Uldis Vītoliņš, Ārlietu ministrijas Ārējās ekonomiskās politikas departamenta direktors, Konsultatīvās padomes ārējai ekonomiskai koordinācijai priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kā notiek jūsu gatavošanās kārtējai Konsultatīvās padomes sēdei?

— Mēs ar anketām apzinām aptuveni 100 dažādu organizāciju — ministriju, asociāciju, ekonomisko un interešu grupu, pašvaldību, ekspertu — viedokli par katru konkrēto valsti. Viedokļi līdz konsultatīvās padomes sēdei, kas notiek vienu reizi mēnesī, tiek apkopoti. Tātad sēdē jau konkrēti varam runāt par esošo ekonomisko sadarbību un arī apspriest anketās izteiktās vēlmes, kādos virzienos būtu aktivizējama darbība. Mums, veicot anketēšanu, kļūst skaidras vēlmes ekonomiskajai sadarbībai, un tas ir ļoti būtiski. Jūtam, ka aptaujāto organizāciju skaits palielināsies vai arī mainīsies, jo sākam apjaust, kam vispār ir interese par ekonomisko sadarbību ārpus Latvijas un cik šī interese ir nopietna. Noteikti uzrunāsim arī pilnīgi visas pašvaldības, kaut, jāsaka, daudzas no tām ir kūtras un neatsaucīgas. Jo būs plašāks atsaucīgo organizāciju loks, jo plašāk Latvijas intereses tiks pārstāvētas ārvalstīs. Diemžēl uz 100 izsūtītajām anketām saņemam tikai kādas 40 atbildes.

Mums jāņem vērā arī tas, ka jāizvēlas tie darbības virzieni, kas Latvijai pašlaik katrā konkrētā valstī ir svarīgi un kādus spēkus, sviras, instrumentus mēs varam šo interešu iedzīvināšanai izmantot. Ir ne tikai vēstniecību un pašvaldību diplomātija, ir arī Baltijas Ministru padome, dažādas starpvalstu komitejas, starpvaldību komisijas, darba grupas un citas institūcijas, kuru izmantošana ekonomisko sakaru attīstīšanā ir reāla lieta. Un tas mums ir jāizmanto.

Uz sēdi esam arī sagatavojuši plānu, ar kādiem jautājumiem katra institūcija vai organizācija visefektīvāk varētu darboties — vai nepieciešams uzrunāt valstu vadību, vai iesaistīt diplomātiskos darbiniekus, vai visveiksmīgāk jautājumu varēs atrisināt nevalstiskās organizācijas un pašvaldības. Jo intereses ir ļoti dažādas — no līgumtiesiskās bāzes līdz pat konkrētiem projektiem un mārketinga pasākumiem.

— Kā plānojat tālāko darbību?

— Esam paredzējuši, ka strādāsim viena gada cikla ietvaros. Tas nozīmē, ka pēc gada atkārtoti atgriezīsimies pie šogad izstrādātās un konsultatīvajā sēdē apstiprinātās programmas, lai izvērtētu, kas ir izdarīts, kas nav izdarīts, kāpēc nav izdarīts. Tātad — pamazām izveidosies precīza sistēma, kādā veidā Latvija savas ekonomiskās intereses realizēs un kuros gadījumos jāizmanto Latvijas vēstniecības ārzemēs. Tie pārsvarā visi ir koordinācijas jautājumi.

— Kas piedalās konsultatīvās padomes sēdēs?

— Konsultatīvās padomes sēdēs piedalās pārstāvji no Ārlietu, Ekonomikas, Finansu, Satiksmes, Zemkopības,Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī no Latvijas Attīstības aģentūras un Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Tie ir pastāvīgie komisijas locekļi. Taču uz sēdi uzaicinām arī to institūciju pārstāvjus, kurām ir konkrētas un pašreizējām iespējām atbilstošas ekonomiskās intereses tajās valstīs, par kurām mēs sēdē runājam.

— Kas organizē konsultatīvās padomes darbu?

— Sekretariāts atrodas Ārlietu ministrijā, bet Latvijas Attīstības aģentūra ir viena no darbu izpildītājiem — tās darbinieki kopā ar ieinteresēto organizāciju pārstāvjiem sagatavo konkrētus projektus, novada tos līdz attiecīgam līmenim, un nākamais solis jau ir vēstniecību, komisiju, darba grupu iesaistīšana reālā projekta izpildīšanā.

— Kā konsultatīvās padomes ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas jautājumos darbību uztver vēstniecību darbinieki?

— Ārvalstu vēstniecības Latvijā ir informētas par šādas padomes darbu, un ir saņemta pozitīva attieksme, labs morālais atbalsts ciešākai sadarbībai. Jo arī mēs no savas puses piedāvājam tādu pašu izpēti par konkrētām ekonomiskajām interesēm.

Runājot par Latvijas vēstniecībām ārvalstīs,— mēs neesam tik bagāti, lai katrā valstī turētu īpašu cilvēku ekonomisko sakaru veidošanai. Latvijai ļoti lietderīgi ir jāizmanto jau esošie darbinieki vēstniecībās un konsulātos ārzemēs. Tas ir ierakstīts arī Valdības deklarācijā — vēstniecību ekonomiskā darbība ir viens no galvenajiem kritērijiem to darbības novērtēšanai. Un mūsu veidotie ārējās ekonomiskās sadarbības virzienu plāni ir viens no vēstniecību darbību raksturojošajiem lielumiem ārējā ekonomiskajā darbībā. Latvijā, piemēram, ļoti aktīvi savas valsts interesēs ekonomiskajā plānā strādā Dānijas vēstnieks, un ne tikai. Mūsu uzdevums ir panākt, lai arī mūsu vēstnieki un vēstniecību darbinieki būtu tikpat aktīvi. Lai šāda darbošanās jau izveidotos par sistēmu, nevis tikai no gadījuma uz gadījumu. Katrā vēstniecībā ir konkrēti cilvēki, kuriem būs jādarbojas ne ar ekonomiskajiem jautājumiem.

— Vai brīvās tirdzniecības līgumi, piemēram, Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgums, sekmē ekonomisko sadarbību?

— Attiecībā uz Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgumu (BTL) tas ir interesants jautājums. Ļoti bieži mūsu starpvalstu attiecībās eksistē mīts, ka Baltijas valstu BTL nestrādā. Katrā ziņā mēs konsultatīvajā padomē neatradām nevienu argumentu, lai attaisnotu šo mītu. Ja nestrādā, tad nestrādā kas cits. Piemēram, robežu šķērsošanas vietās ir ļoti lielas muitas formalitātes, kas būtu jāatrisina arī tepat Latvijā. Taču preču plūsmai BTL ietvaros īsti nav nekādu kavēkļu. Ir nianses, par kurām mēs prasījām attiecīgajām ministrijām un institūcijām — vai nav kādas problēmas. Taču virkni to problēmu, kuras mums minēja asociācijas un uzņēmēji, piemēram, par robežu šķērsošanu, par sertifikāciju, attiecīgās ieinteresētās valsts institūcijas neapstiprināja kā BTL nepilnības. Un mēs varam risināt tikai tos jautājumus, kas tiek aktualizēti.

— Vai ir vienkāršāk sadarboties ar valsti, kurai ir noslēgts BTL ar Latviju?

— Protams, BTL veicina sadarbību. Tā ir bāze, uz kuras mūsu ražotāji var ieiet citu valstu tirgos. Bet nedrīkstam aizmirst arī to, ka uz šo līgumu bāzes citu valstu preces ienāk mūsu tirgū. Protams, slēdzot BTL, izņemot Baltijas valstu BTL, ir tā saucamās jutīgās jeb aizsargājamās preču grupas katrai valstij, aizsargājamie ražošanas sektori. Un tas tiek ņemts vērā, veidojot ekonomisko sadarbību.

Mēs aptaujājam konsultatīvās padomes locekļus, asociācijas, uzņēmējus par konkrētām ekonomiskajām interesēm. Tās ir iestrādes nākotnei. Pēc Vācijas, Francijas un Itālijas sekos CEBTA valstis (Čehija, Slovākija, Slovēnija, Polija, Ungārija), tad ASV, Kanāda, Skandināvijas valstis utt. Visur primārās ir specifiskās ekonomiskās intereses.

Mums pašlaik šajā darbā maksimāli jāiesaista savas vēstniecības ārvalstīs. Tas būs pirmais rezultāts, ko sasniegsim.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore