7. jūnija ārkārtas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.88., 89.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, Aivars Endziņš, pēc tam - Andris Rozentāls.

E.Inkēns

(LC). Es, protams, saprotu, ka mēs visi esam sociālisma bērni, bet man ļoti dīvaini redzēt šo sociālisma bērnu pirmajās rindās tieši LNNK pārstāvjus. Jo šis ir tipisks pēcsociālistiskās valsts sindroms, par kuru jūs pašreiz runājat un kurā ir pilnīgi skaidrs, ka tikai tas, kas ir valstisks, vai tas, ko mēs nosaucam par sabiedrisku, ir tas pareizais. Un tas, ko saka privātie, noteikti ir aizdomīgs, jo privātie paši par sevi ir aizdomīgi. Jo tā ir audzināts gadiem ilgi. Es nezinu, kā Rietumu latvieši var iekļauties šajā jaukajā teorijā. Teikt, ka trīs programmas ir monopols ir teikt apzinātu nepatiesību, jo šodien Latvijā ir stacijas, kurām ir trīs programmas, un nekas nav mainījies, nevienam nav monopols, nekas briesmīgs nav noticis. Un es jums varu izmodelēt pietiekami daudz situāciju, ka tas ir loģiski, ka vienai raidorganizācijai pieder vairākas stacijas. Pieņemsim, lokālajā tīklā tie paši cilvēki taisa gan radio, gan televīzijai kaut vai tāpēc, lai būtu lētāk. Radio-2A, radio A-a... Marisa Andersona minētais piemērs par "Software House" trīs radio, kur trešais, kur pirmie divi jeb, pareizāk sakot, pirmais latviešu uztur klasiskās mūzikas kanālu. Tabūna kungs, privātie tiešām jūs nepārpratīs, viņi pilnīgi precīzi un skaidri sapratīs, ko jūs gribējāt. Jūs gribat ierobežot privāto darbību Latvijā, jo jums visu laiku liekas, ka ir pareizais un nepareizais viedoklis un privātiem nevar būt pareizais. Šī cīņa ap šo likumu pietiekami ilgi ir bijusi tikai par to, ka kāds grib paturēt monopolu tikai pareizajam viedoklim, savā ziņā valstiskajam viedoklim. Man liekas, ka Latvija tomēr iet citā virzienā un nevajadzētu pieturēties pie tā. Antimonopolu normas šajā likumā ir ieviestas ļoti stingras. Tieši caur neatļautību, lai vienai personai, vienai personu grupai būtu kontrolpakete divās raidorganizācijās. Tas ir svarīgi. Nevis trīs kanāli, kas īstenībā nav nekas, jo reālā dzīve pierāda, ka tas neiespaido mūsu viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Andris Rozentāls.

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšēdētāj, cienījamie kolēgas! Es lasu otrajā lappusē, kur ir terminu skaidrojums, - programma. Es aicinātu arī cienījamos deputātus to izlasīt. "Programma - viens raidījums vai atsevišķu raidījumu kopums, kas veidots ar kopēju nosaukumu un izplatīts ar tehniskajiem līdzekļiem." "Pieļaujams programmas sadalījums pa dažādiem laikiem un izplatīšanas tīkliem." Tas ir trešajā lappusītē. Ja mēs paskatīsimies tālāk... 5. lappusē, kur ir 9. punkts: "‘Raidorganizācijas programmai jābūt daudzpusīgai. Tai jāatspoguļo sabiedrībā pastāvošie uzskati un viedokļi." 10. punkts — raidorganizācijas līdztekus programmu (daudzskaitlī) veidošanai un izplatīšanai drīkst veikt tikai tādu uzņēmējdarbību, kas tieši saistīta ar apraides procesa nodrošināšanu, un tālāk kā tekstā. Visu laiku iet runa par daudzām programmām. Un kādu monopolu šeit jūs saskatāt? Šeit minēja piemēru par "Software House" radio. Nu, paņemsim televīziju. Man liekas, ka šodien mums nav nevienas tādas komercorganizācijas, kas ir spējīga un tīri tehniski varbūt arī nodrošināta, lai varētu radīt trīs programmas, raidīt trijos kanālos kaut kur. Var būt, ka perspektīvā tas ir iespējams, bet, es atvainojos, kāpēc man kā klausītājam vai kā skatītājam grib uztiept tikai vienu? Proti, man ir kaut kāda izvēle klausīties sabiedrisko radio vai skatīties sabiedrisko televīziju, bet tajā pašā laikā, ja es zinu, teiksim, ka televīzija RBS vai NTV-5, vai parādīsies varbūt kaut kādas citas stacijas, ir spējīgas un var radīt dažādas programmas, manā uztverē tas nav vienkārši tā, — ka programmma ar kanālu tiek identificēta. Man liekas, ka te ir tieši tā iespēja... Man liekas, ka cienījamais Tabūna kungs laikam baidās šeit no konkurences. Bet kāpēc man jāklausās visu laiku jūsu balss (No zāles deputāts P.Tabūns: "Es nestrādāju!") varbūt dažādās frekvencēs un dažādos sabiedriskā radio raidījumos? Varbūt es gribu klausīties jūsu balsi ne tikai tur, bet arī vairākās citās programmās komercorganizāciju raidījumos? Kāpēc? Man liekas, ka šeit kaut kur ir loģika, ka šāds priekšlikums tiek izvirzīts, es nezinu... Padomājiet ļoti nopietni! Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls

(LZS). Cienījamais Prezidij, gdoājamie kolēģi! Jā, šeit ir, manuprāt, zināma neizpratne. Birznieces kundze nesaprot, kas Latvijā nozīmē demokrātiju un kas Amerikā. Es domāju, ka demokrātija ir viena, bet anarhija ir kaut kas cits. Ir jārada likumi, kas reglamentē un sakārto mūsu valsti, un šie likumi ir jāievēro. Pie šās likuma veidošanas mēs strādājam pašreiz. Bet diemžēl likuma izveide mums liek domāt par sekām, ko tas dos. Šobrīd Latvijā, ieslēdzot jebkuru radio, izņemot valsts radio, mēs dzirdam angliski modulētu latvisku runu, kura neatbilst latviskajai dikcijai, ir kliedzoša popmūzika. Paldies, ka mums tomēr ir arī kāds klasiskais raidītājs parādījies. Un viss tas ne latviešu mentalitātei, ne latviešu nacionālajai atmodai absolūti nav vajadzīgs. Bet, nu, ja viņiem ir nauda — kur tā nāk - no Baltijas bankas vai citas - mēs nezinām, lai viņi raida vien, bet zināma monopolu veidošanās ierobežošana ir vajadzīga. Un tam, man liekas, ir spiesti piekrist visi. Mēs esam ar... nu tiešām... varbūt ar šā sociālisma laika paņēmieniem slāpējuši un klusinājuši to balsis, kuri brīdināja un runāja par šo draudošo situāciju Latvijā. To dzirdēja tikai kaut kur paretam, bet visas šīs uravas un saucieni, kas ir izskanējuši, mūs noveduši pie šīs situācijas, kur mēs esam. Tā ka brīvība ir bijusi milzīga, katrs ir propagandējis, ko sapratis līdz šim, tikai virziens, kā redzams, nav bijis pareizs. To nepanāks arī ar likumu, bet jālikvidē tas monopols, kurš šobrīd faktiski pastāv komerciālajā masu informācijas sistēmā. Bet vai ir iespējams šobrīd izšķirties — viena vai divas programmmas... Kā redzams, uz trešo lasījumu to vajag precizēt. Droši vien vienai raidstacijai var būt gan televīzijas, gan radio programma un droši vien, ka tās var arī kādā no reģionālajām televīzijām raidīt. Es domāju, ka šis skaidrojums nav visai precīzs uz otro lasījumu, bet uz trešo ir jāsakārto. Paldies!

Sēdes vadītājs. Abi reizē piecēlāties... Lūdzu, deputāts Lambergs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — deputāts Stalts.

A.Lambergs

(LNNK). Es atbalstu un vienmēr atbalstīšu brīvā tirgus ekonomiju. Es atbalstīšu manas un jūsu tiesības izvēlēties, ko jūs vēlaties klausīties, un raudzīšos, lai netiktu ierobežotas šīs tiesības. Līdz ar to es aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Lai dzīvo brīvā izvēle! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Deputāts Stalts - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

D.Stalts

(LNNK). Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Ir jauki aicināt balsot par brīvo izvēli. Un mana brīvā izvēle arīdzan ir tāda, ka es izvēlos atbalstīt deputāta Paula Putniņa viedokli. Un kālabad es to izvēlos? Tālabad, ka vakar es tāpat kā jūs visi, saņēmu Eiropas padomes izcilā speciālista Vernera Rumphorsta atzinumu. Un ko tad Verners Rumphorsts raksta tieši par šo pantu? Uzšķiru. Tātad 8.4. pants, nolasīšu jums vēlreiz. "Vajadzētu svītrot, ja tā nolūks nav pavērt ceļu latviešu Berluskoni. Vai mūsu nolūks būtu pavērt ceļu latviešu Berluskoni? Mēs taču visi zinām, kas viņš ir un kāda ir viņa virzība. Vai mums nepietiek ar šāda veida berlaskoni jau citās jomās? Vai mums tādus vajag arī mūsu Latvijas radio un televīzijā? Vai mums nevajadzētu iepazīt pieredzi, kāda ir Eiropas Padomē, Eiropas Savienībā, uz kuru mēs tā kārojam iet. Vai mums nevajadzētu apskatīties, kā Norvēģijā vai citās zemēs risina šīs lietas? Norvēģijā arī, lūk, tika palaists šis "džins". Un kas rezultātā iznāca? Rezultātā iznāca, ka Norvēģijas parlaments salasījās kopā, nevis salasījās, bet sanāca, piedošanu, īpašā sēdē un nolēma samazināt šo iespēju uz pusi un vēl vairāk. Šobrīd Latvijā ir cik televīzijas kanālu? Ja nemaldos, Rīgā jau ir seši. Francijā bija pieci. Viens bankrotēja. Vai tas jau nav piemērs? Vai varam salīdzināt Franciju ar Latviju? Mēs taču nevaram atļauties vairāk uzturēt. Kas tad notiks, ja viena raidstacija valdīs pār trijām programmām? Berluskoni sindroms ir ļoti bīstama lieta. Tādējādi mēs varam pieļaut, ka vienās rokās viss Latvijas tīkls, viss raidtīkls tiks pārņemts. Lai dzīvo demokrātija, bet ne visatļautība! Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam - Jānis Lucāns.

A.Krastiņš

(LNNK). Godātie kolēģi! Ja jau demokrātija, tad demokrātija. Ja Rumphorsta kungam nepatīk Berluskoni, tad man viņš liekas tīri tā nekas. Jo viņš ir viens talantīgs vīrs, kas pie tam sastādīja Itālijas valdību, kura iepriekš krita, viņam arī nelaimējās palikt it kā. Bet gaumes ir dažādas. Tāpēc es domāju, ka šajā gadījumā tomēr runāt par zināmu monopolu vai nemonopolu šeit nekāda pamata nav. Jo ierobežojums ir šīs trīs programmas, kas jau ir iedotas. Te pat var domāt, vai tas ir labi vai slikti, ka trīs programmas ir iedotas. Tāpēc es arī gribu atbalstīt savu frakcijas biedru Lamberga kungu. Ja jau ir demokrātija, tad mums viņa ir jāattīsta. Un jārada veselīga konkurence. Un tomēr ir jādomā, ka cilvēks pats izvēlēsies, ko skatīsies un kā skatīsies. Un, ja beigu beigās šeit ir domāta kaut kādas vienas ideoloģijas paušana dažādu programmu veidā, teiksim, no vienas raidorganizācijas, tad to visu, ja jau ir tik daudz naudas, var raidīt arī vairākas raidorganizācijas. Un nav nekāda pamata. Tad tur laidīs vienu programmu, un beigās viss tas pats. Piemēram, es tagad skatos šo Latvijas 7.kanālu, kur ir šīs privātās jeb komerciālās raidorganizācijas. Viņas, atklāti sakot, visas ir absolūti vienādas. Pirmkārt, tāpēc, ka tur raidījumi notiek tikai krievu valodā. Un tās ir dažādas raidorganizācijas, bet tur tiek viena ideoloģija praktiski pausta ar nelieliem izņēmumiem. Varbūt kur ir kādas nevarīgas pašdarbnieciskas programmas, kur tīri tā žēl paliek to cilvēku, kas tur izdod naudu, lai viņas raidītu.

Visu to pašu var panākt, lūdzu, ar dažādām raidorganizācijām. Paskatīsimies to televīzijas programmu 7.kanālā — tur ir ļoti dažādas IGE un KS video, un kas tikai tur vēl nav. Dažādas raidorganizācijas raida pa vienai programmai. Viena ideoloģija, viena valoda, kura nav valsts valoda, aizņem visu šo kanālu. Lūdzu, ir pilnībā ievērots šis Paula Putniņa kunga labojums. Jā, viena programma, un visu to pašu laiž. Tā ka es domāju, tas nav tas veids, kā te ir jābūt veselīgai konkurencei, un ja, teiksim, mums būs iespēja kaut kādi iespaidot šo Radio un televīzijas padomi un pārējo, rūpēties par kvalitāti, būs pretmonopola padome un tamlīdzīgi, visu to varēsim risināt šajā gadījumā. Bet ierobežot speciāli tiešām ar šo vienu programmu varbūt talantīgu un pelnošu organizāciju, kura var dot ļoti lielu labumu... Piemēram, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, konservatīvā partija būs tik ietekmīga un bagāta kā partija, mūsu partijas biedri būs nodibinājuši vairākas raidorganizācijas, un tamlīdzīgi. Ko tad pēc tam mēs darīsim? Arī ierobežosim paši sevi, un tamlīdzīgi? Vai Zemnieku savienība, kas jau tagad ir ļoti bagāta un varena organizācija, radīs tādu? Arī sevi ierobežos uz vēlēšanām, un tamlīdzīgi? Tā ka es domāju, ka šeit nekāda pamata nav. To visu varētu ar citiem likumiem panākt, ierobežot monopolu, šajā gadījumā es arī aizstāvu to viedokli, ka mums ir jāpaliek šim variantam ar trim programmām, kas dotu vismaz iespēju dažādot to, kas mums pašlaik ir, un radīt veselīgu konkurenci arī šajos elektroniskajos saziņas līdzekļos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Pēc tam - Anna Seile.

J.Lucāns

(TPA). Cienījamie deputāti! Kā jau parasti šādās reizēs, virmo kaislības un parādās sociālisma aizstāvji un sociālisma pretinieki. Un vieni par otriem, protams, ir labāki, un brīvais tirgus lai dzīvo! Viss tas ir ļoti skaisti, labi skan. Es nolasīšu vienu citātu, vienu mazu citātu no vienas brīvā tirgus zinātnieces, kura mēģinājusi vērtēt mūsu pašreiz apspriežamo Latvijas likumu. Viņa raksta apmēram šādi: "Likumprojekta par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem pamatā izmantota Eiropas valstij nepieņemama, visai barbariska konstrukcija, kas balstīta uz vecās padomijas un jaunapgūtā amerikānisma mistrojuma pamatiem." Tas ir citāts no Sandras Veinbergas - zviedru zinātnieces, acīmredzot latviešu izcelsmes, raksta, kurā vērtēts šis Latvijas radio un televīzijas likums. Ko es gribu šajā sakarībā teikt? Man liekas, ka tos, kas šobrīd iestājas par šo daudzo programmu neatzīšanu vienās rokās, vada vienas bažas. Un šīs bažas ir tādas, ka mēs aizmirstam vienmēr, ka mēs dalām kaut ko, kas ir ierobežots. Un šajā gadījumā arī kanālu skaits, ko dalīt šīm dažādajām programmām, manuprāt, nav bezgalīgs un ir ierobežots. Un, ja tas ir tā, ja mēs šeit neradām nekādu aizsardzību, tad, lūk, kur ir tās bažas. Tās bažas ir tanī apstāklī, ka tie kanāli, kuri šobrīd ir pieejami gandrīz visiem Latvijas iedzīvotājiem un kuri varētu ļoti lielā mērā interesēt komerciālos raidītājus, ka šie kanāli, pateicoties tīram tirgus ekonomiskajam izdevīgumam, ar laiku varētu nonākt viņu rokās un beigu beigās Latvijai kā valstij nebūtu iespējas veidot arī to, ko mēs varbūt varētu saukt par ētiskāku raidīšanas programmu vai, teiksim, par audzināšanas programmu vai tamlīdzīgi, kas, man liekas, Latvijā ir ļoti aktuāls jautājums. Nepārspīlēsim lietas, bet novērtēsim reāli, ka daudzas no komercprogrammām, kuras mēs šobrīd jau redzam, ir, patiesību sakot, mēsli un nekas vairāk. Tās ir, teiksim, no kapitālistiem paņemtie, tā sakot, atkritumi, kas nāk par lētu naudu un ko mēs tagad saņemam savās galviņās iekšā. Un tam pretim ir jādod līdzsvars, un šo līdzsvaru var dot vienīgi diemžēl valsts programma, ja tai ir vēlēšanās to darīt. Un tāpēc šī programma būtu jāaizstāv. Pēc manām domām, šobrīd Latvijas radio brīnišķīgi pilda šo funkciju taisni šīs ētiskās audzināšanas, augstas morāles audzināšanas ziņā. Un nevajadzētu to atkal aizklāt ar sociālisma palieku restaurāciju un tamlīdzīgiem diezgan muļķīgiem saukļiem, jo, kā redzat, arī šos sociālisma pseidopretiniekus var tikpat viegli apvainot šajā sociālisma ideju paušanā. Mēs pārlieku pārspīlējam vienas puses prioritāti pār kādu citu pusi. Nevar Latvijas radio vai Latvijas televīziju pārvērst tikai par tirgus bulciņu iztirgotājiem! Nevar tikai no šā viedokļa skatīties! Un tāpēc, pēc manām domām, šīs bažas ir pamatotas, un es gribu atbalstīt šajā gadījumā Putniņa kunga ierobežojumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam - Edvīns Inkēns un Edvīns Kide.

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Lai arī mēs masu informācijas līdzekļus saucam par ceturto varu, īstenībā tā ir pirmā vara. Un no viņas ir atkarīgs viss, no viņas ir atkarīga mūsu apziņas veidošana un arī visas mūsu latviešu tautas nākotne. Bet es jums gribu pateikt tikai vienu, balstoties uz to, ko teica iepriekšējie runātāji. Tagad 7.kanālā raida netalantīgas raidorganizācijas, un viņas visas ir līdzīgas viena otrai kā ūdens piles. Netalantīgas organizācijas. Zināmā mērā pat tādas, kas neatbalsta mūsu latviešu tautai raksturīgos un vēsturiski izveidojušos ideālus. Kas tad notiks, ja šīs netalantīgās organizācijas katra veidos nevis vienu, bet trīs raidījumus? Tā jau vairs nebūs pile, tā jau būs straume, kas pārmāks mūsu kultūru. Tāpēc es ļoti gribu atbalstīt Paula Putniņa ierosinājumu un aicinu balsot par to.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Edvīns Kide.

E.Inkēns

(LC). Seiles kundze, jums ir taisnība. Tā nebūs pile, tā būs pīle. Ja jūs paskatāties, kas tālāk ir noteikts likumā - valodas normas un viss pārējais, un vispār, kāpēc šis likums ir radīts, jūs redzat, ka tas ir tieši tāpēc, lai nepieļautu šo bezjēdzīgo fragmentāciju, kas notiek Latvijas televīzijā, un to, ko mēs redzam.

Bet es vēl gribu teikt par Veinbergas kundzi. Veinbergas kundze nav zviedriete vai Zviedrijas latviete. Viņa ir mana pasniedzēja. Viņa man ir pasniegusi. Viņa ir beigusi Maskavas universitāti un pasniegusi pēc tam Latvijas Universitātē, un es biju viņas skolnieks. Diemžēl viņa aizbrauca, uzskatot, ka Zviedrijā ir piemērotāki darba apstākļi, viņa aizbrauca un dzīvo tagad Zviedrijā. Un, kā viņa raksta "Neatkarīgajā Cīņā", acīmredzot atgriezīsies. Protams, protams, mūsu likums daļēji ir mistrojums tāpēc, ka tajā ir savākts tas, ko mēs uzskatījām no pasaules pieredzes par pieņemamu. Tas ir savākts likumā. Bet kāpēc lai mēs būtu pārņēmuši Zviedrijas lielisko sociāldemokrātisko modeli pie sevis? Mēs to nepārņēmām. Tajā ziņā šis likums ir mistrojums.

Bet tajā pašā laikā, Lucāna kungs, attiecībā uz Latvijas radio gribu teikt, ka Latvijas radio pirmā programma pēdējā pusgada laikā ir pamanījusies visas Latvijas mērogā, kur nav dzirdams FM, starp citu, atkal zaudēt kārtējos 6 procentus no saviem klausītājiem. Tāpēc, ka parādās konkurence. Un diemžēl Latvijas radio ne vienmēr dod to produktu, ko cilvēki vēlētos dzirdēt. Es jums varu pastāstīt pat anekdoti. Pēdējo mēnešu laikā stundām ilgi Latvijas radio apspriež jautājumus, kas ir saistīti ar šo likumu. Ņemot vērā, ka es mazlietiņ piedalos šā likuma izstrādē, es aizsūtīju oficiālu lūgumu, lai Latvijas radio man arī ļauj izteikt viedokli. Es atkārtoju, stundām viņi to apspriež. Man atnāca vakar atbilde. Man piedāvā rīt plenārsēdes laikā uzstāties un augstsirdīgi iedeva piecas minūtes. Lūk, jums brīvība Latvijas radio izpratnē. Lūk,vēlēšanās dzirdēt kāda cita viedokli! Lūk, demokrātija!

Bet tagad parunāsim par pašu būtiskāko, kāpēc es nācu. Ne jau dēļ Latvijas radio, bet tāpēc, lai zinātu, kas ir EBU, nepārtraukti notiek atsauce uz EBU un Eiropas pieredzi. EBU savā ziņā ir monarhistiska organizācija. Un viņa aizstāv tikai sabiedriskos. Pašreizējā brīdī Eiropā notiek ļoti nopietna spēku mērošanās starp sabiedriskajiem raidītājiem un privātajiem. Un privātie katru gadu uzvar, pierādot, ka viņi dod sabiedrībai vērtīgākus raidījumus, ka viņi spēj izpildīt funkcijas, kas sabiedrībai ir vajadzīgas gan kultūras jautājumos, gan daudzos citos. Sabiedriskā televīzija un radio tiešām zaudē katru gadu. Un EBU ir šo sabiedrisko raidītāju "jumta organizācija", kas, protams, aizstāv tikai viņu intereses. Tāpēc, ja jūs pieminējāt EBU atsauksmi, te vajadzētu paskatīties arī otru, kas ir atnākusi. Tā ir atnākusi no Eiropas Padomes. Tur nav ne mazāko iebildumu šajā jautājumā pret mūsu izveidoto likumu. Viņa neredz šīs briesmas, pati Eiropas Padome. Tās redz EBU, kas ir ieinteresētā organizācija un savā ziņā, kā es teicu, tai prasīt padomu šajā jautājumā nozīmē to pašu, ko tāpat kā prasīt padomu monarhistiem, vai monarhistiska iekārta ir laba. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide

(TPA). Cienītie deputāti! Es šeit gribētu tikai pieskarties vienam aspektam, proti, aspektam par veselīgo konkurenci starp sabiedrisko radio un televīziju, tas ir, Latvijas radio un televīziju, un visu plašo privāto raidorganizāciju spektru . Es domāju, ka nevar saukt par veselīgu konkurenci to, ka viena sabiedriskā raidorganizācija, tas ir valsts jeb sabiedriskā raidorganizācija stāv pretim trīsreiz pareizinātam visplašākajam citu raidorganizāciju spektram! Tā ir nesalīdzāma konkurence, ir grūti konkurēt. It īpaši, ja Latvijas televīzija un radio saņems tādu finansējumu, kādu mēs ar savu budžetu spēsim dot. Tāpēc arī, Inkēna kungs, varbūt Latvijas televīzija un radio ir pelēcīgāki, ka mēs tiem nespējam dot vajadzīgos līdzekļus, lai tie varētu radīt ļoti labas programmas. Toties privātais sektors ir bagātāks ar naudu, var nosegt raidījumus, un tāpēc konkurēt sabiedriskam radio un televīzijai ir stipri grūtāk. Tāpēc es uzskatu, ka, nu, savairojot spektru, pareizinot ar trīs radioprogrammām, nezin vai no kvantitātes mēs iegūsim kvalitāti šim privāto raidorganizāciju spektram. Un labāk mazliet ierobežot, lai prasītu kvalitatīvu izpildījumu, nekā, nu, dot kvantitāti, bet kvalitāte varētu izpalikt. Un mazliet vieglāk ar šo zināmā mērā piesārņoto spektru būtu konkurēt arī trūcīgajam Latvijas radio un Latvijas televīzijai. Tāpēc es lūgtu atbalstīt Putniņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referente, savu komentāru, un balsosim!

A.Rugāte.

Paldies! Man ir jāturpina Inkēna kunga teiktais, lai būtu pilnīga informācija klātesošajiem deputātiem zālē attiecībā uz EBU un Rumphorsta kungu, uz kuru bija atsauce Stalta kunga teiktajā. Diemžēl no Eiropas Padomes ekspertiem saņemtais atzinums patiešām ir Eiropas Padomes atzinums, kuru ir veidojis Rumphorsta kungs. Bet kādēļ? Tādēļ, ka Eiropas Padome viņu ir atzinusi par vienīgo neatkarīgo ekspertu visas Eiropas likumdošanas jomā šajā nozarē. Es domāju, ka tas ir bezprecedenta gadījums, ja mēs šobrīd mēģinām kaut kādā veidā meklēt kaut kādus citus motīvus, kādēļ Rumphorsta kungs vai EBU grib mums kaut ko iestāstīt. Bet to varbūt es gribētu teikt tādā sakarā, ka es visiem gribu pateikties, kuri debatēja par šo ļoti konceptuālo punkta daļu, jo patiesībā Putniņa kunga priekšlikums ir tāds, no kura izriet jautājums, ko darīt ar tiem, kuri jau raida. Uz šo jautājumu Putniņa kunga priekšlikums nedod atbildi. Tajā pašā laikā komisijas izstrādātais daļas redakcijas variants skaidri un gaiši legalizē to, kas šobrīd pastāv. Un neslēpšu, ka mēs komisijā spriedām par šo programmu skaitu, kurš būtu ierakstāms šajā daļā. Es pieļauju precedentu, ka, ja būtu bijušas piecas kādai no raidorganizācijām, tad arī būtu ierakstīts šis limits - piecas, izņemot sabiedriskās raidorganizācijas, kurām nav numurēts šis skaitlis. Tādēl man kā deputātei ir vēl jo vairāk jautājums šajā konkrētajā gadījumā, jo arī man ir savs viedoklis šajā konceptuālajā balsojumā. Proti, kā tad tas nu iznāk, ka tā Eiropa, kura tā sakot, nav baudījusi vai ir maz baudījusi šo sociālismu, tomēr mūs grib pasargāt no rūgtā augļa, kuru viņa ir apēdusi pilnā apjomā, pilnā apjomā ar visu kauliņu, sēkliņu un iespējamām atvasītēm? Un, ja viņi grib mūs pasargāt, tad viņi to galu galā kaut kādā nolūkā dara, ar savu pieredzi balstot, un bieži vien ar to, cik nu ir braukuši pie mums un vaicājuši. Arī šajos atzinumos mēs skaidri un gaiši dzirdam un redzam cauri viņu jautājumu — bet ko jūs paši īsti gribat? Tad te nu ir tā mūsu brīvā izvēle, Lamberga kungs un pārējie kungi, — ko mēs īsti tiešām gribam? Te ir tas brīdis, kad mums ir jāizdara šī izvēle, un tāpēc tiešām lai dzīvo šī brīvā izvēle. Balsosim par priekšlikumu, un konceptuālais risinājums tiks pieņemts — tāds vai citāds.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Putniņa priekšlikumu - katra raidorganizācija, izņemot sabiedriskās raidorganizācijas, var veidot un izplatīt vienu programmu, kā arī vienu vai vairākas papildinošās programmas (teleteksts, radiodatu sistēma un citi). Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 21, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju - katra raidorganizācija, izņemot sabiedriskās raidorganizācijas, var veidot ne vairāk kā trīs programmas. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 14, atturas - 12. Komisijas redakcija ir pieņemta. Tā kā balsojums ir pabeigts un redakcija ir pieņemta, es gribētu aicināt referenti ar personīgo viedokli piedalīties debatēs un komentārā pēc debatēm uzstāties kā referentei.

A.Rugāte.

Paldies! Piektā daļa. Atbildīgā komisija piedāvā precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebilžudeputātiem? Nav.

A.Rugāte.

Un deputātes Počas priekšlikums, kurš nav pieņemts, jo likumā nav tāda termina kā "saistītas personas", tādēļ arī priekšlikums nevarēja tikt izmantots. Vēl ir deputāta Putniņa priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vai deputāte Poča vai kāds cits deputāts neuztur savu priekšlikumu? Nē, nē, tagad par Počas priekšlikumu iet runa! Tālāk, lūdzu! Neuztur.

Paula Putniņa priekšlikums.

A.Rugāte.

Deputāta Putniņa priekšlikums, kurš komisijā nav pieņemts, un deputāta Berķa priekšlikums, kurš arī nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vispirms par Putniņa priekšlikumu, par atsevišķiem priekšlikumiem... Deputāts Pauls Putniņš, lūdzu! Atklājam debates par jūsu priekšlikumu.

P.Putniņš

(LZS). Godāto priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Šajā priekšlikumā jau viss ir faktiski pateikts, un tur tas arī ir izlasāms. Bet ir pieņemams arī nākamais priekšlikums, ja tā sauktais mans priekšlikums tiek noraidīts. Tas ir Aivara Berķa priekšlikums. Bet es, izmantojot šo brīdi, gribu vēl iesaistīties tajās diskusijās jeb faktiski skaidrojumā, ar ko mēs nodarbojāmies iepriekšējās 10 vai 20 minūtes. Un, proti, cienītie, godātie kolēģi, cienītās kolēģes, mums jāapzinās, kādā sabiedrībā mēs dzīvojam. Ja mūsu sabiedrība būtu augstā, morālā atraisītā, izveidotā, skaidrā līmenī, tad mēs varētu arī daudz lielākas brīvības atļauties, mazāk nodarboties ar šiem nepatīkamajiem ierobežojumiem attiecībā uz komerctelevīziju, uz komercradio. Saprotiet, kas notiek! Faktiski tā sauktā komerctelevīzija vai komercradio — un tas jau visiem ir zināms, tikai šeit vajag to atgādināt vēl — pārtiek no reklāmas un reklāmas raida tajās programmās, tajos kanālos, kas pēc socioloģisko aptauju datiem ir pieprasītākās. Kas ir pieprasītāks tādā sabiedrībā, kura nav augstā līmenī? Jūs paši zināt. Un tātad mēs faktiski gremdējam mūsu sabiedrību tai vietā, lai, drusciņ kaut ko regulējot, varētu to celt. Nu, tā ir tā skumjā patiesība, kas visiem ir jāapzinās, — tas ir mūsu varā. Mēs faktiski lielā mērā, varētu teikt, ekspluatējam mūsu sabiedrības, teiksim, skumjo stāvokli, skumjo galvu daudzos gadījumos, nevis ejam pussolīti uz augšu un ceļam to. Un paldies tām privātajām programmām, kas nodarbojas ar nopietnām lietām gan informācijas nozīmē, gan galvenokārt es šeit gribu akcentēt — mākslas nozīmē, mūzikas nozīmē. Gods un slava tām! Bet tās jau diemžēl nav šīs komerciālās, tās nenes peļņu. Peļņu nes tās, kas ir līmeni zemāk. Tas mums ir jāapzinās, nenaidojoties vienam ar otru, kādās pozīcijās mēs šeit, Saeimā, paši stāvam, ko mēs veicinām un ko mēs lūkojam ierobežot, nu, nenodarot lielas sāpes vai ciešanas tiem cilvēkiem, kas vispār kaut ko dara. Un par to mums būs arī turpmāk runa, kad mēs nonāksim līdz Nacionālajai padomei, un tā tālāk. Tāda ir tā patiesība. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai par deputāta Putniņa priekšlikumu vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš"! Lūdzu!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja deputāts Putniņš būtu tik laipns un izskaidrotu, kā saprast — radinieki un svaiņi līdz otrajai pakāpei, un it sevišķi konkrētajos Latvijas apstākļos. Kā to saprast? Acīmredzot, kur ir lielākas ģimenes, te ir bērni, mazbērni, brālēni, māsīcas, tālāk nāk svainis vai svaine. Tā būs otrā pakāpe - svaiņi. Kā Putniņa kungs domā, vai vispār arī to kaut kādā veidā varētu izkontrolēt? Ir tas reāli iespējams? Man liekas, ka vienā otrā ģimenē varbūt pat nav īstas skaidrības, kur, kas un kā. Es zinu, ka, piemēram, Rūjienas pusē ir ļoti daudz cilvēku ar uzvārdu Endziņš. Šis uzvārds nāk no turienes, bet es, atklāti sakot, nevaru pateikt, ar kuru no viņiem varbūt ir radniecība kaut kur, kaut kādā pakāpē. Jo kaut kur jau laikam cēlies tas uzvārds ir no turienes. Un mēs ieliekam to likumā iekšā? Endziņš varbūt ir retāks uzvārds. Bet, ja mēs paņemsim Putniņu, paņemsim Bērziņu, paņemsim Kalniņu, Lejiņu, kas ir ļoti populāri, kādā veidā mēs izkontrolēsim, kurš tagad ir Induļa Bērziņa radinieks, kurš ir Gundara Bērziņa radinieks, vai viņi gadījumā nav arī radinieki savā starpā. Es domāju, ka tā norma, ko ielikusi atbildīgā komisija, ir pilnīgi pieņemama, bet šeit mēs paredzam kaut ko pilnīgi neiedomājamu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

E.Inkēns

(LC). Pēc savas būtības šī daļa ir turpinājums tai diskusijai, ko mēs izvērsām iepriekšējā daļā. Un viņas uzdevums ir ierobežot monopoldarbību un nepieļaut, tiešām, lai šauras grupas rokās koncentrējas pārāk liela ietekme uz masu informācijas līdzekļiem. Tas ir galvenais uzdevums. Bet šo uzdevumu, un neviens to neapšauba, arī komisijā ne, var dažādi saprast un izvērst dažādā plašumā. Paskatīsimies, kas notiek, ja formāli pieņem Putniņa kunga priekšlikumu. Un tagad es jums stāstīšu absolūti reālu shēmu, kas eksistē Latvijā, dzīvē eksistē. Pastāv banka, kas ir publiska akciju sabiedrība. Šajā bankā kā publiskā akciju sabiedrībā kā mazi ieguldītāji, kā nelieli akciju turētāji ir tūkstošiem cilvēku. Un šai bankai pieder daļa vienā no televīzijas stacijām. Varētu pat teikt, ka majoritāte. Automātiski izlasot Putniņa kunga priekšlikumu, iznāk, ka viena procenta bankas akciju turētājs vai 0,1 procenta bankas akciju turētājs nekad vairs nevar nodibināt savu raidošu organizāciju. Kāpēc? Viņi ne tikai paši nevar nodibināt. Ja gadījumā šim akciju turētājam nejauši ir gadījusies māsa, tad arī šīs māsas vīrs to nevar darīt. Mēs tādā veidā visu Latvijas sabiedrību satīsim tīklā, kur neviens nekā nevarēs darīt. Tātad ierobežojumiem vienkārši ir jābūt saprātīgiem, un jāpatur prātā, kas ir galvenais princips. Galvenais princips ir tāds, lai divās raidorganizācijās viena un tā pati persona vai viena un tā pati juridiskā persona nevarētu būt ar izšķirošo balsu skaitu. Mēs zinām, ka Latvijas likumdošanā šis izšķirošais skaits ir 26 procenti. Tātad nevar būt divas raidorganizācijas, kurās vairāk nekā 25 procenti pieder vienai personai. Lūk, tas ir tas reālais ierobežojums, kas mums ir jāpanāk, un tas ierobežo, jo tās ir veto tiesības. Tās ir regulējošās tiesības. Un tad, protams, katram ir tiesības izšķirties, cik lielu radu pulku mēs gribam skart. Es domāju, ka normāli ir, ja nevar būt šajā ģimenē. Tātad nevar būt sievai, bērniem un varbūt vecākiem. Bet ar to pietiktu, jo visi pārējie cilvēki, kas nonāk saskarē ar šo loku, tomēr būtu brīvi savā izvēlē nopirkt jebkuras, tai skaitā arī raidorganizācijas publiskās akcijas. Jo ar šāda likuma pieņemšanu mēs praktiski izslēdzam publisko akciju sabiedrību rašanos tieši raidorganizācijās. Es gribu teikt jums un visiem tiem cilvēkiem, kas aizstāv sabiedriskās raidorganizācijas, un es arī viņas aizstāvu, piemērotā vietā, sabiedrībai nepieciešamā vietā, ka arī publiskās akciju sabiedrības tomēr ir viens no sabiedriskās raidīšanas paveidiem, jo tām ir tik liels īpašnieku skaits, ka tās sāk līdzināties pēc īpašnieku skaita tai pašai sabiedriskajai radio un televīzijai. Tā kā ierobežojumiem ir jābūt, tomēr tiem ir jābūt saprātīgiem. Un šis saprātīgais ierobežojums, kā man liekas, komisijas variantā ir iestrādāts. Viņš nesasaista cilvēkiem rokas un tajā pašā laikā aizliedz monopolizēt.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam — Andrejs Panteļējevs.

A.Berķis

(LZS). Es negribu šinī gadījumā saiet kaut kādās pretrunās ar Putniņa kungu, jo būtībā mans variants ir tas pats Putniņa kunga variants, tikai, manuprāt, cilvēcīgākā un skaidrākā valodā. Es saprotu to, es būtībā uzturu Putniņa kunga priekšlikumu, bet tikai aicinu izšķirties par vienu redakciju, ja jūs par to nobalsotu. Es domāju, ka manējā varbūt būtu labāka.

Bet, runājot par lietas būtību, ir, protams, taisnība tiem, kuri sacīja, cik ļoti grūti to ir kontrolēt, un tā tālāk. Es gribu sacīt, ka lieta ir vēl ļaunāka, jo arī tad, ja mēs pieņemsim šo punktu, diemžēl vienmēr jau atradīsies kāds Bērziņš vai kāds Berķis, vai, vienalga, kāds cits, kurš savu vārdu pārdos tam, kas grib ienākt. Un viņš jau var ienākt ar svešu vārdu, un tas ir tas sliktākais, ja šeit mēs paredzam it īpaši ārzemju kapitāla ienākšanu, vienalga, no kuras puses tas būtu, vai tas būtu krievu vai angļu, vai vācu kapitāls un viņu kontroles nodibināšana par masu informācijas līdzekļiem, tad diemžēl ir ļoti ticams, ka tas notiks tieši ar mūsu pašu uzvārdiem, kuri it kā skaitīsies īpašnieki, bet tā nauda piederēs citam. Un, kā no šī varianta pasargāties, uz to es īstenībā nezinu atbildi, nezinu, kā to var atfiltrēt nost. Jo oficiāli mēs te varam nolikt jebkuras normas un jebkuru barjeru, un tās var tikt apietas. Bet nu, mēģinot kaut kādu sietu nolikt ceļā, es tomēr arī atbalstu šo Putniņa vai savu variantu un uzskatu, ka tas būtu kaut vai mēģinājums kaut kādu barjeru likt.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Divi aspekti. Pirmais varbūt tas filozofiskais aspekts, ko aizskāra Putniņa kungs, par cik mēs visu laiku pie viņa atgriežamies no jauna un no jauna. Tas ir tas filozofiskais aspekts, cik lielā mērā morāla vai ētiska ir brīvības pieļaušana masu informācijas līdzekļos. Apmēram gadu desmit vai divdesmit atpakaļ komunistiskā režīma apstākļos par to nerunājām, bet varbūt tepat Latvijā pat pāris gadu atpakaļ mēs droši vien līdzīgi būtu sprieduši par presi. Sprieduši, ka tas tomēr nav labi, ka ir par daudz privāto avīžu. Starp citu, tiešām ir visāda veida avīzes, kā jūs redzat, drukā mazāk morāles, vairāk morāles, un Putniņa kunga konsekvence faktiski būtu jārealizē arī presē, ne tikai šajos elektroniskajos masu informācijas līdzekļos. Arī šeit būtu jāpaskatās, kāpēc ir tā, ka, piemēram, ir viens koncerns, kas izdod vairākas avīzes, jūs zināt — "Dienas Bizness", "Diena", "Nakts". Te Seiles kundzei — acīmredzot viņa mani pašlaik neklausās —, bet Seiles kundzei arī vajadzētu uztraukties, kāpēc, piemēram, šis "Dienas" koncerns starp trijiem vai četriem dažādiem izdevumiem savu ideoloģiju veido. Es runāju tagad par presi. Tāpat mums vajadzētu, protams, uztraukties par to. Kaut kā mēs esam aizmirsuši tagad to presi un esam tagad pieķērušies šiem elektroniskajiem līdzekļiem. Paies neilgs laiks, un arī tas mums liksies arhaiski, jo būs jau varbūt jauni līdzekļi, beigu beigās arī visa kabeļtelevīzijas attīstība, un mums liksies tā ideja tikpat komiska kā pašlaik kaut ko runāt par presi. Jo diez vai kāds tagad nopietni izvirzītu jautājumu par presi tādā pašā kontekstā kā šeit. Kaut gan var būt, ka arī par to. Var būt, ka Seiles kundze ierosinās, ka "Dienas" koncerns nevarētu izdot trīs dažādas avīzes.

Un tad tas ētiskais aspekts, kas man visvairāk ir nepieņemams. Un visdīvaināk, ka man tas ir jādzird tiešām no mana kolēģa, ko es ļoti cienu, no Putniņa kunga. Tas interesantais pamatojums, ka kopumā sabiedrības morāles stāvoklis ir ļoti zems. (Starpsauciens no zāles: "Viņš tā neteica.") Bet ka ir viens slānītis ētisko cilvēku, tie ir valstsvīri, kuri ir daudz ētiskāki par pārējiem cilvēkiem, daudz morālāki, tīrāki, tas ir, mēs ar jums... Nē, bet tā iznāk, jo, redziet, ja iznāk tā, ka privātā televīzija principā un privātais radio pēc definīcijas ir amorāli, bet valsts televīzija un valsts radio ir morāli, kas tad veido privāto un kas veido valsts televīziju un radio? Valsts televīziju un radio veido valsts ierēdņi. Tas nozīmē, no tā izriet, ka valsts ierēdņi, tas ir, mēs, deputāti, esam morāli attīstīti, brīvi, gaumīgi, ar labi izkoptu ētikas un estētikas sajūtu. Tajā pašā laikā privātstruktūras un tie vienkāršie cilvēki, kas dzīvo laukos, pilsētās, vīrieši un sievietes, kas strādā ikdienas darbā, tie, izrādās, pamatā grimst kaut kādā ētiskā pagrimumā un estētiskā nesaprašanā. Es tam īsti negribētu piekrist. Man liekas, ka arī privātie var uztaisīt daudz gaumīgākus raidījumus par dažiem labiem, ko mēs redzam valsts televīzijā un valsts radio. Daudzi privātie arī ir spējīgi būt daudz ētiskāki savos raidījumos un pacelt daudz vairāk ētiskas problēmas nekā konkrētā valsts televīzija vai radio, kas varbūt šinī brīdī ir atkarīgi tīri no politiskās konjunktūras vai kam tagad vajag kaut kādus budžeta apsvērumus. Viņi zina, kura partija iesniedz, piemēram, budžeta labojumus par papildu līdzekļu iedošanu viņiem, kā jūs zināt, piemēram, notiek ar valsts radio. Viņi, protams, ar to ir tīri konjunktūri saistīti, un dažreiz tas izpaužas arī viņu politiskajās orientācijās. Vai tas balstās uz ētiku? Es stipri šaubos, vai tīrā veidā. Tāpēc es domāju, ka varbūt nebūsim tik augstprātīgi pret pārējiem cilvēkiem, neuzskatīsim, ka tiešām vienmēr tā augstākā instance, augstākā ētika un augstākā morāle nāk tikai no valsts institūcijām. Es tā neuzskatu. Diemžēl tā nav. Būtu varbūt ļoti labi, ja tā būtu, bet savā laikā arī komunistiskais režīms balstījās uz to, ka tiešām tas pareizākais nāk no valsts institūcijas, viss nepareizais nāk no privātā, no atsevišķā, no individuālā. Tā ir tā vieglākā teorija. Var jau būt, ka viņai ir jāseko, bet es tam kaut kā negribētu piekrist. Un te man ir tiešām filozofiski nedaudz nepieņemama šī nostāja un tās debates, kas iet no punkta uz punktu. Tāpēc es faktiski runāju šodien vienu reizi. Es domāju, līdz pulksten sešiem rītā, kamēr mēs acīmredzot turpināsim šo jautājumu, varbūt mēs mazāk un mazāk pie tā atgriezīsimies, jo visiem jau būs skaidra tā konceptuālā nostāja.

Bet mana nostāja šeit ir tāda, ka nav tā, ka — sākumā izskanēja tāda doma — cilvēki nav morāli nobrieduši brīvībai. Es nezinu, vai ir tā, ka vispirms kāds morāli nobriest un tad paliek brīvs. Es domāju, tas ir kopā. Caur īstu brīvību tikai nāk īsta morāle, jo nāk īsta atbildība tad, kad cilvēks pats sāk atbildēt par savu rīcību, nevis valsts. Tad, kad cilvēks pats sāk domāt par savu gaumi, nevis klausīties, vai viņam dos instrukciju latviešu valodā runāt, vai nē. Nevis gaidīs, vai Stalta kungs, vai kāds cits pateiks — ziniet, nedrīkst lietot to vārdu, bet vajag lietot citu, bet cilvēki paši sapratīs, ka tas ir jādara. Tad jau veidojas tā ētika. Ne jau tad, kad no augšas tiek nolaistas instrukcijas vai izvēlēta pareizā estētika. Tā ka šeit es principā nepiekrītu šai nostājai un uzskatu, ka šinī gadījumā apziņas brīvība un radošās rīcības brīvība ir vienīgais reālais ceļš arī uz ētisko un estētisko izaugsmi. Ja mēs ierobežosim savu radošo brīvību, tad līdz tai ētiskajai un estētiskajai izaugsmei mēs nekad nenonāksim. Cilvēces vēsture, man liekas, to ir pierādījusi. Tā ir tā filozofiskā daļa, ko, atkārtoju vēlreiz, es pasaku šoreiz un neatkārtošu pie citiem punktiem, kur varbūt tā atkal parādās.

Kas attiecas uz konkrēto jautājumu, man tomēr liekas nedaudz komiski. Es piekrītu runāt par laulātajiem, bet, nu, padomājiet, otrās pakāpes radinieki. Pirmkārt, mēs ievedam, es domāju, precedentu, kurš vispār nekādās ekonomiskajās attiecībās neiederas, un, otrkārt, nedaudz jāpaskatās uz katra cilvēka individuālo brīvību un tā tālāk. Ja cilvēks ir ar kādu precējies, tad lielā mērā tā ir viņa izvēle, ar kādu precēties vai neprecēties. Bet ziniet, ja man būtu tā nelaime būt par otrās pakāpes radinieku kādam, es nezinu, es negribu nosaukt uzvārdu nevienam no klātesošajiem, jo var būt, ka kāds apvainosies, ka es viņam gribu piesmērēties par radinieku. Bet, ja pēkšņi šodien tā ir gadījies un es esmu piedzimis un esmu otrās pakāpes radinieks kādam, tas tiešām nav absolūti saistīts ar manu kaut kādu brīvas izvēles aktu, kā, piemēram, laulības ir ar to saistītas. Bet tomēr šis fakts uz mani uzreiz izraisa šīs juridiskās un ekonomiski ierobežojošās sekas. Tur ir kaut kas ačgārns. Es domāju, mēs radīsim tādu precedentu, ar kuru tiešām iekļūsim zināmās rekordu grāmatās. Tā ka es kategoriski iebilstu pret šīs otrās pakāpes radniecības ievilkšanu šinī jautājumā tīri no citiem aspektiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns! Jūs izmantosiet sešas minūtes? Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Mēs esam strādājuši pusotras stundas, bet šeit atskanēja tādi komentāri par deputāta Panteļējeva izteikto domu, ka mēs strādājam līdz sešiem no rīta. Es varu jums tikai atgādināt divus Kārtības ruļļa pantus. Pirmais - ārkārtas sēdē vai sesijā izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri norādīti ierosinājumā vai prasībā par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu. Pēc šo jautājumu izskatīšanas sesiju vai sēdi slēdz. Bet 49.pants runā par to, ka pārtraukumu sēdē var ierosināt sēdes vadītājs vai vismaz pieci deputāti un par to lemj Saeima.

Tagad pārtraukums pusstundu. Līdz pulksten 18.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! 48. Zālē ir nepietiekams deputātu skaits kvorumam. Līdz ar to paziņoju pārtraukumu piecas minūtes.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies kvorumam! Iepriekšējā reģistrācijā deputātu skaits bija nepietiekams. Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 70 deputāti zālē.

Turpinām apspriest likumprojektu "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi" otrajā lasījumā. Mēs izskatām 8. panta piekto daļu, deputāta Putniņa priekšlikumu. Deputāt Putniņ, jūs runāsiet tagad vai noslēdzot sarunu. Šeit ir citi deputāti arī vēl ir pieteikušies. Tagad gribat? Jo jūs pieteicāties agrāk.

Deputāts Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam - Mariss Andersons.

P.Putniņš

(LZS). Godāto priekšsēdētāj, cienījamā Saeima! Ir laikam tomēr ļoti būtiski noskaidrot lietas būtību vienā noteiktā aspektā. Mums jāapzinās visiem, ka komerciālā televīzija, komerciālais radio, un tas ir dabīgi, un tas ir visā pasaulē, pelna vai izmanto, vai arī ekspluatē, lūk, tieši sabiedrības... nu, teiksim tomēr... šos morāli zemākos slāņus. Tā tas ir. Tas nav jāizgudro. Un redzi, Andrej, mēs šeit esam sapulcējušies, sapulcināti tāpēc, ka neesam ne labāki, ne gudrāki, bet tomēr sabiedrības izraudzīti, lai mēs ar likumu palīdzību šeit veicinātu kaut ko labu un apturētu kaut ko nelāgu. Tā ir likuma būtība. Tātad, ja mēs runājam par likuma nobriedināšanu, kas notiek šajā zālē, mēs mūžīgi ar to saskarsimies, mēs ar to saskaramies. Likums... Un, ja mēs gribam tādi vaļīgi būt, ne tādi, ne šādi, nu, tad jau mums gan šeit nav jābūt. Likums... Un ar likumu šeit mēs varam ļoti labas lietas padarīt un arī ļoti ļauni nodarīt, ja mēs likumu iztaisām tādu, kas kaut ko nelāgu atraisa. To es tev gribēju pateikt, tevi ļoti cienot.

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons, pēc tam - Indulis Bērziņš, pēc tam - Dainis Stalts.

M.Andersons

(LC). Kolēģi! Godīgi sakot, es gribēju uzreiz runāt pēc pārtraukuma tikai tāpēc, lai izteiktu mazu repliku, jo, pirms mēs gājām mazlietiņ atveldzēties ar glāzi minerālūdens, ļoti kaismīgu runu teica deputāts Tabūns. Un es atvainojos, ka es, tāpat kā viņš,— viņš gan pārmeta deputātam Panteļējevam , ka viņš novirzījies no konkrētā panta un daļas, — ļoti īsi pateikšu, lai neatkārtotos.

Cienījamais Tabūna kungs! Man, lūdzu neapvainojieties par tādu sakritību, jūsu runa gluži neviļus radīja tādu asociāciju, ka es atcerējos padomju laika militāro apmācību. Toreiz mani mācīja, ka ir nervu paralītiskās gāzes - zarīns un tabūns. Es domāju, ka jūs ar tādu kaismi metaties virsū jebkurai komercraidorganizācijai, burtiski ar varu, apslāpējot tās...

Es pateikšu uzreiz - jā, līdz šim runājot, es esmu iestājies faktiski par komercraidorganizācijām, bet tajā pašā laikā es ne mazāk kā jūs domāju arī par sabiedriskajām raidorganizācijām. Tikai es gribētu, lai šinī likumā vispirms tiktu aizstāvēts skatītājs un klausītājs, nevis televīzijas un radio nomenklatūra. Un es šinī likumā redzu šādu tā jēgu. Un vēlreiz atvainojiet par šādu asociāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Es sapratu... Pirms jūs sākāt un beidzāt runāt līdzībās, jūs atvainojāties... Paldies!

Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļš"! Pēc tam — Dainis Stalts.

I.Bērziņš

(LC). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Putniņa kungs, es ļoti īsi! Es vienkārši gribēju jums uzdot jautājumu. Kas pēc jūsu domām ir tas nevērtīgais morāli vai vēl kaut kā savādāk — RBS ziņas, NTV–5 ziņas, salīdzinot ar Panorāmu vai Amadeus radio? Jo tas viss arī ir pie tā, kam vajadzētu tur sekot un pret ko vajadzētu vērst īstenībā cenzūru… Vai mums patīk vai nepatīk, tas, ar ko mēs šobrīd nodarbojamies, ir mēģinājums ielikt likumā cenzūras elementus. Es atceros, ka universitātes laikā, kad rakstīju diplomdarbu, es rakstīju par vācu izdevumu "Viertelshefte fūr Zeitgeschrift", kur bija aprakstīts vācu nacisms, starp citu, ļoti kritizēts, bet no Rietumvācijas vēsturnieku pozīcijām. Un to nevarēja dabūt nekur citur, tikai specfondā, jo tā laika vadībai tas likās aizliegts. Un tieši tāpat šobrīd mēs mēģinām ar likumu palīdzību aizliegt kaut ko. Un tad būs kaut kas, kas novērtēs, jo likumā paredzēts, ka vajag ierobežot, būs kaut kas, kas novērtēs to un ierobežos šo izvēli.

Es domāju, ka mums nevajadzētu iet pa šādu ierobežošanas ceļu, jo pati dzīve visu noliks savās vietās, un tāpēc ir vajadzīgs atļaut, jo pretējā gadījumā, ja mēs aizliegsim, tas auglis būs vēl, es atvainojos, iekārojamāks un to mazvērtīgo produkciju, par ko šeit runāja Tabūna kungs un daudzi pārējie, kam es varētu piekrist, cilvēki dabūs tāpat, ja viņi gribēs. Tāpat kā agrāk dabūja dažāda rakstura videofilmas, kamēr nebija televīzijas pārraižu. Ja jau ir vēlēšanās, tad jau vienmēr, sevišķi tirgus ekonomikas apstākļos, būs arī piedāvājums. Es domāju, ka nevajadzētu neko ierobežot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

D.Stalts

(LNNK). Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Es šajā reizē gribētu aicināt uz to, lai izbeigtos mūsu Latvijas Republikas Saeimā šī tendence uz ķēzīšanos. Vai tad tiešām nav labu vārdu vai labu domu, ko mums vienam pret otru vērst? Vai mēs nevaram savādāk viens otra izteikumus vērtēt vai domas paust?

Es ar interesi uzklausīju Aivara Endziņa teikto par to, ka viņš ir dzirdējis, ka kaut kut Ziemeļvidzemē ir tādi Endziņi. Jā, un es viņus pazinu. Un tie bija izcili ļaudis goda vīri un sievas, atgriezušies no Karagandas nāves nometnēm. Marta Endziņa — viena no vislabākajām skolotājām Latvijā, kuru piemin un kuru dievināja Rieceros un turpat blakus esošajā Viļķēnu skolā skolnieki. Un turpat bija vecais Endziņš, kuru visi atcerējās, ka tad, kad viņš pavasarī nostājās lauka malā, lai uzsāktu sēt, bija uzvilcis linu kreklu mugurā un tad vērsās pie sava tēvatēva — cieņā un godā turētā Dieva, un viņa laukos viss zēla un plauka. Vai mūsu laukos viss zels un plauks, ja mēs šādā veidā runāsim? (Starpsauciens no zāles: "Kāds tam sakars?")

Es ļoti cienu Pēteru Tabūnu un zinu, ka viņa domas ir vērstas tikai tajā virzienā, lai sētā sēkla nestu labu ražu. Un arī vecais Endziņš tieši tāpat domāja — lai būtu laba raža. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Kārtības rullis pārkāpts!") Lai mums arī visiem mūsu domas, mūsu sētās domas nestu ražu! Domāsim par to!

Bet pie šī panta. Praktiski taču iznāk, ka fiziskā persona, kura ir vienpersonīgi raidorganizācijas dibinātāja, un tad, teiksim, viņas inspirēta vai ietekmēta, vai kā citādi veicināta persona, vai tas būtu tēvs vai dēls , vai kāds cits no tuvākajiem radiniekiem, tātad viena ģimene, pilnīgi legāli varētu kontrolēt un pārvaldīt, teiksim, trīs programmas. Pie tā, kā mēs te to ceļu bruģējam. Panteļējeva kugs teica, ka cilvēki nav nobrieduši brīvībai. Kā tad nav nobrieduši? To taču parāda norises banku jomā. Ir nobrieduši?.. (No zāles deputāts A.panteļējevs: "Ir nobrieduši.") Jā, piedošanu, ir nobrieduši, to perfekti parāda banku jautājums šobrīd. Ir nobrieduši, un brīvība ir tāda, ka mums visiem šķērmi metas. Varbūt padomāsim par to, lai mums šķērmi nemestos visdrīzākajā nākotnē, kad mēs būsim pieņēmuši šādu radio un televīzijas likumu, kur visatļautība būs kaldināta pašu rokām.

Un vēl es gribētu pieminēt Paula Putniņa šajā likumā virzītos ierosinājumus. Šie priekšlikumi likuma uzlabošanai nāk ne tikai vienpersonīgi no Paula Putniņa, bet no visām mūsu radošajām savienībām. Vai tiešām mēs tik zemu viņas vērtējam? Tie ir pavadīti ar vislabāko domu un ar viskaismīgāko vēlējumos, lai lietas tiktu virzītas labākā garā un gaisotnē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Es deputātus aicinu runāt par konkrētiem pantiem un konkrētiem formulējumiem, konkrētiem ierosinājumiem, bet Dzintars Ābiķis lūdz vārdu par procedūras pārkāpumiem. (No zāles: "Kāpēc viņš ķērc?")

Dz.Ābiķis

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj, es griežos pie jums un tomēr lūgtu, ņemot vērā to, ka Kārtības rullī rakstīts, ka sēdes vadītājam ir tiesības pārtraukt runātāju, ja viņš nerunā par lietu... Tomēr, ja mēs visu vakaru te klāstīsim latviešu tautas teikas un vēl sāksim latviešu tautas pasakas stāstīt, mans laiks, piedodiet, man tomēr ir dārgs un es gribētu runāt par likumprojektu.

Es ļoti lūdzu sēdes vadītāju pārtraukt runātājus, ja pārāk ilgi mēs sākam runāt par lietām, kas nekādi nesaistās ar apspriežamo tematu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas par deputāta Putniņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Bet pirms tam referente, ja vēlas, lūdzu!

A.Rugāte

. Paldies! Balsojams priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāts Putniņš ierosina 8. panta piekto daļu izteikt šādi: "Fiziskā persona, kura Latvijā ir raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks), vai arī tāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājs (dalībnieks), kurš savukārt ir nodibinājis raidorganizāciju, šīs personas laulātais, radinieki un svaiņi līdz otrajai pakāpei, nedrīkst būt citu raidorganizāciju dibinātājs (dalībnieks). Fiziskā persona nedrīkst vienlaikus darboties citu sabiedrības saziņas (masu informācijas ) līdzekļu pārvaldes institūcijās Latvijā. Juridiskā persona var dibināt tikai vienu raidorganizāciju. Uzņēmējsabiedrībai, kuras dibinātāja (dalībnieka) ieguldījums ir raidorganizācijā, nav tiesību dibināt citu raidorganizāciju vai iegūt tajā kapitāla daļas." Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 21, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Pārejam pie deputāta Berķa priekšlikuma. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis

(LZS). Es jau teicu, ka mans priekšlikums ir Paula Putniņa priekšlikums, tikai pateikts, manuprāt, koncentrētāk. Es uzaicinu mēģināt vēlreiz.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to vēl runātāji ir pieteikušies? Nav. Debates pabeigtas. Referente vēlas komentēt?

Balsosim par deputāta Berķa priekšlikumu, kurš ierosina šo sadaļu izteikt šādi: "Fiziskajai personai, kas ir vienpersonīga raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījuma apmērs raidorganizācijā nodrošina kontroli pār to, kā arī šīs personas laulātajiem un radiniekiem līdz otrajai pakāpei, nevar piederēt akcijas (kapitāla daļas) citās raidorganizācijās. Šīs personas nedrīkst piedalīties citu sabiedrisko informācijas līdzekļu pārvaldes institūcijās Latvijā." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 18, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte.

Paldies! Panta sestā daļa. Atbildīgās komisijas precizējums — politisko organizāciju (partiju). Par to jau runājām.

Nākamā — septītā daļa...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Līdz ar to piektā daļa ir pirmā lasījuma redakcijā. Komisijai nav nekādu izmaiņu.

A.Rugāte

. Komisija nepiedāvāja nekādas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

A.Rugāte.

Septīto daļu komisija atkal lūdz precizēt un piedāvā redakciju. Tātad politiskās organizācijas (partijas), valdības institūcijas raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks) un kontrolpaketes turētājs. Tas viss ir septītajā daļā iestrādāts ar pastiprināto druku. Un šai pašai daļai ir triju deputātu — Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča — priekšlikums. Patiesībā...

Sēdes vadītājs. Tas nav priekšlikums.

A.Rugāte.

Tā ir faktiski tāda piezīme. Priekšlikums kā piezīme, kuru mēs nevarējām iestrādāt, un tādēļ tas arī nav parādījies, jo komisijas variantā mēs it kā esam ņēmuši vērā šo terminoloģiju, un līdz ar to mēs neatradām priekšlikumu. Tikai uzklausījām iebildumus.

Sēdes vadītājs. Un nav arī apspriežams. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte.

Astotā daļa ir pilnīgi jauna šajā pantā. (No zāles deputāts E.Kide: "Debatēt par sesto daļu!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Edvīns Kide lūdz atgriezties pie sestās daļas, jūs vienkārši palaidāt garām, ja. Deputātiem nav iebilžu, ja mēs tomēr atgriežamies un deputāts Kide var izteikt savu viedokli? Jums, referente, arī nav iebilžu? Lūdzu!

E.Kide

(TPA). Cienījamie deputāti! Es vienkārši gribēju griezt vērību uz to, ka mūsu raidorganizācijas var būt dibinātas no politiskajām organizācijām un no partijām. Varbūt es patiešām nesaprotu to autoru ieceri, viņa ir demokrātiska, bet , ja mums vēlēšanu likums tik strikti ierobežo informāciju vēlēšanu laikā no dažādām partijām par savu esamību, tad vai tas ir salīdzināms ar to, ka veselas raidorganizācijas var būt kā politisku partiju raidorganizācijas. Šeit gan tā maigi sestajā daļā ir pateikts, ka nedrīkstētu būt pilna kontrolpakete, tātad nedrīkst būt pilna kontrolpakete, bet mēs jau varam izveidot divas partijas vienu raidorganizāciju, ja mēs esam koalīcijā. 50 procenti vienai koalīcijas daļai, 50 procenti otrai, un, teiksim, valdošā vai pusvaldošā partija izsaka savus ideoloģiskos uzskatus, neierobežoti ceļ savu raidorganizāciju. Turpat, septītajā daļā, ir uzsvērts, ka nedrīkstētu šādas partijas raidorganizācijas balsstiesību paketi turēt tās ģenerālsekretārs vai vadītājs. Bet ir taču arī iespēja nodot kādām savām uzticamām personām to paketi turēt. Un būs tad balsstiesības. Es vienkārši, nu, griežu autoru, likuma autoru uzmanību uz to, vai nevajadzētu trešajā lasījumā pārdomāt, vai mūsu sabiedrība, kurai šodien ir 50 vai vairāk partiju, kas pašas nevar atšķirt vienu programmu no otras, bet kam ir samērā daudz naudas vienai otrai, vai mēs esam nobrieduši šādai situācijai, kad ēterā parādīsies arī partiju raidprogrammas. Vai tam mēs esam nobrieduši, un vai nevajadzētu vispār šos pantus svītrot kā tādus un pagaidām atturēties no partiju raidorganizācijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Man jālūdz jūs citreiz tā nedarīt tomēr. Jūs palaidāt garām referentes runu par šo daļu, un jūsu ieteikums to svītrot mums nav apspriežams tagad. Jo tāds priekšlikums nav iesniegts.

Jūs trešajā lasījumā, lūdzu, iesniedziet!

A.Rugāte.

Tāds ir arī mans priekšlikums jums, Kides kungs. Ja jūs saskatāt kādu iespēju šeit precizēt redakciju, tad, lūdzu, uz trešo lasījumu. Jo principā mēs esam ņēmuši vērā priekšlikumos to, kas šeit ir iestrādāts attiecībā uz kontrolpaketēm un vēlētiem amatiem, bet, ja jums ir vēl kaut kas, tad tas ir trešajam lasījumam. Paldies! Tā bija sestā un septītā daļa kopā šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Jā. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte.

Tātad atgriežamies pie astotās daļas, kas atbildīgās komisijas priekšlikumā ir izveidota kā jauna daļa šajā pantā. Tādēļ tās redakcija ir nepieciešama. Proti, ja sakarā ar mantošanu vai citu apstākļu rezultātā šā panta piektajā un sestajā daļā minētā persona iegūst kontroli pār raidorganizāciju, tās pienākums ir neatļautajā kontrolē pārņemto daļu triju mēnešu laikā atsavināt. Pretējā gadījumā šī daļa tiek pārdota ar tiesas nolēmumu piespiedu kārtā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte.

Līdz ar to mainās numerācija nākošajai daļai. Tā kļūst par devīto daļu. Un arī tur ir atbildīgās komisijas precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Lūdzu, Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Atklājam debates par 9.daļu.

E.Kide

(TPA). Cienītie deputāti! Šajā daļā ir viena būtiska lieta. Proti, tiek likts priekšā Latvijas valsts radio un televīzijas centra padomē iekļaut nacionālās padomes locekli ar veto tiesībām. Faktiski pēc šā panta formulējuma neviena darbība, ko izlemtu Latvijas valsts radio un televīzijas centra valde, nav izdarāma, ja nacionālās padomes loceklis nosaka veto. Faktiski pēc šā panta valde kā tāda ir lieka, var atstāt tikai pašu nacionālās padomes locekli, lai viņš pieņem lēmumus. Lūk, tāpēc es domāju, ka būtu lietderīgi atgriezties pie Gūtmaņa kunga ieteikuma, kurš arī paredz nacionālās padomes locekli iekļaut Valsts radio un televīzijas centra valdes sastāvā, bet nedot viņam veto tiesības. Es saprotu, tam ir padomdevēja tiesības, uzraudzības tiesības, koordinēšanas tiesības, bet ne veto tiesības. Šādas veto tiesības valsts uzņēmumā faktiski ir pretrunā ar valsts uzņēmuma statusu kā tādu. Jo šeit vairs pati valde - valsts uzņēmuma valde — nevar izlemt nevienu jautājumu bez šī cilvēka no malas. Kas tad šis cilvēks ir? Viņš ir nacionālās padomes loceklis, kuru izvirzām mēs paši no Saeimas, no sabiedrības cilvēkiem un kurš varbūt nav pat tik kompetents radio un televīzijas lietās, bet viņš noteiks visu vienpersoniski. Es aicinātu atgriezties pie Gūtmaņa kunga priekšlikuma šeit, devītajā daļā, un pieņemt Gūtmaņa kunga priekšlikumu. Un svītrot no komisijas formulējuma, lūk, šīs veto tiesības nacionālās padomes loceklim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups. Par procedūru?

V.P.Karnups.

Jā. Godājamais priekšsēdētāj! Es vienkārši gribu jūsu uzmanību pievērst mūsu Kārtības ruļļa 101.pantam. Kad mēs skatāmies atsevišķu nodaļu, tāpēc, ka komisija izstrukturējusi to likumprojektu, viņas priekšlikums ir pirmais un tad tikai nāk deputātu priekšlikumi. Jūs it kā pieņemat jau atbildīgās komisijas variantu, prasāt, vai kādi iebildumi ir, ja nav, tad it kā tas ir pieņemts. Es tikai vienkārši gribēju jūs lūgt pievērst tam uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie deputāti! Tātad konsekventi līdz šim atbildīgās komisijas priekšlikumu mēs balsojām pēdējo. Vispirms balsojām par deputātu priekšlikumiem. Netika līdz šim balsoti komisijas priekšlikumi tad, ja nebija deputātu priekšlikumu, vai arī, ja tie bija, dzirdot komisijas skaidrojumu par komisijas lēmumu, iesniedzēji vai kāds cits no deputātiem neuzturēja balsojumu un līdz ar to tad es lūdzu, vai nav iebilžu pret komisijas redakciju. Ja kādam bija iebildes, mēs, protams, debatējām un, protams, komisijas redakcija balsojama ir pēdējā, pēc tam, kad visi deputātu priekšlikumi ir izskatīti un balsoti. Tā, piemēram, arī tagad par 9.daļu vispirms ir deputāta Gūtmaņa priekšlikums. Pēc tam - deputāta Paula Putniņa priekšlikums, un pēc tam — atbildīgās komisijas redakcija.

Vai par deputāta Gūtmaņa priekšlikumu kāds no deputātiem vēl vēlas runāt? Nevēlas. Līdz ar to debates esam pabeiguši. Vai, referente, jūs vēlaties komentēt deputāta Gūtmaņa priekšlikumu no komisijas viedokļa, dzirdot šos deputātu iebildumus?

A.Rugāte

. Deputāta Gūtmaņa priekšlikums komisijā nav atbalstīts tikai viena iemesla dēļ — tādēļ, ka tajā nav šī veto fakta, jo veto kā tāds tika izmantots šajā redakcijā kā instruments vai kā paņēmiens, ar kuru varētu zināmā mērā nodrošināt padomes un Valsts radio un televīzijas centra sadarbībā šo aizsardzību sabiedriskajiem raidītājiem, izplatības tīkliem un nacionālajai koncepcijai, kas tiek izstrādāta tieši izplatības ziņā. Tajā šim uzņēmumam, kas šobrīd ir uzņēmums, bet kam tālākā šajā likumā noteiktā uzņēmējdarbības forma tiek reglamentēta 57.pantā, pēc kura tas vairs nav valsts uzņēmums, tieši tādēļ, lai nerastos pārpratumi, noteikts, ka šis radio un televīzijas centrs ir tehnisks iestādījums, kurš tikai izplata, kurš tikai raida, lai viņš nevarētu diktēt savus noteikumus, jo patiešām viņa šī brīža atrašanās šajā dabiskajā monopolstāvoklī kā fakts pastāv. Lai to ierobežotu un nodrošinātos, lai varētu izpildīt nacionālo koncepciju attiecībā uz programmu izplatību, kuru izstrādā Nacionālā radio un televīzijas padome, bija nepieciešamas šīs veto tiesības nacionālās padomes pārstāvim, kurš piedalītos šajā padomē un kuram šādas tiesības tiktu deleģētas. Vai arī otrs variants bija, par kuru diskutējām komisijā, ka varētu būt pārstāvība no sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas, jo arī viņiem tas nepārprotami ir aizsardzības mehānisms, lai viņi tiktu nosargāti savos izplatības tīklos un lai šī viņu izplatības iespēja būtu zināmā mērā prioritāra. Gūtmaņa kunga priekšlikumā šīs veto tiesības nepastāvēja un komisija neuzskatīja par iespējamu tās iestrādāt, bet komisijas variantā tas ir izteikts nevis ar vārdu "veto", kurš patiesībā likumdošanā netiek lietots, bet tas ir izteikts pēdējā teikumā, kas sākas ar vārdiem "ar raidorganizāciju darbību saistītos jautājumos uzņēmējsabiedrības padome nevar pieņemt lēmumu, ja tam nepiekrīt Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvji".

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šeit par procedūru tiešām vajadzētu mums precizēt, jo faktiski tā jau nu iznāk, ka gan Pauls Putniņš, gan deputāts Gūtmanis, gan arī komisija runā par vienu un to pašu, kā tas jau ir faktiski sadaļās, un līdz ar to šeit Viestura Paula Karnupa aizrādījums par procedūru ir vietā. Faktiski šeit ir jāspriež arī par Paula Putniņa priekšlikumu un tad sēdes vadītājam jālemj, kuru pirmo likt uz balsojumu. Un te acīmredzot deputāta Gūtmaņa priekšlikums pirmais būs jāliek, jo tas ir it kā visradikālākais. Bet, kā zināt, radikalitāti var vērtēt no vienas puses un no otras puses. Ja no otras puses, atkal Paulam Putniņam, deputātam, arī ir radikāli. Nu, tāpēc tas varbūt nebūtu galvenais, gan izlemsim, bet jāapspriež arī Paula Putniņa priekšlikums, lai varētu balsot. Par procedūru?

A.Rugāte

. Man ir tikai viena piebilde attiecībā uz komisijas atzinumu, kādēļ šis priekšlikums nav pieņemts. Tādēļ, ka šajā tekstā ir veto tiesības. Un tās savukārt, nu, mēs nevarējām izmainīt šajā priekšlikumā, tādēļ komisija izvēlējās savu redakciju, kurā šis termins ir mainīts ar citu teikumu. Tikai tādēļ.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam — Edvīns Inkēns.

P.Putniņš

(LZS). Godāto priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Tātad šajā priekšlikumā, kas iet zem mana vārda, ir veto tiesības savas kompetences jautājumos. Nu, ja veto nav īpaši labs vārds, tad varbūt arī būs jāvienojas par komisijas variantu. Bet jau Dainis Stalts aizsāka kaut ko teikt, un man jums arī tad jāsaka — šīs pozīcijas, kas iet zem mana vārda, ir radošo savienību padomes, tātad radošās pasaules nostādne pret šo likumu, ja jau mēs tā esam sākuši runu par to. Un otrs, ko es gribēju teikt, un visu laiku mums nāksies pieskarties šim jautājumam, — acīmredzot mēs drusciņ izdarījām kļūmi, ka privāto radio, privāto televīziju mēs tā arī nenosaucām par privāto, jo tad tā dalītos komerciālajā un kaut kādā citā vēl. Jo tiešām taisnība ir tiem, kas saka, ka privātie kanāli, privātās programmas nav tikai komerciālas, tās ir arī daudz kas cits, un tad mēs arī likumā varētu ieprogrammēt kaut ko labāku šīm privātajām programmām, nenodarot tām pāri. Bet pašlaik, nu, tas ir tā, kā pašlaik ir. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, "Latvijas ceļš"! Pēc tam — Andrejs Krastiņš.

E.Inkēns

(LC). Cienījamie kolēģi! Gorbunova kungam tiešām ir zināmā mērā taisnība tajā nozīmē, ka gan Gūtmaņa kunga priekšlikums, gan Putniņa kunga priekšlikums ir flangos un komisijas priekšlikums ir vidū. Gūtmaņa kunga priekšlikums neder tā vienkāršā iemesla pēc, ka gadiem ilgi pastāv strīds par to, kādiem ir jābūt tarifiem uz valsts radio un valsts televīzijas signālu raidīšanu. Veto tiesībām nacionālās padomes pārstāvim ir jābūt tāpēc, lai nebūtu nepamatoti augsti tarifi. Putniņa kunga priekšlikumā ir viena problēma — principā viņš ir gribējis pateikt tieši to pašu. Arī iesaistīt radio un televīzijas cilvēkus, lai sargātu tarifus. Bet likuma tālākajā gaitā jūs redzēsiet, ka turpmāk nacionālā pasūtījuma ietvaros radio un televīzija pati nepirks raidlaiku, nacionālā padome uzreiz naudu sadalīs, lai nebūtu nepārtraukta strīda un griezsirdības par naudu starp radio un televīziju, no vienas puses, un raidošo organizāciju, no otras puses. Padome uzreiz sadalīs šo naudu divās plūsmās, un, ja ir sadalītas divas plūsmas, tad nav nepieciešamības, lai radio un televīzijas cilvēki sēdētu padomē, jo tur sēž nacionālās padomes cilvēks ar savām veto tiesībām, kurš aizstāvēs radio un televīzijas intereses tarifu jautājumā. Un īstenībā budžeta intereses tarifu jautājumā. Vienkārši ir cita sistēma. Pie tam Putniņa kunga priekšlikumā ir paredzēts, ka būs akciju sabiedrība. Mēs esam izvēlējušies citu variantu, un likuma tālākajā gaitā jūs to redzēsiet.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Jānis Lucāns.

A.Krastiņš

(LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Es nācu tribīnē tikai tādēļ, lai pievērstu jūsu uzmanību sīkai detaļai. Un es to daru tāpēc, ka gan Putniņa kungs, gan tagad Inkēna kungs aicināja, nu, balsot par komisijas variantu, un, iespējams, tas arī tiks nobalsots un pieņemts. Šeit ir tāda frāze, pirmais teikums: "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, kurš raidīšanas jomā ir dabiskā monopolstāvoklī…" Es gribētu aicināt jūs svītrot, ja tagad nav iespējams, uz trešo lasījumu šo vārdu "dabiskā". Pēc manas pasaules izpratnes tas ir pretdabisks stāvoklis, ka ir tikai viena šāda iespēja Latvijā paredzēta uz mūžīgiem laikiem, ka ir tikai viens valsts radio raidīšanas centrs. Ja nu man paveicas, es beidzu savu politiķa karjeru, aizņemos kaut kur 6 līdz 10 miljonus dolāru un uzrauju augšā tepat Ķīpsalā otru, daudz labāku un modernāku raidīšanas centru? Tad šis likums, kurš pasludināts par dabas likumu, proti, ka Latvijā ir tikai viens raidīšanas centrs, man atgādina tos mūsu senčus, kas pasludināja par dabas likumu, ka zeme ir plakana.

Tāpēc es ierosinātu tomēr šo "dabisko" ņemt ārā. Atzīstam, ka tas ir monopolstāvoklis uz šo brīdi, bet to "dabisko" tomēr nevajadzētu pasvītrot uz visiem laikiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns

(TPA). Jāatzīstas, ka diezgan interesanti veidojās šīs sarunas. Inkēna kungs runāja par šīm veto tiesībām it kā tikai tarifu nozīmē. Pēc manām domām, šīs veto tiesības var izpausties ļoti daudzās un dažādās nozīmēs, ja reāli tās veidos dzīve. Un pēc būtības varbūt nebūtu tik daudz iebildumu pret šīm veto tiesībām, ja būtu pārliecība par to, kādā veidā tiek veidota šī nacionālā padome. Diemžēl nacionālās padomes veidošanas mehānisms ir tāds, kas ļauj vienai partijai pārņemt varu šajā nacionālajā padomē, šajā gadījumā "Latvijas ceļam". Un, ja tas ir tā, lūk, tad var iznākt, ka pārņem visu varu šis cilvēks, jo viņš arī būs tas, kas pateikts, kas būs pie stūres šajā Latvijas radio un Latvijas televīzijā. Redziet, te ir tas suns aprakts, kāpēc ir šī pretestība. Un ar katru brīdi tā arvien vairāk acīmredzot pieaugs.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

A.Rugāte

. Ja ir izskanējis priekšlikums par svītrojumu, vai tas mums ir šobrīd saistoši, vai mēs to varam darīt, jo, godīgi sakot ,tiešām vēsturiski tas ir dabiskais monopolstāvoklis, bet mūžīgs jau tas nav. Tā ka tas ir priekšlikums trešajam lasījumam pēc Krastiņa kunga teiktā, un tad tas arī tiks iestrādāts, bet šobrīd tas mums nav saistoši. Tad ir tikai tie balsojumi, kas iet pēc kārtas. Divi deputātu priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, par procedūru. Faktiski ir tikai divi balsojumi, jo, kā es saprotu, Paula Putniņa un Andra Gūtmaņa priekšlikumi viens otru izslēdz. Mēs nevaram balsot par vienu un par otru, ja pirmais gūst, pieņemsim, atbalstu, deputātu vairākuma atbalstu. Protams, te ir jādomā, kuru pirmo balsot. Un pēc tam jābalso komisijas redakcija atkarībā no tā, kādi būs balsojuma rezultāti. Tāpēc es necentīšos prognozēt, kā šeit var būt tālāk, bet pats tas vārds "veto tiesības" man liek secināt, ka Paula Putniņa priekšlikums ir radikālāks. Man tā liekas, un tāpēc es ierosinātu to pirmo balsot. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tad es atļaušos jums nolasīt, deputāts Putniņš ierosina izteikt šādi: "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs darbojas kā valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrība, tās statūti un uzņēmējsabiedrības padomes priekšsēdētājs pēc saskaņošanas Nacionālajā radio un televīzijas padomē un Satiksmes ministrijā apstiprināms Ministru kabinetā. Uzņēmējsabiedrības padomē iekļaujams viens Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, kuram sabiedrības valdē ir veto tiesības savas kompetences jautājumos saskaņā ar šo likumu, un viens Latvijas radio un viens Latvijas televīzijas pārstāvis." Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 19, atturas - 17. Nav pieņemts.

Tagad deputāta Gūtmaņa priekšlikums, kur viņš ir ierosina šo daļu izteikt šādi: "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, kurš raidīšanas jomā ir dabiskā monopolstāvoklī, darbojas kā valsts uzņēmējsabiedrība. Tās statūti apstiprināmi Satiksmes ministrijā. Uzņēmējsabiedrības padomes sastāvā iekļaujams viens Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis." Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 30, atturas - 16. Nav pieņemts.

Un tagad komisijas redakcija. Atļaujiet nolasīt, jo iepriekšējos arī es nolasīju. "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, kurš raidīšanas jomā ir dabiskā monopolstāvoklī, darbojas kā valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrība. Tās statūti apstiprināmi Satiksmes ministrijā. Uzņēmējsabiedrības padomes sastāvā iekļaujams viens Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, kuram ir tiesības padomes sēdēs pieaicināt raidorganizāciju pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām. Ar raidorganizācijas darbību saistītos jautājumos uzņēmējsabiedrības padome nevar pieņemt lēmumu, ja tam nepiekrīt Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvis." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 3, atturas - 8. Komisijas redakcija devītajai daļai ir pieņemta.

A.Rugāte.

Tālāk 9.pants - "Raidorganizāciju darbības uzraudzība". Tajā nav ienācis neviens priekšlikums, un mēs pārejam pie otrās nodaļas. Pie apraides atļaujas un raidorganizācijas reģistrācijas, kur nodaļas virsrakstā komisija ir izdarījusi labojumu ar papildinājumu "licence". Tas ir, saskaņojot ar citiem likumiem, kuros licence ir kā iegansts un kā precedents nodevu, nodokļu un citāda veida maksājumu izdarīšanai, lai būtu konsekvence.

10. pants. Atbildīgā komisija ir mainījusi panta nosaukumu, precizējusi to, proti, atbilstoši likumā lietotajai terminoloģijai — "Apraides tiesību piešķiršana".

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Rugāte.

Un viss tālākais pants saskaņā ar Juridiskā biroja priekšlikumiem ir atbildīgās komisijas pārstrādāts un atrodas šobrīd jūsu priekšā citā redakcijā. Vai tās lasīsim vai... Jo priekšlikumu nav šajā daļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godātie deputāti, par 10.panta daļām!

A.Rugāte.

Līdz trešajai ieskaitot, pagaidām.

Sēdes vadītājs. Līdz trešajai ieskaitot, vai ir kādas iebildes deputātiem pret to redakciju, ko ir precizējusi atbildīgā komisija? Nav iebilžu, tad, lūdzu, ceturto!

A.Rugāte.

Ceturtajā daļā ir deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums... Nu, tāds jautājums, ko nozīmē "vispirms". Nu, tā nosaka šis likums, kā jau mēs diskutējām un atsaucāmies uz šī 10.panta ceturto daļu iepriekš, ka tā ir likumā paredzētā iespējamā sava veida aizsardzības norma sabiedriskajiem raidītājiem saņemt raidīšanas atļaujas, apraides tiesības piešķirt.

Sēdes vadītājs. Paskaidrojums ir sniegts, bet jautājums kā tāds netiek apspriests, jo tas nav priekšlikums.

A.Rugāte. Tālā

k - piektajā daļā atbildīgā komisija piedāvā precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem.

A.Rugāte.

Arī sestajā daļā atbildīgā komisija piedāvā precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem.

A.Rugāte.

Un tālāk jūs redzat kreisajā malā ar numerāciju 1, 2, 3, 4 triju deputātu priekšlikumu, kuru mēs nupat izdiskutējām. Līdz pat septītajai daļai ir vecā redakcija, kura šobrīd netiek apspriesta, jo ir jaunā stājusies spēkā ar iepriekšējo pieņēmumu.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu.

A.Rugāte.

11.pants - "Konkurss apraides atļaujas saņemšanai". Pirmajā daļā ir atbildīgās komisijas priekšlikums aiz vārda "frekvencēm" svītrot vārdu "un", vārdu "kanāls" ieslēgt iekavās. Tas ir ar patrekninājumu izdarīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

A.Rugāte.

Otrajā daļā nav neviena priekšlikuma. Trešajā daļā arī nav neviena priekšlikuma. Ceturtajā daļā ir atbildīgās komisijas precizējumi. Aiz vārdiem "kā arī" tekstu papildināt ar vārdu "ziņas" un pirms vārda "atbildīgajām" — ar vārdu "iespējamām". Atkal treknākā drukā jūs varat to redzēt...

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir kādas iebildes pret šiem precizējumiem? Nav. Līdz ar to varam izskatīt nākamos.

A.Rugāte.

Piektā daļa. To atbildīgā komisija atkal precizē, vārdu "plānotā" pārceļot aiz vārda "raidījumu", tur, kur tad ir skaidra doma. Tā bija tāda drukas kļūda mums...

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Rugāte.

Vēl šīs daļas trešajā punktā atbildīgā komisija vārdu "ka" nomaina ar vārdu "vai". Tas ir redzams ar treknāko druku. Tāpat arī šo "a" apakšpunktu izsaka citā redakcijā. Ja konkursa dalībnieks vai viņa laulātais ir citas raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks) un ja ieguldījuma apmērs.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Rugāte.

Atbildīgā komisija arī "b" precizē redakciju, un tā skan šādi: "konkursa dalībnieks ieņem amatus politiskās organizācijas (partijas) vadības institūcijā".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Rugāte.

4.punktā nav priekšlikumu. 5.punktā atbildīgā komisija izslēdz palīgteikumu, jo tas atkārto 50.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Pret šī palīgteikuma izslēgšanu nav iebilžu deputātiem? Nav.

A.Rugāte.

6.punktā nav priekšlikumu. Sestajā daļā savukārt ir atbildīgās komisijas precizējums, kurā vārdu "pretendents" aizstāj ar vārdu "konkursa dalībnieks". Un "attiecīgā reģiona sabiedrības saziņas līdzekļus" aizstāj ar "vietējo laikrakstu".

12.pants "Konkursa rezultātu...

Sēdes vadītājs. Vienu sekundīti. Nav iebilžu? Nav. Lūdzu nedaudz uzmanības! Mēs izskatīsim deputātu iesniegumu Prezidijā, jo tas attiecas uz mūsu darbu tālāk. Tātad mēs esam pie 12.panta. Ir iesniegums, ir divi iesniegumi Saeimas Prezidijam. Iesniegšanas secībā. "Lūdzam pārtraukt 1995.gada 7.jūnija ārkārtas plenārsēdi no 1995.gada 7.jūnija pulksten 19.00 līdz 1995.gada 14.jūnijam pulksten 14.00. Deputāti Krastiņš, Meierovics, Vaivads, Leiškalns, Stroganovs."

Otrs priekšlikums: "Ierosinām pārtraukt ārkārtas sēdi pulksten 19.00 līdz 8.jūnijam pulksten 9.00. Deputāti Panteļējevs, Elferts, Indulis Bērziņš, Inkēns, Lībane, Zvaigzne, Bordāns, Seiksts, Andersons, Marjaša." Es domāju, tagad pārcelt ārkārtas sēdi uz 14.jūniju ir stipri neapdomīgi un nepieņemami. Līdz ar to es uzskatu, ka mums vajadzētu rīt pulksten 9.00 atgriezties pie šī jautājuma, turpināt šo sēdi un pēc izskatīšanas pāriet pie plenārsēdes darba kārtības. Es arī negribētu tomēr pieļaut mūsu apelēšanu pie noguruma un tā tālāk. Es domāju, divas intensīvas dienas, darba dienas, jau nu būtu tas, kas mums būtu jādara. Es aicinu balsot par pārtraukumu līdz pulksten 9.00 rīt.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to es visai neapdomīgi pateicu, ka var runāt par abiem diviem. Tad iznāk, es saprotu, teorētiski četri var runāt, jo ir divi iesniegumi. Anna Seile… Bet runātājs runāja arī par otru, tāpēc tagad arī jādod citiem vārds.

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Rītdienas darba kārtība kārtējā plenārsēdē ir izsludināta, mēs viņu esam saņēmuši, esam plānojuši šo darba dienu, un ceturtdienās ir mūsu balsojums par kārtējām plenārsēdēm. Tādēļ es uzskatu, ka rīt šo pasākumu — ārkārtējo plenārsēdi — turpināt nav iespējams. Ja mēs gribam turpināt, tad mums jāturpina pēc pieciem, pēc plenārsēdes beigām. Es domāju, ka šā likumprojekta apspriešanu var turpināt kādā vēlākā nedēļā. Un nebūtu pareizi to turpināt arī 14.datumā, kad ir represēto piemiņas diena.

Sēdes vadītājs. Man jākomentē kā sēdes vadītājam, ka tādus priekšlikumus mēs nevaram izskatīt. Mēs varam tikai pārtraukt sēdi, bet pārtraukt uz nenoteiktu laiku sēdi nevar. Vismaz man tā liekas.

Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļš". Jūs esat pēdējais runātājs. Bet tagad jāizskaitļo, ko jūs varat runāt. Jo pirmais... (Starpsauciens no zāles: "Viss ir kārtībā!") Nav svarīgi. Lūdzu!

I.Bērziņš

(LC). Ir svarīgi, es ilgi rēķināju, cienījamais sēdes vadītāj!

Sēdes vadītājs. Es šeit domāju — "par" vai "pret".

I.Bērziņš.

Jā, es sapratu. Tātad cienījamie kolēģi! Principā mēs, "Latvijas ceļš", būtu gatavi turpināt sēdi arī šovakar un šo jautājumu pabeigt, ja vajag. Bet tas tiešām nebūtu normāli. Es piekrītu tiem, kas uzskata, ka noguruma apstākļos var pieņemt arī ne pārāk pārdomātus lēmumus. Šis ir otrais lasījums, tos varētu labot uz trešo. Bet ne pārāk pārdomāts lēmums. Un tāpēc mēs aicinām šodien sēdi pārtraukt un uzsākt rīt. Atsauce uz to, ka tā nevar darīt, ir nepamatota, jo katrā ziņā ir precedents. Vēlēšanu likumu otrajā lasījumā mēs izskatījām vakarā gan krietni ilgāk nekā šoreiz un pēc tam turpinājām otrā dienā no rīta. Likuma izskatīšana, ja es nemaldos, gāja gandrīz līdz darba dienas beigām. Un laikam tikai pašās, pašās darba dienas beigās mēs piereģistrējāmies. Vai kāds jautājums bija vai ne, es vairs neatceros, bet ļoti īsu laiku mums bija kārtējā plenārsēde. Tā ka, ja mēs rītdien vairāk nodarbosimies ar balsošanu un mazāk ar viens otra pārliecināšanu, sevišķi tādēļ, ka visi jau ir uzmanīgi iepazinušies ar šo likumu un katrs īstenībā, savā būtībā zina, kā balsot, tad droši vien rīt mēs varētu tikt galā gan ar vienu, gan ar otru, tas ir, pieņemt šo likumu otrajā lasījumā no rīta puses un pēc tam turpināt plenārsēdi, kur ir tik daudz svarīgu jautājumu, kā teica Seiles kundze. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā, ir iesniegts vēl viens iesniegums, un man jāielūkojas Kārtības rullī. "Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 52.pantam ierosinām pārtraukt debates par likumprojektu "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi", nodot to atbildīgajai komisijai un pagarināt priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam līdz 3.jūlijam. Deputāti Grīnblats, Prēdele, Lakševics, Grots, Kalniņš, Kokins, Grīgs, Novakšānovs, Rozentāls, Putniņš, Pētersons, Seile, Puriņa, Karnups, Stalts, Tabūns, Budovskis, Kiršteins, Berklavs, Žīgurs." Bet šeit ir stingri jāpadomā, jo tas būs pirmais precedents, kuram jābūt stipri tiesiski nopamatotam. Ārkārtas sēdi nevar slēgt, kamēr nav jautājums izskatīts, bet vai ierosinājums pārtraukt debates un nodot atbildīgajai komisijai tādā veidā ir pielīdzināms, es viennozīmīgi apgalvot nevaru. Un Juridiskās komisijas priekšsēdētājs arī klusē. Varbūt jūs būtu tik laipns un no tribīnes izteiktu savu viedokli. Es savas pārdomas izteicu, momentā izlasot un momentā komentējot šo iesniegumu.

A.Endziņš

(LC). Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka ārkārtas sēdē ir izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri ir norādīti, un pēc šo jautājumu izskatīšanas šo sēdi slēdz. Es nezinu, kāds izskatās šis priekšlikums precīzi, uz ko viņi atsaucas, uz kuru Kārtības ruļļa pantu. It sevišķi saistībā ar debašu pārtraukšanu.

Sēdes vadītājs. Uz 52. pantu.

A.Endziņš

. 52.pants šeit jau runā par kaut ko citu. Pie tam par to, ka te kārtējais jautājums tiek izskatīts, un vēl te ir 20 deputātu paraksti.

Sēdes vadītājs. Redziet, 20 deputātu paraksti ir, bet vēlreiz jānolasa pants. Deputāte Seile, kā es sapratu, vai deputāts Grīnblats, kurš pirmais ir parakstījis, jums vajadzētu nolasīt šo pantu un pašiem varbūt komentēt. Jo pants skan tā: "Pirms vienas lietas izskatīšana nav pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu, pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un Saeima tam piekrīt." Tātad jūs prasāt pāriet uz citu lietu.

A.Endziņš

. Citas lietas nav.

Sēdes vadītājs. Ārkārtas sēde ir ārkārtas sēde. Tāpēc manā izpratnē šis pants nav pielietojams. Mums ir divi iesniegumi, un ir jābalso par iepriekšējiem iesniegumiem. Ja jūs manis teiktajam nepiekrītat, jūs varat izteikt savu viedokli, bet es lasu pantu un faktiski pat nekomentēju viņu, jo tur jau tas ir pateikts. Tātad, deputāti, lūdzu vēlreiz uzmanību! Mums ir divi priekšlikumi, lai nebūtu šeit nekādu pārpratumu.

Pirmais. Es saprotu, ka deputāti neatsauc savus priekšlikumus. Pirmais. "Lūdzam pārtraukt 1995.gada 7.jūnija ārkārtas sēdi no 1995.gada 7.jūnija pulksten 19.00 līdz 1995.gada 14.jūnijam pulksten 14.00."

Otrais. "Ierosinām pārtraukt ārkārtas sēdi pulksten 19.00 (nu jau ir 19.00, pārtrauksim drusciņ vēlāk) līdz 8.jūnijam pulksten 9.00." Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu — pārtraukt 1995.gada 7.jūnija ārkārtas sēdi no 1995.gada 7.jūnija pulksten 19.00… tagad jau ir 19.12 vai 19.15… "līdz 1995.gada 14.jūnijam pulksten 14.00." Lūdzu rezultātu!Par — 34, pret — 23, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēsimies! Reģistrējamies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane

(Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane

. Šodien pulksten 19.13 nav reģistrējušies šādi deputāti: Gundars Bērziņš, Jānis Bordāns, Olga Dreģe...

Sēdes vadītājs. Jānis Bordāns ir zālē.

I.Folkmane

. Jānis Bordāns ir zālē… Andris Gūtmanis, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Gunārs Meierovics, Uldis Osis, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Jānis Ārvaldis Tupesis, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Kārtējā plenārsēde rīt pulksten 9.00.