Tajā secināts, ka darbaspēka ekspluatācijai biežāk ir pakļauti vīrieši, bet seksuālajai ekspluatācijas – sievietes. Piemēram, dažādas sadarbības pasākumos pakalpojuma sniedzēji vērš uzmanību, ka vīriešu klientu uzskati par "stipro dzimumu" var kavēt gan lietu identifikāciju, gan darbu ar klientiem, tai skaitā var būt grūtāk atzīt, ka vīrietis ir cietis no vardarbības.

 

9.4. Veikta ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē novēršanā iesaistīto speciālistu izglītošana par aktuālajām tendencēm un praksēm atbalsta sniegšanā no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām

Ikgadēji mācību semināri no vardarbības cietušu un vardarbību veikušu personu atbalsta sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem

LM/NVO

2023. gada 4. ceturksnis

Izpildīts

Labklājības ministrija ik gadu rīko konferenci/seminārus kas veltīti vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievieti aspektiem ar mērķi stiprināt starpinstitūciju sadarbību vardarbības gadījumu risināšanā kā arī, lai veicinātu sabiedrības informētību par vardarbības ģimenē aktualitāti un vienlaikus mazinātu toleranci pret vardarbību. 2021. gadā uzmanība tika pievērsta emocionālajai vardarbībai un organizēts tiešsaistes seminārs "Emocionālā vardarbība. Starpinstitucionālā sadarbība gadījumu risināšanā un atbalsta iespējas".

2023. gada 16. novembrī Labklājības ministrija organizēja Starptautisku konferenci "Starpinstitucionāla sadarbība: visaptveroša pieeja dzīvei drošībā", dalību konferencei pieteica 527 personas. Pieteikumā 117 personas norādīja, ka vēlas konferenci apmeklēt klātienē, bet pārējās 410, ka plāno vērot to attālināti. Konferenci klātienē apmeklēja 69 speciālisti un attālināti konferences skatījumi sasniedza vairāk kā 1400 skatījumus. Konferences dalībnieku vidū bija gan Latvijas speciālisti, kuri ikdienā dažādos līmeņos strādā pie vardarbības ģimenē gadījumu risināšanas, gan divi Beļģijas pārstāvji – Ģimenes tiesību centra Limburgā stratēģiskā koordinatore Sabrina Reggers, kā arī starptautiskās organizācijas "Victim Support Europe" izpilddirektors Levents Altans.

2022. gada 24. novembrī norisinājās ikgadējā starptautiskā konference "No vardarbības brīva rītdienas sabiedrība. Cietušā tiesību nodrošināšana un vardarbības veicēja saukšana pie atbildības". Konferencē eksperti no Latvijas, Īrijas, Francijas un Nīderlandes dalījās pieredzē par tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu cietušo tiesības un sauktu pie atbildības vardarbības veicējus. 2022. gada konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta emocionālajai vardarbībai. https://www.youtube.com/watch?v=J7mqah50ajk

Tēmas, kurās tiek aplūkoti jautājumi par vardarbību un tieši ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbības ģimenē novēršana, ir iekļautas Valsts policijas koledžas (VPK) īstenotajā īsa cikla profesionālās izglītības programmā "Policijas darbs", profesionālās pilnveides izglītības programmā "Policijas darba pamati", "Policijas darba pamati II", "Policijas reaģējošie norīkojumi".

- VPK ir īstenojusi pieaugušo neformālās izglītības pasākumus VP amatpersonām:

2021.gadā: "Policijas darbinieku rīcības psiholoģiskie un tiesiskie aspekti seksuālās vardarbības gadījumos"- 83 (astoņdesmit trīs) VP amatpersonas.

2022.gadā:

- "Policijas darbinieka rīcība gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē"- 123 (viens simts divdesmit trīs) VP un pašvaldības policijas amatpersonas;

- "Policijas darbinieku rīcības psiholoģiskie un tiesiskie aspekti seksuālās vardarbības gadījumos" - 48 (četrdesmit astoņas) VP amatpersonas;

VM Eiropas Sociālā fonda projektā Nr. 9.2.6.0/17/I/001"Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana" īstenoja apmācības ar mērķi pilnveidot ārstniecības personu un farmācijas speciālistu profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences pret bērniem vērstas vardarbības atpazīšanā un profilakses nodrošināšanā, kā arī zīdaiņu pēkšņas nāves sindroma profilakses pasākumu nodrošināšanā. Apmācību ietvaros sagatavots metodiskais līdzeklis22, kā arī 2019. gadā īstenotas 3 nodarbības, kurās izglītotas 90 ārstniecības personas, 2021. un 2022. gadā neformālās izglītības programmā "Pret bērniem vērstas vardarbības atpazīšana un profilakse" tika apmācīti 200 sociālajā jomā strādājošie.

10.

Seksuālās vardarbības, tostarp seksuālās uzmākšanās risku apzināšana nakts izklaides vietās

10.1. Veikts starptautisks novērtējums par seksuālās vardarbības izplatību nakts izklaides vietās, vienlaikus apzinot labās prakses piemērus drošas vides veidošanai bāros un naktsklubos

Pētījums par seksuālās vardarbības izplatību nakts izklaides vietās23

Publiska diskusija par pētījuma rezultātiem un izaicinājumiem

NVO/ LM, VP

2021. gada 2. ceturksnis

Labklājības ministrijai nav informācijas par pasākuma īstenošanas rezultātiem.

11.

Konfliktu risināšanas un dusmu menedžmenta prasmju, kā arī cieņpilnu un uz līdztiesības principiem balstītu attiecību veidošanas prasmju pilnveidošana skolēniem

11.1. Kustības "Draudzīga skola" ietvaros organizēts labās prakses konkurss pedagogiem, akcentējot dzimumu līdztiesības un cieņpilnu attiecību tēmu dažādos mācību priekšmetos

Organizēts labās prakses konkurss mācību priekšmetu skolotājiem

VBTAI/ LM, IZM, NVO

2021. gada 4. ceturksnis

Izpildīts

VBTAI 2021. gada aprīlī rīkoja trīs tiešsaistes sesijas "Pirmskolu izaicinājumi darbā ar bērniem".

Otrā sesija norisinājās 2021. gada 14. aprīlī, tās tēma bija sadarbība ar vecākiem, problēmu savlaicīga pamanīšana un konfliktu risināšanas ar kolēģiem vai bērnu vecākiem iespējas un metodes. Ar auditoriju strādāja praktizējoša mediatore Lolita Terēze Nicmane.

2021. gada oktobrī – novembrī inspekcija organizēja konkursu pedagogiem par labāko klases audzināšanas stundu, kura mērķis bija draudzīgas, cieņpilnas un savstarpēji atbalstošas vides attīstīšanas skolā, pieredzes apmaiņas veicināšana starp mācību iestādēm, kā arī pedagogu aktīvāka iesaiste kustībā "Draudzīga skola". Šajā konkursā īpaši tika akcentēti jaunie izaicinājumi pandēmijas kontekstā - skolēnu kritiskās domāšanas attīstīšana, lai veicinātu jēgpilnu lēmumu pieņemšanu reālajā un interneta vidē, cieņa un savstarpējo attiecību kultūra, jaunu mācīšanas metožu aprobēšana jaunajā situācijā utt.).

12.

Ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē un novēršanas politikas novērtējums

12.1. Veikts ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē novēršanas pasākumu ietekmes novērtējums par laikposmu 2017.–2021. gads, identificējot pasākumus un būtiskākos izaicinājumus, kā arī izvirzot konkrētus risinājumus politikas attīstībai turpmākajos gados

Izvērtējums turpmākai vardarbības ģimenē ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanas politikas attīstībai24

LM/ IeM, TM, VM, KM, JPA, NVD, SPKC, VBTAI, VDI, VP, NVO

2022. gada 4. ceturksnis

Izpildīts

Pēc traģiskā notikuma Jēkabpilī, kad vīrietis nogalināja savu sievu, viņu kopīgā bērna un sievietes mātes acu priekšā, tika sasaukta Noziedzības novēršanas padomes sēde, kurā tika pieņemts lēmums uzdot Labklājības ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Kultūras ministrijai sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, piesaistot pašvaldības, izstrādāt vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānu 2024.–2029. gadam. Darbs pie Plāna izstrādes tika uzsākts 2023. gada augustā, aicinot visas atbildīgās ministrijas un kompetentās iestādes sniegt informāciju par savas pārstāvētās institūcijas izvirzītajiem mērķiem un noteiktajiem uzdevumiem vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanā un apkarošanā, kurus nepieciešams iekļaut Plānā. Pirmā klātienes sanāksme ar iesaistītajām iestādēm notika šī gada 8. septembrī, kurā tika panākta vienošanās par Plāna struktūru, galvenajiem rīcības virzieniem un tālāk veicamajiem uzdevumiem. Darba grupa vienojās, ka Plāna struktūrā tiks ievērotas Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas prioritātes, proti – preventīvie pasākumi, cietušo personu aizsardzība un atbalsta pasākumi, vardarbības veicēja atbildības stiprināšana un rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana, vienotas un koordinētas politikas izstrāde. Līdz 2023. gada beigām tika uzsāktas individuālas tikšanās ar katru no Plāna izstrādē iesaistītajām institūcijām. Pie katra no Plānā noteiktajiem rīcības virzieniem tiek raksturota esošā situācija, problēmas, kā arī identificēti galvenie izaicinājumi, kurus plānots risināt ar Plānā noteiktajiem pasākumiem.

Iekšlietu ministrijas un VP pārstāvji laika posmā no 2021. gada februāra līdz 2022. gada maijam ņēma dalību Saeimas izveidotās darba grupas "Vardarbība riska mazināšana ģimenē" sanāksmēs.

Iekšlietu ministrija (VP) 2021. gadā sagatavoja grozījumus likumā "Par policiju", kas policijas darbiniekam dod tiesības pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu pēc savas iniciatīvas, bez cietušās personas rakstveida pieteikuma. Šī norma stājās spēkā 17.02.2022.. Turklāt, paralēli jau pieminētajiem grozījumiem likumā "Par policiju" ir izstrādāti un 12.02.2022. pieņemti grozījumi Ministru kabineta 24.03.2014. noteikumos Nr. 161, svītrojot normas, kas paredz cietušās personas vai tās likumiskā pārstāvja rakstveida pieteikumu policijas lēmuma par nošķiršanu pieņemšanai (pamatojums grozījumiem – ņemot vērā, ka policijas darbinieks Ziņojumā par notikumu detalizēti apraksta notikuma būtību, informāciju, ko cietusī persona sniegusi aptaujā, kā arī norāda uz citiem pierādījumiem par iespējamo vardarbību, uzskatāms, ka tas ir pietiekams informācijas apjoms, lai veiktu vardarbības draudu riska izvērtējumu).

Valsts pētījumu programmas (turpmāk – VAP)25 "Covid-19 seku mazināšanai" ietvarā 2020. gada 1. jūlijā uzsākts un 2021. gada 31. martā publiskots pētījums "COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana" (VPP-COVID-2020/1-0011). Šajā pētījumā, kas vērsts uz personu seksuālās un reproduktīvās veselības saglabāšanu, veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu un iedzīvotāju riska uzvedību COVID-19 laikā,26 tika īstenotas informatīvas kampaņas sociālajos tīklos un televīzijā, kā arī organizētas grupu diskusijas jaunajām māmiņām un tēviem, ārstiem un vecmātēm, kā arī citām iedzīvotāju grupām par seksuālo veselību, tajā skaitā par seksuālo vardarbību un veselības aprūpes pieejamību krīzes apstākļos. Pētījumam izmantota starptautiskā pētījuma I-SHARE (International Sexual Health And Reproductive Health Survey) ietvaros starptautiski un Latvijā validēta anketa, kas ietvēra jautājums arī par seksuālo un uz dzimumu balstītu vardarbību. Pētījumā tika iegūti no citām Eiropas valstīm atšķirīgi kvantitatīvie aptaujas rezultāti27, t.i., Covid-19 ierobežojumu laikā pret sievietēm visa veida vardarbība, t.sk. emocionālā, fiziskā un seksuālā, nedaudz samazinājās, bet pret vīriešiem seksuālā vardarbība palielinājās. Pētījumā secināts, ka Latvijā 38,6% sieviešu ir cietušas no fiziskas vai seksuālas vardarbības. Fakti liecina, ka Covid-19 ierobežojumu laikā 98,9% sieviešu un 100% vīriešu, kas cietuši no vardarbības, par to nevienai institūcijai oficiāli ziņojuši nav. Līdzīga tendence Latvijā bija novērojama arī pirms Covid-19. Papildus paustajam secināms, ka seksuāli reproduktīvās veselības pamatpakalpojumi, t.sk. psiholoģiskā un medicīniskā palīdzība, kā arī konsultācijas seksuālās veselības jautājumos un palīdzība seksuālās vardarbības upuriem dažādās atbalsta grupās sadarbībā ar Labklājības ministriju tika nodrošināta arī pandēmijas laikā, savukārt ārstniecības pakalpojumus un medicīnisko palīdzību vardarbībā cietušās personas varēja saņemt ārstniecības iestādēs, neatkarīgi no valstī noteiktajiem Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem.

TM 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL), papildinot 30.5 nodaļā "Pagaidu aizsardzība pret vardarbību" noteikto pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu klāstu un nosakot, ka tiesa atbildētājam var uzlikt pienākumu apgūt kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai (CPL 250.47 panta pirmās daļas 7.1 punkts). Pēc minētā pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa ieviešanas ministrija 2022. gada 15. februārī organizēja tiesnešu diskusiju, kurā analizēja tiesas lomu pienākuma apgūt kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai noteikšanā.

2023. gada gada 1. martā spēkā stājās Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas palielinās to personu loku, kas kriminālprocesā nepieciešamības gadījumā varēs saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību, kas būtiski palielinās cietušo tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā. Kriminālprocesa likuma 108. panta 5.1 daļa paredzēs, ka, ja nav nodrošināta tiesību un interešu aizsardzība kriminālprocesā, vai cietušais vai viņa pārstāvis izsaka lūgumu procesa virzītājam, procesa virzītājs pieņems lēmumu par advokāta kā juridiskās palīdzības sniedzēja piedalīšanos kriminālprocesā arī īpaši aizsargājamam cietušajam. Šajā gadījumā samaksu advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu un ar tās sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus segs valsts. Informējam, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 96.1 pantam par īpaši aizsargājamu cietušo ir atzīstams 1) nepilngadīgais; 2) persona, kura garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ pati nespēj izmantot savas procesuālās tiesības; 3) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, vai no cilvēku tirdzniecības; 4) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās; 5) persona, kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā, iespējams, radīti smagi miesas bojājumi vai psihiski traucējumi; 6) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas, iespējams, veikts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ. Ar procesa virzītāja lēmumu par īpaši aizsargājamu atzīst arī cietušo, kas nav minēts šā panta pirmajā daļā, bet kas noziedzīga nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma dēļ ir īpaši ievainojams un nav pasargāts no atkārtota apdraudējuma, iebiedēšanas vai atriebības.

13.

Atbalsta pasākumi viena vecāka ģimenēm bērnu aprūpes un audzināšanas jautājumos

13.1. Organizēta Uzticības tālruņa akcija "Es audzinu viens!", nodrošinot iespēju saņemt ekspertu konsultācijas par aktuāliem bērnu aprūpes un audzināšanas jautājumiem

Sniegtas ne mazāk kā 150 telefoniskas un elektroniskas konsultācijas

VBTAI/LM

2023. g. 2. ceturksnis

Izpildīts

VBTAI Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 (Uzticības tālrunis) katru gadu rīko kampaņu "Es audzinu viens!". Tās mērķis sniegt psihoemocionālu un informatīvu atbalstu vecākiem, kuri vieni paši audzina bērnus. https://www.bti.gov.lv/lv/jaunums/sakas-akcija-vecakiem-es-audzinu-viens?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

3. rīcības virziens: DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS INTEGRĒTĀS PIEEJAS STIPRINĀŠANA NOZARES POLITIKĀ

Nr.p.k.

Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija/ Iesaistītās institūcijas Īstenošanas termiņš Informācija par izpildi
14.

Stiprināta sieviešu un vīriešu ar invaliditāti tiesību ievērošana dzimumu līdztiesības politikā

14.1. Organizēta pieredzes apmaiņa ar Ziemeļvalstu dzimumu līdztiesības veicināšanas institūcijām par sieviešu un vīriešu ar invaliditāti tiesību un iespēju veicināšanu dzimumu līdztiesības politikā

Pieredzes apmaiņas pasākums par sieviešu un vīriešu ar invaliditāti tiesību un iespēju veicināšanu dzimumu līdztiesības politikā28

LM/NVO

2022. gada 3. ceturksnis

Pasākums netika īstenots ierobežotu cilvēkresursu dēļ.

15.

Dzimumu līdztiesības nozīmes mākslīgā intelekta nozarē aktualizēšana

15.1. Rosinātas diskusijas par nepieciešamību analizēt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principa integrēšanu mākslīgā intelekta un automatizācijas sistēmās, jo īpaši attiecībā uz sieviešu un vīriešu tēla stereotipizāciju

Publiska diskusija ar nozares ekspertiem par dzimumu līdztiesības un mākslīgā intelekta nozares sasaisti

LM/ VARAM, NVO

2023. gada 1. ceturksnis

Pasākums netika īstenots, bet tiks izvērtēta iespēja pasākumu īstenot Plāna 2024.–2027. gadam ietvaros.

16.

Dzimumu līdztiesības politikas monitorings

16.1. Veikts dzimumu līdztiesības politikas ietekmes uz vīriešiem novērtējums par laikposmu 2017.-2021.gads, sniedzot priekšlikumus turpmākai politikas attīstībai

Politikas novērtējums turpmākai dzimumu līdztiesības politikas attīstībai

LM/ Nozaru ministrija, SIF, VBTAI, VDI, CSP, SPKC, NVO

2022. gada 4. ceturksnis

Pasākums netika īstenots.

Vienlaikus zēnu un vīriešu lomas veicināšanai dzimumu līdztiesības nodrošināšanā ir paredzēti pasākumi nākamajā Plānā 2024.–2027. gadam.

 

16.2. Apzināti Latvijas augstskolu studentu izstrādātie bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju noslēguma darbi par dzimumu līdztiesības tematiku

Studentu zinātnisko darbu apkopojums

LM/ IZM, NVO, augstskolas

2022. gada 3. ceturksnis

Pasākums netika īstenots.

17.

Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju sekmējošu tiesību aktu un nozaru politiku veicināšana

17.1. Izvērtēt iespēju ieviest kārtību tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu sākotnējās ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtēšanai29

Grozījumi MK 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta projekta sākotnējās izvērtēšanas kārtība"

Vadlīniju izstrāde sākotnējās izvērtēšanas veikšanai

Grozījumi MK 2014. gada 2. decembra noteikumos Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ieteikumu izvērtēšanas noteikumi"

Tiešsaistes mācības metodikas ieviešanai praksē

LM/ VK, PKC

2021. gada 3. ceturksnis

Izpildīts

2021. gada 7. septembrī apstiprināti un spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" jeb anotācijas sagatavošanas kārtība. Turpmāk, sagatavojot tiesību aktu projektu, ir pienākums vērtēt tā ietekmi uz dzimumu līdztiesību (augstāk minēto MK noteikumu 9.9. punkts).

   

2021. gads 3. ceturksnis

Izpildīts

2021. gadā Valsts kanceleja izstrādāja Vadlīnijas sākotnējās ietekmes izvērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai tiesību aktu portālā, kā arī TAP portāla anotācijas veidnē un sadaļā "palīdzība".

https://tai.mk.gov.lv/anotacija

   

2023. gads 2. ceturksnis

Pasākums netika īstenots.

   

2023. gads 2. ceturksnis

Pasākums pārcelts uz Plānu 2024.–2027. gada periodam.

18.

Valsts pārvaldes ekspertu, pašvaldības u.c. speciālistu izglītošana dzimumu līdztiesības jautājumos

18.1. Īstenota valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītāju izglītošana par dzimumu līdztiesības mērķiem un uzdevumiem

Valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītāju kompetences paaugstināšanas pasākumos iekļauti dzimumu līdztiesības jautājumi

VK/ VAS, LM

2021. gada 4. ceturksnis

Daļēji izpildīts.

2021. gada 17. septembrī VK organizējusi pasākumu "Cilvēkresursu attīstība un dažādība valsts pārvaldē", kurā cita starpā tika iekļauti arī dzimumu līdztiesības jautājumi. Pasākuma mērķa grupas bija valsts pārvaldes iestāžu dažāda līmeņa vadītāji, kā arī personālvadības cilvēki.

 

18.2. Veikta valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku izglītošana un informēšana par dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principa integrēšanu politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesā

Ne mazāk kā 3 mācību semināri valsts pārvaldes speciālistiem par dzimumu līdztiesības principu integrēšanu politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā30

LM/ VAS, LSOST, RTU

2023. gada 2. ceturksnis

Izpildīts

Horizontālais princips "Vienlīdzība, iekļaušana, ne-diskriminācija un pamattiesību ievērošana" koordinācijas ietvaros 2021-2024 (līdz jūnijam) tika īstenoti 63 semināri ES fondu vadībā un īstenošanā iesaistītajiem, kuros viena no tēmām bija dzimumu līdztiesības jautājumi

   

1 mācību programmas par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumiem satura izstrāde

Ne mazāk kā 13 semināri kopskaitā ne mazāk kā 325 dalībniekiem31

LM/VAS

2023. gada 2. ceturksnis32

Pasākums pārcelts uz Plānu 2024.–2027. gada periodam.

   

1 digitālas rokasgrāmatas nozaru politikas veidotājiem izstrāde33

LM/NVO

2023. gada 4. ceturksnis

Pasākums pārcelts uz Plānu 2024.–2027. gada periodam.

   

Ne mazāk kā 7 klātienes informatīvie un diskusiju pasākumi par aktualitātēm un problēmjautājumiem vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā, vienotas izpratnes un prakses veidošanai politikas veidotājiem un īstenotājiem34

LM/NVO

2023. gada 4. ceturksnis35

Pasākums pārcelts uz Plānu 2024.–2027. gada periodam.

 

18.3. Izstrādāta sociālā darba metodika darbam ar jauniešiem un darbam ar diskriminācijas riskam pakļautām sabiedrības grupām

2 metodikas sociālā darba speciālistiem36

LM/NVO, IZM

2023. gada 4. ceturksnis

Izpildīts

Izstrādātas un aprobētas metodikas:

1) Sociālajam darbam ar jauniešiem;

2) Sociālajam darbam daudzveidīgā sabiedrībā (metodikā izvēlētas četras sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautas klientu mērķa grupas: (1) bēgļi un patvēruma meklētāji, (2) personas ar Latvijai netradicionālu reliģisko piederību, (3) seksuālās minoritātes, (4) romi.

Abu metodiku metodiskie materiāli pieejamai šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali-0

Metodiku ietvaros izstrādātas un īstenotas arī padziļinātas mācību programmas sociālajiem darbiniekiem un e-mācību kursi ikvienam interesentam. Līdz 2023. gada 31. decembrim mācībās piedalījušies:

Padziļinātās mācības metodikas sociālajam darbam ar jauniešiem apguvei (196 akad.st., no kurām 100 – klātienes kontaktstundas; 96 – patstāvīgais darbs) – 49 sociālie darbinieki.

Padziļinātās mācības metodikas sociālajam darbam daudzveidīgā sabiedrībā (96 akad.st.) apguvei – 31 sociālais darbinieks.

E-mācībās sociālajam darbam ar jauniešiem (12 akad.st.) piedalījušies – 305 personas.

E-mācības sociālajam darbam daudzveidīgā sabiedrībā (12,5 akad.st.) piedalījušies – 502 personas.

 

18.4. Pilnveidotas tiesnešu, prokuroru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju zināšanas un izpratne par dzimumu diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegumu dzimuma dēļ principa saturu, piedaloties EP HELP37 platformas organizētajās lekcijās un semināros

Vismaz 10 tiesneši un 10 prokurori piedalījušies tiešsaistes lekcijās vai semināros

TA, Prokuratūra/ TM, Tiesnešu mācību centrs

2023. gada 3. ceturksnis

Izpildīts

No 2022. gada septembra līdz decembrim 28 tiesneši apguva Eiropas Padomes HELP e – kursu "Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošana". 2023. gada janvārī notika iepriekš minētā kursa noslēguma pasākums, kurā piedalījās arī pārstāvji no Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes.

Laikā no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada martam tika organizēts vēl viens Eiropas Padomes HELP e-kurss "Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošana" kurss, kurā piedalījās 22 prokurori.

TM 2023. gadā tiesnešiem un tiesu varas pārstāvjiem organizēja ERA semināru "Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības regulējums" (piedalījās 17 tiesneši);

Tāpat tika organizēts komandējums saistībā ar ES pretdiskriminācijas tiesību aktu piemērošanu (piedalījās 4 tiesneši) un komandējums saistībā ar dzimumu līdztiesības tiesisko regulējumu (piedalījās 3 tiesneši).

19.

Latvijas dzimumu līdztiesības institucionālā mehānisma stiprināšana

19.1. Veicināta dzimumu līdztiesības jautājumu aktualizēšana pašvaldībās

Izveidots pašvaldību amatpersonu kontaktu tīkls izpratnes veidošanai par dzimumu līdztiesības jautājumiem pašvaldībās

LM/NVO

2023. gada 2. ceturksnis

Pasākums netika īstenots.

   

Vismaz viena novada attīstības programmā iekļauti pasākumi, kas tieši vērsti uz sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanu novadā

LM/VARAM, NVO

2023. gada 3. ceturksnis

Daļēji izpildīts.

Izvērtējot dažādas novadu attīstības stratēģijas, jāsecina, ka lielākajā daļā situācijas aprakstu nav iekļauti dati par iedzīvotājiem dalījumā pēc dzimuma, nerunājot par pasākumiem, kas būtu vismaz netiešā veidā vērsti uz sieviešu un vīriešu situācijas uzlabošanu vai veicināšanu. Tikai 7 no visām novadu pašvaldībām un vienā valstspilsētas attīstības stratēģijā ir raksturots novada iedzīvotāju sastāvs, demogrāfiskā situācija dzimumu griezumā. Trijās no septiņām stratēģijām vienlīdzīgu iespēju un ne-diskriminācijas veicināšana ir noteikta pie horizontālajām prioritātēm, vismaz mērķu līmenī definējot apņemšanos novērst diskrimināciju un veicināt vienlīdzīgas iespējas. Nevienā no novada attīstības stratēģijām nav iekļauti un paredzēti pasākumi, kas būtu vērsti uz sieviešu un vīriešu situācijas uzlabošanu un veicināšanu.

 

19.2. Rosināta jauniešu un valsts pārvaldes domu apmaiņa zēnu un meiteņu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai ikdienas dzīvē

Izveidots Komitejas un bērnu un jaunatnes NVO sadarbības tīkls38

LM/NVO

2023. gada 3. ceturksnis

Pasākums netika īstenots.

 

19.3. Veicināta jauniešu interese par dzimumu līdztiesības jautājumiem, piedāvājot prakses iespējas LM

Ieviesta prakses iespēja dzimumu līdztiesības politikas plānošanas jomā

LM/ NVO, augstskolas

2023. gada 4. ceturksnis

Pasākums netika īstenots.

20.

Dzimuma aspekta integrēšana valsts budžeta procesos

20.1. Izlases kārtībā veikta trīs ministriju vai citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu budžeta rezultātu un rezultatīvo rādītāju dalījumā pēc dzimuma izpildes analīze, vienlaikus vērtējot nepieciešamību pēc praktiskiem semināriem institūciju finanšu resursu plānošanā iesaistītajiem ekspertiem

Ieteikumi turpmāko pārskatu par valsts budžeta rezultātu un rezultatīvo rādītāju izpildi pilnveidošanai

LM/FM

2022. gada 3. ceturksnis

Pasākums pārcelts uz Plānu 2024.–2027. gada periodam.

 

20.2. Veikta ārvalstu prakses izpēte dzimuma aspekta integrēšanai valsts budžeta procesos, identificējot Latvijas situācijai piemērotākās prakses un metodes

Ieteikumi dzimuma aspekta integrēšanai valsts budžeta procesos ilgtermiņā

LM/NVO

2022. gada 4. ceturksnis

Pasākums pārcelts uz Plānu 2024.–2027. gada periodam.


1 LM, LBAS un LDDK projekts "Līdzsvars visiem (B4A)" (ES programmas "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" līdzfinansējums).

2 LM, LBAS un LDDK projekts "Līdzsvars visiem (B4A)" (ES programmas "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" līdzfinansējums).

3 LM, LBAS un LDDK projekts "Līdzsvars visiem (B4A)" (ES programmas "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" līdzfinansējums).

4 ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periods, Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4. SAM "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.4. pasākuma "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)" ietvaros īstenotais projekts "Dažādības veicināšana"(Nr.9.1.4.4./16/I/001).

5 turpat.

6 Indikatīvi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programma", 4.3.4. SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību", 4.3.4.1. SAM "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana" ietvaros

7 Darbs pie metodiskā materiāla izstrādes atbilstoši projekta laika grafikam norisināsies no 2023.gada 1.ceturkšņa līdz 2024.gada 4.ceturksnim.

8 Indikatīvi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programma", 4.3.4. SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību", 4.3.4.1. SAM pasākums "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana" ietvaros.

9 ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periods. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4. SAM "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.4. pasākuma "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)" ietvaros īstenots projekts "Dažādības veicināšana" (Nr.9.1.4.4./16/I/001).

10 LSOST un Islandes sieviešu atbalsta organizācijas "The Women’s Counseling" projekts "Sieviešu iesaiste savu interešu aizstāvībā" (AIF finansējums).

11 Starptautiskās vienlīdzīgas darba samaksas dienas (18.septembris) publicitātes pasākumu ietvaros. Plašākas mērķauditorijas sasniegšanai plānots piesaistīt arī reģionālos medijus.

12 Starptautiskās vienlīdzīgas darba samaksas dienas (18.septembris) publicitātes pasākumu ietvaros. Informācijai: Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirība 2020.gadā bija 22,32%. Atsevišķās nozarēs atšķirība ir vēl lielāka, piemēram, finanšu un apdrošināšanas sektorā tā ir 35,1%. Avots: CSP, 2020.

13 Pasākums īstenojams ES Jaunatnes dialoga programmas ietvaros..

14 Indikatīvi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programma", 4.3.4. SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību", 4.3.4.3. SAM "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai" ietvaros

15 Pasākums īstenojams EK Stratēģiskās partnerības izglītības, apmācības un jaunatnes jomā aktivitāšu ietvaros.

16 Indikatīvi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programma", 4.3.4. SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību", 4.3.4.3. SAM pasākums "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai" ietvaros

17 Mediju kampaņa atbilstoši projekta laika grafikam tiek īstenota laikā no 2022.gada 1.ceturkšņa līdz 2029.gada 4.ceturksnim, ik gadu īstenojot informatīvas aktivitātes elastīgā darba laika un attālinātā darba prakses popularizēšanai sabiedrībai, vienlaikus izceļot labākās darba devēju prakses attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām un nediskriminācijas principa piemērošanu praksē.

18 Indikatīvi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programma", 4.3.4. SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību", 4.3.4.2. SAM "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās" ietvaros.

19 LSOST un Islandes sieviešu atbalsta organizācijas "The Women’s Counseling" projekts "Sieviešu iesaiste savu interešu aizstāvībā."

20 LSOST un Islandes sieviešu atbalsta organizācijas "The Women’s Counseling" projekts "Sieviešu iesaiste savu interešu aizstāvībā."

21 Baltās lentītes kustība apvieno vīriešus, kuri iestājas pret vīriešu vardarbību pret sievietēm. Latvijā par Baltās lentītes kustības vēstniekiem 2014.gadā tika nominēts bokseris Mairis Briedis, TV seja Renārs Zeltiņš un bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

22 Materiāls pieejams tīmekļvietnē: https://www.talakizglitiba.lv/pret-berniem-versta-vardarbibas-atpazisana-un-profilakse-zidainu-peksnas-naves-sindroms

23 KKC, Portugāles Katoļu universitātes Cilvēku attīstības pētījumu centra, organizācijas "Veselības un kopienu centrs" (Spānija), organizācijas "Re:Generations" (Serbija), Eiropas Drošas naktsdzīves tīkla "Nightlife Empowerment & Well-being Network - New Net", Berlīnes Klubu un Kultūras pasākumu asociācijas projekts "Sexism Free Night" (ES programmas "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" līdzfinansējums).

24 Novērtējuma secinājumu prezentēšana plānota Starptautiskajā pretvardarbības dienā (2.oktobris).

25 1) MK 20.05.2020. rīkojums Nr. 278 "Par valsts pētījumu programmu Covid-19 seku mazināšanai"; 5.punkts Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/314858-par-valsts-petijumu-programmu-covid-19-seku-mazinasanai
2) Valsts pētījumu programma "Covid-19 seku mazināšanai" (tabula); projekta Nr. VPP-COVID-2020/1-0011. Pieejams: https://www.vm.gov.lv/lv/media/6381/download

26 1) Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un iedzīvotāju riska uzvedība COVID-19 laikā. Pieejams: https://www.vm.gov.lv/lv/valsts-petijumu-programma-covid-19-seku-mazinasanai
2) Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un iedzīvotāju riska uzvedība COVID-19 laikā. Pieejams: https://lzp.lv/wp-content/uploads/2021/06/Zinojums_SRV_COVID-19_publicesanai.pdf

27 Izmaiņu nepieciešamības identificēšana reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai un iedzīvotāju riska uzvedības mazināšanai COVID-19 laikā un pēc tās. Dati pieejami: https://dataverse.rsu.lv/dataset.xhtml?persistentId=doi:10.25143/FK2/J5KXXD

28 Pasākuma īstenošanai plānots sagatavot projekta pieteikumu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā "Valsts administrācija".

29 Pasākuma īstenošanas gaitā tiks ņemta vērā LM izstrādātā metodika, kā arī pievērsta uzmanība tam, lai netiktu radīts papildu administratīvais slogs jomās, kurās nepieciešamība pēc šāda novērtējuma ir zemāka.

30 Tai skaitā LSOST un Islandes sieviešu atbalsta organizācijas "The Women’s Counseling" projekta "Sieviešu iesaiste savu interešu aizstāvībā" ietvaros (AIF finansējums).

31 Indikatīvi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programma", 4.3.4. SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību", 4.3.4.1. SAM Vienlīdzīgu tiesību un nediskriminācijas veicināšana" ietvaros.

32 Semināru īstenošana atbilstoši projekta laika grafikam norisināsies laikā no 2022.gada 1.ceturkšņa līdz 2028.gada 4.ceturksnim, indikatīvi ik gadu organizējot sešus līdz septiņus seminārus.

33 Indikatīvi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programma", 4.3.4. SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību", 4.3.4.1. SAM "Vienlīdzīgu tiesību un nediskriminācijas veicināšana"ietvaros).

34 Indikatīvi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programma", 4.3.4. SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību", 4.3.4.1. SAM "Vienlīdzīgu tiesību un nediskriminācijas veicināšana"ietvaros.

35 Pasākumu īstenošana atbilstoši projekta laika grafikam norisināsies laikā no 2022.gada 1.ceturkšņa līdz 2028.gada 4.ceturksnim, indikatīvi ik gadu organizējot trīs līdz četrus pasākumus.

36 ES fondu periods 2014.-2020.gadam. LM projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās"

37 Human Rights Education for Legal Proffessionals: Eiropas Padomes veidota platforma tiešsaistes apmācībām juristiem.

38 Pasākums īstenojams Starptautiskās jaunatnes dienas (12.augusts) publicitātes pasākumu ietvaros.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!